24. Februāris 2017 09:10
Jaunumi
Eiropas Cilvēktiesību tiesa izbeidz tiesvedību lietā par advokāta un klienta sarunas noklausīšanos

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (Tiesa) 2017. gada 23. februārī ir pieņēmusi galīgo lēmumu lietā Antoms pret Latviju, atzīstot iesniegto sūdzību par nepieņemamu tālākai izskatīšanai pēc būtības un izbeidzot tiesvedību šajā lietā.

Savā 2009. gada 26. oktobrī Tiesā iesniegtajā pieteikumā iesniedzējs, atsaucoties uz Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) 8. pantu (tiesības uz privātās dzīves un korespondences neaizskaramību), sūdzējās par tiesībsargājošo iestāžu veikto viņa un viņa aizstāvamā sarunas noklausīšanos Matīsa cietumā 2008. gada 31. martā. Savukārt atsaucoties uz Konvencijas 13. pantu (tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzības līdzekli), skatot to kopā ar Konvencijas 8. pantu, iesniedzējs sūdzējās, ka viņa rīcībā nebija pieejami efektīvi tiesību aizsardzības līdzekļi, kas varētu viņam atlīdzināt tiesībsargājošo iestāžu rīcības rezultātā nodarīto kaitējumu.

Tiesa vispirms norādīja, ka prokuratūras iestādes vairākās instancēs bija atzinušas, ka iesniedzēja un viņa aizstāvamā sarunas noklausīšanās bija notikusi, pārkāpjot Operatīvās darbības likuma normas. Šajā sakarā Tiesa atzīmēja, ka nacionālā likuma pārkāpuma konstatēšanai ir būtiska loma, lai iespējamajai civilprasībai par zaudējumu atlīdzināšanu vēlāk būtu izredzes uz panākumiem. Tiesa arī īpaši uzsvēra, ka prokuratūra bija vērsusi KNAB vadības uzmanību uz līdzīga rakstura pārkāpumu nepieļaujamību nākotnē, tādā veidā realizējot Operatīvās darbības likumā noteikto prokuratūras pienākumu veikt uzraudzību pār operatīvās darbības pasākumu tiesiskumu.

Visbeidzot, komentējot iesniedzēja sūdzību par efektīva tiesību aizsardzības līdzekļa neesamību saistībā ar viņa sūdzību par Konvencijas 8. pantu, Tiesa, norādīja, ka jau iepriekš citās lietās pret Latviju tā ir konstatējusi, ka gadījumos, kad kompetentās iestādes ir atzinušas nacionālo tiesību normu pārkāpumus, personai ir tiesības vērsties ar civilprasību tiesā un prasīt nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu. Izvērtējusi apstākļus šajā lietā, Tiesa nesaskatīja nekādus šķēršļus, kas būtu lieguši iesniedzējam izmantot šo iespēju, tādējādi realizējot Konvencijas 13. pantā garantētās tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzības līdzekli. Attiecīgi, Tiesa šo iesniedzēja sūdzību noraidīja kā acīmredzami nepamatotu. Savukārt iesniedzēja sūdzību par Konvencijas 8. panta apgalvoto pārkāpumu Tiesa noraidīja, jo viņš nebija izsmēlis viņam pieejamos nacionālos tiesību aizsardzības līdzekļus.

Tiesas lēmums ir galīgs un nepārsūdzams.

Pilns 2017.gada 23.februārī pasludinātā Tiesas lēmuma teksts angļu valodā ir pieejams Tiesas tiešsaistes vietnē. Lai atrastu lēmumu, Tiesas datu bāzes izvērstās meklēšanas sadaļā (ADVANCED SEARCH) jāievada iesnieguma numurs (58262/09).

Fakti lietā Antoms pret Latviju

Iesniedzējs ir Guntars Antoms, Rīgā praktizējošs zvērināts advokāts.

2008. gada 20. martā īpaši pilnvarots Augstākās tiesas tiesnesis akceptēja sevišķajā veidā pret iesniedzēju veicamo operatīvās darbības pasākumu - operatīvo nepublisku sarunu slepenu noklausīšanos.

Uz minētā akcepta pamata 2008. gada 31. martā KNAB amatpersonas Matīsa cietuma telpās noklausījās sarunu starp iesniedzēju un viņa aizstāvamo kriminālprocesā.

2008. gada aprīlī KNAB noklausītās sarunas atšifrējumu pārsūtīja Valsts policijas struktūrvienībai, kura bija atbildīga par kriminālprocesa izmeklēšanu, kurā iesniedzējs veica aizstāvību. Sarunas atšifrējums tika pievienots krimināllietas arhīva materiāliem, kur tie 2009. gada maijā nonāca iesniedzēja redzeslokā. Šajā sakarā iesniedzējs vērsās ar Ģenerālprokuratūrā, lūdzot informēt par iestādi, kas pret viņu bija veikusi operatīvo darbību, kā arī informēt, vai sarunas noklausīšanai bija saņemts tiesas akcepts.

2009. gada 25. maijā Ģenerālprokuratūra informēja iesniedzēju, ka operatīvo darbību pret viņu veica KNAB, pamatojoties uz īpaši pilnvarota Augstākās tiesas tiesneša akceptu. Vienlaicīgi, Ģenerālprokuratūra atzina, ka iesniedzēja un viņa aizstāvamā sarunas noklausīšanās bija uzskatāma par Operatīvās darbības likuma normu pārkāpumu, jo informācija bija iegūta zvērināta advokāta profesionālās palīdzības sniegšanas laikā. Ģenerālprokuratūra informēja iesniedzēju, ka ir nosūtījusi KNAB vadībai aicinājumu turpmāk vairs nepieļaut tāda veida pārkāpumus.

2009. gada 9. jūnijā iesniedzējs vērsās Ģenerālprokuratūrā, lūdzot uzsākt kriminālprocesu pret KNAB amatpersonām, kas bija veikušas sarunas noklausīšanos.

2009. gada 29. jūnijā Ģenerālprokuratūras Īpaši pilnvaroto prokuroru nodaļas prokurors informēja iesniedzēju par atteikumu uzsākt kriminālprocesu pret KNAB amatpersonām nozieguma sastāva neesamības dēļ. Par šo atteikumu iesniedzējs iesniedza sūdzību, kuru ar 2009. gada 12. jūlija galīgo lēmumu noraidīja Ģenerālprokuratūras Īpaši pilnvaroto prokuroru nodaļas virsprokurors.

 
 
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Lasītākie jaunumi
AKTUĀLI
CITI ŠĪ AUTORA JAUNUMI
Iestāžu un institūciju jaunumi
Kopumā 269 iestādes
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties