Jurista Vārda satura arhīvs

Atlasīti 10 autori

Jānis Neimanis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesības un tiesiskā realitāte: "neejoša mopēda" gadījums

19. Novembris 2013 /NR. 47 (798)

Šā gada oktobra beigās plašsaziņas līdzekļi1 informēja par kādu gadījumu, kurā cilvēkam tika atteikta sociālā palīdzība, jo viņa īpašumā ir neejošs mopēds, tādējādi palīdzības prasītājs neatbilstot sociālās palīdzības saņēmēja statusam. Rakstā tika norādīts uz situācijas absurdumu, vienlaikus izsakot vāju cerību, ka sociālās palīdzības noteikumi varbūt būtu jāgroza. Tas vedināja mani apskatīt šo gadījumu detalizētāk.2 ...

žurnāls / Intervija

Reformu mērķis ir stabila valdība ar spēcīgu vadītāju

12. Novembris 2013 /NR. 46 (797)

2013. gada 13. septembrī tika publiskots Valsts prezidenta izveidotās ekspertu grupas pārvaldības pilnveidei (Dr.sc.pol. Daina Bāra, Dr.sc.pol. Valts Kalniņš, Dr.iur. Jānis Pleps un Dr.oec. Inga Vilka) atzinums par Ministru kabineta darba pilnveidošanas iespējām.1 Analīze tika veikta, lai rastu veidus, kā uzlabot Latvijā pastāvošo parlamentārās demokrātijas modeli, un stiprinātu valdības darbu, par piemēru izmantojot Eiropas valstīs dominējošo moderno parlamentārisma tipu – racionālo parlamentārismu. ...

žurnāls / Intervija

Preambulas projekts var destabilizēt sabiedrību

29. Oktobris 2013 /NR. 44 (795)

Biznesa augstskolas "Turība" profesors Dr. iur. Aivars Endziņš savulaik ir bijis Latvijas Tautas frontes aktīvs dalībnieks, kā LPSR Augstākās padomes deputāts piedalījies 1990. gada 4. maija deklarācijas "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu" sagatavošanā un balsojis par tās pieņemšanu. A. Endziņš bijis arī piektās un sestās Saeimas deputāts. 1996. gadā kļuvis par jaunizveidotās Satversmes tiesas tiesnesi, bijis tās pirmais priekšsēdētājs (2000–2007). Savulaik viņš kandidējis arī uz Latvijas Valsts prezidenta amatu. Ņemot vērā A. Endziņa neapšaubāmo autoritāti Latvijas valststiesību zinātnieku un praktiķu vidū, viņa redzējumu bija paredzēts publicēt žurnāla "Jurista Vārds" tematiskajā numurā 2013. gada 22. oktobrī – vienkopus ar citiem viedokļiem par Dr.iur.h.c. E. Levita piedāvāto Satversmes preambulas projektu. Tehnisku iemeslu dēļ tas nenotika, tādēļ žurnāls atvainojas A. Endziņam un lasītajiem un publicē šo viedokli šajā "Jurista Vārda" numurā. ...

Gunārs Kusiņš

žurnāls / Numura tēma

Par iespējamās paplašinātās preambulas pieņemšanas procedūru

22. Oktobris 2013 /NR. 43 (794)

Atbalstot prof. Egila Levita priekšlikumu par nepieciešamību Satversmē atklāt Latvijas valsts pamatus un mērķus, vēlos izteikt dažus apsvērumus par šāda iespējamā grozījuma pieņemšanas procedūru. Plašāku izvērtējumu par šo tematu esmu iecerējis izklāstīt Latvijas Universitātes rīkotajā konferencē, tādēļ šeit norādīšu tikai dažus apsvērumus. Analizējot pašreizējo Satversmes tekstu, varam konstatēt, ka šobrīd neviena Satversmes norma nav ...

žurnāls / Tiesību politika

Izvērstas Satversmes preambulas iespējamā teksta piedāvājums un komentārs

24. Septembris 2013 /NR. 39 (790)

Izvērstas Satversmes preambulas piedāvājums ir juridisks teksts. Lai to labāk varētu izprast, pievienoju tam sekojošu īsu komentāru. Komentārā precīzāk iezīmēta piedāvātā teksta formulējumos ietvertā jēga. Jāuzsver, ka piedāvātais teksts ir tikai zinātniska izstrādne, kas tomēr ir pietiekami pārdomāta, lai to varētu nodot publiskai apspriešanai. Jebkurā gadījumā tas var būt tikai sākuma punkts tālākejošām diskusijām par Latvijas valsts jēgu un būtību un par tās iespējamo atspoguļojumu konstitucionālā tekstā līdzīgi, kā tas ir vairumā citās valstīs. Piedāvātais teksts tomēr vēl nav uzkatāms par jau gatavu projektu, un komentārā daudzviet ir arī norādīts, ka piedāvātā ideja vai formulējums prasa papildu apsvērumus. Neatkarīgi no tā, vai šāda vai citāda izvērsta Satversmes preambula tiks vai netiks pieņemta, šādas diskusijas jebkurā gadījumā ir nepieciešamas, lai dotu iemeslu un iespēju visiem, kam tas interesē, argumentatīvi formulēt savu attieksmi pret Latvijas valsti. ...

