Rakstu arhīvs – Jurista Vārda arhīvs

jaunumi

Spēkā stājas spriedums par neslavas celšanu muitas amatpersonai vietnē "Instagram"

16. Aprīlis 2026 • 16:13

Senāta Krimināllietu departaments, izskatījis apsūdzētā un viņa aizstāvja kasācijas sūdzības krimināllietā, kurā apsūdzētais atzīts par vainīgu neslavas celšanā masu saziņas līdzeklī, ir atteicies ierosināt kasācijas tiesvedību. Līdz ar to spēkā stājies Rīgas apgabaltiesas spriedums. ...

Augstākā tiesa

jaunumi

Senāts atstāj spēkā spriedumu par noziedzīgi iegūta dzīvokļa atdošanu sākotnējam īpašniekam

15. Aprīlis 2026 • 14:47

Senāta Krimināllietu departaments ir izskatījis kriminālprocesā aizskarto mantas īpašnieku un viņu pārstāvja iesniegto sūdzību par Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru nekustamais īpašums atzīts par noziedzīgi iegūtu mantu un atdots tā īpašniekam. ...

Satversmes tiesa

jaunumi

Valsts nav nodrošinājusi pienācīgu aizsardzību pret pārmērīgu izklaides troksni

15. Aprīlis 2026 • 14:44

14. aprīlī Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr. 2025-18-03, atzīstot par Satversmei neatbilstošu trokšņa novērtēšanas un pārvaldības regulējumu, ciktāl tas nenodrošina pienācīgu aizsardzību pret pārmērīgu izklaides troksni. Satversmes tiesa secināja, ka, pretēji savam pienākumam, valsts nav noregulējusi izklaides trokšņa novērtēšanu, kontroli un ar to saistītos atbildības jautājumus. ...

Augstākā tiesa

jaunumi

Senāts skaidro darba devēja tiesības uzteikt darba līgumu ar vairākiem secīgiem uzteikumiem

15. Aprīlis 2026 • 14:41

Senāta Civillietu departaments izskatīja darba devēja kasācijas sūdzību lietā par darba līguma uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu un atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu daļā, ar kuru darbinieces prasība apmierināta, uzteikums atzīts par spēkā neesošu un darbinieces atjaunota darbā. Lieta šajā daļā nodota jaunai izskatīšanai Rīgas apgabaltiesā. ...

Satversmes tiesa

jaunumi

Atbalsta apmērs par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem mikroliegumos atbilst Satversmei

15. Aprīlis 2026 • 14:36

Satversmes tiesa 10. aprīlī pieņēma spriedumu lietā Nr. 2025-09-03. Tiesa atzina par Satversmei atbilstošu atbalsta apmēru par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem mikroliegumos. Satversmes tiesa uzsvēra, ka Ministru kabinetam ir rīcības brīvība noteikt par tiesību uz īpašumu ierobežojumu piešķiramās kompensācijas apmēru. Arī rīcības brīvība noteikt tādu kompensāciju, kas nav saistīta ar katra gadījuma individuālu vērtējumu, bet ir balstīta uz objektīva un racionāla aprēķina metodi. ...

Dina Gailīte

žurnāls / In memoriam

Boriss Koļesņikovs (1946–2026)

14. Aprīlis 2026 • 15:21

Mūžībā devies viens no Latvijas fotožurnālistikas vecmeistariem, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks Boriss Koļesņikovs. Žurnāla “Jurista Vārds” redakcija izsaka vissirsnīgāko līdzjūtību Borisa tuviniekiem un pateicas par likteņa dāvāto iespēju ilgus gadus strādāt kopā ar augsti profesionālu un vienlaikus ļoti sirsnīgu, uzticamu, erudītu un dzīvesgudru kolēģi. “Jurista Vārda” redakcija bija Borisa pēdējā darbavieta, kur vairāk nekā desmit gadu ...

Sannija Matule

žurnāls / Redaktora sleja

Atrodiet laiku lasīt! #LaiksLasīt

14. Aprīlis 2026 • NR. 4 (1422)

Pirms dažām nedēļām, marta pašā izskaņā, savu 87. dzimšanas dienu būtu atzīmējis izcilais latviešu civiltiesībnieks profesors Kalvis Torgāns. No viņa atvadījāmies arī martā pirms pieciem gadiem, taču šķiršanās no profesora uz visiem laikiem nemaz nav iespējama viņa atstātā radošā zinātniskā devuma un spilgtās personības dēļ. Kalvis Torgāns bija un noteikti arī paliks kā viens no mūsdienu ražīgākajiem juristiem, kura krājumā ...

Paula Lipe

žurnāls / Numura tēma

Mākslīgais intelekts un tiesības

14. Aprīlis 2026 • NR. 4 (1422)

Jurista darbs jau gadiem nav monodisciplinārs. Mūsdienu jurista ikdiena arvien biežāk nozīmē orientēšanos ārpus klasiskajām normatīvo aktu tekstu un judikatūras robežām – iedziļinoties tehnoloģijās, ekonomikā, socioloģijā, politikā, filozofijā, ētikā un vairākās citās jomās. Starpdisciplinaritāte jo īpaši izpaužas jautājumos, kas saistīti ar digitālo vidi. Mākslīgā intelekta ienākšana tiesību telpā ir viens no uzskatāmākajiem ...

Dina Gailīte, Sannija Matule

žurnāls / Intervija

Valsts pārvaldē vēl ir daudz rezervju, kur ietaupīt budžeta naudu

14. Aprīlis 2026 • NR. 4 (1422)

Vai tie, kas Latvijā rīkojas ar publiskiem finanšu līdzekļiem un mantu, to dara tiesiski, lietderīgi un atbilstoši sabiedrības interesēm? Jautājums ir svarīgs vienmēr, bet īpaši tas saasinās, ja valsts piedzīvo ekonomisku krīzi vai sastopas ar pēkšņu izdevumu pieaugumu, kā tas ir šobrīd, kad lēnas ekonomiskās izaugsmes un demogrāfiskās krīzes apstākļos jāfinansē nebijis aizsardzības budžeta palielinājums. Valsts kontrole, kas ikdienā darbojas kā valsts un pašvaldību iestāžu un kapitālsabiedrību revidents, šādos brīžos var kļūt par racionalizācijas padomdevēju, jo, stāvot pāri atsevišķo resoru robežām, labi redz valsts funkciju un izdevumu kopainu un līdz ar to arī var sniegt savus priekšlikumus politikas veidotājiem. Līdz ar 2025. gadu ir noslēdzies kārtējais Valsts kontroles stratēģijas periods. Iestāde uzsver, ka aizvadīto četru gadu laikā īstenota būtiska pieejas maiņa: Valsts kontrole vairs neveic 27 ikgadējās finanšu revīzijas (14 ministrijas + 12 centrālās valsts iestādes + saimnieciskā gada pārskats), bet gan vienu visaptverošu finanšu revīziju par valsts konsolidētā saimnieciskā gada pārskata sagatavošanas pareizību. Savukārt ietaupītos laika un cilvēku resursus tagad pārvirza lietderības un atbilstības revīzijām. Sarunā ar “Jurista Vārdu” valsts kontrolieris Edgars Korčagins dalījās viedoklī par tieslietu un iekšlietu nozares, tai skaitā tiesu varas, darba efektivizācijas un racionalizācijas iespējām. ...

Aigars Strupišs

žurnāls / Eseja

Par tiesnešu pensijām

14. Aprīlis 2026 • NR. 4 (1422)

Iepriekšējā “Jurista Vārda” numurā redakcijas slejā bija publicētas pārdomas par tiesnešu pensiju reformu. Atsaucoties uz redakcijas aicinājumu, daru zināmu Tieslietu padomes viedokli par reformu procesu un tiesu sistēmas attieksmi pret to. ...

Jurista Vārds

žurnāls / Mēneša hronika

Mēneša hronika: marts

14. Aprīlis 2026 • NR. 4 (1422)

Notikumi Martā juridisko profesiju profesionālās korporācijas aizvadījušas kopsapulces un bezmaksas konsultāciju dienas. Foto no LZAP arhīva 27. martā Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģija pulcējās ikgadējā kopsapulcē, kurā piedalījās vairāk nekā 950 advokātu, apliecinot profesijas nozīmīgo lomu tiesiskuma nodrošināšanā un profesionālās kopienas saliedētībā. Kopsapulcē tika apspriesti kolēģijas darbības jautājumi, notika ...

Jekaterina Macuka

žurnāls / Atskatā un darbībā

Datu valsts inspekcija – “tikai 25 gadi” vai “jau ceturtdaļa gadsimta”?

14. Aprīlis 2026 • NR. 4 (1422)

Pirmajā 2001. gada dienā savu darbu sāka jauna valsts institūcija – Datu valsts inspekcija1(turpmāk – Inspekcija). Inspekcijas pienākumi un tiesības izrietēja no Fizisko personu datu aizsardzības likuma 29. panta. Paša likuma mērķis bija – aizsargāt fizisko personu pamattiesības un brīvības, it īpaši privātās dzīves neaizskaramību, attiecībā uz fiziskās personas datu apstrādi.2 Ar attiecīgo normatīvo aktu pieņemšanu un ...

