Konkrētajā lietā pieteicēja ir izmantojusi pārvietošanās brīvību un strādājusi Eiropas Savienības institūcijā. Taču, tā kā pieteicējai drīz pēc atgriešanās Latvijā iestājās maternitātes apdrošināšanas gadījums, minētās nodarbinātības ārpus Latvijas 11 mēneši iekļaujas tajā periodā, kas atbilstoši Latvijas tiesību normām ir ņemams vērā, nosakot pieteicējai izmaksājamā maternitātes pabalsta apmēru. Atzīstot, ka šajos 11 mēnešos pieteicēja nav bijusi darba ņēmēja un sociālo iemaksu veicēja Latvijā, un līdz ar to pieņemot par viņas iemaksu algu valstī noteikto vidējo iemaksu algu, kas konkrētajā gadījumā ir bijusi ievērojami mazāka nekā pieteicējas iemaksu alga pēc atgriešanās Latvijā (aprēķina perioda divpadsmitajā mēnesī), pieteicējai aprēķinātā pabalsta apmērs arī ir ievērojami mazāks, nekā tas būtu, ja viņa visus 12 mēnešus būtu strādājusi Latvijā. Konkrētajā gadījumā brīvas pārvietošanās tiesību izmantošana pieteicējai ir radījusi nelabvēlīgus apstākļus attiecībā uz maternitātes pabalsta apmēru.

Ievērojot minētos apstākļus un Eiropas Savienības Tiesas atziņas, ka tāds valsts tiesiskais regulējums, kas saistībā ar sociālās apdrošināšanas pabalstu piešķiršanu vai aprēķināšanu neņem vērā darbības periodus, kuru laikā attiecīgā persona bija nodarbināta Eiropas Savienības iestādē vai apdrošināta saskaņā ar Eiropas Kopienu kopīgo veselības apdrošināšanas shēmu, var atturēt konkrētas dalībvalsts pilsoņus atstāt šo valsti nolūkā veikt profesionālo darbību Eiropas Savienības iestādē, kas atrodas citā dalībvalstī, jo, pieņemot piedāvājumu strādāt šādā iestādē, viņi zaudētu iespēju saskaņā ar valsts apdrošināšanas shēmu saņemt pabalstu, uz ko viņiem būtu tiesības, ja viņi nepieņemtu šo darba piedāvājumu, kā arī ir darba ņēmēju brīvas pārvietošanās ierobežojums, kas principā ir aizliegts, AT nolēma vērsties ar prejudiciālu jautājumu Eiropas Savienības Tiesā par Līguma par Eiropas Savienību 4. panta 3. punkta un Līguma par Eiropas Savienības darbību 45. panta 1. un 2. punkta interpretāciju, proti, vai minētās normas interpretējamas tādējādi, ka tās pieļauj tādu dalībvalsts tiesisko regulējumu kā izskatāmajā lietā.

Augstākā tiesa turpinās lietas izskatīšanu, kad būs stājies spēkā Eiropas Savienības Tiesas nolēmums.

Izskatot lietu apelācijas kārtībā, Administratīvā apgabaltiesa pieteikumu par labvēlīgāka administratīvā akta izdošanu noraidīja.