AT atzinusi par pamatotiem apelācijas instances tiesas secinājumus, atzīstot par nepamatotiem VID argumentus, ka muitas vērtība ir noteikta neatbilstošā apmērā.

Lietā bija izšķirams, vai muitas iestādei ir pamats apšaubīt preču muitas vērtību, norādot uz darījumu starp saistītām personām, ja darījums slēgts starp fizisko personu un ārvalsts uzņēmumu, kuras direktors ir šīs personas brālis. Komisijas 1993.gada 2.jūlija Regulas (EEK) Nr.2454/93, ar ko nosaka Komisijas īstenošanas noteikumus Padomes 1992.gada 12.oktobra Regulai (EEK) Nr.2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi, 143.panta 1.punkta „h” apakšpunkts saistīto personu jēdzienu attiecina tikai uz tādiem gadījumiem, kad darījums tiek slēgts starp fiziskajām personām (radiniekiem), un šā iemesla dēļ Administratīvā apgabaltiesa bija Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu atcēlusi. Eiropas Savienības Tiesa, atbildot uz Augstākās tiesas uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem lietā C-430/14, šādā situācijā pieļāva vērtēt, kāda faktiskā iespēja ietekmēt cenu ir pircēja radiniekam ārvalsts uzņēmumā. Līdz ar to AT atzina, ka Valsts ieņēmumu dienests pamatoti pievērsis uzmanību apstāklim, ka pastāv radniecības attiecības starp pieteicēju un ASV uzņēmumu amatpersonu (direktoru).

Tomēr AT spriedumā norādīja, ka darījuma vērtība ir jāpieņem, ja savstarpējā saistība nav ietekmējusi cenu. Pat pieņemot, ka pieteicējs un pārdevējs, ievērojot pieteicēja radniecības saites ar pārdevēja uzņēmuma direktoru, ir saistītās personas, šis apstāklis pats par sevi nenozīmē darījumu vērtības metodes atmešanu, bet Valsts ieņēmumu dienestam ir jānorāda uz apstākļiem, kas liek konkrētajā gadījumā apšaubīt darījuma vērtību.

Konkrētajā gadījumā Valsts ieņēmumu dienesta šaubas bija raisījušas neskaidrība par to, kuram bija jāsamaksā un kurš bija samaksājis par preču pārvadāšanu. Tomēr Administratīvā apgabaltiesa bija konstatējusi, ka pieteicējs pārvadāšanas izmaksas ir iekļāvis preču muitas vērtībā, līdz ar to AT pievienojās apgabaltiesas secinājumam, ka šīs neskaidrības nevar būt pamats uzskatīt, ka muitas vērtība ir samazināta. Tāpat, ņemot vērā ievesto preču specifiku (lietoti apģērbi), kas apgrūtina to salīdzināšanu ar līdzīgām precēm, tika noraidīts Valsts ieņēmumu dienesta arguments par to, ka pieteicējas importēto preču darījuma vērtība būtiski atšķiras no muitas dienesta rīcībā esošajām ziņām par šādu preču vērtību.