Augstākā tiesa atzinusi, ka apelācijas instances tiesa nav izvērtējusi apsūdzībā norādīto, ka apsūdzētais rīkojies kā SIA HND Grupa atbildīgā amatpersona, kura ir atbildīga juridiskās personas lietā, ja nodarījumu izdarījusi, rīkodamās individuāli vai kā attiecīgās juridiskās personas koleģiālās institūcijas loceklis, vai īstenodama kontroli juridiskās personas ietvaros. Turklāt apelācijas instances tiesa nav izvērtējusi, vai juridiskās personas prettiesisko vai tiesisko interesi var realizēt gan ar darbību, gan bezdarbību. AT norādījusi, ka saikne starp fiziskās personas noziedzīgo darbību un juridiskās personas interesi ir jākonstatē un jāpierāda pirmstiesas procesā un lietas iztiesāšanā.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 569. panta trešajā daļā noteiktajam kasācijas instances tiesa pierādījumus lietā no jauna neizvērtē. Jautājums par to, vai lietā esošie pierādījumi ir vai nav pietiekami apsūdzētā vainīguma konstatēšanai, ir būtības jautājums, kas kasācijas kārtībā nav pārbaudāms.

Apsūdzībā norādīts, ka 2011. gada maijā, veicot datorprogrammu legalitātes pārbaudi SIA HND Grupa birojā Rīgā, tika konstatēts, ka SIA HND Grupa datorsistēmās glabā un saimnieciskajai darbībai izmanto 14 nelegālas datorprogrammas. Norādītās nelegālas datorprogrammas bija reproducētas, pārkāpjot autortiesības, tādējādi pārkāpjot datorprogrammu tiesību īpašnieku Autortiesību likuma 15. panta otrajā daļā noteiktās izņēmuma tiesības uz datorprogrammas izmantošanu. Kopējā nelegāli reproducēto datorprogrammu vērtība sastāda 13 962,70 Ls (19 867,13 eiro), kas saskaņā ar likuma „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 20. pantu ir uzskatāma par lieliem apmēriem. SIA HND Grupa valdes loceklis nespēja iesniegt nevienu dokumentu vai instalācijas nesēju, kas pamatotu uzskaitīto datorprogrammu legālo izcelsmi, kā arī nespēja ticami izskaidrot vai pamatot šo tiesību iegūšanu vai izcelsmi.

Kā pirmās instances tiesa, tā arī Rīgas apgabaltiesa apsūdzēto attaisnoja.