22. Decembris 2022 13:26
Jaunumi
Atskats uz konferenci “Latvijas ilgtspēja un Valsts padome”
No RJA arhīva

Ilgtspējīgas attīstības princips ir iekļauts Latvijas Satversmē. Ikviens rūpējas par sevi, saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, izturoties atbildīgi pret citiem un nākamajām paaudzēm, konferencē "Latvijas ilgtspēja un Valsts padome", kas 16. decembrī notika Rīgas Juridiskajā augstskolā (RJA), sacīja viena no konferences iniciatorēm, Eiropas tiesas tiesnese un RJA profesore Ineta Ziemele. Tātad, arī valsts politika ir jāvērtē ilgtspējas perspektīvā, un rodas jautājums,  vai pašreizējie valstij pieejamie mehānismi, kas nodrošina šīs perspektīvas īstenošanu, to tiešām dara. Tāpat arī tas, vai ir nepieciešams neatkarīgs, ārpus politikas procesa esošs konstitucionāls orgāns, kas dotu savu vērtējumu svarīgākajām likumdošanas iniciatīvām – Valsts padome.  

“Mēs gribam, lai mūsu Latvija pastāv ilgi, un sakarā ar mūsu ģeopolitisko situāciju un vēsturi mums ir par to jādomā,” konferencē teica Latvijas Valsts Prezidents Egils Levits. Viņaprāt, ilgtspējas princips atbalsta saturiskos mērķus – to, ka Latvija ir tiesiska, nacionāla, demokrātiska, sociāli atbildīga valsts, un nodrošina to, ka mūsu lēmumi ir tiesiski un darbojas ilgi.

Latvija ir viena no trim valstīm pasaulē, kur ilgstpēja ir minēta konstitūcijā. Tas ir tādēļ, ka Satversmes ievads ir salīdzinoši jauns. Arī Somijas un Šveices konstitūcijās, kas ir tapušas 2000. gados, ir runa par ilgtspēju un paaudžu atbildību. “Tās ir 3 valstis pasaulē, kur ilgtspēja ir konsitucionāla ranga princips, kura mērķis ir nodrošināt to, ka saturiskie principi darbojas, nevis sabrūk pāragri,” stāsta E. Levits. Ilgtspējas princips sākotnēji tika lietots vides aizsardzības jomā, bet tikai vēlāk tika apjausts, ka tam ir pielietojums visās jomās. “Mums visu vajag darīt kārtīgi un pareizi,” stāsta E. Levits, citējot pasaku par trim sivēntiņiem un vilku: “Mēs bieži vien darbojamies kā pirmais ruksītis, dažkārt kā otrais, un tikai samērā reti kā trešais.”

Latvijā valsts neierobežo likumdevēja kompetenci, atšķirībā, piemēram, no Francijas, apgalvo E. Levits. “Latvijā parlaments var darboties saskaņā ar savu politisko gribu, un politiskā griba ir brīva. Vai tā ir racionāla, tas ir pilnīgi cits jautājums, ja pieņemam, ka racionalitāte apgaismības principu gaismā eksistē. Ilgtspējība ir racionalitātes izpausme, un valsts ir racionāls fenomens. Tāpēc ilgtspējības dimensija kopā ar labas likumdošanas principu veido korseti, kas ierobežo politisko gribu un ievada to racionālā gultnē,” apgalvo E. Levits.

Prezidents uzsvēra, ka Valsts Padomes pastāv daudzās Eiropas valstīs – visu “valsts padomju māte” ir Francijas Conseil d’Etat, ko iedibināja jau Napoleons, lai šī padome dotu vinam neatkarīgu, ārēju padomu. “Daudzi mūsu likumi ir labi un pareizi, bet daudzus par tādiem nevar uzskatīt. Tā kā mēs Satversmē esam izlēmuši likt lielāku uzsvaru uz labu likumdošanu un ilgtspēju, mums ir jādomā, kādā veidā to varam izdarīt,” uzsvēra E.Levits. Valsts padomes jēga ir dot eksternu novērtējumu svarīgākajiem likumdošanas projektiem, kas ievertu divus aspektus – tiesisko – vai tas ir atbilstošs Satversmei, un tiesībpolitisko – vai tas ir labs un pareizs no ilgtspējības viedokļa, pirms Saeima par tiem lemj.

Vidzemes augstskolas rektors Gatis Krūmiņš konferencē atzina, ka ilgtspēja Satversmē gan ir nodefinēta, taču ar praktisko ilgtspēju tik labi neiet. “Ilgtermiņa domāšanas kultūras diemžēl Latvijā nav, ar ilgtspēju, īpaši ekonomikas kategorijās, ir lieli izaicinājumi,” nacionālās identitātes paneļa ietvaros uzsvēra G. Krūmiņš, iesakot domāt par drosmīgām ģeopolitiskām inovācijām. “Vēsturiski Livonijas izveide noteica mūsu kultūrtelpu, otra inovācija – mēs izveidojām Latvijas valsti. Tagad vajadzētu atrast trešo lielo inovāciju, kas nodrošinātu mūsu ilgtspēju, jo tas mums ir eksistenciāli svarīgi.” Viņš uzsvēra, ka Latvijas vēsturisko zemju definēšana ir iezīmējusi mūsu lokālo identitāti, un, lai gan Eiropā vēl tiek diskutēts, vai caur lokalizāciju nepastāv risks pazaudēt nacionālo, no tā nevajag baidīties. Vēsturisko zemju identitātes atdzimšana ir ļoti svarīga, caur to pastiprinās arī Latvijas un arī Eiropas identitāte, ja vien šajā procesā neiesaistās blakus valstis, uzskata ārsts, PSKUS Sirds ķirurģijas centra vadītājs Pēteris Stradiņš. Viņš uzsvēra, ka reģionu centru attīstība ir ārkārtīgi būtiska. “Tas piepildītu laukus, jo lauku vide, mazpilsētas ir viena no mūsu nacionālās identitātes vērtībām.”  

Savukārt Dina Gailīte, žurnāla Jurista Vārds galvenā redaktore, pret Valsts padomes ideju ir piesardzīga. “Lasot Satversmi un tās tapšanas vēsturi, ir ļoti skaidri redzams, ka Satversmes tēvi tieši parlamentārismu ir likuši mūsu valsts pamatā. Tieši Saeimai ir jābūt tai, kas nosaka valsts attīstības virzienu, jābūt kā tam pieaugušajam istabā, kas nosaka, uz kurieni virzās mūsu valsts kuģis.” D. Gailīte uzsver, ka pastāv daudz instrumentu, ar kuriem nodrošināt kvalitatīvu likumdošanas procesu, un tas, ka tie nedarboias vai apzināti tiek traucēti, ir problēma, kas būtu jārisina. “Tāpēc nedomāju, ka jauna institūcija nesīs mums tās cerības, kas te izskan, jo var gadīties, ka šī institūcija netiek ņemta vērā,” apgalvo D. Gailīte. Viņa uzsvēra, ka demokrātiskas valsts ilgtspējas elements ir maksimāla caurspīdība, sabiedrības iesaiste: “Šeit es redzu Valsts padomi kā zināmu risku. Redzu, cik ātri cilvēki reaģē soctīklos, kā aicina parakstīt inicitīvas platformā manabalss. Viņem ir jādod iespēja. Visgudrāko ekspertu padomi ir vēl viena varas struktūra, un sabiedrība to varētu nenovērtēt kā līdzdalības instrumentu. Tas varētu radīt sajūtu, ka kāds ir gudrāks par mums, gudrāks par mūsu ievēlēto Saeimu un saka kaut ko, kam mēs nepiekrītam.” Ir jābūt cilvēkiem, kas par valsti domā ilgtermiņā, un tā ir ierēdniecība. “Ja viņiem būtu garantijas, kas viņiem neliktu virzīt projektus, par kuriem viņi labi zina, ka tie ir kādas šauras grupas interesēs, ja viņi uzdrošinātos neparakstīt šādas ministu virzītas iniciatīvas, šī problēma tiktu risināt saknē.”

Konferences noslēgumā Ineta Ziemele uzsvēra, ka ilgtspējas kodols ir paaudžu atbildība: “Tas prasa holistisku skatījumu uz cilvēku Latvijas un arī planētas telpā. Tā ir mūsu politikās vājā vieta. Cilvēks ir Latvijas ilgtspējas garants. Cilvēkam ir svarīga dzīves kvalitāte, ko veido daudzi aspekti – piederības sajūta, vairāku līmeņu identitātes, arī lokālā identitāte, ar kuras stiprināšanu ir jāstrādā. Caur to nostiprinās arī piederība valstij. Jo spēcīgāka identitāte, jo cilvēks ir drošāks un pārliecinātāks par sevi.

Ir jānodrošinās pret to, ka politikas īslaicīgums traucē tautas ilgtspējīgai attīstībai un ir jābūt mehānismam, kas to līdzsvaro, kas pasaka likumdevējam – padomā vēlreiz, izdiskutē vēlreiz ar pilsonisko sabiedrību. Un šī norāde nāk no neatkarīga, konstitucionāla orgāna,” uzsvēra I. Ziemele.

Jautājums par valsts ilgtspēju konferencē tika apskatīts 4 dimensijās – nacionālā jeb identitātes dimensija, politiskā, ekonomiskā, kā arī ilgtspējas tiesiskā dimensija. Paneļus vadīja zvērināts advokāts Sandis Bērtaitis, LU Juridiskās fakultātes docents Jānis Pleps, zvērināts advokāts Lauris Liepa, Augstākās tiesas tiesneša p.i. Lauma Paegļkalna. Konferencē runāja Latvijas Valsts prezidents Egils Levits,  LU Profesors Daunis Auers, 4. maija Deklarācijas kluba prezidente Velta Čebotarenoka, LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, LU Lībiešu institūta vadītājs Valts Ernštreits, žurnāla "Jurista Vārds" galvenā redaktore Dina Gailīte, LU Vēstures un filozofijas fakultātes docents Igors Gubenko, Eiropas Parlamenta deputāts (A/Par!) Ivars Ijabs, Vidzemes Augstskolas rektors Gatis Krūmiņš, Satversmes tiesas tiesnesis Gunārs Kusiņš, Latvijas Bankas padomnieks Edvards Kušners, 14. Saeimas deputāts (NA) Rihards Kols, juriste un bijusī ES Vispārējās tiesas tiesnese Ingrīda Labucka, Latvijas Tieslietu ministre, Dr.iur. Inese Lībiņa-Egnere, Eiropas Savienības Tiesas ģenerāladvokāte Laila Medina, Latvijas Veselības ministre Līga Menģelsone, Latvijas Kultūras akadēmijas rektore Rūta Muktupāvela, 14. Saeimas deputāte, PROGRESĪVIE līdzvadītāja Antoņina Ņenaševa, juriste, LU profesore Sanita Osipova, LU rektora padomniece juridiskajos jautājumos Anda Ozola, zvērināts advokāts Edgars Pastars, arhitekts, uzņēmējs, Biedrības "Apvienotais Latvijas saraksts" dibinātājs Uldis Pīlēns, ES Vispārējās tiesas tiesnese Inga Reine, 14. Saeimas deputāte, partijas "PROGRESĪVIE" valdes locekle Dr. sc. ing. Jana Simanovska, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja, LU profesore Inna Šteinbuka, ārsts, PSKUS Sirds ķirurģijas centra vadītājs Pēteris Stradiņš, zvērināts advokāts Māris Vainovskis, Latvijas Platformas attīstības sadarbībai direktore, sabiedriskā aktīviste Inese Vaivare, Rīgas Brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš, ES Tiesas tiesnese, Rīgas Juridiskās augstskolas profesore Ineta Ziemele.

Konferences ieraksti ir pieejami Rīgas Juridiskās augstskolas Youtube kontā.

 
 
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Lasītākie jaunumi
AKTUĀLI
CITI ŠĪ AUTORA JAUNUMI
Iestāžu un institūciju jaunumi
Kopumā 272 iestādes
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties