Pirmdien, 10. septembrī, Augstākās tiesas plēnumā par Civillietu departamenta priekšsēdētāju ievēlēts tiesnesis Aigars Strupišs. Saskaņā ar likumu „Par tiesu varu” Augstākās tiesas departamentu priekšsēdētājus tiesnešu kopsapulce ievēl uz pieciem gadiem.
Tiesnese Edīte Vernuša, kura Civillietu departamentu vadīja kopš 2015. gada 15. jūnija, bija lūgusi atbrīvot viņu no šī amata pirms likumā noteiktā pilnvaru termiņa.
Balsojums par Aigaru Strupišu Civillietu departamenta priekšsēdētāja amatā bija gandrīz vienbalsīgs – par balsoja 23 no 24 klātesošajiem Augstākās tiesas tiesnešiem, viens atturējās.
Izklāstot redzējumu par Civillietu departamenta līdzšinējo un turpmāko darbu, Aigars Strupišs novērtēja, ka departaments savu funkciju būt par pēdējo tiesiskuma bastionu ir pildījis cienījami, kam pierādījums ir pēdējā laikā aktualizētais maksātnespējas lietu jautājums. Tāpat pēdējos gados izdevies būtiski samazināt lietu uzkrājumu un paātrināt lietu izskatīšanu rīcības sēdēs. Jaunais priekšsēdētājs atzina: revolūcijas departamentā nebūs, būs stabila, pārdomāta, uz efektivitāti orientēta attīstība.
Viņš norādīja, ka tiesas atrodas situācijā, kura visai būtiski atšķiras no situācijas pirms 5–10 gadiem – no tiesas prasa ne tikai darba kvantitāti, bet arī kvalitāti un komunikāciju ar sabiedrību. Civillietu departaments tādā formātā, kādā tas ir darbojies līdz šim, ir praktiski sasniedzis kvantitatīvos griestus. Tāpēc Aigars Strupišs uzskata, ir jāmaina formāts, jāievieš un jāattīsta tādas metodes, kuras ļautu efektīvāk pildīt kasācijas tiesas galveno funkciju – nodrošināt tiesību normu vienveidīgu piemērošanu visās Latvijas tiesās.
Lai to panāktu, tiks mēģināts uzlabot departamenta sapulču un apspriežu efektivitāti; meklēts optimālas sadarbības un informācijas apmaiņas formas ar zemāku instanču tiesām; aktuālo problēmu risināšanā aktīvāk iesaistīti departamenta zinātniski analītiskie padomnieki un Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa; aktivizēta sadarbība ar tiesību zinātniekiem. Tāpat departamenta priekšsēdētājs uzskata par nepieciešamu meklēt iekšējās rezerves kasācijas tiesvedības ilguma saīsināšanai, kā arī sadarboties ar advokatūru, lai celtu kasācijas kvalitāti. Viņš uzskata par nepieciešamu arī strādāt ar cilvēku resursu drošības un labklājības jautājumiem un tos risināt sadarbībā ar pārējo departamentu vadītājiem, Augstākās tiesas priekšsēdētāju un Tieslietu padomi.
Savas uzstāšanās noslēgumā Aigars Strupišs sniedza komentāru par politiķa A. Gobzema piektdien J. Dombura diskusijā “Delfos” publiski pausto informāciju par iespējamo viņa interešu konfliktu.
Plēnums Aigaru Strupišu ievēlēja arī Tieslietu padomes locekļa amatā, jo līdzšinējai loceklei Inārai Gardai ir beidzies likumā “Par tiesu varu” noteiktais divu termiņu pilnvaru termiņš. Saskaņā ar likumu “Par tiesu varu” sešus tiesnešus Tieslietu padomē ievēl Tiesnešu konference, bet vienu – Augstākās tiesas plēnums no Augstākās tiesas tiesnešu vidus.
Civillietu departamenta izvirzītais kandidāts bija vienīgais uz šo amatu un tika ievēlēts gandrīz vienbalsīgi – ar 22 balsīm par un 2 atturoties.
Aigars Strupišs ir Augstākās tiesas tiesnesis kopš 2014. gada. Līdz tam viņam bijusi vairāk nekā 20 gadu pieredze akadēmiskajā un pētnieciskajā darbā tieslietu jomā un praktiskajā jurisprudencē, kā arī normatīvo aktu projektu izstrādāšanā neatkarīga eksperta statusā.
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.