Čepāne savā uzrunā klātesošajiem pauda, ka bija cerība, ka Tieslietu padome lielāku uzmanību pievērsīs arī tiesu varas "ēnu pusēm", nevis darbosies tikai kā "arodbiedrība", atgādinot, ka Tieslietu padome tika izveidota pēc ilgstošām un plašām diskusijām un tās mērķis patiešām bija izveidot līdzsvaru ar pārējiem valsts varas atzariem - Saeimu un Ministru kabinetu.

Viņa atsaucās uz diviem viedokļiem juristu vidū, proti, ka atsevišķi tiesu varas pārstāvji pauž bažas par nepietiekamu funkciju un varas deleģējumu Tieslietu padomei, savukārt otrs viedoklis ir tāds, ka Tieslietu padomei ir pamatoti piešķirtas konsultatīvas un padomdevēja funkcijas.

Viņa uzsvēra, ka likumdevējs vienmēr ir rūpīgi uzklausījis un analizējis Tieslietu padomes viedokli un arī ar uzmanību deputāti ir uzklausījuši tiesu varas pārstāvju viedokli.

Savā uzrunā Čepāne arī atsaucās uz konkrētām lietām, norādot, ka jau ilgāku laiku valsts augstākās amatpersonas saņem uzņēmēju un to pārstāvošo organizāciju sūdzības, kurās atsevišķi pirmās instances tiesas tiesneši tiek vainoti negodprātīgā likumu normu piemērošanā, un sūdzības tiek saņemtas jau "kilogramos".

"Saeimas rīcībā ir tikai viens līdzeklis, ar kuru mēģināt novērst problēmas tiesību normu piemērošanā, un šis līdzeklis ir kāda jauna likuma pieņemšana vai spēkā esošo likumu grozīšana. Citu līdzekļu mums nav," sacīja Čepāne, piebilstot, ka demokrātiskā valstī likumdevējam nav tiesību iejaukties tiesu neatkarībā.

Kopumā Juridiskās komisijas priekšsēdētāja pauda, ka Saeima turpmāk sagaida lielāku iniciatīvu no Tieslietu padomes tai likumā noteiktajai kompetencei. "Es novēlu, lai Tieslietu padome apzinātos savu lomu un aktīvāk iesaistītos tiesu sistēmas politikas un stratēģijas izstrādē, kā arī tiesu sistēmas darba organizācijas pilnveidošanā," rezumēja Čepāne.

Tāpat daudzi no runātājiem norādīja uz Tieslietu padomes iespējamo pilnvaru paplašināšanu, un Bičkovičs norādīja, ka kompetenču paplašināšana būs vajadzīga sevišķi attiecībā uz tiesnešu karjeras virzības jautājumiem.

Kopumā AT un Tieslietu padomes priekšsēdētājs atsaucās uz 2008.gada Budapeštas rezolūciju, kurā norādīts, ka Tieslietu padome atspoguļo katras valsts tiesību sistēmas attīstību, kas savukārt dziļi sakņojas valsts vēsturiskajā, kultūras un sociālajā kontekstā, un Tieslietu padome ir savas valsts juridiskās kultūras attīstības unikāls veidojums.

Bičkovičš minēja, ka varētu tikt veikti uzlabojumi Tieslietu padomes sastāvā, kas tieši ietekmētu Tieslietu padomes iespējas darboties neatkarīgi un efektīvi. "Cita starpā būtu jāpārvērtē, vai pašlaik Tieslietu padomes sastāvā ietilpstošie "netiesneši" ir optimālā izvēle, ņemot vērā Tieslietu padomes funkcijas un izveides mērķus," izteicās padomes priekšsēdētājs.

Bičkovičs turpināja, ka, lai gan pašreiz Tieslietu padomē darbojas arī izpildvaras un likumdevēja pārstāvji, ko pieļauj arī starptautiskie standarti, tomēr jānodrošina, lai sastāvs būtu iespējami nepolitisks un vērsts uz mērķu sasniegšanu, kā arī darbotos iespējami efektīvi. Tāpat AT priekšsēdētājs minēja, ka pašreiz spēkā esošais regulējums nedod iespējas Tieslietu padomei pilnvērtīgi pildīt savus uzdevumus tiesnešu amatā apstiprināšanā un karjeras virzībā.

Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš piekrita, ka Tieslietu padomes devums ir bijis nozīmīgs, un pauda, ka Tieslietu padomei ir potenciāls, piekrītot, ka padomes kompetences paplašināšanās iespējas nav izsmeltas. Tomēr arī ministrs, līdzīgi kā Čepāne, norādīja, ka Tieslietu padomes redzeslokā vajadzētu būt to gadījumu izvērtēšanai, kas met ēnu uz tieslietu sistēmu.

Bērziņš piebilda, ka Tieslietu padomei nav jābūt ātrās reaģēšanas vienībai, bet tai vajadzētu operatīvāk iesaistīties konkrētu problēmu risināšanā.

Savukārt Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs Jānis Grīnbergs izteicās, ka Tieslietu padome nejūtas pārāk uzklausīta, un norādīja uz konfrontāciju starp dažādiem varu atzariem, piebilstot, ka likumdevēja attieksmei dažreiz vajadzētu mainīties.

Šodien Rīgas Kongresu namā notiek Latvijas Tiesnešu konference, kurā tiks ievēlēta arī jauna Tieslietu padome.