Jurista Vārds
MEKLĒT ARHĪVĀ
ŽURNĀLS
VISS SATURS
ŽURNĀLS
JAUNUMI
DOMNĪCA
BIBLIOTĒKA
STUDENTIEM
AFIŠA
FOTO & VIDEO
ATRASTI 0 REZULTĀTI
NO
LĪDZ
NEDĒĻA / MĒNESIS / GADS
ŽURNĀLS
Darba tiesībasEiropas tiesības
Kristofs Šēve
žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi
Latvija un ES Padomes prezidentūra 2015: tiesiskais pamats, politiskā nozīme un iespējas
20. Augusts 2013 /NR. 34 (785)
Latvija 2015. gada pirmajā pusē būs Eiropas Savienības (turpmāk – ES) Padomes prezidentvalsts, kam attiecībā uz Latvijas dalību un lomu Eiropā ir īpaša simboliska nozīme. Šī raksta mērķis ir sniegt vispārēju pārskatu par ES Padomes prezidentūras tiesisko ietvaru un prezidējošās dalībvalsts uzdevumiem, vienlaikus pievēršot uzmanību Latvijas iespējām un riskiem, kas saistīti ar Padomes prezidentūru. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Tiesību politika
Plāns samazināt izmaksas norēķiniem ar bankas kartēm
20. Augusts 2013 /NR. 34 (785)
Lai pielāgotu Eiropas Savienības (turpmāk – ES) maksājumu tirgu vienotā tirgus iespējām un sekmētu ES ekonomikas izaugsmi, Eiropas Komisija 2013. gada 24. jūlijā pieņēma tiesību aktu projektu kopumu, kurā ir jauna maksājumu pakalpojumu direktīva (Direktīvas 2007/64/EK vietā1) un priekšlikums regulai par starpbanku komisijas maksām par maksājumu darījumiem ar kartēm. ...
Pievienot mapei
Kristīne Dupate
žurnāls / Numura tēma
Dalības ES ietekme uz imigrācijas tiesisko regulējumu Latvijā. Apgrieztā diskriminācija
30. Jūlijs 2013 /NR. 31 (782)
Raksts veltīts apgrieztās diskriminācijas problēmai imigrācijas jomā Latvijā. Tā kā kopš iestāšanās Eiropas Savienībā (turpmāk – ES) Latvijā pastāv divi imigrācijas tiesiskie regulējumi – ES un nacionālais, kur ES ir labvēlīgāks salīdzinājumā ar nacionālo, Latvijas pilsoņi attiecībā uz viņu ģimenes locekļu imigrācijas un uzturēšanās tiesībām tiek nostādīti mazāk labvēlīgā situācijā nekā citu ES pilsoņi. ...
Pievienot mapei
Artūrs Kučs
žurnāls / Numura tēma
Tiesības ierobežot citvalodu personvārdu atveidi ANO Cilvēktiesību komitejas un ECT praksē
2
30. Jūlijs 2013 /NR. 31 (782)
Raksta mērķis ir identificēt kritērijus, kas nodrošinātu līdzsvaru starp personas tiesībām uz sava vārda un uzvārda atveidi un valsts noteiktajiem ierobežojumiem, izanalizējot Latvijai saistošo dažādu līmeņu starptautisko tiesu un cilvēktiesību aizsardzības institūciju praksi. Rakstā galvenokārt analizēta Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) prakse un ANO Cilvēktiesību komitejas prakse, uzraugot Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kā arī ilustrēta Latvijas Republikas Satversmes tiesas nostāja analizējamajā problēmjautājumā.1 ...
Pievienot mapei
Artūrs Kučs
žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesu varas objektivitāte kā pamats tiesnešu ierobežotai kritikai Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē
3
23. Jūlijs 2013 /NR. 30 (781)
Izteiksmes brīvības robežas, kritizējot tiesu varu vai pat atsevišķus tiesnešus, ir jautājums, par kuru bieži tiek diskutēts akadēmiskajā literatūrā.1 Plaša tiesas vai atsevišķu tiesnešu kritika sastopama arī ikdienā plašsaziņas līdzekļu publikācijās un nereti arī procesā iesaistīto pušu izteikumos. It īpaši tas raksturīgs gadījumos, kad tiesas pieņem spriedumus, kas sabiedrības vairākumam emocionāli vai morāli nav pieņemami. No vienas puses, šāda kritika var būt pamatota, jo tiesas ne vienmēr ir pietiekami skaidri un izsvērti norādījušas spriedumā argumentus, uz kuriem ir balstīta tiesas sprieduma rezolutīvā daļa. No otras puses, preses kritiska reakcija pret tiesu varu vairumā gadījumu ir saistāma ar laika trūkumu vai neiedziļināšanos plašāk tiesas izskatītajā lietā, kā arī ar nepilnīgām zināšanām par tiesību normu piemērošanu. ...
Pievienot mapei
Iveta Ļaksa
žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi
Administratīvā pārkāpuma kvalifikācijas problēmas darba līguma formas dēļ
16
2. Jūlijs 2013 /NR. 26 (777)
Valsts darba inspekcijas piemērotie administratīvie sodi, par ko paredzēta administratīvā atbildība saskaņā ar Latvijas Administratīvā pārkāpuma kodeksa (turpmāk arī – APK) 41. panta otro daļu par darba līguma nenoslēgšanu rakstveida formā, un līdzšinējā tiesu prakse liecina par to, ka, tulkojot tiesību normas pēc gramatiskās metodes, iespējams nonākt pie nepareizas administratīvo pārkāpumu kvalifikācijas. Autores skatījumā, šī problēma ir diskusijas vērta, tādējādi šajā publikācijā tiks sniegti argumenti viedokļa aizstāvībai. ...
Pievienot mapei
Dina Gailīte
žurnāls / Juridiskā literatūra
Izdots darba likums trīs valodās
18. Jūnijs 2013 /NR. 24 (775)
Klajā nācis unikāls Darba likuma izdevums – latviešu, angļu un vācu valodā (likuma redakcija ar grozījumiem, kas izsludināti līdz 11.07.2012.). ...
Pievienot mapei
Ieva Krūmiņa
žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi
Romas IV regula – jauns regulējums pārrobežu mantojumu lietās
5
21. Maijs 2013 /NR. 20 (771)
2012. gada 4. jūlijā Eiropas Komisija ir pieņēmusi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 650/2012 par jurisdikciju, piemērojamajiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi, publisku aktu akceptēšanu un izpildi mantošanas lietās un Eiropas mantošanas apliecības izveidi, sauktu par Romas IV regulu (turpmāk – Regula). Regula ievieš Eiropas Savienībā (turpmāk – ES) ne tikai vienotas kolīziju normas un jurisdikciju pārrobežu mantojumu lietās, bet viena tiesību akta ietvaros kompleksi ietver arī regulējumu par nolēmumu atzīšanu/ publisko aktu akceptēšanu un izpildi, kā arī jauna starptautiska dokumenta – Eiropas mantošanas apliecības – izveidi. Tā kā Regula ir piemērojama, tikai sākot ar 2015. gada 17. augustu, tās izpildes sakarā pagaidām ir vairāki neskaidri un atvērti jautājumi. Raksta mērķis ir sniegt vispārēju ieskatu par Regulas būtiskākajiem aspektiem un gaidāmajām izmaiņām, kas iezīmē jaunu attīstības posmu pārrobežu mantojumu tiesībās. ...
Pievienot mapei
Ilze Dubava
žurnāls / Informācija
ES dalībvalstu suverenitātes īpatnības
7. Maijs 2013 /NR. 18 (769)
2013. gada 26. aprīlī Rīgas Juridiskajā augstskolā Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis, Rīgas Juridiskās augstskolas goda profesors un Konstitucionālo tiesību komisijas priekšsēdētājs Dr.iur.h.c. Egils Levits sniedza vieslekciju "Eiropas Savienības dalībvalstu suverenitāte". "Jurista Vārds" piedāvā nelielu ieskatu E. Levita lekcijas galvenajās atziņās.  ...
Pievienot mapei
Aleksandrs Berjozkins
žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi
Valsts atbildības par ES tiesību pārkāpumu principa piemērošana Latvijā
9. Aprīlis 2013 /NR. 14 (765)
Lietā Francovich1 nodibinātais valsts atbildības par Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tiesību pārkāpumu princips ir uzskatāms par vienu no fundamentāliem pavērsieniem ES Tiesas (turpmāk – EST) judikatūrā, kam ir būtiska un neatgriezeniska ietekme uz dalībvalstu nacionālajām tiesību sistēmām un to tiesisko kārtību. Neskatoties uz to, ka valsts atbildības par ES tiesību pārkāpumu princips ir radīts jau vairāk nekā pirms divdesmit gadiem, Latvijā vēl aizvien nepastāv tiesu prakse attiecībā uz tā piemērošanu,2 kā arī līdz šim nav ticis pieņemts nekāds tiesiskais regulējums, kas šajā jautājumā viestu skaidrību. Tāpat gandrīz neiespējami ir atrast minētajam jautājumam veltītas tiesību zinātnieku publikācijas, kas ļauj apgalvot, ka valsts atbildības princips ir viens no vismazāk pētītajiem ES tiesību "pienesumiem" Latvijas tiesību sistēmā. Šāda situācija, visticamāk, ir pamatota ar jau minēto strīdu neesamību tiesu praksē, bez kuriem attiecīgi nerodas jautājumi par valsts atbildības principa piemērošanu Latvijā. ...
Pievienot mapei
Kristofs Grigoleits Hanss
žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi
Vienotie Eiropas tirdzniecības noteikumi kā kuriozs eksperiments
26. Marts 2013 /NR. 12 (763)
Vienoto Eiropas tirdzniecības noteikumu projekts, kuru 2011. gada oktobrī ir publiskojusi Eiropas Komisija, turpina būt asu diskusiju objekts. Soli pa solim Eiropas Komisija mēģina radīt vienotas Eiropas privāttiesības. Taču pati ideja ir vēl nenobriedusi un ieguvums ekonomikai no tā visa – niecīgs. ...
Pievienot mapei
Ilze Dubava
žurnāls / Informācija
ES pasažieru tiesības tagad attiecas arī uz autobusu transportu
26. Marts 2013 /NR. 12 (763)
2013. gada 1. martā stājās spēkā regula par autobusu pasažieru tiesībām,1 līdz ar to Eiropas Savienības ietvaros pasažieru tiesības tagad attiecas uz visu transporta veidu lietotājiem. Regula ir vērsta uz to, lai nodrošinātu autobusu pasažieriem minimālās aizsardzības līmeni, kas ir līdzvērtīgs citos pārvadājumu veidos piemērotajam līmenim. Regulas darbības joma aptver regulāros pasažieru pārvadājumus, kuru plānotais attālums ir 250 km vai vairāk. ...
Pievienot mapei
Inese Nikuļceva
žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi
Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums lietā "Mitkus pret Latviju"
4
5. Marts 2013 /NR. 9 (760)
Kā zināms, Latvija ir Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas1 dalībvalsts. Lai izprastu cilvēka pamattiesību attīstības tendences, jo īpaši svarīgi ir sekot Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) judikatūrai un analizēt to. ECT spriedums lietā "Mitkus pret Latviju"2 pieņemts 2012. gada 2. oktobrī. Šajā lietā ECT nav paudusi principiāli jaunas atziņas, un tas nav uzskatāms par "atkāpi" no ECT judikatūras vecākās līdzīgās lietās, tomēr šis spriedums ir pieņemts lietā pret Latvijas Republiku, tāpēc tas ir īpaši svarīgs tieši Latvijai. Spriedumā lietā "Mitkus pret Latviju" ECT atzina Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) 3. panta (spīdzināšanas aizliegums), 6. panta (tiesības uz taisnīgu lietas izskatīšanu) un 8. panta (tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību) pārkāpumu. Tomēr rakstā tiek analizēts spriedums, ECT argumentācija un izdarītie secinājumi tikai tiktāl, ciktāl tie attiecas uz Konvencijas 8. panta, kas garantē privātās dzīves neaizskaramību, pārkāpumu. ...
Pievienot mapei
Krišjānis Bušs
žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi
Privātās dzīves neaizskaramības pamatprincipi Eiropā un ASV
2
19. Februāris 2013 /NR. 7 (758)
Aktīva sociālo komunikācijas līdzekļu lietošana, mediju satura paplašināšanās, kā arī globālo pozicionēšanas sistēmu izmantošana ikdienas sakaru līdzekļos mūsdienās padara tiesības uz privāto dzīvi par daudz nozīmīgākām, nekā tās bija pirms dažiem desmitiem gadu. Tā kā ir neiespējami prognozēt, kādā ātrumā un apjomā turpināsies tehnoloģiju attīstība, ir jānosaka kategoriskāks tiesiskais regulējums personu tiesību uz privāto dzīvi aizsardzībai, jo pretējā gadījumā šo tiesību īstenošana nākotnē var tikt būtiski apdraudēta. Privātās dzīves neaizskaramība jeb tiesības uz privāto dzīvi tiek aizsargātas gan ar Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk – ANO) Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju1 un Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,2 gan arī citiem starptautiskajiem3 un reģionālajiem cilvēktiesību dokumentiem.4 ...
Pievienot mapei
Artūrs Spīgulis, Tatjana Čaika
žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi
Kopīgi īstenotas iepirkuma procedūras un piegādātāju piedāvājumi
6
5. Februāris 2013 /NR. 5 (756)
Publisko iepirkumu likuma (turpmāk – PIL) viens no mērķiem ir nodrošināt piegādātāju brīvu konkurenci, kā arī vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret tiem.1 Tāpat arī Konkurences likuma (turpmāk – KL) mērķis ir aizsargāt, saglabāt un attīstīt brīvu, godīgu un vienlīdzīgu konkurenci visās tautsaimniecības nozarēs sabiedrības interesēs.2 Papildus tam, ņemot vērā, ka tieši pasūtītāji rīkojas ar iepirkumu līdzekļiem, PIL tieši ir noteikts vēl arī mērķis nodrošināt valsts un pašvaldību līdzekļu efektīvu izmantošanu. Lai arī KL kā tā mērķi dažādu līdzekļu efektīvu izmantošanu tieši nenorāda, tas pēc būtības izriet no saimnieciskās sāncensības starp tirgus dalībniekiem, kas pastāv konkurences apstākļos. Tātad, regulējot gan pasūtītāju darbības, organizējot iepirkuma procedūras un iegādājoties dažādas tiem nepieciešamās preces un pakalpojumus, gan tirgus dalībnieku darbības, iesniedzot un īstenojot savus piedāvājumus iepirkumu procedūrās, abu tiesību aktu – PIL un KL – noteikumiem ir kopīgs mērķis, un šo mērķu sasniegšanai būtiska ir attiecīgo tiesību normu piemērošana. ...
Pievienot mapei
Ilze Dubava, Nils Muižnieks
žurnāls / Intervija
Es labprāt redzētu tādu Latviju, kurā cilvēki grib iebraukt, nevis izbraukt
5
5. Februāris 2013 /NR. 5 (756)
Drīz apritēs gads, kopš augsto Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāra amatu ieņem latvietis Nils Muižnieks. Tomēr joprojām pat daudziem cilvēktiesību lietpratējiem un vēl jo vairāk citiem Latvijas iedzīvotājiem nav daudz informācijas par to, kādi ir šādas amatpersonas pienākumi un ko, savu darbību uzsākot, jau paguvis izdarīt N. Muižnieks. Turklāt no šādas – Eiropas Padomes – perspektīvas, iespējams, objektīvāk (vai vismaz citādi) redzama arī cilvēktiesību situācija Latvijā. Tādēļ "Jurista Vārds" nešauboties izmantoja iespēju līdz ar citiem Latvijas medijiem intervēt N. Muižnieku, kurš 2013. gada 25. janvārī teica uzrunu Nīderlandes Helsinku komitejas rīkotajā konferencē "Cilvēktiesību nākotne Eiropā" (The Future of Human Rights in Europe) Hāgā. Uzstājoties konferencē, N. Muižnieks raksturoja, viņaprāt, galvenos Eiropas cilvēktiesību sistēmas izaicinājumus (cilvēktiesību situācija terorisma apkarošanas un ekonomiskās krīzes kontekstā, Lielbritānijas pretestība Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) spriedumiem, interneta iespaids uz cilvēktiesībām u.c. – plašāk skat. 9. lpp.), bet, atbildot uz Latvijas žurnālistu jautājumiem, analizēja Baltijas valstu problēmas cilvēktiesībās, kā arī pievērsās tradicionāli sāpīgajiem mūsu valsts jautājumiem – mazākumtautību integrācijas problēmām, lielajam bērnu skaitam, kas piedzimstot neiegūst Latvijas pilsonību un turpina vairot nepilsoņu rindas utt. ...
Pievienot mapei
Ivars Pommers
žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi
Kritiskas piezīmes par Civillikuma grozījumu projektu sakarā ar Direktīvas 2011/ES normu ieviešanu
6
22. Janvāris 2013 /NR. 3 (754)
Tieslietu ministrija ir izstrādājusi projektu grozījumiem Civillikumā, ar kuriem tiek ieviestas Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Direktīvas 2011/7/ES par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos nacionālajā tiesību sistēmā normas (Ministru kabineta mājaslapa: http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/search, projekts VSS-1174; turpmāk – Direktīva 2011/7/ES). Raksta autora ieskatā, likumprojekts ir izstrādāts sliktā kvalitātē un Direktīvas 2011/7/ES normu ieviešana tādā veidā, kādā to iecerējusi Tieslietu ministrija, nebūtu pieļaujama. ...
Pievienot mapei
Ilze Dubava
žurnāls / Informācija
ES tiesību loma strīdos par ieguldītāju aizsardzību, kas balstās uz līgumiem starp ES dalībvalstīm
1
22. Janvāris 2013 /NR. 3 (754)
Ja ārvalsts ieguldītāju aizsardzības jautājumu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un trešām valstīm Eiropas Savienība pakāpeniski pārņem savā kompetencē, joprojām nav viennozīmīgi skaidrs, kas notiek ar tiem ieguldījumu nolīgumiem, kas noslēgti starp ES dalībvalstīm. Arbitrāžas tribunāli, ES Komisija, ES dalībvalstis un investori pauž atšķirīgas nostājas. ...
Pievienot mapei
Ilze Dubava
žurnāls / Informācija
Jaunumi regulējumā par ES dalībvalstu divpusējo ieguldījumu nolīgumiem ar trešām valstīm
15. Janvāris 2013 /NR. 2 (753)
Šī gada sākumā spēkā stājās Eiropas Savienības regula, kas paredz pakāpenisku pāreju no Eiropas Savienības dalībvalstu divpusējiem ieguldījumu nolīgumiem uz Eiropas Savienības noslēgtiem nolīgumiem ārvalsts ieguldītāju aizsardzībai. Šīs izmaiņas saistītas ar to, ka līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā ārvalsts ieguldījuma regulējums ir ekskluzīvā Eiropas Savienības kompetencē. ...
Pievienot mapei
Arnis Buka
žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi
Eiropas Savienības Komisijas iespējas kontrolēt dalībvalstu tiesas
15. Janvāris 2013 /NR. 2 (753)
Raksta mērķis ir analizēt, cik lielā mērā Eiropas Savienības (turpmāk – ES) Komisija ir tiesīga veikt uzraudzību pār dalībvalstu tiesām, ja tās pārkāpj ES tiesības, jo īpaši Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) 267. pantā paredzēto pienākumu vērsties ar lūgumu sniegt prejudiciālo nolēmumu ES Tiesā. Raksts vispirms vispārīgi aplūko ES dalībvalsts tiesu varas prettiesiskas darbības kā valsts atbildības ES tiesībās pamatu, bet pēc tam pievēršas jau konkrēti ES Komisijai kā iespējamai dalībvalstu tiesu kontrolētājai, aplūkojot gan līdzšinējo pieredzi, gan arī nākotnes perspektīvas. ...
Pievienot mapei
Ilze Dubava
žurnāls / Informācija
Eiropas Savienības pilsonības institūts – koncepts un prakse
11. Decembris 2012 /NR. 50 (749)
Saistībā ar referenduma iniciatīvu pilsonības jautājums Latvijā ir viens no pēdējā laika aktuālākajiem tematiem. Tomēr pilsonības jautājumi ir aktuāla un sarežģīta tēma ne tikai nacionālajās tiesībās. To apliecināja Baltijas – Vācijas augstskolu biroja rīkotā profesora Dr. Dr.h.c. Norberta Raiha (Norbert Reich) vieslekcija "Eiropas Savienības pilsonība – bezlimitu solidaritāte?", kas tika nolasīta 2012. gada 3. decembrī Latvijas Universitātē. Diemžēl ES pilsonības institūta izvērtēšana no Latvijas perspektīvas nenotika, jo Dr. Kristīnes Dupates paredzētā prezentācija nenotika viņas slimības dēļ. ...
Pievienot mapei
Kristīna Krasta
žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi
Kas ir prevalējošas imperatīvas normas
27. Novembris 2012 /NR. 48 (747)
Latvijas likumdevējs tās dēvē par pavēlošām un aizliedzošām normām, Vācijas – par Eingriffsnormen jeb zwingende Vorschriften, Francijas – par lois de police, anglosakšu sistēmā runā par mandatory rules, savukārt Eiropas Savienības likumdevējs tās nosaucis par prevalējošām imperatīvām normām1 un definējis Romas I regulas2 9. pantā. ...
Pievienot mapei
Arnis Buka
žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi
Latvijas prokurori kā "tiesa" Eiropas Savienības tiesību izpratnē
2
20. Novembris 2012 /NR. 47 (746)
Eiropas Savienības pamatdokumenta – Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) – 267. pants paredz īpašu sadarbības procesu starp dalībvalstu tiesām un Eiropas Savienības (turpmāk – ES) Tiesu. No šī panta izriet, ka dalībvalstu tiesu institūcijām ir iespējas un atsevišķos gadījumos arī pienākums vērsties pie ES Tiesas, lai lūgtu tās viedokli prejudiciāla nolēmuma formā par ES tiesību normu interpretāciju vai spēkā esamību. Prejudiciālie nolēmumi kā unikāls un daudzšķautņains ES tiesību institūts ir bijuši daudzu akadēmisku pētījumu objekts.1 Šis raksts aplūkos tikai atsevišķu interesantu niansi saistībā ar prejudiciālajiem nolēmumiem un Latvijas tiesību normām, proti, par jēdziena "dalībvalsts tiesa" izpratni prejudiciālo nolēmumu kontekstā un par Latvijas Kriminālprocesa likumā paredzētajām Latvijas ģenerālprokurora iespējām vērsties ES Tiesā pēc prejudiciālā nolēmuma. ...
Pievienot mapei
Kristīne Līce
žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi
Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Latvijas tiesu mijiedarbība
4
20. Novembris 2012 /NR. 47 (746)
Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) judikatūra ir kļuvusi par neatņemamu Latvijas tiesu darba instrumentu un ir gan tiesību avots, gan ietvars nacionālo tiesību normu interpretācijai. ECT nolēmumi par sūdzībām no Latvijas ir arī Latvijas tiesu darba vērtējums konkrētās sūdzības kontekstā. Taču nebūtu pareizi uzskatīt, ka Latvija un tās tiesas ir vienīgi pasīvi ECT norādījumu saņēmēji. Tādēļ šī referāta* mērķis ir iezīmēt ECT un Latvijas tiesu mijiedarbības formas, īpašu uzmanību veltot tam, kā Latvijas tiesas ietekmē ECT nolēmumus. ...
Pievienot mapei
Aiga Mieriņa
žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi
Romas I un Romas II regulas piemērotība internetā nodibinātām līgumiskām un ārpuslīgumiskām saistībām
2
23. Oktobris 2012 /NR. 43 (742)
Interneta bezrobežu raksturs nereti rada situācijas, ka ar interneta starpniecību nodibinātās līgumiskās vai ārpuslīgumiskās tiesiskās attiecības ir saistītas vairāk nekā ar vienu valsti, līdz ar to vairāk nekā ar vienu tiesību sistēmu. ...
Pievienot mapei
Kalvis Torgāns
žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi
Līgumsoda anomālijas Direktīvas 2011/7/ES normu kontekstā
7
16. Oktobris 2012 /NR. 42 (741)
Izlasot Direktīvu 2011/7/ES par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos, kas paredz enerģiskāk apkarot komercdarbību negatīvi ietekmējošos kavētos maksājumus, rodas jautājums, kāpēc tajā ne reizi nav minēts līgumsods. Latvijā tieši līgumsods ir tas, kas visbargāk soda maksājumu kavējumu gadījumos. Vai ES institūcijas, sekojot anglosakšu koncepcijai, jau būtu atteikušās no sodošām sankcijām privāttiesībās? ...
Pievienot mapei
žurnāls / Tiesību prakse
Eiropas Savienības Tiesa: svarīgākie spriedumi
28. Augusts 2012 /NR. 35 (734)
Šajā numurā publicējam kārtējo Tieslietu ministrijas sagatavoto pārskatu par Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk tekstā – EST un Tiesa) šā gada otrajā ceturksnī izskatītajām lietām. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Eiropas telpā
Apmācības Eiropas Savienības starptautiskajās privāttiesībās
10. Jūlijs 2012 /NR. 28 (727)
Šajā rakstā sniegts neliels pārskats par svarīgākajām aktualitātēm, Tieslietu ministrijai īstenojot Eiropas Komisijas īpašās programmas “Civiltiesības” projektus. Šogad tādi ir divi: “Civiltiesiskās sadarbības kvalitātes uzlabošana: Eiropas Savienības līmeņa procedūras civillietās un iespējas, kuras sniedz pierādījumu iegūšanas regula un dokumentu izsniegšanas regula” un “Jaunākās attīstības tendences pārrobežu ģimenes lietās Eiropas Savienībā: uzturēšanas saistības un laulības šķiršanai piemērojamais likums”. ...
Pievienot mapei
Iveta Ceple
žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi
Valsts atbalsta un publiskā iepirkuma mijiedarbība
15. Maijs 2012 /NR. 20 (719)
Raksta mērķis ir noskaidrot, vai līguma slēgšanas tiesību piešķiršana publiskā iepirkuma procedūrā var veidot valsts atbalstu Līguma par Eiropas Savienības darbību izpratnē. Atbilde uz šo jautājumu ir pozitīva. Valsts atbalsts publiskajā iepirkumā ir iespējams, jo publiskais iepirkums nav izslēgts no valsts atbalsta kontroles regulējuma jomas. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Diskusija
Līgums par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā – no Eiropas Savienības tiesību un Satversmes viedokļa
15. Maijs 2012 /NR. 20 (719)
Atzinums sniegts 2012. gada 20. martā, tā sagatavošanā piedalījās padomes locekļi: Ieva Kalniņa, Māris Lejnieks, Ieva Miļūna, Mārtiņš Paparinskis, Debora Pāvila un Elīna Šteinerte. Dokumenta izstrādē nepiedalījās padomes vadītāja Kristīne Krūma. ...
Pievienot mapei
Māris Brizgo
žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi
Līgumi par finansējuma piešķiršanu no struktūrfondiem: tiesiskais statuss
2
27. Marts 2012 /NR. 13 (712)
Jau kopš 2004. gada Latvijas uzņēmējiem ir pieejams finansējums no dažādiem Eiropas Savienības struktūrfondiem, piemēram, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības fonda (ERAF), Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) un Kohēzijas fonda. Minēto fondu tiesiskais regulējums līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā ir būtiski papildinājis Latvijas tiesību sistēmu gan ar neskaitāmiem Eiropas Savienības, gan ar daudziem Latvijas Republikas normatīvajiem tiesību aktiem. Līdz ar fondu pieejamību veidojas jaunas tiesiskās attiecības uzņēmēju un valsts iestāžu starpā. Sakarā ar to, ka šīs tiesiskās attiecības ir nosacīti jaunas, arī juridiskā prakse vēl nav pilnībā attīstījusies un nostabilizējusies. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Eiropas telpā
Aktualitātes Eiropas Savienības krimināltiesību jautājumos
20. Marts 2012 /NR. 12 (711)
Neraugoties uz to, ka Eiropas Savienības krimināltiesības neizraisa Latvijas juristu padziļinātu uzmanību, attīstība šajā jomā ir nenoliedzama. Kāpēc Eiropas Savienība ietekmē jomu, kas līdz šim bijusi dalībvalstu prerogatīva? Atbilde ir skaidra. Sākot ar apvienību, kas veidota, lai uzlabotu ekonomisko stāvokli, dalībvalstis saprata, ka nākamais loģiskais solis būtu nodrošināt ne tikai brīvu preču, pakalpojumu, kapitāla, bet arī personu kustību. Ja tiek atceltas robežas, tiek rastas jaunas iespējas noziedzīgiem nodarījumiem, pārkāpēji pārvietojas brīvāk un aktīvāk, kas rada nepieciešamību nodrošināt gan efektīvu datu apmaiņu, gan efektīvu sodu izpildi. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Numura tēma
Vai valdes loceklis vienlaikus var būt arī grāmatvedis, pārdevējs, apkopējs
1
28. Februāris 2012 /NR. 9 (708)
Dalībai šā speciālā numura diskusijā piekrita arī divas no līdzšinējām JV autorēm, kuras jau iepriekš savās publikācijās ir analizējušas ar kapitālsabiedrību valdes locekļiem saistītus jautājumus. Proti, ZAB "BORENIUS" vecākā juriste, RSU doktorante, Ilgtspējas indeksa darba vides eksperte Mg.iur. SIGITA KRAVALE (sk. arī: Kapitālsabiedrības valdes loceklis nav darbinieks, JV, 12.05.2009., Nr. 19) un zvērināta advokāte, ZAB BDO Zelmenis & Liberte partnere LL.M. VITA LIBERTE (sk. arī: Tiesiskās attiecības starp kapitālsabiedrību un valdes locekli, JV, 10.03.2009., Nr. 10). ...
Pievienot mapei
Irēna Kalniņa
žurnāls / Numura tēma
Par valdes locekļa nodarbinātības formu un garantijām
28. Februāris 2012 /NR. 9 (708)
Atbilstoši Komerclikuma 209. pantam sabiedrības pārvaldes institūcijas ir dalībnieku sapulce un valde, kā arī padome (ja tāda ir izveidota). Šobrīd ir aktuāls jautājums ne tikai par valdes locekļa nodarbinātības formu, bet arī par valdes locekļa garantijām. ...
Pievienot mapei
Aigars Strupišs
žurnāls / Numura tēma
Tiesas spriedumu komentāri: par valdes locekli kā darbinieku
5
28. Februāris 2012 /NR. 9 (708)
Atsaucoties "Jurista Vārda" redakcijas aicinājumam, šajā rakstā pausts autora viedoklis un komentāri1 par divos Administratīvās rajona tiesas spriedumos (abi stājušies likumīgā spēkā un publicēti šī žurnāla rubrikā "Tiesību prakse/Nolēmumi") paustajām tēzēm par komercsabiedrību valdes locekli kā darbinieku. ...
Pievienot mapei
Jānis Kārkliņš
žurnāls / Numura tēma
Par valdes locekļa tiesisko statusu
28. Februāris 2012 /NR. 9 (708)
Komerclikuma1 221. pants nosaka, ka valde ir sabiedrības izpildinstitūcija, kura vada un pārstāv sabiedrību. Sabiedrības vadīšana ietver organizatoriskus pasākumus komercdarbības norises nodrošināšanai, t. sk. darbību atbilstoši likuma prasībām, uzskaites nodrošināšanu, rīkojumu izdošanu u. tml. (vadīšanas funkcija), kā arī juridiska rakstura darbības tiesiskajās attiecībās ar trešajām personām (pārstāvības funkcija). Praksē ir grūti definēt ...
Pievienot mapei
Dace Pelēkā
žurnāls / Numura tēma
Komercsabiedrību amatpersonu tiesiskais statuss atalgojuma kontekstā
2
28. Februāris 2012 /NR. 9 (708)
Lai arī jautājumi, kas saistīti ar Civillikumā, Komerclikumā vai Darba likumā ietverto normu piemērošanu, nav Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) kompetencē, ievērojot likuma "Par nodokļiem un nodevām" 18. panta pirmās daļas 2. punktā noteikto, VID kā nodokļu administrācijas pienākums ir kontrolēt nodokļu, nodevu, kā arī citu valsts noteikto maksājumu aprēķināšanas un maksāšanas pareizību un atbilstoši minētā likuma 18. panta pirmās daļas 4. punktā noteiktajam piemērot sankcijas nodokļu (nodevu) likumu pārkāpējiem, pamatojoties uz likumiem un Ministru kabineta noteikumiem. VID viedoklis uz diskusijas jautājumiem sniegts, ņemot vērā VID kompetenci un nodokļu maksātājiem likuma "Par nodokļiem un nodevām" 15. panta pirmajā daļā noteiktos vispārīgos pienākumus – aprēķināt maksājamo (iemaksājamo) nodokļu summas un noteiktajā termiņā un pilnā apmērā nomaksāt nodokļus un nodevas. ...
Pievienot mapei
Renārs Lūsis
žurnāls / Numura tēma
Darba inspekcija katru gadījumu vērtē individuāli
5
28. Februāris 2012 /NR. 9 (708)
Tā kā saskaņā ar Valsts darba inspekcijas likuma 2. panta pirmo daļu Valsts darba inspekcija (turpmāk – Darba inspekcija) ir labklājības ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde un Labklājības ministrija izstrādā valsts politiku darba tiesisko attiecību regulēšanā, Darba inspekcija pievienojas Labklājības ministrijas 2011. gada 30. decembra vēstulē Nr. 15.2-04/2929 (sk. 11. lpp.) paustajam viedoklim par kapitālsabiedrības izpildinstitūciju locekļu, tātad arī valdes locekļu, nodarbināšanas nosacījumiem. ...
Pievienot mapei
Baiba Lielkalne
žurnāls / Numura tēma
Valdes locekļu nodarbinātības problemātiskie aspekti
2
28. Februāris 2012 /NR. 9 (708)
Valdes kā sabiedrības likumiskā pārstāvja funkcijas Kapitālsabiedrība (turpmāk tekstā – sabiedrība) ir juridiska persona, un, ņemot vērā, ka juridiskā persona kā juridiski pastāvoša fikcija nav spējīga ne formulēt, ne paust savu gribu, tai ir nepieciešams pārstāvis, kas rīkotos tās vārdā un vietā. "Juridiskās personas griba veidojas tās iekšienē, t. i., tās institūcijās, un uz ārpusi to pauž vai nu šīs institūcijas (orgāni), vai līgumiskie ...
Pievienot mapei
žurnāls / Numura tēma
Ja valdes loceklis bez darba līguma savā uzņēmumā šuj kleitas
35
28. Februāris 2012 /NR. 9 (708)
Jau izsenis juristu vidē ir aktuāla diskusija par likumu patieso būtību un jēgu, vienlaikus mēģinot rast viedokļu kompromisu un definēt, ko ietver jēdziens "labs, pareizs likums". Lai arī par to domas dalās, jo ne visi ir vienisprātis, piemēram, par taisnīguma – likuma mērauklas – izpratni, tomēr šķiet, ka tikai retais atbalstītu tiesisko nenoteiktību jeb, gluži kā dzejas rindās, iespēju katram likumā atrast ko savu atbilstoši tā brīža vajadzībām, vēlmēm un sajūtām. Varbūt nedaudz pārspīlēts salīdzinājums, tomēr šoreiz tā ir sanācis ar jautājumu, kas skar no Komerclikuma izrietošo kapitālsabiedrību valdes locekļu pārstāvību, funkcijas, uzdevumus, nodarbinātību. Kāds oponēs – šajā ziņā likumos viss ir skaidrs un saprotams, taču šī žurnāla numura tēma atklāj ko citu – dažādos aspektos vienprātības nav, un tas spilgti izpaužas arī likuma piemērošanas praksē. Tā, piemēram, šajā numurā izlasīsiet, ka tiesas spriedumus un tajos paustās atziņas, ar kurām valsts pārvaldes iestāde pamato un pastiprina savas administratīvās prakses tiesiskumu, autoritatīvs komerctiesību eksperts komentē nepārprotami: "VID un tiesas argumentācijas gaita [..] ir stipri apšaubāma ne vien no komerctiesību, darba tiesību un tiesību teorijas, bet arī no elementāras loģikas un argumentācijas skatupunkta. Līdz ar to var apgalvot, ka šāda administratīvā un tiesu prakse ir prettiesiska ne vien no komerctiesību, darba tiesību un nodokļu tiesību, bet arī no cilvēktiesību aspekta." Tādēļ, atsaucoties Tieslietu ministrijas izteiktajam pamudinājumam, "Jurista Vārds" ir sagatavojis un lasītāju vērtējumam nodod šo speciālo tematisko numuru, kas tapis, lai izvērstu diskusiju par kapitālsabiedrību valdes locekļu tiesisko statusu un no tā izrietošajām tiesībām, pienākumiem to nodarbinātības un atlīdzības sakarā. Lai aptvertu pēc iespējas plašāku viedokļu spektru, minētās tēmas ietvaros savās domās dalās gan darba tiesību un komerctiesību, gan arī nodokļu tiesību speciālisti. Tādējādi lasītājiem šajā numurā piedāvājam praktizējošu juristu un mācībspēku viedokļus, valsts pārvaldes iestāžu (Tieslietu ministrija, Labklājības ministrija, Valsts darba inspekcija, Valsts ieņēmumu dienests) oficiālo nostāju, kā arī īpaši atlasītus spēkā stājušos Administratīvās rajona tiesas spriedumus (rubrikā "Tiesību prakse/Nolēmumi), kuri turklāt autoru rakstos (starp tiem LU Juridiskās fakultātes lektors Aigars Strupišs) tiek komentēti, analizējot tajos paustās atziņas. Lai arī šis speciālais numurs joprojām nedod vienu konkrētu atbildi – divi reiz divi ir četri, tomēr, izzinot dažādos viedokļus, redakcijas ieskatā, šajos rakstos kopumā tomēr izkristalizējas būtiski apsvērumi un kritēriji, kas nākotnē var kalpot par vienveidīgu pieeju šo strīdīgo jautājumu risināšanā. JV redakcija ...
Pievienot mapei
Emīls Paupe
žurnāls / Eiropas telpā
Tiesības uz taisnīgu tiesu ES Komisijas konkurences pārkāpumu procedūrā (II)
14. Februāris 2012 /NR. 7 (706)
Šajā rakstā autors turpina analizēt (sk.: Tiesības uz taisnīgu tiesu ES Komisijas konkurences pārkāpumu procedūrā. Jurista Vārds, Nr. 41(688), 11.10.2011.), vai Eiropas Savienības Komisijas konkurences pārkāpumu procedūrā, kurā tiek izvērtēts, vai uzņēmums ir pārkāpis Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. pantu tiek ievērotas Eiropas Pamattiesību hartas 47. un 48. pantā nostiprinātās tiesības uz taisnīgu tiesu, kurām ir tāds pats tvērums un nozīme kā Eiropas Padomes Eiropas Pamattiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. pantam. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Eiropas telpā
Aktualitātes Eiropas Savienības starptautisko privāttiesību jautājumos
13. Decembris 2011 /NR. 50 (697)
Laika gaitā Eiropas Savienības (ES) starptautiskās privāttiesības civillietās ir kļuvušas ne tikai par simbolisku tiesību aktu kopumu, bet arī par līdzekli, kas, pirmkārt, tuvina sabiedrību civiltiesību izpratnei, jo tās ir neatņemama daļa no indivīda dzīves – darbā, attiecībās ar laulāto, bērniem, pakalpojumu sfērā, otrkārt, palīdz veicināt pārrobežu strīdu risināšanu, treškārt, palīdz arī uzlabot tiesību normu piemērotāju izpratni gan par to, kā darbojas starptautiskās privāttiesības ES līmenī, gan arī par to, kā tās uzlabojas un attīstās. Eiropas Savienības regulējums starptautisko privāttiesību jautājumos paver plašas iespējas un bagātu praksi to piemērošanā, kas, jāteic, šodien jau vairs nav attāli un nepazīstami, bet gan plaši izvērsti tiesu praksē, tostarp arī Latvijā. Kā piemēru varētu minēt Padomes 2000. gada 22. decembra Regulu Nr. 44/2001 (EK) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās1 un Padomes 2003. gada 27. novembra Regulu Nr. 2201/2003 (EK) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas Nr. 1347/2000 (EK) atcelšanu.2 Specifiskajos tiesību jautājumos ES jau ir ieviests regulējums, kas veicina vienā dalībvalstī pieņemta nolēmuma automātisku izpildi citā dalībvalstī – attiecīgi regulas par Eiropas izpildes rīkojumu3, Eiropas maksājuma rīkojumu4 un Maza apmēra prasībām5. Arī pārrobežu uzturēšanas saistību jautājumos ES ir pieņemts atvieglots mehānisms uzturlīdzekļu piedziņai ES, proti, Padomes 2008. gada 18. decembra Regula Nr. 4/2009 (EK) par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un sadarbību uzturēšanas saistību lietās6. Piemērojamo tiesību aktu jautājumi tiek risināti vēl ar vairākiem ES tiesību aktiem: Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Regulu (EK) Nr. 593/2008 par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām (Roma I)7; Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. jūlija Regulu (EK) Nr. 864/2007 par tiesību aktiem, kas piemērojami ārpuslīgumiskām saistībām (Roma II)8; Padomes 2010. gada 20. decembra Regulu Nr. 1259/2010 (ES), ar kuru īsteno ciešāku sadarbību attiecībā uz tiesību aktiem, kas piemērojami laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai9; Padomes 2008. gada 18. decembra Regulu Nr. 4/2009 (EK) par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un sadarbību uzturēšanas saistību lietās10. Taču ES joprojām aktīvi tiek pilnveidotas starptautiskās privāttiesības. Iniciatīvu mērķis ir veicināt nolēmumu aprites ātrumu, tiesiskās vides integritāti un civilprocesa unifikāciju Eiropas reģionā. Esošā sistēma pastāvīgi tiek papildināta. Piemēram, šobrīd Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar priekšlikumu: – Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, lēmumu un autentisku aktu atzīšanu un izpildi mantošanas jomā un par Eiropas mantojuma apliecības izveidi11; – Padomes Regulai par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi laulāto mantisko attiecību lietās12; – Padomes Regulai par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi lietās par reģistrētu partnerattiecību mantiskajām sekām13; – Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerc­lietās,14 ar ko tiks pārskatīta un pilnveidota Briseles I Regula; – Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par aizsardzības pasākumu savstarpēju atzīšanu civillietās15; – Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko izveido Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojumu, lai atvieglotu pārrobežu parādu piedziņu civillietās un komerclietās16. Tādēļ šajā materiālā Tieslietu ministrijas (TM) darbinieki sniedz koncentrētu un aktuālu informāciju par katru no šiem priekšlikumiem, lai interesentiem rastos priekšstats par tām jomām, kas šobrīd atrodas ES kompetento iestāžu darba kārtībā un kas nākotnē var skart ikvienu, kas darbojas starptautiskajā apritē. Tāpat jānorāda, ka Latvijas nostājas paušanai ES Padomes, Eiropas Komisijas darba grupās komitejās tiek gatavota Latvijas nacionālā pozīcija, instrukcijas, kuru izstrādē kā ieinteresētās institūcijas piedalās TM darbinieki, tostarp arī tiesneši. Piemēram, par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko izveido Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojumu, lai atvieglotu pārrobežu parādu piedziņu civillietās un komerclietās, TM ir izveidota ad hoc darba grupa, kurā ir pārstāvji no Latvijas Zvērinātu advokātu padomes, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes, Latvijas Komercbanku asociācijas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Finanšu ministrijas, Rīgas apgabaltiesas un citām institūcijām. Savukārt par priekšlikumu Padomes Regulai par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi laulāto mantisko attiecību lietās tiek ņemts vērā Latvijas Zvērinātu notāru padomes viedoklis. Pēc autores domām, informēšana par ES regulējumu starptautiskajās privāttiesībās veicinātu lielāku interesi par šiem jautājumiem, kā arī, iespējams, stimulētu sadarbību starp sabiedrību un valsts pārvaldi. Tāpēc TM aicina sūtīt savus priekšlikumus, idejas vai pārdomas par minētajiem tiesību aktu projektiem uz e-pastu: starptautisko.privattiesibu.nodala@tm.gov.lv, lai varam kopīgi veidot Latvijas pozīciju ES starptautisko privāttiesību jautājumos. Dr.iur. Irēna Kucina, TM Civiltiesību departamenta Starptautisko privāttiesību nodaļas vadītāja ...
Pievienot mapei
Emīls Paupe
žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesības uz taisnīgu tiesu ES Komisijas konkurences pārkāpumu procedūrā
6
11. Oktobris 2011 /NR. 41 (688)
Šajā rakstā pētīts, vai Eiropas Savienības Komisijas konkurences pārkāpumu procedūrā (competition procedure; enforcement by the Commission), kurā tiek izvērtēts, vai uzņēmums ir pārkāpis Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. pantu, tiek ievērotas Eiropas Pamattiesību hartas 47. un 48. pantā nostiprinātās tiesības uz taisnīgu tiesu, kurām ir tāds pats tvērums un nozīme kā Eiropas Padomes Eiropas Pamattiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. pantam. ...
Pievienot mapei
Eleonora Zelmene
žurnāls / Eiropas telpā
Dibināšanas un pakalpojumu sniegšanas brīvība apdrošināšanas nozarē
30. Augusts 2011 /NR. 35 (682)
Pašreizējo apdrošināšanas darbību reglamentējošo režīmu Latvijā galvenokārt nosaka Eiropas Savienības (ES) normatīvie akti, kuros ieviesta vienotās licences sistēma (single licence system), kas ļauj vienā Eiropas ekonomikas zonas (EEZ) valstī dibinātai un licencētai apdrošināšanas sabiedrībai dibināt filiāles vai sniegt apdrošināšanas pakalpojumus saskaņā ar ES deklarēto pakalpojumu sniegšanas brīvības principu citās dalībvalstīs. ...
Pievienot mapei
Diāna Singha
žurnāls / Eiropas telpā
Pienākums pamatot personai nelabvēlīgu lēmumu
2
15. Februāris 2011 /NR. 7 (654)
Pēdējos gados Eiropas Savienība ir mainījusi darbinieku darbā pieņemšanas kārtību, aizvien vairāk pieņemot darbā darbiniekus, kas ir nevis ierēdņi, bet pagaidu darbinieki, līgumdarbinieki, palīgdarbinieki vai vietējie darbinieki. Tā kā visi šie darbinieki tiek nodarbināti uz tāda līguma pamata, kas var būt uz noteiktu vai nenoteiktu laiku atkarībā no konkrētā darbinieka statusa, un tā kā ES Pirmās instances tiesā tika celts aizvien vairāk prasību saistībā ar Eiropas Savienības civildienestu, lai izskatītu šāda veida domstarpības, 2004. gadā tika nodibināta ES Civildienesta tiesa (CDT).2 Vairākos CDT spriedumos ir ticis aplūkots arī jautājums, vai administrācijai ir jāpamato darbiniekam nelabvēlīgs lēmums un kādam šim pamatojumam jābūt – izvērstam vai šauram. ...
Pievienot mapei
Katrīne Pļaviņa
žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi
Starptautisko un Eiropas Savienības tiesību normu ieviešana Latvijas tiesību sistēmā
3
25. Janvāris 2011 /NR. 4 (651)
Raksta temats saistīts ar iecerēto likumdevēja diskusiju par Latvijas starptautiskajiem līgumiem piemērojamo režīmu. Tomēr ne Tieslietu ministrijas koncepcija "Par starptautisko līgumu nacionālā normatīvā regulējuma pilnveidošanas nepieciešamību",1 ne likumprojekta radīšanai sagatavotais pētījums, ne lielākā daļa pastāvošo publikāciju par šo jomu neskaidro starptautisko līgumu piemērošanu no tiesību teorijas viedokļa. Turklāt Latvijas pētnieku rakstos sastopamas turpmāk atspoguļotās nepilnības tiesību sistēmu vienotības pierādīšanā, piemēram, atziņa, ka starptautisko paražu tiesību normas juridiskā spēka hierarhijā neiekļauj. Tādējādi topošajam likumprojektam trūkst teorētiska pamatojuma, kas balstītos uz starptautisko un Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tiesību un Latvijas nacionālā regulējuma kopsakarību analīzi. ...
Pievienot mapei
Zane Rasnača
žurnāls / Eiropas telpā
Subsidiaritātes princips Eiropas Savienībā
7. Decembris 2010 /NR. 49 (644)
Tieslietu ministrija ar Norvēģijas valdības atbalstu 2010. gada 26. novembrī Rīgā rīkoja informatīvi izglītojošu semināru "Subsidiaritātes un proporcionalitātes principa piemērošana saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību", lai kopīgi apspriestu, kā visefektīvāk Latvijā veikt pilnvaras, ko dalībvalstu parlamentiem piešķir Līguma par Eiropas Savienības darbību 2. protokols1 (turpmāk – Protokols). ...
Pievienot mapei
Ingrīda Labucka
žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi
Eiropas Savienības Vispārējās tiesas judikatūra valsts atbalsta un konkurences lietās
2
23. Novembris 2010 /NR. 47 (642)
Pirmās instances tiesa, kas līdz ar Lisabonas līguma spēkā stāšanos tika pārdēvēta par Vispārējo tiesu, savu darbību sāka 1989. gadā. Tās izveidei bija divējāds pamats – nepieciešamība izlīdzināt arvien pieaugošo darba slodzi Eiropas Savienības Tiesā (EST) un nodrošināt kvalitatīvu pušu tiesisko aizsardzību. Kopš 2005. gada darbu sākusi arī Civildienesta tiesa. Tādējādi, izveidojot vairāklīmeņu jurisdikcijas sistēmu, indivīdiem ir daudz plašākas iespējas aizsargāt savas intereses, atrisināt tiesiskos jautājumus un, neapšaubāmi, izvairīties no iespējamām kļūdām. No otras puses, Vispārējās tiesas tiesnešiem ir iespējas būt dinamiskiem un inovatīviem, pat reizēm pozitīvi provokatīviem, interpretējot kādu no tiesību normām, ņemot vērā tiesas nolēmumu revīzijas iespējas. ...
Pievienot mapei
Ludvigs Švarcs
žurnāls / Notikums
Jurista darbā nepieciešamas zinātniskas metodes
3
16. Novembris 2010 /NR. 46 (641)
"Jurista Vārds" jau iepriekš ziņoja, ka klajā nākusi jauna grāmata Eiropas Savienības tiesībās – profesora Dr. Tomasa Šmica (Thomas Schmitz) sagatavotie "Kāzusi un mācību materiāli Eiropas Savienības tiesībās" (Schmitz T. Kāzusi un mācību materiāli Eiropas Savienības tiesībās. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2010, 268 lpp.). Lāčplēša dienas pēcpusdienā Latvijas Universitātes Mazajā aulā pulcējās plašs interesentu loks uz šīs grāmatas svinīgo atvēršanu. Gan sanākušo kuplais skaits, gan arī neviltotā interese par jaunās grāmatas iegādi liecināja par T. Šmica ciešajām saitēm ar Latvijas juristu saimi un viņa zinātniskās darbības nozīmi Latvijā. ...
Pievienot mapei
Liene Pierhuroviča
žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi
Juridiskais aktīvisms Eiropas Savienības Tiesas praksē darba tiesību jomā
1
9. Novembris 2010 /NR. 45 (640)
Rakstā autore analizē Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) spriedumus lietās Defrenne II,1 Kalanke,2 Mangold3 un Rüffert,4 secinot, vai EST šajās lietās ir nodarbojusies ar juridisko aktīvismu, par pamatu ņemot autores piedāvāto5 juridiskā aktīvisma definīciju – tiesību tālākveidošanu ārpus likuma robežām, ietiecoties likumdevēja pilnvarās un veidojot jaunas tiesību normas, kad ir likuma robs, bet tā novēršana notiek ārpus likuma un tiesībām, un kad norma nespēj taisnīgi atrisināt netipisku dzīves gadījumu un tādēļ ir nepieciešams ieviest īpašu risinājumu, kas konfliktē ar likumu, bet ir saskaņā ar tiesībām. Minētie spriedumi analīzei izvēlēti to pretrunīgā novērtējuma dēļ, jo tikuši un joprojām tiek kritizēti par juridisko aktīvismu, vienlaikus izpelnoties arī atzinību juristu vidū. ...
Pievienot mapei
1 ... 5 6 7 8 9 ... 10
10 20 50
REZULTĀTI LAPĀ
VISS SATURS
 ŽURNĀLS
 JAUNUMI
 DOMNĪCA
 BIBLIOTĒKA
 STUDENTA VĀRDS
 AFIŠA
 FOTO & VIDEO
Rubrika
Informācija
Skaidrojumi. Viedokļi
Priekšvārds
Tiesību prakse
Domu mantojums
Vēstules
Juridiskā literatūra
Sludinājumi. Reklāma
Citu pieredze
In memoriam
Akadēmiskā dzīve
Eiropas telpā
Intervija
Notikums
No citas puses
Diskusija
Nedēļas jurists
Redaktora sleja
Numura tēma
Viktorīna
Aptauja
Tiesību politika
Viedoklis
Juristu likteņi
Jurista vizītkarte
Īsziņas
Studenta Vārds
2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā
Atskatā un darbībā
Justīcija attīstībai
Atsaucoties uz publicēto
Jurists un kultūra
Juridiskā darba tirgus
Tiesību prakses komentāri
Tiesību prakse. Judikatūra
Grāmatas
Lekcijas
Periodika
Prakses materiāli
Mūsu autors
Tiesību nozare
Administratīvās tiesības un proc...
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...
Dzīvnieku aizsardzība
Tiesu darba organizācija
Policijas tiesības
Valsts un baznīca
Civiltiesības un process
--- Darba tiesības
--- Komerctiesības
--- Konkurences tiesības
--- Patērētāju tiesības
--- Intelektuālā īpašuma tiesības
--- Īres tiesības
--- Medicīnas tiesības
--- Šķīrējtiesu process
--- Maksātnespējas process
Krimināltiesības un process
Konstitucionālās tiesības
Starptautiskās tiesības
Tiesību teorija, vēsture un filoz...
Eiropas tiesības
Tiesu iekārta
Cilvēktiesības
Sociālās tiesības
Publiskie iepirkumi
Datu apstrāde
Tūrisma tiesības
Tehnoloģijas un mākslīgais intel...
--- Mākslīgais intelekts
Pašvaldību tiesības
Apdrošināšanas tiesības
Būvniecības tiesības
Vides tiesības
Nolēmumu piespiedu izpilde
Bērna tiesības
Administratīvā atbildība
ES fondi
Starptautiskās privāttiesības
Enerģētikas tiesības
Valsts pārvalde
Profesionālā ētika
Juridiskā tehnika un valoda
Tiesību politika un prakse Covid-1...
Interešu pārstāvība
E-lieta
Pacientu tiesības
Sankcijas
Militārās tiesības
Trauksmes celšana
Tiesību prakse
Satversmes tiesas nolēmumi
Eiropas Savienības Tiesas nolē...
Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...
Tiesu nolēmumi civillietās
Tiesu nolēmumi krimināllietās
Tiesu nolēmumi administratīvaj...
Valsts iestāžu lēmumi
--- Uzņēmumu reģistrs
--- Konkurences padome
--- Patērētāju tiesību aizsard...
--- Centrālā vēlēšanu komisij...
Atzinumi un viedokļi
--- Konstitucionālo tiesību komi...
--- Tiesībsargs
--- Citas institūcijas
Autors
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
Mobilā versija!
RSS tēmas
Žurnāls Jaunumi
Domnīca
Esejas
Rubrikas
Skaidrojumi Numura tēmas Diskusijas un intervijas
Tiesību nozare
Civiltiesības un process Krimināltiesības un process Konstitucionālās tiesības
Seko mums izmantojot RSS!
Seko mums Youtube.com!
Seko mums LinkedIn!
Žurnāls tiesiskai domai un praksei
 
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis
67311161
darbadienās
no 9:00-17:00
Abonēšana Par "Jurista Vārdu"
Žurnāli Redakcija
Reklāma Autoriem
Darba sludinājumi Lietošanas noteikumi
Redakcija: juristavards@lv.lv Grāmatas Autortiesības
Kontakti
 
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ 		© VSIA "Latvijas Vēstnesis"
Meklēt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties
ATSAUKSMĒM
Lūgums izmantot šo saziņas formu, lai informētu par portālā juristavards.lv pamanītajām nepilnībām vai sniegtu atsauksmes un ierosinājumus. Paldies par viedokli!
E-pasts
Teksts
INFORMĀCIJAI
Lai lietotu juristavards.lv papildiespējas, nepieciešama autorizācija.
Autorizējies ar:
DZĒST INFORMĀCIJU
Jūsu izveidotais saturs šim rakstam tiks neatgriezeniski dzēsts.
APSTIPRINĀJUMS
Vai tiešām vēlaties to darīt?
PIEVIENOT CITĀTU
  • 1. solis. Lai pievienotu vienu vai vairākus citātus, vispirms iezīmē interesējošo teksta fragmentu:
    • minimālais zīmju skaits - 30,
    • maksimālais - 1500.
  • 2. solis. Nospied rīku joslā pogu PIEVIENOT CITĀTU!
INFORMĀCIJAI
Lai reģistrētos portālā juristavards.lv, obligāti ir jāiepazīstas ar Portāla lietošanas noteikumiem, par to izdarot attiecīgu atzīmi!
INFORMĀCIJAI
Šī sadaļa vēl ir izstrādes stadijā.
RAKSTI ESEJU

Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.

Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.

  • Esejas teksts un autora foto jāsūta uz e-pastu: juristavards@lv.lv.
  • Tās tiek publicētas iesūtīšanas secībā.
  • Portāla redakcija veic iesūtīto eseju literāro rediģēšanu.
  • Gadījumos, kad, redakcijas ieskatā, eseja neatbilst iepriekš minētajiem nosacījumiem un portāla juristavards.lv lietošanas noteikumiem, darba publicēšana tiek noraidīta bez papildu argumentiem.
VĀRDA/UZVĀRDA VAI NOSAUKUMA MAIŅA
Vai vēlaties, lai visi tavi iepriekšējie ieraksti nāktu līdzi jaunajai identitātei?
SEGVĀRDA MAIŅA
Vai vēlaties, lai visi tavi iepriekšējie ieraksti nāktu līdzi jaunajai identitātei?
INFORMĀCIJAI
Ieraksts tiks publicēts (to varēs apskatīt Domnīcā).

Šo ierakstu savā profilā būs iespēja atvērt un neierobežoti rediģēt turpmākās 15 minūtes.