Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments rakstveida procesā izskatīs 13 kasācijas sūdzības par apelācijas vai pirmās instances tiesas spriedumiem un vienu blakus sūdzību par zemākas instances tiesas lēmumu. Kasācijas sūdzības iesniegtas lietās, kurās atbildētāji ir Valsts ieņēmumu dienests, Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūra, Valsts darba inspekcija, Ieslodzījuma vietu pārvalde, Ģenerālprokuratūra, Rīgas dome, Jūrmalas pilsētas dome, Jelgavas novada pašvaldība un Rucavas novada dome.  

Augstākās tiesas Civillietu departaments rakstveida procesā izskatīs 16 kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas spriedumiem, divas blakus sūdzības par zemākas instances tiesas lēmumiem un vienu kasācijas protestu par spēkā stājušos pirmās instances tiesas nolēmumu.

Augstākās tiesas Krimināllietu departaments rakstveida procesā izskatīs trīs lietas. Divās lietās saņemtas apsūdzēto kasācijas sūdzības un vienā lietā pieteikums par tiesas nolēmumu jaunu izskatīšanu. 

Informācija par atsevišķām lietām:

1) Administratīvo lietu departaments 27. decembrī rakstveida procesā izskatīs trešās persona lietā kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.

Sākotnēji pašvaldība izdeva būvatļauju ēkas būvniecībai, kas faktiski notika kāpu aizsargjoslā. Bija jautājums, vai tā nav iepriekšēju ēku rekonstrukcija, kas būvniecību pieļautu. Vēlāk pašvaldība pieņēma secīgi vairākus lēmumus, tostarp par būves nojaukšanu, lai arī būvatļauju neatcēla, bet pēdējais lēmums bija par lēmuma par nojaukšanu atcelšanu. Biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” to pārsūdzēja tiesā sabiedrības interesēs ar mērķi panākt būves nojaukšanu. Vienreiz lieta jau skatīta Augstākajā tiesā un atzīts, ka tā nav rekonstrukcija. Šobrīd strīds (lai arī būvētājs joprojām uztur argumentus par būves pieļaujamību) ir par to, uz kāda pamata iestādei bija jālemj par seku novēršanu (būvatļaujas atcelšanu un būves nojaukšanu). No tā atkarīgs, vai būvētājs var pretendēt uz kādu atlīdzinājumu. Apgabaltiesa ir atzinusi, ka lēmums par liegumu būvēt pamatots ar normu, kas paredz būvētājam labvēlīgā lēmuma atcelšanu, ja lēmums ir acīmredzami prettiesisks, un būvētājam pašam tas bija jāsaprot. Pieteicējs iebilst. (Lieta SKA-146/2017).

2) Administratīvo lietu departaments 27. decembrī rakstveida procesā izskatīs pieteicēja kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.

Lieta ir par žoga būvniecību. Dome pieņēmusi lēmumu nojaukt daļu žoga, jo atzinusi, ka tas nav saskaņots ar kaimiņiem un tam nav izsniegta būvatļauja. Būtībā ir strīds par šiem apstākļiem, arī par to, vai savulaik būvniecības laikā žoga būvniecība nav tikusi akceptēta iestādē. (Lieta SKA-101/2017).

3) Administratīvo lietu departaments 27. decembrī rakstveida procesā izskatīs Valsts ieņēmumu dienesta kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.

Izskatāmajā lietā pieteicējai ir piemērota pievienotās vērtības nodokļa soda nauda par to, ka pieteicēja, kura piemēro īpašo nodokļa režīmu preču importa darījumos, izlaižot preces brīvam apgrozījumam, nav uzrādījusi nodokļa summu atbilstošā taksācijas perioda nodokļa deklarācijā. Ievērojot pieteicējas argumentus, ka izdarītajam pārkāpumam ir formāls raksturs, ka gadījums ir netipisks un ka tiesa nav izvērtējusi soda samērīgumu, lietā ir risināms, vai izskatāmais gadījums ir netipisks un vai tiesai bija jāizdara samērīguma apsvērumi. Tāpat lietā ir aplūkojams jautājums par to, kā ir novērtējami pierādījumi saistībā ar darījumiem par preču piegādēm Eiropas Savienības teritorijā, kurām tiek piemērota pievienotās vērtības nodokļa 0 procentu likme. (Lieta SKA-182/2017).

4) Administratīvo lietu departaments 28. decembrī rakstveida procesā izskatīs fiziskas personas kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2015. gada 23. septembra spriedumu lietā par nelaimes gadījumu darbā. Lietā ir strīds, vai Valsts darba inspekcija ir pareizi konstatējusi nelaimes gadījuma cēloņus. (SKA-161/2017).

5) Administratīvo lietu departaments 28. decembrī rakstveida procesā izskatīs Ģenerālprokuratūras kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2015. gada 19. oktobra spriedumu lietā, kurā pieteicējs – fiziska persona – kandidēja uz prokurora amatu. Lietā ir strīds par Ģenerālprokuratūras rīcību, nenorādot pamatojumu pieteicēja kandidatūras noraidīšanai. (SKA-193/2017).

6) Administratīvo lietu departaments 28. decembrī rakstveida procesā izskatīs pieteicēja – fiziskas personas – kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2015. gada 5. oktobra spriedumu lietā pret Ieslodzījuma vietu pārvaldi. Lietā ir strīds par to, vai iestāde nodrošināja pieteicēju ar pietiekamu uzturu, ņemot vērā viņa fizisko slodzi. (SKA-169/2017).

7) Civillietu departaments 29. decembrī rakstveida procesā izskatīs Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības virsprokurora protestu par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas lēmumu zvērinātas tiesu izpildītājas Aigas Augustovas pieteikumā par izsoles akta apstiprināšanu un nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda.

Protestā virsprokurors norāda, ka, apstiprinot zvērinātas tiesu izpildītājas pieteikumu, tiesa nav ievērojusi pieteikuma izskatīšanas laikā spēkā esošo Civilprocesa likumā noteikto kārtību, jo par lietas izskatīšanu netika paziņots personai, kuras labā uz attiecīgo nekustamo īpašumu ierakstīta aizlieguma atzīme. Tāpat tiesa vienlaikus ar izsoles akta apstiprināšanu nepamatoti nolēma dzēst zemesgrāmatā uz tiesas nolēmuma pamata ierakstītu prasības nodrošināšanas atzīmi, jo šādas atzīmes dzēšana pēc būtības ir prasības nodrošinājuma atcelšana, ko saskaņā ar Civilprocesa likuma 144. pantu var izdarīt tikai tā pati tiesa, kas pieņēmusi lēmumu par prasības nodrošināšanu, un tikai pēc puses lūguma. Izņēmums ir tās atzīmes, kuras zaudējušas nozīmi.

Lietā izšķirams turpmākai Civilprocesa likuma 613. panta pareizai piemērošanai nozīmīgs jautājums par zemesgrāmatā prasības nodrošināšanai ierakstītās aizlieguma atzīmes tiesisko dabu un dzēšanas pieļaujamību, apstiprinot nekustamā īpašuma izsoles aktu. (Lieta SPC-27/2017).