Eihenbaums arī skaidroja, ka pieņemtais likums atbilst OECD iepriekš noteiktajām rekomendācijām, turklāt OECD ir izteikusi gatavību Latviju arī turpmāk atbalstīt likumu īstenošanā.

Savukārt 23.oktobrī Francijas galvaspilsētā Parīzē OECD Valsts kapitāla un privatizācijas prakses darba grupa skatīs noslēguma ziņojums par Latvijas atbilstību organizācijas Vadlīnijām par valsts kapitāla pārvaldību.

Saeima pagājušajā nedēļā galīgajā lasījumā pieņēma jauno likumu, kas paredz noteikt, kā turpmāk tiks pārvaldīti valsts un pašvaldību uzņēmumi, tostarp no 2016.gada lielajās valsts un publiski privātajās kapitālsabiedrībās tiks veidotas padomes.

Jaunais regulējums noteiks valsts un pašvaldības uzņēmumu dibināšanas, darbības, likvidācijas, kapitāla daļu pārvaldības kārtību, kā arī sasniedzamo mērķu noteikšanu un darbības rezultātu izvērtēšanu, aģentūru LETA iepriekš informēja Saeimas Preses dienestā. Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums stāsies spēkā nākamā gada janvārī.

Jaunais regulējums aizstās līdzšinējo likumu par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām. Līdz šim katra ministrija savas kapitālsabiedrības pārvaldīja pēc saviem ieskatiem, taču jaunais likums noteiks vienotu kārtību efektīvākai valsts uzņēmumu pārvaldībai.

Likums paredz daļēji centralizēta valsts kapitāla daļu pārvaldības modeļa ieviešanu. Līdz ar izmaiņām valsts kapitāla daļu turētājs turpmāk varēs būt ministrija vai cita valsts pārvaldes iestāde, kuru būs iecēlis Ministru kabinets. Valdībai būs arī jānosaka iestāde, kas turpmāk koordinēs valsts uzņēmumu pārraudzību un izstrādās vadlīnijas kapitālsabiedrību un kapitāla daļu efektīvai pārvaldībai, kā arī sniegs atzinumus attiecībā uz šo uzņēmumu darbību.

Līdz ar izmaiņām paredzēts, ka no 2016.gada lielajos valsts uzņēmumos varēs veidot padomes. Tās varēs izveidot kapitālsabiedrības, kurās iepriekšējā pārskata gada neto apgrozījums ir lielāks par 21 miljonu eiro, bet bilances kopsumma ir lielāka par četriem miljoniem eiro. Patlaban valsts uzņēmumos padomes veidot nedrīkst. Padomes, kā arī valdes locekļu skaitu noteiks Ministru kabinets.

Valdībai līdz nākamā gada 1.jūlijam jānosaka kārtība, kā nominēt kandidātus valdes un padomes locekļu amatiem kapitālsabiedrībās, kurās valstij ir tiesības izvirzīt valdes vai padomes locekļus.

Valstij pilnībā pieder 70 kapitālsabiedrības, septiņās kapitālsabiedrībās valstij ir izšķiroša ietekme, 65 kapitālsabiedrībās valsts līdzdalība ir mazāka par 50%. Latvijā ir 323 kapitālsabiedrības, kurās vienīgais dalībnieks ir pašvaldība, 39 kapitālsabiedrības ir pašvaldību izšķirošajā ietekmē, un 243 gadījumos kādai no pašvaldībām pieder 50 un mazāk kapitāla daļu procentu kādā kapitālsabiedrībā. Tikai četrām pašvaldībām nepastāv līdzdalība kapitālsabiedrībās.

Savukārt sarunā ar aģentūru LETA Gurija jau iepriekš norādīja, ka viņa rīcībā esošā informācija liek cerēt, ka Latvijas tehnisko sarunu noslēgšana varētu notikt līdz 2015.gada beigām.

"Joprojām ir vairāki juridiskie jautājumi, joprojām ir jautājumi, saistīti ar likumdošanu un procedūru ieviešanu. Tāpat ir jautājumi, kuri saistīti ar politiku. Pēc tehniskā darba paveikšanas katra komiteja varēs norādīt, ka, viņuprāt, viss līdz šim paveiktais ir pietiekami labs - panāktas labas pārmaiņas. Taču pēc tā viss pārējais ir politiskās gribas jautājums. Tas gan ir ambiciozs, bet reālistisks plāns," sacīja Gurija.

Latvijas tehniskās pievienošanās sarunas OECD notiek pēc iepriekš izstrādāta grafika, kas ļauj cerēt uz sarunu noslēgšanu līdz 2015.gada beigām.

Latvijas iestāšanās OECD jau ilgu laiku bijusi Latvijas nozīmīgākā ekonomiskā un ārpolitikas prioritāte. 1996.gadā Latvija, Lietuva un Igaunija kopīgi iesniedza deklarāciju, kurā tika pausta Baltijas valstu vēlēšanās nākotnē iegūt OECD dalībvalsts statusu. Latvijas mērķis pievienoties OECD atkārtoti tika pausts 2004.gadā.