Tiesību nozaru katalogs: Darba tiesības – Jurista Vārds

Darba tiesības Eiropas tiesības

Anna Sergijenko

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Valdes pārcelšana Eiropas Savienībā

5. Oktobris 2010 /NR. 40 (635)

Viena no Eiropas tiesību pamatproblēmām vienmēr ir bijis konflikts starp Eiropas Savienības (turpmāk tekstā – ES) mērķiem, tādiem kā kopējā tirgus izveide un ES pamatbrīvību ievērošana, un tās dalībvalstu ekonomiskām interesēm. Šis problēmjautājums ir kļuvis īpaši aktuāls saistībā ar Eiropas Savienības Tiesas (kādreiz – Eiropas Kopienu tiesa) spriedumu lietā Cartesio Oktató és Szolgàltató (turpmāk tekstā – Kartēzio lieta), kurā pretēji agrākajām tendencēm1 tiesa neļāva uzņēmumam pārcelt savu administrāciju uz citu dalībvalsti, izvairoties no piespiedu likvidācijas. Raksta pamatmērķis ir noskaidrot, vai šādu atkāpi no kopējās Eiropas integrācijas politikas varētu attaisnot ar vispārējām sabiedrības interesēm, tajā skaitā vēlmi nepieļaut Delavēras efektu un "skrējienu lejup" (race to the bottom) – uzņēmumu masveida migrāciju uz valstīm ar visizdevīgākajām fiskālajām prasībām. Ievērojot tiesību zinātnieku atšķirīgos viedokļus, rakstā tiks arī izvērtēts, vai pašreizējā situācijā "skrējiens lejup" Eiropas Savienībā maz ir iespējams. ...

Ieva Bērziņa-Andersone

žurnāls / Eiropas telpā

Eiropas Savienības ārējā kompetence

21. Septembris 2010 /NR. 38 (633)

Eiropas Savienībai (turpmāk tekstā – ES) kā starptautisko tiesību subjektam ir gan iekšēja, gan ārēja kompetence savu mērķu realizēšanā. Iekšējā kompetence ir ES tiesības rīkoties attiecībā uz savām dalībvalstīm un uz ES institūcijām. Savukārt ārējā kompetence ietver ES tiesības rīkoties attiecībā uz trešajām valstīm un citiem starptautisko tiesību subjektiem, arī tiesības slēgt starptautiskus līgumus. Latviešu valodā līdz šim vairums juridiskās literatūras veltīts ES iekšējās kompetences jautājumiem un ārējā kompetence parasti aplūkota konspektīvi, bez plašāka izvērsuma.1 Tomēr, it īpaši pēc ES kompetences daļējām izmaiņām pēc Lisabonas līguma spēkā stāšanās, ievērojama loma ir arī ES tiesībām darboties ārpus ES. Tādēļ šī raksta2 mērķis ir aplūkot galvenos ES ārējās kompetences aspektus un problemātiku, īpašu uzmanību pievēršot ES tiesībām slēgt starptautiskus līgumus. Attiecībā uz rakstā lietoto terminoloģiju jāievēro, ka ar Lisabonas līguma grozījumiem noteikts, ka turpmāk būs tikai viens tiesību subjekts – ES, kas aizstāj arī Eiropas Kopienu un ir tās pēctece.3 Tomēr ES ārējās kompetences jēdziens un izpratne ir attīstījusies jau kopš ES pirmsākumiem, un attiecīgi jāņem vērā arī agrākās atšķirības starp ES un Eiropas Kopienu vai Eiropas Kopienām. Tādēļ, ja tiks aplūkota ES šaurākā nozīmē (tiesiskās attiecības, kas pamatotas konkrēti Māstrihtas līguma regulējumā), lietots apzīmējums "Savienība", savukārt, aplūkojot tiesiskās attiecības Eiropas Kopienā, lietots apzīmējums "Kopiena". ...

žurnāls / Tiesību prakse

Kapitālsabiedrības valdes loceklis ir darba ņēmējs

14. Septembris 2010 /NR. 37 (632)

Pagājušā gada pirmsvasaras periodā juristu saimē viens no visvairāk apspriestajiem jautājumiem bija par to, kāds ir kapitālsabiedrības valdes locekļa statuss un vai tas ir darba ņēmējs Direktīvas 92/85 izpratnē. Arī "Jurista Vārda" lapaspusēs notika izvērsta diskusija starp diviem polarizējošiem viedokļiem (Liberte V. Tiesiskās attiecības starp kapitālsabiedrību un valdes locekli. Jurista Vārds, 10.03.2009., Nr. 10; Šturms A. Kapitālsabiedrības valdes locekļa nodarbināšana. Jurista Vārds, 28.04.2009., Nr. 17; Kravale S. Kapitālsabiedrības valdes loceklis nav darbinieks, Jurista Vārds, 12.05.2009., Nr. 19). Arī tiesai nācās lemt par šo jautājumu, un polemika sasniedza tādu strupceļu, ka Augstākās tiesas Senāta Civiltiesību departaments 2009. gada 13. maijā nolēma ar prejudiciālu jautājumu vērsties Eiropas Savienības Tiesā (toreiz vēl Eiropas Kopienu Tiesa). Latvijas Augstākā tiesa uzdeva šādus jautājumus: 1. Vai kapitālsabiedrības izpildinstitūcijas loceklis ir uzskatāms par darba ņēmēju Eiropas Kopienu tiesību izpratnē? 2. Vai tas, ka Komerclikuma 224. panta ceturtā daļa atļauj atsaukt kapitālsabiedrības valdes locekli no amata bez jebkādiem ierobežojumiem, tostarp neatkarīgi no sievietes grūtniecības stāvokļa, nav pretrunā Eiropas Padomes Direktīvas 92/85/EEK 10. pantam un Eiropas Savienības Tiesas atziņām? Šā gada 2. septembrī ģenerāladvokāts Īvs Bots (Yves Bot) publiskoja savas pārdomas un atbildes uz Latvijas tiesas jautājumiem, kuras piedāvās Eiropas Savienības Tiesai. Viņš atzina, ka arī kapitālsabiedrības valdes loceklis ir darba ņēmējs un grūtniecības dēļ to nedrīkst atbrīvot no amata. Turpmāk tiks sniegts ieskats ģenerāladvokāta galvenajās atziņās. Ar ģenerāladvokāta atzinuma pilnu tekstu lietā C‑232/09 Dita Danosa pret LKB Līzings SIA var iepazīties latviešu valodā Eiropas Savienības Tiesas mājaslapā (www.curia.europa.eu). ...

Irēna Kalniņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Darbinieku aizsardzība uzņēmuma pārejas gadījumā

7. Septembris 2010 /NR. 36 (631)

Latvija jau sešus gadus ir Eiropas Savienības (turpmāk tekstā – ES) dalībvalsts, un iekšējā tirgus darbība ietver uzņēmumu koncentrāciju, nacionālu un pārrobežu apvienošanos, pārņemšanu, kopuzņēmumus un uzņēmumu un uzņēmumu grupu transnacionalizāciju. Komercsabiedrības tiek reorganizētas, mainās uzņēmumu īpašnieki. Darbiniekiem kā lielākajai sabiedrības ekonomiski aktīvajai daļai ir nepieciešama taisnīga un saprotama aizsardzība. To apliecina arī galvenais tiesību avots attiecībā uz uzņēmuma pāreju – 2001. gada 12. marta ES Padomes Direktīva 2001/23 par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku tiesību aizsardzību uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību vai uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību daļu īpašnieka maiņas gadījumā (turpmāk tekstā – Pārejas direktīva),1 kas ir viena no visbiežāk apstrīdētajām direktīvām2 ES. ES teritorijā telekomunikāciju un citu līdzīgu sektoru tirgus liberalizācija, kā arī ekonomikas tendence pārorientēties no lieliem uzņēmumiem uz vidējiem un maziem uzņēmumiem un citi līdzīgi faktori ir izraisījuši lavīnveida restrukturizāciju.3 Latvijā spilgts restrukturizācijas piemērs ir šā brīža publiskā sektora reforma un Jelgavas un Liepājas cukurfabrikas slēgšana privātajā sektorā 2007. gadā. Uzņēmuma pārejas institūts pastiprina darba tiesību vēsturiski izveidojušos galveno mērķi – aizsargāt ekonomiski un personiski atkarīgos darbiniekus no darba devēja patvaļīgas rīcības uzņēmuma īpašnieka vai darba devēja maiņas gadījumā. Uzņēmuma pārejas būtība: līdz ar uzņēmuma aktīviem – materiālām un nemateriālām vērtībām – uzņēmuma ieguvējam pāriet sociālā atbildība par darbiniekiem. Šajā aspektā darbu var uzskatīt par darbinieka vērtību un pat īpašumu, kas ir aizsargājams. ...

Liene Pierhuroviča

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Eiropas Savienības Tiesas juridiskais aktīvisms

27. Jūlijs 2010 /NR. 30 (625)

Raksta mērķis ir izveidot juridiskā aktīvisma definīciju kā atskaites punktu tā pētīšanai, nosakot juridiskā aktīvisma un tiesību interpretācijas un tālākveidošanas metožu savstarpējo saistību, kā arī izpētīt iespējamos Eiropas Savienības (bij. Kopienu) Tiesas (turpmāk tekstā – EST) juridiskā aktīvisma cēloņus, viedokļus par EST juridisko aktīvismu un argumentus, kas to attaisno. Vienlaikus raksts ir pirmais pētījums par EST aktīvismu latviešu valodā, jo līdz darba iesniegšanai publicēšanai autorei nav kļuvuši zināmi šādi pētījumi vai publikācijas. ...

Rada Matjušina

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Darba likums: jaunas normas – jaunas problēmas

18. Maijs 2010 /NR. 20 (615)

Vēlos paust savu viedokli par nesen pieņemtajiem grozījumiem Darba likumā un izteikties par normu interpretāciju. 2010. gada 4. martā Saeima trešajā lasījumā pieņēma likumu "Grozījumi Darba likumā", kas stājās spēkā 2010. gada 25. martā. Pirms šiem grozījumiem apjomīgākie grozījumi ir bijuši tikai 2006. gadā. Likumprojekta anotācijā kā viens no mērķiem ir atzīmēts, ka "vairākas normas, kas attiecas uz darba devēju un darbinieku pienākumiem un tiesībām, praksē nereti tiek nepareizi piemērotas. Līdz ar to ir nepieciešamība izteikt tās jaunā redakcijā vai papildināt, tādējādi nodrošinot vienveidīgu un pareizu normu piemērošanu". Tātad gan darba devēji, gan darbinieki līdz ar jauniem grozījumiem Darba likumā sagaidīja ievērojamu likuma sakārtošanu un precizēšanu. Diemžēl pēc jaunās likuma redakcijas piemērošanas ir atklājušās jaunas neprecizitātes un problēmas, kā arī nebūt nav novērstas iepriekšējās. ...

Irēna Kalniņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Jaunāko Darba likuma grozījumu analīze

18. Maijs 2010 /NR. 20 (615)

2010. gada 25. martā stājās spēkā Darba likuma grozījumi, kuri skar 41 pantu jeb aptuveni vienu ceturto daļu no likuma.1 Kā minēts skaidrojumā,2 Darba likuma grozījumi veidoti četrus gadus, iesaistot galvenokārt Labklājības ministrijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un nozaru arodbiedrību ekspertus. Atsevišķu pantu grozījumi tika izstrādāti, lai ieviestu Eiropas Savienības direktīvu, piemēram, Nr. 2003/88/EK "Par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem", Nr. 2006/54/EK "Par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos (pārstrādātā versija)" un Nr. 2009/52/EK (ar ko nosaka minimālos standartus sankcijām un pasākumiem pret darba devējiem, kas nodarbina trešo valstu piederīgos, kuri dalībvalstīs uzturas nelikumīgi), standartus, kā arī ieviestu Eiropas Savienības Tiesas judikatūru (piemēram, Darba likuma 117. panta pirmā daļa). Tomēr vairums Darba likuma pantu grozīti, lai panāktu darba tiesību noteiktību un viennozīmīgu piemērošanu praksē, veicinot elastdrošību3 darba tiesiskajās attiecībās un apkarojot nereģistrēto nodarbinātību. Rakstā analizēti Darba likuma grozījumi, grupējot grozītās normas tēmās. ...

žurnāls / Notikums

Pilsoņiem jāfokusējas arī uz Eiropas Savienību

20. Aprīlis 2010 /NR. 16 (611)

Konferenci organizēja ES Tiesību asociācija sadarbībā ar Ārlietu ministriju un Tieslietu ministriju. Pasākuma galvenais “dzinējspēks” – Latvijas Republikas pārstāve Eiropas Savienības Tiesā (EST) Kristīne Drēviņa – bija pieteikusi neierasti autoritatīvu un daudznacionālu konferences dalībnieku sastāvu, diemžēl Īslandes vulkāna kvēpu mākonis viesa savas korekcijas un daļu uzrunu nācās pārraidīt videokonferences režīmā, jo daži referenti atcelto avioreisu dēļ līdz Rīgai tā arī nenokļuva. ...

Marina Borkoveca

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Eiropas Savienības tiesību sistēmas mijiedarbība ar dalībvalstu tiesību sistēmām

30. Marts 2010 /NR. 13 (608)

Šajā rakstā ieskicēti pamatprincipi Eiropas Savienības (turpmāk tekstā – ES) tiesību1 mijiedarbē ar dalībvalstu tiesībām. Šī mijiedarbība aplūkota gan no ES tiesību perspektīvas, gan arī pēc dalībvalstu augstāko tiesu pozīcijas šajā jautājumā. Turklāt īsumā tiek apskatītas arī izmaiņas un jauninājumi saistībā ar Lisabonas līguma spēkā stāšanos.2 ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Senāts piemēro un interpretē Eiropas Savienības tiesības

2. Marts 2010 /NR. 9 (604)

2004. gada 1. maijā, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā (turpmāk tekstā – ES), stājās spēkā pārejas noteikumi kapitāla aprites brīvībai (Pievienošanās akta1 VIII pielikuma 3. pants), kas paredzēja Latvijai tiesības septiņus gadus paturēt spēkā normatīvo tiesību aktu noteikumus par lauksaimniecības un mežu zemes iegūšanu īpašumā. Jau kopš tā laika sabiedrībā izveidojās nepareizs priekšstats, ka Latvija var turpināt piemērot savus likumus tāpat, kā tas tika darīts līdz iestāšanās brīdim ES. Tomēr tā īsti nebija, un Latvijas apņemšanās, kas bija izklāstīta Pievienošanās akta VIII pielikumā, noteica pavisam kaut ko atšķirīgu. ...

žurnāls / Informācija

Eiropas Savienības nākamais attīstības solis – valsts

22. Decembris 2009 /NR. 51/52 (594/595)

Lai diskutētu un vērtētu konstitucionālo tiesu nostādnes Eiropas integrācijas jautājumā saistībā ar Lisabonas līgumu, šā gada 11. decembrī Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes telpās Baltijas un Vācijas Augstskolu birojs pulcēja Latvijas un ārvalstu konstitucionālo tiesību ekspertus un interesentus uz simpoziju “Konstitucionālo tiesu prakse. Ceļā no suverenitātes uz integrāciju (III)”. ...

Baiba Rudevska, Irēna Kalniņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Atlīdzība par darba piespiedu kavējumu darba samaksas jēdziena kontekstā

1. Decembris 2009 /NR. 48 (591)

Darba likuma (turpmāk – DL) normas skar gandrīz ikvienu ekonomiski aktīvo Latvijas iedzīvotāju, kura darba tiesisko attiecību pamatā ir ar darba devēju noslēgts darba līgums (sk. DL 3. pantu). Tādēļ jautājumi, kas saistīti ar darba tiesiskajām attiecībām, kā arī DL normu iztulkošanu un piemērošanu, ir jo īpaši aktuāli pašlaik. ...

Viktorija Jarkina, Anete Unbedahte

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Daži aspekti par partnerattiecībām Latvijā un ārvalstīs

24. Novembris 2009 /NR. 47 (590)

Raksts tapis, lai veicinātu sabiedrības diskusiju par partnerattiecībām. Jāpiezīmē, ka 26. un 27. novembrī Rīgā notiks starptautiska konference "Nereģistrētas partnerattiecības Eiropas Savienībā", kurā Kembridžas universitātes lektors Jens Martins Šerpe lasīs referātu "Kopdzīve un likums: Eiropas perspektīvas", Varvikas universitātes lektore Rebeka Džeina Proberta – referātu "Šķēršļi, kas saistīti ar tiesību normu praktisko piemērošanu jautājumos par kopdzīvi ārpus laulības", Latvijas Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamenta pārstāves Vita Sliede un Evita Drobiševska referēs par mantiska rakstura strīdiem pēc ārpus laulības savienības iziršanas Latvijā un ārvalstīs, savukārt zvērināti advokāti Agris Bitāns un Viktorija Jarkina – par reģistrētām partnerattiecībām un laulību, kā arī nereģistrēto partnerattiecību institūtu un tā iespējamo attīstību Latvijā. ...

Kristīne Drēviņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Centrālo banku neatkarība: pašmērķis vai instruments

24. Novembris 2009 /NR. 47 (590)

Eiropas Savienības dalībvalstu centrālo banku neatkarību garantē EK Dibināšana līguma (turpmāk tekstā – EK Līgums) 108. pants un Eiropas Centrālo banku sistēmas statūtu un Eiropas Centrālās bankas statūtu (turpmāk tekstā – ECBS Statūti) 7. pants neatkarīgi no tā, vai attiecīgā valsts jau ir pievienojusies vienotās valūtas telpai vai tikai gatavojas to darīt. Ne retāk kā reizi divos gados gan Eiropas Savienības Komisija (turpmāk tekstā – Komisija), gan Eiropas Centrālā banka (turpmāk tekstā – ECB) sagatavo konverģences ziņojumu, kur izvērtē, kuras dalībvalstis atbilst vajadzīgajiem nosacījumiem, lai varētu ieviest vienotu valūtu. Šajos konverģences ziņojumos tiek vērtēta ne tikai atbilstība tā sauktajiem Māstrihtas jeb ekonomiskās konverģences kritērijiem, bet arī atbilstība tiesiskās konverģences kritērijiem. Īpaši rūpīgi tiek vērtēta nacionālo centrālo banku neatkarība. Kāds ir tā iemesls? ECB savā ziņojumā nepārprotami norāda, ka "Līguma prasība attiecībā uz centrālās bankas neatkarību atspoguļo vispārējo viedokli, ka galveno mērķi – cenu stabilitāti – vislabāk nodrošinās pilnīgi neatkarīga institūcija ar precīzi formulētām pilnvarām".1 ...

Kalvis Torgāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Plaģiāts, kas noved pie darba zaudēšanas

10. Novembris 2009 /NR. 45 (588)

"Ak, kāds nu tur liels ļaunums, ja mazliet "pašpikošu" no cita autora" – šāda nostāja diemžēl ir plaši izplatīta bakalaura un maģistra darbu rakstītāju vidū. Gandrīz visi zina, ka uzdot cita autora rakstītu tekstu par savējo nedrīkst. Tāpat vairums zina, ka bakalaura vai maģistra darbus neraksta, neiepazīstot un neizmantojot agrāk jau uzrakstītas publikācijas, tikai jādod atsauces uz izmantoto avotu. "Tad vai nu liela starpība: ir vai nav tās atsauces? Honorāru taču par maģistra darbu neprasīšu" – turpina spriedelēt literārie zagļi. Starpība tomēr ir liela un būtiska. Studējošais bieži vien jūt, ka viņa projektā ir izklāstītas jau atklātas patiesības un samērā trūcīgi ir ar jaunām atziņām, vispārinājumiem, priekšlikumiem. Šādā situācijā visai vilinoši liekas paņemt kādus jau gatavus vispārinājumus vai labi formulētus ierosinājumus un iekļaut darbā kā savējos. Tikai naivais teiks, ka tas nav negodīgi. No godīguma viedokļa vien jau tas ir pietiekami bīstami. Tikpat bīstami tas ir no profesionālās kvalifikācijas viedokļa: rakstītājs uzdodas par gudrāku nekā viņš īstenībā ir. Piedevām viņš sevi apliecina kā vieglas dzīves tīkotāju, varbūt karjeristu, varbūt mazvērtības kompleksu mocītu utt. Bet tas nav tik nesavtīgi un nevainīgi. Tas ir Autortiesību likuma pārkāpums! No ilggadējās docētāja prakses vēl tagad prātā ap divdesmit gadu vecs gadījums, kad plaģiātā tika atmaskots diplomdarba autors, kas iesniedza darbu par autortiesību aizsardzību, cītīgi savāca daudz argumentu par to, ka pārkāpt autora tiesības ir prettiesiski, tikai pats ignorēja rakstīto, ka jānorāda citētie autori. Un mērķis, kā noskaidrojās, bija iegūt labu amatu autortiesību aģentūrā, kas tolaik pastāvēja. ...

Kristīne Dupate

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vidējās izpeļņas aprēķināšana un vienlīdzīga darba samaksa

6. Oktobris 2009 /NR. 40 (583)

Raksta mērķis ir norādīt uz Darba likuma tiesiskā regulējuma nepilnībām vidējās izpeļņas aprēķināšanas kārtībā, kas pārkāpj vienlīdzīgas darba samaksas principu starp sievietēm un vīriešiem tiesiskā regulējuma līmenī un Latvijas tiesu praksē. ...

žurnāls / Eiropas telpā

Ikgadējais atvaļinājums Latvijas un Eiropas Kopienu civildienestā

25. Augusts 2009 /NR. 34 (577)

Katrā valstī darbojas speciālu institūciju kopums, kas veic noteiktas valsts pārvaldes funkcijas, – valsts pārvaldes iestādes. Valsts pārvaldes iestādēs strādā darbinieki, kas pilda savus pienākumus uz darba līguma pamata, kā arī īpaša darbinieku kategorija – ierēdņi, kuri piedalās publisko tiesību realizēšanā. Visi ierēdņi kopā veido valsts civildienestu. ...

Natālija Freimane, Katrīna Inkuša

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Komercdarbība un cilvēktiesību ievērošana: savstarpējo attiecību jautājumi

25. Augusts 2009 /NR. 34 (577)

Šajā rakstā analizētas cilvēktiesību un komercdarbības attiecības plašā aspektā, t. i., izzināta normatīvi tiesiskā bāze, sniedzot skaidrojumu par saistošo un nesaistošo normu klasifikāciju, aplūkots kompānijas pienākumu apjoms attiecībā uz cilvēktiesību ievērošanu, kā arī raksturoti kompānijas atbildību noteicošie faktori un to mijiedarbība. ...

Jānis Bogdasarovs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Eiropas privātās sabiedrības tiesiskā regulējuma nepieciešamība

11. Augusts 2009 /NR. 32 (575)

Nobeigums. Sākums "JV" Nr.31, 04.08.2009. 3. Eiropas privātās sabiedrības daļa un pamatkapitāls 3.1. SPE pamatkapitāls Regulas projekta ceturtā nodaļa reglamentē jautājumus, kas saistīti ar minimālo SPE pamatkapitālu, dividenžu izmaksu, dividenžu atmaksu (ja dividendes saņemtas uz neatbilstoša tiesiska pamata), tiesībām sabiedrībai pašai iegūt savas pamatkapitāla daļas, kreditoru aizsardzības noteikumus pamatkapitāla samazināšanas ...

Jānis Bogdasarovs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Eiropas privātās sabiedrības tiesiskā regulējuma nepieciešamība

4. Augusts 2009 /NR. 31 (574)

2008. gada 25. jūnijā Eiropas Komisija ir publicējusi regulas projektu COM (2008) 396/3, kurš paredz Eiropas privātās sabiedrības tiesiskā regulējuma izveidi un ieviešanu. Eiropas Komisija uzsver nepieciešamību jaunas Eiropas sabiedrības juridiskās formas izveidei, lai sekmētu mazo un vidējo komersantu konkurētspēju, atvieglojot to izveidošanas procesu un darbību vienotajā Kopienas tirgū. Regulas projekta mērķis ir ļaut nodibināt Eiropas privāto sabiedrību, ievērojot vienādus, vienkāršus, elastīgus komerctiesību noteikumus, kā arī radīt maksimāli kopīgu tiesisko regulējumu visām dalībvalstīm. Regulas projekta plānotais spēkā stāšanās laiks ir 2010. gada 1. jūlijs. ...

Inese Nikuļceva

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums lietā "Demirs un Baikara pret Turciju"

4. Augusts 2009 /NR. 31 (574)

Latvija ir Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijas1 (turpmāk – Konvencija) dalībvalsts. Lai izprastu cilvēka pamattiesību attīstības tendences, ir svarīgi sekot Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrai un analizēt spriedumus ne tikai pret Latviju, bet arī pret citām valstīm. Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) spriedums lietā "Demirs un Baikara pret Turciju"2 pieņemts 2008. gada 12. novembrī. Šajā lietā ECT Lielā palāta vienbalsīgi atzina, ka Turcija ir pārkāpusi Konvencijas 11. pantu, kurš garantē "tiesības uz miermīlīgu pulcēšanās un biedrošanās brīvību, ieskaitot tiesības veidot arodbiedrības un iestāties tajās, lai aizstāvētu savas intereses". Šis spriedums uzskatāms par "atkāpi" no ECT judikatūras vecākās, līdzīgās lietās, tomēr spriedums nav vērtējams kā pārsteigums, bet drīzāk kā sengaidīta ECT judikatūras attīstība attiecībā uz valsts pārvaldes darbinieku tiesībām veidot arodbiedrības un piedalīties tajās. Rakstā tiek analizēts spriedums, ECT argumentācija un izdarītie secinājumi. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Valsts aizsardzība asimetrisko draudu laikmetā – starptautisko tiesību aspekti

21. Jūlijs 2009 /NR. 29 (572)

Kopš 2001. gada 11. septembra ir pagājuši gandrīz astoņi gadi, tomēr diskusijas joprojām nerimstas. Joprojām tiek diskutēts par bruņota konflikta definīciju,1 par apsteidzošās pašaizsardzības pielietošanas tiesiskumu,2 valsts atbildības jautājumiem terorisma kontekstā,3 kā arī citiem ļoti diskutabliem un tajā pašā laikā loģiskiem jautājumiem. Notikumi kopš 2001. gada 11. septembra liecina, ka asimetriskie draudi, kuru intensitāte īpaši pieaugusi pēdējos astoņos gados, ievērojami ietekmējuši arī starptautisko tiesību attīstību. Ir parādījušās nopietnas izmaiņas ANO statūtu 51. panta interpretācijā, parādījušās jaunas pašaizsardzības tiesību doktrīnas, kuras tiek lietotas arī praksē, kā arī ir vērojamas izmaiņas terora aktu kvalifikācijā. Tā kā Latvijā juridiskajā literatūrā un periodikā šie jautājumi tiek apskatīti ļoti reti, šajā rakstā tiks analizēta asimetrisko draudu ietekme uz ANO statūtu 51. panta interpretāciju. ...

žurnāls / Notikums

Konferencē spriež par pārrobežu ģimenes lietām

21. Jūlijs 2009 /NR. 29 (572)

Tieslietu ministrs Mareks Segliņš, atklājot konferenci, norādīja, ka sākotnēji ambiciozi pieteiktajam projektam "Jaunākās un nākotnes attīstības tendences civiltiesību jomā Eiropas Savienībā" ir dots starts ar konferenci, kas veltīta pārrobežu ģimenes lietām, pievēršot uzmanību šā jautājuma aktualitātei ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas Savienības mērogā. Padomes Regula (EK) Nr. 2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu ...

žurnāls / Eiropas telpā

Bērnu pārrobežu nolaupīšanas civiltiesiskie aspekti

21. Jūlijs 2009 /NR. 29 (572)

Sākotnēji šķietami sadzīviskajam ģimenes strīdam1 seko gan Latvijas, gan Itālijas valdība, vēstniecības, plašsaziņas līdzekļi un, visbeidzot, arī sabiedrība. Nu jau šim strīdam seko arī Eiropas Komisija.2 Ar ko tad šis strīds ir tik īpašs? Pirmkārt, ar to, ka tajā ir iesaistīts nepilngadīgs bērns, kuru pirms vairāk nekā trim gadiem māte ir aizvedusi no Itālijas uz Latviju bez tēva piekrišanas. Otrkārt, ar to, ka šis strīds tika risināts divās Latvijas tiesu instancēs un abas vienprātīgi nolēma, ka bērnam jāpaliek Latvijā. Treškārt, ar to, ka Itālijas tiesas lēma, ka bērnam tomēr ir jāatgriežas Itālijā, tāpēc Latvijas un Itālijas kompetentās iestādes neskaitāmas reizes ir mēģinājušas šo konfliktu nokārtot, meklējot juridiskos risinājumus, par kuriem, kā izrādās, šīm valstīm ir atšķirīga izpratne. Tādēļ, lai rastu vienotu izpratni par iespējamiem juridiskajiem risinājumiem, Latvija iesniedza sūdzību pret Itāliju Eiropas Komisijā.3 Taču Eiropas Komisija uzskatīja, ka Itālija nav pārkāpusi Eiropas Savienības tiesības un ka Latvijas sūdzība pret Itāliju nav pamatota. Šis strīds ir uzmanības vērts jau tādēļ, ka tas var nonākt līdz pat Eiropas Kopienu tiesai. Šobrīd ir Latvijas ziņā,4 vērsties vai nevērsties Eiropas Kopienu tiesā, taču nevajadzētu izslēgt iespēju, ka arī Itālija var vērsties Eiropas Kopienu tiesā pret Latviju, turklāt Eiropas Komisija pati var uzsākt pārkāpuma procedūru. Juridiski šis strīds ir apzīmējams ar bērnu pārrobežu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem jeb bērnu pārrobežu prettiesisku aizvešanu vai aizturēšanu. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Bērna izcelšanās noteikšana: materiālo tiesību nepilnības

14. Jūlijs 2009 /NR. 28 (571)

Ar Satversmes tiesas 2004. gada 11. oktobra spriedumu1 Latvijas Republikas Civillikumā (turpmāk – Civillikums) 155. panta sestā daļa atzīta par neatbilstošu Satversmes 110. panta pirmajam teikumam un Eiropas Konvencijas par to bērnu tiesisko statusu, kuri nav dzimuši laulībā 4. pantam, kā arī spēkā neesošu no sprieduma publicēšanas dienas. Satversmes tiesa norādīja: ja vīrietim ir bērni laulībā, viņu aizsardzība nedrīkst atšķirties no ārlaulībā dzimušu bērnu aizsardzības. Gan laulībā dzimušiem bērniem, gan tiem, kuri nav dzimuši laulībā, ir vienādas tiesības zināt savu tēvu, saņemt no viņa gan finansiālu, gan cita veida atbalstu. Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi, ka gadījumā, kad saskaņā ar Konvencijas 8. pantu tiek vērtētas vecāku un bērnu tiesības, būtiskākais apsvērums ir bērna intereses. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Eiropas maksājuma rīkojuma procedūra: piemērošana un problēmjautājumi

16. Jūnijs 2009 /NR. 24/25 (567/568)

Latvijā jau vairāk nekā sešus gadus ir pazīstama saistību piespiedu izpilde brīdinājuma kārtībā. Taču no 2008. gada 12. decembra Latvijā sāka darboties šīs procedūras Eiropas Savienības (turpmāk – ES) mēroga ekvivalents. Tā ir Eiropas maksājuma rīkojuma procedūra, kuru paredz Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Regula (EK) Nr. 1896/2006, ar ko izveido Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru1 (turpmāk – Regula 1896/2006 vai Regula). Regulas mērķis ir “vienkāršot, paātrināt procesu un samazināt tiesāšanās izdevumus pārrobežu lietās attiecībā uz finanšu prasījumiem, izveidojot Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru, un atļaut Eiropas maksājuma rīkojumu brīvu apriti dalībvalstīs, nosakot minimālos standartus [..]” (skat. Regulas 9. apsvērumu). ...

žurnāls / Informācija

Darba tiesību "diskriminācija" krīzes laikos

9. Jūnijs 2009 /NR. 23 (566)

Ekonomiskās grūtības, ko šobrīd izdzīvo Latvijas tautsaimniecība, jau kādu laiku atspoguļojas darba tiesību nozarē – atdzīvojas parādības, kas, labklājībai augot, šķita aizmirstas: bailēs no darba zaudēšanas darbinieki atkal piekrīt, ka algas tiek maksātas aploksnēs, netiek atalgots virsstundu darbs un darbs naktīs un svētku dienās, darba sludinājumos atgriežas diskriminējošas kandidāta dzimuma un vecuma norādes, darbu zaudē grūtnieces, netiek slēgti darba līgumi, kavējas algu izmaksa utt. Trauksmes zvanu par darba tiesību pārkāpumiem sākusi sist Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, kas pagājušajā nedēļā prezentēja divus ar Eiropas Sociālā fonda palīdzību tapušus darba ņēmēju situācijas pētījumus: SKDS veikto Latvijas darbspējīgo iedzīvotāju aptauju un Baltijas Sociālo zinātņu institūta (BSZI) pētījumu par darba tiesību un darba drošības problēmām. ...

žurnāls / Eiropas telpā

Kononovs pret Latviju: otrais cēliens

26. Maijs 2009 /NR. 21 (564)

Stāsts, kurā ir tik daudz nezināmu, sarežģītu un diskutējamu juridisku un vēsturisku jautājumu, tuvojas noslēgumam. Pagājušajā nedēļā, 20. maijā, Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) Lielā palāta izskatīja lietu "Kononovs pret Latviju". Kad Eiropas Cilvēktiesību tiesa 2007. gadā Vasilija Kononova pieteikumu skatīja pirmo reizi, Latvija šo politiski nozīmīgo lietu diemžēl zaudēja, tādēļ spriedumu pārsūdzēja. 1944. gadā Mazo Batu ciema teritorijā vācu armija iznīcināja majora Čugunova vadītu sarkano partizānu grupu. Uzskatot, ka ciema iedzīvotāji bija informējuši vāciešus par partizānu atrašanās vietu, V. Kononova vadītā partizānu grupa 1944. gada 27. maijā Vācijas armijas formastērpos ieradās Mazo Batu ciemā un nogalināja deviņus iedzīvotājus – sešus vīriešus un trīs sievietes, tai skaitā grūtnieci. Pats V. Kononovs tieši nepiedalījās iedzīvotāju nogalināšanā. Daļa no upuriem tika nošauti, daļa sadedzināti dzīvi. ...

Pols Kosta Žans, Dina Gailīte, Jānis Pleps

žurnāls / Intervija

Mūsu lēmumi balstās uz tiesiskiem, nevis politiskiem apsvērumiem

28. Aprīlis 2009 /NR. 17 (560)

"Jurista Vārds" jau ziņoja, ka aprīļa vidū Latvijā viesojās ietekmīgās Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) augstākā amatpersona – priekšsēdētājs Žans Pols Kosta, kopā ar viņu tiesas delegācijas sastāvā bija arī ECT tiesnese no Latvijas Ineta Ziemele un tiesas sekretariāta vadītāja vietnieks Maikls O’Boils (Michael O’Boyle). Latvijas apmeklējuma laikā ECT pārstāvji tikās ar Valsts prezidentu, Augstākās tiesas un Satversmes tiesas tiesnešiem, Ministru prezidentu, tieslietu un ārlietu ministru un citām Latvijas amatpersonām. Ž.P. Kosta arī apmeklēja Latvijas Okupācijas muzeju un nolasīja publisku lekciju Rīgas Juridiskajā augstskolā. Esam pagodināti, ka spraigajā vizītes grafikā Ž.P. Kosta rada iespēju tikties arī ar žurnālu "Jurista Vārds". Kādas ir Latvijas un citu Eiropas Cilvēktiesību konvencijas1 dalībvalstu šā brīža problēmas cilvēktiesību īstenošanā; vai ekonomiskās lejupslīdes apstākļos valstis drīkst samazināt cilvēktiesību standartus; vai ECT būtu jāsamazina kompensācijas, kas valstīm jāmaksā par cilvēktiesību neievērošanu; kāda ir tiesneša loma ECT procesā pret valsti, kuru tas pārstāv; politiski "nedraudzīgu" valstu tiesnešu sasvstarpējās attiecības, – uz šiem un citiem jautājumiem intervijas laikā atbildēja ECT prezidents Ž.P. Kosta. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Eiropas Kopienu tiesa: svarīgākie spriedumi

31. Marts 2009 /NR. 13 (556)

Turpinot publicēt Tieslietu ministrijas Eiropas Kopienu tiesas departamenta sagatavotos apkopojumus par Eiropas Kopienu tiesas (EKT) svarīgākajiem spriedumiem, šajā "Jurista Vārda" numurā piedāvājam 2008. gada pēdējā ceturksnī EKT pieņemto spriedumu apskatu. ...

žurnāls / Eiropas telpā

Eiropas Savienības konkurences tiesību piemērošana

17. Marts 2009 /NR. 11 (554)

Konkurences tiesības ir sensitīvas tiesības, kuras nemitīgi attīstās un pilnveidojas, mainoties ekonomiskajiem apstākļiem. Tomēr to mērķis vēl aizvien paliek nemainīgs, proti, "aizsargāt un veicināt brīvu, godīgu un vienlīdzīgu konkurenci visās ekonomikas nozarēs".1 ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kultūras īpašuma tiesiskā aizsardzība

10. Marts 2009 /NR. 10 (553)

Pret kultūras īpašumu vērsto noziedzīgo nodarījumu skaita pieaugums rada arī cilvēku satraukumu un paaugstinātu interesi. Neapzināti mēs kļūstam par lieciniekiem sabiedrības nesagatavotībai pretoties šim noziegumu veidam. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesiskās attiecības starp kapitālsabiedrību un valdes locekli

10. Marts 2009 /NR. 10 (553)

Pēdējā laikā Latvijas juridiskajos plašsaziņas līdzekļos tiek plaši diskutēts par valdes locekļa tiesisko statusu, tā tiesībām un pienākumiem. Pēc vairāku nozīmīgu Augstākas tiesas Senāta Civillietu departamenta spriedumu (turpmāk – AT Senāts)1 publicēšanas vairāki praktizējošie juristi apspriež pastāvošā tiesiskā regulējuma AT Senāta interpretāciju un tās acīmredzamu netaisnīgumu.2 Augstākā tiesa pieturas pie viedokļa, ka uz valdes locekli nav attiecināmas Darba likumā ietvertās garantijas un sociālie labumi, ko parasti bauda darbinieks, noslēdzot darba līgumu. Līdz ar to arī valdes locekļa atlaišanas procedūrai nav piemērojami Darba likuma 101. un 109. panta noteikumi. Rakstā aplūkota valdes locekļu – grūtnieču – aizsardzība atlaišanas no amata gadījumā. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Starptautiskā civilprocesuālā sadarbība

3. Marts 2009 /NR. 9 (552)

Starptautiskā civilprocesuālā sadarbība dokumentu izsniegšanā un pierādījumu iegūšanā mūsdienās nav iedomājama bez starptautisko līgumu,1 Eiropas Savienības normu2 un nacionālo normu paralēlās piemērošanas. Tāpēc sakārtots un pārskatāms nacionālais regulējums ļauj efektīvi piemērot starptautisko līgumu un Eiropas Savienības normas, kas nereti atstāj vairākus jautājumus papildināšanai vai ieviešanai ar nacionālo normu noteikumiem. ...

Dagnija Palčevska

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Eiropas procedūru piemērošanas jautājumi

3. Marts 2009 /NR. 9 (552)

Ar grozījumiem tiek ieviestas divas Eiropa Savienības regulas: Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Regula (EK) Nr. 1896/2006, ar ko izveido Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru,1 (turpmāk – Maksājuma rīkojuma regula) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. jūlija Regula (EK) Nr. 861/2007, ar ko izveido Eiropas procedūru maza apmēra prasībām2 (turpmāk – Maza apmēra prasību regula). ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Uz Eiropas tiesībām kritiski raugoties

17. Februāris 2009 /NR. 7 (550)

Rīgas Juridiskā augstskola izdevusi jaunu grāmatu par Eiropas Savienības tiesībām – "Eiropas Savienība un tiesiska valsts: Latvijas pieredze" (Eiropas Savienība un tiesiska valsts: Latvijas pieredze. European Union and the Rule of Law: Expierence of Latvia. Rīga: Rīgas Juridiskā augstskola, 2009, 194 lpp.). Grāmatā ir apkopoti materiāli no konferences "Mācoties Eiropas Savienībā. Tiesības – demokrātijas balsts", kas tika ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Latvijas tiesu prakse vecāku īstenotas bērnu pārrobežu nolaupīšanas lietās

10. Februāris 2009 /NR. 6 (549)

1. Ievads Parasti bērna aizvešana no viņa ierastās dzīves vides uz citu valsti atstāj nelabvēlīgu iespaidu uz bērnu, jo viņam tiek atņemta pazīstama vide, pārtraukti kontakti ar draugiem un citiem viņam tuviem cilvēkiem. Šāds solis var izpostīt ne tikai bērna attiecības ar atstāto vecāku, vienaudžiem un citiem viņam mīļiem cilvēkiem, bet arī apdraudēt bērna tiesības uz izglītību un vispārējās drošības un stabilitātes sajūtu. Šo fenomenu ...

Mārtiņš Dambergs

žurnāls / Juridiskā literatūra

Dzīvojamo telpu īres tiesību likuma komentāri

20. Janvāris 2009 /NR. 3 (546)

2008. gada beigās Tiesu namu aģentūra ir laidusi klajā likuma “Par dzīvojamo telpu īri” komentāru ceturto papildināto izdevumu, kura autors ir Augstākās tiesas priekšsēdētāja palīgs likumu piemērošanas jautājumos dr.iur. Rolands Krauze. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Sabiedrības tiesību aizsardzības efektivitāte teritorijas plānošanas lietās

20. Janvāris 2009 /NR. 3 (546)

Teritorijas izmantošanas plānošana ļoti cieši ir saistīta ar preventīvu vides problēmu novēršanu. Satversmes tiesas prakse liecina, ka ir pieaudzis to lietu skaits, kas saistītas ar teritorijas plānošanu. Pēdējos gados vērojama tendence, ka Satversmes tiesā aizvien vairāk vēršas personas, lai apstrīdētu pašvaldību pieņemtos saistošos noteikumus par teritorijas izmantošanas plānošanu. Pēdējos divos gados jau katrā trešajā ierosinātajā lietā ...

Mārtiņš Dambergs

žurnāls / Informācija

Eiropas konstitucionālo tiesu prakse par Kopienas tiesību integrāciju

9. Decembris 2008 /NR. 46 (541)

Šis bija jau otrais konstitucionālo tiesību simpozijs, ko rīko Baltijas – Vācijas augstskolu birojs pēc prof. Dr. Tomasa Šmica (Thomas Schmitz) iniciatīvas. Jau pats simpozija nosaukums liecina, ka lielākā uzmanība tā priekšlasījumos tika pievērsta konstitucionālo tiesu praksei saistībā ar integrāciju Eiropas Savienībā. Kā savā ievadrunā atzina profesors T. Šmics, simpozija rīkotāji ir gandarīti par lielo interesi, kā arī par iespēju vienkopus ...

Natālija Freimane, Katrīna Inkuša

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Valsts pārvaldē strādājošo tiesības uz kolektīvajām sarunām un koplīguma noslēgšanu

14. Oktobris 2008 /NR. 39 (544)

Mūsdienu dinamiskajā un mainīgajā laikmetā, kad pašreizējā ekonomiskā un sociālā situācija valstī sāk ietekmēt strādājošo personu dzīves līmeni, iedzīvotājos sāk rasties nedrošības sajūta par viņu finansiālo stabilitāti. Līdz ar to rodas jautājums, vai arī valsts civildienesta ierēdņiem ir pieejami juridiska rakstura mehānismi, lai aizsargātu un veicinātu savas kā valsts pārvaldes sistēmā strādājošo personu intereses. Viens no galvenajiem veidiem, kā nodarbinātās personas kolektīvi var aizsargāt un veicināt savu interešu aizstāvību un ievērošanu, ir tiesības uz kolektīvajām sarunām un darba koplīgums. ...

Jautrīte Briede

žurnāls / Eiropas telpā

Diskusija par Kopienu tiesību aspektiem nacionālajās tiesās

7. Oktobris 2008 /NR. 38 (543)

Tiesneši Latvijā arvien biežāk saskaras ar Eiropas Savienības tiesību piemērošanu un interpretācijas jautājumiem. Tam veltīts bija arī starptautisks seminārs par Eiropas Savienības tiesību piemērošanu nacionālajās tiesās (Convergence of the supreme administrative courts of the European Union in the application of Community law), kas septembra sākumā notika Santanderā, Spānijā. ...

žurnāls / Eiropas telpā

Regulas Nr. 44/2001 piemērošanas prakse Latvijas tiesās

29. Jūlijs 2008 /NR. 28 (533)

Eiropas Savienības Padomes Regula Nr. 44/20011 par piekritību un nolēmumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās2 (turpmāk – Regula Nr. 44/2001 vai Regula) Latvijā stājās spēkā 2004. gada 1. maijā, tas ir, dienā, kad Latvija kļuva par Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalsti.3 No šī brīža minētā Regula Latvijā ir tieši piemērojama.4 Kopš 2004. gada 1. maija ir pagājuši četri gadi, tādēļ ir interesanti vērot, kā Latvijā attīstās ...

Ieva Freija, Normunds Vasariņš

žurnāls / Eiropas telpā

Steidzamības tiesvedība

1. Jūlijs 2008 /NR. 24 (529)

Kopš šā gada 1. marta Eiropas Kopienu tiesā (turpmāk – EKT) ir izveidota jauna prejudiciālā nolēmuma pieņemšanas procedūra – steidzamības tiesvedība –, kas EKT ļauj īsākā laikā lemt par dalībvalstu tiesu uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem jomās, kas minētas Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļā (policijas un tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās) un EK līguma trešās daļas IV sadaļā (vīzu politika, patvēruma politika, imigrācijas politika un cita politika, kas saistīta ar personu brīvu pārvietošanos, tostarp tiesu iestāžu sadarbība civillietās), proti, jomās, kas skar t. s. telpu, kurā valda brīvība, drošība un tiesiskums. ...

žurnāls / Eiropas telpā

Eiropas Savienības ietekme uz Latvijas Republiku: tiesību transformācija

17. Jūnijs 2008 /NR. 23 (528)

Latvijas Republika nu jau gandrīz četrus gadus var sevi saukt par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti, un visus Latvijas iedzīvotājus pēc nostājas pret šo faktu nosacīti var iedalīt divās grupās – tā dēvētajos eirooptimistos un eiroskeptiķos. Šāds dalījums visspilgtāk izkristalizējās 2003. gadā, kad valsts gatavojās referendumam par dalību Eiropas Savienībā un bija jāsāk apzināties sekas, kas izrietēs no šīs dalības. Veidojās vairāki jautājumi, par kuriem iepriekš minētajām tautas grupām bija atšķirīgi viedokļi, galvenie no tiem – Latvijas Republikas suverenitāte, neatkarība, Eiropas Savienības statuss. 2004. gada 1. maijs it kā apliecināja, ka eirooptimisti mūsu valstī ir vairākumā, un uzvarēja viedoklis, ka dalība Eiropas Savienībā vismaz negatīvi neietekmēs nedz Latvijas Republikas suverenitāti, nedz neatkarību, jo vadošās personas pilnīgi noliedza viedokli, ka Eiropas Savienība arvien vairāk iegūst federācijas vaibstus. Vārdus "it kā" lietoju, jo pieļauju, ka šādu balsojumu veidoja vairāki blakuselementi, līdz ar to nevar runāt par stingru pārliecību un ticību balsojuma pareizībai tautas vidū. ...

Indulis Balmaks

žurnāls / Eiropas telpā

Eiropas Kopienu tiesa un viendzimuma attiecības

10. Jūnijs 2008 /NR. 22 (527)

I. Ievads Aprīlī Eiropas Kopienu tiesas (EKT) pasludinātais spriedums Maruko lietā1 negaidīti iezīmē radikāli jaunu EKT attieksmi pret viendzimuma partnerattiecībām.2 Pirmo reizi tā ir atzinusi, ka reģistrētas viendzimuma partnerattiecības atrodas salīdzināmā situācijā ar laulību, ja abu institūtu juridiskās sekas ir līdzvērtīgas. Līdz šim EKT bija nonākušas tikai pāris lietas par viendzimuma attiecībām – tajās konsekventi tika spriests, ...

žurnāls / Informācija

Saeima ratificē Lisabonas līgumu

13. Maijs 2008 /NR. 18 (523)

8. maijā Saeima otrajā, galīgajā lasījumā pieņēma likumprojektu "Par Lisabonas līgumu, ar ko groza līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu". Lai Lisabonas līgums stātos spēkā, tas jāratificē visās Eiropas Savienības dalībvalstīs atbilstoši to nacionālajām procedūrām. Plānots, ka Lisabonas līgums stāsies spēkā 2009. gada 1. janvārī. Lisabonas līgums groza divus pašreiz spēkā esošus ES pamatlīgumus – Līgumu ...

Veronika Krūmiņa

žurnāls / Vēstules

Par neprecizitāti G. Žukovas rakstā

13. Maijs 2008 /NR. 18 (523)

2008. gada 29. aprīļa žurnālā "Jurista Vārds" bija publicēts Dr.iur. Gaļinas Žukovas raksts "Eiropas Savienības tiesību piemērošana Latvijā". Rakstā tika analizēta tiesu, tajā skaitā Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta, prakse. Autore, citastarp, minēja, ka "lietā, kas izskatīta 2008. gadā, Administratīvā apgabaltiesa nosprieda, ka tā nevar piemērot direktīvu (Sestā PVN direktīva) attiecībā uz ...

Gaļina Žukova

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Eiropas Savienības tiesību piemērošana Latvijā

13. Maijs 2008 /NR. 18 (523)

Nobeigums. Sākums "JV" Nr. 17, 29.04.2008. 4. Latvijas dalība EKT tiesvedībā Iepriekšējā nodaļā bija aplūkots, kā Latvijas tiesas piemēro ES tiesības, savukārt šīs nodaļas mērķis ir izpētīt, kā un cik veiksmīgi Latvija piedalās tiesvedībā Eiropas Kopienu tiesā (EKT) ierosinātās lietās. Vispirms gan jānorāda, ka līdz šim Latvija nav bijusi biežs viesis EKT. Tikai ļoti nesen, pašā 2008. gada sākumā, Latvijas tiesas sāka izmantot iespēju ...

Gaļina Žukova

žurnāls / Eiropas telpā

Eiropas Savienības tiesību piemērošana Latvijā

29. Aprīlis 2008 /NR. 17 (522)

Šis raksts sagatavots pētījuma par Eiropas Savienības (ES) tiesību piemērošanu jaunajās divpadsmit dalībvalstīs, kas ES valstu saimei ir pievienojušās kopš 2004. gada 1. maija, ietvaros. Minētais pētījums tiks publicēts 2008. gadā izdevniecībā "Asser Press" ar nosaukumu "Brave New World: The Application of EU Law in the New Member States" ("Brīnišķīgā jaunā pasaule: ES tiesību piemērošana jaunajās dalībvalstīs") Ādama Lazovska redakcijā. Tomēr, ņemot vērā darba tēmas aktualitāti, un pēc pārrunām ar vairākiem ES tiesību speciālistiem – advokātiem, tiesnešiem un ministriju darbiniekiem – tika nolemts nevilcināt darba rezultātu publicēšanu un izplatīšanu Latvijā. Cerams, ka šis darbs veicinās interesi un diskusiju par ES tiesību piemērošanu Latvijā, turklāt autore būs pateicīga par šā darba komentāriem. * ...

...

8

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

STUDENTA VĀRDS

Rubrika

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Priekšvārds

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Grāmatas

Lekcijas

Periodika

Prakses materiāli

Mūsu autors

Tiesību nozare

Administratīvās tiesības un proc...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Dzīvnieku aizsardzība

Tiesu darba organizācija

Policijas tiesības

Valsts un baznīca

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu apstrāde

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Interešu pārstāvība

E-lieta

Pacientu tiesības

Sankcijas

Militārās tiesības

Trauksmes celšana

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

saturs abonēt

e-žurnāls