Rakstu arhīvs – Jurista Vārda arhīvs

jaunumi

Viltotas valsts valodas prasmes apliecības iesniegšana valsts iestādei tiek sodīta ar sabiedrisko darbu

14. Maijs 2026 • 17:39

Senāta Krimināllietu departaments ir izskatījis apsūdzētā kasācijas sūdzību lietā, kurā apsūdzētais atzīts par vainīgu viltota dokumenta izmantošanā un sodīts ar sabiedrisko darbu uz 100 stundām, un atteicies ierosināt kasācijas tiesvedību. Senāts konstatēja, ka kasācijas sūdzībā apsūdzētais pēc būtības atkārtojis apelācijas sūdzībā paustos argumentus, kurus apelācijas instances tiesa ir izvērtējusi un motivēti noraidījusi, un ka tā ir vērsta uz apelācijas instances tiesas nolēmuma atcelšanu faktisku, nevis juridisku iemeslu dēļ. ...

Augstākā tiesa

jaunumi

Trim apsūdzētajiem stājies spēkā notiesājošs spriedums bankomāta spridzināšanas lietā

14. Maijs 2026 • 13:42

Senāta Krimināllietu departaments lietā par zādzības mēģinājumu un tīšu svešas mantas bojāšanu vispārbīstamā veidā ir izskatījis kasācijas sūdzības, kuras iesniedzis viens no apsūdzētajiem un pārējo apsūdzēto aizstāvji, un atzinis, ka kasācijas tiesvedības ierosināšanai nav pamata. Līdz ar to stājies spēkā Rīgas apgabaltiesas spriedums. ...

Tieslietu padome

jaunumi

Zemgales apgabaltiesu arī turpmākos piecus gadus vadīs Juris Siliņš

13. Maijs 2026 • 13:26

Tieslietu padome 13. maijā pieņēma lēmumu iecelt tiesnesi Juri Siliņu Zemgales apgabaltiesas priekšsēdētāja amatā uz pieciem gadiem, sākot ar 2026. gada 24. maiju. Tādējādi Juris Siliņš tiesu vadīs jau otro pilnvaru termiņu. ...

Satversmes tiesa

jaunumi

Satversmei neatbilst Jūrmalas lokālplānojuma normas, kas noteic zemes īpašumā pieļaujamo apbūves augstumu

12. Maijs 2026 • 14:55

12. maijā Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr. 2025-11-03. Tiesa par Satversmei neatbilstošu atzina Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības lokālplānojumu, ciktāl tas atļauj Turaidas ielā 10/12, Jūrmalā apbūves augstumu līdz 20 metriem un pieciem stāviem. Lokālplānojums tika izstrādāts zemesgabalam, kas atrodas valsts nozīmes kultūras piemineklī “Dubultu-Majoru-Dzintaru-Bulduru-Lielupes vasarnīcu rajoni”. ...

Vineta Bei, Ilona Čeiča

žurnāls / Numura tēma

Zināšanas par Eiropas Savienības tiesībām – stiprāka Latvija Eiropā

12. Maijs 2026 • NR. 5 (1423)

Turpinot pagājušajā gadā aizsākto ideju iepazīstināt Latvijas juristus ar Eiropas Savienības Tiesas (EST) gada pārskatu, ar gandarījumu nododam lasītājiem otro Eiropas Savienības tiesību asociācijas (ESTA) biedru gatavoto apkopojumu par interesantām un svarīgām EST lietām, kurās spriedumi tikuši pasludināti 2025. gadā. ...

Sannija Matule

žurnāls / Intervija

Tiesībsardze Karina Palkova: ir ļoti daudz darba, bet es tikšu galā

12. Maijs 2026 • NR. 5 (1423)

Šā gada pavasarī, noslēdzot trešo pilnvaru termiņu tiesībsarga amatā, savu pēdējo ziņojumu Saeimai un Valsts prezidentam būtu sniedzis Juris Jansons. Taču viņš amatu atstāja ātrāk, un kopš 2025. gada 18. septembra šie pienākumi ir uzticēti Karinai Palkovai. Tādēļ šopavasar ziņojums par Tiesībsarga biroja darbu aizvadītajā gadā nu jau ir viņas pārziņā. “Nākamgad to veidošu pilnīgi citādu, taču šoreiz vēl daļēji paliku pie Jansona kunga ziņojuma formas, jo tas lielā mērā vēl atspoguļo arī viņa vadītā biroja darbu,” sarunā ar “Jurista Vārdu” saka tiesībsardze K. Palkova. Viņas paustais arī skaidri atklāj, ka ziņojuma saturs un forma ir mazākais, ko skars pārmaiņas, un daļa no tām jau ir ieviesta praksē. Intervijā “Jurista Vārdam” K. Palkova atklāj, kas jau ir mainījies un kas vēl sagaidāms, un ir pārliecināta, ka darāmā viņai pietiks visam pilnvaru termiņam. Neraugoties uz to, ka nākamgad tiesībsarga institūts Latvijā atzīmēs savu 20 gadu jubileju, cilvēktiesību aizsardzības veicināšana un labas pārvaldības principa ievērošanas pārraudzība joprojām ir pilnas slodzes un augstas intensitātes darbs tiesībsargam un visai viņa komandai. Tiesa, pēc K. Palkovas teiktā, lielā mērā tas gan ir tieši citu valsts pārvaldes iestāžu un pašvaldību neizdarības dēļ, attālinoties no cilvēkiem un neiedziļinoties viņu vajadzībās. Tāpēc tiesībsardze pati ir apņēmības pilna būt atvērta un pieejama ikvienam. ...

Irēna Kucina

žurnāls / Eseja

Satversmes tiesas noteiktais pamattiesību standarts

12. Maijs 2026 • NR. 5 (1423)

Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) VIII jeb pamattiesību nodaļa stājās spēkā 1998. gadā, un sākotnējā pamattiesību lieta, ko izskatīja Satversmes tiesa, bija tā dēvētā “pirmā vēlēšanu tiesību ierobežojumu lieta”.1 Protams, ne Satversmes VIII nodaļa, ne arī Satversmes tiesas pamattiesību spriedumos izmantotā metodoloģija neradās vakuumā. Būtiska norāde par Latvijas nostāju cilvēktiesību jautājumos ir atrodama ...

Jurista Vārds

žurnāls / Notikums

Valsts augstākais apbalvojums – par tiesiskas valsts stiprināšanu

12. Maijs 2026 • NR. 5 (1423)

Valsts neatkarības atjaunošanas gadadienā 4. maijā Rīgas pilī notika Latvijas valsts augstāko apbalvojumu ceremonija: par izciliem personiskiem sasniegumiem un kalpošanu sabiedrībai Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pasniedza Triju Zvaigžņu ordeni, Viestura ordeni un Atzinības krustu 38 personībām, kas pārstāvēja dažādas jomas. Viņu vidū bija Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektores vietniece Vija Piziča, kura ...

Kūns Lēnartss

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesas judikatūra negodīgu līguma noteikumu jomā

12. Maijs 2026 • NR. 5 (1423)

1. Ievads Patērētāju aizsardzībai ir būtiska nozīme Eiropas Savienības (turpmāk – Savienība) tiesību sistēmā. Jau agrīnā posmā tika atzīts, cik svarīgi ir izveidot iekšējo tirgu, vienlaikus nodrošinot augstu patērētāju aizsardzības līmeni.1 Šīs prasības pamatā ir atziņa, ka starp tirgotājiem un patērētājiem pastāv ievērojama nelīdzsvarotība, ko raksturo informācijas, spēju aizstāvēt savas intereses un zināšanu asimetrija. ...

Sandijs Vectēvs, Iluta Kalniņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Interešu konflikta novēršanas reforma: no “atļauts/aizliegts” uz “pareizi/nepareizi”

12. Maijs 2026 • NR. 5 (1423)

Riskos balstīta pieeja interešu konflikta identificēšanai un pārvaldībai – šāda ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (turpmāk – KNAB) jaunizstrādātā likumprojekta “Valsts pārvaldes godprātības un interešu konflikta novēršanas likums” būtība. 2024. gadā KNAB izveidoja starpinstitūciju darba grupu, lai apzinātu nepieciešamību pilnveidot normatīvo regulējumu un sagatavotu grozījumus pašreiz spēkā esošajā likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”. ...

Jānis Jurkāns, Inga Bite

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Deklarētā adrese civilprocesā: starp tradīciju un digitalizāciju

12. Maijs 2026 • NR. 5 (1423)

Šā raksta mērķis ir izvērtēt deklarētās dzīvesvietas adreses nozīmi civilprocesā digitālajā laikmetā un piedāvāt iespējamos risinājumus tiesiskā regulējuma pilnveidošanai. ...

Ivars Kronis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Brīdināšanas funkcijas un formālās prasības dzīvojamo telpu īres līguma uzteikšanai

12. Maijs 2026 • NR. 5 (1423)

Šī raksta mērķis ir analizēt Dzīvojamo telpu īres likuma1 (turpmāk – DzTĪL) 27. pantā ietvertās normas izpratnes un piemērošanas juridiskos aspektus, tai skaitā aplūkot Senāta spriedumu lietā SKC-151/2025, kas aktualizē dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanās brīdi un vienpusējā paziņojuma (brīdinājuma) iedarbību strīdus situācijā, nosakot, ka izīrētājam, ja viņš prasības tiesvedības kārtībā vēlas panākt īrnieka izlikšanu īres maksas nesamaksāšanas dēļ, ir jāceļ prasība tiesā gan par īres līguma izbeigšanu, gan par īrnieka izlikšanu no dzīvojamās telpas. ...

Aldis Lieljuksis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kriminālatbildība kā galējais līdzeklis

12. Maijs 2026 • NR. 5 (1423)

Rakstā tiek apskatīti aktuāli un diskusijas raisoši noziedzīgu nodarījumu sastāvi mantisko nodarījumu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanā un starptautisko sankciju piemērošanā, kā arī likumdošanas iniciatīvas jaunu noziedzīgu nodarījumu sastāvu iekļaušanai Krimināllikumā, kas paredz atbildību ārstniecības personām, kā arī par darbībām, kas aizskar dienesta personu godu un cieņu. Raksta mērķis ir, atskatoties uz krimināltiesiskā regulējuma tapšanu un piemērošanu, izvērtēt šodienas aktualitātes un nepieciešamību veikt grozījumus krimināltiesiskajā un administratīvi tiesiskajā regulējumā, ievērojot atturības principu. ...

Aleksandra Kašina

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Ieskats nepilngadīgā pratināšanas īpatnībās pēc grozījumiem Kriminālprocesa likumā

12. Maijs 2026 • NR. 5 (1423)

Ievads Nepilngadīgo personu pratināšana kriminālprocesā ir viens no svarīgākajiem un sarežģītākajiem izmeklēšanas posmiem, jo tajā jāiegūst bieži vien būtiska informācija pierādījumu kopuma veidošanai, vienlaikus nodrošinot nepilngadīgā tiesību aizsardzību un viņa vecumam un attīstībai atbilstošu pieeju. Taču arī pēc nozīmīgajiem 2024. gada 22. oktobra grozījumiem Kriminālprocesa likumā1 (turpmāk – KPL), ar ko tika ievērojami ...

Uldis Krastiņš

žurnāls / Mēneša hronika

Mēneša hronika: aprīlis

12. Maijs 2026 • NR. 5 (1423)

Aizvadītā mēneša hronikā ir ietverts dažādu notikumu, likumdošanas un tiesu prakses aktualitāšu apskats. ...

Marta Urbāne

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Digitālais taisnīgums kā patērētāju tiesību attīstības virziens Eiropas Savienībā

12. Maijs 2026 • NR. 5 (1423)

Ievads Digitālā un zaļā pāreja būtiski transformē Eiropas Savienības (turpmāk – ES) vienoto tirgu, vienlaikus radot jaunus riskus patērētāja autonomijai un izaicinot līdzšinējo patērētāju tiesību aizsardzības instrumentu efektivitāti. Digitālajā vidē uzņēmēji arvien plašāk balstās uz datu analīzi, algoritmisku personalizāciju un patērētāja uzvedības ietekmēšanas mehānismiem. Šie risinājumi ļauj mērķtiecīgi veidot un vadīt ...

Reinis Šķiņķis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Eiropas Savienības mērķēto sankciju ietekme uz saistību izpildi

12. Maijs 2026 • NR. 5 (1423)

Ievads Eiropas Savienības (turpmāk – ES) mērķētās sankcijas ir sankcijas, kas vērstas pret fiziskām un juridiskām personām.1 Kopš 2020. gada ES mērķētajām sankcijām pakļauto subjektu skaits ir gandrīz trīskāršojies, kas pamatā saistīts ar Krievijas Federācijas prettiesisko iebrukumu Ukrainā 2022. gada sākumā.2 ES tiesību sistēmā būtiska mērķēto sankciju daļa ir ieviesta ar Padomes Regulu (ES) Nr. 269/2014 par ierobežojošiem ...

Jurista Vārds

žurnāls / Juridiskā literatūra

Profesora Jāņa Lazdiņa jubilejā – zinātnes domubiedru dāvināts rakstu krājums

12. Maijs 2026 • NR. 5 (1423)

Nozīmīgo 60 gadu dzīves jubileju 29. aprīlī atzīmēja pazīstamais tiesībvēsturnieks, Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes profesors Jānis Lazdiņš. Šim notikumam par godu Latvijas un citu valstu zinātnieki bija sagatavojuši un LU Akadēmiskajā apgādā izdevuši rakstu krājumu “Tiesības cauri laikiem: vēsture, vērtības, valsts”, ko svinīgi atvēra LU jubilāram veltītā konferencē tieši profesora dzimšanas dienā. ...

žurnāls / Aptauja

Veronika Krūmiņa: Es sevi uztveru arī kā Eiropas Savienības tiesnesi

12. Maijs 2026 • NR. 5 (1423)

Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tiesību piemērošana sākas pašā dalībvalstī, un ikviens Latvijas tiesnesis ir arī ES tiesnesis. Vai jūs to tā tiešā veidā saskatījāt, kad bijāt Augstākās tiesas senatore, un saskatāt šobrīd kā Satversmes tiesas tiesnese? Mūsu nacionālā tiesību sistēma ir organiska ES tiesību telpas daļa, un līdz ar to jautājumi par ES tiesību piemērošanu mūsu darbā rodas regulāri. Tas notiek gan tad, kad ...

žurnāls / Aptauja

Ilona Skuja: Tiesas sprieduma tulkojumam jābūt precīzam

12. Maijs 2026 • NR. 5 (1423)

Eiropas Savienības Tiesā (turpmāk – EST) jūs, Latviešu valodas tulkošanas nodaļa, esat vieni no pirmajiem, kas Latvijas tiesas dialoga ar EST ietvaros sāk darbu ar tās iesniegtu lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu. Teksts tiek saņemts latviešu valodā, taču EST darba valoda ir franču valoda. Pastāstiet, kā šis latviešu teksts uz EST tiesnešu galda nonāk franču valodā? Latvijas tiesas iesniegtais lūgums latviešu valodā ir ...

Nellija Paņkiva, Vineta Bei

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Aktualitātes ES Tiesas judikatūrā par jēdziena “darba laiks” izpratni

12. Maijs 2026 • NR. 5 (1423)

Ievads Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tiesībās ir noteiktas minimālās prasības, lai uzlabotu darba ņēmēju dzīves un darba apstākļus, tuvinot valstu tiesisko regulējumu, tai skaitā attiecībā uz darba laika ilgumu. Šīs minimālās prasības par darba laika ilgumu regulē Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 4. novembra Direktīva 2003/88/EK par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem. Tās 2. panta 1. punktā jēdziens ...

Iveta Pazare

žurnāls / Tiesību prakse

“Iepriekš nepieredzēts dumpis”: ES Tiesa un Polijas konstitucionālās krīzes juridiskās sekas

12. Maijs 2026 • NR. 5 (1423)

Lietā C-448/23 Eiropas Komisija/Polijas Republika1 aiz šķietami klasiska konflikta starp Eiropas Savienības (ES) tiesību pārākumu un nacionālo/konstitucionālo identitāti slēpjas daudz dziļāks un sistēmisks konflikts, kurā tiek būtiski apdraudēta viena no ES pamatvērtībām – tiesiskums –, kas ir kopīga visām dalībvalstīm. Pieļautie pārkāpumi pret Polijas Konstitucionālās tiesas neatkarību un objektivitāti, kā arī šīs tiesas ...

Ilona Čeiča

žurnāls / Tiesību prakse

Pilsonība pret naudu? ES Tiesa noraida Maltas investoru pilsonības shēmu

12. Maijs 2026 • NR. 5 (1423)

Lieta C‑181/231 ir par Eiropas Komisijas prasību pret Maltu par pienākumu neizpildi saistībā ar tās investoru pilsonības programmu (Citizenship by Naturalisation for Exceptional Services by Direct Investment (Pilsonības piešķiršana naturalizācijas kārtībā par īpašiem nopelniem tieša ieguldījuma veidā)). Komisija uzskatīja, ka Malta, piešķirot pilsonību trešo valstu pilsoņiem apmaiņā pret iepriekš noteiktiem maksājumiem ...

Vineta Bei

žurnāls / Tiesību prakse

Eiropas politiskajai partijai uzliktas sankcijas tiesiskuma pārbaude Vispārējā tiesā

12. Maijs 2026 • NR. 5 (1423)

Lietā T-1189/231 Eiropas politiskā partija apstrīdēja Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu iestādes (iestāde) lēmumu uzlikt šai partijai finansiālu sankciju saskaņā ar Regulu Nr. 1141/20142 par to, ka tā sociālajos tīklos bija saglabājusi publikācijas ar neprecīzu informāciju par sava biroja sastāvu. Šajā lietā Eiropas Savienības Vispārējai tiesai (Vispārējā tiesa), pirmo reizi vērtējot ar minēto regulu uzliktu ...

Ieva Freija-Pekati

žurnāls / Tiesību prakse

Darba devēja pienākums pielāgot darba laiku par labu darbiniekam, kam nav invaliditātes, bet kas aprūpē bērnu ar invaliditāti

12. Maijs 2026 • NR. 5 (1423)

Spriedumā, kas pasludināts 2025. gada 11. septembrī lietā Bervidi (C‑38/24, EU:C:2025:690), Eiropas Savienības Tiesa (Tiesa) precizēja darba devēja pienākumus attiecībā uz darbinieku, kas aprūpē bērnu ar invaliditāti. Saskaņā ar Coleman (lieta C‑303/06, EU:C:2008:415) judikatūru Direktīvā 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju,1 paredzētā aizsardzība pret tiešu diskrimināciju ...

Ilona Čeiča

žurnāls / Tiesību prakse

Teritorijas, statistika un tiesības: kur beidzas teritoriālās plānošanas politika un sākas diskriminācija

12. Maijs 2026 • NR. 5 (1423)

Lietas C‑417/231 pamatā ir Dānijas Østre Landsret (Austrumdānijas Augstā tiesa) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu saistībā ar Dānijas tiesisko regulējumu par īpašu attīstības plānu izstrādi noteiktām dzīvojamām teritorijām. Attiecīgās teritorijas tika identificētas pēc kritērija, ka pēdējo piecu gadu laikā tajās dzīvo vairāk nekā 50 % “imigrantu no valstīm, kas nav Rietumu valstis, un viņu pēcnācēju”. Attīstības plānu ...

Lolita Kronberga

žurnāls / Tiesību prakse

Vai Savienības tiesību pārkāpumu migrācijas jomā var attaisnot ar nepārvaramas varas apstākļiem

12. Maijs 2026 • NR. 5 (1423)

Lietā C‑97/24,1 ko izskatīja Eiropas Savienības tiesa (Tiesa), diviem starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem Īrijā vairākas nedēļas netika nodrošināti Direktīvā 2013/33 paredzētie un viņu pamatvajadzībām atbilstošie materiālie uzņemšanas apstākļi. Īrijas iestādes atzina minētajā direktīvā paredzēto pienākumu pārkāpumu, taču attaisnoja to ar neparedzamu un nepārvaramu apstākli, proti, nepieredzēta skaita patvēruma ...

Andris Vītols

žurnāls / Tiesību prakse

Frontex ir vairāk nekā tikai dalībvalstu lēmumu izpildītājs

12. Maijs 2026 • NR. 5 (1423)

Eiropas Savienības Tiesa (Tiesa) ir precizējusi Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras (Frontex) kompetenci, tiesības un pienākumus, īpaši, nodrošinot pamattiesību ievērošanu kopīgās atgriešanas operācijās.1 Sīrijas kurdu izcelsmes ģimene, kura ieradās Grieķijā, tika pārvietota uz bēgļu centru, kur izteica vēlmi saņemt starptautisko aizsardzību. Neraugoties uz šo, Frontex koordinētā kopīgā atgriešanas operācijā viņus ...

Viktorija Soņeca

žurnāls / Tiesību prakses komentāri

Pēdējās instances tiesai nevēršanās EST ir jāpamato

12. Maijs 2026 • NR. 5 (1423)

Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – EST) 2026. gada 24. martā pasludināja spriedumu lietā C-767/23 Remling.1 Šajā spriedumā ietvertas būtiskas atziņas saistībā ar pēdējo instanču tiesu pienākumu pamatot atteikumu, izšķiroties neuzdot prejudiciālo jautājumu EST, kā arī norādes par šāda pamatojuma detalizācijas pakāpi. Turklāt, lai arī šī EST lieta saistīta ar administratīvo procesu, tomēr tas nekādā gadījumā nenozīmē, ka konkrētās atziņas attiecināmas tikai uz minēto procesu. Respektīvi, šīs EST lietas secinājumi piemērojami pēdējās instances tiesām un attiecīgi aptver civillietas, administratīvas lietas, kā arī krimināllietas. ...

Lolita Kronberga

žurnāls / Tiesību prakse

Prasībai starptautiskās aizsardzības saņēmējam būt lojālam valstij ir jābūt samērīgai

12. Maijs 2026 • NR. 5 (1423)

Eiropas Savienības Tiesa (Tiesa) lietā C-158/231lēma, vai Nīderlandes tiesiskajā regulējumā paredzētais un starptautiskās aizsardzības saņēmējam piemērotais naudas sods un noteiktais pienākums atmaksāt valsts aizdevumu, jo viņš savlaicīgi nav nokārtojis pilsoniskās integrācijas pārbaudījumu, atbilst Direktīvas 2011/95 34. pantam, kurā paredzēta starptautiskās aizsardzības saņēmēju integrācijas iespēju pieejamība. Tiesa atzina, ...

Andris Vītols

žurnāls / Tiesību prakse

Starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēja tiesības apstrīdēt lēmumu par trešās valsts drošumu

12. Maijs 2026 • NR. 5 (1423)

Eiropas Savienības Tiesa (Tiesa) ir skaidrojusi Direktīvā 2013/321 par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai minētā drošas izcelsmes valsts jēdziena tvērumu.2 Itālijas varasiestādes jūrā izglāba divus Bangladešas valstspiederīgos un nogādāja viņus aizturēšanas un repatriācijas centrā. Kad šīs personas iesniedza pieteikumu starptautiskās aizsardzības piešķiršanai, tas tika noraidīts, ...

Viktorija Soņeca

žurnāls / Tiesību prakse

Dzimuma identitātes norādīšana nav nepieciešama transporta biļetes iegādei

12. Maijs 2026 • NR. 5 (1423)

Lietā C-394/23 Mousse1 Eiropas Savienības Tiesa (Tiesa) analizēja, vai Francijas dzelzceļa uzņēmums SNCF Connect, kurš saviem klientiem biļešu iegādes tiešsaistē brīdī obligāti liek norādīt, kā tie uzrunājami, atzīmējot norādi “Monsieur” (kungs) vai “Madame” (kundze), ievēro Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) prasības. Tiesa uzsvēra, ka vīriešu vai sieviešu dzimuma identitātei atbilstoša uzruna kvalificējama kā ...

Vineta Bei

žurnāls / Tiesību prakse

Konfidenciālu liecību pārbaude Vispārējā tiesā psiholoģiskas vardarbības kontekstā

12. Maijs 2026 • NR. 5 (1423)

Lietā Semedo/Parlaments1 Eiropas Savienības Vispārējā tiesa (Vispārējā tiesa) vērtēja, vai Eiropas Parlaments (EP) bija ievērojis tā deputātes tiesības uz aizstāvību par piekļuvi mutvārdu liecībām un rakstveida pierādījumiem iestādes iekšējā procesā, kurā konstatēts, ka viņas rīcība pret savu palīgu bija atzīstama par psiholoģisku vardarbību, un viņai piemērots sods – tiesību uz dienas naudu zaudēšana uz 10 dienām. Saistībā ...

Žaneta Mikosa

žurnāls / Tiesību prakse

Vides prasībām neatbilstoša atkritumu poligona darbība var kaitēt ne tikai videi un cilvēku veselībai, bet arī valsts budžetam

12. Maijs 2026 • NR. 5 (1423)

Ar 2025. gada 9. oktobra spriedumu lietā C-368/24 Komisija/Grieķija1 Eiropas Savienības Tiesa (Tiesa) noteikusi Grieķijai ievērojamu naudas sodu par 2014. gada sprieduma C-600/122 nepildīšanu, turpinoties ilgstošam pārkāpumam atkritumu apsaimniekošanas jomā vienā no Grieķijas salām – Zakintosā. Tiesa atzina, ka, turpinot ekspluatēt vides prasībām neatbilstošu un vidi piesārņojošu atkritumu poligonu, Grieķija ir pārkāpusi ...

Esmeralda Balode-Buraka

žurnāls / Tiesību prakse

Nacionālo regulatoru neatkarības robežas enerģētikas jomā

12. Maijs 2026 • NR. 5 (1423)

Eiropas Savienības Tiesas (Tiesa) spriedums lietā C-48/231 vērtē, vai Somijas nacionālais regulējums, kura mērķis ir samazināt elektroenerģijas sadales cenas un tādējādi ietekmēt nacionālā regulatora šajā ziņā veikto uzraudzību, atbilst Direktīvā 2019/9442 (Direktīva) noteiktajai prasībai par nacionālā regulatora neatkarīgumu. Tiesa atbild apstiprinoši. Tā uzsver, ka saskaņā ar Direktīvu3 dalībvalstīm ir pienākums nodrošināt ...

Pēteris Zilgalvis

žurnāls / Tiesību prakse

Taksonomijas regulējuma pārbaude Vispārējā tiesā

12. Maijs 2026 • NR. 5 (1423)

Eiropas Savienības Vispārējā tiesa Austrijas celtā prasībā pret Eiropas Komiju1 secināja, ka, iekļaujot taksonomijā ar kodolenerģiju un dabasgāzi saistītas saimnieciskās darbības, nav pārkāpts taksonomijas regulējums, proti, Komisijas Deleģētā regula 2022/1214 (apstrīdētā regula), ar ko papildina Regulu 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai (Taksonomijas regula). Apstrīdētajā regulā Komisija ...

Kristīne Zubkāne

žurnāls / Tiesību prakse

Līdzautori, tiesību pārņēmēji un tiesu pieejamība: par procesuālo īstenojamību ilgtermiņa autortiesību prasībās

12. Maijs 2026 • NR. 5 (1423)

Lietā C‑182/24 SACD u.c. Eiropas Savienības Tiesa (Tiesa) lēma par Francijas tiesiskā regulējuma saderību ar Savienības tiesībām (Direktīvas 2001/29 8. pants, Direktīvas 2004/481 3. pants un Direktīvas 2006/1162 1. pants Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (Harta) 17. un 47. panta gaismā), saskaņā ar kuru prasības par kopdarba autortiesību pārkāpumu pieņemamība ir pakārtota tam, vai visi šo tiesību īpašnieki piedalās ...

Linards Ābelīte

žurnāls / Tiesību prakse

Digitālo pakalpojumu akta praktiskā efektivitāte zem ES tiesu lupas

12. Maijs 2026 • NR. 5 (1423)

Tiecoties nodrošināt pēc iespējas drošāku tiešsaistes vidi, Digitālo pakalpojumu akts1 (DPA) ir viens no galvenajiem Eiropas Savienības (ES) digitālā vienotā tirgus reformas pīlāriem, kas nosaka līdz šim nebijuši augstas atbilstības prasības ES aktīviem tiešsaistes starpniekiem. To ievērojamās sociālās ietekmes dēļ ļoti lielas tiešsaistes platformas – vismaz 45 miljonu aktīvu pakalpojumu saņēmēju ES vidēji mēnesī – ir pakļautas ...

Lauris Rasnačs

žurnāls / Tiesību prakse

Dies a quo noteikšana efektivitātes principa gaismā

12. Maijs 2026 • NR. 5 (1423)

Eiropas Savienības Tiesas (Tiesa) spriedums lietā C-21/24 CP/Nissan Iberia SA1 (spriedums) ir saistīts ar pamata tiesvedību Spānijā par zaudējumu atlīdzību saistībā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 101. pantā aizliegtu, konkurenci ierobežojošu vienošanos, kuru Spānijas konkurences iestāde atzina par tādu. Pēc šī lēmuma pārsūdzības tiesa to atstāja spēkā, un tas stājās spēkā. Zaudējumu atlīdzības tiesvedības ...

Laila Medina

žurnāls / Tiesību prakse

Dominējoša stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas definēšana digitālo platformu tirgū

12. Maijs 2026 • NR. 5 (1423)

Eiropas Savienības Tiesa (Tiesa) izskatīja lietu1 par Itālijas Valsts padomes (Consiglio di Stato) iesniegtajiem jautājumiem Alphabet Inc., Google LLC un Google Italy Srl prasībā pret Itālijas nacionālo konkurences iestādi par tās uzlikto naudas sodu par ļaunprātīgu dominējošā stāvokļa izmantošanu, neļaujot Enel X Italia Srl izvietot Android Auto platformā tās izstrādāto elektroauto uzlādes staciju atrašanās vietas un rezervēšanas ...

Ilona Čeiča

žurnāls / Tiesību prakse

Minimālā alga un maksimālā kompetence: Eiropas Savienības un dalībvalstu kompetences nošķīrums

12. Maijs 2026 • NR. 5 (1423)

Lieta C‑19/231 ir par Dānijas prasību atcelt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2022/2041 par adekvātām minimālajām algām Eiropas Savienībā2 (Direktīva), savu prasību pamatojot ar to, ka nav ticis ievērots Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 153. panta 5. punkts (Eiropas Savienība (ES) nevar noteikt minimālās prasības attiecībā uz darba samaksu, uz tiesībām apvienoties, uz tiesībām streikot un uz tiesībām ...

Linards Ābelīte

žurnāls / Tiesību prakse

Meklējot līdzsvaru Savienības resursu pārvaldībā: nepamatotas iedzīvošanās prizma

12. Maijs 2026 • NR. 5 (1423)

Eiropas Savienības (ES) darbības pamatā ir līdzsvarots budžets, ko finansē arī no muitas nodokļiem, kuru pārvaldība pirms to nodošanas ES rīcībā ir uzticēta dalībvalstīm. To neiekasēšanas gadījumā iestājas dalībvalstu atbildība. Papildus pārkāpumu procedūras riskam par neiekasēto summu ir piemērojami kavējuma procenti. Lai no tā izvairītos, dalībvalstis, šos līdzekļus darot pieejamus, vienlaikus var pieprasīt to atmaksu, ceļot ...

Laila Medina

žurnāls / Tiesību prakse

ES tiesību akta piemērošana pēc kļūdas labojuma vienā no ES oficiālajām valodām

12. Maijs 2026 • NR. 5 (1423)

Eiropas Savienības Tiesa (Tiesa) spriedumā lietās C-416/24 un C-417/241 ir precizējusi regulas kļūdas labojuma piemērošanas laika aspektu, kā arī uzsvērusi tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principu nozīmi. Komisijas VGAR regula2 paredzēja tiesības saņemt noteiktu atbalstu, ja komersants, kas uz to pretendē, 2019. gada 31. decembrī nebija uzskatāms par “grūtībās nonākušu uzņēmumu”. Tiesību normas sākotnējā ...

Iveta Strazdiņa

žurnāls / Tiesību prakse

Vai tas pats nodarījums tiešām ir tas pats?

12. Maijs 2026 • NR. 5 (1423)

Lietā C-802/231 Eiropas Savienības Tiesai (Tiesa) nācās izvērtēt jautājumu par to, vai atšķirīga noziedzīgo nodarījumu juridiskā kvalifikācija ietekmē jēdzienu “tas pats nodarījums” un attiecīgi ne bis in idem principa piemērojamību. Šīs lietas pamatā ir kriminālprocess pret fizisku personu, turētu aizdomās par uzbrukumu policijas iecirknim Ovjedo (Spānija) 1997. gadā. Darbojoties tikai no Francijas, tā vadīja ETA2 teroristisko ...

Dace Šulmane

žurnāls / Atskatā un darbībā

Noslēdzies projekts Latvijas tiesu sistēmas efektivitātes uzlabošanai

12. Maijs 2026 • NR. 5 (1423)

Šī gada 31. martā noslēdzās projekts “Latvijas tiesu sistēmas efektivitātes un budžeta plānošanas pilnveide”, kura mērķis bija izteikt neatkarīgu vērtējumu un izvirzīt ieteikumus Latvijas tiesu sistēmas organizatoriskajiem uzlabojumiem. Projekts aizsākās 2024. gadā un ilga 18 mēnešus, to finansēja Eiropas Savienība, bet īstenoja PricewaterhouseCoopers (PwC). Projekta noslēgumā PwC sniedza prezentāciju par saviem secinājumiem Tieslietu padomei. ...

Jurista Vārds

žurnāls / Juridiskā literatūra

Vai Latvijai ir nepieciešams jauns kriminālprocesa kodekss

12. Maijs 2026 • NR. 5 (1423)

Klajā nākusi grāmata, kas veltīta Kriminālprocesa likuma 20 gadu darbībai. Izdevumā ievietoti 15 tiesību zinātnieku raksti, un tas tapis prof. Ārijas Meikališas un prof. Kristīnes Stradas-Rozenbergas vadībā. Grāmata adresēta gan jaunajiem juristiem, kas apgūst kriminālprocesa tiesības, gan praktiķiem, kas piemēro kriminālprocesa normas, gan tiesību zinātniekiem un tiesību politikas veidotājiem, lai izvērstu doktrinālu diskusiju par kriminālprocesa tiesību attīstības jautājumiem. ...

Uldis Krastiņš

žurnāls / Grāmatas

Unas Bergmanes “Nenoteiktības politika. ASV, Baltijas jautājums un PSRS sabrukums” – vēstures avots juristiem

12. Maijs 2026 • NR. 5 (1423)

Vēsturnieces Unas Bergmanes, pašlaik pētniece Helsinku Universitātes Aleksanteri institūta Krievijas, Austrumeiropas un Eirāzijas studiju centrā, darbs “Nenoteiktības politika. ASV, Baltijas jautājums un PSRS sabrukums”1 nav tikai par pagātni, tas sniedz ne tikai ieskatu vēsturē, bet vienlaikus arī liek apzināties perspektīvas. Kā autore, runājot par karu Ukrainā, minēja raidījumā “Krustpunktā”2– “grāmatas nosaukumā ietvertie vārdi “nenoteiktības politika” atklāj to, ka mums arī turpmāk būs jādzīvo ļoti ilgu laiku neskaidrības un līdz ar to arī nedrošības apstākļos”. ...

Jurista Vārds

žurnāls / Informācija

Žurnāla "Jurista Vārds" redakcijai jauna adrese

12. Maijs 2026 • NR. 5 (1423)

Sākot ar šī gada maiju, redakcija sāk darbu jaunās telpās Rīgā, Raiņa bulvārī 15. Uz šo adresi žurnāls ir pārcēlies kopā ar savu izdevēju - Latvijas Republikas oficiālo izdevēju VSIA "Latvijas Vēstnesis" un visu tā produktu (vestnesis.lv, likumi.lv, lvportals.lv) veidotājiem. Mitinoties savā līdzšinējā birojā Bruņinieku ielā, kopā ar Latvijas juristu saimi esam rūpējušies par to, lai notiktu atklāta un daudzpusīga ...

Uldis Krastiņš

žurnāls / Redaktora sleja

Vai saprāts nomāks populismu maija debatēs par ECT lēmumiem migrācijas lietās?

12. Maijs 2026 • NR. 5 (1423)

14. un 15. maijā Kišiņevā (Moldova) Eiropas Padomes starpvaldību komiteja diskutēs par to, vai iegrožot Eiropas Cilvēktiesību tiesu (ECT) migrācijas lietās un attiecībā uz Eiropas Cilvēktiesību konvencijas (Konvencija) 3. pantā ietverto absolūto spīdzināšanas aizliegumu. Šī kustība aizsākās aptuveni pirms gada, kad pēc Itālijas un Dānijas iniciatīvas, kurai pievienojās vēl septiņas valstis, ieskaitot Latviju, Eiropas Padomei ...

Dina Gailīte

žurnāls / In memoriam

Boriss Koļesņikovs (1946–2026)

12. Maijs 2026 • NR. 5 (1423)

Šī gada 14. aprīlī mūžībā devās viens no Latvijas fotožurnālistikas vecmeistariem, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks Boriss Koļesņikovs. Žurnāla “Jurista Vārds” redakcija izsaka vissirsnīgāko līdzjūtību Borisa tuviniekiem un pateicas par likteņa dāvāto iespēju ilgus gadus strādāt kopā ar augsti profesionālu un vienlaikus ļoti sirsnīgu, uzticamu, erudītu un dzīvesgudru kolēģi. “Jurista Vārda” redakcija bija Borisa pēdējā ...

	Žurnāls tiesiskai domai un praksei

Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv Informatīvais tālrunis 67311161 darbadienās 9:00-16:30
	Abonēšana	Par "Jurista Vārdu"
	Žurnāli	Redakcija
	Reklāma	Autoriem
	Darba sludinājumi	Lietošanas noteikumi
Redakcija: juristavards@lv.lv	Grāmatas	Autortiesības Piekļūstamība Kontakti

Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības /Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/	© VSIA "Latvijas Vēstnesis"