Tiesību nozaru katalogs – Jurista Vārds

Acīmredzami pareizs nolēmums vai tajā ietvertais lietas iznākums kā pamats atteikumam ierosināt kasācijas tiesvedību

23. Janvāris 2018 /NR. 4 (1010)

2016. gada 13. jūlijā stājās spēkā 2016. gada 9. jūnija Civilprocesa likuma (turpmāk – CPL) grozījumi,1 kas paredzēja vairākas nozīmīgas izmaiņas kasācijas instances darbā. Kopš grozījumu pieņemšanas ir pagājis pietiekams laiks, lai varētu sniegt vismaz pirmos novērojumus par dažu grozījumu piemērošanas praksi un identificētajām problēmām. Referāta mērķis ir ieskicēt dažus praktiskus un juridiska rakstura aspektus saistībā ar grozītā CPL 464.1 ...

Jānis Lapsa

žurnāls / Atsaucoties uz publicēto

Par atzīmju [ne]dzēšanu, izsoles aktu apstiprinot

16. Janvāris 2018 /NR. 3 (1009)

Šā gada 9. janvārī žurnālā "Jurista Vārds" tika publicēta Augstākās tiesas Civillietu departamenta (turpmāk – AT) zinātniski analītiskā padomnieka Dr. iur. Riharda Gulbja sagatavotā informācija (turpmāk – Informācija) par AT nolēmumu "Apstiprinot nekustamā īpašuma izsoles aktu, īpašuma tiesību atzīšanas prasības nodrošināšanas atzīme nav dzēšama". Šajā sakarā vēlos izteikt savas pārdomas. ...

Jānis Zeltiņš, Jana Samuša

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Par līdzsvaru starp dzīvokļu īpašniekiem un zemes īpašniekiem

9. Janvāris 2018 /NR. 2 (1008)

Iespējams, sarežģītākais izaicinājums tiesību normu piemērotājiem ir tas, ka likumiskā zemes noma pati par sevi ir nepilnība, kura neiekļaujas spēkā esošajos normatīvajos aktos. ...

Aigars Strupišs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Komerctiesību attīstība piemērošanas praksē

5. Decembris 2017 /NR. 50 (1004)

Tiesu prakses ietvaros pēdējos gados ir būtiski attīstījušies vairāki komerctiesību institūti. Kā galvenie jāmin valdes locekļu atbildības jautājumi, dalībnieku izslēgšana no SIA un dalībnieku sapulču lēmumu atzīšana par spēkā neesošiem. ...

Baiba Lielkalne, Anita Cehanoviča

žurnāls / Informācija

Komerctiesības un mākslīgais intelekts: qou vadis?

5. Decembris 2017 /NR. 50 (1004)

Tieslietu ministrija sadarbībā ar Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti 24. novembrī rīkoja ikgadējo komerctiesību konferenci. Šī konference tika veltīta komerctiesību attīstības un mākslīgā intelekta jautājumiem. Šajā rakstā apkopotas konferencē izteiktās atziņas un būtiskākie secinājumi. ...

žurnāls / Numura tēma

Komerctiesības

7. Novembris 2017 /NR. 46 (1000)

Komerctiesību attīstība: problēmas un perspektīvas Līdzšinējā normatīvo aktu attīstība Nedaudz statistikas Kopš Komerclikuma pieņemšanas 2000. gadā tajā grozījumi izdarīti 22 reizes. Atņemot no tiem pirmos trīs, ar kuriem tikai tika atlikts spēkā stāšanās termiņš, sanāk, ka likums grozīts vidēji biežāk nekā reizi gadā. Turklāt 2017., 2012., 2011. un 2008. gadā likums grozīts divreiz, bet 2013. ...

žurnāls / Numura tēma

Civilprocesa tiesības

7. Novembris 2017 /NR. 46 (1000)

Civilprocess: attīstībā ar nebeidzamiem papildinājumiem Civilprocess ir tiesību nozare, kuras normas ir svarīgas ikvienam, kam nākas risināt civiltiesiskus strīdus, un tādu Latvijā ir visai daudz. Publiski pieejamā statistika rāda, ka rajonu tiesas ik gadu izskata aptuveni 40 tūkstošus civillietu, no tām prasības tiesvedībā aptuveni 30 tūkstošus. Katrā prasības lietā ir vismaz divi dalībnieki – prasītājs ...

žurnāls / Numura tēma

Civiltiesības

7. Novembris 2017 /NR. 46 (1000)

Civillikuma pilnveidošanas projekts Priekšlikums iztēloties, kā uzlabot Civillikumu (turpmāk – CL), ir apmēram tāds pats kā jautājums, kādu māju katrs gribētu uzcelt, ja viņam būtu daudz naudas. Jāņem vērā iepriekš veiktajos pētījumos par CL pilnveidošanas nepieciešamību rodamās atziņas, kā arī vēlreiz rūpīgi jāizanalizē iemesli, kuru dēļ šie priekšlikumi tikai ļoti mazā mērā ir tapuši par likumiem. ...

Tieslietu ministrija

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Komerclikums piedzīvojis apjomīgas izmaiņas

17. Oktobris 2017 /NR. 43 (997)

Šā gada jūnijā tika pieņemts likums "Grozījumi Komerclikumā". Lielākā daļa no likumā ietvertajiem grozījumiem stājās spēkā šā gada 13. jūlijā, bet atsevišķu grozījumu spēkā stāšanās ir atlikta uz 2018. gada 1. janvāri vai arī uz to laiku, kad tiks pieņemti un stāsies spēkā ar tiem saistītie grozījumi citos normatīvajos aktos. Tieslietu ministrija ir sagatavojusi informatīvu aprakstu par likumā "Grozījumi Komerclikumā" ietvertajām izmaiņām. ...

Tieslietu ministrija

žurnāls / Tiesību politika

Skaidrojums par ieguvēja ievešanu nekustamā īpašuma valdījumā

10. Oktobris 2017 /NR. 42 (996)

Tieslietu ministrija sadarbībā ar Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi ir sagatavojusi informāciju (skaidrojumu) par regulējumu, tiesībām un pienākumiem, kā arī praksi, kad uz spēkā esoša tiesas nolēmuma pamata notiek likumā noteiktā ieguvēja ievešana valdījumā. ...

Jeļena Puzirevska

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Sociālo dzīvojamo telpu izīrēšanas tiesiskās problēmas

3. Oktobris 2017 /NR. 41 (995)

Indivīda tiesības uz drošību un patvērumu plašākā izpratnē garantē katram cilvēkam kopš dzimšanas brīža piemītošās cilvēktiesības. Pie cilvēka pamattiesībām pieskaitāmas tādas tiesības kā tiesības uz dzīvību, brīvību, personas neaizskaramību u.c. tiesības. Ne mazāk svarīgas un aizsargātas ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu un tiesības uz mājokli. Gan starptautiskos publiskos tiesību aktos, kurus Latvijas Republika ir atzinusi par sev saistošiem, gan nacionālajās tiesību normās ir iekļauts tiesību uz mājokli nodrošinājums ikvienam cilvēkam. Rakstā ir apzinātas normatīvā regulējuma problēmas, kas saistās ar sociālās dzīvojamās telpas izīrēšanu, uz kuru pamata izvirzīti priekšlikumi tiesiskā regulējuma un iestādes prakses pilnveidošanai. ...

Arta Snipe

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Par saistības un prasības noilgumu saistībai, kas radusies uz likuma pamata

26. Septembris 2017 /NR. 40 (994)

Konsultējot klientus – zemes īpašniekus par to tiesībām saņemt zemes nomas maksu no zemes lietotājiem, pēdējā laikā birojā esam saņēmuši vairākus jautājumus saistībā ar noilguma institūta piemērošanu attiecībā uz prasījumiem, kas izriet no piespiedu nomas tiesiskajām attiecībām. ...

Inese Kalniņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Elektroniskās naudas definīcija un veidi

26. Septembris 2017 /NR. 40 (994)

Jauno tehnoloģiju attīstība maina daudzus mūsu dzīves aspektus, un nauda nav izņēmums – tradicionālo naudu sāk aizstāt elektroniskā nauda. Elektroniskās naudas lietošanas tempi visā pasaulē strauji pieaug. ...

Tatjana Berdņikova

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Virtuālo valūtu tiesiskais regulējums šodien un rīt

26. Septembris 2017 /NR. 40 (994)

Virtuāla valūta jeb kriptonauda turpina iekarot finanšu tehnoloģiju pasauli. Arī tirgotāji un pakalpojumu sniedzēji aizvien vairāk sliecas atļaut izmantot kriptonaudu ikdienas norēķinos, piemēram, arī nacionālā aviokompānija AS "Air Baltic Corporation" piedāvā apmaksāt aviobiļetes ar virtuālo valūtu bitcoin.1 ...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs

žurnāls / Tiesību politika

PTAC sper nākamo soli strīdā par piespiedu zemes nomas maksu

26. Septembris 2017 /NR. 40 (994)

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk – PTAC) 2017. gada 7. septembrī ir pieņēmis lēmumu par AS "Pilsētas zemes dienests" (turpmāk – Sabiedrība) īstenoto negodīgo komercpraksi, piemērojot Sabiedrībai soda naudu 50 000 eiro apmērā, kā arī uzliekot tiesisku pienākumu nekavējoties izbeigt negodīgas komercprakses īstenošanu. PTAC no 2017. gada 1. janvāra līdz 31. jūlijam ir saņēmis 44 patērētāju iesniegumus par Sabiedrības rīcības, pieprasot no patērētājiem zemes nomas maksu, atbilstību normatīvo aktu prasībām. Vienlaikus PTAC ir sniedzis konsultācijas ievērojamam skaitam patērētāju, kuri ir sazinājušies ar PTAC telefoniski un elektroniski. Ņemot vērā tēmas aktualitāti un tajā ietvertos strīdīgos tiesību jautājumus, par kuriem praksē nav vienotas izpratnes, turpinājumā publicēts izvilkums no PTAC 2017. gada 7. septembra lēmuma, kas pilnā versijā pieejams1 iestādes mājaslapā. ...

Jānis Rozenfelds

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Labticīgais ieguvējs un zemesgrāmatu ieraksta publiskā ticamība

12. Septembris 2017 /NR. 38 (992)

"Ar īstu mīlu ir tāpat kā ar garu parādīšanos – visi par to runā, bet maz ir tādu, kas to pieredzējuši."1 – Fransuā VI de Larošfuko ...

Artūrs Gurskis

žurnāls / Viedoklis

Nepamatota vienlaicīga puses un tās pārstāvja piedalīšanās tiesas sēdēs

29. Augusts 2017 /NR. 36 (990)

Praksē ir situācijas, ka tiesneši liedz vienlaicīgu puses un tās pārstāvja piedalīšanos tiesas sēdēs lietās par saskarsmes kārtības noteikšanu ar bērnu; liegšana pamatota ar Civilprocesa likuma 244.4 panta trešo daļu. ...

Jānis Kucenko

žurnāls / Numura tēma

Termiņš aviopasažiera tiesību realizācijai: vai Augstākās tiesas nostāja ir pamatota

15. Augusts 2017 /NR. 34 (988)

Nolūkā stiprināt aviopasažieru interešu aizsardzību Eiropas Parlaments 2004. gada 11. februārī ir pieņēmis Regulu (EK) Nr. 261/20041 (turpmāk tekstā – Regula). Cita starpā Regula paredz Eiropas Savienībā vienotu un tieši piemērojamu mehānismu, ar kura palīdzību pasažieris var pieprasīt no gaisa pārvadātāja kompensāciju praksē bieži sastopamos gadījumos. Regula paredz kompensāciju gadījumā, ja pasažierim pret tā gribu atsaka iekāpšanu gaisakuģī, arī virspārdošanas (overbooking) gadījumā, kā arī tad, ja lidojums ir atcelts. Papildus Eiropas Savienības Tiesa 2009. gada 19. novembrī spriedumā apvienotajā lietā Nr. C-402/07 un C-432/072 no Regulas atvasinājusi trešo pasažieru kategoriju, pielīdzinot kavēto lidojumu pasažierus atcelto lidojumu pasažieriem un nosakot, ka arī šie pasažieri var pretendēt uz kompensāciju gadījumā, ja lidojums kavējas vairāk nekā trīs stundas. ...

Rolands Kikors

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Krimināllietā esošu pierādījumu izsniegšanas nepieciešamība civillietas vajadzībām

8. Augusts 2017 /NR. 33 (987)

Raksta pamatā ir līdz šim doktrīnā un zinātniskajās diskusijās salīdzinoši maz apskatīta tēma. Tāpat raksta pamatā ir tieši normatīvā regulējuma problemātika, kurai, pēc autora domām, atbilstošākais risinājums tiks atspoguļots šajā rakstā un ko būtu vērts ņemt vērā ne tikai juridiskās nozares praktiķiem, bet arī likumdevējam. Normatīvā regulējuma apskats: Latvijas Republikas Satversme1 (turpmāk – Satversme), Krimināllikums,2 Latvijas Republikas Advokatūras likums3 (turpmāk – AL), Kriminālprocesa likums4 (turpmāk – KPL), Civilprocesa likums5 (turpmāk – CPL) un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija6 (turpmāk – Konvencija). ...

Dace Vārna

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kopība kā subjekts civilprocesā

8. Augusts 2017 /NR. 33 (987)

Šī raksta mērķis ir apskatīt pārvaldnieka (juridiskās personas) kā dzīvokļu īpašnieku pārstāvja statusu dzīvojamo māju pārvaldīšanas tiesiskajās attiecībās, pievēršoties pārvaldnieka kā dzīvokļu īpašnieku pilnvarotā pārstāvja statusam civilprocesā vietniecības institūta aspektā, un raisīt diskusijas juristu vidū. ...

Liene Spruksta

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Komerclikuma 27. panta interpretācija, reģistrējot komersanta nosaukumu

25. Jūlijs 2017 /NR. 31 (985)

Komerclikums (turpmāk – KCL) nosaka, ka komersanta firma ir komercreģistrā ierakstīts komersanta nosaukums, ko tas izmanto komercdarbībā, slēdzot darījumus un parakstoties.1 Izvēloties jaunu komersanta firmu, būtiska uzmanība jāpievērš arī tās veidošanas priekšnoteikumiem, kuri ietverti KCL IV sadaļā. Šajā rakstā atklātas būtiskākās nepilnības KCL 27. pantā, kas nosaka obligātu komersanta veida norādes iekļaušanu komersanta firmā. Šajā pantā konstatētie trūkumi pamatoti gan ar galvenā valsts notāra lēmumos paustajām atziņām, gan ar juridiskajā literatūrā izteiktajiem viedokļiem, gan arī ar pašas autores viedokļa padziļinātu izklāstu. ...

Līva Upīte

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Izņēmums no nekustamā īpašuma labticīga ieguvēja aizsardzības

18. Jūlijs 2017 /NR. 30 (984)

No Kriminālprocesa likuma 360. panta pirmās un otrās daļas izriet, ka kriminālprocesa ietvaros, ja nekustamais īpašums ir iegūts noziedzīga nodarījuma rezultātā, piemēram, viltojot pilnvaru, pirkuma līgumu vai nostiprinājuma lūgumu, uz kura pamata nekustamais īpašums tiek atsavināts un nodots tālāk trešajām personām, tas atdodams pēc piederības īpašniekam. Kriminālprocesa ietvaros netiek vērtēts, vai mantas ieguvējs jeb pašreizējais īpašnieks ir labticīgs vai nē. Savukārt civillietās, vērtējot identiskus faktiskos apstākļus, kad īpašuma tiesiskais īpašnieks zaudējis nekustamo īpašumu prettiesisku darbību rezultātā, tiesu prakse līdz šim nav bijusi viennozīmīga. Dažkārt ir tikuši aizsargāti nekustamā īpašuma labticīgie ieguvēji, bet citkārt nekustamais īpašums ir ticis atdots tā tiesiskajam jeb sākotnējam īpašniekam neatkarīgi no tā, vai ieguvējs ir labticīgs. Šajā rakstā autore analizēs pašreizējo regulējumu, tiesu praksi civillietās, norādīs uz nepieciešamību atkāpties no esošās neviennozīmīgās tiesu prakses, paredzot, ka nekustamais īpašums, kas iegūts noziedzīga nodarījuma rezultātā, ir atdodams pēc piederības īpašniekam arī tad, ja šis jautājums tiek skatīts civillietas ietvaros, nevērtējot pašreizējā īpašnieka jeb ieguvēja labticīgumu. ...

Erlens Kalniņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Jēdziena “zaudējumi” izpratnes tālākas attīstīšanas nepieciešamība

11. Jūlijs 2017 /NR. 29 (983)

Jau romiešu tiesībās ar zaudējumiem saprata "interesi" (inter est) jeb starpību starp 1) to paredzamo kreditora mantas stāvokli, kāds būtu bijis, ja līgumisko saistību parādnieks būtu izpildījis vai ja delikts nebūtu izdarīts, un 2) to faktisko mantas stāvokli, kāds radies līguma neizpildīšanas vai delikta izdarīšanas dēļ. Rakstā autors analizē Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016. gada 7. jūnija spriedumu lietā Nr. SKC–7/2016, kas veido nozīmīgu pienesumu jēdziena "zaudējumi" visaptverošākas izpratnes veidošanā, kā arī sniedz ieskatu mūsdienu Vācijas un Šveices tiesībās valdošās t.s. "starpības teorijas" (Differenztheorie) izpratnē. Raksts iekļauts arī Latvijas Universitātes 75. zinātniskās konferences rakstu krājumā "Latvijas Republikas Satversmei – 95", kas klajā nācis šovasar. ...

Kārlis Piģēns

žurnāls / Numura tēma

Zemes dzīļu izmantošanas tiesiskais regulējums: quo vadis

4. Jūlijs 2017 /NR. 28 (982)

Zemes dzīļu derīgās īpašības ir iežu fizikālās īpašības (porainība, caurlaidība, blīvums, izolētspēja, termālā enerģija u.c.), kā arī ģeoloģiskās struktūras, kuras var izmantot tautsaimniecībā.1 Zemes dzīļu derīgās īpašības Latvijas Republikā līdz šim nav plaši izmantotas, jo līdz šim plaši nav tikuši iegūti nedz energoresursi, nedz citi ķīmiskie elementi vai arī izmantots, piemēram, ģeotermālais siltums, jo nav bijusi sabiedrības interese, ekonomiska rakstura stimulu un nav arī pietiekamas pētījumu bāzes par Latvijas zemes dzīļu derīgajām īpašībām, ko varētu izmantot tautsaimniecības attīstības vajadzībām. Secīgi Latvijā praktiski nav bijis izmantots līdz šim spēkā esošais tiesiskais regulējums attiecībā uz zemes dzīļu izmantošanu. Un tas ir radījis situāciju, ka sabiedrībā, sākoties pirmajām diskusijām, jau rodas nesapratne un kolīzijas, kā arī dažādas interpretācijas. ...

Arta Snipe, Daiga Nāckalna

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Nepamatota komercreģistrā ierakstīto juridisko personu diskriminācija

23. Maijs 2017 /NR. 22 (976)

Rakstā autores analizē normu, kas paredz maksāt valsts nodevu 6 % apmērā no īpašuma vērtības par īpašuma tiesību uz nedzīvojamām telpām nostiprināšanu zemesgrāmatā, ja juridiskā persona iegūst īpašumā dzīvokļa īpašumu. Rakstā tiek izvirzīta un pierādīta hipotēze, ka norma neatbilst Satversmei un tajā ietvertā atšķirīgā attieksme, ciktāl tā attiecas uz dzīvokļa īpašumu, kurā ietilpstošo atsevišķo īpašumu veido nedzīvojamā telpa, neatbilst samērīguma principam. ...

Jānis Griķis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Izsoles apstiprināšana un īpašumtiesību nostiprināšana uz zemesgrāmatā neierakstītu īpašumu

9. Maijs 2017 /NR. 20 (974)

Neraugoties uz to, ka liela daļa normatīvo aktu par nekustamo īpašumu tiesisko regulējumu, tai skaitā likums "Par nekustamo īpašumu ierakstīšanu zemesgrāmatās", valstī ir pieņemta pirms vairāk nekā 20 gadiem, joprojām konstatējamas situācijas, kurās nekustamo īpašumu ieraksti attiecīgajos reģistros nav sakārtoti atbilstoši šim regulējumam.1 Praksē joprojām ir novērojami gadījumi, ka zemesgrāmatā neierakstīti vai daļēji ierakstīti nekustamie īpašumi kalpo kā nodrošinājums īpašnieku saistībām pret kreditoriem un saistību neizpildes rezultātā tie nonāk izsolē. ...

Ģirts Strazdiņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Ieskats cēloniskā sakara vērtēšanas pamatos

2. Maijs 2017 /NR. 19 (973)

Cēloniskais sakars sākotnēji var šķist pašsaprotams – ja kāda darbība izraisa sekas, tad šī darbība ir šo seku cēlonis. Jurisprudencē šāda pieeja neder. Kaitējumu parasti izraisa vairāku apstākļu sakritība un bieži nevis vienas, bet vairāku personu darbība vai bezdarbība. Un izšķiramo jautājumu nedrīkst novērtēt pārāk zemu – tiesai bieži būs jālemj, vai un kuram atņemt īpašumu, lai ar to kompensētu citam radušos kaitējumu. Tāpēc tiesai spriedumā ir pārliecinoši jāargumentē, kāpēc tieši konkrētā persona ir vai nav atbildīga par konkrētajām negatīvajām sekām. Argumentācijai ir jābūt ne tikai pārliecinošai, bet juridiski pamatotai, jo cēlonisko sakaru nevērtē pēc ētiskiem vai politiskiem apsvērumiem – "Nevis "pienākuma pārkāpējs", "bagātais" vai "apdrošinātais" ir atbildīgs, bet gan tā persona, uz kuras kontroles sfēru notikušo nelaimi var attiecināt."1 Nepareizs spriedums var novest pie personas pamattiesību aizskāruma – nepamatotas īpašuma bezatlīdzības atsavināšanas. Vai otrādi – liegs cietušajam tiesības uz taisnīgu tiesu un neatstās citu izvēli, kā ar dziļu vilšanos tiesu sistēmā meklēt taisnību saviem spēkiem. Turklāt nepareizs spriedums jebkurā gadījumā nepildīs deliktu tiesību galveno funkciju – prevenciju.2 ...

žurnāls / Tiesību politika

Piespiedu nomas tiesisko attiecību aktuālie un problemātiskie jautājumi

2. Maijs 2017 /NR. 19 (973)

Viena no pēdējā laikā publiskās telpas un arī plašsaziņas līdzekļu īpašajām aktualitātēm ir jautājumi par piespiedu nomas tiesisko attiecību būtību un to regulējošo normu piemērošanu, ko samezglojuši neatrisināti strīdi starp dalītā īpašumā iesaistītām personām. Šajā sakarā Tieslietu ministrija norāda, ka no 2017. gada sākuma tā regulāri saņem privātpersonu iesniegumus, kuros lūgts skaidrot piespiedu nomas tiesiskajās attiecībās iesaistīto personu tiesības un pienākumus. Savukārt Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) atklāj, ka ir saņēmis daudzu personu lūgumus palīdzēt situācijā, kad SIA "Vienotais norēķinu centrs" un AS "Pilsētas zemes dienests" iedzīvotājiem pieprasa zemes nomas parādus par periodu no 2008. gada, savukārt "Vienotais norēķinu centrs" papildus pieprasa segt parāda atgūšanas izdevumus.1 Ņemot vērā tēmas nozīmību, Tieslietu ministrija ir sagatavojusi viedokli2 par piespiedu nomas tiesisko attiecību aktuālajiem jautājumiem, kas pilnībā publicēts šī materiāla ietvaros, bet PTAC aprīļa sākumā ir izdevis pagaidu noregulējumu, uzdodot SIA "Vienotais norēķinu centrs" tiesisku pienākumu nekavējoties izbeigt negodīgu komercpraksi, pārtraucot veikt ārpustiesas parāda atgūšanas darbības AS "Pilsētas zemes dienests" vārdā vai uzdevumā. Tāpat PTAC izdotais pagaidu noregulējums aizliedz pieprasīt vai aicināt patērētājus izpildīt piespiedu zemes nomas maksājuma saistības, ja starp AS "Pilsētas zemes dienests" un patērētāju nav noslēgts tiesisks darījums vai attiecībā uz konkrēto strīdu nav stājies spēkā tiesas nolēmums, kas pamato pieprasītās maksājuma saistības. Lai rosinātu plašāku juristu diskusiju arī "Jurista Vārda" slejās, Tieslietu ministrijas skaidrojumam pilnā versijā papildus pievienots konkrētais PTAC lēmums, un redakcija aicina lasītājus par šiem jautājumiem iesūtīt argumentētus viedokļus un rakstus (juristavards@lv.lv). ...

Madara Šenbrūna

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesības uz taisnīgu tiesu un komercnoslēpumu administratīvajā procesā tiesā

25. Aprīlis 2017 /NR. 18 (972)

Tiesības uz taisnīgu tiesu ir diezgan plaši aplūkotas gan tiesu praksē, gan tiesību zinātnē. Turpretī ļoti minimāli ir pētītas tiesības uz komercnoslēpumu, tādējādi, ņemot vērā raksta ierobežoto apjomu, autore vērsīs lielāku uzmanību tieši tām. Tāpat tiks aplūkota abu minēto pamattiesību realizācija administratīvajā procesā tiesā. ...

Ilze Ziemane

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Rūpes par sevi kā pienākums

25. Aprīlis 2017 /NR. 18 (972)

Jautājums par veselības aprūpes sistēmu, ārstniecības norisi un veselības aprūpes pakalpojumiem ir īpaši aktuāls šodienas politiskajā un ekonomiskajā situācijā. Tieši normatīvie tiesību akti regulē ne tikai minētos jautājumus, bet arī politisko reformu kopējo ietvaru. Līdzās Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 111. pantā nostiprinātajām ikviena tiesībām uz veselību un medicīniskās palīdzības minimumu Satversmes ievada daļas ceturtā rindkopa cita starpā paredz arī ikviena pienākumu rūpēties par sevi. Līdzīga norma ir iekļauta Ārstniecības likumā,1 kura 5. pants nosaka, ka ikvienam ir pienākums rūpēties un katrs ir atbildīgs par savu veselību. Savukārt saskaņā ar Satversmes 111. pantu ikvienai personai zināmās robežās ir tiesības veikt pasākumus, ko tā uzskata par nepieciešamiem savas veselības nodrošināšanai.2 Indivīda veselībai piemīt ne vien personiska, bet arī sociāla vērtība.3 Savu tiesību un pienākumu realizēšana ir divpusējs process, līdz ar to pamatots, efektīvs un tiesisks situācijas risinājums ir būtisks ieguldījums tiesību un tiesiskās apziņas attīstības virzienā. ...

Jānis Kārkliņš, Edijs Brants

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Negatīvā atzīšanas prasība civilprocesā

28. Marts 2017 /NR. 13 (967)

Vēlme rakstīt par šo tēmu autoriem radās pēc "Jurista Vārdā" publicētā Mg. iur. Daces Vārnas raksta "Juridisko attiecību nepastāvēšanas prasījums (negatīva prasība) civilprocesā".1 Iepazīstoties ar raksta saturu, autori nolēma sniegt citādu skatījumu uz negatīvām atzīšanas prasībām Latvijas civilprocesā, tādējādi veicinot zinātnisko diskusiju par šo interesanto tiesību institūtu un papildus sniedzot alternatīvu skatījumu uz negatīvās prasības esamību vai neesamību Latvijas Republikas Civilprocesa likumā2 (turpmāk – CPL). Šis raksts ir ar izteiktu zinātniskās polemikas elementu, kas vietām izpaudīsies ar krasu nepievienošanos atsevišķiem D. Vārnas un Augstākās tiesas Civillietu departamenta secinājumiem. ...

Paula Kreicšteina

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Zaudējumu piedziņa lietās uz Konkurences likuma pamata

21. Marts 2017 /NR. 12 (966)

Rakstā autore sniedz pārskatu par Konkurences likuma 21. panta piemērošanu praksē, kā arī analizē Konkurences likumā, Civillikumā un Civilprocesa likumā teorētiski paredzēto kārtību un praktiskās problēmas, ceļot prasību par zaudējumu piedziņu lietās, kas izriet no konkurences tiesību pārkāpumiem. Konkurences padome laika posmā no 2002. gada līdz 2016. gadam ir pieņēmusi vismaz 100 lēmumus par Konkurences likuma pārkāpuma konstatēšanu, tomēr tiesības civiltiesiskā kārtībā censties atgūt konkurences tiesību pārkāpuma rezultātā radītos zaudējumus tiek izmantotas tikai piecos gadījumos. Autores ieskatā, šādu prasību būtu vairāk, ja rastos tiesu prakse, kurai veidoties traucē pārlieku gramatiska un vēsturiska Civillikuma normu interpretācija zaudējumu aprēķina un pierādīšanas pienākuma sadaļās. Prasība par zaudējumu atlīdzību, kas izriet no konkurences tiesību pārkāpumiem, atšķiras ar to, ka tai ir citāds juridiskais pamatojums, kurš galvenokārt izriet no Eiropas Savienības tiesībām. Vienlīdz ar atšķirīgu pieeju materiālo tiesību normu piemērošanā arī šādas prasības izskatīšanas procesuālajai pusei ir jāatšķiras no ierastās kārtības. ...

Lauris Rasnačs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pārdomas par civilprocesuālo jurisdikciju un tās regulējuma pilnveidošanas iespējām

21. Marts 2017 /NR. 12 (966)

Civilprocesa likums1 ir to Latvijas tiesību normu kodifikāciju vidū, kas pēdējo gadu laikā visai bieži un regulāri piedzīvo dažādus grozījumus. Daži no šiem grozījumiem ir saistāmi arī ar izmaiņām jurisdikcijas jeb, Civilprocesa likuma jēdzienos runājot, pakļautības un piekritības institūtu regulējumā. Šajā rakstā autors aplūkos dažus no šiem grozījumiem, to praktiskās sekas, kā arī paudīs dažus priekšlikumus civilprocesuālās jurisdikcijas regulējuma uzlabošanas iespējām. ...

Sannija Matule

žurnāls / Juridiskā literatūra

Iznākusi pirmā grāmata Latvijas apdrošināšanas tiesībās

21. Marts 2017 /NR. 12 (966)

Ir likts pamatakmens Latvijas apdrošināšanas tiesību doktrīnā, kuras akūtā nepieciešamība izjusta gan ikdienas darbā nozarē, gan risinot strīdus tiesas zālē, – tā par pagājušo trešdien, 15. martā, neformālā pasākumā lasītāju vērtējumam nodoto Dr. iur. Jeļenas Alfejevas monogrāfiju "Apdrošināšanas tiesības" atsaucās klātesošie viesi. Autore – zvērināta advokāte un divu augstskolu mācībspēks – sarunā ar "Jurista Vārdu" atzīst, ka grāmata primāri nav orientēta tieši uz zinātnes attīstību un problēmu analīzi, bet gan koncentrējas uz skaidrojošo funkciju atbilstoši šā brīža Latvijas praksei apdrošināšanas tiesībās. ...

Veronika Sajadova

žurnāls / Numura tēma

Gaidāma jauna direktīva par restrukturizāciju, maksātnespēju un otro iespēju

14. Marts 2017 /NR. 11 (965)

2016. gada 22. novembrī Eiropas Komisija publicējusi Priekšlikumu direktīvai par restrukturizāciju, maksātnespēju un otro iespēju1 (turpmāk – Priekšlikums). Minētais Priekšlikums ir loģisks turpinājums 2014. gada Rekomendācijai par jaunu pieeju biznesa neveiksmēm un maksātnespējai,2 ar kuru Eiropas Komisija aicināja dalībvalstis glābt dzīvotspējīgus uzņēmumus un dot otru iespēju uzņēmējiem. Rekomendācija nebija saistoša dalībvalstīm, tādēļ tā nesasniedza savu mērķi un tika ieviesta tikai daļēji. Joprojām Eiropas Savienībā ir jurisdikcijas, kas neparedz biznesa restrukturizāciju un uzņēmēju saistību dzēšanu. ...

Krista Zariņa

žurnāls / Numura tēma

Uzņēmuma pāreja Darba likuma izpratnē

14. Marts 2017 /NR. 11 (965)

Darba likuma1 28. nodaļa "Uzņēmuma pāreja citai personai" tika iestrādāta likumā jau tā pieņemšanas laikā, transponējot Eiropas Savienības (turpmāk – ES) 2001. gada 12. marta Padomes Direktīvu 2001/23/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku tiesību aizsardzību uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību vai uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību daļu īpašnieka maiņas gadījumā2 (turpmāk – Direktīva). Lai gan šis tiesību institūts ir jau gana ilgi pastāvošs, neskaidrības ap to virmo joprojām – kā viens no iemesliem varētu būt ļoti vispārīgā un plašā uzņēmuma definīcija Darba likumā,3 kas teorētiski aptver ļoti plašu loku tā piemērošanai, tai pašā laikā potenciāli ietverot situācijas, par kurām gan darījuma puses, gan darbinieki pat neiedomātos. ...

Vija Kalniņa

žurnāls / Numura tēma

Sadalīšanā iesaistīto sabiedrību solidārās atbildības tiesiskie aspekti

14. Marts 2017 /NR. 11 (965)

Kapitālsabiedrības reorganizācija ir veids, kā pārstrukturēt savu saimniecisko darbību. Taču nereti reorganizācijas mērķis – pārstrukturēt saimniecisko darbību – tiek izmantots kā aizsegs citam mērķim – risku pārnešanai un sadalīšanai, lai nepieciešamības gadījumā izvairītos no uzņemto saistību izpildes. Lai novērstu reorganizācijas ļaunprātīgu izmantošanu šādam mērķim, Komerclikumā ir ietverti vairāki kreditoru aizsardzības mehānismi, viens no kuriem ir reorganizācijā iesaistīto un reorganizācijas ietvaros dibināto sabiedrību solidārā atbildība, ja tiek īstenota sadalīšana. ...

Ekonomikas ministrija, Valsts Ieņēmumu dienests, Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvalde, Pārtikas un veterinārais dienests, Valsts vides dienests

žurnāls / Numura tēma

Licencēšanas kārtība saistībā ar uzņēmumu reorganizāciju

14. Marts 2017 /NR. 11 (965)

Vairākām valsts iestādēm, kuras izsniedz atļaujas un licences, lūdzām skaidrojumu par pastāvošo kārtību saistībā ar uzņēmumu reorganizāciju. Ekonomikas ministrijai, Valsts ieņēmumu dienestam, Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldei, Pārtikas un veterinārajam dienestam, Valsts vides dienestam lūdzām sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem: 1. Vai un cik bieži komersanti vēršas ar jautājumiem par licences/atļaujas darbību reorganizācijas sakarā? 2. Vai normatīvie akti paredz automātisku, paātrinātu vai vienkāršotu licencēšanu/atļauju izsniegšanu gadījumā, ja notiek licences vai atļaujas turētāja reorganizācija (piemēram, licences vai atļaujas turētājs tiek sadalīts divās jaunās kapitālsabiedrībās, bet pats beidz pastāvēt, un viena jaunā sabiedrība pilnībā pārņem licencēto saimniecisko darbību)? 3. Ja atbilde uz otro jautājumu ir negatīva, vai tas nozīmē, ka komersantam uz licences vai atļaujas saņemšanas laiku ir jāaptur sava saimnieciskā darbība? 4. Kā praksē šis jautājums tiek risināts? Vai iestāde piedāvā kādus risinājumus? 5. Vai ir kādi ieteikumi komersantiem, kas plāno veikt reorganizāciju, un kas varētu palīdzēt to izdarīt bez pārtraukumiem saimnieciskajā darbībā? ...

Vija Kalniņa

žurnāls / Numura tēma

Licenču pārreģistrācija – reorganizācijas klupšanas akmens

14. Marts 2017 /NR. 11 (965)

Reorganizācija ir tiesisku un ekonomisku pasākumu kopums, kas kapitālsabiedrībai ļauj pārstrukturēt savu saimniecisko darbību, lai to labāk organizētu, lai nodalītu atšķirīgus saimnieciskās darbības virzienus un attīstītu tos. Reorganizācija ir komplekss projekts, kas prasa ievērojamu laiku, resursus un orientēšanos normatīvo aktu džungļos. ...

Vadims Kalašnikovs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Nodarītā zaudējuma daļēja atlīdzināšana krimināllietā

7. Marts 2017 /NR. 10 (964)

Jautājums par atbildību mīkstinošu apstākļu atzīšanu krimināllietās, kas saistīts ar nodarītā zaudējuma atlīdzināšanu, samērā bieži sastopams krimināltiesību pētnieku darbos. Veidojas pilnīgi pamatots priekšstats, ka šajā jautājumā pastāv neizzināti aspekti, kuriem būtu pievēršama pastiprināta uzmanība. Pieņēmumu apstiprina plaši pārskati par tiesu praksi, kā arī Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta nolēmumi. Šajā sakarā vien piebilstams, ka nodarītā kaitējuma atlīdzināšana galvenokārt jāaplūko civiltiesisko normu kontekstā. Iztrūkstot apstāklī kaut vienai no tā sastāvdaļām, konstatējot neatbilstību Civillikuma (turpmāk – CL) normām un pastarpināti Krimināllikuma (turpmāk – KL) 47. panta pirmās daļas regulējumam, izmainās arī "jaunizveidota" apstākļa tiesiskā nozīme. ...

žurnāls / Tiesību politika

Advokātu procesa ietekme uz konkurenci juridisko pakalpojumu tirgū

28. Februāris 2017 /NR. 9 (963)

Iepriekšējā "Jurista Vārdā"1 jau ziņots, ka Ministru kabinets 14. februāra sēdē atbalstīja Tieslietu ministrijas konceptuālo ziņojumu2 par advokātu procesa ieviešanu atsevišķās civillietu kategorijās jau no pirmās tiesu instances. Vienlaikus valdība tieslietu ministram uzdeva līdz 2018. gada 1. februārim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā no koncepcijas izrietošā un atbalstu guvušā risinājuma 2.A varianta3 īstenošanai nepieciešamos tiesību aktu projektus. Ņemot vērā, ka diskusijā par advokātu procesa paplašināšanu civillietās viens no viedokļiem ir bijis, ka tas atstās būtisku ietekmi uz juridisko pakalpojumu sniedzējiem, kuri nav zvērināti advokāti, šeit publicēts izvilkums no valdībā iesniegtā Tieslietu ministrijas sagatavotā ziņojuma, kurā viena sadaļa veltīta tieši šim jautājumam – par ietekmi uz konkurenci. ...

Evija Novicāne

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Valdes locekļa atbrīvošana no atbildības

21. Februāris 2017 /NR. 8 (962)

Raksta mērķis ir iztirzāt likumā tieši regulētos instrumentus valdes locekļa atbrīvošanai no atbildības par sabiedrībai nodarītajiem zaudējumiem, kā arī instrumentus, kuri likumā nav tieši regulēti, bet tiek vispārēji atzīti komerctiesību doktrīnā. Īpaša uzmanība tiks veltīta šo instrumentu piemērošanas priekšnoteikumu un ierobežojumu analīzei, kā arī diskutablo jautājumu aplūkošanai, tostarp jautājumam par valdes locekļa atbildības regulējuma "mīkstināšanu" sabiedrības iekšējos tiesību aktos. ...

Jānis Kārkliņš, Jānis Rozenbergs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Bezskaidras naudas līdzekļu juridiskais statuss, civiltiesiskie un kriminālprocesuālie aspekti

21. Februāris 2017 /NR. 8 (962)

Bezskaidras naudas drošība mūsdienu pasaulē, kad digitālās tehnoloģijas ieņem arvien lielāku lomu cilvēku ikdienas dzīvē, kļūst arvien aktuālāka. Ikviens reiz ir domājis, vai nauda manā bankas kontā ir drošībā. Uztraukums pamatā saistās ar interneta tehnoloģiju drošību, taču reti kurš aizdomājas, kas vispār ir bezskaidra nauda. Cik tā ir droša vērtība (manta) no juridiskā viedokļa? Sevišķi aktuāli tas ir brīžos, kad kredītiestādei rodas finanšu grūtības. Pēdējo dažu gadu laikā Latvijā ir tikuši uzsākti vairāku kredītiestāžu likvidācijas procesi, kuru ietvaros kā likvidatoriem, tā arī noguldītājiem un noguldītāju kreditoriem nācies risināt dažādus tiesiskus jautājumus, kas ikdienas attiecībās ar funkcionējošām kredītiestādēm iepriekš nebija aktuāli. Viens no šādiem mezglu punktiem, kas tiesību piemērošanas procesā ir radījis viedokļu atšķirības, ir jautājums par bezskaidras naudas līdzekļu juridisko dabu, par šo līdzekļu piederību un par kredītiestādes un klienta kā noguldītāja attiecībām. Īpaši aktuāls šis jautājums kļūst situācijās, kad pirms kredītiestādes likvidācijas uzsākšanas bankas klienta kontā esošie naudas līdzekļi ir tikuši apķīlāti civilprocesa ietvaros vai šiem naudas līdzekļiem uzlikts arests kriminālprocesa ietvaros. Vai un kādā kārtībā likvidējamas kredītiestādes klienta kreditors varēs vērst piedziņu uz apķīlātajiem naudas līdzekļiem? Vai kriminālprocesa ietvaros arestētos naudas līdzekļus valsts varēs konfiscēt vai atgriezt šos naudas līdzekļus cietušajam? Rakstā autori sniegs savu redzējumu par šiem jautājumiem. ...

Annija Mazapša

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Rīcībspējas īstenošanas alternatīvas

14. Februāris 2017 /NR. 7 (961)

Rīcībspējas ierobežošana ir smagnējs un neelastīgs līdzeklis, kā nodrošināt tiesību un interešu aizsardzību. Turklāt tas ne vienmēr risina esošo problēmu, bet ir arī ļoti grūti piemērojams, atbilstoši Satversmes tiesas spriedumā noteiktajiem principiem – konkrētai situācijai pielāgots ierobežojums, kas balstīts uz individuālu izvērtējumu. Parasti tiek uzskatīts, ka personas ar garīga rakstura traucējumiem viedoklis nav svarīgs, jo to ietekmē vai nu psihiskā saslimšana vai intelektuālās attīstības traucējumi. Autore piedāvā Latvijā ieviest mehānismus, kas būtu vērsti uz atbalsta sniegšanu rīcībspējas īstenošanā. ...

Arnis Zelčs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pieredzes resursi būvuzņēmumu grupās iepirkumu tiesību kontekstā

14. Februāris 2017 /NR. 7 (961)

Pieredzes apvienošanai ir būtiska nozīme būvdarbu publiskās un privātās sadarbības procedūrās. Empīriski šāds būvuzņēmumu sadarbības modelis vairo konkurenci būvniecības konkursos. Pieredzes apvienošana nodrošina vairāk pretendentu, lielāku konkurenci un konkursu pārraudzību. Rezultāts ir likumsakarīgs – zemākas cenas. Šī klasiskā atziņa attiecas gan uz publisko un privāto partnerību, gan uz konvencionāliem iepirkumiem Publisko iepirkumu likuma1 (turpmāk – Iepirkumu likums) izpratnē. Rakstā paustais viedoklis ir koncentrēts uz pieredzes kopīgošanu praksē būvdarbu publisko iepirkumu procedūrās. Proti, konkursos, kuros būvuzņēmumi apvieno pieredzi saskaņā ar Iepirkumu likuma 42. panta trešo daļu.2 Šobrīd varētu būt pamats uzskatīt, ka šo normu piemēro neatbilstoši tās mērķim iepirkumos, kuros piedalās vairāki saistīti būvuzņēmumi – to grupas.3 Noslēguma sadaļā koncentrēts komentārs sniegts par atbilstošu tiesību normu Publisko iepirkumu likumā, kas stāsies spēkā 2017. gada 1. martā.4 Raksta mērķis ir sniegt viedokli par pieredzes kopīgošanas strīdu risināšanu iepirkumu tiesībās. ...