Tiesību nozaru katalogs – Jurista Vārds

Ar ko noslēgušās pārbaudes Jēkabpils traģēdijas lietā

16. Aprīlis 2024 /NR. 16 (1334)

Pēc 2023. gada 16. aprīļa traģiskās slepkavības Jēkabpilī, kur Leons Rusiņš nogalināja ilgstoši vajātu sievieti, visas kompetentās iestādes veica iekšējās pārbaudes, lai izvērtētu iesaistīto amatpersonu rīcību un iespējamo atbildību notikušajā. Papildus tam arī Tieslietu padomes izveidota darba grupa ir sniegusi savu ziņojumu par tiesu sistēmas darba organizāciju lietās, kas saistītas ar vardarbību ģimenē un draudiem personas dzīvībai vai veselībai, ko iniciēja tieši Jēkabpilī notikušais un kurā tāpēc ir atsauces uz konkrēto gadījumu kā piemēru sistēmiskām problēmām. Tādēļ, balstoties uz šīm iestādēm pieprasīto un publiski pieejamo informāciju, šajā materiālā ir apkopots vairākās pārbaudēs konstatētais. ...

Dina Gailīte, Sannija Matule

žurnāls / Intervija

Cik iesniegumu ir jāuzraksta, lai valsts aizsargātu cilvēka dzīvību?

16. Aprīlis 2024 /NR. 16 (1334)

Šī gada advokātu kopsapulcē 22. martā Zvērinātu advokātu padome paziņoja lēmumu "par īpašiem nopelniem juridiskās palīdzības sniegšanā" piešķirt Advokatūras Goda zīmi zvērinātai advokātei Annai Norei. Plašāka Latvijas sabiedrība advokāti Nori pamanīja 2023. gada 26. aprīļa raidījumā "Kas notiek Latvijā", kur tika iztirzāti neilgi pirms tam, 16. aprīlī, Jēkabpilī notikušās slepkavības apstākļi: pēc divu gadu intensīvas vajāšanas Leons Rusiņš bija nogalinājis savu bijušo dzīvesbiedri viņas mātes un jaunākā dēla klātbūtnē. ...

Linda Lielbriede

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Soda individualizācijas princips vardarbīgu vai pret personu tās dzimuma dēļ vērstu noziegumu gadījumā

9. Aprīlis 2024 /NR. 15 (1333)

Soda kā sociālās koordinācijas līdzekļa piedraudējums ir neatņemama jebkuras krimināltiesību sistēmas iezīme. Veidojot demokrātisku, mērenu un tiesisku kriminālprocesa norisi, likumdevēja uzdevums ir soda sankcijā salāgot vairākas savstarpēji saistītas komponentes, tostarp apsūdzētā drošību un brīvību, sabiedrības tieksmi pēc miera un kārtības, indivīdu vēlmi pasargāt savu dzīvību, veselību un īpašumu, kā arī cietušā intereses.1 Līdz ar to kriminālsoda esība nav vienīgi utilitāra atriebes fiziskās īstenojamības forma, bet gan no taisnīguma principa atvasināms pienākums.2 Lai šī pienākuma izpilde atbilstu demokrātiskas tiesiskas valsts pamatvērtībām, materiālo krimināltiesību ietvaram ir jāparedz pietiekami plašs tiesisko instrumentu loks tāda soda piespriešanai, kas korespondētu tieši konkrētās personas izdarītajam nodarījumam. ...

Egons Rusanovs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Sodīšanas mērķa esences maiņa Latvijas krimināltiesībās

9. Aprīlis 2024 /NR. 15 (1333)

Kopš brīža, kad sabiedrība atzina nepieciešamību vērsties pret nodarījumiem, kas sasniedz sevišķu bīstamības vai sociāli neakceptējamas rīcības intensitāti, noziedzīga nodarījuma jēdziens ir savijies ar soda institūtu kā reakciju uz šo nevēlamo parādību.1 Gadsimtiem ilgi soda piespriešanas un izpildes process bija valsts sodošās varas akts, raugoties gandarīt aizskarto personu un gūt pelnītu atmaksu par nodarījumu, taču, pieaugot ...

Uldis Krastiņš

žurnāls / Atskatā un darbībā

Krimināllikuma izstrāde un attīstība gadu gaitā: caur atmiņu prizmu

9. Aprīlis 2024 /NR. 15 (1333)

Krimināllikuma tapšana un izveide bija gandrīz astoņus gadus garš un sarežģīts process, tādēļ pateicos žurnāla "Jurista Vārds" redakcijai par uzaicinājumu man kā likuma projekta izveides un tālākās pilnveidošanas tiešajam dalībniekam dalīties par to atmiņās saistībā ar Krimināllikuma spēkā stāšanās 25 gadu jubileju 2024. gada 1. aprīlī. ...

Sannija Matule

žurnāls / Intervija

Profesores Valentijas Liholajas mūža darbs, kas veltīts krimināltiesībām

9. Aprīlis 2024 /NR. 15 (1333)

Latvijas Universitātes (turpmāk – LU) Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras profesore Valentija Liholaja jurisprudencei ir uzticīga jau vairāk nekā 60 gadus, un galvenokārt tie veltīti krimināltiesībām un akadēmiskajam darbam savā Alma Mater. Profesore ir autore un līdzautore daudzām grāmatām salīdzināmajās tiesībās, krimināltiesību vispārīgās un sevišķās daļas jautājumos, arī Krimināllikuma atkārtoti izdoto komentāru līdzautore. Viņas krājumā ir tiesu prakses pētījumi, ļoti daudz publikāciju un referātu dažādās konferencēs, tādēļ pilnīgi pamatoti var sacīt, ka sen vairs nav iespējama krimināltiesību apguve, nesatiekoties ar profesori Liholaju un viņas devumu tiesību zinātnei. Par šo mūža darbu pēc Juridiskās fakultātes priekšlikuma 2023. gadā viņai tika piešķirta arī LU Gada balva par zinātniskās skolas izveidi. Novērtējot profesores ieguldījumu akadēmiskajā un zinātniskajā jomā Latvijas krimināltiesībās, kas tostarp izpaudies vairāk nekā 60 publikācijās mūsu žurnālā, arī "Jurista Vārds" Krimināllikuma 25 gadu jubilejas sakarā vēlas godināt Dr. iur. Valentiju Liholaju. Šim nolūkam iztaujājām profesori, šoreiz vairāk ļaujot ieskatīties arī viņas pašas bagātīgajā dzīves gājumā un atziņās par Latvijas krimināltiesību attīstību. ...

Sannija Matule

žurnāls / Numura tēma

Likums, kas sabiedrībā un Saeimā vienmēr ir "atvērts"

9. Aprīlis 2024 /NR. 15 (1333)

Šā gada 1. aprīlī apritēja 25 gadi, kopš ir stājies spēkā neatkarīgās Latvijas Republikas Krimināllikums. Tā koncepcijas aizsākumi meklējami jau pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā, bet ceļš līdz trešajam lasījumam Saeimā prasīja vairāk nekā septiņus gadus nepārtraukta un ļoti apjomīga darba. Taču patiesībā darbs pie Krimināllikuma tā īsti nekad nav noslēdzies, un savas pastāvēšanas laikā tas pārliecinoši iekļuvis visbiežāk (un vērienīgāk) grozīto likumu topa virsotnē. Spēkā esības laikā, neskaitot pirmo jeb 1999. gadu, nav bijis neviena cita gada, kad likums nebūtu ticis grozīts, un rets ir tas gads, kurā izmaiņas bijušas tikai vienreiz. Tas liek retoriski jautāt: vai Krimināllikums vispār var būt pabeigts? ...

Ilona Kronberga

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kara kriminoloģija

19. Marts 2024 /NR. 12 (1330)

Klasiskā izpratnē kriminoloģija pētī noziedzību, kas ir sociāla parādība, un šis fakts jautājumus nerada. Tiek uzskatīts, ka noziedzībai nav vienas konkrētas definīcijas, jo tā ir nepārtrauktā attīstībā līdz ar sabiedrību. Rīcības, kas šodien nav noziedzīgas, mainoties notikumiem un sabiedrības attieksmei pret tiem, rīt var tādas kļūt. Nostiprinoties uzskatam, ka mūsdienu karš arvien vairāk līdzinās dažāda rakstura noziedzīgu rīcību kompleksam, nevis vienkārši bruņotam konfliktam, kas norit pēc cilvēku definētiem noteikumiem, kara izpētei pievērsusies kriminoloģija. Kara kriminoloģija ir salīdzinoši jauns kriminoloģiskās pētniecības virziens, līdz ar to notiek plašas diskusijas par pētniecības mērķiem, metodēm un izpētes jomām. Tomēr politiskā dienaskārtība arvien aktīvāk rosina kriminologiem pievērsties šai tēmai. Šajā publikācijā ir atspoguļoti mēģinājumi definēt karu un kara kriminoloģiju, vienlaikus ilustrējot gan zinātniskās, gan sabiedriskās domas maiņu – identificētās pārmaiņas kara mērķos, tā norisē un šo procesu potenciālo kaitīgumu sabiedrības interesēm dzīvot mierā un saticībā; kā karš no bruņota konflikta par teritoriju ir izaudzis par cīņu par cilvēku prātiem ar visiem iespējamiem līdzekļiem, tostarp izmantojot globālā tīmekļa tehnoloģijas, sociālos tīklus, dezinformāciju. ...

Liene Neimane

žurnāls / Atsaucoties uz publicēto

Turpinot diskusiju par vienošanās procesu, nosacītu notiesāšanu aizstājot ar probācijas uzraudzību

19. Marts 2024 /NR. 12 (1330)

2024. gada 9. janvārī žurnālā "Jurista Vārds" publicēts zvērinātas advokātes Lienes Neimanes raksts "Probācijas uzraudzība nosacītas notiesāšanas vietā: vai būs mazāk vienošanās procesu",1 kurā aplūkoti tādi krimināltiesību nozares jautājumi kā vienošanās process un tā piemērošanā pastāvošā problemātika, nosacīta notiesāšana un probācijas uzraudzība, kā arī plānoto Krimināllikuma grozījumu, nosacītu notiesāšanu ...

Alēns Mickevičs

žurnāls / Tiesību politika

E-lietas ieviešana kriminālprocesā: izvērtējums un perspektīvas

12. Marts 2024 /NR. 11 (1329)

Kriminālprocesa likuma (turpmāk – KPL) 18.1 nodaļa "Lietvedības īpatnības elektroniskajā krimināllietā" stājās spēkā 2021. gada 2. novembrī. Neskatoties uz to, ka nodaļu veido tikai četri panti, neizslēdzot arī citu 2021. gada 7. oktobrī pieņemto grozījumu KPL nozīmi, kas tika vērsti uz KPL pielāgošanu darbam elektroniskajā vidē, ļoti liels darbs tika ieguldīts likumprojekta tapšanas gaitā. Praktiski paralēli notika gan informācijas sistēmu izstrāde, gan izmaiņu KPL definēšana. ...

Armīns Meisters

žurnāls / Tiesību politika

Dažas jaunas un ne tik jaunas idejas tiesas spriešanas efektivitātes uzlabošanai

12. Marts 2024 /NR. 11 (1329)

Kriminālprocesa likums paredz plašas iespējas vienkāršot kriminālprocesu un efektīvi rast krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu. Šīs iespējas prokuratūra un tiesa aktīvi izmanto, tādējādi, varētu rasties priekšstats, ka tiek ietaupīti prokuroru un tiesnešu darba resursi un tos iespējams atvēlēt juridiski sarežģītu un apjomīgu krimināllietu iztiesāšanai. Diemžēl prakse rāda, ka tas nebūt tā nav. Ja vienkāršāku kategoriju lietās prokuratūra un tiesa pamatā nodrošina ātru un efektīvu risinājumu, tad apjomīgu lietu iztiesāšana aizvien ir sarežģīts un darbietilpīgs process, kurā prokuratūra un tiesa sastopas ar nopietniem izaicinājumiem. Šī rakta mērķis ir sniegt praktisku skatījumu uz risinājumiem, kas varētu uzlabot tiesas procesa kvalitāti un vienlaikus rosināt diskusiju par nepieciešamajām pārmaiņām kā normatīvajā regulējumā, tā tiesāšanās kultūrā. ...

Alfrēds Voroņko, Inese Nikuļceva

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Noziedzīgi iegūti līdzekļi: kā Latvijā piemērot ECT jaunāko spriedumu

5. Marts 2024 /NR. 10 (1328)

Ievads 2023. gada 26. septembrī Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT) pieņēma spriedumu lietā "Yordanov and Others v. Bulgaria", pieteikuma Nr. 265/17 un 26473/18.1 Spriedumā secināts, ka, lai mantas konfiskācija tiktu uzskatīta par atbilstošu Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) 1. protokola 1. pantam, nacionālajām tiesām ir būtiski norādīt ziņas par noziedzīgiem ...

Māris Leja

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Fundamentāla kļūda nodoma un neuzmanības saiknes izpratnē

27. Februāris 2024 /NR. 9 (1327)

Ievads Aptuveni līdz 2013.–2014. gadam krimināltiesību teorijā un praksē valdīja vienprātība par to, ka ceļu satiksmes noteikumus ir iespējams pārkāpt gan tīši, gan aiz neuzmanības, taču pret sekām noziedzīgos nodarījumos pret satiksmes drošību ir iespējama tikai neuzmanība. Vienprātība pastāvēja arī par to, ka kopumā materiāla sastāva noziedzīgi nodarījumi pret satiksmes drošību ir izdarīti aiz neuzmanības. Tomēr tagad ...

Artūrs Šuspāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Patstāvīgo tiesību avotu iedalījums Latvijas tiesiskajā sistēmā

20. Februāris 2024 /NR. 8 (1326)

Ievads Mācība par tiesību avotiem un to iedalījumu Latvijas tiesiskajā sistēmā ir pastāvīgā attīstībā. Tas ir likumsakarīgi, jo Latvijas tiesību avotu doktrīnas izpratne ir ne tikai oriģināla, piederoša, atspoguļojoša, dimensionāla, bet arī mainīga.1 Demokrātiskā tiesiskā valstī tiesību piemērotājam tiesību piemērošanas procesā ir jāizmanto juridiskās metodes, tāpēc pareizai tiesību avotu iedalījuma izpratnei ir būtiska ...

Uldis Zemzars

žurnāls / Atsaucoties uz publicēto

Vienošanās process un probācijas uzraudzība kā pamatsods nosacītas notiesāšanas vietā

13. Februāris 2024 /NR. 7 (1325)

2024. gada 9. janvārī žurnālā "Jurista Vārds" publicēts zvērinātas advokātes Ph.D. Lienes Neimanes raksts "Probācijas uzraudzība nosacītas notiesāšanas vietā: vai būs mazāk vienošanās procesu"1 (turpmāk – raksts). Rakstā autore analizējusi vienošanos kriminālprocesā, kā arī to, kādu iespaidu uz vienošanos kriminālprocesā atstās atteikšanās no nosacītas notiesāšanas, tās vietā paredzot probācijas uzraudzību kā pamatsodu atbilstoši likumprojektam "Grozījumi Krimināllikumā" Nr. 463/Lp14 (turpmāk – likumprojekts). L. Neimane savā rakstā minējusi vairākus secinājumus un apsvērumus, kam nevar piekrist. ...

Kristīne Ķipēna

žurnāls / Atsaucoties uz publicēto

Kliedējot maldinošus apgalvojumus par probācijas uzraudzību un nosacītu notiesāšanu

13. Februāris 2024 /NR. 7 (1325)

"Jurista Vārda" 2024. gada 9. janvāra laidienā iekļauts Lienes Neimanes raksts "Probācijas uzraudzība nosacītas notiesāšanas vietā: vai būs mazāk vienošanās procesu"1 (turpmāk – raksts). Diemžēl šajā rakstā ir konstatējami maldinoši secinājumi attiecībā uz nosacītas notiesāšanas izpildes kārtību un Valsts probācijas dienesta darbību, tāpēc uzskatu par nepieciešamu šo jautājumu papildus izskaidrot. Šis skaidrojums nekāda veidā neskar rakstā minēto attiecībā uz vienošanās noslēgšanu kriminālprocesā. ...

Māris Lejnieks

žurnāls / Domu mantojums

Latvijas Prīzu tiesas spriedums tvaikoņa "Federācija" lietā

30. Janvāris 2024 /NR. 5 (1323)

"Valdības Vēstnesī" 1920. gada 21. martā rakstīts: "Latvijas Prīzu tiesa 20. marta sēdē galīgi izšķīra lieliniekiem atņemtā tvaikoņa "Federacija" (ex – "Vera") lietu. Pēc tiesas sprieduma tvaikonis uzskatāms kā jūras prīze un konfiscējams Latvijas brīvvalstij par labu. Spriedumu galīgā veidā pasludinās 30. martā." Autoram nejauši uzduroties šai īsajai ziņai "Valdības Vēstnesī", protams, ieniezējās rokas, jo līdz šim ne prātā nebija nācis, ka Latvijas Neatkarības kara laikā jūrā ir noticis kas tāds, par ko savulaik Rīgas Kinostudijai nebūtu kauns uzņemt kādu dēku filmu. ...

Allars Apsītis, Osvalds Joksts

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Azartspēļu fenomena tiesiskā reglamentācija romiešu tiesībās

9. Janvāris 2024 /NR. 01/02 (1319/1320)

Rakstā atspoguļoti autoru veiktā romiešu tiesību pirmavotu pētījuma rezultāti attiecībā uz azartspēļu fenomena tiesisko reglamentāciju senromiešu sabiedrībā. Pētījuma ietvaros realizēta tā sauktās Justiniāna kodifikācijas (pazīstama arī ar nosaukumu Corpus Iuris Civilis) daļās Codex Iustinianus (Justiniāna kodekss, 534. AD)1 un Digesta seu Pandectae (Sakārtojums vai sakopojums, 533. AD)2 ietvertās informācijas izpēte un analīze, izmantojot induktīvo, deduktīvo un salīdzinošo metodi. ...

Jurista Vārds

žurnāls / Tiesību politika

Kāpēc plānots atteikties no nosacītas notiesāšanas

9. Janvāris 2024 /NR. 01/02 (1319/1320)

Rudens sesijas pēdējā darba nedēļā jeb 2023. gada 19. decembra sēdē Saeimas Juridiskā komisija izskatīja divus savstarpēji saistītus Ministru kabineta iesniegtos likumprojektus – "Grozījumi Krimināllikumā" (Nr. 463/Lp14) un "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" (Nr. 464/Lp14) un nolēma tos abus konceptuāli atbalstīt un virzīt izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā. Izmaiņas procesuālajās normās izriet no plānotajiem grozījumiem Krimināllikumā (KL), kur paredzēti ļoti būtiski jauninājumi: pirmkārt, atteikties no brīvības atņemšanas soda nosacītas noteikšanas, tā vietā ļaujot piemērot pamatsodu – probācijas uzraudzību; otrkārt, reformēt tiesisko regulējumu galīgā soda noteikšanai par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem un pēc vairākiem nolēmumiem. ...

Liene Neimane

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Probācijas uzraudzība nosacītas notiesāšanas vietā: vai būs mazāk vienošanās procesu

9. Janvāris 2024 /NR. 01/02 (1319/1320)

1. Vienošanās kriminālprocesā Kriminālprocesa likuma 21. pantā ir ietverts viens no kriminālprocesa pamatprincipiem – tiesības uz sadarbību, kas nozīmē, ka persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, var sadarboties ar kriminālprocesa veikšanai pilnvaroto amatpersonu, lai sekmētu krimināltiesisko attiecību noregulējumu. Viens no veidiem, kā sadarbība var izpausties, ir vienkāršāka procesa veida izvēle. Lai arī Kriminālprocesa ...

Rasma Zvejniece

žurnāls / Juristu likteņi

Kārlis Puriņš – senators ar doktora grādu tautsaimniecībā

19. Decembris 2023 /NR. 51/52 (1317/1318)

Latvijas valsts tapšanas vēsturē jurista, ekonomista un politiķa Kārļa Puriņa vārds ierakstās daudzu institūciju pamatu licēju zelta fondā – viņš bija Tautas padomes un Satversmes sapulces loceklis, pirmais Latvijas finanšu ministrs, Latvijas Augstskolas (Latvijas Universitātes) organizācijas padomes loceklis un Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes pagaidu dekāns. Vēl viens nozīmīgs viņa darba posms ir senatora amats Latvijas Senāta Administratīvajā departamentā. Senātā viņš ienāca ar daudzpusīgu izglītību un ļoti bagātu dzīves pieredzi, ar lielu autoritāti kā labākais nodokļu jautājumu pārzinātājs, un var droši teikt – viņš ir viens no spēcīgākajiem administratīvās justīcijas pamatu licējiem Latvijā. Tādēļ šajā administratīvajām tiesībām veltītajā "Jurista Vārda" numurā ir vieta arī stāstam par Kārli Puriņu. ...

Dina Gailīte

žurnāls / Juristu likteņi

Autodidakts Māteru Juris un pirmais latviešu juridiskais izdevums "Tiesu Vēstnesis"

12. Decembris 2023 /NR. 50 (1316)

Šī gada nogalē "Jurista Vārds" svin 20 gadus, kopš tas no oficiālā laikraksta "Latvijas Vēstnesis" pielikuma kļuva par patstāvīgu juridisku preses izdevumu: 2003. gada 23. decembrī iznāca pirmais žurnāla "Jurista Vārds" laidiens. Gandrīz tajos pašos decembra datumos, tikai 123 gadus pirms "Jurista Vārda", 1880. gada 24. decembrī pie lasītājiem devās pats pirmais juridiskais preses izdevums latviešu valodā – Māteru Jura dibinātais laikraksts "Tiesu Vēstnesis". Kaut arī šim izdevumam nebija garš mūžs un tā izdevējs un redaktors pats nebija akadēmiski skolots jurists, "Tiesu Vēstnesis" ir unikāla parādība latviešu juridiskās kultūras vēsturē un apliecinājums tam, cik ļoti nepieciešama bija tiesiskā pašapziņa un juridiskās zināšanas latviešiem, kas 19. gadsimta otrajā pusē aizvien aktīvāk pirka zemi, iesaistījās saimnieciskajā apritē, pašvaldību darbā un sabiedriski politiskajās aktivitātēs. Savukārt Māteru Jura personība spilgti pierāda, ka "idejām apsēsts" cilvēks var veiksmīgi tikt galā ar šķietami nepaveicamām lietām. Piemēram: Māters latviski tulkoja tiesību zinātņu doktora Frīdriha Georga fon Bunges veidotos Baltijas civillikumus – neskatoties uz to, ka pats Māters bija mācījies tikai pagastskolā, un neņemot vērā arī to, ka latviešu valodā tobrīd vēl nebija nekādas civiltiesību terminoloģijas. Šis raksts ir veltījums "pirmā latviešu jurista" Māteru Jura un viņa veidotā laikraksta "Tiesu Vēstnesis" piemiņai. ...

Dmitrijs Skačkovs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Konkretizēta un nekonkretizēta mantas izcelsme kriminālprocesā

5. Decembris 2023 /NR. 49 (1315)

[1] 2023. gada 14. novembrī Latvijas Universitātē notika diskusija, kurā tika prezentēts "Jurista Vārda" grāmatžurnāls "Noziedzīgi iegūtās mantas legalizācijas novēršana: normatīvās un praktiskās aktualitātes". Gan šis izdevums pats par sevi, gan diskusijā izskanējušās domas ne tikai atgādina vispārzināmu patiesību, ka jebkurš normatīvs regulējums, gluži kā Rīga, nekad nebūs gatavs, bet liecina arī par ...

Linda Lielbriede, Uldis Krastiņš

žurnāls / Intervija

Tiesiskums – kultūras sasniegums, par ko jārūpējas

28. Novembris 2023 /NR. 48 (1314)

Martins Krīgers (Martin Krygier) ir domātājs, kas visvairāk pazīstams ar savām publikācijām par likuma varu, totalitārismu un postkomunismu. Viņa interese par totalitāriem režīmiem radās personīgu apstākļu iespaidā, jo viņa vecāki ieradās Austrālijā, bēgot no nacisma Polijā. Profesora Krīgera darbos tiek īpaši analizēta tiesiskuma un politikas mijiedarbība Centrālajā un Austrumeiropā. Viņš ir sarakstījis vairākas grāmatas par antikonstitucionālo populismu, demokrātiju un tiesiskumu, kā arī tiesiskuma jautājumiem postkomunisma periodā. 12. oktobrī viņš viesojās Rīgā un lasīja lekciju Rīgas Juridiskajā augstskolā lekciju sērijā, kura notika par godu augstskolas 25 gadu jubilejai. Pēc lekcijas profesors sniedza interviju žurnālam "Jurista Vārds" par dažādiem tiesiskuma aspektiem. ...

Linda Lielbriede

žurnāls / Redaktora sleja

Par kuru no diviem ļaunumiem?

28. Novembris 2023 /NR. 48 (1314)

Līdz pat 1996. gada 5. jūnija grozījumu pieņemšanai, Latvijas tiesu sistēmā izveidojot konstitucionālās kontroles institūciju – Satversmes tiesu, Latvijas Republikas Satversmes 85. pantā bija lasāms, ka uz sevišķa likuma pamata Latvijā pastāv zvērināto tiesa. Sākotnēji iecerēts kā tautas elements iztiesāšanā, zvērināto tiesas institūts Latvijas teritorijā (izņemot Latgales teritoriju, kas Krievijas impērijas sastāvā ietilpa ...

Juris Juriss

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācija un legalizēšanas sastāva pierādīšana stand alone gadījumos

14. Novembris 2023 /NR. 46/47 (1312/1313)

Noteikti var apgalvot, ka ar 2017. gada 22. jūnijā Saeimas pieņemtajiem grozījumiem Kriminālprocesa likumā1 (turpmāk – KPL), kas stājās spēkā 2017. gada 1. augustā, būtiski tika uzlabots un papildināts kriminālprocesuālā institūta – procesa par mantas atzīšanu par noziedzīgi iegūtu – procesuālais regulējums, kā arī iestrādāti atsevišķi priekšnosacījumi autonomās naudas atmazgāšanas (stand alone pieeja) apkarošanas iespējamībai, ...

Kaspars Vecozols

žurnāls / Tiesību prakses komentāri

Vai no naudas mūļa var piedzīt visu legalizēto noziedzīgi iegūto līdzekļu vērtību

14. Novembris 2023 /NR. 46/47 (1312/1313)

Ekonomisko lietu tiesas (turpmāk – ELT) kompetencē ietilpst krimināllietas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, kas veido lielāko daļu no ELT izskatīšanā esošajām lietām. Lai arī publiski nereti ir pausts viedoklis par lieliem sasniegumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanas jomā, tomēr tiesu praksē konstatējamas problēmas ar vienveidīgu izpratnes trūkumu dažādos tiesību jautājumos salīdzinoši vienkāršās ...

Vija Kalniņa

žurnāls / Tiesību prakses komentāri

Satversmes tiesā ierosināto lietu ietekme uz procesu par noziedzīgi iegūtu mantu

14. Novembris 2023 /NR. 46/47 (1312/1313)

Process par noziedzīgi iegūtu mantu ir kļuvis par cīņas pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju neatņemamu sastāvdaļu. Lai arī šis process var tikt piemērots krimināllietās, kurās tiek izmeklēti jebkādi mantiski noziedzīgi nodarījumu, tieši lietas, kurās tiek izmeklēti Krimināllikuma 195. pantā noteiktie noziedzīgie nodarījumi, procesi par noziedzīgi iegūtu mantu uz tiesu tiek nodoti visvairāk. Šādas lietas atbilstoši ...

Zigmunds Dundurs

žurnāls / Tiesību prakses komentāri

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas prakse procesos par noziedzīgi iegūtu mantu

14. Novembris 2023 /NR. 46/47 (1312/1313)

Ņemot vērā, ka Rīgas apgabaltiesā kā pēdējā instancē koncentrējas vairums Latvijā uzsākto procesu par noziedzīgi iegūtu mantu, šī raksta mērķis ir sniegt ieskatu par aktuālo tiesu praksi Rīgas apgabaltiesā šajos procesos. ...

Alvīne Paštore

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Mantas konfiskācijas izpildes tiesiskais regulējums

14. Novembris 2023 /NR. 46/47 (1312/1313)

Stājoties spēkā gala nolēmumam, kurā ir lemts par mantas konfiskāciju kā papildsodu vai juridiskajai personai piemēroto piespiedu ietekmēšanas līdzekli, vai lemts par noziedzīga nodarījuma izdarīšanas priekšmeta un ar noziedzīgu nodarījumu saistītās mantas vai noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju, nākamais loģiskais solis šajā notikumu ķēdē ir mantas konfiskācijas izpilde. Līdz ar to ir svarīgi saprast arī procedūru mantas konfiskācijas izpildei atkarībā no mantas konfiskācijas veida. ...

Indra Aizupe

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Noziedzīgi iegūtas mantas krimināltiesiskais regulējums

14. Novembris 2023 /NR. 46/47 (1312/1313)

Krimināllikuma (turpmāk – KL) 70.11 panta pirmajā daļā likumdevējs ir sniedzis noziedzīgi iegūtas mantas definīciju,1 proti, noziedzīgi iegūta manta ir jebkāds ekonomisks labums, kas personas īpašumā vai valdījumā tieši vai netieši nonācis noziedzīga nodarījuma izdarīšanas rezultātā. Ar grozījumiem KL, kas stājās spēkā 2022. gada 4. maijā, 70.11 panta pirmā daļa tika precizēta, nosakot, ka noziedzīgi iegūta manta ir jebkāds ...

Andrejs Judins

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Krimināllikuma 70.11 pants: vai ir skaidrs un vienveidīgi interpretējams

14. Novembris 2023 /NR. 46/47 (1312/1313)

2017. gadā Krimināllikuma (turpmāk – KL) vispārīgā daļa tika papildināta ar jaunu KL 70.11 pantu – "Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācija",1 kas kopā ar citām šā likuma VIII1 nodaļā ietvertajām tiesību normām veido "Mantas īpašā konfiskācija" tiesību institūtu. 2020. un 2022. gadā2 KL 70.11 pants tika grozīts, pilnveidojot tā redakciju, lai padarītu to skaidrāku un novērstu atšķirīgu tiesību normu interpretāciju. ...

Dina Gailīte

žurnāls / Redaktora sleja

Par ko atbild padome un valde

7. Novembris 2023 /NR. 45 (1311)

Pēdējā laikā tiek ziņots par dažādu ES fondu projektu neveiksmēm un līdz ar to draudošo finansējuma zaudēšanu. Gadījumos, kad publiskā sektora projektos laicīgi "neapgūto" finansējumu neizdodas "pārstrukturēt" uz nākamo ES finansējuma periodu (piemēram, ja tam nepiekrīt Eiropas Komisija), izdevumi ir jāsedz no Latvijas valsts budžeta. Sevišķi skaļš ir Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas gadījums, ...

Māris Leja

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Teritorialitātes princips krimināltiesībās, nosakot darbības un bezdarbības vietu

3. Oktobris 2023 /NR. 40 (1306)

Autora iepriekšējā publikācijā, kas veltīta teritorialitātes principam krimināltiesībās1 (Krimināllikuma 2. pants), tika pamatots viedoklis, ka: noziedzīgs nodarījums ir uzskatāms par izdarītu gan vietā, kur vainīgais veic darbību vai bezdarbības gadījumā – neveic darbību, gan vietā, kur iestājas sekas; jurisdikcijas piemērošanai ir pietiekoši, ja valsts teritorijā izdarīta daļa no noziedzīgā nodarījuma (daļa no darbībām vai bezdarbības vai daļa no sekām). ...

Linda Lielbriede

žurnāls / Tiesību politika

Kriminālprocesa likumam – 18

3. Oktobris 2023 /NR. 40 (1306)

Oktobra pirmajā dienā apritēja 18 gadi, kopš Latvijas teritorijā, reglamentējot kriminālprocesa norisi pirmstiesas izmeklēšanā un iztiesāšanā, tiek piemērots Kriminālprocesa likums, tam aizstājot tolaik jau par neglābjami novecojušu atzīto 1961. gada 6. janvārī pieņemto Latvijas Kriminālprocesa kodeksu. ...

Jurista Vārds

žurnāls / Tiesību politika

Valsts prezidents rosina bargākus sodus par noziegumiem pret valsti

3. Oktobris 2023 /NR. 40 (1306)

Pirmo reizi izmantojot savas likumdošanas iniciatīvas tiesības, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ir sagatavojis un pagājušonedēļ, 27. septembrī, iesniedzis Saeimai izskatīšanai likumprojektu "Grozījumi Krimināllikumā", rosinot izmaiņas nodaļā par noziegumiem pret valsti. Likumprojektu pavadošajā vēstulē Saeimas Prezidijam E. Rinkēvičs uzsvēris, ka valsts sodu politika ir viena no pašaizsargājošās demokrātijas izpausmēm, ar krimināltiesiskiem līdzekļiem vēršoties pret iekšējo un ārējo valsts apdraudējumu. Tādēļ Krimināllikuma regulējumam ir jāatbilst aktuālajam apdraudējumam un Latvijas sodu politikai jānodrošina, ka sodi spēj līdzsvaroti sasniegt visus mērķus, tajā skaitā aizsargāt sabiedrības drošību un atturēt no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas. ...

Latvijas Republikas prokuratūra

žurnāls / Informācija

Analizē korupcijas apkarošanas problēmas

26. Septembris 2023 /NR. 39 (1305)

Šā gada 19.–21. septembrī Latvijas Republikas prokuratūra sadarbībā ar Amerikas Savienoto Valstu (ASV) un Lielbritānijas vēstniecībām organizēja starptautisku konferenci par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Konvencijas par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos (OECD Konvencija) piemērošanas praktiskajiem aspektiem. Konferencē galvenā uzmanība tika veltīta ar korupcijas apkarošanu saistītu praktisku problēmjautājumu risināšanai, tajā skaitā OECD Konvencijas piemērošanas kvalitātei un ar to saistīto OECD rekomendāciju ieviešanai Latvijā. Tāpat konferencē liela uzmanība tika pievērsta ar kukuļošanu saistītu kriminālprocesu iztiesāšanai. ...

Atis Dzērvēns, Jerana Asatrjana

žurnāls / No citas puses

Kā mainījusies prokuratūra gadu gaitā

26. Septembris 2023 /NR. 39 (1305)

Savas pastāvēšanas laikā Latvijas Republikas prokuratūra kā institūcija ir piedzīvojusi daudzas un dažādas pārmaiņas, un par to savās pārdomās dalās Kurzemes tiesas apgabala prokuratūras prokurors Atis Dzērvēns un Rīgas Pārdaugavas prokuratūras prokurore Jerana Asatrjana. ...

Dagmāra Skudra, Sigita Saulīte, Rudīte Bilsena, Māris Urbāns, Didzis Reigass, Maija Andrijauska

žurnāls / Atskatā un darbībā

Latvijas prokuroru darbība starptautiskajās organizācijās

26. Septembris 2023 /NR. 39 (1305)

Iesaiste starptautiskās krimināltiesiskās sadarbības ātruma, kvalitātes un efektivitātes paaugstināšanā ir viens no prokuratūras stratēģiskajiem mērķiem. Būtiska loma šī mērķa sasniegšanā ir Latvijas prokuroru darbībai Eirojustā, Eiropas Savienības Padomdevēja misijā Ukrainā, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā, kā arī Eiropas Birojā krāpšanas apkarošanai. Savukārt Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzības jomā nozīmīga loma ir tam, ka Latvijā strādā specializētās starpvalstu prokuratūras – Eiropas Prokuratūras – deleģētie prokurori. ...

Ilze Grīnhofa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kvalitatīvs atbalsts prokuratūras pamatfunkciju īstenošanā

26. Septembris 2023 /NR. 39 (1305)

Prokuratūras darbības kvalitāte un efektivitāte bieži tiek norādīta kā priekšnoteikums noziedzības apkarošanai, tiesiskuma un taisnīguma īstenošanai un kopējā sabiedrības uzticēšanās rādītāja tieslietu sistēmai pieaugumam. Pēdējo trīs gadu laikā ir veiktas vairākas reformas prokuratūras pamatdarbības struktūrvienībās un Ģenerālprokuratūrā ar mērķi palielināt prokuratūras funkciju izpildes efektivitāti, izlīdzinot slodzi rajona ...

Aivars Ostapko

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Prokuratūras darbības stratēģijas atsevišķi aspekti

26. Septembris 2023 /NR. 39 (1305)

Prokuratūra ir viena no tām valsts institūcijām, kuras darbības prioritātes, mērķi un sasniedzamie rezultāti skaidri definēti tās stratēģijā. Lai lasītājam ieskicētu, kā prokuratūra realizē Prokuratūras darbības stratēģijā 2022.–2027. gadam (turpmāk – Stratēģija) noteiktos mērķus, sniegšu dažus piemērus. ...

Dāvids Gurevičs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Personu un valsts tiesību aizsardzības nozīme prokuratūras pamatfunkciju īstenošanā

26. Septembris 2023 /NR. 39 (1305)

Līdzās izmeklēšanas uzraudzībai, kriminālvajāšanai un valsts apsūdzības uzturēšanai likumdevējs ir uzticējis prokuratūrai noteiktas funkcijas personu tiesību un valsts interešu aizsardzībai. Šajā rakstā tiek vispārīgi aplūkots, kāda ir šo prokuratūras funkciju loma Latvijas tiesību sistēmā. ...

Andris Gusarovs, Rita Zeiliņa, Kristīne Repša-Kondratjeva

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Latgales tiesas apgabala prokuratūru izaicinājumi: reģiona specifika, pierobežas noziedzība

26. Septembris 2023 /NR. 39 (1305)

Latgales tiesas apgabala prokuratūras un tajā ietilpstošo rajona līmeņa prokuratūru – Austrumlatgales prokuratūras (Balvi, Ludza) un Dienvidlatgales prokuratūras (Daugavpils, Krāslava) – īpatnība ir tā, ka šo prokuratūras struktūrvienību prokurori savas funkcijas veic arī kriminālprocesos par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar pierobežas specifiku, jo to teritorijas robežojas ar Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku. Vienlaikus šī robeža ir arī visas Eiropas Savienības austrumu robežas daļa. ...

Ingemārs Masaļskis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Reakcija uz Krievijas Federācijas agresiju Ukrainā

26. Septembris 2023 /NR. 39 (1305)

Kopš 2022. gada 24. februāra, kad Krievijas Federācija uzsāka nelikumīgu, neprovocētu un nepamatotu pret Ukrainu vērstu agresīvu karu, arī Latvijas Republikas prokuratūrai ir nācies saskarties ar līdz šim nebijušiem izaicinājumiem. ...

Jānis Omuls

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Cīņa pret valsts amatpersonu noziedzīgiem nodarījumiem

26. Septembris 2023 /NR. 39 (1305)

Ar ģenerālprokurora 2020. gada 9. novembra pavēli tika nodibināta specializēta prokuratūra – Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūra, kuras kompetencē nodota izmeklēšanas uzraudzība, kriminālvajāšana un valsts apsūdzības uzturēšana visos kriminālprocesos, kas uzsākti saistībā ar valsts amatpersonu izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem, t.sk. kriminālprocesos par koruptīvām darbībām valsts institūciju dienestos. ...

Vineta Zvirbule

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Paveiktais nodokļu noziegumu apkarošanas sfērā

26. Septembris 2023 /NR. 39 (1305)

Nodokļu un muitas lietu prokuratūras kā specializētās prokuratūras izveide un kompetence Pēc ģenerālprokurora Jura Stukāna stāšanās amatā no 2020. gada otrā pusgada prokuratūrā tika uzsākti un īstenoti tās darbības būtiski reorganizācijas pasākumi, kas ietekmēja arī vienu no specializētajām rajona līmeņa prokuratūrām, tobrīd Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūru. Reorganizācijas rezultātā tika mainīts ...

Māris Leja

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Aktualitātes OECD rekomendāciju izpildē korupcijas apkarošanā

26. Septembris 2023 /NR. 39 (1305)

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (turpmāk – OECD) ir starptautiska organizācija, kurā ietilpst attīstītākās pasaules valstis. Tās galvenie mērķi ir veicināt apņemšanos ievērot demokrātijas un tirgus ekonomikas principus, sekmēt globālo tirdzniecību un ilgstošu ekonomisko attīstību.1 OECD darbība koncentrējas uz tādām svarīgām valsts tautsaimniecības nozarēm kā makroekonomika un statistika, tirdzniecība, investīcijas, ...

Arvīds Kalniņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kā prokuratūra tiecas uz krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu

26. Septembris 2023 /NR. 39 (1305)

Prokuratūras darbības stratēģijā 2022.–2027. gadam kā viena no prokuratūras centrālajām prioritātēm kriminālprocesa īstenošanā ir noteikta kvalitāte. Lai pēc iespējas pilnīgāk realizētu šo prioritāti, prokuratūrā ir iedzīvināti un par prokuratūras ikdienu jau kļuvuši vairāki kvalitātes kontroles un uzlabošanas mehānismi, un uz tiem uzmanība vērsta šajā rakstā. ...

Sannija Matule, Linda Lielbriede

žurnāls / Intervija

Ģenerālprokurors: prokurora pieejai un domāšanai ir jābūt tādai pašai kā tiesnesim

26. Septembris 2023 /NR. 39 (1305)

Ģenerālprokurors Juris Stukāns šajā amatā ir jau vairāk nekā trīs gadus – kopš 2020. gada 12. jūlija, un šajā statusā šī ir viņa pirmā intervija "Jurista Vārdā". Viņš bija viens no astoņiem šī amata kandidātiem un kā toreizējais Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs guva vienbalsīgu Saeimas deputātu atbalstu. Savā Prokuratūras darbības attīstības koncepcijā, kas tika gatavota, kandidējot uz ģenerālprokurora amatu, J. Stukāns norādīja, ka "Latvijas prokurori ir milzīgs potenciāls, kuru var vēl efektīvāk un būtiski lietderīgāk pielietot Prokuratūras likumā noteikto mērķu sasniegšanai un uzdevumu izpildei".1 Aizvadīto triju gadu prakse un tās rezultatīvie rādītāji liecina, ka pārmaiņas prokuratūras darbā un struktūrā patiešām ir notikušas, tostarp izgaismojot jaunas tendences un pieeju tajā, kā prokuratūra sevi redz Latvijas tiesiskajā sistēmā. Vairāki šādi jauninājumi ir pārrunāti arī šajā intervijā, un tie skaidri iezīmē virzienu, kurā šobrīd J. Stukāna vadībā ir vērsta Latvijas Republikas prokuratūras attīstība. ...

Sannija Matule

žurnāls / Numura tēma

Kāda ir prokuratūras loma un funkcijas Latvijas tiesiskajā sistēmā

26. Septembris 2023 /NR. 39 (1305)

Šī tematiskā "Jurista Vārda" iznākšanas diena sakrīt ar Latvijas Republikas prokuratūras pastāvēšanas 33. gadadienu, jo par šīs institūcijas sākumpunktu tiek uzskatīts 1990. gada 26. septembris, kad Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma likumu "Par prokurora uzraudzību Latvijas Republikā". Tas arī stājās spēkā pieņemšanas dienā. Šo likumu 29 gadus jau ir nomainījis Saeimas pieņemtais Prokuratūras likums. Savas pastāvēšanas laikā un tostarp arī pēdējos pāris gados prokuratūra ir piedzīvojusi daudzas pārmaiņas, un šis "Jurista Vārds" lasītājiem atklāj, kā šī institūcija šodien pati redz savu lomu un funkcijas Latvijas tiesiskajā sistēmā un kādi ir tās izvēlētie mērķi un paņēmieni to sasniegšanai. ...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

VISS SATURS

ŽURNĀLS

JAUNUMI

DOMNĪCA

BIBLIOTĒKA

AFIŠA

FOTO & VIDEO

Rubrika

Akadēmiskā dzīve

Aptauja

Atsaucoties uz publicēto

Atskatā un darbībā

Citu pieredze

Diskusija

Domu mantojums

Eiropas telpā

In memoriam

Informācija

Intervija

Juridiskā literatūra

Juristu likteņi

Grāmatas

Īsziņas

Juridiskā darba tirgus

Jurista vizītkarte

Jurists un kultūra

Justīcija attīstībai

Lekcijas

Mūsu autors

Nedēļas jurists

No citas puses

Notikums

Numura tēma

Periodika

Prakses materiāli

Priekšvārds

Redaktora sleja

Skaidrojumi. Viedokļi

Sludinājumi. Reklāma

Studenta Vārds

Tiesību prakse

Tiesību prakses komentāri

Tiesību politika

Vēstules

Viedoklis

Viktorīna

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Tiesību nozare

Administratīvā atbildība

Administratīvās tiesības un proc...

Apdrošināšanas tiesības

Bērna tiesības

Būvniecības tiesības

Cilvēktiesības

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Datu apstrāde

Dzīvnieku aizsardzība

Eiropas tiesības

E-lieta

Enerģētikas tiesības

ES fondi

Fintech

Interešu pārstāvība

Juridiskā tehnika un valoda

Konstitucionālās tiesības

Krimināltiesības un process

Militārās tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Pacientu tiesības

Pašvaldību tiesības

Policijas tiesības

Profesionālā ētika

Publiskie iepirkumi

Sankcijas

Sociālās tiesības

Sports un tiesības

Starptautiskās privāttiesības

Starptautiskās tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Tiesu darba organizācija

Tiesu iekārta

Trauksmes celšana

Tūrisma tiesības

Valsts pārvalde

Valsts un baznīca

Vides tiesības

Tiesību prakse

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Satversmes tiesas nolēmumi

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

5. Novembris 2024

Nr 45 (1363)

saturs abonēt

e-žurnāls

palielināt

	Žurnāls tiesiskai domai un praksei

Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv Informatīvais tālrunis 67311161 darbadienās 9:00-17:00
	Abonēšana	Par "Jurista Vārdu"
	Žurnāli	Redakcija
	Reklāma	Autoriem
	Darba sludinājumi	Lietošanas noteikumi
Redakcija: juristavards@lv.lv	Grāmatas	Autortiesības Kontakti

Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības /Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/	© VSIA "Latvijas Vēstnesis"