Savā 2008. gada 8. janvārī Tiesā iesniegtajā pieteikumā Ženija Upīte (iesniedzēja), atsaucoties uz Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) 6. pantu (tiesības uz taisnīgu tiesu) sūdzējās, ka senators, izskatot iesniedzējas lietu Augstākās tiesas Senātā, nebija objektīvs un taisnīgs, jo bija iesaistīts telefonsarunu noklausīšanās skandālā, kas tika atspoguļots grāmatā Tiesāšanās kā ķēķis. Tādēļ iesniedzēja uzskatīja, ka atteikums apmierināt viņas pieteikto noraidījumu senatoram pārkāpa Konvencijas 6. panta pirmo daļu.

Vērtējot senatora objektivitāti atbilstoši Konvencijas 6. panta 1. punktā noteiktajam subjektīvajam testam, Tiesa nekonstatēja nevienu apstākli, kas liecinātu par senatora personisku neobjektivitāti pret iesniedzēju.

Savukārt, vērtējot senatora objektivitāti atbilstoši Konvencijas 6. panta 1. punktā noteiktajam objektīvajam testam, Tiesa norādīja, ka, lai gan Augstākās tiesas priekšsēdētāja publiskie izteikumi par tiesu varas neatkarību pēc grāmatas Tiesāšanās kā ķēķis izdošanas un šo ziņu plašais atspoguļojums presē varēja radīt iesniedzējai bažas par vairāku Augstākās tiesas tiesnešu objektivitāti, ieskaitot senatoru, kas izskatīja viņas lietu, lietas dalībnieka nostājai nav izšķirošas nozīmes tiesneša objektivitātes izvērtēšanā. Tiesa arī atzīmēja, ka grāmatāTiesāšanās kā ķēķis bija iekļauta tikai viena, iespējams, notikusi saruna starp senatoru un advokātu, kas nekādā veidā nebija saistīta ar iesniedzēju vai viņas izskatāmo lietu. Turklāt iespējamā saruna bija notikusi četrus gadus pirms iesniedzējas vēršanās tiesā ar prasību un astoņus gadus pirms senators izskatīja iesniedzējas kasācijas sūdzību. Visbeidzot, Tiesa norādīja, ka Augstākās tiesas Senāts bija pienācīgi izvērtējis iesniedzējas pieteikto noraidījumu senatoram un atbilstoši pamatojis tā atteikumu. Tādējādi Tiesa, nekonstatējot, ka iesniedzējas sūdzības par senatora objektivitāti būtu objektīvi pamatotas, vienbalsīgi atzina, ka nav noticis Konvencijas 6. panta pārkāpums.

Saskaņā ar Konvencijas 43. panta 1. punktu trīs mēnešu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas to var pārsūdzēt tiesas Lielajā palātā.

Pilns 2016. gada 1. septembra Tiesas sprieduma teksts angļu valodā ir pieejams Tiesas tiešsaistes vietnē. Lai atrastu spriedumu, Tiesas datu bāzes izvērstās meklēšanas sadaļā (ADVANCED SEARCH) jāievada iesnieguma numurs (7636/08) un sprieduma pasludināšanas datums (01/09/2016).

Fakti lietā Upīte pret Latviju

2004. gada 25. martā iesniedzēja iesniedza prasību Rīgas apgabaltiesā par personisku prasību namīpašuma reģistrēšanai zemesgrāmatā bez bijušā īpašnieka nostiprinājuma lūguma. Prasības pamatā bija iesniedzējas un atbildētāja vienošanās, ar kuru iesniedzēja no atbildētāja iegādājās nekustamo īpašumu, un atbildētājs saņēma norunāto samaksu. Taču iesniedzējai neizdevās reģistrēt nekustamo īpašumu, jo atbildētājs neilgi pēc vienošanās atsauca iesniedzējai izdoto pilnvaru.

2006. gada 21. novembrī ar Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas spriedumu iesniedzējas prasība tika noraidīta un vienošanās starp iesniedzēju un atbildētāju atzīta par spēkā neesošu.

2007. gadā tika publicēta Jāņa Brūkleņa grāmata Tiesāšanās kā ķēķis, kurā tika atspoguļotas advokāta biroja telefonsarunas ar tiesnešiem laika periodā no 1998. gada līdz 2000. gadam.

2007. gada 29. augustā pirms lietas izskatīšanas Augstākās tiesas Senātā iesniedzējas pārstāvis pieteica noraidījumu senatoram, apšaubot senatora objektivitāti, jo viņš bija pieminēts grāmatā Tiesāšanās kā ķēķis, kā arī paužot bažas par senatora iespējamu saistību ar atbildētāja pārstāvi. Senāts atteicās pieņemt noraidījumu, norādot uz iesniedzējas pārstāvja argumentācijas faktu trūkumu, kas bija pamatots tikai uz pieņēmumu. Tajā pašā dienā Augstākās tiesas Senāts nosprieda 2006. gada 21. novembra spriedumu atstāt negrozītu, bet iesniedzējas kasācijas sūdzību noraidīt.