Datu valsts inspekcija

žurnāls / Notikums

Datu valsts inspekcijas gadadienu atzīmē ar konferenci par personas datu izmantošanas un aizsardzības nākotni

14. Aprīlis 2026 • NR. 4 (1422)

Šī gada 26. martā, atzīmējot iestādes 25 gadu jubileju, Datu valsts inspekcija (turpmāk – DVI) rīkoja konferenci “Personas dati – nākotnes perspektīva”, kurā eksperti, politikas veidotāji un nozares profesionāļi diskutēja par aktuālajiem izaicinājumiem un attīstības virzieniem personas datu aizsardzībā. ...

Māris Ruķers

žurnāls / Juridiskā literatūra

Iznākusi Vispārīgās datu aizsardzības regulas komentāru grāmata

14. Aprīlis 2026 • NR. 4 (1422)

Grāmata “Vispārīgā datu aizsardzības regula. Skaidrojumi un komentāri” autoru kolektīva Jāņa Plepa un Māra Ruķera zinātniskajā redakcijā ir pirmais tik apjomīgs (910 lapaspuses) skaidrojums Latvijā un latviešu valodā par Vispārīgās datu aizsardzības regulas Nr. 2016/6791 (turpmāk – Datu regula) tiesību normu nozīmi, ko 2026. gada martā izdevusi SIA “Tiesu namu aģentūra”. ...

Helmuts Jauja

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Prasījumi no neatļautas darbības un to statuss fiziskās personas maksātnespējas procesā

14. Aprīlis 2026 • NR. 4 (1422)

Maksātnespējas likumā ietvertais fiziskās personas maksātnespējas procesa regulējums ietver parādnieka – fiziskas personas atbrīvošanu no parādsaistībām, kuras nav bijis iespējams segt maksātnespējas procesa laikā. Tomēr Maksātnespējas likuma 164. panta ceturtā daļa noteic atsevišķas saistības, kuras fiziskās personas maksātnespējas procesā netiek dzēstas (t.s. nedzēšamās saistības). Starp tām ir prasījumi no neatļautas darbības.1 Raksta mērķis ir aplūkot šī ierobežojuma jēgu, ieguvumus un trūkumus, ka arī rosināt diskusiju par tā pārskatīšanu. ...

Lauris Rasnačs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Ekvivalence civiltiesiskajās attiecībās un Latvijas materiāltiesiskās publiskās kārtības noteikumi tās nodrošināšanai

14. Aprīlis 2026 • NR. 4 (1422)

Šis raksts ir daļa no autora plašāka raksta “Desmit gadi bez eksekvatūras. Publiskā kārtība Briseles Ia regulas un Latvijas tiesību izpratnē”, kurā autors aplūko ar Regulu 1215/2012 (turpmāk – Briseles Ia regula)1 Eiropas Savienībā atcelto eksekvatūras procedūru,2 ceļu līdz šīs procedūras atcelšanai, kā arī Briseles Ia regulā paredzēto citas dalībvalsts nolēmuma atzīšanas un izpildes atteikumu un šajā sakarā nozīmīgo publiskās kārtības atrunu kā vienu no būtiskākajiem minētā atteikuma pamatiem. Šajā rakstā autors aplūkos Latvijas materiāltiesiskās publiskās kārtības noteikumus, kas ir saistīti ar ekvivalences nodrošināšanu civiltiesiskajās attiecībās un piemērojami pamatā ar saistību tiesību un komercdarījumu jautājumiem saistītos strīdos pieņemtu citu dalībvalstu tiesu nolēmumu izpildes un atzīšanas sakarā. ...

Pauls Ančs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Darījumlēmums negodīgas komercprakses testā

14. Aprīlis 2026 • NR. 4 (1422)

Darījumlēmums jeb “lēmums par rīcību saistībā ar darījumu” ir juridisks jēdziens, kas definēts Negodīgas komercprakses direktīvā (2005/29/EK, turpmāk – NKD). Tas ir psiholoģisks process patērētāja prātā, kuru analizē negodīgas komercprakses testā kā daļu no elementa “ekonomiskās rīcības būtiski negatīva ietekmēšana”.1 Juridiskajā literatūrā darījumlēmums ir piedāvāts arī kā sastāva elements plašākā jēdzienā “patērētāja lēmuma autonomija”,2 ar kuras aizsardzību nodarbojas negodīgas komercprakses regulējums. Darījumlēmums ir viens no negodīgas komercprakses testa pamatelementiem arī tādēļ, ka NKD principā attiecas uz tādu komercpraksi, kas ietekmē patērētāja darījumlēmumu,3 citiem vārdiem, negodīgu komercpraksi atpazīst pēc tās sekām – zināmā veidā prettiesiski ietekmēta darījumlēmuma (“pēc viņu augļiem jums tos būs pazīt”). Tādēļ darījumlēmuma neesamība var būt pamats negodīgas komercprakses neesamībai. Relatīvi jauns risks ir digitālā vide, tās rīki un digitālā nevienlīdzība, kas var ietekmēt darījumlēmumu, patērētājam to neapzinoties un nesaprotot.4 Līdz ar to pareiza darījumlēmuma izpratne ir nepieciešama pareiza negodīgas komercprakses testa veikšanai. Raksta mērķis ir vairot šādu izpratni Latvijas tiesību telpā, ieviest praksē jēdzienu “darījumlēmums”, kā arī identificēt vēlamos uzlabojumus tiesību aktos. Raksts neaplūkos patērētāja ekonomiskās rīcības negatīvu ietekmēšanu jeb kropļošanu, kuras rezultātā darījumlēmums tiek pieņemts, ne arī citus negodīgas komercprakses testa elementus. ...

Olga Kuzmina

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Neatļauta amata savienošana – joprojām visbiežākais valsts amatpersonu pārkāpums

14. Aprīlis 2026 • NR. 4 (1422)

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (turpmāk – KNAB) uzrauga interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā, kā arī normatīvajos aktos noteikto aizliegumu un papildu ierobežojumu ievērošanu. Šīs uzraudzības mērķis ir nodrošināt, lai valsts amatpersonas rīkotos sabiedrības interesēs, nepieļaujot, ka viņu pašu, radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses ietekmē pieņemtos lēmumus vai rīcību. Izvērtējot KNAB konstatētos pārkāpumus, secināms, ka arī 2025. gadā visbiežāk tie bijuši saistīti ar neatļautu amatu savienošanu. Kopumā 2025. gadā KNAB konstatēja 176 likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (turpmāk – IKNL) noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpumus. Būtiska daļa konstatēto gadījumu joprojām saistīta ar amata savienošanas ierobežojumu neievērošanu un amata pienākumu pildīšanu interešu konflikta situācijā. ...

Aldis Liepiņš, Elīna Zeltiņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Par zvērinātu advokātu palīgu darbības aktualitātēm

14. Aprīlis 2026 • NR. 4 (1422)

Šīs publikācijas mērķis, pirmkārt, ir precizēt patrona pārpilnvarojuma institūta vietu zvērināta advokāta palīga profesionālajā darbībā. Otrkārt, parādīt, kā šis pārpilnvarojums tiek īstenots praksē, sagatavojot advokāta orderi. Treškārt, norādīt uz tiem normatīvā regulējuma aspektiem, kuros advokatūras attīstības interesēs būtu nepieciešamas pārmaiņas. Tādējādi raksts vienlaikus skar gan zvērināta advokāta palīga institūta teorētisko izpratni, gan tā praktisko piemērošanu, gan advokatūras turpmākās attīstības jautājumus. ...

Karolina Tīdemane

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Dziļviltojumi kā krāpniecības un personas datu ļaunprātīgas izmantošanas instruments

14. Aprīlis 2026 • NR. 4 (1422)

Ievads Dziļviltojumi mūsdienās ir viena no tehnoloģijām, kas attīstās visstraujāk, un tas izaicina ne tikai tehnoloģiskos, bet arī juridiskos un ētiskos standartus. Saskaņā ar ASV Homeland Security ziņojumu dziļviltojumi rada būtiskus draudus autentiskumam, sabiedrības drošībai, personas identitātei un demokrātiskajiem procesiem, jo tie veicina dezinformāciju un uzbrukumus privātumam.1 Dziļviltojumi visbiežāk tiek mērķēti ...

Ēriks Narkevics

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Notikuma vietā atrastu apavu pēdu izmantošanas iespējas noziedzīgu nodarījumu atklāšanā (I)

14. Aprīlis 2026 • NR. 4 (1422)

Apkopojot autora praktisko pieredzi un teorētiskās atziņas, vairāku rakstu sērijā tiks apskatītas notikumu vietās atrastu apavu pēdu izmantošanas iespējas noziedzīgu nodarījumu atklāšanā. Proti, apavu pēdas noziedzīgu nodarījumu atklāšanā ir iespējams izmantot vairākos veidos, tostarp veicot apavu pēdu trasoloģisko izpēti. Šim veidam arī ir veltīta rakstu sērijas pirmā publikācija. ...

Irēna Barkāne, Anete Ilves, Anita Aiga Bērziņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Jauns pētījums par mākslīgo intelektu un diskriminācijas risku novēršanu

14. Aprīlis 2026 • NR. 4 (1422)

Tiesībsarga birojs 2026. gada februārī ir publicējis pētījumu “Mākslīgā intelekta sistēmas un diskriminācijas aspekti. 2. daļa”,1 ko tā uzdevumā 2025. gada otrajā pusē izstrādāja Dr. iur. Irēna Barkāne. ...

Maija Opmane, Jūlija Terjuhana

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Mākslīgā intelekta aģenti – jauns izaicinājums digitālajam regulējumam

14. Aprīlis 2026 • NR. 4 (1422)

Šajā rakstā autores analizēs, ar kādām praktiskām un tiesību problēmām nākas saskarties, izmantojot mākslīgā intelekta aģentus, un vai esošais normatīvais regulējums ir pietiekams, lai tās novērstu. ...

Beatrise Lukšēvica

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Mākslīgā intelekta akta un darba tiesisko attiecību mijiedarbības problemātika

14. Aprīlis 2026 • NR. 4 (1422)

Šajā rakstā uzmanība tiks pievērsta gan Mākslīgā intelekta akta un darba tiesisko attiecību mijiedarbības trūkumam, gan apskatīti aktuālie problēmjautājumi, kas rodas, šo aktu piemērojot darba tiesiskajās attiecībās. Papildus tiks aplūkots, kādas tiesiskās sekas tas potenciāli var radīt darba devēja un darbinieka tiesībām un pienākumiem, kā arī kādas ir nākotnes perspektīvas un kam uzmanība būtu pievēršama jau šobrīd. ...

Aija Panke

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kad algoritms pieņem lēmumus: novērtējums par MI rīku ietekmi uz personas datu aizsardzību

14. Aprīlis 2026 • NR. 4 (1422)

Ievads Jau ilgāku laiku mākslīgā intelekta (turpmāk – MI) rīku un sistēmu apmācība un praktiskā darbība ir viens no biežākajiem tematiem juristu un citu speciālistu publikācijās Latvijā un pasaulē. Aplūkoto tematu spektrs ir pietiekami plašs – no vispārīgām publikācijām par Eiropas Savienībā (turpmāk – ES) ieviesto regulējumu MI jomā (MI akts)1 līdz detalizētai analīzei par personas datu apstrādes aspektiem gan MI rīku apmācību ...

Rihards Erdmanis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Civilā kontrole pār Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem: tiesībpolitisks ieskats

14. Aprīlis 2026 • NR. 4 (1422)

Civilā kontrole pār Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (turpmāk – NBS) un drošības iestādēm ir būtiska demokrātijas pazīme. Tās subjektu loks ir noteikts Latvijas Republikas tiesību aktos. Autors sniedz ieskatu par civilās kontroles nozīmi, pazīmēm, kā arī tiesībpolitisku aprakstu par dažiem nozīmīgākajiem civilās kontroles subjektiem – aizsardzības ministru, Valsts kontroli un tiesu lomu. Šajā publikācijā nav sīkāk analizēta nevalstisko organizāciju, masu mediju un akadēmiskā personāla loma civilās kontroles īstenošanā, lai gan tiem arī ir nozīme, īstenojot civilo kontroli pār NBS vai drošības iestādēm. ...

Jānis Baumanis

žurnāls / Tiesību prakses komentāri

Noziedzīga nodarījuma priekšmeta izpratne

14. Aprīlis 2026 • NR. 4 (1422)

Ar 2025. gada 14. novembra Senāta Krimināllietu departamenta lēmumu lietā Nr. SKK-431/2025 (turpmāk – Lēmums) noziedzīga nodarījuma priekšmets tika atzīts par noziedzīga nodarījuma objekta sastāvdaļu. Zinot, ka noziedzīga nodarījuma objekts ir ar Krimināllikumu aizsargātā interese, proti, tas ir noziedzīga nodarījuma sastāva elements, kas ir labs, vērtīgs, cēls, lolojams, attīstāms, sekmējams, cildināms un katrā ziņā pozitīvs, rodas jautājums: vai tiešām noziedzīga nodarījuma priekšmets vienmēr ir šāda pozitīvā elementa sastāvdaļa? Tieši atbildes meklējumam vai noziedzīga nodarījuma priekšmets ir noziedzīga nodarījuma objekta sastāvdaļa, būs veltīts šis raksts. ...

Olavs Cers

žurnāls / Tiesību prakses komentāri

Kopīpašuma pārvaldīšana – no neuzdotas lietvedības līdz prettiesiskai rīcībai

14. Aprīlis 2026 • NR. 4 (1422)

Ir noslēgusies vairākus gadus ilgusi tiesvedība trīs saistītos procesos, kuros tiesas vērtēja vairākus vienu un to pašu nekustamo īpašumu kopīpašnieku strīdus. Autora ieskatā, konkrēto civiltiesisko strīdu izvērtēšanā tiesa ir paudusi vairākas atziņas, kas ir plašākas uzmanības vērtas, un tāpēc tās ir apskatītas šajā komentārā. ...

Andris Eglons

žurnāls / Atsaucoties uz publicēto

Šrēdingera direktīva jeb Direktīvas 2019/1 eksistences jautājums Latvijā

14. Aprīlis 2026 • NR. 4 (1422)

Turpinot viedokļu apmaiņu par Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tiesību procedurālo dimensiju, šī raksta mērķis ir sniegt vēl dažus apsvērumus ar, iespējams, nelielu daļu kritikas uzsāktajai diskusijai Rainera Svoka esejā “Le voyage de Micromegas. Pēdējās instances vērtējums par prejudiciālā nolēmuma nepieciešamību”1 (turpmāk – eseja), īpaši pievēršoties viedoklim esejas pēdējā daļā “Romantika”. ...

Uldis Krastiņš

žurnāls / In memoriam

Jirgens Hābermāss (Jürgen Habermas): 1929–2026

14. Aprīlis 2026 • NR. 4 (1422)

Filozofs un domātājs, Vācijas Federatīvās Republikas biežs kritiķis – šī gada 14. martā uz vēl plašākiem filozofijas apvāršņiem 96 gadu vecumā ir devies Jirgens Hābermāss.1 Vācijas sabiedriskais medijs Deutschlandfunk Kultur atzīmē: “Hābermāss nav tikai šaurā profesionālā vidē atzīts speciālists, viņa darbi tālu pārsniedz savus līdzgaitniekus gan ar tirāžu, gan auditoriju, gan taustāmu politisko ietekmi.”2 “Hābermāss ...

Aleksejs Dimitrovs

žurnāls / In memoriam

Divi eirocenti par konstitucionālo patriotismu

14. Aprīlis 2026 • NR. 4 (1422)

Pieminot šajās dienās Jirgenu Hābermāsu (Jürgen Habermas, 1929–2026), ir nepieciešams atcerēties vienu no spožākajām viņa idejām – konstitucionālo patriotismu (Verfassungspatriotismus). Pats termins gan nav viņa izgudrojums – jau pirms Hābermāsa to bija lietojis, piemēram, vācu politologs un žurnālists Dolfs Šternbergers (Dolf Sternberger).1 Taču Hābermāss attīstīja to tālāk, izveidojot jaunu patriotisma veidu, kur piederība tiek saistīta nevis ar tautu, nāciju vai kultūru (kā etniskais vai kultūras nacionālisms), bet gan ar konstitūcijas principiem, pamatvērtībām, institūcijām un procedūrām. Hābermāss šo terminu galvenokārt ir izmantojis, lai izskaidrotu iespējamos sociālās integrācijas līdzekļus mūsdienu plurālistiskās, multikulturālās, sekulārās sabiedrībās. ...

Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte

jaunumi

Atklās monogrāfiju par Latvijas kriminālprocesa attīstību 20 gados

13. Aprīlis 2026 • 13:45

Atzīmējot Kriminālprocesa likuma 20. gadadienu kopš tā pieņemšanas, klajā nāk jauna kolektīvā monogrāfija “Latvijas kriminālprocess 20 gados: tiesību attīstība starp stabilitāti un reformām. Likuma, prakses un doktrīnas krustpunkti”. Grāmatas atklāšanas pasākums notiks 2026. gada 16. aprīlī plkst. 17.00, Latvijas Universitātes (LU) Dabas mājā, Jelgavas ielā 1, Dextrum II auditorijā. Pasākums noslēgs LU 84. starptautiskās zinātniskās konferences sekcijas “Tiesību piemērošanas procesu efektivitāte: izaicinājumi un risinājumi” sēdi “Efektivitātes meklējumi krimināltiesisko attiecību taisnīgā noregulējumā”. ...

Uldis Krastiņš

žurnāls / Informācija

Nedēļas notikumu apskats: 7.–10. aprīlis

13. Aprīlis 2026 • 08:00

Šajā apskatā apkopotas tiesu prakses aktualitātes par laika posmu no 2026. gada 7. līdz 10. aprīlim. ...

Mārtiņš Birģelis

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Transnacionālie uzņēmumi un cilvēktiesības: valsts pienākumi un regulējuma nepieciešamība

10. Aprīlis 2026 • 08:00

Latvijas Universitātes Tiesību zinātnes promocijas padomes atklātajā sēdē 2025. gada 19. septembrī tika aizstāvēts šī raksta autora promocijas darbs “Transnacionālie uzņēmumi un cilvēktiesības: valsts pienākumi un regulējuma nepieciešamība”1 (darba zinātniskais vadītājs – asoc. prof. Dr. iur. Artūrs Kučs). Atsaucoties “Jurista Vārda” aicinājumam, šajā rakstā promocijas darba autors sniedz ieskatu sava pētījuma tēmas aktualitātē, galvenajos secinājumos un atziņās. ...

Augstākā tiesa

jaunumi

Senāts atzīst, ka sakaru kabeļu kanalizācijas aku nevar juridiski pielīdzināt glabātavai

9. Aprīlis 2026 • 14:18

Senāta Krimināllietu departaments ir atcēlis Rīgas apgabaltiesas lēmumu krimināllietā par elektronisko sakaru kabeļa zādzību no pazemes kabeļu kanalizācijas akas, un nodevis lietu atkārtotai izskatīšanai Rīgas apgabaltiesā. ...

Augstākā tiesa

jaunumi

Apsūdzētajam būs jāizcieš sods par saziņas aizlieguma apiešanu, izmantojot bankas maksājumu uzdevumus

9. Aprīlis 2026 • 14:16

Senāts ir izskatījis aizstāvja iesniegto kasācijas sūdzību un atteicies ierosināt kasācijas tiesvedību krimināllietā, kurā apsūdzēta persona, kas ļaunprātīgi nepildīja lēmumu par aizsardzību pret vardarbību. Līdz ar to spēkā stājies Vidzemes apgabaltiesas lēmums, ar kuru apsūdzētais tika sodīts ar 140 stundām sabiedriskā darba. ...

Latvijas Zvērinātu advokātu padome

žurnāls / Informācija

Latvijas Zvērinātu advokātu padomes aktuālie lēmumi

8. Aprīlis 2026 • 11:30

Informācija par Latvijas Zvērinātu advokātu padomē (Padome) laikposmā no 2026. gada 19. marta līdz 7. aprīlim pieņemtajiem lēmumiem. ...

Augstākā tiesa

jaunumi

Atstāj spēkā brīvības atņemšanas sodu par uzbrukumu pašvaldības policistiem

8. Aprīlis 2026 • 10:39

Senāta Krimināllietu departaments ir atteicies ierosināt kasācijas tiesvedību lietā par uzbrukumu varas pārstāvjiem sakarā ar to likumisku dienesta darbību un atstājis negrozītu Rīgas apgabaltiesas lēmumu, ar kuru atstāts negrozīts Rīgas rajona tiesas taisītais notiesājošais spriedums. ...

Augstākā tiesa

jaunumi

Senāts liek no jauna vērtēt KNAB atteikumu sniegt informāciju zvērinātai advokātei

8. Aprīlis 2026 • 10:11

Senāta Administratīvo lietu departaments ir atcēlis Administratīvās rajona tiesas lēmumu, ar kuru izbeigta tiesvedība lietā par zvērināta advokāta tiesībām pieprasīt informāciju no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB), un nodevis lietu jaunai izskatīšanai Administratīvajā rajona tiesā. ...

Aiga Bērziņa, Guntis Vāveris

bibliotēka / Grāmatas

Avots: Valsts drošības dienests, 2020

Drošības dienests starpkaru Latvijā, 1918–1940: vēsture

Grāmata "Drošības dienests starpkaru Latvijā, 1918–1940: vēsture” ir pirmais fundamentālais pētījums par Latvijas Republikas civilā pretizlūkošanas un drošības dienesta vēsturi. Tā sniedz vērtīgu informāciju par Valsts drošības dienesta sākotni, par Latvijas nacionālajai drošībai pastāvošajiem draudiem starpkaru periodā, spec dienesta darbiniekiem un darba metodēm. ...

#TEIRDARBS

Tieslietu ministrija aicina savai komandai pievienoties Komerctiesību departamenta juristu Pieteikšanās līdz: 21.04.2026.

#TEIRDARBS

Tieslietu ministrija aicina savai komandai pievienoties Komerctiesību departamenta vecāko juristu Pieteikšanās līdz: 21.04.2026.

Paula Lipe

žurnāls / Informācija

Nedēļas notikumu apskats: 30. marts–2. aprīlis

7. Aprīlis 2026 • 08:00

Šajā apskatā apkopotas likumdošanas un tiesu prakses aktualitātes par laika posmu no 2026. gada 30. marta līdz 2. aprīlim. ...

Juris Močuļskis

žurnāls / Viedoklis

Dažas pārdomas par Lansarotes konvencijas piemērošanas aspektiem: Latvijas prakse un Eiropas standarti

6. Aprīlis 2026 • 09:00

I. Ievads Pēc Eiropas Padomes Konvencijas par bērnu aizsardzību pret seksuālu izmantošanu un seksuālu vardarbību1 (turpmāk – Lansarotes konvencija) stāšanās spēkā Latvijā 2014. gada 1. decembrī2 tika veikti vairāki būtiski normatīvi un institucionāli pasākumi – pastiprināti sodi par noziedzīgiem nodarījumiem pret bērniem, pagarināti noilguma termiņi, ieviesta obligāta probācijas uzraudzība, kriminalizēta intīma rakstura materiālu izplatīšana ...

Jānis Joksts

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Reiderisma fenomena transformēšanās, tā funkcionalitātes un tiesiskā regulējuma problemātika Latvijā

2. Aprīlis 2026 • 14:00

Rīgas Stradiņa universitātē 2025. gada 27. maijā tika aizstāvēts šī raksta autora promocijas darbs “Reiderisma fenomena transformēšanās, tā funkcionalitātes un tiesiskā regulējuma problemātika Latvijā”1 (darba zinātniskā vadītāja – asoc. prof. Dr. iur. Inga Kudeikina). Atsaucoties “Jurista Vārda” aicinājumam, šajā rakstā promocijas darba autors sniedz ieskatu sava pētījuma tēmas aktualitātē, galvenajos secinājumos un atziņās. ...

Normunds Šlitke, Ralfs Eduards Garančs

žurnāls / Viedoklis

Mākslīgais intelekts izgaismo tieslietu ekosistēmas izaicinājumus

2. Aprīlis 2026 • 13:00

Mākslīgā intelekta (turpmāk – MI) attīstība pēdējos gados ir būtiski ietekmējusi diskusijas par juridisko profesiju nākotni. Publiskajā telpā arvien biežāk izskan pieņēmumi, ka MI risinājumi tuvākajā laikā varētu aizstāt juristus vai vismaz būtiski samazināt pieprasījumu pēc juridiskajiem pakalpojumiem. Vienlaikus starptautiski pētījumi liecina par pretēju tendenci, piemēram, “Forbes” veiktā aptauja rāda, ka aptuveni 73 % juristu plāno integrēt MI savā ikdienas darbā, savukārt 65 % advokātu biroju uzskata, ka spēja efektīvi izmantot ģeneratīvo MI tuvāko piecu gadu laikā noteiks to konkurētspēju.1 Šie dati liecina, ka jautājums nav par to, vai MI aizstās juristus, bet gan par to, kā tas mainīs juridiskā darba saturu. Turklāt MI ienākšana juridiskajā praksē izgaismo arī plašāku problēmu – tieslietu sistēmas noslodzes un efektivitātes jautājumus, kam līdz šim nav tikusi pievērta pienācīga uzmanība. ...

Augstākā tiesa

jaunumi

Procesuālā termiņa nokavēšanas apstākļi jāvērtē pēc būtības, nevis tikai jākonstatē fakts

1

1. Aprīlis 2026 • 10:39

Senāta Civillietu departaments ir izskatījis blakus sūdzību par Rīgas apgabaltiesas lēmumu civillietā, ar kuru noraidīts pieteikums par kasācijas sūdzības trūkumu novēršanai noteiktā procesuālā termiņa atjaunošanu, un atzinis, ka pārsūdzētais lēmums ir atceļams. ...

Augstākā tiesa

jaunumi

Senāts atstāj spēkā spriedumu par pienākumu aizvākt prettiesiski uzglabātus atkritumus

31. Marts 2026 • 10:48

Senāta Administratīvo lietu departaments ir atstājis negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteikums lietā, kurā pārsūdzēts Valsts vides dienesta lēmums uzlikt pieteicējai – SIA “VERTUM” – pienākumu nodot tai piederošajā īpašumā uzglabātus atkritumus. ...

Satversmes tiesa

jaunumi

Regulējums par sabiedrisko mediju satura veidošanu mazākumtautību valodās neatbilst Satversmei

30. Marts 2026 • 13:38

2026. gada 30. martā Satversmes tiesa pasludināja spriedumu lietā Nr. 2024-30-01, ar kuru atzina par Satversmei neatbilstošu regulējumu attiecībā uz sabiedrisko mediju satura veidošanu mazākumtautību valodās. Tiesa uzsvēra, ka tieši likumdevējam, respektējot sabiedrisko mediju neatkarību un redakcionālo brīvību, ir jānodrošina, lai sabiedrisko mediju satura veidošanā līdzsvaroti tiek aizsargāta gan latviešu valoda, gan pie mazākumtautībām piederošo personu tiesības, gan valsts drošība. ...

Paula Lipe

žurnāls / Informācija

Nedēļas notikumu apskats: 23.–27. marts

30. Marts 2026 • 08:00

Šajā apskatā apkopotas nacionālās un starptautiskās likumdošanas un tiesu prakses aktualitātes par laika posmu no 2026. gada 23. līdz 27. martam. ...

	Žurnāls tiesiskai domai un praksei

Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv Informatīvais tālrunis 67311161 darbadienās 9:00-16:30
	Abonēšana	Par "Jurista Vārdu"
	Žurnāli	Redakcija
	Reklāma	Autoriem
	Darba sludinājumi	Lietošanas noteikumi
Redakcija: juristavards@lv.lv	Grāmatas	Autortiesības Piekļūstamība Kontakti

Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības /Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/	© VSIA "Latvijas Vēstnesis"