22. Februāris 2024 11:12
Jaunumi
Senāts: izskatot strīdus par iespējamu veselības aprūpē konstatējamu atlīdzināmu kaitējumu, vērā ņemama tikai tā informācija, kas ārstam bijusi pieejama konkrētās ārstniecības laikā

Senāta Administratīvo lietu departaments 20. februārī, izskatot pieteicēja un Veselības inspekcijas kasācijas sūdzības par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, to atcēla un nodeva lietu jaunai izskatīšanai.

Izskatāmajā lietā pieteicējs vērsās Veselības inspekcijā ar lūgumu izmaksāt atlīdzību no Ārstniecības riska fonda par viņa mirušās laulātās dzīvībai nodarīto kaitējumu, kas radies saistībā ar saņemtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem.

Senātam sakarā ar iestādes kasācijas sūdzību un pieteicēja pretsūdzību bija jārisina jautājums par to, vai ārstniecības personas rīcības profesionalitātes izvērtējumā ir ņemama vērā tikai tā informācija, kas ārstniecības personai bija pieejama ārstniecības laikā vai arī izvērtējums veicams, ņemot vērā arī to informāciju, kas ir iegūta vēlāk.

Senāts spriedumā atsaucies uz jau tiesu praksē nostiprinātu atziņu, ka Ārstniecības riska fonds nevar tikt aplūkots kā veselības apdrošināšana pret jebkura ar veselības aprūpi saistīta nevēlama notikuma iestāšanos, tāpēc personai ir tiesības uz atlīdzību tikai par tādu kaitējumu, kuru ārstniecības persona varēja novērst. Neizbēgamas sekas, ko rada pamatoti izvēlēta ārstniecība, kā arī no ārsta rīcības neatkarīgas blaknes un komplikācijas nav pamata atzīt par kaitējumu, kas jāatlīdzina. Pamatoti ir atlīdzināt tikai tādu kaitējumu, kuru varēja novērst, bet kuru neprofesionalitātes dēļ ārstniecības persona nenovērsa.

Apgabaltiesas spriedumā, vērtējot iespēju novērst kaitējumu, izšķirošā loma piešķirta operējušā ķirurga liecībai tiesas sēdē, ka no kaitējuma varētu izvairīties, ja būtu pielietota cita operācijas metode. Minētos apsvērumus ķirurgs norādīja, pēc tiesas aicinājuma retrospektīvi novērtējot situāciju.

Tādējādi liecinieka apsvērumi par iespēju izvairīties no kaitējuma nodarīšanas un tiesas secinājumi šajā sakarā ir balstīti uz tādu informāciju, kas lieciniekam kļuva zināma tikai operācijas laikā pēc tam, kad jau bija pielietota cita metode. Tiesa nevērtēja, vai pieredzējis speciālists būtu izvēlējies citu operācijas metodi, balstoties uz to informāciju, kas par pacientes veselības stāvokli bija pieejama pirms operācijas. Tāpat tiesa nav vērtējusi, vai, tikai operācijas veikšanas brīdī uzzinot jaunu informāciju, ķirurgam bija pamats un iespēja operāciju turpināt citādi, nekā tas faktiski tika veikts. Tomēr atbilstoši tiesību normām, izskatot strīdus par to, vai pacienta veselības aprūpē ir konstatējams atlīdzināms kaitējums, vērā ņemama ir tikai tā informācija, kas ārstniecības personai bija pieejama konkrētās ārstniecības laikā. Līdz ar to tiesas secinājumi par atlīdzinājumu no Ārstniecības riska fonda izdarīti, izšķirošu nozīmi piešķirot tādiem apstākļiem, kas tiesību normās nav paredzēti.

Tāpat Senāts norādīja, ka Administratīvā procesa likums nepiešķir pierādījuma nozīmi ārstu profesionālo biedrību atzinumiem par atsevišķiem ārstēšanas jautājumiem. Sniegtais atzinums ir institūcijas viedoklis par tiesas uzdotajiem jautājumiem. Lai arī tas var sekmēt lietas apstākļu vispusīgāku noskaidrošanu un lietas pareizāku izskatīšanu, šāds atzinums nav pielīdzināms eksperta atzinumam. Tādēļ gadījumos, kad lietā nozīmīgu faktu noskaidrošanai ir nepieciešamas speciālas zināšanas kādā nozarē, tiesai ir jāapsver ekspertīzes noteikšana. Senāta spriedums. Lieta Nr. SKA-228/2024 (A420260120)

 
 
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Lasītākie jaunumi
AKTUĀLI
CITI ŠĪ AUTORA JAUNUMI
Iestāžu un institūciju jaunumi
Kopumā 272 iestādes
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties