AT Civillietu departamenta tiesnešu kolēģija šādu lēmumu pieņēma, jo, izvērtējot kasācijas sūdzībā minētos argumentus, nav acīmredzama pamata uzskatīt, ka pārsūdzētajā spriedumā ietvertais lietas iznākums ir nepareizs un ka izskatāmajai lietai ir būtiska nozīme vienotas tiesu prakses nodrošināšanā vai tiesību tālākveidošanā. Līdz ar AT lēmumu stājas spēkā Latgales apgabaltiesas 2016. gada 23. marta spriedums, ar kuru Valsts valodas centra prasība apmierināta un Ivanam Baranovam anulētas Balvu novada domes deputāta pilnvaras. AT lēmums nav pārsūdzams.

Ivanam Baranovam nebija izsniegta apliecība par valsts valodas zināšanām deputāta pienākumu pildīšanai nepieciešamajā C1 līmenī. No Valsts valodas centra 2013. gada 17. decembra pārbaudes akta, kurā konstatēts, ka Ivans Baranovs nezina valsts valodu nepieciešamajā C1 līmenī, izriet, ka viņš bija apņēmies apgūt valsts valodu nepieciešamajā līmenī. Savukārt pēc sešiem mēnešiem pēc 2013. gada 17. decembra Ivans Baranovs nebija ieradies ne uz vienu no četrām valsts valodas prasmes pārbaudēm. Valsts valodas centrs konstatēja, ka Ivans Baranovs nav kārtojis valsts valodas prasmes pārbaudi nedz minēto sešu mēnešu laikā, nedz arī pēc šiem sešiem mēnešiem.

Lēmumā par atteikšanos ierosināt lietā kasācijas tiesvedību analizēti Ivana Baranova kasācijas sūdzībā norādītie argumenti.

AT nepiekrita kasācijas sūdzības argumentam, ka Valsts valodas centram nav tiesību celt prasību. Valsts valodas centram ir pienākums vērsties tiesā ar prasības pieteikumu saskaņā ar Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likuma (turpmāk – Statusa likums) normu.

Ja Valsts valodas centrs likumā noteiktajā kārtībā konstatē, ka deputāta valsts valodas zināšanas neatbilst Ministru kabineta noteiktajam prasmes līmenim, deputātam ir pienākums sešu mēnešu laikā apgūt valsts valodu Ministru kabineta noteiktajā prasmes līmenī. Pēc šā sešu mēneša termiņa beigām tiek veikta deputāta valsts valodas prasmes pārbaude. Konkrētajā gadījumā atbildētājs nebija ieradies ne uz vienu no četrām pārbaudēm, kas bija paredzētas pēc tam, kad bija pagājis sešu mēnešu termiņš, kurā atbildētājam bija pienākums apgūt valsts valodu Ministru kabineta noteiktajā prasmes līmenī. Divos gadījumos atbildētājs neieradās uz pārbaudi bez attaisnojošiem iemesliem. Tiesnešu kolēģija secināja, ka deputāts atkārtoti nebija ieradies uz valsts valodas prasmes pārbaudi, kas bija pamats prasības pieteikuma iesniegšanai tiesā.

Tāpat AT lēmumā norādījusi, ka Statusa likuma 4. pantā ietvertais regulējums par deputāta pilnvaru anulēšanu ar tiesas spriedumu ir pamattiesību ierobežojums, kuram ir leģitīms mērķis – nodrošināt vietējās pārvaldes efektīvu darbību un aizsargāt demokrātisko valsts iekārtu. Ja pašvaldības domes deputāts neprot valsts valodu C līmeņa 1. pakāpē, viņš nespēj veikt pašvaldības domes deputāta amata pienākumus, kas nozīmē, ka netiek nodrošināta likumā noteikto pašvaldības funkciju pienācīga izpilde. Deputāta pilnvaru anulēšana ir piemērots līdzeklis leģitīma mērķa sasniegšanai, jo ar to tiek uzlabota pašvaldību darba kvalitāte un nodrošināta vietējās pārvaldes efektīva darbība. Ievērojot to, ka pašvaldības domes deputātam, kas neprot valsts valodu nepieciešamajā līmenī, tiek dota iespēja sešu mēnešu laikā apgūt valsts valodu nepieciešamajā līmenī, turklāt vēl par pašvaldības līdzekļiem, nav saudzējošāku līdzekļu leģitīmā mērķa sasniegšanai par deputāta pilnvaru anulēšanu, ja deputāta prasmes arī pēc minētā sešu mēnešu termiņa joprojām neatbilst nepieciešamajam līmenim vai viņš atkārtoti neierodas uz valsts valodas prasmes pārbaudi. Proti, nav citu līdzekļu, kā risināt šo situāciju, jo bez valsts valodas prasmes nepieciešamajā līmenī pašvaldības domes deputāts nespēj pienācīgi veikt savus deputāta amata pienākumus.

Neprotot un nelietojot valsts valodu nepieciešamajā līmenī, pašvaldības domes deputāts nepilda deputāta amata pienākumus nepieciešamajā apjomā. Kā norādījusi Satversmes tiesa 2013. gada 7. novembra spriedumā lietā Nr. 2012-24-03, sabiedrības interesēs ir tas, lai deputāts savus pienākumus pildītu pienācīgi.

Labums, ko sabiedrība iegūst, anulējot šajā gadījumā deputāta pilnvaras, ir būtiski lielāks par deputāta tiesību ierobežojumu.

Deputāta pilnvaru anulēšana ir samērīga, ja deputāts pēc tam, kad pagāja sešu mēnešu termiņš, kurā viņam bija noteikts pienākums apgūt valsts valodu par pašvaldības līdzekļiem, joprojām neprot valsts valodu C līmeņa 1. pakāpē vai atkārtoti nav ieradies uz valsts valodas prasmes pārbaudi.

Atbildētājam bija iespēja sešu mēnešu laikā uzlabot savas valsts valodas zināšanas un prasmes tā, ka tās atbilstu nepieciešamajam līmenim, bet atbildētājs nav centies apliecināt, ka ir uzlabojis savu valsts valodas prasmi un ka tā atbilst nepieciešamajam līmenim.

AT tiesnešu kolēģija arī norādīja, ka prasība par to, ka pašvaldības domes deputātam ir nepieciešams prast valsts valodu nepieciešamajā līmenī, ir objektīva prasība, kas ir nepieciešama, lai nodrošinātu vietējās pārvaldes efektīvu darbību.

AT tiesnešu kolēģija atzina, ka nav pamata vērsties ar pieteikumu Satversmes tiesā, jo īpaši, ka Satversmes tiesa jau ir devusi skaidrojumu par Ministru kabineta 2009. gada 7. jūlija noteikumu Nr. 733 „Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību profesionālo un amata pienākumu veikšanai, pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai un Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi” (turpmāk – Noteikumi Nr. 733) 1.pielikumu (tajā ietverta prasība par valsts valodas prasmi C līmeņa 1. pakāpē), ciktāl tas attiecas uz pašvaldību domju deputātiem, par atbilstošu Satversmes 91. un 101. pantam.