13. Februāris 2014 14:46
Jaunumi
Personu no vardarbības varēs aizsargāt arī civilprocesa ietvaros
1

Saeima ceturtdien, 13.februārī, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Civilprocesa likumā, kas paredz personu pret vardarbību aizsargāt arī civilprocesa ietvaros.

Ar likuma grozījumiem tiek būtiski mainīta attieksme gan pret vardarbības upuriem, gan vardarbības veicējiem, iepriekš uzsvēra Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne.

Saskaņā ar grozījumiem mājoklis būs jāatstāj varmākam, nevis viņa upuriem. Tiesai šādās situācijās būs jārīkojas nekavējoties, ne vēlāk kā nākamajā dienā lemjot par noteiktiem ierobežojumiem vardarbības veicējam, piemēram, nosakot aizliegumu tuvoties cietušajam un kopīgajam mājoklim.

Civilprocesa likums ir papildināts ar jaunu nodaļu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību. Ieviešot vienotu mehānismu, personas personiskās tiesības – tiesības uz dzīvību, brīvību, personas neaizskaramību, veselību, dzimumneaizskaramību, privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību – būs iespējams aizsargāt ar pagaidu civiltiesiskiem līdzekļiem.

Grozījumi Civilprocesa likumā kā personisko tiesību aizsardzības līdzekļus nosaka pienākumu vardarbīgajai personai atstāt mājokli, kurā pastāvīgi dzīvo cietusī persona, un aizliegumu tajā atgriezties un uzturēties, kā arī aizliegumu uzturēties noteiktās vietās un noteiktā attālumā no cietušā mājokļa.

Tāpat personai varēs noteikt aizliegumu satikties un jebkādā veidā sazināties ar cietušo, izmantot viņa personas datus, uzturēt fizisku vai vizuālu saskari ar to, kā arī ar citu personu palīdzību organizēt satikšanos vai jebkāda veida sazināšanos ar vardarbības upuri. Šos pagaidu aizsardzības līdzekļus varēs piemērot tiesa, ja tā būs saņēmusi personas pieteikumu par pagaidu aizsardzību. To varēs iesniegt arī ar policijas starpniecību.

Līdzīgs regulējums pastāv arī vairākās citās Eiropas un pasaules valstīs – cietušajām personām ir iespēja vērsties tiesā un lūgt noteikt ierobežojumus vardarbīgajai personai. Līdz šim Latvijā, lai pārtrauktu vardarbību, cietušajam ir jāvēršas ar iesniegumu policijā, un ierobežojumus aizdomās turētajam vai apsūdzētajam var noteikt kā drošības līdzekli kriminālprocesa ietvaros. Jāņem vērā, ka cietusī persona savas subjektīvās attieksmes dēļ pret varmāku nereti nevēlas, lai tiktu uzsākts kriminālprocess, vai mēdz atsaukt savu iesniegumu, norāda grozījumu autori.

Likuma grozījumi nosaka plašu vardarbības definīciju, ar to saprotot jebkādu fizisku, seksuālu, psiholoģisku vai ekonomisku vardarbību, kas notiek starp bijušajiem vai esošajiem laulātajiem vai citām savstarpēji saistītām personām neatkarīgi no tā, vai aizskārējs dzīvo vai ir dzīvojis vienā mājsaimniecībā ar aizskarto personu.

Pagaidu aizsardzību varēs piemērot arī gadījumos, ja pret personu vērsta vardarbīga kontrole - tāda darbība vai darbību kopums, kas ietver aizskaršanu, seksuālu piespiešanu, draudus, pazemošanu, iebiedēšanu vai citas vardarbīgas darbības, kuru mērķis ir kaitēt, sodīt vai iebiedēt aizskarto personu.

Grozījumi arī nosaka, kādos gadījumos personisko tiesību aizsardzības nodrošināšana būs iespējama, tostarp prasībās par laulības neesamību vai šķiršanu, prasījumos personisku aizskārumu dēļ, arī prasībās par uzturēšanas līdzekļu piedziņu.

Jautājumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību tiesa skatīs slēgtā sēdē. Gadījumos, kad pieteikums iesniegts ar policijas starpniecību, kā arī tad, ja kavēšanās var radīt būtisku prasītāja tiesību aizskārumu, tiesai vai tiesnesim jautājums par pagaidu aizsardzību būs jāpieņem ne vēlāk kā nākamajā darbadienā pēc pieteikuma saņemšanas. Pārējos gadījumos lēmums būs jāpieņem 20 dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas.

Plānots, ka tiesas nolēmumu izpildi par personisko tiesību aizsardzības nodrošināšanu kontrolēs Valsts policija.

Grozījumi Civilprocesa likumā stāsies spēkā 2014.gada 31.martā.

 
 
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Seskis
13. Februāris 2014 / 20:21
0
ATBILDĒT
Varmākas ekstradīcijas institūts ir fenomens Civilprocesa likumā, jo pati ideja par piespiedu mehānisma izmantošanu attiecībā uz privātpersonu privāttiesībās rada bīstamu disbalansu publisko - privāttiesību bezmēnā.
Sākotnēji jau nav skaidrs, vai pēc ieviestā regulējuma varmācība pret savu ģimenes locekli vai citu personu ir kvalificējama kā publisks delikts (delicta publica) vai privāts delikts (delicta privata).
Civiltiesībās, kur vardarbība nav cieņā un aktīva pretdarbība ir ierobežota ar ķīlāšanas un aizturējuma tiesībām, personas ekstradīcija no privātīpašuma pati par sevi uzskatāma par deliktu, par kuru izsviestais īpašnieks var lūgt zaudējumu un morālā kaitējuma atlīdzinājumu.
Protams, ja īpašnieks izsitis zobu dēlam vai ar vārpstiņu iedūris meitai mīkstumos, cietušais vēršas pret vardarbīgo tēti ar pretprasību, līdz ar ko savstarpējie prasījumi var nolīdzināties, izskatot prāvnieku atbildības samēru (obligationes ex delicto).
Un tomēr - kam ir vajadzīgs šis cirks? Vai nav vienkāršāk nevis izmest varmāku uz ielas un pēc tam atbildēt par iespējamām sekām, bet gan uz varmākas deliktu atbildēt ar kvazi deliktu? Piemēram, piedzēries tētis iepļaukā sievu un meitu. Tiek izsaukta pašvaldības policija un degvīns it kā nejauši publiski tiek izliets izlietnē. Ir nodarīts kvazi delikts ar izliešanu, bet viltība slēpjas tajā apstāklī, ka kvazi delikta gadījumā jāatbild tikai par zaudējumiem, nevis morālo kaitējumu. Tātad piedzērušais tētis var prasīt tikai izlietā degvīna vērtību, bet tad viņam jārēķinās ar pretprasību par iepļaukāšanu. Bez tam tētim neviens neatlīdzinās prātam neaptveramās morālās ciešanas, kas radušās redzot, kā izlietnē iztek dzīvības eliksīrs.
Tādējādi kvazi deliktam konkrētajā gadījumā ir arī preventīva funkcija.
Problēma ir tajā apstāklī, ka pašvaldības policijas klātbūtne žūpīgajam tētim dos iespēju samudžināt procesu, sūdzoties par iestādes faktisko rīcību publiskajās tiesībās, tādēļ optimālākais risinājums būtu zvērinātu kvazideliktiķu institūta izveidošana pie tiesām, lai pēc izsaukuma tie dotos palīgā cietušajiem, un pārmācītu varmāku ar efektīvu kvazideliktu izliešanas, izmešanas vai nokrišanas veidā.
Lasītākie jaunumi
AKTUĀLI
CITI ŠĪ AUTORA JAUNUMI
Iestāžu un institūciju jaunumi
Kopumā 274 iestādes
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties