AT rīcības sēdes lēmumā atzinusi, ka Eiropas Savienības tiesību normu piemērošanas jautājums ir būtisks lietas izšķiršanā, tāpēc uzdodami prejudiciāli jautājumi Eiropas Savienības Tiesai. Tiesvedība lietā apturēta līdz stāsies spēkā Eiropas Savienības Tiesas nolēmums.

Pieteicēja valsts AS „Latvijas Dzelzceļš” kā principāls uzņēmās atbildību par šķīdinātāja kravas nogādāšanu tranzītā cauri Latvijas muitas teritorijai. Pārvadājuma laikā tika konstatēta sūce vienā no dzelzceļa sastāva vagoniem un tās dēļ radies kravas zudums. Tā kā galapunkta muitas iestādē netika uzrādīta visa krava un netika noslēgta tranzīta procedūra, tika aprēķināti nodokļu maksājumi par iztrūkstošo kravas daudzumu.

Pieteicēja vērsās administratīvajā tiesā, norādot, ka, lai arī tā ir principāls, tomēr nav vienīgā atbildīgā par nodokļu parādu. Būtu pamatoti muitas parādu piedzīt no personas, kas ir atbildīga par pārvadājuma tehnisko izpildījumu, tādēļ pārvadātājam ir jābūt vismaz solidāri atbildīgam par nodokļu parādu.

Administratīvā apgabaltiesa, izskatījusi lietu apelācijas kārtībā, pieteikumu noraidījusi. Tiesa atzina, ka kravas iztrūkuma gadījumā, ja netiek noslēgta tranzīta procedūra, principāls neatkarīgi ne no kādiem apstākļiem ir atbildīgs par nodokļu parāda samaksu par iztrūkstošo kravas daudzumu.

Izskatot pieteicējas kasācijas sūdzību, AT uzskatīja par nepieciešamu uzdot Eiropas Savienības Tiesai vairākus jautājumus par muitas un pievienotās vērtības nodokļa tiesisko regulējumu. Pirmkārt, tiek jautāts, vai muitas nodokļi un pievienotās vērtības nodoklis jāmaksā arī tad, ja tiek pierādīts, ka prece gājusi bojā un ir izslēgta tās nonākšana Savienības ekonomiskajā apritē. Otrkārt, tiek uzdots jautājums, vai principāls vienmēr ir atbildīgs par tāda nodokļu parāda samaksu, kas radies sakarā ar ārējā tranzīta procedūru, neatkarīgi no tā, vai pārvadātājs ir ievērojis tam noteiktos pienākumus. Treškārt, tiek jautāts, vai dalībvalstij, citstarp ievērojot Savienības pašu resursu aizsardzības intereses, ir pienākums noteikt solidāru atbildību visām personām, kuras ir atbildīgas par parāda rašanos un vai šāda iespējamā pienākuma neievērošana var būt pamats atbrīvot no atbildības personu, kura ar nodokļu administrācijas lēmumu atzīta par vienīgo nodokļu parādnieku.