2. Aprīlis 2014 09:50
Jaunumi
Tiesībsargs informē prokurorus par cilvēktiesību aktualitātēm tiesas procesos
1

Atsaucoties Latvijas Prokuroru biedrības aicinājumam, 29.martā Tiesībsarga biroja pārstāvji piedalījās šīs biedrības sapulcē.

Latvijas Prokuroru biedrība aicināja tiesībsargu Juri Jansonu un Pilsonisko un politisko tiesību nodaļas vadītāju Inetu Piļāni iepazīstināt ar tiesībsarga praksi pirmstiesas izmeklēšanas un tiesvedības procesa laikā un prokuroru lomu mazaizsargāto personu tiesību aizsardzībā.

Tiesībsarga biroja prezentācija „Cilvēktiesību aktualitātes tiesas procesos”.

 
 
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Viktors
2. Aprīlis 2014 / 13:53
0
ATBILDĒT
"Viena no aktuālajām problēmām, kas izriet no saņemtajiem iesniegumiem, skar personas tiesības uz lietas virzību saprātīgā termiņā (praktiski visos procesos). Lielākās problēmas, ir saskatāms tieši apelācijas instancē."
Varu piekrist, ka tā tiešām ir liela problēma, īpaši attiecībā uz personām, kuras atrodas apcietinājumā, tomēr eksistē arī cita, manuprāt, ne mazāk svarīga problēma arī PIRMSTIESAS izmeklēšanā. Es runāju par gadījumiem, kad pie aizdomās turētās personas tiek veikta kratīšana un izņemta dator- un cita tehnika un datu nesēji, nozīmējot infotehnisko ekspertīzi, kuru šādos gadījumos veic Valsts policijas Kriminālistikas pārvalde. Jau vismaz kopš 2007.gada šādu ekspertīžu veikšana ievelkas vismaz uz gadu, ja ne pusotru un tas absolūti nav normāli, ja policija izņem personai kādu ierīci, patur to pusotru gadu, bet kad beidzot tiek veikta ekspertīze un izrādās, ka tai nav nozīmes kriminālprocesā, to atgriež personai atpakaļ. Šādos gadījumos likums "Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu" neparedz iespēju prasīt kompensāciju ne par mantas vērtības samazināšanos, ne par Satversmē garantēto tiesību uz privātīpašumu nepamatoti iglo aizskārumu, jo TM un mūsu abstraktais likumdevējs (kā to piesauc visās tiesu instancēs) likumā ir apzināti sašaurinājuši tos gadījumus, kad personai, pastāvot acīmredzamam tiesību aizskārumam, ir iespējas saņemt Satversmes 92.pantā paredzēto atlīdzību. Tādējādi tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu mūsu valstī ir vairāk iluzoras, nevis reālas. No šādām situācijām varētu izvairīties, ja procesa virzītāji patiešām vadītos no Kriminālprocesa likuma normām (likuma 14.panta pirmā daļa kopā ar 2.panta pirmo daļu un 12.panta pirmo un otro daļu), tomēr praksē tā nenotiek.
Savukārt citā situācijā, kad izņemtā tehnika satur kriminālprocesam būtisku informāciju, personas tiesības uz saprātīgu termiņu tiek pārkāptas tādējādi, ka pirmstiesas izmeklēšana ilgstoši apstājas, procesa virzītājam gaidot ekspertīzes rezultātus. Ja šādās situācijās persona vēršas prokuratūrā, tā parasti saņem atbildi, ka pirmstiesas kriminālprocess turpinās un netiekot novilcināts, jo ekspertīze nav veikta no procesa virzītāja neatkarīgu iemeslu dēļ...
Zinot par šo situāciju, ne TM, ne IeM, kura pārrauga VP darbu, ne prokuratūra, kas vienmēr sevi pozicionē kā neatkarīgu, tiesu sistēmai piederīgu iestādi, kas rūpējas par cilvēktiesību ievērošanu kriminālprocesā, neko nedara, lai šo situāciju atrisinātu nu jau ASTOŅU gadu garumā! Mūsu valstī taču nepietiekamais budžeta līdzekļu apjoms ir universāla panaceja, ar kuru var atspēkot jebkādus argumentus par cilvēktiesību ierobežojumiem. Tiesa gan, veikt grozījumus Satversmē, atstājot tur tikai tās pamattiesības kuras valsts reāli nodrošina, mūsu ierēdņi un politiķi arī negrib, jo tad zūd skaistā fasāde, kas ļauj tiem stundām runāt uz JV lappusēm par Latviju kā tiesisku valsti ar progresīvu, demokrātisku tiesību sistēmu...
Lasītākie jaunumi
AKTUĀLI
CITI ŠĪ AUTORA JAUNUMI
Iestāžu un institūciju jaunumi
Kopumā 269 iestādes
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties