Rīgas apgabaltiesa spriedumā norādījusi, ka Rukmanis kopš 1990.gada ir Latvijas advokātu kolēģijas advokāts, bet apsūdzības uzrādīšana liegusi viņam pildīt savus amata pienākumus.

Līdz ar apsūdzības uzrādīšanu Rukmanis bijis spiests pārtraukt savu profesionālo darbību, kā arī viņam vajadzējis atstāt Latvijas zvērinātu advokātu palīgu profesionālās sagatavošanas un darbības uzraudzības un eksāmenu komisijas locekļa un priekšsēdētāja amatu. Apsūdzības uzrādīšana liegusi Rukmanim arī atkārtoti kandidēt uz Latvijas Zvērinātu advokātu padomes locekļa amatu.

Rezultātā apsūdzības uzrādīšana un darbības apturēšana advokatūrā izraisījusi lielāku rezonansi sabiedrībā un skārusi vairākas Rukmaņa profesionālās darbības jomas, liedzot viņam tiesības uz nodarbošanos. Tāpēc tiesa lēmusi, ka Tieslietu ministrijas lūgums kompensāciju noteikt 500 latu jeb 711 eiro apmērā nevar būt pamatots.

Aģentūrai LETA tiesas preses pārstāve Inta Šaboha sacīja, ka Rīgas apgabaltiesas spriedums stājies spēkā 27.maijā.

Kā liecina apgabaltiesas spriedums, Rukmanis ar prasību par morālā kaitējuma atlīdzināšanu,vēloties piedzīt no valsts 10 000 latus (14 229 eiro), tiesā vērsies 2013.gada jūnijā.

2008.gada maijā advokātam uzrādīta apsūdzība krimināllietā par pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu AS "Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs" likvidēšanas procesā.

Krimināllietā pēc trim gadiem - 2011.gada marta beigās - stājās spēkā Rukmani attaisnojošs spriedums. Prasībā Rukmanis ir norādījis, ka apsūdzība viņam radījusi psiholoģisku traumu un garīgas ciešanas, kuras pastiprinājusi netaisnības apziņa. Tāpat garīgās ciešanas un netaisnības apziņu stiprinājušas arī prokurora apsūdzības uzturēšanai izmantotie likumam neatbilstošie līdzekļi un Rukmaņa pazemošana lietas izskatīšanas laikā.

Apsūdzība negatīvi ietekmējusi arī prasītāja profesionālo darbību, un Rukmanis juties pazemots savu kolēģu un klientu priekšā. Vēl garīgās ciešanas pastiprinošs faktors bijis apsūdzības plašais atspoguļojums masu medijos.

Papildus Rukmanis norādījis, ka prokuratūra ir aizskārusi viņa tiesības uz nevainīguma prezumpciju "mērķtiecīgi, ilgstoši un tendenciozi padarot publiski pieejamu informāciju" par viņu.

Sniedzot paskaidrojumus, Tieslietu ministrija tiesai norādījusi, ka prasība par morālā kaitējuma atlīdzināšanu 10 000 latu (14 229 eiro) apmērā ir noraidāma kā nepamatota. Ministrija skaidrojusi, ka nepastāv strīds par nepamatoti celtu apsūdzību un saukšanu pie kriminālatbildības, taču šajā gadījumā tas nevar būt par pietiekamu pamatu morālā kaitējuma atzīšanai. Kā norādījusi ministrija, atbilstoši Latvijas un starptautiskajiem dokumentiem persona ir uzskatāma par nevainīgu, kamēr tās vaina nav pierādīta ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu.

Tāpat ministrija kā atbildētāja uzskatījusi, ka krimināllieta bijusi apjomīga un sarežģīta un iztiesāta trijās tiesu instancēs, tāpēc pret Rukmani ierosinātais kriminālprocess nav uzskatāms par ilgstošu. Līdz ar to apsūdzības celšanu un krimināllietas izskatīšanu nevar uzskatīt par morālo kaitējumu nodarošu. Savukārt saistībā ar Rukmanim toreiz piemēroto drošības līdzekli ministrija norādījusi, ka Rukmanis tiesā nav iesniedzis pierādījumus, ka tas būtu radījis morālās ciešanas.

Attiecībā uz apsūdzības negatīvo ietekmi uz advokāta profesionālo darbību ministrija norādījusi, ka kriminālprocesa laikā Rukmani sargājusi nevainīguma prezumpcija, bet pēc attaisnojošā sprieduma advokāts savu profesionālo darbību atjaunojis. Tā kā darbība atjaunota iepriekšējā stāvoklī - kā pirms apsūdzības uzrādīšanas, tad kriminālprocess nav radījis smagas sekas, norādījusi ministrija. Tādējādi ministrija nesaskata pamatu norādītā morālā kaitējuma atlīdzināšanai pieprasītajā apmērā.

Pirmās instances tiesa 2013.gada 21.novembrī lēma Rukmaņa prasību apmierināt daļēji un piedzīt no valsts atlīdzību par morālo kaitējumu 2000 latu (2846 eiro) un tiesāšanās izdevumus - 248 latus (353 eiro).

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa toreiz norādīja, ka ar Rukmani attaisnojošā sprieduma spēkā stāšanos krimināllietā pierādīta prokuratūras un tiesas nepamatotā rīcība. Turklāt saukšana pie kriminālatbildības un nepamatotas apsūdzības uzrādīšana, kā arī tiesvedība krimināllietā personai sagādā morālas ciešanas un pazemojumu. Pirmās instances tiesa norādījusi, ka līdz ar apsūdzības uzrādīšanu un trīs gadus ilgo tiesvedību tikusi aizskarta Rukmaņa reputācija un ierobežota profesionālā darbība, tostarp izsūtot informāciju par apsūdzības celšanu Latvijas Zvērinātu advokātu padomei un Maksātnespējas administrācijai, tādējādi pieļaujot Rukmaņa it kā nelikumīgo darbību publiskumu.

Vēl Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa no Rīgas apgabaltiesas sēdes protokola secinājusi, ka prokuroram tiesa ir izteikusi aizrādījumu par runas stilu un izteikumiem.

Par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas spriedumu apelācijas sūdzību iesniedza Tieslietu ministrija. Sūdzībā tika lūgts izskatīt jautājumu pēc būtības un noteikt morālā kaitējuma atlīdzību ne lielāku par 500 latiem (711 eiro).

Kā ziņots, 11.aprīlī Rukmanis atkārtoti uz turpmākajiem trim gadiem kļuva par Latvijas Zvērinātu advokātu padomes locekli.