MEKLĒT ARHĪVĀ
ŽURNĀLS
VISS SATURS
ŽURNĀLS
JAUNUMI
DOMNĪCA
BIBLIOTĒKA
STUDENTIEM
AFIŠA
FOTO & VIDEO
ATRASTI 0 REZULTĀTI
NO
LĪDZ
žurnāls / Tiesību prakse
27. Augusts 2013 /NR. 35 (786)
Publisko personu kapitālsabiedrības kā jebkuras kapitālsabiedrības mērķis ir tās dalībnieka ekonomisko interešu sasniegšana dividenžu izmaksas formā. Publisko personu kapitālsabiedrību gadījumā nozīmīgs kritērijs ir dividenžu iemaksa valsts budžetā. Valsts ir ieinteresēta valsts kapitālsabiedrības kapitāla lietderīgā un ekonomiskā izlietošanā, jo komercsabiedrības peļņa veido valsts budžeta līdzekļus. Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 2. panta trešajā daļā noteikts pienākums publisko personu kapitālsabiedrībām likumīgi un lietderīgi rīkoties ar finanšu līdzekļiem un mantu. Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma mērķis ir panākt, lai publiskas personas finanšu līdzekļi un manta tiktu izmantota likumīgi un atbilstoši iedzīvotāju interesēm, novērst to izšķērdēšanu un nelietderīgu izmantošanu, kā arī ierobežot valsts amatpersonu korupciju. Kā izriet no Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 2. panta trešās daļas, šis mērķis ir attiecināms arī uz publisko personu kapitālsabiedrībām. Tādēļ plašākā nozīmē valsts kapitālsabiedrība, veicot jebkādu saimniecisko darbību, tostarp veicot būvniecību vai tās finansēšanu, rīkojas ar valsts mantu. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Tiesību prakse
6. Augusts 2013 /NR. 32 (783)
Drošības naudas pamatmērķis ir mazināt nepamatotu sūdzību iesniegšanu. Šis mērķis tiek sasniegts tādējādi, ka persona pirms sūdzības iesniegšanas rūpīgi apdomā, vai iesniedzamā sūdzība būs pamatota. Šajā sakarā persona ņem vērā, ka drošības nauda tai tiks atmaksāta vienīgi gadījumā, ja sūdzība izrādīsies pamatota; savukārt nepamatotas sūdzības gadījumā persona zaudēs par tās iesniegšanu samaksāto drošības naudu. Ņemot to vērā, persona (ideāltipiskā modelī, uz kuru tiecas likums) iesniedz vienīgi tādu sūdzību, par kuras pamatotību tā labticīgi ir pārliecināta. Drošības nauda kā finansiāla barjera netieši ierobežo Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajā teikumā ietvertās tiesības uz pieeju tiesai. Taču šis ierobežojums ir attaisnojams ar leģitīmu mērķi – citu cilvēku tiesību aizsardzību. Mazinoties nepamatotu sūdzību iesniegšanai, tiesa ātrāk var izskatīt citu cilvēku pamatotās sūdzības un tādējādi efektīvāk aizsargāt viņu tiesības. Administratīvā procesa likuma 129.[sup]2[/sup] panta ceturtā daļas noteikums ir skatāms kopsakarā ar drošības naudas pamatmērķi mazināt nepamatotu sūdzību iesniegšanu. Tādējādi, lemjot par personas atbrīvošanu no drošības naudas samaksas, vienlaikus ar personas mantisko stāvokli izvērtējams arī tas, cik labticīgi persona izmanto likumā noteiktās tiesības iesniegt sūdzību. Personas rīcība, sistemātiski iesniedzot nepārdomātus, nepamatotus pieteikumus un sūdzības liecina, ka tā pirms procesuālā dokumenta iesniegšanas neizvērtē tā iesniegšanas pamatotību. Šādu neapdomīgu un sistemātiski traucējošu prāvnieku atbrīvošana no drošības naudas būtu pretēja drošības naudas noteikšanas pamatmērķim un citu cilvēku tiesībām uz ātru un tādējādi efektīvu viņu tiesību aizsardzību tiesā. Iespējams, ka arī traucējošajam prāvniekam, kuram ir smags mantiskais stāvoklis, rodas reāla nepieciešamība vērsties tiesā. Taču šai nepieciešamībai jābūt skaidri redzamai no lietas apstākļiem un sūdzības satura, lai tiesai būtu pamats atzīt, ka traucējošais prāvnieks konkrētajā gadījumā tomēr ir rūpīgi izpildījis apsvēršanas pienākumu pirms sūdzības iesniegšanas un tādēļ leģitīmi var pretendēt uz pilnīgu vai daļēju atbrīvošanu no drošības naudas sava mantiskā stāvokļa dēļ. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Tiesību prakse
18. Jūnijs 2013 /NR. 24 (775)
Šajā numurā publicējam galvenā valsts notāra lēmumu "Par valsts notāra lēmuma negrozīšanu". Iepriekš "Jurista Vārda" sadaļā "Tiesību prakse" šī gada 19. martā tika publicēts Uzņēmumu reģistra (UR) valsts notāres Lilitas Strodes 2013. gada 14. marta lēmums Nr. 10-11/18501, ar kuru tika atteikta ieraksta izdarīšana politisko partiju reģistrā. Lietas būtība: UR atteica reģistrēt jaunu partijas "Par dzimto valodu!" nosaukumu, pamatojot to ar partijas jaunajā programmā (kas arī tika iesniegta UR līdz ar nosaukuma maiņas pieteikumu) iekļautajiem partijas mērķiem, kas apdraud Latvijas Republikas pamatvērtības, tai skaitā vēršas pret latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu un valsts teritoriālo integritāti. Minētais UR lēmums izraisīja plašas diskusijas sabiedrībā, jo īpaši juristu vidū. Viedokļu sadursmes iezīmējās arī komentāros "Jurista Vārda" elektroniskajā versijā. 2013. gada 23. aprīlī "Jurista Vārdā" publicējām UR atziņu, kas tapusi, pamatojoties uz šo lēmumu, kā arī UR piesaistīto ekspertu – Dr.iur. Jāņa Plepa, Dr.iur., Dr.habil.sc.polit. Tālava Jundža, Dr.iur. Jāņa Lazdiņa, politoloģes Ivetas Kažokas, Dr.iur. Ineses Lībiņas-Egneres un Dr.iur.h.c. Egila Levita – komentārus. Tā kā komentētā UR valsts notāra lēmuma argumentācijai tika izmantotas tēzes no Konstitucionālo tiesību komisijas 2012. gada 17. septembra viedokļa "Par Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem un neaizskaramo Satversmes kodolu", tika publicēts izvilkums no šī atzinuma, kā arī Tieslietu ministrijas ziņojums "Par politisko partiju darbību un reģistrāciju". 12. aprīlī L. Strodes lēmums tika pārsūdzēts galvenajam valsts notāram. "Jurista Vārds" solīja informēt lasītājus par notikumu tālāko gaitu, tāpēc šajā numurā publicējam galvenā valsts notāra lēmumu. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Tiesību prakse
28. Maijs 2013 /NR. 21 (772)
Satversmes tiesā 2012. gadā saņemts 561 iesniegums. No tiem 347 atzīti par acīmredzami nepiekritīgiem, bet 214 reģistrēti kā pieteikumi un nodoti izskatīšanai Satversmes tiesas kolēģijās. Satversmes tiesa ierosināja 26 lietas, no kurām sešpadsmit lietas tika ierosinātas uz konstitucionālās sūdzības pamata, sešas lietas ierosinātas pēc vispārējās jurisdikcijas tiesas pieteikumiem, trīs lietas pēc Saeimas deputātu un viena lieta pēc tiesībsarga pieteikuma. Pieteikumos lūgts vērtēt dažādus tiesību jautājumus, tostarp tādus jautājumus, kas saistīti ar ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu iegādes izdevumu kompensāciju, valsts valodas zināšanu apjomu, zvērināta tiesu izpildītāja amata atlīdzību, civilprocesu un pensiju sistēmu. Kopumā 2012. gadā ir izlemtas 22 lietas. Tiesvedība izbeigta 9 lietās, savukārt 13 lietās pieņemti spriedumi. Satversmes tiesa 2012. gadā izskatījusi vairākus būtiskus konstitucionālo tiesību jautājumus, piemēram, jautājumus, kas saistīti ar valsts budžeta izstrādāšanas un pieņemšanas procedūru, atalgojumu tiesu varā, īpašuma tiesību ierobežojumiem, personu sociālo aizsardzību, tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu un autortiesību subjektu mantiskām tiesībām. Nolēmumos ir ietvertas būtiskas atziņas tiesību normu interpretācijas un piemērošanas jautājumos. Saskaņā ar Satversmes tiesas likumu Satversmes tiesas nolēmumos sniegtā attiecīgās tiesību normas interpretācija ir obligāta visām valsts un pašvaldību institūcijām (arī tiesām) un amatpersonām, kā arī fiziskajām un juridiskajām personām. Tātad Satversmes tiesas nolēmumam ir erga omnes spēks, proti, tas ir vispārsaistošs. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Tiesību prakse
21. Maijs 2013 /NR. 20 (771)
Šajā numurā piedāvājam iepazīties ar Tieslietu ministrijas Eiropas Savienības Tiesas departamenta sagatavoto pārskatu par aktuālajiem spriedumiem 2012. gada pēdējā ceturksnī, kā arī 2013. gadā izskatītajām prejudiciālā nolēmuma lietām. Eiropas Savienības Tiesa ir publicējusi ziņojumu par 2012. gadu. Pirmkārt, tas sniedz konspektīvu un pilnīgu informāciju par Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk arī – EST vai Tiesa), Vispārējās tiesas un Civildienesta tiesas darbību un attīstību. Pagājušajā gadā EST svinēja tās pastāvēšanas sešdesmit gadu jubileju. Tika veikti būtiski grozījumi tās statūtos, kā arī pieņemts jaunais EST reglaments, lai piešķirtu būtisku lomu prejudiciālā nolēmuma tiesvedībai un samazinātu tiesvedības ilgumu. Tāpat tika pieņemti jauni ieteikumi valsts tiesām saistībā ar prejudiciālās tiesvedības ierosināšanu. Otrkārt, ziņojumā ir aprakstīti galvenie judikatūras attīstības virzieni, kas sagrupēti pēc dažādām lietu jomām, piemēram, konstitucionālie un institucionālie jautājumi, tiesu iestāžu sadarbība civillietās un privātās starptautiskās tiesībās, policijas un tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās, konkurence, noteikumi par nodokļiem un citi. Treškārt, ziņojums ietver EST darbības statistikas analīzi. Ziņojumā ir norādīts, ka 2012. gadā iezīmējas pastāvīga augsta produktivitāte un ļoti būtiska efektivitātes uzlabošanās attiecībā uz tiesvedību ilgumu. Ierosināto prejudiciālā nolēmuma lietu skaits 2012. gadā ir otrais lielākais, kāds jebkad ir sasniegts EST vēsturē. Attiecībā uz tiesvedību ilgumu statistikas dati ir ļoti pozitīvi. 2012. gadā vidējais prejudiciālo lietu izskatīšanas ilgums ir sasniedzis viszemāko līmeni vēsturē, to tiesvedības ilgums ir bijis 15,7 mēneši. EST gada ziņojums latviešu valodā ir pieejams Eiropas Savienības Tiesas mājaslapā: http://curia.europa.eu/. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Tiesību prakse
14. Maijs 2013 /NR. 19 (770)
Viduseiropas un Austrumeiropas valstis, tostarp Latvija, kuras piedzīvoja ne vien nacistu ideoloģijā sakņotos noziegumus, bet arī komunistu ideoloģijā sakņotos noziegumus, nevar izturēties pret šo ideoloģiju tikpat neitrāli kā Rietumeiropas valstis. Tikpat leģitīmi, kā Rietumeiropas valstis vadās no savas vēsturiskās pieredzes, arī Latvijai jāvadās no savas vēsturiskās pieredzes. Demokrātija ir "Eiropas sabiedriskās kārtības" pamatelements. Demokrātija ir vienīgais politiskais modelis, ko paredz Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija un tādējādi vienīgais, kas ir ar to savienojams. Komunisma ideoloģijas paušana nav aizsargājama, jo tā ir pretēja Latvijas Republikas Satversmē un Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā nostiprinātajām demokrātiskas sabiedrības vērtībām. Biedrības "Komunisma atbalsta kustība Latvijā" nosaukums un mērķis ir saistīts ar komunisma ideoloģijas atbalstīšanu, kas vienlīdz kā nacisms ir radījusi totalitāru režīmu, kas īstenoja represijas un genocīdu, tostarp pret Latvijas tautu. Komunisma ideoloģijas mērķtiecīga izplatīšana ir arī dziļš apvainojums šīs ideoloģijas noziegumu upuriem, kā arī katram demokrātiski domājošam cilvēkam, un līdz ar to ir pretrunā ar Latvijas valsts sabiedrisko kārtību (public order). ...
Pievienot mapei
žurnāls / Tiesību prakse
7. Maijs 2013 /NR. 18 (769)
Dalībvalsts tiesai, kura izskata pārsūdzību par izcelsmes valstī taisīta aizmuguriska sprieduma atzīšanu un izpildi, ir kompetence pārbaudīt atbilstoši Regulas (EK) Nr. 44/2001 "Par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās" (Regula) 54. pantam izdotajā un spriedumam pievienotajā apliecībā ietvertās informācijas un pierādījumu savstarpējo atbilstību, ja atbildētājs apgalvo, ka viņam nav izsniegts dokuments, ar ko ir celta prasība (Regulas 34. panta 2. punkts, uz ko ir atsauce 45. panta 1. punktā, skatīts kopā ar preambulas 16. un 17. apsvērumu). Dalībvalsts tiesa, pamatojoties uz Regulas 34. panta 1. punktā ietverto sabiedriskās kārtības klauzulu, nevar atteikt izpildīt tādu aizmugurisku tiesas nolēmumu, ar kuru lieta izspriesta pēc būtības un kas neietver ne prasības priekšmeta, ne pamata vērtējumu, ne arī argumentus par prasības pamatotību, izņemot, ja, izvērtējot procesu kopumā un ņemot vērā visus atbilstošos apstākļus, tai šķiet, ka ar šo nolēmumu ir acīmredzami un pārmērīgi pārkāptas atbildētāja tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu, kas noteiktas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta otrajā daļā, jo nav bijusi iespēja to lietderīgi un efektīvi pārsūdzēt. Tādējādi par sabiedriskās kārtības jēdzienam neatbilstošu uzskatāma starptautiskā procedūra, ar kuru atzīst tādu ārvalsts spriedumu, kurā nav ietverts tā pamatojums, ja vien atbildētājam nav bijuši iesniegti dokumenti, kas pēc sava rakstura ir līdzvērtīgi trūkstošajai sprieduma argumentācijai. Tiesai, kas lemj par izpildi, ir suverēni jāizvērtē atbildētājam izsniegto dokumentu atbilstība šādai prasībai. Ar zvērestu apliecināta liecība var tikt uzskatīta par tiesas sprieduma pamatojumam līdzvērtīgu dokumentu, ja no tās satura atbildētājam bija iespējams izdarīt secinājumus par prasības apmierināšanas pamatu tādā apjomā, lai varētu aizstāvēties pret prasību, kā arī lietderīgi un efektīvi pārsūdzēt spriedumu. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Tiesību prakse
5. Marts 2013 /NR. 9 (760)
Tā kā administratīvās tiesas iniciēta pieteikuma Satversmes tiesai iesniegšanas mērķis ir pareizi izskatīt tiesas izskatīšanā esošo lietu, lietas pareizas izskatīšanas labad tiesai līdz pat lietu noslēdzoša nolēmuma pieņemšanai ir pienākums vērsties ar pieteikumu Satversmes tiesā, ja ir pamats secināt, ka lietā piemērojamā tiesību norma neatbilst Satversmei. Ja Satversmes tiesa vēl nav izlēmusi jautājumu par sākotnēji iesniegtā pieteikuma virzību, ir lietderīgi grozīt sākotnēji iesniegto pieteikumu. Tā kā Satversmes tiesa nav ar spriedumu izvērtējusi šobrīd lietā piemērojamo tiesību normu, kas noteic Centrālās vēlēšanu komisijas un Senāta kompetenci, atbilstību varas dalīšanas principam, kas izriet no Satversmes 1. pantā ietvertā demokrātiskas iekārtas principa, ir pamats iesniegt attiecīgu pieteikumu. Gadījumā, ja Centrālā vēlēšanu komisija atteikusies reģistrēt un nodot parakstu vākšanai likumprojektu, balstoties uz juridiskiem argumentiem par likumprojekta neatbilstību Satversmei, administratīvajai tiesai nav šķēršļu šo ar juridiskiem apsvērumiem pamatoto lēmumu pilnībā pārbaudīt pēc satura, tātad būtībā ir jāpārbauda vēlētāju iesniegtā likumprojekta atbilstība Satversmei. Lēmums, ar kuru Centrālā vēlēšanu komisija atsakās reģistrēt un nodot parakstu vākšanai vēlētāju iesniegtu likumprojektu, nav administratīvais akts, jo tiek pieņemts likumdošanas procesa ietvaros, liedzot vēlētājiem tiesības uz likumdošanas procesu. Vēlētāju iniciatīvas mērķis ir piedalīties likumdošanas procesā, un pieteikums tiesā, pārsūdzot Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu, ir vērsts uz likumdošanas iniciatīvas tālāku īstenošanu. Nav noraidāms vispārīgs administratīvās tiesas pienākums pārbaudīt tāda Centrālās vēlēšanu komisijas lēmuma tiesiskumu, ar kuru tā konkrētā gadījumā liedz personām īstenot to tiesības. Neatbilstība pieļaujamai tiesas kompetencei veidojas tieši tajā ziņā, ka likums noteic Centrālās vēlēšanu komisijas tiesības veikt likumprojekta pilnīgu saturisku kontroli, tostarp par piedāvāto likuma normu satversmību, un tiesai veikt pārbaudi par šāda lēmuma pamatotību pēc būtības, tādējādi nododot tiesas kontrolei likumprojekta saturu. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Tiesību prakse
19. Februāris 2013 /NR. 7 (758)
Masveida nepilsoņu atzīšana par Latvijas pilsoņiem, neizvērtējot potenciālā pilsoņa lojalitāti valstij, individuālo vēlmi kļūt par pilsoni un tās pierādījumus vismaz naturalizācijas procesā paužamās individuālās gribas un nepieciešamo valsts zināšanu ietvaros, ir iztulkojama kā bijušās PSRS pilsoņu beznosacījumu principiāla atzīšana par Latvijas tautas sastāvdaļu. Likumprojekts, kas paredz tik būtiskas izmaiņas pilsoņu sastāvā, ir pretrunā Latvijas Republikas Satversmes 1. un 2. pantam un Neatkarības deklarācijas preambulā paustajai valsts nepārtrauktības doktrīnai. Likumdošanas procesā tieši iesaistītās konstitucionālās institūcijas (kas tieši veic likumdošanas funkciju) var viena otras darbību pārbaudīt atbilstoši likumdošanas procesam, kādu to paredz Satversme. Centrālās vēlēšanu komisijas kompetencei nebūtu jābūt tādai, ka tā pārņem no Saeimas būtisko iespēju un atbildību vēlētāju iniciatīvas saturiskā vērtēšanā, mazinot tautai likumdošanas iniciatīvas iespējas iepretim Saeimai vai citiem Satversmē paredzētajiem subjektiem. Vispārējā tiesa (respektīvi, Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments, pārbaudot Centrālās vēlēšanu komisijas pieņemto lēmumu) nav no Satversmes aicināta būt par likumdošanas iniciatīvas akceptētāju vai noraidītāju un darboties kā "spēlētājam" līdzsvaru un savstarpējas kontroles sistēmā likumdošanas procesā. Ja šādu savu funkciju nav atzinusi Satversmes tiesa, kuras uzdevums ir likumu satversmības pārbaude, tad vēl jo mazāk tā var piemist vispārējai tiesai. Iespēja tiesai ietekmēt likuma tapšanu var pēc būtības apdraudēt demokrātiju un tiesiskumu, nonākot būtiskā pretrunā ar varas dalīšanas nepieciešamību: pārāk liela valsts vara nonāk tajā valsts varas atzarā, kuram ir ne tikvien galavārds konkrētu strīdu risināšanā, bet arī ievērojamas neatkarības garantijas. Minētajam nav tik liela nozīme attiecībā uz konstitucionālo tiesu, jo tai, lai arī ir tiesības atzīt tiesību normas par neatbilstošām Satversmei, savukārt nav vispārējas kompetences izšķirt konkrētus tiesību strīdus. Administratīvajai tiesai ir pienākums vērtēt piemērojamo normu atbilstību augstāka juridiskā spēka normām, tostarp vispārējiem tiesību principiem, taču gadījumos, ja neatbilstība ir līmenī likums – Satversme vai starptautisko tiesību norma, tiesa nevar spriest contra legem bez jautājuma nodošanas Satversmes tiesai. Satversmes tiesai ir ekskluzīva kompetence šāda līmeņa tiesību jautājumu galīgā izšķiršanā. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Tiesību prakse
20. Novembris 2012 /NR. 47 (746)
Latvijas tiesas arvien biežāk izmanto iespēju uzdot prejudiciālus jautājumus Eiropas Savienības Tiesai (turpmāk – EST vai Tiesa) par Eiropas Savienības tiesību interpretāciju. Šobrīd tiesvedības procesā ir astoņas prejudiciāla nolēmuma lietas, kas ierosinātas pēc Latvijas tiesu uzdotiem prejudiciāliem jautājumiem, bet pavisam EST ir uzdoti 23 šādi prejudiciāla nolēmuma lūgumi: 2012. gadā – trīs, 2011. gadā – desmit, 2010. gadā – trīs; 2009. gadā – četri; 2008. gadā – trīs. Prejudiciālo nolēmumu lūgumi pamatā ir uzdoti administratīvajās lietās. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments ir uzdevis 20 prejudiciālo nolēmumu lūgumus, bet Administratīvā rajona tiesa – vienu. Vairāk nekā pusē, t.i., 14 lietās1 nacionālajā tiesvedībā ir apstrīdēti Valsts ieņēmumu dienesta lēmumi, kas pamatā ir saistīti ar nodokļu jautājumiem. Trijās lietās nacionālajā tiesvedībā ir apstrīdēti Lauku atbalsta dienesta lēmumi, no kurām divas lietas (C-650/11 Brunovskis un C-454/11 Pusts) ir saistītas ar atbalsta piešķiršanu lauksaimniekiem un viena lieta (C-7/12 Riežniece ) – ar darbinieku aizsardzību bērnu kopšanas atvaļinājuma gadījumā. Prejudiciālu nolēmuma lūgumi administratīvajās lietās ir uzdoti arī par pakalpojuma sniegšanas brīvības ierobežojumiem azartspēļu jomā (C-470/11 Garkalns), lēmuma, ar kuru atļauts ieceļot, pieņemšanas gaitā izdarītu procesuālu pārkāpumu pārsūdzēšanas kārtību (C-23/12 Zakaria), kompensāciju izmaksu pasažieriem lidojuma atcelšanas gadījumā (C-294/10 Eglītis un Ratnieks) un sabiedriskā transporta pakalpojumu līguma slēgšanu (C-348/10 Norma-A un Dekom). Divas lietas ir ierosinātas arī, pamatojoties uz Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta prejudiciāla nolēmuma lūgumiem. Lieta C-619/10 Trade Agency ir saistīta ar starptautisko tiesisko sadarbību un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās. Savukārt lieta C-277/12 Drozdovs ir par nemateriālā kaitējuma atlīdzināšanu obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas ietvaros. Informācija par prejudiciāla nolēmuma lietām pieejama EST mājaslapā: http://curia.europa.eu. Šajā numurā publicējam Tieslietu ministrijas Eiropas Savienības Tiesas departamenta sagatavoto pārskatu par sešām lietām, kurās 2012. gadā pieņemti spriedumi. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Tiesību prakse
13. Novembris 2012 /NR. 46 (745)
Latvijas Republikas Satversmes 103. pants un likuma "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" 13. panta otrā daļa paredz paziņošanas, nevis atļaujas saņemšanas sistēmu pulcēšanās brīvības īstenošanai. Pieteikuma par pasākuma rīkošanu atstāšana bez izskatīšanas, jo nokavēts likuma "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" 13. panta otrajā daļā noteiktais pasākuma pieteikšanas termiņš (ne vēlāk kā 10 darba dienas pirms plānotā pasākuma), pielīdzināms aizliegumam rīkot pasākumu. Likuma "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" 13. panta otrajā daļā noteiktais 10 darba dienu termiņš nav prekluzīvs, bet ir indikatīvs (ar ieteikuma raksturu). Tas nav tāds, kuru neievērojot, pasākuma rīkošana un arī iestādes sagatavošanās pasākuma nodrošināšanai būtu izslēgta un vairs nebūtu iespējama. Minētais termiņš būtu jāievēro, lai valsts iestādes varētu pienācīgi sagatavoties gājiena veiksmīgas norises nodrošināšanai vai arī pamatot, kāpēc attiecīgais gājiens nevar notikt, un gājiena organizētājiem būtu pietiekams laiks pārsūdzēt aizliegumu. Iestādei konkrētā gadījumā būtu jāizvērtē, vai pasākuma pieteikšanas termiņa nokavējums liedz sagatavoties pasākuma nodrošināšanai, nevis formāli jāatsaucas uz pieteikšanas termiņa nokavējumu. Likuma "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" 13. panta otrajā daļā noteiktā termiņa neievērošana neatņem tiesības doties gājienā, bet sekas var būt tādas, ka gājiena dalībnieki nevar prasīt no iestādes, lai tā pilnībā nodrošinātu drošību un sabiedrisko kārtību gājiena laikā. ...
Pievienot mapei
1 ... 6 7 8 9 10 ... 21
10 20 50
REZULTĀTI LAPĀ
Rubrika
Informācija
Skaidrojumi. Viedokļi
Priekšvārds
Tiesību prakse
Domu mantojums
Vēstules
Juridiskā literatūra
Sludinājumi. Reklāma
Citu pieredze
In memoriam
Akadēmiskā dzīve
Eiropas telpā
Intervija
Notikums
No citas puses
Diskusija
Nedēļas jurists
Redaktora sleja
Numura tēma
Viktorīna
Aptauja
Tiesību politika
Viedoklis
Juristu likteņi
Jurista vizītkarte
Īsziņas
Studenta Vārds
2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā
Atskatā un darbībā
Justīcija attīstībai
Atsaucoties uz publicēto
Jurists un kultūra
Juridiskā darba tirgus
Tiesību prakses komentāri
Tiesību prakse. Judikatūra
Grāmatas
Lekcijas
Periodika
Prakses materiāli
Mūsu autors
Tiesību nozare
Administratīvās tiesības un proc...
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...
Dzīvnieku aizsardzība
Tiesu darba organizācija
Policijas tiesības
Valsts un baznīca
Civiltiesības un process
--- Darba tiesības
--- Komerctiesības
--- Konkurences tiesības
--- Patērētāju tiesības
--- Intelektuālā īpašuma tiesības
--- Īres tiesības
--- Medicīnas tiesības
--- Šķīrējtiesu process
--- Maksātnespējas process
Krimināltiesības un process
Konstitucionālās tiesības
Starptautiskās tiesības
Tiesību teorija, vēsture un filoz...
Eiropas tiesības
Tiesu iekārta
Cilvēktiesības
Sociālās tiesības
Publiskie iepirkumi
Datu apstrāde
Tūrisma tiesības
Tehnoloģijas un mākslīgais intel...
--- Mākslīgais intelekts
Pašvaldību tiesības
Apdrošināšanas tiesības
Būvniecības tiesības
Vides tiesības
Nolēmumu piespiedu izpilde
Bērna tiesības
Administratīvā atbildība
ES fondi
Starptautiskās privāttiesības
Enerģētikas tiesības
Valsts pārvalde
Profesionālā ētika
Juridiskā tehnika un valoda
Tiesību politika un prakse Covid-1...
Interešu pārstāvība
E-lieta
Pacientu tiesības
Sankcijas
Militārās tiesības
Trauksmes celšana
Tiesību prakse
Satversmes tiesas nolēmumi
Eiropas Savienības Tiesas nolē...
Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...
Tiesu nolēmumi civillietās
Tiesu nolēmumi krimināllietās
Tiesu nolēmumi administratīvaj...
Valsts iestāžu lēmumi
--- Uzņēmumu reģistrs
--- Konkurences padome
--- Patērētāju tiesību aizsard...
--- Centrālā vēlēšanu komisij...
Atzinumi un viedokļi
--- Konstitucionālo tiesību komi...
--- Tiesībsargs
--- Citas institūcijas
Autors
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties