Jurista Vārda satura arhīvs

Par ierosinājumu kriminalizēt dziļviltojumu tehnoloģiju izmantošanu vēlēšanu procesa ietekmēšanai

26. Marts 2024 /NR. 13/14 (1331/1332)

29. februārī Saeima ir nodevusi Juridiskajai komisijai deputātu izstrādāto likumprojektu "Grozījums Krimināllikumā" (Nr. 535/Lp14),1 kas rosina papildināt Krimināllikumu ar jaunu 90.1 pantu, paredzot tajā atbildību par dziļviltojumu tehnoloģiju izmantošanu vēlēšanu procesa ietekmēšanai, izgatavojot nepatiesu informāciju par politiskajām partijām vai Saeimas, pašvaldības domes vai Eiroparlamenta deputātu kandidātiem, ...

Inese Lībiņa-Egnere, Andrejs Judins, Māris Vainovskis, Edgars Pastars, Jānis Lielpēteris, Vladlens Kovaļevs, Filips Rajevskis

žurnāls / Aptauja

Interešu pārstāvības atklātības likums: koncepts skaidrs, bet kā to piemērot?

27. Februāris 2024 /NR. 9 (1327)

Pēc aptuveni 15 gadus ilgušām diskusijām par lobēšanas regulējumu1 2022. gada 13. oktobrī tika pieņemts Interešu pārstāvības atklātības likums (Likums). Likuma mērķis ir nodrošināt interešu pārstāvības procesa atklātību, veicinot sabiedrības uzticēšanos interešu pārstāvjiem, kas piedalās publisku lēmumu ierosināšanā, izstrādē, pieņemšanā vai piemērošanā, un publiskajai varai. ...

Andrejs Judins, Jānis Grasis, Māris Leja, Māris Lejnieks, Krista Niklase

žurnāls / Aptauja

Universālā jurisdikcija Latvijā – vai pašlaik iespējams īstenot un kā tā praktiski norisinātos

30. Janvāris 2024 /NR. 5 (1323)

Kas notiktu, ja cietušie, kas uzturas Latvijā, lūgtu sākt kriminālvajāšanu par Ukrainā pastrādātiem starptautiskiem noziegumiem? Ar šādu hipotēzi "Jurista Vārds" devās pie dažādu tiesību nozaru ekspertiem, lai ievāktu viedokļus par to, vai Latvijā pašlaik iespējams īstenot universālo jurisdikciju un kādi praktiski apsvērumi, ieskaitot apsūdzēto tiesību aizsardzību, būtu jāņem vērā.1 ...

Andrejs Judins

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Krimināllikuma 70.11 pants: vai ir skaidrs un vienveidīgi interpretējams

14. Novembris 2023 /NR. 46/47 (1312/1313)

2017. gadā Krimināllikuma (turpmāk – KL) vispārīgā daļa tika papildināta ar jaunu KL 70.11 pantu – "Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācija",1 kas kopā ar citām šā likuma VIII1 nodaļā ietvertajām tiesību normām veido "Mantas īpašā konfiskācija" tiesību institūtu. 2020. un 2022. gadā2 KL 70.11 pants tika grozīts, pilnveidojot tā redakciju, lai padarītu to skaidrāku un novērstu atšķirīgu tiesību normu interpretāciju. ...

Andrejs Judins

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Fiziskā persona kā cietušais Latvijas kriminālprocesā

18. Jūlijs 2023 /NR. 29 (1295)

Kriminālprocesa likuma (turpmāk – KPL) mērķis ir noteikt tādu kriminālprocesa kārtību, kas nodrošina efektīvu Krimināllikuma normu piemērošanu un krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu bez neattaisnotas iejaukšanās personas dzīvē. Krimināltiesisko attiecību taisnīgs noregulējums, kā arī taisnīguma atjaunošana nav iedomājama bez cietušā interešu respektēšanas un ievērošanas. Noziedzīga nodarījuma upuris, tāpat kā noziedzīga nodarījuma izdarītājs, ir kriminālprocesa centrālās figūras. Pirmajam ar noziedzīgo nodarījumu nodarīts kaitējums, otrais ir persona, kura šo kaitējumu ir radījusi. ...

Andrejs Judins

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Latvijas Republikas pilsonības zaudēšana

10. Maijs 2022 /NR. 19 (1233)

Šī gada 21. aprīlī Saeima pieņēma grozījumus Pilsonības likumā,1 papildinot likuma 24. panta pirmo daļu ar jaunu piekto punktu, kas paredz iespēju atņemt Latvijas pilsonību personai, kura veikusi darbības, kas grauj vai apdraud demokrātisku valstu teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību vai konstitucionālo iekārtu, tai skaitā genocīdu, noziegumu pret mieru, noziegumu pret cilvēci, kara noziegumu, vai arī sniegusi būtisku finansiālu, materiālu, propagandisku, tehnoloģisku vai cita veida atbalstu valstīm vai personām, kuras ir veikušas minētās darbības. ...

Andrejs Judins

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Par grozījumiem Krimināllikumā saistībā ar vakcinācijas sadarbspējīga sertifikāta viltošanu

23. Novembris 2021 /NR. 47 (1209)

Šī gada 11. novembrī Saeima pieņēma grozījumus Krimināllikumā (turpmāk – KL), papildinot to ar jauniem – 275.2 un 275.3 – pantiem, kā arī grozot KL 326.3 panta sankciju. Grozījumi likumā tika izstrādāti un iesniegti Saeimai, ņemot vērā informāciju, kuru deputāti saņēma šā gada 12. oktobrī notikušajā Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas sēdē, uzklausot ekspertus saistībā ar Covid-19 sadarbspējīga vakcinācijas, testēšanas vai pārslimošanas sertifikāta (turpmāk – sadarbspējīgs sertifikāts) viltošanas gadījumiem.1 ...

Andrejs Judins

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Interešu pārstāvības tiesiskā regulēšana un krimināltiesību normas

28. Septembris 2021 /NR. 39 (1201)

Turpinoties Interešu pārstāvības atklātības likumprojekta (zināms arī kā Lobēšanas atklātības likums un Lobisma likums) izstrādei, ir svarīgi pievērst uzmanību arī tam, vai un kā jaunais tiesiskais regulējums tiks salāgots ar jau esošajām tiesību normām, tostarp krimināltiesību normām, kas paredz atbildību par koruptīviem nodarījumiem. Ir skaidrs un saprotams, ka, nosakot pieļaujamos interešu pārstāvības un to aizstāvēšanas ...

Andrejs Judins

žurnāls / Viedoklis

Par labticīga ieguvēja mantisko interešu aizsardzību kriminālprocesā

2. Marts 2021 /NR. 9 (1171)

Šā gada 23. februārī Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijā notika pirmā diskusija par labticīga ieguvēja interešu aizsardzību kriminālprocesā. Problēmas esamību diskusijas dalībnieki nenoliedza, bet viedokļi par iespējamiem risinājumiem atšķīrās. ...

Andrejs Judins

žurnāls / Viedoklis

Par priekšlikumu paredzēt kriminālatbildību par varas pārstāvja goda aizskaršanu

23. Februāris 2021 /NR. 8 (1170)

2003. gadā Satversmes tiesa atzina Krimināllikuma (turpmāk – KL)271. pantu, kas paredzēja atbildību par varas pārstāvja un citas valsts amatpersonas goda un cieņas aizskaršanu, par Latvijas Republikas Satversmei neatbilstošu, vienlaikus norādot uz iespēju šo tiesību normu saglabāt, konkretizējot to amatpersonu loku, kurām nepieciešama krimināltiesiska aizsardzība sakarā ar tām uzlikto pienākumu pildīšanu.1 2004. gadā Saeima ...

Andrejs Judins

žurnāls / Tiesību politika

Par Pilsonības likuma 9. panta pirmās daļas 5. punkta interpretāciju

26. Janvāris 2021 /NR. 4 (1166)

Dubultā pilsonība Latvijas pilsonim, t.i., viņa piederība ne vien pie Latvijas Republikas, bet arī citas valsts pilsonības/pavalstniecības, var izveidoties dažādos gadījumos. Atbilstoši Pilsonības likumā noteiktajam dubultā pilsonība var izveidoties Latvijas trimdiniekiem un viņu pēcnācējiem; Latvijas pilsoņiem, kuri ieguvuši citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts vai arī ...

Jurista Vārds, Valsts policija, Latvijas Republikas prokuratūra

žurnāls / Aptauja

Huligānisms internetā: vai vārda brīvībai ir robežas

10. Novembris 2020 /NR. 45 (1155)

Pandēmija visā pasaulē un arī Latvijā izraisījusi ne vien veselības aprūpes pārslodzi, bet arī ekonomisko krīzi un asu sociālo spriedzi: cilvēki ir nobažījušies par savu veselību un dzīvību, kā arī labklājību, darba ņēmēji zaudē darbu vai ir spiesti piedzīvot ienākumu samazināšanos, savukārt uzņēmēji sastopas ar nepārvaramām grūtībām. Neizpratni un nedrošību vairo arī valdības noteikto pretepidēmijas pasākumu biežā mainība ...

Andrejs Judins

žurnāls / Atsaucoties uz publicēto

Atgriežoties pie jautājuma par nepilngadīgo kriminālatbildības reformu

27. Oktobris 2020 /NR. 43 (1153)

Šā gada 29. septembrī "Jurista Vārds" informēja par nepilngadīgo kriminālatbildības reformas nonākšanu finiša taisnē un ieceri jau tuvākajā laikā pieņemt galīgajā lasījumā nepieciešamos grozījumus Krimināllikumā (turpmāk – KL).1 Kaut gan likumprojekts "Grozījumi Krimināllikumā" (Nr. 357/Lp13) (turpmāk – likumprojekts), kas jaunā redakcijā izklāsta KL VII nodaļu (Nepilngadīgā kriminālatbildības īpatnības) ...

Andrejs Judins

žurnāls / Viedoklis

Likumprojekts neparedz fundamentālu tiesībsarga institūcijas reformu

18. Augusts 2020 /NR. 33 (1143)

Šā gada 21. jūlijā Saeimai tika iesniegts likumprojekts "Grozījumi Tiesībsarga likumā" (Nr. 754/Lp13),1 kas paredz tiesībsarga administratīvās imunitātes atcelšanu, nosaka izmaiņas tiesībsarga vēlēšanu procedūrā, precizē prasības, kas izvirzāmas tiesībsarga kandidātam, kā arī skaidri noteic, ka persona var ieņemt tiesībsarga amatu divus termiņus pēc kārtas. Likumprojekts tika sagatavots šā gada pavasarī, tomēr sakarā ...

Andrejs Judins

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pārskats par 2020. gada 11. jūnija Kriminālprocesa likuma grozījumu būtību

21. Jūlijs 2020 /NR. 29 (1139)

Šā gada 11. jūnijā Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Kriminālprocesa likumā (KPL),1 ar kuriem ir veiktas izmaiņas teju 80 likuma pantos. Šis raksts ir tapis, lai paskaidrotu pieņemto grozījumu saturu. ...

Natālija Laveniece-Straupmane, Jautrīte Briede, Valentija Liholaja, Andrejs Judins, Ilze Ziemane

žurnāls / Viedoklis

Ārkārtējā situācija: juristu viedokļi par tiesisko regulējumu un tā piemērošanu

17. Marts 2020 /NR. 11 (1121)

Pasaules Veselības organizācija ir izsludinājusi vīrusa Covid-19 pandēmiju, savukārt Ministru kabinets – ārkārtējo situāciju Latvijā. Nepieredzētais bīstamās slimības uzliesmojums nes ne vien draudus mūsu sabiedrības veselībai un risku labklājībai ekonomiskās krīzes veidā, bet, izrādās, ir arī izaicinājumus tiesiskajā ziņā, jo būs jāpiemēro normas, par kurām līdz šim nav nekādas pieredzes. "Jurista Vārds" piedāvā lietpratēju viedokļus par to, ko nozīmē ārkārtējā situācija, kādi ir iedzīvotāju pienākumi epidemioliģiskās drošības ievērošanā utt. Pateicamies autoriem par īpašo operativitāti, gatavojot šos skaidrojumus! ...

Andrejs Judins

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Krimināllikuma 174. panta piemērošanas aktuālās problēmas

25. Februāris 2020 /NR. 8 (1118)

Nepieciešamību analizēt Krimināllikuma (turpmāk – KL) 174. panta – cietsirdība un vardarbība pret nepilngadīgo – problemātiku aktualizēja tiesas spriedums krimināllietā Nr. 11089143817 un nepieciešamība tikt skaidrībā, kādos gadījumos ir krimināli sodāma vecāku nolaidība, kuru dēļ bērniem radītas fiziskas ciešanas. Iepazīšanās ar 2019. gada tiesu praksi atklāja arī citas KL 174. panta piemērošanas problēmas, un rakstā apskatāmo jautājumu loks tika paplašināts, pievēršot uzmanību arī noziedzīgu nodarījumu kopības kvalifikācijai. ...

Andrejs Judins, Egons Rusanovs, Latvijas Republikas prokuratūra

žurnāls / Viedoklis

Vai uz tiesas debašu un apsūdzētā pēdējā vārda rēķina var efektivizēt kriminālprocesu

8. Oktobris 2019 /NR. 40 (1098)

Septembra beigās publiski izskanēja ziņa, ka Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisija lēmusi atbalstīt iespējamos priekšlikumus Kriminālprocesa likuma grozījumiem, starp kuriem nolūkā efektivizēt kriminālprocesu paredzēti jauninājumi arī attiecībā uz tiesas debašu un apsūdzētā pēdējā vārda ilgumu, tos ierobežojot. Krimināltiesībnieku aprindās šī vēsts nav palikusi bez ievērības un jau izsaukusi pretrunīgu reakciju, uzrādot gan par, gan pret pozīciju. Tādēļ, veicinot kvalitatīvas plašākas diskusijas aizsākumu, "Jurista Vārds" aicināja izteikties Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas priekšsēdētāju Dr. iur. Andreju Judinu, lūdzot iezīmēt minētās ieceres tvērumu un mērķi, savukārt apsūdzības (Latvijas Republikas Prokuratūra) un aizstāvības (zvērināts advokāts Egons Rusanovs) pusei lūgts vispārīgs komentārs, vai abu minēto tiesību institūtu grozījumi var dot cerēto efektu kriminālprocesa paātrināšanā, vienlaikus neradot citus riskus. "Jurista Vārds" aicina iesaistīties turpmākā diskusijā arī citus ekspertus! ...

Andrejs Judins

žurnāls / Viedoklis

Krimināltiesību politikas apakškomisija ir atvērta priekšlikumiem un diskusijām

9. Jūlijs 2019 /NR. 27 (1085)

Krimināltiesību politikas apakškomisija tika izveidota 2013. gada nogalē, tas ir, vēl 11. Saeimas laikā, lai nodrošinātu iespēju Juridiskajai komisijai efektīvāk strādāt ar grozījumiem Krimināllikumā, Kriminālprocesa likumā un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Diskusijas un strīdi apakškomisijā, iesaistot tajās tiesnešus, prokurorus, advokātus, policijas darbiniekus, augstskolu pasniedzējus un citus lietpratējus, ...

Andrejs Judins

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Par žurnālistu tiesībām iepazīties ar krimināllietu materiāliem

29. Janvāris 2019 /NR. 4 (1062)

Ierobežojumu esamība attiecībā uz iepazīšanos ar krimināllietu materiāliem un to izplatīšanu atbilst vispārīgiem kriminālprocesuālajiem principiem, kā arī mērķim novērst neattaisnotu iejaukšanos personu dzīvē. Nosakot to personu loku, kurām ir tiesības iepazīties ar krimināllietu materiāliem, ir ņemta vērā nepieciešamība nodrošināt kriminālprocesa dalībniekiem iespēju efektīvi izmantot savas tiesības, veikt krimināltiesību normu piemērošanas prakses izpēti un analīzi, kā arī sekmēt vienotas normatīvo aktu piemērošanas prakses veidošanu. Tomēr, pastāvot leģitīmam mērķim, likumdevējs var paplašināt definēto personu loku un piešķirt arī citu personu kategorijām tiesības iepazīties ar krimināllietu materiāliem pilnā vai ierobežotā apjomā. ...

Andrejs Judins

žurnāls / Viedoklis

Vai pārcentība Vispārīgās datu aizsardzības regulas ieviešanā?

22. Maijs 2018 /NR. 21 (1027)

Pārcentība Vispārīgās datu aizsardzības regulas ieviešanā iezīmē ierēdņu vēlmi pēc jaunas, visvarenas represīvas institūcijas izveides. ...

Andrejs Judins

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Par sodīto personu tiesībām strādāt par pedagogiem

25. Jūlijs 2017 /NR. 31 (985)

Kaut gan Latvijas Republikas Satversmes 106. pantā ir deklarēts, ka ikvienam cilvēkam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai, Satversmē noteiktais nenozīmē personas absolūtu brīvību nodarbošanās un darbavietas izvēlē. Gan Latvijas likumos, gan arī Latvijai saistošos starptautiskos dokumentos ir paredzēta virkne ierobežojumu, kas sašaurina izvēles brīvību šajā jomā. To noteikšana var būt saistīta gan ar tādiem objektīviem faktoriem kā, piemēram, personas vecums, veselības stāvoklis, grūtniecība, pilsonība, gan arī ar tādiem subjektīviem faktoriem, kā, piemēram, personas laba reputācija. ...

Andrejs Judins

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Noziedzīgi nodarījumi pret satiksmes drošību: likuma piemērošanas aktualitātes

20. Decembris 2016 /NR. 51 (954)

2015. gada 3. decembrī stājās spēkā grozījumi Krimināllikumā (turpmāk – KL), kas cita starpā skar arī noziedzīgo nodarījumu pret ceļu satiksmes drošību kvalifikāciju. Kaut gan tiesu praksē to lietu īpatsvars, kurās nodarījumi kvalificēti saskaņā ar jauno tiesisko regulējumu, vēl nav ļoti liels, ir redzams, ka ne visi izdarītie likuma grozījumi praksē tiek līdzīgi uztverti un interpretēti, kas rada nepieciešamību pievērst uzmanību KL XXI nodaļas tiesību normu piemērošanai. ...

Andrejs Judins

žurnāls / Tiesību politika

Drošības naudas izcelsmes deklarēšana nav paredzēta sabiedriskās ziņkāres apmierināšanai

1. Marts 2016 /NR. 9 (912)

Pirms vairākiem mēnešiem pieņemtais tiesas lēmums aizstāt aizdomās turētajam U. Magonim iepriekš piemēroto apcietinājumu ar drošības naudu 400 000 eiro apmērā ne vien piesaistīja sabiedrības uzmanību, bet radīja arī nepieciešamību skaidri atbildēt, vai ir nozīme tam, kādus līdzekļus izmanto persona drošības naudas iemaksai. ...

Andrejs Judins

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Nolēmuma par pagaidu aizsardzību pret vardarbību nepildīšana

20. Oktobris 2015 /NR. 41 (893)

2014. gada 3. aprīlī stājās spēkā grozījumi Krimināllikumā (turpmāk – KL), ar kuriem tas tika papildināts ar jaunu 168.1 pantu, kas paredz atbildību par nolēmuma par pagaidu aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu.1 Atbilstoši Tiesu informācijas sistēmas datiem pagājušajā gadā saskaņā ar šo pantu tika notiesāti 17 cilvēki, savukārt 2015. gada pirmajos deviņos mēnešos tiesas sodīja vēl 32 personas.2 Jaunās tiesību normas aktīva piemērošana nepārprotami norāda, ka likuma grozījumiem ir bijusi praktiska nozīme un konstruētais noziedzīga nodarījuma sastāvs raksturo mūsu sabiedrībā gana izplatītus nodarījumus, nevis tikai hipotētiski iespējamu apdraudējumu. ...

Andrejs Judins

žurnāls / Diskusija

Pretestība reformām maksātnespējas jomā ir ļoti spēcīga

28. Oktobris 2014 /NR. 42 (844)

Pirms divām nedēļām, 15. oktobrī, tika izsludināti 25. septembrī Saeimas galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Maksātnespējas likumā, līdz ar to nākamgad stāsies spēkā arī norma, kas maksātnespējas administratorus pielīdzina valsts amatpersonām. Tā kā biju šāda priekšlikuma iesniedzējs, vēlētos atkārtoti norādīt uz minētās normas mērķi un perspektīvām sekām, kas no tā izriet. ...

Andrejs Judins

žurnāls / Diskusija

Starptautisko noziegumu noliegšana, attaisnošana, slavināšana un rupja noniecināšana

17. Jūnijs 2014 /NR. 24 (826)

2014. gada 15. maijā Saeima pieņēma grozījumus Krimināllikuma 74.1 pantā, kas izraisīja plašu rezonansi sabiedrībā. Šī publikācija ir sagatavota, lai palīdzētu labāk izprast KL 74.1 pantā noteikto un veicinātu diskusiju par tā interpretāciju un piemērošanu. Publikācija nesniedz izsmeļošas atbildes uz visiem ar šo pantu saistītajiem jautājumiem un atspoguļo tikai autora privāto viedokli. ...

Andrejs Judins

žurnāls / Diskusija

Kriminālprocesa efektivizācija, aizsargājot sabiedrības drošību un intereses

10. Jūnijs 2014 /NR. 23 (825)

Kriminālprocesa likuma 14. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka ikvienam ir tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, tas ir, bez neattaisnotas novilcināšanas. Šis princips attiecināms uz jebkādu kriminālprocesu, savukārt procesa virzītāju – prokurora un tiesneša – pienākums organizēt kriminālprocesa norisi tā, lai krimināltiesiskās attiecības tiktu noregulētas pēc iespējas ātrāk. Šī gada 29. maijā pieņemtie grozījumi Kriminālprocesa ...

Andrejs Judins

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Izvairīšanās no nodokļu nomaksas: vai piespriežamie sodi ir taisnīgi un samērīgi

15. Oktobris 2013 /NR. 42 (793)

Izstrādājot Kriminālsodu politikas koncepciju1 un tai atbilstošus grozījumus Krimināllikumā2 (turpmāk – KL), tiek mēģināts radīt sistēmu, kas sekmētu efektīvāku kriminālsodu politikas mērķu sasniegšanu. Valsts reakcijai uz noziedzīgiem nodarījumiem jābūt vērstai uz taisnīguma atjaunošanu, sabiedrības drošības aizsardzību, jaunu likumpārkāpumu novēršanu. Šo mērķu sasniegšana ir atkarīga gan no likumdevēja spējas radīt tiesību normas, kas nodrošina Krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu, gan arī no tiesību piemērotāju – prokuroru un tiesnešu – darba, kuriem, izvēloties no plašā krimināltiesību instrumentu klāsta katram konkrētam gadījumam atbilstošos, ir jānodrošina taisnīga valsts atbilde uz katru konkrēto likumpārkāpumu. ...

Gatis Litvins, Dina Gailīte, Andrejs Judins, Inita Ilgaža, Dace Pūce, Baiba Kalnmeiere, Osvalds Sausverds, Ieva Sproģe

žurnāls / Numura tēma

Kādas ir mediācijas izredzes Latvijā

25. Jūnijs 2013 /NR. 25 (776)

Dr.iur. Andrejs Judins, Saeimas deputāts un Juridiskās komisijas loceklis Šī gada 17. janvārī Saeima vienbalsīgi pirmajā lasījumā atbalstīja Mediācijas likumprojektu. Pusotra mēneša laikā tika saņemti 80 priekšlikumi likumprojekta grozīšanai un papildināšanai. To izvērtēšana uzticēta Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijai, kas gatavo likumprojektu izskatīšanai otrajā lasījumā. Pavasarī tika organizētās sešas apakškomisijas ...

Andrejs Judins

žurnāls / Numura tēma

Kriminālsods nav valsts atriebība par izdarīto noziedzīgo nodarījumu

19. Marts 2013 /NR. 11 (762)

Kopš Krimināllikuma pieņemšanas 1998. gadā, tas ir grozīts vairāk nekā 40 reizes, ieviešot jaunus krimināltiesību institūtus, labojot vispārīgās un sevišķās daļas tiesību normas, kriminalizējot un dekriminalizējot atsevišķus nodarījumus. Visbiežāk Krimināllikums tika grozīts, reaģējot uz tā piemērošanas laikā atklātajām nepilnībām un neatbilstībām, kā arī izpildot Latvijas Republikas uzņemtās starptautiskās saistības, kas paredzēja atsevišķu nodarījumu kriminalizāciju vai speciālu klauzulu iekļaušanu likumā. ...

Andrejs Judins

žurnāls / Nedēļas jurists

Andrejs Judins

16. Augusts 2011 /NR. 33 (680)

Andrejs Judins

žurnāls / Vēstules

Par apolitiskām amatpersonām Saeimā jābalso atklāti

28. Decembris 2010 /NR. 52 (647)

Atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 84. pantam Latvijas tiesnešus apstiprina Saeima. Deputātiem kā tautas pārstāvjiem ir tiesības atbalstīt vai arī noraidīt izvirzīto kandidatūru. Neatkarīgi no tā, vai deputāti balso "par", "pret" vai slēpj noraidošo attieksmi neitrālajā "atturos",1 Saeimas pieņemtais lēmums atbilst likuma burtam. Sarežģītāk ar tā atbilstību tiesību garam. Saskaņā ar likuma "Par ...

Andrejs Judins

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Probācijas uzraudzība un dzimumnoziegumu recidīvs

31. Augusts 2010 /NR. 35 (630)

Noziedzīgi nodarījumi pret tikumību un dzimumneaizskaramību jeb dzimumnoziegumi ir smagi likumpārkāpumi, kas rada lielu kaitējumu gan tiešajiem to upuriem, gan arī visai sabiedrībai kopumā. Dzimumnoziedzība ir atzīstama par aktuālu sabiedrības problēmu, tomēr tās risināšana netiek organizēta augstā profesionālā līmenī. Tradicionālā valsts reakcija uz dzimumnoziegumiem ir formāla un neefektīva, jo sabiedrība tiek pasargāta no dzimumnoziegumu recidīva tikai tik ilgi, kamēr pārkāpēja uzvedību stingri kontrolē, proti, pārkāpējs atrodas pirmstiesas apcietinājumā vai viņam tiek izpildīts brīvības atņemšanas sods. ...

Andrejs Judins

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Par neslavas celšanu masu saziņas līdzekļos

17. Augusts 2010 /NR. 33 (628)

2009. gadā 19. novembrī Saeima, izdarot grozījumus Krimināllikumā (KL), izslēdza no tā 158. pantu, kas paredzēja atbildību par neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī. Tas tomēr nenozīmē minētā nodarījuma dekriminalizāciju, jo vienlaikus tika grozīts arī KL 157. pants, papildinot to ar otro daļu un paredzot tajā atbildību par neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī. Redakcionāli šo tiesību normu dispozīcijas atšķiras, tomēr tas nav saistīts ar jaunu izpratni par neslavas celšanu, ko likumdevējs būtu vēlējies atspoguļot Krimināllikumā, bet gan ar goda aizskaršanas dekriminalizāciju. Pieņemot 1998. gadā Krimināllikumu, likumdevējs nav veidojis 156. un 157. pantā goda aizskaršanas un neslavas celšanas kvalificētos sastāvus, bet 158. pantā paredzējis atbildību par tīšu goda aizskaršanu vai neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī. Dekriminalizējot goda aizskaršanu, tika nolemts neveidot neslavas celšanas kvalificētajam sastāvam atsevišķu pantu, bet paredzēt atbildību par šo nodarījumu KL 157. panta otrajā daļā. Grozījumi Krimināllikumā nav mainījuši izpratni par neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī, tomēr jaunā tiesību normas redakcija lielākā mērā atbilst Krimināllikuma veidošanas principiem, proti, noziedzīgu nodarījumu pamatsastāva un kvalificēto sastāvu formulēšana viena Krimināllikuma panta atsevišķās daļās. ...

Andrejs Judins

žurnāls / Notikums

Juvenālās justīcijas sistēmas Eiropā

10. Augusts 2010 /NR. 32 (627)

Šā gada 22. un 23. jūlijā Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS sadarbībā ar Greifsvaldes universitāti (Vācija) rīkoja konferenci par bērnu noziedzības novēršanas jautājumiem: "Juvenālās justīcijas sistēmas Eiropā – reformas attīstība un labākā pieredze". Konferencē piedalījās juvenālās justīcijas eksperti no Vācijas, Dānijas, Lietuvas un Latvijas, kā arī Latvijas Republikas Iekšlietu un Tieslietu ministrijas darbinieki, tiesneši, prokurori, advokāti, Valsts un pašvaldības policijas, Valsts probācijas dienesta, Ieslodzījuma vietu pārvaldes, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas un citu institūciju darbinieki, kuru darbs ir saistīts ar nepilngadīgajiem likumpārkāpējiem. ...

Andrejs Judins

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kriminālās justīcijas jaunie vaibsti

20. Aprīlis 2010 /NR. 16 (611)

Efektīva sabiedrības un indivīda tiesību un interešu aizsardzība ir viena no valsts pamatfunkcijām. To īstenojot, valsts veido un attīsta kriminālo justīciju – to tiesību normu un valsts institūciju sistēmu, kuru virsuzdevums ir aizsargāt sabiedrību no noziedzīgiem tīkojumiem. Attīstoties kriminālā justīcija iegūst jaunus vaibstus – kritiski tiek analizētas un pārvērtētas vecās koncepcijas, tiek radīta jauna kriminālās justīcijas izpratne. Tomēr jaunas teorijas un pat pašas progresīvākās kriminālās justīcijas koncepcijas negarantē straujas izmaiņas krimināltiesību sistēmā un sabiedrības izpratnē par to, kādai jābūt reakcijai uz ļaunumu, ko rada noziedzīgs nodarījums. Rakstā1 ieskicēti mūsdienu kriminālās justīcijas vaibsti. ...

Gatis Litvins, Andrejs Judins, Pāvels Gruziņš, Ēriks Kalnmeiers, Iveta Štrausa

žurnāls / Diskusija

Policijas kontrole: aktualitātes un perspektīvas

20. Oktobris 2009 /NR. 42 (585)

Šā gada 5. oktobrī notika diskusija, kuras mērķis bija apspriest aktuālus jautājumus, kas saistīti ar Krimināllikumā paredzēto papildsodu – policijas kontrole. Diskusija tika organizēta, lai pievērstu uzmanību grozījumiem Krimināllikumā, kas stājās spēkā 2009. gada 1. jūlijā, kā arī lai veicinātu vienotas prakses veidošanu, piemērojot tiesību normas, kas regulē policijas kontroles piespriešanu, izpildi un aizstāšanu ar brīvības atņemšanu. Diskusijā piedalījās Augstākās tiesas Senāta krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pāvels Gruziņš, Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Tiesās izskatāmo krimināllietu nodaļas virsprokurors Ēriks Kalnmeiers, Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes Metodiskās vadības nodaļas galvenā inspektore Iveta Štrausa un Sabiedriskās politikas centra "Providus" krimināltiesību eksperts, Latvijas Policijas akadēmijas asociētais profesors Andrejs Judins. ...

Andrejs Judins

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kriminālatbildība par transportlīdzekļu vadīšanu reibumā

18. Augusts 2009 /NR. 33 (576)

Rakstā tiks turpināta to problēmu analīze, kas saistītas ar Krimināllikuma (turpmāk – KL) 262. pantā paredzēto atbildību par transportlīdzekļu vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē (turpmāk tekstā – reibuma stāvoklī). Analīze ir veltīta noziedzīgu nodarījumu kvalifikācijas jautājumiem un KL 262. panta piemērošanas problēmām tiesu praksē. ...

Andrejs Judins

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kriminālatbildība par transportlīdzekļa vadīšanu reibumā

28. Jūlijs 2009 /NR. 30 (573)

2008. gadā no 10 767 notiesātajām personām 2371 persona, tas ir, 22%, tika sodīta saskaņā ar Krimināllikuma (turpmāk – KL) 262. pantu, kas paredz atbildību par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē.1 Papildus tam 268 personām naudas sods un piespiedu darbs par šo nodarījumu tika piemērots ar prokurora priekšrakstiem par sodu.2 Latvijas noziedzības struktūrā noziedzīgi nodarījumi pret satiksmes drošību ieņem otro pozīciju, atpaliekot vien no kriminālnodarījumiem pret īpašumu,3 savukārt transportlīdzekļa vadīšana reibuma stāvoklī ir izplatītākais noziedzīgais nodarījums pret ceļu satiksmes drošību. ...

Andrejs Judins

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Turpinot diskusiju par valsts karoga zaimošanu

30. Jūnijs 2009 /NR. 26 (569)

2009. gada 10. februārī “Jurista Vārdā” tika publicēts Sintijas Stipres raksts “Latvijas karogs un tā zaimošana”. Raksta autore pievērsa uzmanību problēmām saistībā ar Krimināllikuma 93. panta izpratni, analizēja valsts karoga zaimošanas izpratni Latvijas krimināltiesībās un izteica viedokli par valsts karoga krimināltiesisko aizsardzību. Ievērojot tēmas aktualitāti un atšķirīgi interpretējamos jautājumus, ir svarīgi turpināt tiesību normu analīzi un sekmēt vienotas izpratnes veidošanos par to piemērošanu.* ...

Andrejs Judins

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Nosacītas notiesāšanas aktuālās problēmas

10. Marts 2009 /NR. 10 (553)

Valsts reakcija uz noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu parasti izpaužas dažādu kriminālsodu un krimināltiesisko instrumentu piemērošanā. Jau ilgus gadus starp tiem pirmo vietu ieņem nosacīta notiesāšana. Kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas nosacīti notiesāto personu īpatsvars svārstās robežās no 40 līdz 50 procentiem. Tiesa, pēdējos gados piemērošanas gadījumu skaits ir nedaudz samazinājies, kas saistīts ar plašāku piespiedu darba piespriešanu, notiesājot par nodarījumiem, kas nav radījuši lielu kaitējumu ar likumu aizsargātajām interesēm. Tomēr principiāli situācija nav mainījusies un nosacīta notiesāšana Latvijā joprojām ir galvenā alternatīva reālai brīvības atņemšanai. ...

Andrejs Judins

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kriminālatbildība par masu nekārtībām

3. Februāris 2009 /NR. 5 (548)

Atbildība par masu nekārtībām ir paredzēta Krimināllikuma (KL) 225. pantā. Analogas tiesību normas tika formulētas arī citos kriminālkodeksos un sodu likumos, kas 20. gadsimtā reglamentēja krimināltiesiskās attiecības Latvijā. Tomēr praktiskas nozīmes līdz šim tām nebija, tāpēc KL 225. panta interpretēšanai bijusi vien teorētiska nozīme. Savukārt šā gada 13. janvāra notikumi Vecrīgā aktualizēja šo tiesību normu un izgaismoja ar to saistītās problēmas. Tādēļ, ņemot vērā tēmas aktualitāti, autors vēlas pievērst uzmanību šīm problēmām un rosināt diskusiju par KL 225. panta mūsdienu izpratni un pilnveidošanas nepieciešamību. ...

Andrejs Judins

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Par atkārtotību Krimināllikumā

11. Marts 2008 /NR. 10 (515)

Latviešu valodas vārdnīcā vārds "atkārtoti" skaidrots kā tāds, kas veikts, realizēts vēlreiz vai vairākas reizes.1 Krimināllikumā ir vairāki panti, kas paredz atbildību par nodarījumu atkārtotu izdarīšanu. Kaut gan pats jēdziens "atkārtoti" šķiet pietiekami skaidrs, krimināltiesībās saistībā ar tā izpratni un nozīmi pastāv vairākas problēmas. ...

Andrejs Judins

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kriminālatbildība par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu

22. Janvāris 2008 /NR. 3 (508)

Pēc trīs mēnešiem apritēs desmit gadi, kopš Latvijā ir noteikta kriminālatbildība par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. 1998. gada 2. aprīlī Saeima grozīja Latvijas Kriminālkodeksu (KK), papildinot to ar 151.4 pantu un paredzot sodu par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu vai citas mantas legalizēšanu, pārkāpjot likumā noteiktās prasības un apzinoties šo līdzekļu vai mantas iegūšanas noziedzīgumu.1 Vēlāk šī dispozīcija pilnīgi tika atkārtota ...

Andrejs Judins

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Atbildība par transportlīdzekļu vadīšanu reibuma stāvoklī

31. Oktobris 2006 /NR. 43 (446)

Transportlīdzekļu vadīšana reibuma stāvoklī ir bīstama gan pašam vadītājam, gan arī citām personām. Tas tomēr neattur vairākus cilvēkus no automašīnu vadīšanas pēc alkoholisko dzērienu lietošanas. Lai noslāpētu šo pārgalvīgo tieksmi, gan Krimināllikumā (KL), gan arī Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK) par to ir noteiktas diezgan bargas sankcijas. Nekonsekvence, definējot administratīvo un kriminālo represiju par transportlīdzekļu vadīšanu reibumā, radījusi paradoksālo praksi, kad vieglāku sodu piespriež tam šoferim, kas izdara smagākus pārkāpumus, bet tos, kuri, reibumā vadīdami transportlīdzekļus, smagi ievaino cilvēkus, pat atbrīvo no atbildības, neatņemot tiesības vadīt transportlīdzekļus. ...

Andrejs Judins

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Policijas kontrole Latvijas krimināltiesībās

1. Novembris 2005 /NR. 41 (396)

Policijas kontrole ir papildsods, ko tiesa piespriež, lai uzraudzītu no brīvības atņemšanas vietas atbrīvotās personas uzvedību un pakļautu viņu policijas iestādes norādītajiem ierobežojumiem. Šo papildsodu tiesa drīkst piemērot tikai tajos gadījumos, kad šāda iespēja ir tieši paredzēta Krimināllikuma (KL) sevišķās daļas panta sankcijā. ...

Andrejs Judins

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesību ierobežošana Latvijas krimināltiesībās

11. Oktobris 2005 /NR. 38 (393)

Atbilstoši Krimināllikuma (KL) 44.pantam tiesību ierobežošana ir papildsods, kas izpaužas personas tiesību atņemšanā uz laiku no viena līdz pieciem gadiem. Dažos krimināllikuma sevišķās daļas pantos ir tieši norādīts, tieši kādas personu tiesības var būt ierobežotas pēc noteikto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas. ...

Dina Gailīte, Ints Ulmanis, Inga Reine, Mārtiņš Mits, Andrejs Judins, Aleksandrs Giļmans, Raivis Dzintars

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Benzīns ugunī - naida kurināšana Latvijā

7. Jūnijs 2005 /NR. 21 (376)

Vai naida kurināšana ir Latvijā reāla problēma, cik efektīvs ir likumos noteiktais regulējums nacionālās nesaticības ierobežošanai, vai tiesu procesi par šo nodarījumu saasinātu vai mazinātu nesaskaņas starp dažādu nacionalitāšu pārstāvjiem Latvijā un kur ir robeža starp vārda brīvību un naida kurināšanu? Portāla www.politika.lv organizētajā diskusijā par naida kurināšanu Latvijā piedalās: apvienības "Visu Latvijai!" pārstāvis un laikraksta "Latvijas Avīze" žurnālists Raivis Dzintars, Krievu skolu aizstāvības štāba dalībnieks Aleksandrs Giļmans (PCTVL), Latvijas Policijas akadēmijas Krimināltiesību katedras docents, Sabiedriskās politikas centra "Providus" analītiķis Andrejs Judins, Rīgas Juridiskās augstskolas lektors, cilvēktiesību eksperts Mārtiņš Mits, Latvijas valdības pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Inga Reine un Drošības policijas priekšnieka vietnieks Ints Ulmanis. Sarunu vada nedēļraksta "Jurista Vārds" galvenā redaktore Dina Gailīte. ...

Andrejs Judins

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kā kvalificēt svešas mantas tīšu bojāšanu

22. Februāris 2005 /NR. 7 (362)

Kā kvalificēt svešas mantas tīšu bojāšanu Par Krimināllikuma 175.panta 3.daļas piemērošanu Mg.iur Andrejs Judins, LPA krimināltiesību katedras docents, Sabiedriskās politikas centra “Providus” analītiķis Foto: no personiskā arhīva Latvijas Republikas Augstākās tiesas lēmumā “Likuma piemērošana krimināllietās par svešas mantas nolaupīšanu”1, kurš tika pieņemts 2001.gada 14.decembrī, ...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

VISS SATURS

ŽURNĀLS

JAUNUMI

DOMNĪCA

BIBLIOTĒKA

AFIŠA

FOTO & VIDEO

Rubrika

Akadēmiskā dzīve

Aptauja

Atsaucoties uz publicēto

Atskatā un darbībā

Citu pieredze

Diskusija

Domu mantojums

Eiropas telpā

In memoriam

Informācija

Intervija

Juridiskā literatūra

Juristu likteņi

Grāmatas

Īsziņas

Juridiskā darba tirgus

Jurista vizītkarte

Jurists un kultūra

Justīcija attīstībai

Lekcijas

Mūsu autors

Nedēļas jurists

No citas puses

Notikums

Numura tēma

Periodika

Prakses materiāli

Priekšvārds

Redaktora sleja

Skaidrojumi. Viedokļi

Sludinājumi. Reklāma

Studenta Vārds

Tiesību prakse

Tiesību prakses komentāri

Tiesību politika

Vēstules

Viedoklis

Viktorīna

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Tiesību nozare

Administratīvā atbildība

Administratīvās tiesības un proc...

Apdrošināšanas tiesības

Bērna tiesības

Būvniecības tiesības

Cilvēktiesības

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Datu apstrāde

Dzīvnieku aizsardzība

Eiropas tiesības

E-lieta

Enerģētikas tiesības

ES fondi

Fintech

Interešu pārstāvība

Juridiskā tehnika un valoda

Konstitucionālās tiesības

Krimināltiesības un process

Militārās tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Pacientu tiesības

Pašvaldību tiesības

Policijas tiesības

Profesionālā ētika

Publiskie iepirkumi

Sankcijas

Sociālās tiesības

Sports un tiesības

Starptautiskās privāttiesības

Starptautiskās tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Tiesu darba organizācija

Tiesu iekārta

Trauksmes celšana

Tūrisma tiesības

Valsts pārvalde

Valsts un baznīca

Vides tiesības

Tiesību prakse

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Satversmes tiesas nolēmumi

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

29. Oktobris 2024

Nr 44 (1362)

saturs abonēt

e-žurnāls

palielināt

	Žurnāls tiesiskai domai un praksei

Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv Informatīvais tālrunis 67311161 darbadienās 9:00-17:00
	Abonēšana	Par "Jurista Vārdu"
	Žurnāli	Redakcija
	Reklāma	Autoriem
	Darba sludinājumi	Lietošanas noteikumi
Redakcija: juristavards@lv.lv	Grāmatas	Autortiesības Kontakti

Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības /Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/	© VSIA "Latvijas Vēstnesis"