žurnāls / Intervija

Satversmes preambulā būtu jāatsedz Latvijas valsts jēga un būtība

24. Septembris 2013 /NR. 39 (790)

Neskatoties uz to, ka līdz Latvijas valsts dibināšanas simtgadei atlikuši vairs tikai pieci gadi un kopš neatkarības atjaunošanas aizritējušas jau vairāk nekā divas desmitgades, tieši pēdējā laikā gan tiesībnieku lokā, gan plašākā sabiedrībā neparasti daudz tiek diskutēts par Latvijas valsts mērķi, jēgu un būtību. Īpašu asumu šīs diskusijas ieguva gan pirms, gan pēc 2012. gada 18. februāra referenduma, kura ierosinātāji piedāvāja Latvijā ieviest krievu valodu kā otru valsts valodu, un ar jaunu spēku atsākās ikreiz, kad pēc tam parādījās līdzīga satura iniciatīvas, piemēram, par pilsonības automātisku piešķiršanu visiem nepilsoņiem utt. Tieši šajā kontekstā Latvijas tiesību telpā nostiprinājās jauns jēdziens – neaizskaramais Satversmes kodols. To 2012. gada septembrī pamatoja Valsts prezidenta izveidotā Konstitucionālo tiesību komisija (turpmāk arī – KTK) atzinumā “Par Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem un neaizskaramo Satversmes kodolu”.1 Viens no šajā atzinumā ietvertajiem priekšlikumiem bija arī iespēja papildināt Latvijas Republikas Satversmi ar paplašinātu preambulu, kurā tiktu atklātas Latvijas valsts un līdz ar to arī Satversmes pamatvērtības. Arī “Jurista Vārds” rīkoja un rosināja gan klātienes, gan neklātienes diskusijas par valsts pamatvērtībām, neaizskaramo Satversmes kodolu un tā iespējamo atspoguļojumu Satversmes tekstā.2 Aizsāktās diskusijas par Latvijas valsts identitāti un Satversmes pamatvērtībām, tai skaitā arī par to atspoguļojumu preambulā u.c. saistītiem jautājumiem, turpinājās arī 2013. gadā. Tā februārī Latvijas Universitātes 71. zinātniskās konferences ietvaros tiesību zinātnieki šiem jautājumam pievērsās gan valststiesību, gan tiesību teorijas un vēstures apakšnozaru sēdēs. Savukārt 22. martā Melngalvju namā uz Valsts prezidenta kancelejas rīkotu diskusiju par paplašinātas Satversmes preambulas nepieciešamību pulcējās Konstitucionālo tiesību komisijas locekļi, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes mācībspēki, kā arī citi valststiesību un politikas zinātnes lietpratēji.3 Jūlijā paplašinātas preambulas jautājumam tika veltīta arī Bīriņos notiekošā ikgadējā konstitucionālās politikas semināra dalībnieku uzmanība.4 Jau vasaras sākumā izskanēja ziņas par to, ka top pirmais teksta piedāvājums jaunai, paplašinātai Satversmes preambulai un to kā savu privātu iniciatīvu izstrādā Dr.iur.h.c. Egils Levits – atzīts Latvijas valststiesību lietpratējs un Konstitucionālo tiesību komisijas priekšsēdētājs. Savu viedokli par Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem un nepieciešamību tos padarīt redzamus ikvienam viņš jau iepriekš bija izklāstījis arī “Jurista Vārda” lasītājiem – īsi pēc KTK atzinuma publiskošanas.5 Jānorāda, ka līdz ar ziņām par topošo Satversmes preambulas teksta piedāvājumu parādījās arī kritiskas piezīmes par to – savu redzējumu par preambulas iespējamo saturu un optimālo izstrādes formu “Jurista Vārda” lasītājiem darīja zināmu arī Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš.6 Šodien “Jurista Vārdam” kā lielākajam Latvijas juridiskajam izdevumam ir dota iespēja pirmajam no Latvijas medijiem publicēt E. Levita izstrādāto priekšlikumu Satversmes preambulas paplašināšanai. Autora projektu papildina arī plašs viņa paša komentārs. Kā ievadu šiem materiāliem piedāvājam sarunu ar E. Levitu par preambulas projekta nepieciešamību, saturu, pieņemšanas formu un citiem jautājumiem. Kā intervijā norāda E. Levits, viņš nodod savu priekšlikumu sabiedrības apspriešanai. “Jurista Vārda” redakcija aicina lasītājus iesūtīt arī savus priekšlikumus iespējamajai jaunajai Satversmes preambulai. Jau oktobrī iecerēts publicēt gan ekspertu viedokļus par Satversmes preambulas nepieciešamību un E. Levita izstrādātā priekšlikuma vērtējumu, gan mūsu lasītāju viedokļu apkopojumu. ...

Gunārs Kūtris

žurnāls / Tiesību politika

Ierosinājums atlikt lēmumu D. Čalovska lietā

7. Maijs 2013 /NR. 18 (769)

Latvijas Republikas Satversmes tiesa šādā sastāvā: tiesas rīcības sēdes priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, tiesneši Kaspars Balodis, Aija Branta, Kristīne Krūma, Uldis Ķinis un Sanita Osipova, tiesas rīcības sēdē izskatījusi Satversmes tiesā saņemtos Denisa Čalovska (turpmāk − Pieteikuma iesniedzējs) pieteikumus par lietu ierosināšanu (pieteikumi Nr. 72/2013, Nr. 73/2013 un Nr. 74/2013), Satversmes tiesa konstatēja: 1. Pieteikumu iesniedzējs ...

Pēteris Dzalbe, Zigmants Gencs, Veronika Krūmiņa, Jānis Neimanis, Sandra Strence, Zita Kupce, Iveta Andžāne, Jānis Bordāns, Kristīne Līce, Guna Kaminska, Sandra Jakušenoka, Inga Reine, Ineta Ziemele

žurnāls / Diskusija

Meklējot risinājumus tiesu sistēmas pilnveidošanai

12. Marts 2013 /NR. 10 (761)

Lai sabiedrība uzticētos valstij, visām valsts varām ar savu darbību jāpārliecina iedzīvotāji, ka tās darbojas sabiedrības interesēs. Šobrīd tiesu sistēma ir sabiedrības uzmanības centrā. Nerimstošais jautājums ir par to, vai tiesneši ir godīgi un tiesā iespējams aizstāvēt savu taisnību, kā arī vai to ir iespējams izdarīt maksimāli ātri. Turklāt pirms trešā lasījuma Saeima izskata grozījumus likumā "Par tiesu varu". Ņemot vērā šos uzdotos jautājumus un likumdošanas aktivitātes, žurnāls "Jurista Vārds" noskaidroja tiesnešu, pie tiesu sistēmas piederošu personu un ekspertu, kā arī žurnāla elektroniskās versijas lasītāju viedokļus par šādiem jautājumiem: ...

Veronika Krūmiņa, Egils Levits, Gunārs Kusiņš, Aivars Endziņš, Iveta Kažoka, Edgars Pastars, Mārtiņš Paparinskis, Inese Nikuļceva

žurnāls / Diskusija

Senāts aptur tiesvedību nepilsoņu referenduma lietā un vēršas Satversmes tiesā

19. Februāris 2013 /NR. 7 (758)

"Jurista Vārds" jau vairākkārt informējis par notikumiem saistībā ar 12 686 vēlētāju iniciatīvu rīkot tautas nobalsošanu par likumprojektu "Grozījumi Pilsonības likumā", kas paredzētu faktiski automātisku Latvijas Republikas pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem, kā arī par Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk arī – CVK) atteikumu nodot šo projektu tālākai parakstu vākšanai, šo lēmumu pamatojot ar to, ka projekts nav pilnībā izstrādāts. Pārsūdzot CVK lēmumu, administratīvajā tiesā tika iesniegti divi pieteikumi par CVK lēmuma atcelšanu un pienākuma uzlikšanu CVK nodot iesniegto likumprojektu parakstu vākšanai likuma ierosināšanai (viena pieteikuma autors – Jānis Kuzins, otru pieteikumu iesnieguši Andris Tolmačovs, Aleksandrs Kuzmins un Žanna Kareļina). Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 11. februārī paziņoja lēmumu šajā lietā, kas tika ierosināta, pamatojoties uz pieteikumiem par CVK lēmumu: Senāts apturēja tiesvedību un nolēma nosūtīt pieteikumu Satversmes tiesai par vēlētāju iesniegtā likumprojekta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 2. pantam un Latvijas PSR Augstākās padomes 1990. gada 4. maija deklarācijas "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu" preambulai. ...

Tieslietu ministrija, Saeimas Juridiskais birojs

žurnāls / Tiesību politika

Divi atzinumi par valsts kontroliera amata kandidāti

5. Februāris 2013 /NR. 5 (756)

Šī gada 17. janvārī Saeima valsts kontroliera amatā uz četriem gadiem ievēlēja līdzšinējo Valsts kontroles padomes locekli Elitu Krūmiņu. 24. janvārī viņa Saeimas sēdē deva zvērestu un sāka pildīt amata pienākumus. Pirms vēlēšanām tika izteiktas šaubas, vai E. Krūmiņas ievēlēšana nav pretrunā ar Valsts kontroles likuma nosacījumiem, jo ar Valsts kontroles likuma 8. pantu noteikts, ka valsts kontrolieris ir arī padomes priekšsēdētājs, savukārt Valsts kontroles likuma 27. pants nosaka, ka Valsts kontroles padomes locekļus var apstiprināt amatā atkārtoti, bet ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. E. Krūmiņai 2013. gada maija vidū beigtos otrais pilnvaru termiņš Valsts kontroles padomē. Lai novērstu šaubas par to, vai E. Krūmiņa vispār var kandidēt uz valsts kontroliera amatu un vai viņas pilnvaras gadījumā nebeigtos līdz ar otrā termiņa beigām Valsts kontroles padomes locekļa amatā, Saeima lūdza sniegt atzinumus Saeimas Juridiskajam birojam un Tieslietu ministrijai. "Jurista Vārds" publicē abus šos atzinumus. ...

Gunārs Kusiņš

žurnāls / Numura tēma

Valsts prezidenta ievēlēšanas reglamentēšana

25. Decembris 2012 /NR. 52 (751)

Vispirms es gribu pateikties šīs konferences organizatoriem par spēju sapulcināt Latvijas Universitātes Mazajā aulā gan Valsts prezidentus, gan arī daudzos interesentus. Šī patiešām ir unikāla iespēja uzklausīt vairākus Latvijas Valsts prezidentus un viņu klātbūtnē pārrunāt Valsts prezidenta institūcijas darbību un tālākās perspektīvas. Vēlos arī pateikties par iespēju uzstāties šajā konferencē, un ceru, ka runas un referāti ļaus novērtēt ...

Gunārs Kūtris

žurnāls / Numura tēma

Valsts prezidenta pilnvaras ir kļuvušas krietni apjomīgākas

25. Decembris 2012 /NR. 52 (751)

Latvijas Valsts prezidenta institūtam šodien atzīmējam 90 gadus. Varētu sacīt, ka tas ir skaists, krietns cilvēka mūžs, bet, ja no šiem gadiem izsvītrojam to laika periodu, kad Latvijai nebija savas varas, tad runājam par 40 gadu mūžu. Un šajos 40 gados cilvēks iegūst tādu pieredzi, lai viņš – ne vairs jaunības maksimālismā un nevis vienas dienas ietekmē – ar savu pieredzējušo mūžu varētu izvērtēt un pateikt: jā, tas bija pareizi, tas nebija ...

Gunārs Kusiņš

žurnāls / Numura tēma

Parlamentārās tradīcijas Latvijā

25. Decembris 2012 /NR. 52 (751)

Kopš 1. Saeimas pirmās sēdes ir pagājuši deviņdesmit gadi, un iespējams paraudzīties uz to, kā parlamentārisms Latvijā ir attīstījies. Viens no parlamentārisma mazāk pētītiem jautājumiem Latvijā ir parlamentārās tradīcijas. Lai sniegtu nelielu ieskatu šajā jautājumā, vēlos nedaudz ieskicēt parlamentārās tradīciju lomu Saeimā, to izveidošanos un ievērošanu. Saeimas darbības principi ir noteikti gan Satversmē, gan Saeimas kārtības rullī, ...

Gunārs Kūtris

žurnāls / Tiesību politika

Gunāra Kūtra viedoklis par eiro referenduma aspektiem

11. Decembris 2012 /NR. 50 (749)

Pirms dažām nedēļām, novembra vidū, Saeimas Zaļo un Zemnieku savienības (turpmāk – ZZS) deputāti nosūtīja vēstuli Satversmes tiesas priekšsēdētājam Gunāram Kūtrim ar lūgumu izvērtēt un sniegt viedokli kā sabiedrībā atzītam juridiskās domas veidotājam par Latvijas pievienošanās eiro valūtai tiesiskajiem aspektiem. Šajā materiālā sniedzam ieskatu deputātu vēstules saturā, kā arī pilnībā atspoguļojam, ko viņiem atbildējis konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs. Minētās vēstules autori, atsaucoties uz nesen plašsaziņas līdzekļos pausto G. Kūtra viedokli par tautas tiesībām piedalīties nobalsošanā par eiro ieviešanu, norāda: Satversmes tiesas priekšsēdētājs minējis būtisku atšķirību starp brīdi, kad notika balsojums par Eiropas Savienības paplašināšanu, un šodienu, īpaši uzsverot tiesiska, nevis ekonomiska rakstura izmaiņas. Tāpat deputāti atsaucas uz G. Kūtra pausto, ka "tauta būtu pelnījusi nobalsot par valūtas maiņu, ņemot vērā visus tiesiskos aspektus", kas atbilst arī ZZS viedoklim par tautas tiesībām referendumā lemt par šādu Latvijas valstij nozīmīgu jautājumu. Kā informēja ZZS biroja vadītāja Ilona Jurševska, "ZZS piekrīt arī G. Kūtra konstatētajam trūkumam, ka, iestājoties ES, neviens Latvijas sabiedrībai nepaskaidroja, ka šāds solis perspektīvā var nozīmēt arī atteikšanos no nacionālās valūtas". Ņemot vērā minētos apsvērumus, deputāti vēstulē Satversmes tiesas priekšsēdētājam, pirmkārt, lūdza sniegt oficiālu viedokli par juridiski korektu iespēju virzīt tautas nobalsošanai jautājumu par eiro ieviešanu, tādējādi nodrošinot, ka tā pieņemšanā piedalās likumdevējs – Latvijas tauta. Otrkārt, G. Kūtrim lūgts arī sniegt atbildes uz konkrētiem jautājumiem: vai tautas nobalsošanai par eiro ieviešanu Latvijā būtu tiesisks pamats saistoša referenduma rīkošanai; vai pievienošanās eirozonai būtu interpretējama kā būtiskas izmaiņas nosacījumos par Latvijas dalību Eiropas Savienībā un Satversmes 68. panta izpratnē nododamas tautas nobalsošanai pēc vismaz puses Saeimas locekļu pieprasījuma? ...

žurnāls / Notikums

Eiropas Savienības Tiesai – 60 gadi

11. Decembris 2012 /NR. 50 (749)

Šī gada 3. un 4. decembrī Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk arī – Tiesa) Luksemburgā atzīmēja savas dibināšanas 60. jubileju. Tiesa tika dibināta 1952. gadā kā toreizējās Eiropas Ogļu un Tērauda kopienas tiesa, kuras sastāvā bija seši tiesneši un divi ģenerāladvokāti. Šodien Eiropas Savienības Tiesas kompetence, aparāts, sastāvs un darba apjoms ir nesalīdzināmi lielāki. Patlaban Tiesas sastāvā ir 27 tiesneši (pa vienam no katras dalībvalsts, no Latvijas – Egils Levits) un astoņi ģenerāladvokāti. ...

Gunārs Kūtris

žurnāls / Numura tēma

Satversme ir jāciena kā dokuments, ko esam paši sev pieņēmuši

6. Novembris 2012 /NR. 45 (744)

Pirms sāku pildīt konstitucionālās tiesas tiesneša amata pienākumus, es devu zvērestu par uzticību savai valstij un solīju tiesu spriest stingrā saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi. Kopš tā brīža Satversme ir kļuvusi par manu darba rīku. Bet tā noteikti nav kļuvusi "ikdienišķa". Patiesībā, tagad es vēl vairāk apzinos un novērtēju šā apjoma ziņā nelielā akta nozīmīgumu un ietekmi. ...

Egils Levits, Juris Jansons

žurnāls / Tiesību politika

Turpinās diskusija par aborta jautājumu

23. Oktobris 2012 /NR. 43 (742)

Diskusijas par aborta tiesisko regulējumu Latvijā joprojām nerimstas. Vienošanās nav panākta. Pagājušajā nedēļā domu apmaiņa no Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Demogrāfijas lietu apakškomisijas sēdēm tika pārcelta uz publisku konferenci “Tiesību uz dzīvību tvērums mūsdienu sabiedrībā”, kas notika 16. oktobrī Saeimā. Pasākumu vadīja Demogrāfijas lietu apakškomisijas priekšsēdētājs Imants Parādnieks un deputāte Inga Bite. Konferencē viedokli pauda Latvijas Republikas tiesībsargs Juris Jansons, tieslietu ministrs Jānis Bordāns (ministra slimības dēļ runu nolasīja TM parlamentārais sekretārs Aigars Lūsis), bioētiķis Dr. Gunārs Brāzma (“Cilvēka attīstības periods līdz piedzimšanai: zinātniskie un ētiskie aspekti”), Latvijas Universitātes profesore Dr.iur. Valentija Liholaja (“Nedzimušas dzīvības tiesiskais statuss”), Saeimas deputāte Inga Bite (“Sieviete kā aborta upuris”), Eiropas Tiesību un tieslietu centra (Europen Center for Law&Justice) direktors Gregors Pipinks (Grégor Puppinck) (“Aborta regulējums Eiropas Cilvēktiesību konvencijā: valsts pienākumi pret dzīvību, veselību un privātumu”), Latvijas Juristu biedrības pārstāve Natālija Magazeina (“Likumība un tiesiskums mākslīgās grūtniecības pārtraukšanā”), Saeimas deputāte Daina Kazāka (“Tiesības uz dzīvību sieviešu tiesību kontekstā”), zvērināta advokāte Petra Janule (“Nedzimuša cilvēka dzīvības sākuma tiesiskā aizsardzība”). Savu viedokli par konferencē apspriežamo tematu bija sagatavojis arī Eiropas Savienības tiesas tiesnesis Dr.iur.h.c. Egils Levits (“Par grūtniecības mākslīgu pārtraukšanu: starp nasciturus pamattiesībām uz dzīvību un sievietes pamattiesībām uz pašnoteikšanos”) – šīs tēzes tika izdalītas pasākuma dalībniekiem un šodien tās saviem lasītājiem piedāvā arī “Jurista Vārds” . Tāpat publicējam arī fragmentus no Latvijas Republikas tiesībsarga J. Jansona runas. Jāatzīmē, ka piedalīties konferencē “Tiesību uz dzīvību tvērums mūsdienu sabiedrībā” bija aicinātas arī nevalstiskās organizācijas – biedrība “Papardes zieds” un biedrība “Resursu centrs sievietēm “Marta””, tomēr tās no dalības pasākumā atteicās, jo uzskatīja, ka pārāk vēlu saņēmušas uzaicinājumu un tas liedzis tām iespēju piesaistīt augsta līmeņa ekspertus un sagatavot kvalitatīvus referātus. Organizācijām šķitis arī nepieņemami, ka konferencē nav nodrošināts līdzsvars starp dažādu viedokļu paudējiem: pasākumā uzkrītošs pārsvars laika un saturiskajā ziņā dots referentiem, kas saistīti ar reliģiskām kustībām un organizācijām, kuras iestājas par abortu aizliegumu, balstoties uz dažādiem, pēc biedrību “Papardes zieds” un “Resursu centrs sievietēm “Marta”” domām – demokrātiskajā pasaulē neatzītiem, dokumentiem, piemēram, tā sauktajiem Sanhosē pantiem. ...

Dina Gailīte, Egils Levits, Gatis Litvins

žurnāls / Intervija

Konstitucionālā identitāte atšķir valsti no valsts

2. Oktobris 2012 /NR. 40 (739)

Pirms divām nedēļām, 17. septembrī, Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisija (KTK) nāca klajā ar Viedokļa par Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem un neaizskaramo Satversmes kodolu gala secinājumiem. Savukārt atzinuma pilnais teksts Valsts prezidenta kancelejas mājaslapā tika publiskots 28. septembrī (skat.: www.president.lv). KTK atzinuma centrālais jautājums – kādi ir Latvijas valsts konstitucionālie pamati un vai eksistē neaizskarams Satversmes kodols. Neskatoties uz to, ka Latvijas Republikas Satversmē expressis verbis konstitūcijas kodols nav definēts, KTK secinājusi, ka Satversmes kodols ir no Latvijas valsts dibināšanas apstākļiem un rakstura, Satversmes pieņemšanas gaitas un citiem faktoriem skaidri izsecināms. Tāpat KTK ierosinājusi Satversmes kodolu vārdiskot, paplašinot konstitūcijas preambulu. Gan par KTK secinājumiem, gan ierosinājumiem jau aizsākusies plaša diskusija, turklāt tā ievērojami pārsniegusi ierastās juridiskās vides robežas. Jāatgādina, ka jēdziens "Satversmes kodols" Latvijas sabiedrības dienaskārtībā nonāca 2011. gada nogalē kā pretsvars ierosinājumam rīkot tautas nobalsošanu par otru valsts valodu. Jautājums par valsts pamatiem aktuāls ir vēl joprojām – šobrīd kontekstā ar iniciatīvu automātiski piešķirt Latvijas Republikas pilsonību personām ar nepilsoņa statusu. Viens no pirmajiem, vēl pirms vairākiem gadiem, gluži kā prognozējot juridisko un politisko dienaskārtību, par Satversmes kodolu un Latviju kā nacionālu valsti juristu vidē sāka diskutēt Dr.iur.h.c. Egils Levits. Viņš ir arī KTK priekšsēdētājs kopš komisijas izveidošanas 2007. gadā. Sarunā ar "Jurista Vārdu" E. Levits dalās pārdomās gan par KTK atzinuma tapšanu un secinājumiem, gan nepieciešamajiem grozījumiem tautas nobalsošanas organizēšanas procesā, gan Satversmi kā iespējamu šķērsli Latvijas ieplūšanai federālā Eiropas valstī. ...

žurnāls / Diskusija

Vai juristiem būtu jākārto vienots eksāmens: tēzes un viedokļi

19. Jūnijs 2012 /NR. 25 (724)

Kā jau iepriekšējā "JV" vēstīts, 7. jūnijā LU Mazajā aulā izskanēja "Jurista Vārda" un LU Juridiskās fakultātes rīkotā ekspertu diskusija "Vienots valsts juridiskais eksāmens Latvijā: iespēja vai nepieciešamība". Tā kā šis pasākums ilga vairākas stundas un tajā tika iztirzāti daudzi ar juridisko izglītību saistīti jautājumi, šajā materiālā piedāvājam kopsavilkumu par būtiskākajām tēzēm attiecībā uz diskusijas dalībnieku viedokļiem par diviem galvenajiem aspektiem: proti, vērtējumu par juridiskās izglītības kvalitāti Latvijā un vienotā valsts juridiskā eksāmena nepieciešamību. Savukārt pilns diskusijas ieraksts ir pieejams: www.juristavards.lv. Jāpiebilst, ka šāda veida diskusija nav pirmā ne žurnālā "Jurista Vārds", ne arī Latvijā vispār. Tā, piemēram, jau 1999. gadā LU notika konference "Jurista profesija un juridiskā izglītība Latvijā", un jau toreiz, pirms 13 gadiem, tika izvirzīta prasība pēc vienota pārbaudījuma jurista kvalifikācijas iegūšanai. Līdzīgi aicinājumi dažādos formātos izskanējuši arī turpmākajos gados un vēl pavisam nesen, tostarp šā gada 11. aprīlī Satversmes tiesā, kad tur viesojās Valsts prezidents Andris Bērziņš. Arī "Jurista Vārds" šim jautājumam pievēršas atkārtoti, jo pirms gada rīkotajai ekspertu neklātienes diskusijai tā arī nesekoja nekāda tālāka rīcība. Tādēļ šoreiz, cerot arī uz praktisku rīcību, viedokļu apmaiņa organizēta klātienē, un tai par pamudinājumu zināmā mērā kalpoja Eiropas Sociālā fonda projekta "Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai" secinājumi par nevienmērīgo juridiskās izglītības kvalitāti Latvijā, salīdzinoši lielais bezdarbs Latvijas juristu vidū, kā arī biežā publiskā kritika par tiesu sistēmas neefektivitāti. ...

Veronika Krūmiņa

žurnāls / Nedēļas jurists

Veronika Krūmiņa

5. Jūnijs 2012 /NR. 23 (722)

žurnāls / Numura tēma

Latvijas pilsonība un tās reforma

3. Aprīlis 2012 /NR. 14/15 (713/714)

Runāšu par sešiem jautājumiem. Vispirms par Latvijas pilsonību okupācijas periodā, tad par Latvijas valsts pilsonības atjaunošanu; ar to saistīts ir jautājums par bijušo PSRS pilsoņu statusu; tad sekos neliels ieskats naturalizācijas un integrācijas jautājumos; pēc tam pievērsīšos Pilsonības likuma reformas nepieciešamībai un nobeigumā uzskaitīšu vairākas personu grupas, kuru pilsonības jautājums būtu jāregulē, lai Pilsonības likums turpmāk atbilstu Latvijas valsts un latviešu nācijas interesēm. ...

Dina Gailīte, Ivars Bičkovičs

žurnāls / Diskusija

Reformām jābūt labi pārdomātām

31. Janvāris 2012 /NR. 5 (704)

Šī gada 10. janvāra sēdē Tieslietu padome, atsaucoties uz Saeimas Juridiskās komisijas aicinājumu, apsprieda Tieslietu ministrijas sagatavotos priekšlikumus likumprojektam "Grozījumi Kriminālprocesa likumā",* vislielāko vērību veltot iecerētajiem grozījumiem, kas faktiski paredz tiesu sistēmas strukturālās reformas – Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas pakāpenisku likvidāciju, visu krimināllietu izskatīšanu pirmajā instancē nododot rajonu (pilsētu) tiesām, savukārt apelācijas instancē – apgabaltiesām. Šo reformu svarīgākais arguments ir ilgie lietu izskatīšanas termiņi un lietu atlikumi Krimināllietu tiesu palātā. Tieslietu padome tomēr neatbalstīja ierosinātos grozījumus Kriminālprocesa likumā, kas no tiesu sistēmas izslēgtu Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātu, uzskatot, ka vispirms atbilstoši grozījumi būtu izdarāmi likumā "Par tiesu varu". Padome nolēma arī nākamajās sēdēs turpināt diskusiju un izvērtēt iespējamos modeļus saistībā ar Augstākās tiesas palātu kā apelācijas instances darbību. Tieslietu padomes apsvērumus, kas lika iebilst Tieslietu ministrijas iniciētajam projektam, sarunā ar "Jurista Vārdu" skaidro Augstākās tiesas un vienlaikus arī Tieslietu padomes priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Par nacionālo identitāti un demokrātisku atmiņu politiku

3. Janvāris 2012 /NR. 1 (700)

I. Dienas kārtībā – nācijas identitāte un valsts pamati Vēlos pievērst uzmanību pamatjautājumam, kas mūs pēdējā laikā publiskā diskusijā tieši vai netieši nodarbina: latviešu nācijas identitāte un Latvijas valsts pamati, tās jēga un būtība. Parastā situācijā šādi jautājumi nav sabiedrības dienaskārtībā, jo nācija un valsts ir drošas par sevi, savu identitāti, savu jēgu un būtību, saviem pamatiem. Citviet Eiropā cilvēki par šādu jautājumu ...

Dina Gailīte, Gunārs Kusiņš

žurnāls / Numura tēma

Oficiālajā saziņā, arī Saeimas debatēs, jālieto latviešu literārā valoda

25. Oktobris 2011 /NR. 43 (690)

Sabiedrībā lielu uzmanību guva 11. Saeimas pirmā sēde, deputātu došanas ceremonija, kurā vairāki deputāti bija spiesti atkārtot zvērestu jeb svinīgo solījumu vairākas reizes, līdz izdevās to norunāt atbilstoši Satversmes tekstam, savukārt vēl daži deputāti zvērestu deva latgaliski. Juristu vidē attīstījās, kā tas bieži notiek, visai provokatīvas diskusijas gan par zvēresta došanu latgaliski, gan par to, cik lielas atkāpes no teksta pieļaujamas, ...

žurnāls / Numura tēma

Par latviešu valodu Satversmes 4. pantā nacionālas valsts kontekstā

25. Oktobris 2011 /NR. 43 (690)

I. Latvija kā nacionāla valsts [1] Latvija, kas dibināta latviešu nācijas pašnoteikšanās rezultātā, tāpat kā gandrīz visas citas Eiropas valstis, arī Igaunija un Lietuva (kur tas expressis verbis pateikts pēc neatkarības atjaunošanas 1992. gadā pieņemtajās konstitūcijās), ir nacionāla valsts. Izveidojot savu valsti, latviešu nācija no mazākumtautības Krievijā kļuva par valstsnāciju savā valstī – Latvijā. Nācija ir tauta, kam ir sava nacionāla ...

Iveta Andžāne

žurnāls / Nedēļas jurists

Iveta Andžāne

25. Oktobris 2011 /NR. 43 (690)

Reinis Bērziņš

žurnāls / Diskusija

Rīkojuma Nr. 2 iespējamā neatbilstība Satversmei

7. Jūnijs 2011 /NR. 23 (670)

Valsts prezidenta Valda Zatlera 2011. gada 28. maijā pieņemtā rīkojuma Nr. 2 (turpmāk – Rīkojums Nr. 2) atbilstība Satversmei ir diskutabla. No vienas puses, Satversmes spēkā esošā redakcija neparedz formālus ierobežojumus Valsts prezidentam izmantot tiesības ierosināt Saeimas atlaišanu. Tādējādi, interpretējot šā lēmuma atbilstību konstitūcijai gramatiski, varētu šķist, ka nepastāv juridiski šķēršļi Valsts prezidentam izmantot šīs tiesības (pat tajā gadījumā, ja piecas dienas vēlāk Saeima balso par viņa otrreizēju ievēlēšanu amatā). Tomēr, analizējot Rīkojuma Nr. 2 atbilstību Satversmes garam, kļūst skaidrs, ka situācija ir sarežģīta un neviennozīmīga. ...

Aivars Endziņš

žurnāls / Diskusija

Tautai nevar liegt tiesības paust viedokli referendumā

7. Jūnijs 2011 /NR. 23 (670)

Līdz ar nākamā Valsts prezidenta Andra Bērziņa ievēlēšanu publiskajā telpā izskanējušas arī viedokļu versijas par Valda Zatlera izdotā rīkojuma Nr. 2 iespējamu atcelšanu.Šai sakarā, kā piektdien tīmeklī vēstīja žurnāls "Ir", jaunievēlētais Valsts prezidents A. Bērziņš jau norādījis, ka, neraugoties uz dažādām, tostarp juristu, diskusijām, negrasās atcelt Valsts prezidenta V. Zatlera rīkojumu Nr. 2. Viņš arī paskaidroja, ka par šo jautājumu ir konsultējies ar Saeimas Juridisko biroju un secinājis, ka atpakaļceļa nav, proti, tautai ir tiesības paust savu viedokli referendumā. ...

Aivars Endziņš, Dina Gailīte

žurnāls / Intervija

Ziemassvētku noskaņās katram vajadzētu piebremzēt ambīcijas

28. Decembris 2010 /NR. 52 (647)

Jau kopš pirmā Satversmes tiesas sprieduma1 tiesnešu algu lietā "Jurista Vārds" ir atspoguļojis notikumus un dažādos viedokļus ap procesiem, ko apvienojot varētu dēvēt par likumdevēja, izpildvaras un tiesu varas viedokļu atšķirībām saistībā ar nepieciešamību krīzes apstākļos līdzsvarot valsts finanšu iespējas un tiesu varas neatkarības garantijas, tajā skaitā tiesnešu algu jautājumā. Pagājušajā nedēļā parlaments, neskatoties uz Tieslietu padomes iebildumiem,2 līdz ar 2011. gada valsts budžeta apstiprināšanu pieņēma arī vairākus likumus, kas paredz atteikties no likumā "Par tiesu varu" līdz šim paredzētās tiesnešu atalgojuma kārtības, iekļaujot tiesnešus valsts vienotā atalgojuma sistēmā.3 Tādējādi ar 1. janvāri tiesneši likumā "Par tiesu varu" noteiktā algu pielikuma vietā saņems darba samaksu, kas tiks aprēķināta saskaņā ar valsts vienoto atalgojuma sistēmu.4 Noslēdzot debates par šo daudzus prātus sakarsējušo jautājumu, "Jurista Vārds" šī gada pēdējā numurā piedāvā trīs materiālus: Satversmes tiesas pirmā priekšsēdētāja, Biznesa augstskolas "Turība" profesora Dr.iur. Aivara Endziņa viedokli un ekspertu diskusiju, kurā uz mūsu jautājumiem atbild un jauno kārtību vērtē gan tiesneši un politiķi, gan tiesu darbinieki un citi nozares lietpratēji, kā arī Eiropas Tiesnešu konsultatīvās padomes izstrādātos Tienešu principus. Protams, pie šīs tēmas atkal atgriezīsimies, ja piepildīsies pareģojumi, ka trim jau pieņemtajiem Satversmes tiesas spriedumiem tiesnešu algu lietā sekos arī ceturtais – par šo Saeimas tikko kā pieņemto lēmumu principā mainīt tiesnešu atalgojuma sistēmu. ...

Gunārs Kūtris

žurnāls / Vēstules

Par informāciju par Satversmes tiesas tiesnešu atalgojumu

14. Decembris 2010 /NR. 50 (645)

Laikrakstā "Jurista Vārds" 2010. gada 7. decembra numurā ir publicēts raksts "Kāda ir tiesnešu atlīdzība šobrīd un kāda tā varētu būt". Minētajā rakstā ir citastarp norādīts Satversmes tiesas tiesnešu atalgojums un rakstā minētie skaitļi attiecībā uz Satversmes tiesas priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka atalgojumu neatbilst realitātei. Tiesnešu atalgojums tiek aprēķināts saskaņā ar likuma "Par tiesu varu" ...

Dzintars Rasnačs

žurnāls / Nedēļas jurists

Dzintars Rasnačs

2. Novembris 2010 /NR. 44 (639)

žurnāls / Nedēļas jurists

20. Aprīlis 2010 /NR. 16 (611)

Aivars Endziņš

žurnāls / Nedēļas jurists

Aivars Endziņš

13. Aprīlis 2010 /NR. 15 (610)

Jānis Neimanis

žurnāls / Numura tēma

Par žurnāla "Jurista Vārds" izdošanas nodošanu privātai sabiedrībai

30. Marts 2010 /NR. 13 (608)

Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrība aicina valdību neatteikties no žurnāla "Jurista vārds" izdošanas. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta pirmās daļas 1. punktu valsts var veikt komercdarbību, ja tirgus nav spējīgs nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu attiecīgajā jomā. Biedrības ieskatā, tirgus šobrīd nav spējīgs nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu regulāras juridisko zinātņu informācijas ...

žurnāls / Numura tēma

Par valsts pienākumu nodrošināt visiem iedzīvotājiem brīvu un ērtu pieeju normatīvajiem aktiem un nodrošināt periodisku un citu tiesībskaidrojošu publikāciju izdošanu

30. Marts 2010 /NR. 13 (608)

1. Valsts uzdevums oficiāli publicēt un darīt ērti pieejamus visus normatīvos aktus 1.1. Valsts uzdevums ir oficiāli publicēt visus normatīvos aktus. Oficiāli nepublicēti normatīvi akti nav spēkā un līdz ar to nav piemērojami. Tas izriet no Satversmes 1. un 90. panta. 1.2. Valsts uzdevums ir oficiāli publicēt visus normatīvos aktus iedzīvotājiem saprotamā un viegli pieejamā veidā. Tas nozīmē, ka iedzīvotājiem jādara zināmi normatīvie ...

Jānis Neimanis

žurnāls / Notikums

Mācības administratīvajiem tiesnešiem un palīgiem

23. Marts 2010 /NR. 12 (607)

Šā gada 12. martā Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrība organizēja mācības administratīvajiem tiesnešiem un viņu palīgiem. Mācību dienas pirmajā daļā dalībnieki klausījās Augstākās tiesas senatoru Jāni Neimani par pieteikuma pieļaujamību, bet mācību otrajā daļā Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits sniedza pārskatu par lēmuma pazīmēm, kas būtiski ierobežo amatpersonas vai iestādei īpaši pakļautas personas cilvēktiesības. ...

Reinis Bērziņš

žurnāls / Nedēļas jurists

Reinis Bērziņš

9. Marts 2010 /NR. 10 (605)

Reinis Bērziņš

žurnāls / Numura tēma

Visatbilstošākais starptautisko aizņēmumu noformēšanas veids

2. Februāris 2010 /NR. 5 (600)

Satversmes tiesa pamatoti vērtēja aizņēmumu satversmību Satversmes tiesa rīkojās pareizi, konkrētās lietas ietvaros vērtējot ārējo aizņēmumu satversmību. Jāuzsver, ka tieši Saeima un Ministru kabinets kā vienu no svarīgākajiem apstrīdēto normu pieņemšanas pamatojumiem vairākkārt norādīja saistības pret starptautiskajiem aizņēmējiem. Uzskatu, ka minētās rīcības dēļ lietā tika vērtēta ārējo aizņēmumu uzņemšanās satversmība, jo ar uzņemtajām ...

Reinis Bērziņš

žurnāls / Numura tēma

Par darbu pie Tieslietu padomes izveides

26. Janvāris 2010 /NR. 4 (599)

Saeimas Juridiskās komisijas apakškomisijas, kas izveidota darbam ar Tiesu iekārtas likumu (turpmāk – apakškomisija), uzdevumā Tieslietu ministrija sadarbībā ar Augstāko tiesu turpina darbu pie grozījumu likumā "Par tiesu varu" izstrādes. Atzinīgi vērtējama arī Latvijas Tiesnešu biedrības un Administratīvo tiesnešu biedrības pārstāvju, kā arī nevalstisko organizāciju aktīvā līdzdalība diskusijās apakškomisijā. Ar grozījumiem plānots izveidot Tieslietu padomes darbības uzsākšanai nepieciešamo tiesisko platformu. Apakškomisija 12. janvārī pabeidza darbu pie grozījumu redakciju izstrādes un nodeva projektu Saeimas Juridiskajai komisijai tā tālākai virzībai. Savukārt jau nākamajā dienā Juridiskā komisija atbalstīja likumprojekta virzību pirmajā lasījumā un 21. janvārī par to tika lemts Saeimas plenārsēdē. ...

Gunārs Kūtris

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Jurista īpašais pienākums pret valsti

19. Janvāris 2010 /NR. 3 (598)

[1] Satversmes tiesā pašlaik izskatīšanā ir samērā daudz lietu, kas tieši ir saistītas ar konkrēto situāciju valstī – finansiālajām grūtībām (valstisko satricinājumu). Tāpēc pastāv dažādi ētiski un tiesiski priekšraksti, kas noteic, kāpēc man nav tiesību komentēt šīs lietas. Tomēr arī tiesneši ir sabiedrības sastāvdaļa un es esmu šīs valsts pilsonis, kuram rūp tās liktenis. 1985. gadā Milānā apstiprinātie tiesu neatkarības pamatprincipi citastarp ...

Gunārs Kusiņš

žurnāls / Nedēļas jurists

Gunārs Kusiņš

5. Janvāris 2010 /NR. 1 (596)

Jānis Neimanis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesneša neatkarības saturs bieži tiek pārprasts vai pārspīlēts

27. Oktobris 2009 /NR. 43 (586)

Finanšu ministrija ir izstrādājusi un Ministru kabinets skata likumprojektu "Par vienotu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmu". Likumprojekts ir slepens. Publiski pieejams sākotnējais likumprojekta teksts, kurā tiesneša darba samaksa ir iekļauta vispārējā regulējumā (sk.: www.ecb.int/ecb/legal/pdf/lv_draft_law_con_2009_47.pdf). Arī no Ministru kabineta 2009. gada 29. septembra protokollēmuma teksta secināms, ka tiesneša amats ir atstāts vienotajā valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmā. Speciāli minētās situācijas izvērtējumam 2009. gada 8. oktobrī tika sasaukts Augstākās tiesas plēnums, kurā pieņēma lēmumu aicināt Saeimu un Ministru kabinetu saglabāt tiesnešu darba samaksas sistēmas regulējumu likumā "Par tiesu varu" (plašāk par AT Plēnumu sk.: JV Nr. 41, 13.10.2009.). Gatavojoties Plēnumam, šā raksta autors kolēģiem sagatavoja atzinumu par to, vai tiesneša darba samaksas noteikšana vienā normatīvajā aktā un pēc vienotas sistēmas ar ierēdņu darba samaksu atbilst tiesneša neatkarības principam – minētais atzinums ir šī raksta pamatā. Domāju, ka arī "Jurista Vārda" lasītājiem, tostarp valsts pārvaldē un likumdevējiestādē strādājošajiem, būs noderīgas izpētes rezultātā iegūtās atziņas. Izpētei izmantoti Vācijas Federālās konstitucionālās tiesas spriedumi par tiesnešu un ierēdņu darba samaksas normām un Vācijas Federālais likums par atlīdzību (Bundesbesoldungsgesetz), kura normas līdzinās mūsu sākotnējā likumprojekta redakcijai, protams, ar visai nozīmīgām variācijām. Autora piezīme: pēc raksta nodošanas redakcijā Ministru kabinets turpināja skatīt likumprojektu par vienoto darba samaksu un kļuva zināms, ka tiesnešu darba samaksa netiks vienoti noregulēta vienā likumā ar citiem valsts darbiniekiem. Ministru kabinets nolēmis arī svītrot no likumprojekta teksta Augstākās tiesas priekšsēdētāja, Satversmes tiesas priekšsēdētāja un ģenerālprokurora amatu. Tieslietu ministrijai uzdots sagatavot likumprojektu par grozījumiem likumā "Par tiesu varu" (2009. gada 13. oktobra sēdes prot. Nr. 69 79. § 3. punkts) un citos tiesu varas institūciju darbību regulējošajos likumos, iekļaujot tajos atlīdzības sistēmu, tai skaitā vienkāršotu mēnešalgu noteikšanas principu (attiecīgi piemaksa par kvalifikācijas klasi vai piemaksa par amata pakāpi ir iekļauta mēnešalgā, kura nepārsniedz Ministru prezidenta mēnešalgu) atbilstoši Finanšu ministrijas priekšlikumam. Tātad secināms, ka Augstākās tiesas priekšsēdētāja, Satversmes tiesas priekšsēdētāja un ģenerālprokurora amati netiks pakļauti vienotai darba samaksas sistēmai. Autoram nav saprotama Augstākās tiesas priekšsēdētāja, Satversmes tiesas priekšsēdētāja un ģenerālprokurora amatu nošķiršana no vienotās darba samaksas sistēmas, ja reiz ir nolemts veidot vienotu darba samaksas noregulējumu visiem valsts darbiniekiem. Ja tas ir attaisnots ar neatkarības argumentu, tad tā ir kļūda un neatkarības pārspīlējums. Starp citu, Vācijas federālajā likumā ir iekļauts arī Federālās bankas valdes priekšsēdētāja amats un nekādas problēmas ar nacionālās bankas neatkarību Vācijas likumdevēji te nav saskatījuši. ...

Jānis Neimanis

žurnāls / Notikums

Administratīvie tiesneši apvienojas biedrībā

20. Oktobris 2009 /NR. 42 (585)

2009. gada 9. oktobrī Rīgā divas trešdaļas no Latvijas administratīvajās tiesās strādājošajiem tiesnešiem nodibināja Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrību. Par biedrības valdes priekšsēdētāju ievēlēja Senāta Administratīvo lietu departamenta senatoru, tiesību doktoru Jāni Neimani, par valdes biedriem – tiesnesi Kasparu Berķi no Administratīvās apgabaltiesas un tiesnesi Ilzi Freimani no Administratīvās rajona tiesas. Administratīvie ...

Iveta Andžāne

žurnāls / Informācija

Tiesneši iebilst pret algu samazināšanu

29. Septembris 2009 /NR. 39 (582)

Latvijas Tiesnešu biedrība 23. septembrī iesniedza vēstuli tieslietu ministram Marekam Segliņam, kurā pausts viedoklis par iespējamo izdevumu samazinājumu tiesām 2010. gadā vismaz 10% apmērā, kas būtu aptuveni 2,5 miljoni latu. Tiesnešu biedrības vēstulē norādīts, ka tik lielu samazinājumu nav iespējams veikt, lai tiesas varētu pildīt normatīvajos aktos paredzētās funkcijas. ...

Egils Levits, Jānis Pleps, Gatis Litvins

žurnāls / Intervija

Satversmes jautājumi ekonomiskās krīzes apstākļos

22. Septembris 2009 /NR. 38 (581)

Šajā vasarā par ierastu kļuva ziņa, ka Satversmes tiesa slīkst iedzīvotāju konstitucionālajās sūdzībās, kurās tiek lūgts pārvērtēt vairāku grozījumu normatīvajos aktos atbilstību Satversmei. Līdztekus tam ar zināmu regularitāti plašsaziņas līdzekļos notiek Satversmes tiesas priekšsēdētāja diskusija ar politiķiem, kur, no vienas puses, tiek atgādināts, ka Satversme arī šodien turpina noteikt politikas ietvarus, savukārt, no otras puses, tiesa tiek aicināta nenovest valsts budžetu līdz bankrotam. Kopumā konstitucionālo tiesību jautājumi ekonomiskās krīzes apstākļos nav zaudējuši savu aktualitāti, bet tieši pretēji – tie nonākuši plašas sabiedrības apspriešanā. Tiesiskā paļāvība, Satversmes tiesa, sociālā solidaritāte un citi jēdzieni jau vairākus mēnešus ir aktuālu diskusiju atslēgas vārdi. Šobrīd ir daudz jautājumu. Skaidru atbilžu mazāk, vairāk ir versijas un varbūtības. Lai lasītājam piedāvātu atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem par Satversmes darbību ekonomiskās krīzes apstākļos, kā arī par dažiem citiem valststiesību jautājumiem (pilsonisko līdzdalību, nacionālu valsti), "Jurista Vārds" uz plašāku sarunu aicināja autoritatīvo Latvijas valststiesību ekspertu – Eiropas Kopienu tiesas tiesnesi un Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas priekšsēdētāju profesoru Dr.iur.h.c. Ass.iur. Dipl.-Pol. Egilu Levitu. ...

Gunārs Kūtris

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesiskās paļāvības un sociāli atbildīgas valsts principi

18. Augusts 2009 /NR. 33 (576)

Ar šo nelielo rakstu1 vēlētos vērst uzmanību uz divām konstitucionālām vērtībām, kurām, kā to apliecina Satversmes tiesas prakse, ir vislielākā nozīme valsts sociāli ekonomiskās politikas noteikšanā un īstenošanā: 1) sociāli atbildīgas valsts principu kā valsts sociāli ekonomisko procesu stimulētāju, 2) tiesiskās paļāvības principu kā procesu stabilizētāju. ...

Jānis Neimanis

žurnāls / Nedēļas jurists

Jānis Neimanis

18. Augusts 2009 /NR. 33 (576)

Jānis Neimanis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Trešā persona bez patstāvīgiem prasījumiem

11. Augusts 2009 /NR. 32 (575)

Rakstā apspriests administratīvā procesa dalībnieka tiesā – trešā persona bez patstāvīgiem prasījumiem – tiesību institūta saturs. Administratīvi procesuālās tiesību normas nodala trešās personas ar patstāvīgiem prasījumiem no personām, kurām šādu prasījumu nav. Ar trešo personu tiesisko regulējumu administratīvais process tiesā atšķiras no civilprocesa. ...

Gunārs Kūtris

žurnāls / Nedēļas jurists

Gunārs Kūtris

11. Augusts 2009 /NR. 32 (575)

Ivars Bičkovičs

žurnāls / Nedēļas jurists

Ivars Bičkovičs

16. Jūnijs 2009 /NR. 24/25 (567/568)

3

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

STUDENTA VĀRDS

Rubrika

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Priekšvārds

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Grāmatas

Lekcijas

Periodika

Prakses materiāli

Mūsu autors

Tiesību nozare

Administratīvās tiesības un proc...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Dzīvnieku aizsardzība

Tiesu darba organizācija

Policijas tiesības

Valsts un baznīca

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu apstrāde

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Interešu pārstāvība

E-lieta

Pacientu tiesības

Sankcijas

Militārās tiesības

Trauksmes celšana

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

18. Jūnijs 2024

Nr 25/26 (1343/1344)

saturs abonēt

e-žurnāls