3. Novembris 2015 15:46
Jaunumi
Eiropas Cilvēktiesību tiesa pasludina spriedumu lietā "Miķelsons pret Latviju"

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (Tiesa) 2015.gada 3.novembrī pasludināja spriedumu lietā "Miķelsons pret Latviju". Savā 2010.gada 9.augusta pieteikumā Kārlis Miķelsons (iesniedzējs), atsaucoties uz Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) 5.pantu (tiesības uz brīvību), apgalvoja, ka pirmstiesas apcietinājums viņam tika piemērots prettiesiski, tas nebija pienācīgā kārtā pamatots un ka viņam un viņa aizstāvim netika dota iespēja pienācīgi iepazīties ar lietas materiāliem, kas kalpoja par pamatu lūgumam par apcietinājuma piemērošanu.

Spriedumā Tiesa vienbalsīgi noraidīja iesniedzēja sūdzību par pirmstiesas apcietinājuma piemērošanas tiesiskumu. Tiesa norādīja, ka iesniedzējs tika aizturēts 2010.gada 15.jūnijā plkst. 11.15, proti, nekavējoties pēc kratīšanas beigām, un pie izmeklēšanas tiesneša iesniedzēju nogādāja 2010.gada 17.jūnijā plkst. 10.00. Tādējādi iesniedzēja aizturēšana nebija pārsniegusi likumā noteikto maksimālo termiņu – 48 stundas. Vienlaikus Tiesa nepiekrita iesniedzēja apgalvojumiem, ka faktiski viņš būtu jāuzskata par aizturēto personu jau kratīšanas laikā. Šajā sakarā Tiesa atzīmēja, ka iesniedzējs kratīšanas laikā brīvi pārvietojās savā dzīvoklī, netraucēti lietoja mobilo tālruni, lai sazinātos ar personām ārpus viņa dzīvesvietas, un viņš neatradās tiesībsargājošo iestāžu darbinieku apsardzībā. Visbeidzot Tiesa norādīja, ka ne iesniedzējs, ne viņa aizstāvis neizmantoja iespēju apstrīdēt kratīšanas un aizturēšanas norises kārtību un tiesiskumu, izdarot ierakstus attiecīgajos izmeklēšanas darbību protokolos.

Vērtējot iesniedzēja sūdzību par savlaicīgu pieeju izmeklēšanas lietas materiāliem, uz kuriem balstījās tiesībsargājošo iestāžu pieprasījums par pirmstiesas apcietinājuma piemērošanu, Tiesa atzīmēja, ka gadījumos, kad tiek lemts jautājums par indivīda brīvības ierobežojumiem, tiesvedības procesam ir pilnībā jāatbilst pušu vienlīdzības un sacīkstes principiem. Tiesa atzīmēja, ka sākotnējie izmeklēšanas lietas materiāli bija pieejami gan procesa virzītājam, gan Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas izmeklēšanas tiesnesim, gan Rīgas apgabaltiesai pārsūdzības instancē. Tādējādi šiem materiāliem neapšaubāmi bija nozīmīga loma procesuālo lēmumu pieņemšanā un pamatojuma izvēlē. Tomēr ne iesniedzējam, ne viņa aizstāvim nebija iespējas iepazīties ar šiem materiāliem daļā, kas tieši attiecās uz konkrētā drošības līdzekļa piemērošanas nepieciešamību, kas savukārt ierobežoja viņu iespējas efektīvi atspēkot tiesībsargājošo iestāžu un tiesu secinājumus. Lai gan Tiesa atzina izmeklēšanas noslēpuma būtisko nozīmi izmeklēšanas efektivitātes nodrošināšanā tās sākumstadijā, tomēr Tiesas ieskatā izmeklēšanas lietas materiāliem, ar kuriem tiek pamatota pirmstiesas apcietinājuma piemērošanas nepieciešamība, būtu jābūt savlaicīgi pieejamiem arī aizstāvības pusei.

Visbeidzot, Tiesa neuzskatīja par nepieciešamu atsevišķi vērtēt iesniedzēja sūdzību par viņam piemērotā pirmstiesas apcietinājuma pamatotību.

Tā kā iesniedzējs nelūdza piespriest viņam kompensāciju, uzskatot, ka pārkāpuma konstatēšana viņa gadījumā pati par sevi būtu pienācīga taisnīga atlīdzība, Tiesa šajā lietā kompensāciju nepiesprieda.

Saskaņā ar Konvencijas 43.panta 1.punktu trīs mēnešu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas to var pārsūdzēt tiesas Lielajā palātā.

Pilns 2015.gada 2.novembra Tiesas sprieduma teksts angļu valodā ir pieejams Tiesas tiešsaistes vietnē. Lai atrastu spriedumu, Tiesas datu bāzes izvērstās meklēšanas sadaļā (ADVANCED SEARCH) jāievada iesnieguma numurs (46413/10) un sprieduma pasludināšanas datums (03/11/2015).

Fakti lietā Miķelsons pret Latviju

Iesniedzējs Kārlis Miķelsons ir dzimis 1959.gadā, dzīvo Rīgā.

2010.gada 15.jūnijā plkst. 7.40 Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) kriminālprocesa par vairāku AS “Latvenergo” amatpersonu iespējamām darbībām, kas saistītas ar ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu mantkārīgā nolūkā, kukuļņemšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju ietvaros veica kratīšanu iesniedzēja dzīvesvietā.  Pēc kratīšanas beigām, plkst. 11.15 iesniedzēju aizturēja.

2010.gada 17.jūnijā, plkst. 9.00 iesniedzējam un viņa aizstāvim KNAB telpās izsniedza procesa virzītāja sagatavoto pieprasījumu izmeklēšanas tiesnesim par pirmstiesas apcietinājuma piemērošanu. Pēc tam iesniedzēju nogādāja Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā, kur plkst. 10.00 sākās tiesas sēde. Uzklausījis izmeklētāju un aizstāvību, Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas izmeklēšanas tiesnesis nolēma piemērot iesniedzējam drošības līdzekli – pirmstiesas apcietinājumu. Šo lēmumu iesniedzējs pārsūdzēja Rīgas apgabaltiesā, kas 2010.gada 6.jūlijā nolēma atstāt spēkā piemēroto drošības līdzekli.

2010.gada 17.augustā iesniedzēju atbrīvoja pret drošības naudu 50 000 EUR apmērā.

patīk
drukāt
 
 
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Lasītākie jaunumi
AKTUĀLI
CITI ŠĪ AUTORA JAUNUMI
Iestāžu un institūciju jaunumi
Kopumā 258 iestādes
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties