Rubriku katalogs: Tiesību prakse – Jurista Vārds

Tiesību prakse

žurnāls / Tiesību prakse

Eiropas Savienības Tiesa: prejudiciālā nolēmuma tiesvedība

10. Septembris 2013 /NR. 37 (788)

Šajā pārskatā ir apkopotas aktuālākās lietas Eiropas Savienības Tiesā (turpmāk – EST) prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā, kurās Latvija ir iestājusies, lai sniegtu rakstveida apsvērumus, un kurās 2013. gadā ir notikusi procesuālā virzība. Pārskatā apskatītas gan tādas lietas, kurās ir pieņemts spriedums, gan arī lietas, kas vēl atrodas iztiesāšanas stadijā, bet kurās ir saņemti ģenerāladvokāta secinājumi vai iesniegti rakstiskie apsvērumi. Pārskata sagatavošanas brīdī EST prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā bija 14 lietas, kurās Latvija ir iesaistījusies un kurās 2013. gadā ir notikusi procesuālā virzība. Apkopojumā tiks apskatītas desmit lietas. Plašāku informāciju par EST tiesvedībā esošo lietu virzību var apskatīt EST oficiālajā interneta vietnē www.curia.eu, kurā informācija pieejama visās 24 ES oficiālajās valodās. Arī Tieslietu ministrijas interneta vietnē http://www.tm.gov.lv/ sadaļā "Eiropas Savienība" un "Eiropas Savienības Tiesa" ir pieejama informācija par tiesvedības procesiem EST lietās, kurās viena no procesa dalībniecēm ir Latvija. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Pretendenta uz ierēdņa amatu subjektīvās tiesības pārsūdzēt lēmumu par cita pretendenta iecelšanu amatā

3. Septembris 2013 /NR. 36 (787)

Pretendentam, kurš piedalījies atklātā konkursā uz ierēdņa amatu, ir tiesības atbilstoši Valsts civildienesta likuma 9. panta septītajai daļai apstrīdēt un pārsūdzēt lēmumu par cita pretendenta iecelšanu amatā. Jautājums par to, vai persona pamatoti nav pielaista dalībai ierēdņa amata pretendentu konkursā, un jautājums par tā iestādes rīkojuma atcelšanu, ar kuru attiecīgā konkursa rezultātā ierēdņa amatā ir iecelts cits pretendents, ir cieši saistīti un tādēļ skatāmi neatrauti. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Valsts kapitālsabiedrības saimnieciskā darbība kā rīcība ar valsts mantu

27. Augusts 2013 /NR. 35 (786)

Publisko personu kapitālsabiedrības kā jebkuras kapitālsabiedrības mērķis ir tās dalībnieka ekonomisko interešu sasniegšana dividenžu izmaksas formā. Publisko personu kapitālsabiedrību gadījumā nozīmīgs kritērijs ir dividenžu iemaksa valsts budžetā. Valsts ir ieinteresēta valsts kapitālsabiedrības kapitāla lietderīgā un ekonomiskā izlietošanā, jo komercsabiedrības peļņa veido valsts budžeta līdzekļus. Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 2. panta trešajā daļā noteikts pienākums publisko personu kapitālsabiedrībām likumīgi un lietderīgi rīkoties ar finanšu līdzekļiem un mantu. Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma mērķis ir panākt, lai publiskas personas finanšu līdzekļi un manta tiktu izmantota likumīgi un atbilstoši iedzīvotāju interesēm, novērst to izšķērdēšanu un nelietderīgu izmantošanu, kā arī ierobežot valsts amatpersonu korupciju. Kā izriet no Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 2. panta trešās daļas, šis mērķis ir attiecināms arī uz publisko personu kapitālsabiedrībām. Tādēļ plašākā nozīmē valsts kapitālsabiedrība, veicot jebkādu saimniecisko darbību, tostarp veicot būvniecību vai tās finansēšanu, rīkojas ar valsts mantu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Draudi izdarīt slepkavību

20. Augusts 2013 /NR. 34 (785)

Izvērtējot apsūdzību pēc Krimināllikuma 132. panta, jautājumu par to, vai draudi ir bijuši reāli, katrā konkrētā gadījumā izlemj tiesa, ņemot vērā gan faktiskos lietas apstākļus, gan arī cietušā psihisko attieksmi pret izteiktajiem draudiem. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Pasūtītāja pieaicināšana administratīvajā procesā tiesā

20. Augusts 2013 /NR. 34 (785)

Pārbaudot Iepirkumu uzraudzības biroja lēmuma tiesiskumu, pēc būtības tiek izvērtēta pasūtītāja rīcība. Šā izvērtējuma rezultātā izdarīts secinājums par pasūtītāja rīcības prettiesiskumu var radīt pamatu iepirkuma procedūrā iesaistīto personu zaudējumu atlīdzināšanai. Tādēļ pasūtītājs ir pieaicināms piedalīties arī administratīvajā procesā tiesā. Turklāt ne tikai lietā, kuras ietvaros tiek prasīts atlīdzināt zaudējumus, bet arī lietā, kuras ietvaros tiek izvērtēts, vai pasūtītāja rīcība vai pieņemtais lēmums bijis tiesisks, jo tam var būt tieša ietekme uz pasūtītāja mantisko atbildību par personām nodarītajiem zaudējumiem. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par atteikšanos ierosināt lietu. Satversmes tiesas kolēģijas 2013. gada 31. jūlija lēmums

13. Augusts 2013 /NR. 33 (784)

Satversmes tiesas 2. kolēģija šādā sastāvā: kolēģijas priekšsēdētāja Aija Branta, tiesneši Kaspars Balodis un Uldis Ķinis, kolēģijas sēdē izskatījusi Satversmes tiesā saņemto Denisa Čalovska (turpmāk − Pieteikumu iesniedzējs) pieteikumu par lietas ierosināšanu (pieteikums Nr. 138/2013), konstatēja: 1. Pieteikumu iesniedzējs lūdz Satversmes tiesu: 1) atzīt starptautisko līgumu "Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par atteikšanos ierosināt lietu. Satversmes tiesas kolēģijas 2013. gada 31. maija lēmums

13. Augusts 2013 /NR. 33 (784)

Satversmes tiesas 2. kolēģija šādā sastāvā: kolēģijas priekšsēdētāja Aija Branta, tiesneši Kristīne Krūma un Uldis Ķinis, kolēģijas sēdē izskatījusi Satversmes tiesā saņemtos Denisa Čalovska (turpmāk − Pieteikumu iesniedzējs) pieteikumus par lietu ierosināšanu (pieteikumi Nr. 72/2013, Nr. 73/2013 un Nr. 74/2013), konstatēja: 1. Pieteikumu iesniedzējs Satversmes tiesā iesniedzis trīs pieteikumus. Tajos apstrīdēta starptautiskā līguma, ...

žurnāls / Tiesību prakse

Eiropas Cilvēktiesību tiesas vēstule Latvijas valdības pārstāvei Eiropas Cilvēktiesību tiesā

13. Augusts 2013 /NR. 33 (784)

Ceturtā palāta ECHR-LE2.2.G CMG/ZR/atu 2013. gada 8. augustā Pieteikums No. 22205/13 "Čalovskis pret Latviju" [..] Rakstu jums, lai informētu, ka 2013. gada 28. martā Čalovska kungs, pamatojoties uz Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 34. pantu, iesniedza augstāk minēto pieteikumu Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Pieteicēju lietas izskatīšanas procesā Tiesā pārstāv Rīgā praktizējošs jurists S. Vārpiņa ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par personas izdošanu Amerikas Savienotajām Valstīm

13. Augusts 2013 /NR. 33 (784)

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētājs tiesnesis A. Uminskis, tiesneši A. Poļakova, D. Treija, piedaloties prokuroram M. Viļumam, aizstāvei zvērinātai advokātei I. Bulgakovai, izskatīja atklātā tiesas sēdē D.Č., personas kods [..], sūdzību par Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras Darbības analīzes un vadības departamenta Starptautiskās sadarbības nodaļas prokurora M. Viļuma ...

žurnāls / Tiesību prakse

Drošības naudas institūts

6. Augusts 2013 /NR. 32 (783)

Drošības naudas pamatmērķis ir mazināt nepamatotu sūdzību iesniegšanu. Šis mērķis tiek sasniegts tādējādi, ka persona pirms sūdzības iesniegšanas rūpīgi apdomā, vai iesniedzamā sūdzība būs pamatota. Šajā sakarā persona ņem vērā, ka drošības nauda tai tiks atmaksāta vienīgi gadījumā, ja sūdzība izrādīsies pamatota; savukārt nepamatotas sūdzības gadījumā persona zaudēs par tās iesniegšanu samaksāto drošības naudu. Ņemot to vērā, persona (ideāltipiskā modelī, uz kuru tiecas likums) iesniedz vienīgi tādu sūdzību, par kuras pamatotību tā labticīgi ir pārliecināta. Drošības nauda kā finansiāla barjera netieši ierobežo Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajā teikumā ietvertās tiesības uz pieeju tiesai. Taču šis ierobežojums ir attaisnojams ar leģitīmu mērķi – citu cilvēku tiesību aizsardzību. Mazinoties nepamatotu sūdzību iesniegšanai, tiesa ātrāk var izskatīt citu cilvēku pamatotās sūdzības un tādējādi efektīvāk aizsargāt viņu tiesības. Administratīvā procesa likuma 129.[sup]2[/sup] panta ceturtā daļas noteikums ir skatāms kopsakarā ar drošības naudas pamatmērķi mazināt nepamatotu sūdzību iesniegšanu. Tādējādi, lemjot par personas atbrīvošanu no drošības naudas samaksas, vienlaikus ar personas mantisko stāvokli izvērtējams arī tas, cik labticīgi persona izmanto likumā noteiktās tiesības iesniegt sūdzību. Personas rīcība, sistemātiski iesniedzot nepārdomātus, nepamatotus pieteikumus un sūdzības liecina, ka tā pirms procesuālā dokumenta iesniegšanas neizvērtē tā iesniegšanas pamatotību. Šādu neapdomīgu un sistemātiski traucējošu prāvnieku atbrīvošana no drošības naudas būtu pretēja drošības naudas noteikšanas pamatmērķim un citu cilvēku tiesībām uz ātru un tādējādi efektīvu viņu tiesību aizsardzību tiesā. Iespējams, ka arī traucējošajam prāvniekam, kuram ir smags mantiskais stāvoklis, rodas reāla nepieciešamība vērsties tiesā. Taču šai nepieciešamībai jābūt skaidri redzamai no lietas apstākļiem un sūdzības satura, lai tiesai būtu pamats atzīt, ka traucējošais prāvnieks konkrētajā gadījumā tomēr ir rūpīgi izpildījis apsvēršanas pienākumu pirms sūdzības iesniegšanas un tādēļ leģitīmi var pretendēt uz pilnīgu vai daļēju atbrīvošanu no drošības naudas sava mantiskā stāvokļa dēļ. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Apdrošināšanas atlīdzība apdrošināmās intereses neesamības gadījumā

30. Jūlijs 2013 /NR. 31 (782)

Vadoties no apdrošināmās intereses un likuma “Par apdrošināšanas līgumu” 35. pantā noteiktā kompensācijas principa, ka izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība nevar pārsniegt apdrošinātajam apdrošināšanas gadījumā nodarītos zaudējumus, apdrošinātais nevar saņemt apdrošināšanas atlīdzību par trešajām personām piederošas īpašuma daļas bojāeju. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Jaunu pierādījumu pieteikšana apelācijas instances tiesā

16. Jūlijs 2013 /NR. 29 (780)

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 551. panta pirmās daļas 5. punkta nosacījumiem var noraidīt prokurora lūgumu par tādu jaunu pierādījumu pieteikšanu, par kuru pastāvēšanu un iespēju iegūt šādus pierādījumus viņam bija zināms jau lietas iztiesāšanas laikā pirmās instances tiesā. Šāda prokurora lūgumu izskatīšana un motivēta to noraidīšana nav uzskatāma par prokurora apsūdzības funkciju iespēju ierobežošanu, jo Kriminālprocesa likumā lietas izskatīšanai apelācijas kārtībā sakarā ar iesniegto apelācijas sūdzību vai protestu ir noteikta obligāta prasība norādīt sūdzībā vai protestā, kādi jauni pierādījumi, par kādiem apstākļiem tiek pieteikti un kādēļ šie pierādījumi nebija iesniegti vai pārbaudīti pirmās instances tiesā. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Valsts pienākums atlīdzināt zaudējumus privātpersonai nepamatoti piedzītu nodokļu gadījumā

16. Jūlijs 2013 /NR. 29 (780)

Atbilstoši likuma "Par nodokļiem un nodevām" 19. panta pirmajai daļai, 28. panta pirmajai daļai un 29. panta otrajai daļai nodokļu administrācijas atbildība aptver arī nodokļu maksātāja no aprites izslēgtās naudas radīto zaudējumu atlīdzināšanu, kas tiek atlīdzināti, nepareizi piedzīto nodokļu summu palielinot par 0,025 procentiem par katru nokavēto dienu jeb mazliet vairāk kā 9% gadā. Tādējādi likumdevējs centies atlīdzināt tos zaudējumus, kas rodas personai, ja tā nevar izmantot sev piederošus naudas līdzekļus. Privātpersonai arī nav nepieciešams īpaši vēl kā pierādīt, ka tās naudas līdzekļi ir zaudējuši kādu vērtības daļu, kamēr nauda prettiesiski atradusies pie citas personas. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Tiesas pieņemtā nolēmuma pārsūdzēšana ir apsūdzētā tiesības

2. Jūlijs 2013 /NR. 26 (777)

Atteikums atjaunot kasācijas sūdzības iesniegšanas termiņu, konstatējot, ka tās iesniegšanas iemesli nav atzīstami par attaisnojošiem, nav atzīstams par apsūdzētā tiesību uz aizstāvību pārkāpumu. Tiesas pieņemtā nolēmuma pārsūdzēšana ir apsūdzētā tiesības, un tiesību realizējošā termiņa pārkāpums liedz iespēju šīs tiesības izmantot. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Neatņemamās mantojuma daļas izprasīšanas termiņi un kārtība

25. Jūnijs 2013 /NR. 25 (776)

Neatraidāmais mantinieks savu neatņemamo daļu var izprasīt tikai tad, ja viņš izteicis gribu pieņemt mantojumu to termiņu ietvaros, kas norādīti Civillikuma 693. pantā. Turklāt šajā pantā norādītos termiņus mantojuma pieņemšanai nevar atjaunot vai pagarināt. Ja neatraidāmais mantinieks ir izteicis gribu mantojumu pieņemt likumā noteiktajā kārtībā, proti, viena gada laikā, tas nozīmē, ka viņš ir vēlējies mantojumu iegūt. Taču, ja, neraugoties uz gada laikā izteikto gribu mantojumu iegūt, šāda iespēja zudusi tā iemesla dēļ, ka mantojuma atstājējs ir visu mantu atdāvinājis, neatraidāmam mantiniekam ir tiesības neatņemamo daļu izprasīt Civillikuma 1922. pantā noteiktajā kārtībā. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par valsts notāra lēmuma negrozīšanu

18. Jūnijs 2013 /NR. 24 (775)

Šajā numurā publicējam galvenā valsts notāra lēmumu "Par valsts notāra lēmuma negrozīšanu". Iepriekš "Jurista Vārda" sadaļā "Tiesību prakse" šī gada 19. martā tika publicēts Uzņēmumu reģistra (UR) valsts notāres Lilitas Strodes 2013. gada 14. marta lēmums Nr. 10-11/18501, ar kuru tika atteikta ieraksta izdarīšana politisko partiju reģistrā. Lietas būtība: UR atteica reģistrēt jaunu partijas "Par dzimto valodu!" nosaukumu, pamatojot to ar partijas jaunajā programmā (kas arī tika iesniegta UR līdz ar nosaukuma maiņas pieteikumu) iekļautajiem partijas mērķiem, kas apdraud Latvijas Republikas pamatvērtības, tai skaitā vēršas pret latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu un valsts teritoriālo integritāti. Minētais UR lēmums izraisīja plašas diskusijas sabiedrībā, jo īpaši juristu vidū. Viedokļu sadursmes iezīmējās arī komentāros "Jurista Vārda" elektroniskajā versijā. 2013. gada 23. aprīlī "Jurista Vārdā" publicējām UR atziņu, kas tapusi, pamatojoties uz šo lēmumu, kā arī UR piesaistīto ekspertu – Dr.iur. Jāņa Plepa, Dr.iur., Dr.habil.sc.polit. Tālava Jundža, Dr.iur. Jāņa Lazdiņa, politoloģes Ivetas Kažokas, Dr.iur. Ineses Lībiņas-Egneres un Dr.iur.h.c. Egila Levita – komentārus. Tā kā komentētā UR valsts notāra lēmuma argumentācijai tika izmantotas tēzes no Konstitucionālo tiesību komisijas 2012. gada 17. septembra viedokļa "Par Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem un neaizskaramo Satversmes kodolu", tika publicēts izvilkums no šī atzinuma, kā arī Tieslietu ministrijas ziņojums "Par politisko partiju darbību un reģistrāciju". 12. aprīlī L. Strodes lēmums tika pārsūdzēts galvenajam valsts notāram. "Jurista Vārds" solīja informēt lasītājus par notikumu tālāko gaitu, tāpēc šajā numurā publicējam galvenā valsts notāra lēmumu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršana

11. Jūnijs 2013 /NR. 23 (774)

Ministru kabineta noteikumu 2006. gada 20. jūnija noteikumu Nr. 495 "Likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" normu piemērošanas kārtība" 17.1 punkts paredz, ka no budžeta finansējamās iestādes nosakāmas atbilstoši Likumā par budžetu un finanšu vadību lietotajam terminam "budžeta iestāde", tas ir, iestāde vai atvasināta publiska persona, kuru pilnīgi finansē no valsts vai pašvaldības budžeta. Atbilstoši Radio un televīzijas likuma 5. panta ceturtajai daļai un 61. panta pirmajai daļai valsts SIA "Latvijas Televīzija" budžetu veido valsts budžeta līdzekļi, patstāvīgā uzņēmējdarbībā iegūtie līdzekļi, dāvinājumi, ziedojumi un sponsorējumi, tādējādi tā nevar tikt atzīta par budžeta iestādi, jo netiek pilnībā finansēta no valsts budžeta, un uz to nevar attiecināt likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 1. panta otrās daļas 15. punktā noteikto nodokļa atvieglojumu. Atbrīvojums no nodokļa maksāšanas skar valsts vai pašvaldības budžeta un valsts atbalsta jautājumus, tāpēc atbrīvojumiem no nodokļa maksāšanas ir skaidri jābūt noteiktiem likumā un tie ir interpretējami šauri. Tāpēc iestādēm un tiesām būtu jāatturas pēc analoģijas piemērot nodokļa atvieglojumu, ja likums tādu skaidri neparedz. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Uzņēmumu reģistra amatpersonu lēmumu atziņas ar ekspertu komentāriem

4. Jūnijs 2013 /NR. 22 (773)

Uzņēmumu reģistra valsts notāra kompetence, izskatot pieteikumu par komersanta ierakstīšanu komercreģistrā vai pieteikumu par komersanta nosaukuma (firmas) maiņu, ir ierobežota tikai ar komercreģistrā un citos Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros ierakstītu vai ierakstīšanai pieteiktu nosaukumu sakritības pārbaudi. Likumdevējs Uzņēmumu reģistra valsts notāram nav piešķīris tiesības atteikt reģistrēt kāda komersanta izvēlētu nosaukumu, ja minētais nosaukums sakrīt ar Valsts preču zīmju reģistrā vai kādā ārvalstu preču zīmju reģistrā reģistrētu preču zīmi. Preču zīmes īpašniekam ir tiesības vērsties vispārējās jurisdikcijas tiesā civilprocesuālā kārtībā bez Uzņēmumu reģistra starpniecības, ja kāda persona negodprātīgi izmanto konkrēto preču zīmi. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Pārskats par Latvijas Republikas Satversmes tiesas darbu 2012. gadā

28. Maijs 2013 /NR. 21 (772)

Satversmes tiesā 2012. gadā saņemts 561 iesniegums. No tiem 347 atzīti par acīmredzami nepiekritīgiem, bet 214 reģistrēti kā pieteikumi un nodoti izskatīšanai Satversmes tiesas kolēģijās. Satversmes tiesa ierosināja 26 lietas, no kurām sešpadsmit lietas tika ierosinātas uz konstitucionālās sūdzības pamata, sešas lietas ierosinātas pēc vispārējās jurisdikcijas tiesas pieteikumiem, trīs lietas pēc Saeimas deputātu un viena lieta pēc tiesībsarga pieteikuma. Pieteikumos lūgts vērtēt dažādus tiesību jautājumus, tostarp tādus jautājumus, kas saistīti ar ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu iegādes izdevumu kompensāciju, valsts valodas zināšanu apjomu, zvērināta tiesu izpildītāja amata atlīdzību, civilprocesu un pensiju sistēmu. Kopumā 2012. gadā ir izlemtas 22 lietas. Tiesvedība izbeigta 9 lietās, savukārt 13 lietās pieņemti spriedumi. Satversmes tiesa 2012. gadā izskatījusi vairākus būtiskus konstitucionālo tiesību jautājumus, piemēram, jautājumus, kas saistīti ar valsts budžeta izstrādāšanas un pieņemšanas procedūru, atalgojumu tiesu varā, īpašuma tiesību ierobežojumiem, personu sociālo aizsardzību, tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu un autortiesību subjektu mantiskām tiesībām. Nolēmumos ir ietvertas būtiskas atziņas tiesību normu interpretācijas un piemērošanas jautājumos. Saskaņā ar Satversmes tiesas likumu Satversmes tiesas nolēmumos sniegtā attiecīgās tiesību normas interpretācija ir obligāta visām valsts un pašvaldību institūcijām (arī tiesām) un amatpersonām, kā arī fiziskajām un juridiskajām personām. Tātad Satversmes tiesas nolēmumam ir erga omnes spēks, proti, tas ir vispārsaistošs. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Kriminālprocesa likuma būtisks pārkāpums kā pamats tiesas nolēmuma atcelšanai

21. Maijs 2013 /NR. 20 (771)

Kriminālprocesa likuma pārkāpums, kurš nav būtisks un nav novedis pie nelikumīga nolēmuma, nedod pamatu tiesas nolēmuma atcelšanai. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Eiropas Savienības Tiesa: svarīgākie spriedumi

21. Maijs 2013 /NR. 20 (771)

Šajā numurā piedāvājam iepazīties ar Tieslietu ministrijas Eiropas Savienības Tiesas departamenta sagatavoto pārskatu par aktuālajiem spriedumiem 2012. gada pēdējā ceturksnī, kā arī 2013. gadā izskatītajām prejudiciālā nolēmuma lietām. Eiropas Savienības Tiesa ir publicējusi ziņojumu par 2012. gadu. Pirmkārt, tas sniedz konspektīvu un pilnīgu informāciju par Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk arī – EST vai Tiesa), Vispārējās tiesas un Civildienesta tiesas darbību un attīstību. Pagājušajā gadā EST svinēja tās pastāvēšanas sešdesmit gadu jubileju. Tika veikti būtiski grozījumi tās statūtos, kā arī pieņemts jaunais EST reglaments, lai piešķirtu būtisku lomu prejudiciālā nolēmuma tiesvedībai un samazinātu tiesvedības ilgumu. Tāpat tika pieņemti jauni ieteikumi valsts tiesām saistībā ar prejudiciālās tiesvedības ierosināšanu. Otrkārt, ziņojumā ir aprakstīti galvenie judikatūras attīstības virzieni, kas sagrupēti pēc dažādām lietu jomām, piemēram, konstitucionālie un institucionālie jautājumi, tiesu iestāžu sadarbība civillietās un privātās starptautiskās tiesībās, policijas un tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās, konkurence, noteikumi par nodokļiem un citi. Treškārt, ziņojums ietver EST darbības statistikas analīzi. Ziņojumā ir norādīts, ka 2012. gadā iezīmējas pastāvīga augsta produktivitāte un ļoti būtiska efektivitātes uzlabošanās attiecībā uz tiesvedību ilgumu. Ierosināto prejudiciālā nolēmuma lietu skaits 2012. gadā ir otrais lielākais, kāds jebkad ir sasniegts EST vēsturē. Attiecībā uz tiesvedību ilgumu statistikas dati ir ļoti pozitīvi. 2012. gadā vidējais prejudiciālo lietu izskatīšanas ilgums ir sasniedzis viszemāko līmeni vēsturē, to tiesvedības ilgums ir bijis 15,7 mēneši. EST gada ziņojums latviešu valodā ir pieejams Eiropas Savienības Tiesas mājaslapā: http://curia.europa.eu/. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par atteikumu reģistrēt komunisma atbalsta kustību

14. Maijs 2013 /NR. 19 (770)

Viduseiropas un Austrumeiropas valstis, tostarp Latvija, kuras piedzīvoja ne vien nacistu ideoloģijā sakņotos noziegumus, bet arī komunistu ideoloģijā sakņotos noziegumus, nevar izturēties pret šo ideoloģiju tikpat neitrāli kā Rietumeiropas valstis. Tikpat leģitīmi, kā Rietumeiropas valstis vadās no savas vēsturiskās pieredzes, arī Latvijai jāvadās no savas vēsturiskās pieredzes. Demokrātija ir "Eiropas sabiedriskās kārtības" pamatelements. Demokrātija ir vienīgais politiskais modelis, ko paredz Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija un tādējādi vienīgais, kas ir ar to savienojams. Komunisma ideoloģijas paušana nav aizsargājama, jo tā ir pretēja Latvijas Republikas Satversmē un Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā nostiprinātajām demokrātiskas sabiedrības vērtībām. Biedrības "Komunisma atbalsta kustība Latvijā" nosaukums un mērķis ir saistīts ar komunisma ideoloģijas atbalstīšanu, kas vienlīdz kā nacisms ir radījusi totalitāru režīmu, kas īstenoja represijas un genocīdu, tostarp pret Latvijas tautu. Komunisma ideoloģijas mērķtiecīga izplatīšana ir arī dziļš apvainojums šīs ideoloģijas noziegumu upuriem, kā arī katram demokrātiski domājošam cilvēkam, un līdz ar to ir pretrunā ar Latvijas valsts sabiedrisko kārtību (public order). ...

žurnāls / Tiesību prakse

Ārvalsts tiesas aizmuguriska sprieduma, kas neietver prasības priekšmeta un pamata vērtējumu, atzīšana un izpilde Latvijas Republikā

7. Maijs 2013 /NR. 18 (769)

Dalībvalsts tiesai, kura izskata pārsūdzību par izcelsmes valstī taisīta aizmuguriska sprieduma atzīšanu un izpildi, ir kompetence pārbaudīt atbilstoši Regulas (EK) Nr. 44/2001 "Par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās" (Regula) 54. pantam izdotajā un spriedumam pievienotajā apliecībā ietvertās informācijas un pierādījumu savstarpējo atbilstību, ja atbildētājs apgalvo, ka viņam nav izsniegts dokuments, ar ko ir celta prasība (Regulas 34. panta 2. punkts, uz ko ir atsauce 45. panta 1. punktā, skatīts kopā ar preambulas 16. un 17. apsvērumu). Dalībvalsts tiesa, pamatojoties uz Regulas 34. panta 1. punktā ietverto sabiedriskās kārtības klauzulu, nevar atteikt izpildīt tādu aizmugurisku tiesas nolēmumu, ar kuru lieta izspriesta pēc būtības un kas neietver ne prasības priekšmeta, ne pamata vērtējumu, ne arī argumentus par prasības pamatotību, izņemot, ja, izvērtējot procesu kopumā un ņemot vērā visus atbilstošos apstākļus, tai šķiet, ka ar šo nolēmumu ir acīmredzami un pārmērīgi pārkāptas atbildētāja tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu, kas noteiktas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta otrajā daļā, jo nav bijusi iespēja to lietderīgi un efektīvi pārsūdzēt. Tādējādi par sabiedriskās kārtības jēdzienam neatbilstošu uzskatāma starptautiskā procedūra, ar kuru atzīst tādu ārvalsts spriedumu, kurā nav ietverts tā pamatojums, ja vien atbildētājam nav bijuši iesniegti dokumenti, kas pēc sava rakstura ir līdzvērtīgi trūkstošajai sprieduma argumentācijai. Tiesai, kas lemj par izpildi, ir suverēni jāizvērtē atbildētājam izsniegto dokumentu atbilstība šādai prasībai. Ar zvērestu apliecināta liecība var tikt uzskatīta par tiesas sprieduma pamatojumam līdzvērtīgu dokumentu, ja no tās satura atbildētājam bija iespējams izdarīt secinājumus par prasības apmierināšanas pamatu tādā apjomā, lai varētu aizstāvēties pret prasību, kā arī lietderīgi un efektīvi pārsūdzēt spriedumu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Zādzība no transportlīdzekļa

30. Aprīlis 2013 /NR. 17 (768)

Tehniskie šķidrumi, kas nepieciešami, lai transportlīdzekli varētu izmantot pēc savas nozīmes, nav atzīstami par Krimināllikuma 175. panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma priekšmetu un to nolaupīšana nav kvalificējama kā zādzība no transportlīdzekļa Krimināllikuma 175. panta trešās daļas izpratnē. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par laulāto kopīgās mantas sadali

16. Aprīlis 2013 /NR. 15 (766)

Izšķirot strīdu par laulāto kopīgās mantas sadali, tiesai, pirmkārt, ir jānosaka dalāmās mantas sastāvs, otrkārt, tās sadalījums laulāto starpā un, treškārt, jāveic reāla mantas sadale, ievērojot Civillikuma 1074. un 1075. pantu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Tiesības iesniegt apelācijas protestu

9. Aprīlis 2013 /NR. 14 (765)

Kriminālprocesa likuma 551. panta piektajā daļā noteikts, ka prokuroram ir pienākums iesniegt protestu par nelikumīgu vai nepamatotu tiesas nolēmumu. Prokurors, kas piedalījies pirmās instances tiesā, ir tiesīgs iesniegt protestu tikai par tiem spriedumiem, kuros tiesa nav ņēmusi vērā viņa viedokli lietas iztiesāšanā vai arī pieļāvusi tādus pārkāpumus, kurus viņš nevarēja novērst lietas iztiesāšanas gaitā. Šie ierobežojumi neattiecas uz amatā augstāku prokuroru. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Kompensācijas apmēra kritēriji

2. Aprīlis 2013 /NR. 13 (764)

Kriminālprocesa likuma 352. pantā noteikti kritēriji, kurus izvērtējot tiesa nosaka atbilstoši kompensācijas apmēru gan attiecībā uz materiālo, gan morālo kaitējumu. Nevienam no šiem kritērijiem nav lielāka svara kā citiem, tie vērtējami kopsakarā viens ar otru. Turklāt nodarījuma smagums un raksturs ietver sevī arī cietušā rīcību notikumā. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par atteikumu ierakstīt izmaiņas politisko partiju reģistrā

19. Marts 2013 /NR. 11 (762)

Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra valsts notāre L.S., izskatot saņemtos dokumentus, konstatēja un secināja: 1. 21.01.2013. Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā (turpmāk – Reģistrs) saņemta Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas centra iecirkņa 2013. gada 16. janvāra vēstule Nr. 20/10/7-948, kurā norādīts uz iespējamajām pretlikumīgajām darbībām, dibinot politisko partiju "13. JANVĀRA KUSTĪBA", vienotais reģistrācijas ...

žurnāls / Tiesību prakse

Vardarbība ieslodzījuma vietā kā būtisks cilvēktiesību pārkāpums

12. Marts 2013 /NR. 10 (761)

Valsts pienākums ir darīt visu saprātīgi iespējamo, lai nepieļautu vardarbību ieslodzīto starpā. Neveicot pienācīgus pasākumus, valsts rīkojas prettiesiski. Lietās, kuras saistītas ar vardarbību ieslodzīto starpā, sevišķa nozīme ir objektīvās izmeklēšanas principam. Iegūtā informācija ir saprātīgi novērtējama, lai konstatētu cilvēktiesību pārkāpumu konkrētā gadījumā. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Tiesas pieteikuma Satversmes tiesai grozīšana; Centrālās vēlēšanu komisijas un tiesas kompetence vēlētāju likumdošanas iniciatīvas satura vērtēšanā

5. Marts 2013 /NR. 9 (760)

Tā kā administratīvās tiesas iniciēta pieteikuma Satversmes tiesai iesniegšanas mērķis ir pareizi izskatīt tiesas izskatīšanā esošo lietu, lietas pareizas izskatīšanas labad tiesai līdz pat lietu noslēdzoša nolēmuma pieņemšanai ir pienākums vērsties ar pieteikumu Satversmes tiesā, ja ir pamats secināt, ka lietā piemērojamā tiesību norma neatbilst Satversmei. Ja Satversmes tiesa vēl nav izlēmusi jautājumu par sākotnēji iesniegtā pieteikuma virzību, ir lietderīgi grozīt sākotnēji iesniegto pieteikumu. Tā kā Satversmes tiesa nav ar spriedumu izvērtējusi šobrīd lietā piemērojamo tiesību normu, kas noteic Centrālās vēlēšanu komisijas un Senāta kompetenci, atbilstību varas dalīšanas principam, kas izriet no Satversmes 1. pantā ietvertā demokrātiskas iekārtas principa, ir pamats iesniegt attiecīgu pieteikumu. Gadījumā, ja Centrālā vēlēšanu komisija atteikusies reģistrēt un nodot parakstu vākšanai likumprojektu, balstoties uz juridiskiem argumentiem par likumprojekta neatbilstību Satversmei, administratīvajai tiesai nav šķēršļu šo ar juridiskiem apsvērumiem pamatoto lēmumu pilnībā pārbaudīt pēc satura, tātad būtībā ir jāpārbauda vēlētāju iesniegtā likumprojekta atbilstība Satversmei. Lēmums, ar kuru Centrālā vēlēšanu komisija atsakās reģistrēt un nodot parakstu vākšanai vēlētāju iesniegtu likumprojektu, nav administratīvais akts, jo tiek pieņemts likumdošanas procesa ietvaros, liedzot vēlētājiem tiesības uz likumdošanas procesu. Vēlētāju iniciatīvas mērķis ir piedalīties likumdošanas procesā, un pieteikums tiesā, pārsūdzot Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu, ir vērsts uz likumdošanas iniciatīvas tālāku īstenošanu. Nav noraidāms vispārīgs administratīvās tiesas pienākums pārbaudīt tāda Centrālās vēlēšanu komisijas lēmuma tiesiskumu, ar kuru tā konkrētā gadījumā liedz personām īstenot to tiesības. Neatbilstība pieļaujamai tiesas kompetencei veidojas tieši tajā ziņā, ka likums noteic Centrālās vēlēšanu komisijas tiesības veikt likumprojekta pilnīgu saturisku kontroli, tostarp par piedāvāto likuma normu satversmību, un tiesai veikt pārbaudi par šāda lēmuma pamatotību pēc būtības, tādējādi nododot tiesas kontrolei likumprojekta saturu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Ierēdņa prasījuma par piemaksas piedziņu pakļautība

26. Februāris 2013 /NR. 8 (759)

Tiesiskās attiecības ierēdņu un Probācijas dienesta starpā regulē Administratīvā procesa likuma normas, līdz ar to arī jautājums par viņa darba samaksu izskatāms šajā likumā noteiktajā kārtībā. Turklāt pieteikums par piemaksu piešķiršanu par 2007. gadu jau iesniegts administratīvajā tiesā un prasījums formulēts kā pieteicējai labvēlīga administratīvā akta izdošana. Senāta ieskatā, konkrētā lieta vispārējās jurisdikcijas tiesā izskatīta, pārkāpjot pakļautības noteikumus, tādēļ tiesas spriedums atceļams un atbilstoši Civilprocesa likuma 223. panta 1. punktam tiesvedība lietā izbeidzama. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Akcionāru balsstiesību izmantošanas ierobežošanas vai aizlieguma nepieļaujamība, izskatot pieteikumu par prasības nodrošinājuma līdzekļa piemērošanu

19. Februāris 2013 /NR. 7 (758)

Prasības nodrošināšana, kas vērsta uz balsstiesību izmantošanas aizliegumu vai ierobežošanu, ir pretrunā ar komerctiesību vispārējiem principiem un neatbilst Civilprocesa likuma 138. panta pirmās daļas 5. punktā noteiktā prasības nodrošinājuma līdzekļa – aizlieguma veikt noteiktas darbības – jēgai. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Uzņēmumu reģistra amatpersonu lēmumu atziņas ar ekspertu komentāriem

19. Februāris 2013 /NR. 7 (758)

Uzņēmumu reģistra valsts notāram ir tiesības reģistrēt tikai tādu juridisko adresi, kas pieteikta ēkā vai dzīvoklī saskaņā ar zemesgrāmatas datiem. Lai piekrišanu uzskatītu par derīgu juridiskās adreses reģistrācijai komercreģistrā, tajā nekustamā īpašuma īpašniekam jānorāda Komerclikumā 139. panta otrajā daļā obligātās attiecīgā īpašuma identificējošās prasības. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Beznosacījumu pilsonības piešķiršana nepilsoņiem; Centrālās vēlēšanu komisijas un tiesas kompetence vēlētāju likumdošanas iniciatīvas satura vērtēšanā

19. Februāris 2013 /NR. 7 (758)

Masveida nepilsoņu atzīšana par Latvijas pilsoņiem, neizvērtējot potenciālā pilsoņa lojalitāti valstij, individuālo vēlmi kļūt par pilsoni un tās pierādījumus vismaz naturalizācijas procesā paužamās individuālās gribas un nepieciešamo valsts zināšanu ietvaros, ir iztulkojama kā bijušās PSRS pilsoņu beznosacījumu principiāla atzīšana par Latvijas tautas sastāvdaļu. Likumprojekts, kas paredz tik būtiskas izmaiņas pilsoņu sastāvā, ir pretrunā Latvijas Republikas Satversmes 1. un 2. pantam un Neatkarības deklarācijas preambulā paustajai valsts nepārtrauktības doktrīnai. Likumdošanas procesā tieši iesaistītās konstitucionālās institūcijas (kas tieši veic likumdošanas funkciju) var viena otras darbību pārbaudīt atbilstoši likumdošanas procesam, kādu to paredz Satversme. Centrālās vēlēšanu komisijas kompetencei nebūtu jābūt tādai, ka tā pārņem no Saeimas būtisko iespēju un atbildību vēlētāju iniciatīvas saturiskā vērtēšanā, mazinot tautai likumdošanas iniciatīvas iespējas iepretim Saeimai vai citiem Satversmē paredzētajiem subjektiem. Vispārējā tiesa (respektīvi, Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments, pārbaudot Centrālās vēlēšanu komisijas pieņemto lēmumu) nav no Satversmes aicināta būt par likumdošanas iniciatīvas akceptētāju vai noraidītāju un darboties kā "spēlētājam" līdzsvaru un savstarpējas kontroles sistēmā likumdošanas procesā. Ja šādu savu funkciju nav atzinusi Satversmes tiesa, kuras uzdevums ir likumu satversmības pārbaude, tad vēl jo mazāk tā var piemist vispārējai tiesai. Iespēja tiesai ietekmēt likuma tapšanu var pēc būtības apdraudēt demokrātiju un tiesiskumu, nonākot būtiskā pretrunā ar varas dalīšanas nepieciešamību: pārāk liela valsts vara nonāk tajā valsts varas atzarā, kuram ir ne tikvien galavārds konkrētu strīdu risināšanā, bet arī ievērojamas neatkarības garantijas. Minētajam nav tik liela nozīme attiecībā uz konstitucionālo tiesu, jo tai, lai arī ir tiesības atzīt tiesību normas par neatbilstošām Satversmei, savukārt nav vispārējas kompetences izšķirt konkrētus tiesību strīdus. Administratīvajai tiesai ir pienākums vērtēt piemērojamo normu atbilstību augstāka juridiskā spēka normām, tostarp vispārējiem tiesību principiem, taču gadījumos, ja neatbilstība ir līmenī likums – Satversme vai starptautisko tiesību norma, tiesa nevar spriest contra legem bez jautājuma nodošanas Satversmes tiesai. Satversmes tiesai ir ekskluzīva kompetence šāda līmeņa tiesību jautājumu galīgā izšķiršanā. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Informācijas vākšana par darbinieku

12. Februāris 2013 /NR. 6 (757)

Lai arī Darba likuma 33. panta otrā daļa attiecas uz intervijām, visā darba tiesisko attiecību pastāvēšanas laikā ir aizliegta diskriminācija (sk. Darba likuma 29. un 95. pantu) un nelabvēlīgu seku radīšana darbiniekam (sk. Darba likuma 9. pantu), tāpēc, noslēdzot darba līgumu, kā arī pēc tā noslēgšanas, darba devējs ir tiesīgs vākt tikai tādu informāciju, kas objektīvi saistīta ar darba tiesisko attiecību pastāvēšanu un veicamo darbu. Darba likuma 101. panta sestā daļa noteic, ka pirms darba līguma uzteikšanas darba devējam ir pienākums noskaidrot, vai darbinieks ir darbinieku arodbiedrības biedrs. Tādējādi darba devējs tikai šajā gadījumā ir tiesīgs pieprasīt darbiniekam ziņas par viņa piederību noteiktai arodbiedrībai, lai izpildītu šajā tiesību normā uzlikto pienākumu (sk. sal. V. Slaidiņa, I. Skultāne. Darba tiesības. Rīga: Zvaigzne ABC, 2011, 57. lpp.). ...

žurnāls / Tiesību prakse

Kriminālprocesā aizskartās mantas īpašnieka tiesības

5. Februāris 2013 /NR. 5 (756)

Kriminālprocesa likums neparedz kriminālprocesā aizskartā mantas īpašnieka tiesības iesniegt kasācijas sūdzību. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Kriminālprocesa izbeigšana tiesas sēdē

29. Janvāris 2013 /NR. 4 (755)

Tiesa var izbeigt kriminālprocesu, atbrīvojot personu no kriminālatbildības, ja izdarīts noziedzīgs nodarījums, kuram ir noziedzīga nodarījuma pazīmes, bet ar kuru nav radīts tāds kaitējums, lai piemērotu kriminālsodu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Īres maksas paaugstināšanas finansiālais pamatojums un tajā iekļaujamie apsaimniekošanas izdevumi

29. Janvāris 2013 /NR. 4 (755)

Tāds īres maksas paaugstināšanas finansiālais pamatojums, kurā ir iekļauti plānoti, taču vēl neveikti apsaimniekošanas izdevumi, nav uzskatāms par finansiālo pamatojumu likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 11. panta izpratnē, uz kura pamata būtu iespējams izšķirt strīdu par īres maksas apmēru. Šajā ziņā ir jāņem vērā īrnieka likumīgās intereses un tiesības paļauties uz to, ka tiesā strīds par īres maksas apmēra palielināšanu tiks izvērtēts atbilstoši brīdinājumā norādītajam īres maksas finansiālajam pamatojumam. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Atlīdzinājuma prasījuma iesniegšana tiesā

22. Janvāris 2013 /NR. 3 (754)

Atlīdzinājuma prasījums ir tikai blakus prasījums, kurš bez pamatprasījuma nevar tikt pieteikts. Kā atsevišķu prasījumu to var pieteikt tikai pēc lietas izskatīšanas pabeigšanas tiesā. Ar jēdzienu "vienlaicīgi" Administratīvā procesa likuma 93. panta otrajā daļā saprotama iespēja izskatīt atlīdzinājuma prasījumu kopā ar pamatprasījumu, bet tiem nav obligāti jābūt vienā laikā iesniegtiem tiesā. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Tiesu prakses apkopojums par laulāto kopīgās mantas dalīšanu

8. Janvāris 2013 /NR. 1 (752)

Aizvadītā gada nogalē Augstākā tiesa publiskojusi pēdējo no tiesu prakses apkopojumiem "Tiesu prakse laulāto kopīgas mantas dalīšanā". Tā ievadā paskaidrots, ka 2007. gadā jau ir veikts tiesu prakses apkopojums, kas izriet no laulāto mantiskajām attiecībām, taču pēc minētā atskaites perioda ir papildinājies tiesu praksē pieņemto spriedumu skaits, ietverot jaunas atziņas un secinājumus. Līdz ar to pēdējais pētījums iever tiesu prakses analīzi un izpēti laika periodā no 2007. gada līdz 2012. gada pirmajam pusgadam. Šajā materiālā kopumā izpētīti 15 tiesas spriedumi, grupējot jautājumus par attiecīgajām problēmām. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Personas vārda izmantošana firmā

18. Decembris 2012 /NR. 51 (750)

Personas vārds un uzvārds ir personas privātās dzīves sastāvdaļa, ko aizsargā Latvijas Republikas Satversmes 96. pants. Personas vārda un uzvārda izmantošana nosaukumā bez viņas piekrišanas var aizskart arī šīs personas godu un cieņu, ko aizsargā Latvijas Republikas Satversmes 95. panta pirmais teikums. Aizsargājams ir arī mirušas personas gods un cieņa. Tādējādi personas vārda un uzvārda izmantošanas bez viņas piekrišanas aizliegums izriet no pamattiesībām. Komerclikuma 30. pants, kas noteic gadījumus, kad pieļaujama personas vārda un uzvārda ietveršana firmā, ir izņēmums no vispārējā vārda un uzvārda izmantošanas aizlieguma, nevis otrādi. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Pierādīšanas priekšmets, tā noskaidrošanas un izvērtēšanas pienākums

11. Decembris 2012 /NR. 50 (749)

Izskatot lietu, tiesai jānoskaidro lietas apstākļi, kuri ietilpst pierādīšanas priekšmetā – prasības pamata fakti un atbildētāja iebildumu pamata fakti (meklējamie fakti). Meklējamos faktus norāda puses, bet faktu sastāvu, kas jāpierāda lietā, galīgi nosaka tiesa saskaņā ar tām materiālo tiesību normām, kuru hipotēzēs ir norādīti fakti, kas nosaka pušu apstrīdētās un aizskartās tiesības un tām atbilstošus pienākumus. Tādējādi, tiesai primāri jānoskaidro, kādu tiesisko attiecību ietvarā strīdus attiecības ir vērtējamas. Atbildētāja iebildumu pamata faktu neizvērtēšana spriedumā pretēji Civilprocesa likuma 193. panta piektās daļas prasībām ir būtisks procesuālo tiesību normu pārkāpums, kas varēja novest pie lietas nepareizas izspriešanas. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Iestādes tiesības lūgt tiesu pārskatīt lēmumu par administratīvā akta darbības apturēšanu

4. Decembris 2012 /NR. 49 (748)

Administratīvā akta darbības apturēšana tāpat kā pagaidu noregulējums ir pagaidu tiesas aizsardzības līdzekļi. Pagaidu aizsardzības būtība ir taisnīguma, proti, tiesību uz efektīvu tiesas aizsardzību nodrošināšana. Taču pagaidu aizsardzības piemērošana attaisnojas tad, ja ir pamats pieņemt, ka tā saskan ar sagaidāmo tiesas spriedumu (ir pietuvināta lietas iznākumam). Iespējai lūgt tiesu pārskatīt tās iepriekš pieņemto lēmumu par pagaidu aizsardzības līdzekli, ja ir mainījušies lietas būtiskie faktiskie vai tiesiskie apstākļi, ir jābūt abiem procesa dalībniekiem – gan pieteicējam, gan iestādei, kā to attiecībā uz pagaidu noregulējumu noteic Administratīvā procesa likuma 200. panta pirmā daļa, proti, administratīvā akta darbības apturēšanas izlemšanas kārtībai ir piemērojami arī tie noteikumi, kas ietverti pagaidu noregulējumu regulējošajās tiesību normās. Tādējādi Administratīvā procesa likuma 200. panta pirmā daļa pēc analoģijas ir piemērojama arī gadījumā, ja ar tiesas lēmumu ir piemērots pagaidu aizsardzības līdzeklis – administratīvā akta apturēšana. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Tiesības uzaicināt paša izvēlētu aizstāvi

27. Novembris 2012 /NR. 48 (747)

Personas tiesības uzaicināt paša izvēlētu aizstāvi nav absolūtas, un tās leģitīma mērķa sasniegšanai var samērīgi ierobežot, tostarp, lai panāktu citu taisnīgas tiesas elementu (piemēram, lietas izskatīšana saprātīgā termiņā) efektīvāku nodrošināšanu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Uzņēmumu reģistra amatpersonu lēmumu atziņas ar ekspertu komentāriem

27. Novembris 2012 /NR. 48 (747)

Maksātnespējas likuma 28. panta pirmajā daļā noteiktais ierobežojums pilnvarot citu administratoru veikt administratora pienākumus ne ilgāk par 60 dienām viena kalendārā gada ietvaros izriet no administratora tiesībām uz pilnu ikgadējo atvaļinājumu. Pilnvarojuma tiesības nodrošina maksātnespējas procesā administratora funkciju veikšanas nepārtrauktību administratora prombūtnes laikā ar cita administratora palīdzību. Minētās normas termiņa ierobežojums nav atkarīgs no tā, vai šajā pašā procesā cits administrators ir izmantojis tiesības uz laiku savus amata pienākumus pilnvarot citam administratoram. ...

Irēna Ņesterova

žurnāls / Tiesību prakse

Eiropas Savienības Tiesa: svarīgākie spriedumi

20. Novembris 2012 /NR. 47 (746)

Latvijas tiesas arvien biežāk izmanto iespēju uzdot prejudiciālus jautājumus Eiropas Savienības Tiesai (turpmāk – EST vai Tiesa) par Eiropas Savienības tiesību interpretāciju. Šobrīd tiesvedības procesā ir astoņas prejudiciāla nolēmuma lietas, kas ierosinātas pēc Latvijas tiesu uzdotiem prejudiciāliem jautājumiem, bet pavisam EST ir uzdoti 23 šādi prejudiciāla nolēmuma lūgumi: 2012. gadā – trīs, 2011. gadā – desmit, 2010. gadā – trīs; 2009. gadā – četri; 2008. gadā – trīs. Prejudiciālo nolēmumu lūgumi pamatā ir uzdoti administratīvajās lietās. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments ir uzdevis 20 prejudiciālo nolēmumu lūgumus, bet Administratīvā rajona tiesa – vienu. Vairāk nekā pusē, t.i., 14 lietās1 nacionālajā tiesvedībā ir apstrīdēti Valsts ieņēmumu dienesta lēmumi, kas pamatā ir saistīti ar nodokļu jautājumiem. Trijās lietās nacionālajā tiesvedībā ir apstrīdēti Lauku atbalsta dienesta lēmumi, no kurām divas lietas (C-650/11 Brunovskis un C-454/11 Pusts) ir saistītas ar atbalsta piešķiršanu lauksaimniekiem un viena lieta (C-7/12 Riežniece ) – ar darbinieku aizsardzību bērnu kopšanas atvaļinājuma gadījumā. Prejudiciālu nolēmuma lūgumi administratīvajās lietās ir uzdoti arī par pakalpojuma sniegšanas brīvības ierobežojumiem azartspēļu jomā (C-470/11 Garkalns), lēmuma, ar kuru atļauts ieceļot, pieņemšanas gaitā izdarītu procesuālu pārkāpumu pārsūdzēšanas kārtību (C-23/12 Zakaria), kompensāciju izmaksu pasažieriem lidojuma atcelšanas gadījumā (C-294/10 Eglītis un Ratnieks) un sabiedriskā transporta pakalpojumu līguma slēgšanu (C-348/10 Norma-A un Dekom). Divas lietas ir ierosinātas arī, pamatojoties uz Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta prejudiciāla nolēmuma lūgumiem. Lieta C-619/10 Trade Agency ir saistīta ar starptautisko tiesisko sadarbību un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās. Savukārt lieta C-277/12 Drozdovs ir par nemateriālā kaitējuma atlīdzināšanu obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas ietvaros. Informācija par prejudiciāla nolēmuma lietām pieejama EST mājaslapā: http://curia.europa.eu. Šajā numurā publicējam Tieslietu ministrijas Eiropas Savienības Tiesas departamenta sagatavoto pārskatu par sešām lietām, kurās 2012. gadā pieņemti spriedumi. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par sapulces, gājiena vai piketa pieteikšanas termiņa nokavējuma sekām

13. Novembris 2012 /NR. 46 (745)

Latvijas Republikas Satversmes 103. pants un likuma "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" 13. panta otrā daļa paredz paziņošanas, nevis atļaujas saņemšanas sistēmu pulcēšanās brīvības īstenošanai. Pieteikuma par pasākuma rīkošanu atstāšana bez izskatīšanas, jo nokavēts likuma "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" 13. panta otrajā daļā noteiktais pasākuma pieteikšanas termiņš (ne vēlāk kā 10 darba dienas pirms plānotā pasākuma), pielīdzināms aizliegumam rīkot pasākumu. Likuma "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" 13. panta otrajā daļā noteiktais 10 darba dienu termiņš nav prekluzīvs, bet ir indikatīvs (ar ieteikuma raksturu). Tas nav tāds, kuru neievērojot, pasākuma rīkošana un arī iestādes sagatavošanās pasākuma nodrošināšanai būtu izslēgta un vairs nebūtu iespējama. Minētais termiņš būtu jāievēro, lai valsts iestādes varētu pienācīgi sagatavoties gājiena veiksmīgas norises nodrošināšanai vai arī pamatot, kāpēc attiecīgais gājiens nevar notikt, un gājiena organizētājiem būtu pietiekams laiks pārsūdzēt aizliegumu. Iestādei konkrētā gadījumā būtu jāizvērtē, vai pasākuma pieteikšanas termiņa nokavējums liedz sagatavoties pasākuma nodrošināšanai, nevis formāli jāatsaucas uz pieteikšanas termiņa nokavējumu. Likuma "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" 13. panta otrajā daļā noteiktā termiņa neievērošana neatņem tiesības doties gājienā, bet sekas var būt tādas, ka gājiena dalībnieki nevar prasīt no iestādes, lai tā pilnībā nodrošinātu drošību un sabiedrisko kārtību gājiena laikā. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par parakstu vākšanu likuma "Grozījumi Pilsonības likumā" ierosināšanai

6. Novembris 2012 /NR. 45 (744)

[..] Secinājumu daļa Latvijas Republikas Satversmes 64. pants noteic, ka likumdošanas tiesības pieder Saeimai, kā arī tautai šinī Satversmē paredzētā kārtībā un apmēros. Satversmes 78. pants atklāj kārtību un apmērus, kā tauta realizē savas likumdošanas tiesības – ne mazāk kā vienai desmitai daļai vēlētāju ir tiesība iesniegt Valsts prezidentam pilnīgi izstrādātu Satversmes grozījumu projektu vai likuma projektu, kuru prezidents nodod ...

žurnāls / Tiesību prakse

Lēmuma par valsts nodevas atmaksu pārsūdzēšanas kārtība

23. Oktobris 2012 /NR. 43 (742)

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 251. panta sesto daļu, izspriežot lietu, lēmums par valsts nodevu ir iekļaujams tiesas sprieduma rezolutīvajā daļā. Tātad lēmums par valsts nodevu ir sprieduma daļa. Tādējādi sūdzība par spriedumā noteikto valsts nodevas samaksas kārtību ir apelācijas sūdzība. Administratīvā procesa likuma 129. panta regulējums attiecināms tikai uz tiesneša (tiesas) lēmumiem par valsts nodevu, kuri tiek pieņemti atsevišķi un netiek iekļauti tiesas spriedumā. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Notariāla akta patiesīguma apstrīdēšanas kārtība

16. Oktobris 2012 /NR. 42 (741)

Neceļot atsevišķu prasību, publiskā aktā norādīto nevar apgāzt ne ar liecinieku liecībām, ne ar privātā kārtā taisītu dokumentu. ...

...

8

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

STUDENTA VĀRDS

Rubrika

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Priekšvārds

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Grāmatas

Lekcijas

Periodika

Prakses materiāli

Mūsu autors

Tiesību nozare

Administratīvās tiesības un proc...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Dzīvnieku aizsardzība

Tiesu darba organizācija

Policijas tiesības

Valsts un baznīca

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu apstrāde

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Interešu pārstāvība

E-lieta

Pacientu tiesības

Sankcijas

Militārās tiesības

Trauksmes celšana

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

18. Jūnijs 2024

Nr 25/26 (1343/1344)

saturs abonēt

e-žurnāls