Tiesību nozaru katalogs – Jurista Vārds

Atlasītas 3 tiesību nozares

Jānis Baumanis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanas process

16. Oktobris 2012 /NR. 42 (741)

Jau apritējuši septiņi gadi, kopš Latvijā ir ieviests juridiskām personām piemērojamo piespiedu ietekmēšanas līdzekļu institūts, kas papildināja krimināltiesisko piespiedu līdzekļu klāstu. Tādēļ lielākās diskusijas saistībā ar piespiedu ietekmēšanas līdzekļu ieviešanu noritējušas caur krimināltiesību prizmu, atstājot otrā plānā kriminālprocesuālos aspektus. Pētnieki nemitīgi pievērsušies piespiedu ietekmēšanas līdzekļiem, uzsverot šo līdzekļu piemērošanas prakses trūkumu. Taču jāatzīst, ka prakses neesamība nebūt nav saistīta ar piespiedu ietekmēšanas līdzekļu krimināltiesiskajiem aspektiem, bet gan ar piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanas procesuālo reglamentāciju. ...

Kalvis Torgāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Līgumsoda anomālijas Direktīvas 2011/7/ES normu kontekstā

16. Oktobris 2012 /NR. 42 (741)

Izlasot Direktīvu 2011/7/ES par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos, kas paredz enerģiskāk apkarot komercdarbību negatīvi ietekmējošos kavētos maksājumus, rodas jautājums, kāpēc tajā ne reizi nav minēts līgumsods. Latvijā tieši līgumsods ir tas, kas visbargāk soda maksājumu kavējumu gadījumos. Vai ES institūcijas, sekojot anglosakšu koncepcijai, jau būtu atteikušās no sodošām sankcijām privāttiesībās? ...

žurnāls / Tiesību prakse

Tiesas atzinumu pamatošana ar pierādījumiem, kas nav pārbaudīti likumā noteiktajā kārtībā

9. Oktobris 2012 /NR. 41 (740)

Kriminālprocesa likumā noteiktās pierādījumu pārbaudes kārtības neievērošana, tiesas atzinumu pamatošana ar pierādījumiem, kas nav pārbaudīti likumā noteiktajā kārtībā ir pretrunā ar Kriminālprocesa likuma 15. pantā nostiprināto pamatprincipu – tiesībām uz taisnīgu tiesu. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Ar krimināllikumu aizsargātās intereses un tiesības informācijas tehnoloģiju jomā

9. Oktobris 2012 /NR. 41 (740)

"Jurista Vārdā" šogad publicēti divi krimināltiesību doktrīnai ļoti svarīgi raksti, kas saistīti ar vērtējamo kritēriju noteikšanas problēmu krimināltiesībās. Pirmā raksta "Būtiska kaitējuma izpratne: likums, teorija, prakse" ("JV" Nr. 2, 10.01.2012.) autores ir LU Juridiskās fakultātes Krimināltiesību katedras profesores Dr.iur. V. Liholaja un Dr.iur. D. Hamkova. Turpinot diskusiju, profesors U. Krastiņš publicēja rakstu "Vērtējuma jēdzieni Krimināllikuma normās" ("JV" Nr. 24, 12.06.2012.). Pētot noziedzīgos nodarījumus, kas saistīti ar apdraudējumiem informācijas tehnoloģiju jomā un tiekoties ar informācijas tehnoloģiju (turpmāk – IT) sektora darbiniekiem, nereti jāsaņem pārmetumi, ka mūsu likumi pietiekami neaizsargā elektronisko vidi, ka bieži vien policija atsaka ierosināt krimināllietas, jo nav iespējams pierādīt "būtiska kaitējuma" faktu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Personas, kura dzīvo ārvalstī, aicināšana uz tiesas sēdi

25. Septembris 2012 /NR. 39 (738)

Jautājumu par personas, kura dzīvo ārvalstī, konkrētajā gadījumā – Zviedrijā – aicināšanu uz tiesas sēdi regulē 1959. gada 20. aprīļa "Eiropas padomes Konvencija par savstarpējo palīdzību krimināllietās" (Latvijas Republikā spēkā no 1997. gada 31. augusta), kā arī 2000. gada 29. maija "Konvencija par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpēju palīdzību krimināllietās, ko Padome pieņēmusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 34. pantu" (Latvijas Republikā spēkā no 2005. gada 23. augusta). Ja ir iemesls uzskatīt, ka adresāts nesaprot valodu, atbilstoši starptautisko tiesību normām nav pieļaujama situācija, ka tiesas pavēste tiek nosūtīta tieši pa pastu latviešu valodā bez attiecīga tulkojuma. ...

Alvils Strīķeris

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Lobēšanas atklātības likums: problēma vai risinājums

18. Septembris 2012 /NR. 38 (737)

Ņemot vērā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (turpmāk – Birojs) kompetenci, noteikti kādam radīsies jautājums, vai Birojam lobēšanu reglamentējošā likuma izstrāde uzdota tāpēc, ka lobēšana ir viens no korupcijas veidiem, vai tas ir kāds sinonīms kukuļošanai un tamlīdzīgi. Nē. Gluži otrādi. Mērķis ir skaidri un nepārprotami pateikt, ka lobēšana ir atļauta darbība, kā arī novilkt robežas tam, cik tālu un kādos rāmjos tā ir atļauta. Biroja kompetencē ir Krimināllikuma 326.1 panta piemērošana, un tajā ir noteikta kriminālatbildība par tirgošanos ar ietekmi. Latvijas vietējie lobētāji, kas par lobēšanu saņem arī samaksu, noteikti ir uztraukušies, vismaz viņiem tādiem vajadzētu būt, ka vienā dienā Biroja amatpersonas varētu pieklauvēt pie durvīm ar roku dzelžiem. Tomēr lobēšana ne visos gadījumos ir tirgošanās ar ietekmi. Birojam primāri dots uzdevums izstrādāt attiecīgu likumprojektu tieši tāpēc, lai novilktu skaidru un nepārprotamu līniju starp likumīgu lobēšanu un krimināli sodāmo tirgošanos ar ietekmi. Šādu uzdevumu Birojam ir devis Ministru kabinets. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Apelācijas instances tiesas kompetence naudas soda apmēra noteikšanā

11. Septembris 2012 /NR. 37 (736)

Naudas sods ir mazāk bargs sods nekā piespiedu darbi, līdz ar to apelācijas instances tiesai, konstatējot, ka pirmās instances tiesas apsūdzētajam noteiktā naudas soda minimālais apmērs neatbilst likuma prasībām, ir tiesības to palielināt, ja par apsūdzētajam noteikto sodu iesniegts apelācijas protests, pat ja tajā norādīts uz pirmās instances tiesas noteiktā soda neatbilstību likuma prasībām un vienlaikus lūgts noteikt piespiedu darbu. ...

Gundega Slaņķe

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesību tālākveidošana krimināltiesībās

11. Septembris 2012 /NR. 37 (736)

Tiesību tālākveidošanas praktiskās izpausmes Latvijas krimināltiesībās līdz šim nav pētītas tikpat kā nemaz, tās minētas vien garāmejot, īpaši tas attiecas uz tiesību tālākveidošanu, piemērojot tiesību normas, kas noteic noziedzīgu nodarījumu sastāvus. Arī tiesību tālākveidošanas teorētiskie aspekti, tostarp tās metožu pieļaujamība krimināltiesībās, lielu zinātnieku uzmanību nav izpelnījušies.1 Un kā nu ne – vismaz teorētiski taču analoģija krimināltiesībās ir stingri aizliegta, savukārt teleoloģiskajai redukcijai un citām tiesību tālākveidošanas metodēm tradicionāli tiek pievērsta mazāka uzmanība.2 Tomēr praksē arī krimināltiesībās visai plaši tiek veikta tiesību tālākveidošana: analoģija, teleoloģiskā redukcija, nenoteiktu juridisku jēdzienu piepildīšana ar saturu un vispārējo tiesību principu konkretizācija. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Eiropas Savienības Tiesa: svarīgākie spriedumi

28. Augusts 2012 /NR. 35 (734)

Šajā numurā publicējam kārtējo Tieslietu ministrijas sagatavoto pārskatu par Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk tekstā – EST un Tiesa) šā gada otrajā ceturksnī izskatītajām lietām. ...

Valentija Liholaja, Diāna Hamkova

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Nelikumīgas darbības ar alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem: kvalifikācijas problemātika

28. Augusts 2012 /NR. 35 (734)

Nelikumīgu alkoholisko dzērienu rūpals, kā arī tabakas izstrādājumu un alkoholisko dzērienu kontrabanda ieņem nozīmīgu vietu Latvijas tautsaimniecībā. Likumdevējs, lai apkarotu šo sērgu, Krimināllikumā ir paredzējis vairākas normas, kuru piemērošanā diemžēl ir daudz neskaidrību. Raksta autoru mērķis ir pievērsties sen sasāpējušam jautājumam praktiķu vidū, proti, noskaidrot, kas ir likumīgi alkoholiskie dzērieni un kas ir nelikumīgi alkoholiskie dzērieni, kā arī aplūkot citus ar kvalifikāciju saistītus jautājumus. Jau raksta sākumā vēlamies norādīt, ka nepretendējam uz vienīgā pareizā viedokļa paušanu. Ņemot vērā, ka jautājums ir sarežģīts, mūsu mērķis ir uzsākt diskusiju, lai kopīgiem spēkiem rastu risinājumu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Naudas sods nosakāms Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā

21. Augusts 2012 /NR. 34 (733)

Atbilstoši Krimināllikuma 41. panta otrajai daļai naudas sodu nosaka Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā sprieduma taisīšanas brīdī, norādot spriedumā šā naudas soda summu Latvijas Republikas naudas vienībās. ...

Valentija Liholaja, Petra Janule

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pārdomas par diskusiju saistībā ar abortiem

14. Augusts 2012 /NR. 33 (732)

Nedēļas žurnāls "Jurista Vārds" ar šā gada 24. jūlija numura tēmu "Aborts – starp sievietes un nedzimuša bērna tiesībām"1 aizsāka (ja neskaita dažas publikācijas laikrakstā "Diena"2 un tās nedēļrakstā "Sestdiena"3) jau trešo diskusiju par šo sensitīvo tēmu. Latvijā jau divreiz – 1997. gadā Reproduktīvās veselības likumprojekta sakarā un 2001. gada beigās – 2002. gada sākumā pirms Seksuālās un reproduktīvās veselības likuma pieņemšanas - notika diskusija: atļaut vai aizliegt abortus, kuras būtība daudz neatšķiras no patlaban paustā.4 Pēc iepazīšanās ar diskusijai aicināto personu uzskatiem par diskusijas priekšmetu tapa arī šis raksts, kurā tā autores gan vēlas izteikt savas pārdomas, cik nepieciešama un pamatota vispār ir šāda diskusija, gan arī savu viedokli pēc būtības. Te vēl jāpiebilst, ka šis raksts nav tapis kādu piepešu iespaidu rezultātā, jo apspriežamie jautājumi ir bijuši abu autoru ilgstošu pētījumu objekts, kas izklāstīts virknē publikāciju,5 kā arī to analīzei ievērojama vieta ierādīta P. Janules topošajā promocijas darbā. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Krāpšana un piesavināšanās ir mantas nolaupīšanas veidi

7. Augusts 2012 /NR. 32 (731)

Starp pazīmēm, kas raksturo piesavināšanās kā noziedzīga nodarījuma sastāva subjektu un subjektīvo pusi, norādāms tas, ka sveša manta atrodas vainīgās personas pārziņā vai manta tai uzticēta, t. i., manta pie šīs personas nonākusi tiesiski, un tikai pēc tam vainīgajai personai rodas nodoms mantu prettiesiski pārņemt savā valdījumā, t. i., nolaupīt. Starp pazīmēm, kas raksturo krāpšanas kā noziedzīga nodarījuma subjektu un subjektīvo pusi, norādāms, ka nodoms prettiesiski iegūt svešu mantu savā valdījumā vainīgajai personai rodas pirms tam, kad manta nonākusi pie šīs personas, vai mantas saņemšanas brīdī, un viltus, uzticēšanās tiek izmantots kā mantas prettiesiskas iegūšanas veids. Krāpšanas gadījumā svešas mantas saņemšanas brīdī vainīgā persona jau zina, ka saņemto mantu neatgriezīs cietušajam, un tādā veidā izpaužas uzticības ļaunprātīga izmantošana. Vienošanās starp cietušo un vainīgo personu par mantas nodošanu nākotnē nenozīmē to, ka manta jau ir uzticēta vainīgajai personai vai manta jau atrodas vainīgās personas pārziņā. Tā ir uzticības izrādīšana vainīgajai personai, kura turpmāk šo uzticību var izmantot ļaunprātīgi. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vēlreiz par krimināltiesību normu interpretāciju

17. Jūlijs 2012 /NR. 29 (728)

Turpinot vienā no iepriekšējiem rakstiem aizsākto tematu par krimināltiesību normu interpretāciju,1 šoreiz kontekstā ar tiesu praksē izskatītām lietām tiks analizēti šādi termini: “persona, kas vada transportlīdzekli” (KL 260. p.), “tiesības rīkoties ar valsts (pašvaldības) mantu” (KL 316. p.) un “mantisks zaudējums kā būtiska kaitējuma elements” (KL 317.-319. p. u.c.). Rakstā pamatots viedoklis, kas atšķiras no tiesu praksē paustajiem uzskatiem. ...

žurnāls / Eiropas telpā

Apmācības Eiropas Savienības starptautiskajās privāttiesībās

10. Jūlijs 2012 /NR. 28 (727)

Šajā rakstā sniegts neliels pārskats par svarīgākajām aktualitātēm, Tieslietu ministrijai īstenojot Eiropas Komisijas īpašās programmas “Civiltiesības” projektus. Šogad tādi ir divi: “Civiltiesiskās sadarbības kvalitātes uzlabošana: Eiropas Savienības līmeņa procedūras civillietās un iespējas, kuras sniedz pierādījumu iegūšanas regula un dokumentu izsniegšanas regula” un “Jaunākās attīstības tendences pārrobežu ģimenes lietās Eiropas Savienībā: uzturēšanas saistības un laulības šķiršanai piemērojamais likums”. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Par diviem Augstākās tiesas Senāta spriedumiem

26. Jūnijs 2012 /NR. 26 (725)

Ir jāpieņem, ka lex semper intendit quod convenit rationi1 (likums vienmēr paredz to, kas ir saprātīgs), taču, lasot atsevišķus Latvijas tiesu spriedumus, rodas iespaids, ka vai nu Latvijas likumi ir nesaprātīgi, vai arī šo likumu piemērotāji nemāk vai negrib atrast šo likumu jēgu un tā rezultātā: gribējām kā labāk, bet sanāca kā vienmēr2. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Pavēstes nogādāšana pa pastu

19. Jūnijs 2012 /NR. 25 (724)

Ja pavēste aicināmajai personai nogādāta šā likuma 330. pantā noteiktajā kārtībā pa pastu, uzskatāms, ka aicināmajai personai ir paziņots par procesa norises laiku un vietu septītajā dienā pēc pavēstes nodošanas pastā. ...

Mārtiņš Birks

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

"Neo lieta" – noziedzīgs nodarījums vai "ziņotāja" apklusināšana

19. Jūnijs 2012 /NR. 25 (724)

2010. gada 4. februārī Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) ģenerāldirektora v. i. vērsās VP GKPP EPP ar sūdzību par to, ka laika posmā no 2009. gada 29. oktobra līdz 2010. gada 3. februārim esot notikusi nesankcionēta Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (turpmāk – EDS) datubāzē saglabāto dokumentu XML datņu ar fizisko un juridisko personu datiem lejupielāde, kā rezultātā trešo personu rīcībā esot nonācis valsts informācijas sistēmas datubāzes saturs, kas esot Valsts informācijas sistēmas likuma un Fizisko personu datu aizsardzības likuma normu pārkāpums. 2010. gada 10. februārī VP GKPP EPP uzsāka kriminālprocesu lietā Nr. 11816003310 par iespējamu patvaļīgu piekļūšanu VID EDS.1 ...

žurnāls / Tiesību prakse

Prokurors, kas var iesniegt kasācijas protestu

12. Jūnijs 2012 /NR. 24 (723)

Par apelācijas instances tiesas nolēmumu kasācijas protestu iesniedz prokurors, kurš uzturējis valsts apsūdzību apelācijas instances tiesā vai amatā augstāka prokurora uzdevumā cits prokurors. ...

Uldis Krastiņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vērtējuma jēdzieni Krimināllikuma normās

12. Jūnijs 2012 /NR. 24 (723)

Vērtējuma jēdzieniem krimināltiesību normu satura izklāstā ir īpaša nozīme, jo tie ļauj koncentrēti izteikt noziedzīgā nodarījuma satura būtību un tā kaitīguma smagumu. Vērtējuma jēdzieni krimināltiesību normās tiek izmantoti gan prettiesiskās darbības vai bezdarbības raksturošanai (piemēram, acīmredzami, ļaunprātīgi, dzīvībai vai veselībai bīstams stāvoklis u. tml.), gan kaitīgo seku apzīmēšanai, ja tādas paredzētas konkrēta noziedzīga nodarījuma pazīmju skaitā (būtisks kaitējums, smagas sekas u. c.). Šī raksta turpinājumā tiks runāts par vērtējuma jēdzieniem saistībā ar Krimināllikuma sevišķās daļas normās paredzēto kaitīgo seku apzīmējuma izpratni un to izmantošanas praktiskajām problēmām, kā arī par problēmu iespējamiem risinājumiem. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Tiesas tiesības iegūt pierādījumus pēc savas iniciatīvas

29. Maijs 2012 /NR. 22 (721)

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 455. panta otro daļu tiesa ir tiesīga pēc savas iniciatīvas iegūt pierādījumus un tos pārbaudīt tiesas sēdē tikai tad, ja apsūdzētais aizstāvību īsteno pats, bet tiesai rodas pamatotas šaubas par viņa pieskaitāmību vai iespējamo vainu apsūdzībā. Ekspertīze ir procesuāla darbība, kuras rezultātā tiek iegūts pierādījums – eksperta atzinums. Tā kā apsūdzētais aizstāvību īstenoja kopā ar aizstāvi, tad tiesai nebija tiesību pēc savas iniciatīvas iegūt pierādījumus, tostarp ekspertu atzinumu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Ārvalsts izdotās personas kriminālatbildības un soda izpildes robežas

22. Maijs 2012 /NR. 21 (720)

Personu var saukt pie kriminālatbildības, tiesāt un izpildīt sodu tikai par to noziedzīgo nodarījumu, par kuru tā izdota. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Valsts atbalsta un publiskā iepirkuma mijiedarbība

15. Maijs 2012 /NR. 20 (719)

Raksta mērķis ir noskaidrot, vai līguma slēgšanas tiesību piešķiršana publiskā iepirkuma procedūrā var veidot valsts atbalstu Līguma par Eiropas Savienības darbību izpratnē. Atbilde uz šo jautājumu ir pozitīva. Valsts atbalsts publiskajā iepirkumā ir iespējams, jo publiskais iepirkums nav izslēgts no valsts atbalsta kontroles regulējuma jomas. ...

žurnāls / Diskusija

Līgums par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā – no Eiropas Savienības tiesību un Satversmes viedokļa

15. Maijs 2012 /NR. 20 (719)

Atzinums sniegts 2012. gada 20. martā, tā sagatavošanā piedalījās padomes locekļi: Ieva Kalniņa, Māris Lejnieks, Ieva Miļūna, Mārtiņš Paparinskis, Debora Pāvila un Elīna Šteinerte. Dokumenta izstrādē nepiedalījās padomes vadītāja Kristīne Krūma. ...

Valentija Liholaja, Diāna Hamkova

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vardarbīgi noziedzīgi nodarījumi un to izraisītās sekas

8. Maijs 2012 /NR. 19 (718)

[1] Krimināllikumā1 (turpmāk arī – KL) ir ietverta virkne normu, kurās paredzēta atbildība par vardarbīgiem noziedzīgiem nodarījumiem – tie veido aptuveni vienu ceturto daļu no visiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Analizējot šo krimināltiesību normu saturu, jāsecina, ka norāde uz noziedzīgā nodarījuma vardarbīgo raksturu tiek izteikta, izmantojot dažādus likumdošanas tehnikas paņēmienus un terminoloģiju. [2] Pirmkārt, noziedzīgu nodarījumu, ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Izmeklēšanas tiesnesis Latvijā

24. Aprīlis 2012 /NR. 17/18 (716/717)

Viens no galvenajiem aspektiem, kāpēc Latvijas Republikā tika izstrādāts jaunais (spēkā esošais) Kriminālprocesa likums, bija nepieciešamība uzlabot cilvēktiesību ievērošanas standartus kriminālprocesā, bet izmeklēšanas tiesneša institūta ieviešana bija viens no nozīmīgākajiem līdzekļiem, kā šo mērķi sasniegt. Tomēr nav nozīmīgu pētījumu par izmeklēšanas tiesneša institūtu, tā lomu pirmstiesas kriminālprocesā, par to, vai šādas amatpersonas ieviešana ir uzlabojusi cilvēktiesību ievērošanu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa grozīšanas pamats; personu loks, kas var pārsūdzēt lēmumu par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa grozīšanu

17. Aprīlis 2012 /NR. 16 (715)

No Krimināllikuma 69. panta ceturtās daļas un Kriminālprocesa likuma 607. panta izriet, ka jautājumu par noteiktā medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa atcelšanu vai grozīšanu tiesa izlemj, pamatojoties uz ārstniecības iestādes atzinumu par tās personas veselības stāvokli, par kuru iesniegts lūgums. Savukārt Kriminālprocesa likuma 608. panta trešajā daļā norādīts, ka gadījumā, ja tiesa šaubās par ārstu komisijas atzinumu, tā var noteikt tiesu psihiatrisko ekspertīzi, papildus pieprasīt medicīniska rakstura vai citus dokumentus, kā arī veikt citas darbības. Lēmumu par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu atcelšanu vai grozīšanu vai arī atteikšanos to darīt pārsūdzēšanas kārtība noteikta Kriminālprocesa likuma 608. panta piektajā daļā. Šajā tiesību normā nekādi izņēmumi attiecībā uz to personu tiesībām pārsūdzēt tiesas lēmumu, kuras nav piedalījušās tiesas sēdē, nav paredzēti. Turklāt no Kriminālprocesa likuma 608. panta otrās daļas izriet, ka personu, kurai noteikts medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis, tiesa uzaicina uz tiesas sēdi tikai nepieciešamības gadījumā. Ievērojot, ka jautājumu par personas uzaicināšanas nepieciešamību izlemj tiesa, nolēmuma pārsūdzēšanas tiesību ierobežošana atkarībā no tā, vai persona piedalījusies tiesas sēdē vai ne, nav atzīstama par tiesisku un pamatotu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Pirmās instances tiesas spriedums kā nederīgs procesuāls dokuments

27. Marts 2012 /NR. 13 (712)

Ja ir neatbilstība starp pirmās instances tiesas saīsināto un pilnā sprieduma rezolutīvo daļu, tad pirmās instances tiesas spriedums nav derīgs kā procesuālais dokuments, līdz ar to apelācijas instances tiesai jāatceļ tas pilnībā, nevis tikai kādā tā daļā. ...

Aleksandrs Berezins

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Apcietinājuma institūta teorētiskās un praktiskās problēmas

27. Marts 2012 /NR. 13 (712)

Apcietinājums ir visbargākais piespiedu līdzeklis, kādu var piemērot aizdomās turētajam vai apsūdzētajam kriminālprocesā. Tas aizskar vienu no galvenajām cilvēka pamattiesībām – tiesību uz brīvību. Tieši šā iemesla dēļ apcietinājuma piemērošanas tiesiskā regulējuma izstrādē likumdevējam būtu jāievēro īpaša rūpība, ar likuma burtu nodrošinot cilvēktiesību ievērošanu kriminālprocesā. Kaut gan apcietināšanas tiesiskajai reglamentācijai Kriminālprocesa likumā (turpmāk – KPL) ir veltīts vairāk nekā desmit pantu (KPL 271.–281. pants), pastāv virkne problēmjautājumu, kuri prasa nekavējošu risinājumu. Dažas no šādām problēmām ir saistītas ar apcietināšanas pamatu un termiņiem. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Līgumi par finansējuma piešķiršanu no struktūrfondiem: tiesiskais statuss

27. Marts 2012 /NR. 13 (712)

Jau kopš 2004. gada Latvijas uzņēmējiem ir pieejams finansējums no dažādiem Eiropas Savienības struktūrfondiem, piemēram, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības fonda (ERAF), Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) un Kohēzijas fonda. Minēto fondu tiesiskais regulējums līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā ir būtiski papildinājis Latvijas tiesību sistēmu gan ar neskaitāmiem Eiropas Savienības, gan ar daudziem Latvijas Republikas normatīvajiem tiesību aktiem. Līdz ar fondu pieejamību veidojas jaunas tiesiskās attiecības uzņēmēju un valsts iestāžu starpā. Sakarā ar to, ka šīs tiesiskās attiecības ir nosacīti jaunas, arī juridiskā prakse vēl nav pilnībā attīstījusies un nostabilizējusies. ...

žurnāls / Eiropas telpā

Aktualitātes Eiropas Savienības krimināltiesību jautājumos

20. Marts 2012 /NR. 12 (711)

Neraugoties uz to, ka Eiropas Savienības krimināltiesības neizraisa Latvijas juristu padziļinātu uzmanību, attīstība šajā jomā ir nenoliedzama. Kāpēc Eiropas Savienība ietekmē jomu, kas līdz šim bijusi dalībvalstu prerogatīva? Atbilde ir skaidra. Sākot ar apvienību, kas veidota, lai uzlabotu ekonomisko stāvokli, dalībvalstis saprata, ka nākamais loģiskais solis būtu nodrošināt ne tikai brīvu preču, pakalpojumu, kapitāla, bet arī personu kustību. Ja tiek atceltas robežas, tiek rastas jaunas iespējas noziedzīgiem nodarījumiem, pārkāpēji pārvietojas brīvāk un aktīvāk, kas rada nepieciešamību nodrošināt gan efektīvu datu apmaiņu, gan efektīvu sodu izpildi. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesas kompetence apsūdzības trūkumu koriģēšanā

6. Marts 2012 /NR. 10 (709)

Latvijas juridiskajā literatūrā līdz šim galvenā uzmanība veltīta tam, kas jānorāda apsūdzībā, tai skaitā, kā uzlabojama KPL 405. panta redakcija, kas nosaka apsūdzības saturu.1 Mazāk uzmanības pievērsts, kādas juridiskas sekas rodas, ja nepieciešamās ziņas trūkst un ciktāl šos trūkumus ir tiesīga novērst tiesa. Jautājuma aktualitāte ir būtiska, jo, lai cik pilnīga būtu likuma redakcija, vispār no apsūdzības trūkumiem praksē nekad nebūs iespējams izvairīties. Trūkumi apsūdzībā var rasties gan objektīvi attaisnojošu iemeslu, gan prokurora pieļauto kļūdu dēļ. Vai šie trūkumi ļauj ignorēt citus kriminālprocesa principus un vainīgā persona atbrīvojama no soda, ja izmeklēšanas rezultāti liecina, ka apsūdzētais ir vainīgs? Raksta mērķis ir atspoguļot, kāda ir tiesas loma apsūdzības trūkumu novēršanā Vācijas, Austrijas un Šveices tiesu praksē, kur ir rasts risinājums, kā iztiesāšanas gaitā novēršama lielākā daļa trūkumu, turklāt neatkarīgi no prokurora viedokļa. Savukārt raksta noslēgumā tiks sniegts īss Latvijas tiesiskā regulējuma komentārs. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Apsūdzības grozīšana uz smagāku

21. Februāris 2012 /NR. 8 (707)

Grozot apsūdzību, smagāks noziedzīgs nodarījums apsūdzētajam tiek inkriminēts ne tikai tajos gadījumos, kad uz smagāku tiek grozīta noziedzīgā nodarījuma juridiskā kvalifikācija, bet arī gadījumos, kad noziedzīgā nodarījuma juridiskā kvalifikācija paliek negrozīta, bet uz smagākiem mainās noziedzīgā nodarījuma faktiskie apstākļi. Ja iepriekšējais pirmās instances tiesas spriedums netika atcelts sakarā ar prokurora protestu vai cietušā sūdzību par nepieciešamību piemērot likumu par smagāku noziedzīgu nodarījumu, bet atcelts sakarā ar apsūdzētā apelācijas sūdzību Kriminālprocesa likuma pārkāpumu dēļ, tiesai, iztiesājot lietu no jauna pēc sprieduma atcelšanas, nav tiesiska pamata piemērot likumu par smagāku noziedzīgu nodarījumu. ...

Uldis Krastiņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Non bis in idem vai ne bis in idem

21. Februāris 2012 /NR. 8 (707)

Princips, ka personu par vienu un to pašu noziedzīgo nodarījumu nedrīkst atkārtoti sodīt, ir kļuvis par vienu no svarīgākajiem krimināltiesību principiem, kas izriet no cita, pēc satura plašāka, krimināltiesību principa – taisnīguma principa. Atkārtotas sodīšanas aizliegums par vienu un to pašu nodarījumu krimināltiesībās nav nekāds jauninājums, bet šis princips Latvijas krimināltiesībās aktualizējās pēc Krimināllikuma (turpmāk arī – KL) spēkā stāšanās 1999. gada 1. aprīlī, kad praksē sākās vairāku iepriekšējā Latvijas kriminālkodeksā nebijušu normu praktiskā izmantošana. ...

žurnāls / Eiropas telpā

Tiesības uz taisnīgu tiesu ES Komisijas konkurences pārkāpumu procedūrā (II)

14. Februāris 2012 /NR. 7 (706)

Šajā rakstā autors turpina analizēt (sk.: Tiesības uz taisnīgu tiesu ES Komisijas konkurences pārkāpumu procedūrā. Jurista Vārds, Nr. 41(688), 11.10.2011.), vai Eiropas Savienības Komisijas konkurences pārkāpumu procedūrā, kurā tiek izvērtēts, vai uzņēmums ir pārkāpis Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. pantu tiek ievērotas Eiropas Pamattiesību hartas 47. un 48. pantā nostiprinātās tiesības uz taisnīgu tiesu, kurām ir tāds pats tvērums un nozīme kā Eiropas Padomes Eiropas Pamattiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. pantam. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Top apjomīgi grozījumi Kriminālprocesa likuma C daļā

14. Februāris 2012 /NR. 7 (706)

Pašlaik starptautiskā sadarbība krimināllietās Eiropas Savienībā ir viena no tām jomām, kas attīstās visstraujāk. Laikā no 2005. gada līdz 2010. gadam ir pieņemti septiņi pamatlēmumi (sk. tabulu Nr. 1), kas viennozīmīgi ietekmē Kriminālprocesa likumu (turpmāk – KPL). ...

žurnāls / Diskusija

Grozījumu nevirzīšana būs kļūda un balstās tikai uz subjektīviem apsvērumiem

31. Janvāris 2012 /NR. 5 (704)

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas tiesnesis Juris Stukāns 16. janvārī nosūtītajā vēstulē Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājai Ilmai Čepānei un Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai saistībā ar iecerētajiem grozījumiem Kriminālprocesa likuma 442. pantā norādījis, ka Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas tiesnešu viedoklis ir: "ja ir vēlēšanās sakārtot krimināllietu izskatīšanas sistēmu, grozījumu nevirzīšanai nav pamata". Viņš arī uzsvēris, ka "grozījumu vienīgais pamatmērķis ir sakārtot krimināllietu izskatīšanas kārtību, lai nodrošinātu krimināllietu izskatīšanu laikus, samazinātu visu lietu izskatīšanas ilgumu, nodrošinātu līdzekļu efektīvu izmantošanu, kā arī iespēju resursu palielināšanai tiesu prakses veidošanai". Saistībā ar Tieslietu padomes iebildumiem pret Kriminālprocesa likuma grozījumiem J. Stukāns norādījis, ka "grozījumu nevirzīšana būs kļūda un balstās tikai uz subjektīviem apsvērumiem. Diemžēl mums nav zināmi Tieslietu padomes argumenti un lēmumā tie nav norādīti". Publicējam tiesneša J. Stukāna argumentāciju, atbalstot Saeimas virzītos grozījumus Kriminālprocesa likumā. ...

Reinhards Dombrovskis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vēlreiz par pierādījumu un pierādīšanas izpratni

17. Janvāris 2012 /NR. 3 (702)

Pirms vairākiem gadiem, 2005. gadā, tika pieņemts Kriminālprocesa likums, kurā ir 9. nodaļa “Pierādīšana un pierādījumi”. Jāpiebilst, ka tolaik šā raksta autoram un Kristīnei Stradai-Rozenbergai tika piedāvāts izstrādāt 9. nodaļas projektu, kas tika izdarīts. Attiecīgi vēlāk šo mūsu variantu arī apstiprināja kā minētā likuma nodaļu. ...

Valentija Liholaja, Diāna Hamkova

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Būtiska kaitējuma izpratne: likums, teorija, prakse

10. Janvāris 2012 /NR. 2 (701)

Lai arī krimināltiesību teorijā pamatoti tiek atzīts, ka "katrs noziedzīgs nodarījums rada kaut kādas izmaiņas", nodarot kaitējumu noteiktām ar likumu aizsargātām interesēm, ko dēvē par sekām, Krimināllikumā1 (turpmāk arī KL) kaitīgas sekas kā noziedzīga nodarījuma objektīvās puses obligāta pazīme tiek norādītas noziedzīgu nodarījumu materiālajos sastāvos.2 Apzīmējot kaitīgās sekas, likumdevējs izmanto arī vērtējuma jēdzienus, tajā skaitā visai plaši – gandrīz katrā sestajā krimināltiesību normā – ietverta norāde uz būtiska kaitējuma radīšanu noziedzīga nodarījuma rezultātā. Tā kā būtisks kaitējums gan pamatsastāvā, gan kā kvalificējoša pazīme norādīts dažādu kategoriju noziedzīgos nodarījumos, kuru skaits pēc Saeimā izskatāmā likumprojekta "Grozījumi Krimināllikumā" pieņemšanas vēl pieaugs, apdraudēto interešu un tiesību saturs būtiski atšķiras un ir konkretizējams katrā atsevišķā gadījumā, tiesību normas piemērotājam to "piepildot" atkarībā no tā, kāds noziedzīgs nodarījums ir izdarīts, kādas intereses tas apdraud. Savukārt, kā liecina tiesu prakses analīze, šis "pildījums", proti, būtiska kaitējuma izpratne, nebūt nav vienveidīgs, it īpaši tad, ja likumdevējs panta dispozīcijā nav precizējis, kādām interesēm un tiesībām būtiskais kaitējums radīts un ko var identificēt tikai pēc noziedzīgā nodarījuma objekta. Būtiska kaitējuma pareiza izpratne ir priekšnosacījums, pirmkārt, noziedzīga nodarījuma sastāva konstatācijai un, otrkārt, pareizai noziedzīga nodarījuma kvalifikācijai, tāpēc vispirms jāpakavējas pie tā normatīvā regulējuma. ...

žurnāls / Eiropas telpā

Aktualitātes Eiropas Savienības starptautisko privāttiesību jautājumos

13. Decembris 2011 /NR. 50 (697)

Laika gaitā Eiropas Savienības (ES) starptautiskās privāttiesības civillietās ir kļuvušas ne tikai par simbolisku tiesību aktu kopumu, bet arī par līdzekli, kas, pirmkārt, tuvina sabiedrību civiltiesību izpratnei, jo tās ir neatņemama daļa no indivīda dzīves – darbā, attiecībās ar laulāto, bērniem, pakalpojumu sfērā, otrkārt, palīdz veicināt pārrobežu strīdu risināšanu, treškārt, palīdz arī uzlabot tiesību normu piemērotāju izpratni gan par to, kā darbojas starptautiskās privāttiesības ES līmenī, gan arī par to, kā tās uzlabojas un attīstās. Eiropas Savienības regulējums starptautisko privāttiesību jautājumos paver plašas iespējas un bagātu praksi to piemērošanā, kas, jāteic, šodien jau vairs nav attāli un nepazīstami, bet gan plaši izvērsti tiesu praksē, tostarp arī Latvijā. Kā piemēru varētu minēt Padomes 2000. gada 22. decembra Regulu Nr. 44/2001 (EK) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās1 un Padomes 2003. gada 27. novembra Regulu Nr. 2201/2003 (EK) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas Nr. 1347/2000 (EK) atcelšanu.2 Specifiskajos tiesību jautājumos ES jau ir ieviests regulējums, kas veicina vienā dalībvalstī pieņemta nolēmuma automātisku izpildi citā dalībvalstī – attiecīgi regulas par Eiropas izpildes rīkojumu3, Eiropas maksājuma rīkojumu4 un Maza apmēra prasībām5. Arī pārrobežu uzturēšanas saistību jautājumos ES ir pieņemts atvieglots mehānisms uzturlīdzekļu piedziņai ES, proti, Padomes 2008. gada 18. decembra Regula Nr. 4/2009 (EK) par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un sadarbību uzturēšanas saistību lietās6. Piemērojamo tiesību aktu jautājumi tiek risināti vēl ar vairākiem ES tiesību aktiem: Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Regulu (EK) Nr. 593/2008 par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām (Roma I)7; Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. jūlija Regulu (EK) Nr. 864/2007 par tiesību aktiem, kas piemērojami ārpuslīgumiskām saistībām (Roma II)8; Padomes 2010. gada 20. decembra Regulu Nr. 1259/2010 (ES), ar kuru īsteno ciešāku sadarbību attiecībā uz tiesību aktiem, kas piemērojami laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai9; Padomes 2008. gada 18. decembra Regulu Nr. 4/2009 (EK) par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un sadarbību uzturēšanas saistību lietās10. Taču ES joprojām aktīvi tiek pilnveidotas starptautiskās privāttiesības. Iniciatīvu mērķis ir veicināt nolēmumu aprites ātrumu, tiesiskās vides integritāti un civilprocesa unifikāciju Eiropas reģionā. Esošā sistēma pastāvīgi tiek papildināta. Piemēram, šobrīd Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar priekšlikumu: – Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, lēmumu un autentisku aktu atzīšanu un izpildi mantošanas jomā un par Eiropas mantojuma apliecības izveidi11; – Padomes Regulai par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi laulāto mantisko attiecību lietās12; – Padomes Regulai par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi lietās par reģistrētu partnerattiecību mantiskajām sekām13; – Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās,14 ar ko tiks pārskatīta un pilnveidota Briseles I Regula; – Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par aizsardzības pasākumu savstarpēju atzīšanu civillietās15; – Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko izveido Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojumu, lai atvieglotu pārrobežu parādu piedziņu civillietās un komerclietās16. Tādēļ šajā materiālā Tieslietu ministrijas (TM) darbinieki sniedz koncentrētu un aktuālu informāciju par katru no šiem priekšlikumiem, lai interesentiem rastos priekšstats par tām jomām, kas šobrīd atrodas ES kompetento iestāžu darba kārtībā un kas nākotnē var skart ikvienu, kas darbojas starptautiskajā apritē. Tāpat jānorāda, ka Latvijas nostājas paušanai ES Padomes, Eiropas Komisijas darba grupās komitejās tiek gatavota Latvijas nacionālā pozīcija, instrukcijas, kuru izstrādē kā ieinteresētās institūcijas piedalās TM darbinieki, tostarp arī tiesneši. Piemēram, par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko izveido Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojumu, lai atvieglotu pārrobežu parādu piedziņu civillietās un komerclietās, TM ir izveidota ad hoc darba grupa, kurā ir pārstāvji no Latvijas Zvērinātu advokātu padomes, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes, Latvijas Komercbanku asociācijas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Finanšu ministrijas, Rīgas apgabaltiesas un citām institūcijām. Savukārt par priekšlikumu Padomes Regulai par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi laulāto mantisko attiecību lietās tiek ņemts vērā Latvijas Zvērinātu notāru padomes viedoklis. Pēc autores domām, informēšana par ES regulējumu starptautiskajās privāttiesībās veicinātu lielāku interesi par šiem jautājumiem, kā arī, iespējams, stimulētu sadarbību starp sabiedrību un valsts pārvaldi. Tāpēc TM aicina sūtīt savus priekšlikumus, idejas vai pārdomas par minētajiem tiesību aktu projektiem uz e-pastu: starptautisko.privattiesibu.nodala@tm.gov.lv, lai varam kopīgi veidot Latvijas pozīciju ES starptautisko privāttiesību jautājumos. Dr.iur. Irēna Kucina, TM Civiltiesību departamenta Starptautisko privāttiesību nodaļas vadītāja ...

žurnāls / Tiesību prakse

Transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana kā aizliegums vadīt transportlīdzekli uz tiesas noteikto laiku

6. Decembris 2011 /NR. 49 (696)

Krimināllikuma 44. pantā noteikts, ka tiesību ierobežošana ir tiesību atņemšana uz noteiktu vai visu veidu uzņēmējdarbību, uz noteiktu profesionālu vai cita veida nodarbošanos, uz noteiktu amatu ieņemšanu vai speciālā likumā paredzēto atļauju vai tiesību iegūšanu. Transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana nav saistīta ar transportlīdzekļa vadītāja apliecības esamību vai tās iegūšanu, bet gan ar aizliegumu vadīt transportlīdzekli uz tiesas noteikto laiku. ...

Ārija Meikališa, Kristīne Strada-Rozenberga

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Taisnīgums kriminālprocesā

29. Novembris 2011 /NR. 48 (695)

Ir noticis noziedzīgs nodarījums. Šis fakts, lai cik bieži ir sastopams, lai cik ikdienišķa parādība būtu kļuvis, vienmēr izraisa satraukumu, nepatiku, neizpratni un daudzas citas emocijas, starp kurām viena no spilgtākajām ir vēlēšanās sodīt. Sodīt to, kurš šo pārkāpumu ir veicis. Īpaši šīs emocijas skar cilvēkus, kuri cietuši no pāridarītāja. Jo personīgāk izjūtams un smagāks ir pārkāpums, jo dziļākas un negatīvākas emocijas. No šī emociju pilnā brīža līdz lietas juridiskajam risinājumam paiet laiks, laiks, kas bieži slāpē emocijas, laiks, kas pilns juridiskām procedūrām, laiks, kurā mums jārod tiesiski korekts risinājums. Un tas ir kriminālprocess – tiesiska norise, kuras mērķis ir taisnīgs krimināltiesisko attiecību risinājums, ievērojot gan cietušā, gan noziedzīgā nodarītāja, gan sabiedrības intereses un vajadzības. Ja pamatprasības kriminālprocesam vajadzētu raksturot vienā vārdā, tad šis vārds ir taisnīgs. Taisnīgs ir vārds, kurš šajā gadījumā vienlaikus ir tik vienkāršs un tik sarežģīts. Tas ir vārds, kas mums šķiet dabisks un ārpus jurisprudences esošs, un tajā pašā laikā tā sastāvā ir tik daudz juridisku nianšu. Šī raksta kontekstā atzīstams, ka taisnīgs ir juridiska, tiesiska pamatprasība ar piepildāmu saturu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Tiesas nolēmumi vienošanās procesā

25. Oktobris 2011 /NR. 43 (690)

Kriminālprocesa likuma 542. panta pirmajā daļā minēti visi iespējamie pirmās instances tiesas nolēmumi, kurus tiesa var pieņemt vienošanās procesā. Likums neparedz tiesai, izskatot lietu par pirmstiesas procesā slēgtu vienošanos, attaisnot personu kādā apsūdzības daļā, jo iztiesāšanā netiek pārbaudīti un vērtēti pierādījumi. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesības uz taisnīgu tiesu ES Komisijas konkurences pārkāpumu procedūrā

11. Oktobris 2011 /NR. 41 (688)

Šajā rakstā pētīts, vai Eiropas Savienības Komisijas konkurences pārkāpumu procedūrā (competition procedure; enforcement by the Commission), kurā tiek izvērtēts, vai uzņēmums ir pārkāpis Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. pantu, tiek ievērotas Eiropas Pamattiesību hartas 47. un 48. pantā nostiprinātās tiesības uz taisnīgu tiesu, kurām ir tāds pats tvērums un nozīme kā Eiropas Padomes Eiropas Pamattiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. pantam. ...

žurnāls / Numura tēma

Pārdomas par valsts atbildību nozaudēto krimināllietu sakarā

11. Oktobris 2011 /NR. 41 (688)

No Prokuratūras likuma 1. panta pirmās daļas izriet, ka prokuratūra ir tiesu varas institūcija, kas patstāvīgi veic uzraudzību pār likumības ievērošanu šajā likumā noteiktās kompetences ietvaros. No tā vispārīgi izriet secinājums, ka prokuratūra nav valsts pārvaldes iestāde. Taču valsts pārvalde aptver ne tikai iestādes, kuru pamatpienākumos ietilpst izpildvaras funkcijas, bet arī citas iestādes, ciktāl tās nepilda tiesu varas funkciju. Attiecīgi neatkarīgi no iestādes institucionālās piederības konkrētam valsts varas atzaram (likumdevējvara, izpildvara, tiesu vara) arī tiesu varai piederīgas iestādes, veicot funkcijas ārpus speciālās kompetences, darbojas valsts pārvaldes jomā. Kā liecina Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departmenta prakse, prokuratūra šajā ziņā nav izņēmums1. ...

žurnāls / Numura tēma

Krimināllietas materiālu atjaunošanas teorētiskie un praktiskie apsvērumi

11. Oktobris 2011 /NR. 41 (688)

Par zādzību un apstākļiem, kas saistīti ar ielaušanos Zemgales tiesas apgabala prokuratūras ēkā Jelgavā, nozogot vairāku kriminālprocesu materiālus, plašāk lasiet šajā pašā numurā publicētajā sarunā ar ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru. Savukārt šī materiāla mērķis ir izzināt teorētiķu un praktiķu skatījumu uz sekām un tālāku rīcību, kas izriet no kriminālprocesa materiālu zuduma. Savās domās par to dalās LU Juridiskās fakultātes dekāne profesore Dr.iur. Kristīne Strada-Rozenberga, Tieslietu ministrijas Krimināltiesību departamenta direktore Indra Gratkovska, Iekšlietu ministrijas pārstāvis Kriminālprocesa likuma grozījumu izstrādes darba grupā, Iekšlietu ministrijas Juridiskā departamenta Starptautisko tiesību nodaļas vadītājs Vilnis Vītoliņš, zvērināta advokāte Guna Kaminska, zvērināta advokāte Ilze Gredzena un zvērināts advokāts Saulvedis Vārpiņš. ...

Ēriks Kalnmeiers, Sannija Matule

žurnāls / Numura tēma

Zādzība prokuratūrā ir ārkārtējs notikums

11. Oktobris 2011 /NR. 41 (688)

Piecpadsmit gadu laikā divas zādzības no prokuratūras, līdzi ņemot krimināllietu materiālus, ne vien skaitliski, bet arī pēc nodarījuma objekta neļauj šos noziegumus ierindot ikdienišķo notikumu klāstā. Uz to norāda arī ģenerālprokurors ĒRIKS KALNMEIERS, atzīstot, ka augusta nogalē notikušajai zādzībai no Zemgales tiesas apgabala prokuratūras ēkas Jelgavā sekojušas gan pārdomas, gan vairāki būtiski secinājumi. Tajos viņš dalās šajā sarunā ar "Jurista Vārdu", savukārt par citiem aspektiem, kas izriet no minētās zādzības, piemēram, zaudēto krimināllietu materiālu atjaunošanas teorētisko un praktisko īstenošanu vai valsts atbildību par tās rīcībā esošu datu glabāšanu, šajā pašā numurā rubrikā "Numura tēma" varat lasīt vēl vairāku citu ekspertu viedokļus. Tie atklās, vai tiesību zinātnieki, nozares politikas veidotāji un praktiķi ir vienoti savos uzskatos. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Par preventīvu piespiedu līdzekļu ieviešanu Latvijas tiesību sistēmā

20. Septembris 2011 /NR. 38 (685)

Šā gada 18. maijā Eiropas Komisija nāca klajā ar priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par aizsardzības pasākumu civiltiesībās savstarpēju atzīšanu1 (turpmāk – regulas projekts). Tajā paredzēta pārrobežu sadarbība tādu aizsardzības pasākumu atzīšanā un īstenošanā, kurus Latvijas tiesību sistēma pašlaik vēl nepazīst. Tomēr paredzams, ka situācija drīzumā mainīsies, turklāt ne vien regulas projekta kontekstā, bet īpaši jau saistībā ar aktivitātēm nacionālajā līmenī, kas notiek, lai jau tuvākajā nākotnē arī Latvijā būtu iespējama attiecīgo aizsardzības pasākumu piemērošana. Līdz ar to ir nepieciešams skaidrojums par šo aizsardzības pasākumu būtību un to aktualitāti nacionālajā līmenī. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Noziedzīga nodarījuma recidīvs

13. Septembris 2011 /NR. 37 (684)

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 27. pantu noziedzīga nodarījuma recidīvu veido personas izdarīts jauns noziedzīgs nodarījums pēc šīs personas notiesāšanas par agrāk izdarītu noziedzīgu nodarījumu, ja sodāmība par to nav noņemta vai dzēsta. Noziedzīgu nodarījumu recidīvs nav saistīts ar agrāk piespriestā soda izciešanu, bet ar sodāmības noņemšanu vai dzēšanu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Tiesas tiesības grozīt celto apsūdzību, ievērojot kriminālprocesa pamatprincipus

13. Septembris 2011 /NR. 37 (684)

No Kriminālprocesa likuma 23. panta, kas ir kriminālprocesa pamatprincips, izriet, ka tiesas spriešanā ietilpst ne tikai personas atzīšana par vainīgu vai attaisnošana celtajā apsūdzībā, bet arī personas atzīšanā par vainīgu vai attaisnošana noziedzīgā nodarījumā, izskatot un izlemjot celtās apsūdzības pamatotību. Tas nozīmē, ka arī tiesa var grozīt celto apsūdzību, ievērojot kriminālprocesa pamatprincipus, tostarp apsūdzētā tiesības uz aizstāvību, lai panāktu krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu. ...

...

15

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

STUDENTA VĀRDS

Rubrika

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Priekšvārds

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Grāmatas

Lekcijas

Periodika

Prakses materiāli

Mūsu autors

Tiesību nozare

Administratīvās tiesības un proc...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Dzīvnieku aizsardzība

Tiesu darba organizācija

Policijas tiesības

Valsts un baznīca

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu apstrāde

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Interešu pārstāvība

E-lieta

Pacientu tiesības

Sankcijas

Militārās tiesības

Trauksmes celšana

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

2. Jūlijs 2024

saturs abonēt

e-žurnāls