Tiesību nozaru katalogs – Jurista Vārds

Atlasītas 3 tiesību nozares

Daniela Krūmiņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vīnes konvencijas par starptautisko līgumu tiesībām 18. panta piemērošanas problemātika

16. Jūlijs 2019 /NR. 28 (1086)

1969. gada Vīnes konvencija par starptautisko līgumu tiesībām1 (turpmāk – Konvencija) ir Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautisko tiesību komisijas (turpmāk – ANO STK) darba lielākais sasniegums, kura mērķis bija starptautisko tiesību paražu normu kodifikācija un starptautisko tiesību progresīva attīstība. Konvencija satur arī 18. pantu,2 kas nosaka pienākumu nevērsties pret līguma objektu un mērķi pirms līguma stāšanās spēkā. Tātad šis pienākums attiecas uz laika posmu vēl pirms līguma galīgas spēkā esības, kad savu lomu sāk pildīt princips pacta sunt servanda. ...

Dagnija Lāce-Ate

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Ārvalstu dokumentu izmantošanas tiesiskais regulējums

16. Jūlijs 2019 /NR. 28 (1086)

Kopš cilvēki sāka ceļot, tiem ir bijis jārod risinājumi, kā vienā valstī izmantot citā valstī izdotus dokumentus. Dokumentu, kurus izdevušas citu valstu iestādes, izmantošana vienmēr ir bijusi saistīta gan ar nepieciešamību izprast, vai to ir izdevusi kompetentā ārvalsts iestāde, gan ar bažām par dokumenta īstumu un viltojumu riskiem. ...

žurnāls / Intervija

ANO ir vitāli nepieciešams restarts

16. Jūlijs 2019 /NR. 28 (1086)

Saskaņā ar Saeimā pieņemtajiem grozījumiem Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk – ANO) Drošības padomes rezolūcijās noteiktās sankcijas būs saistošas un tieši piemērojamas arī Latvijā un tiks publicētas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Diviem VSIA "Latvijas Vēstnesis" pārstāvjiem – žurnāla "Jurista Vārds" informācijas un judikatūras redaktoram Leonardam Pāvilam un LV portāla galvenajam redaktoram Guntim Ščerbinskim – bija iespēja apmeklēt ANO galveno mītni Ņujorkā, iepazīties ar Latvijas pārstāvniecības un citu ANO struktūru darbu, noskaidrot, kā notiek dokumentu aprite un lēmumu pieņemšana šajā pasaules organizācijā, kā arī vērot ANO Drošības padomes vēlēšanas Ģenerālās asamblejas plenārsēdē. Vizītes laikā bija tikšanās un saruna ar Latvijas vēstnieku ANO Andreju Pildegoviču. ...

žurnāls / Intervija

Vispārējie tiesību principi un cilvēces sirdsapziņa kā starptautisko tiesību pamats

11. Jūnijs 2019 /NR. 23 (1081)

No 2019. gada 13. maija līdz 14. maijam pēc Satversmes tiesas aicinājuma oficiālā vizītē Latvijā viesojās Starptautiskās tiesas tiesnesis Antoniu Augūštu Kansādu-Trindāde (Antônio Augusto Cançado Trindade). 14. maijā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā A.A. Kansādu-Trindāde uzstājās ar vieslekciju "Starptautiskās tiesas: to kopīgā misija nodrošināt taisnīgumu", kā arī kopā ar Satversmes tiesas tiesnešiem Latvijas Nacionālās bibliotēkas Tautas grāmatu plauktam dāvināja sev nozīmīgas grāmatas. Savas vizītes ietvaros tiesnesis A.A. Kansādu-Trindāde rada arī iespēju sniegt interviju žurnālam "Jurista Vārds", izklāstot savus uzskatus par dažādiem starptautisko tiesību jautājumiem, kā arī daloties pārdomās par lietām, kuru izskatīšanā viņš bijis iesaistīts gan Amerikas Cilvēktiesību tiesā, gan Starptautiskajā tiesā. ...

Āris Kakstāns

žurnāls / Informācija

Intelektuālā īpašuma dienā – ar sportu saistītie jautājumi

14. Maijs 2019 /NR. 19 (1077)

Atzīmējot Pasaules intelektuālā īpašuma dienu, Patentu valde arī 2019. gadā rīkoja intelektuālā īpašuma tiesībām veltītu pasākumu. Seminārs "Intelektuālais īpašums un sports – tieksme pēc zelta" (Reach for Gold: IP and Sports) notika Rīgā 26. aprīlī, Pasaules intelektuālā īpašuma dienā. Šo dienu starptautiski atzīmē jau kopš 2000. gada, un šajā dienā Latviju regulāri apmeklē starptautiski eksperti, sabiedrības uzmanību pievēršot interesantiem un svarīgiem intelektuālā īpašuma jautājumiem. ...

žurnāls / Intervija

Atjaunot uzticību Eiropas integrācijai un liberālajai demokrātijai

16. Aprīlis 2019 /NR. 15 (1073)

2019. gada martā Rīgā viesojās Ņujorkas Universitātes Juridiskās skolas profesors un Hārvardas Eiropas studiju centra vecākais pētnieks Džozefs Veilers (Joseph H.H. Weiler). Savas vizītes laikā Dž. Veilers uzstājās ar publisku lekciju Rīgas Juridiskajā augstskolā, kas organizēta sadarbībā ar "Elex Kļaviņš", kā arī Dž. Veilers sniedza interviju žurnālam "Jurista Vārds", skaidrojot šā brīža situāciju Eiropas Savienībā, tās iemeslus, kā arī iespējamos risinājumus. ...

Mārcis Krūmiņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Sprieduma izpildes atsevišķi jautājumi intelektuālā īpašuma tiesībās

19. Marts 2019 /NR. 11 (1069)

Šī raksta mērķis ir paskatīties uz zvērinātu tiesu izpildītāju (turpmāk – tiesu izpildītājs) praktiskā darba problēmām vai, precīzāk, daļu no tām, ar kurām nākas sastapties, veicot izpildu darbības saistībā ar autora tiesībām. Katras problēmas pamatā ir "sakne", kuras identificēšana ļauj precīzāk izprast problēmas būtību, kas savukārt ļauj sekmīgāk un saprotamāk to risināt. No vairākām līdzīgām lietām vai situācijām un tajās pastāvošajiem faktiem tiek atvasināts un skatīts jautājums par tiesu izpildītāju iespējamo rīcību, kas atbilstu tiesību normās noteiktajai būtībai un jēgai. ...

Džīna Lūiza Kohena

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Suverenitāte globalizācijas kontekstā: konstitucionālā plurālista perspektīva

5. Marts 2019 /NR. 9 (1067)

Timotijs Endikots (Timothy Endicott) grāmatas "The Philosophy of International Law" 11. nodaļā The Logic of Freedom Power (Brīvības spēka loģika) pamatoti izskaidro un aizstāv suverenitāti. Viņš atklāj, ka, saprotot šo jēdzienu pareizi, suverenitāte nav nesaderīga ar starptautiskajām tiesībām. Dilemma, ka suverēnu valsti nevar piespiest vai ka tā pati nevar uzņemties saistības, tomēr tai jāspēj rīkoties kā juridiskai personai starptautiskajās tiesībās un tādējādi uzņemties šo tiesību saistības vai tikt ar tām saistītai, izzūd, tiklīdz tiek atmesta absolūtistu izpratne par suverenitāti, kas ir šīs dilemmas pamatā. Piekrītu gan šim T. Endikota secinājumam, gan viņa apgalvojumam, ka suverenitāte ir saderīga ar morāles principiem, aizsargā morālās vērtības un tādējādi tai ir morāla vērtība. T. Endikotam ir taisnība: suverenitātes saturs ir "daudzējāds" daļēji atkarībā no starptautiskās iekārtas rakstura un struktūras un pastāvošā suverenitātes režīma. Tomēr T. Endikota rakstā netiek piedāvāta alternatīva suverenitātes koncepcija, kas šodien ļautu izcelt patiesi grūtu jautājumu, proti, par suverenitātes saderību nevis ar starptautiskajām tiesībām (sen jau atrisināts), bet ar autonomām pārnacionālām tiesību iekārtām, kurām piemīt konstitucionālisms un kuras pretendē uz pārākumu un jurisdikcijas tvērumu. Kā saprast valsts suverenitāti saistībā ar tādu pārnacionālu iekārtu kā ES vai tādu globalizējošu politisku un tiesību iekārtu kā ANO statūtu sistēma? ...

Paulis Iļjenkovs, Toms Platacis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Starptautiskās un nacionālās sankcijas: teorija un prakse

5. Marts 2019 /NR. 9 (1067)

Sankcijas aizliedz apzināti un tīši piedalīties darbībās, kuru mērķis vai sekas ir apiet sankcijās noteiktos ierobežojumus, vienlaikus būtiski ir nepieļaut arī Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma (turpmāk – Likums) subjektu izmantošanu sankciju apiešanai. Ņemot vērā nesenos normatīvo aktu grozījumus sankciju tiesiskā regulējuma jomā, pastāv zināma nenoteiktība par attiecīgā regulējuma piemērošanu. Ievērojot, ka sankciju kā ārpolitikas instrumenta ietekmei ir tendence pieaugt, šī raksta mērķis ir identificēt būtiskākos sankciju tiesiskā regulējuma aspektus, kā arī vērst uzmanību uz sankciju regulējuma praktisko piemērošanu. ...

Madara Meļņika, Andris Tauriņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Autortiesību direktīvas 13. pants: starp tiesisku atlīdzību un interneta filtriem

29. Janvāris 2019 /NR. 4 (1062)

"Mēmju (meme)1 slepkava",2 "mēmju bans",3 "cenzūras filtrs"4 un "negatīvas sekas māksliniekiem, nozarei un galu galā arī sabiedrībai"5 – šie ir tikai daži no Eiropas Autortiesību direktīvas 13. panta apzīmējumiem. 2018. gada beigās iesāktās t.s. Trialoga diskusijas starp ES likumdevējiem ar mērķi vienoties par direktīvas gala redakciju joprojām nav nonākušas pie rezultāta: 2019. gada 18. janvārī tika atcelta 21. janvārī plānotā pēdējā Trialoga tikšanās, tostarp domstarpību par 13. pantu dēļ.6 Savu lomu tur, iespējams, spēlēja arī daudzos Youtube video un Instagram "storiju" starplaikos, kā arī Twitter lentēs izlecošais paziņojums ar aicinājumu interneta lietotājiem rīkoties pret panta galīgu pieņemšanu.7 Kas ir šis 13. pants, kas izsaucis tik daudz pretrunīgu reakciju, un kādas varētu būt tā sekas? ...

Māris Lejnieks

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Iespējamā Baltkrievijas naftas transportēšana: starptautiski tiesiskie aspekti

22. Janvāris 2019 /NR. 3 (1061)

2019. gada 10. janvārī plašsaziņas līdzekļi ziņoja, ka Baltkrievijas Republikas (turpmāk – Baltkrievija) prezidents Aleksandrs Lukašenko esot devis rīkojumu savai valdībai organizēt alternatīvas naftas piegādes Baltkrievijai caur Baltijas valstu ostām, īpaši pieminot Latvijas ostas.1 Lai arī šo rindu autors aicinātu izturēties pret šo Baltkrievijas prezidenta paziņojumu ar zināmu skepsi, jo visdrīzāk viņa retorika bija domāta Krievijas valdībai kā tās ietekmēšanas līdzeklis strīdā par Baltkrievijai piegādājamās Krievijas naftas cenām, turklāt iespējamība nepirkt naftu no Krievijas, bet starptautiskajā tirgū un pa jūru to transportēt uz Baltkrieviju caur Ukrainu vai kādu Lietuvas vai Latvijas ostu netiek izteikta pirmo reizi, tomēr autors vēlētos izmantot šo prezidenta Lukašenko paziņojumu, lai aplūkotu šādas iespējamās naftas transportēšanas starptautiski tiesiskos aspektus. ...

Viktorija Soņeca

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Brexit stāsts: to be continued vai tomēr the end

8. Janvāris 2019 /NR. 1 (1059)

Kopš 2016. gada jūnija Brexit un tā sekas ir viens no apspriestākajiem jautājumiem, ņemot vērā, ka uz nākotnes tiesiskām attiecībām starp Eiropas Savienību (turpmāk – Savienība) un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (turpmāk – Apvienotā Karaliste) ir visai grūti attiecināt jēdzienu "kristālskaidri". Īpaša aktivitāte šajā jautājumā vērojama 2018. gada otrajā pusē, kas, iespējams, izskaidrojams ar to, ka 2019. gada 29. martā beigsies divu gadu termiņš, kas noteikts Līguma par Eiropas Savienību (turpmāk – LES) 50. panta 3. punktā, un pēc šī termiņā iestāšanās Apvienotā Karaliste vairs nebūs viena no Savienības dalībvalstīm. Turklāt arī Tiesa1 un Vispārējā tiesa minētajā laika periodā nav palikušas nomaļus, jo šī jautājuma kontekstā pasludināti vairāki nolēmumi saistībā ar LES 50. pantu un tā tvērumu. ...

žurnāls / Informācija

Vai Krievija izstāsies no Eiropas Cilvēktiesību konvencijas

11. Decembris 2018 /NR. 50 (1056)

Krievijas Federācija ir iedzīvotāju skaita ziņā (140 miljoni) lielākā no 47 Eiropas Padomes un Eiropas Cilvēktiesību konvencijas dalībvalstīm. Tomēr jau 2019. gada vidū Krievija varētu izstāties no šī pasaulē efektīvākā pārnacionālā cilvēktiesību aizsardzības mehānisma. Līdz ar to zustu arī jebkāda ārēja uzraudzība pār šīs valsts rīcību cilvēktiesību jomā. "Augsni" sabiedrības apziņā šādam pavērsienam jau gatavo augstas Krievijas amatpersonas, savukārt cilvēktiesību aktīvisti pauž satraukumu. ...

žurnāls / Informācija

Pirmo reizi simts gados Patentu valdes grāmatā apkopoti dati par vēsturisko izgudrojumu patentiem

20. Novembris 2018 /NR. 47 (1053)

Šā gada 30. oktobrī svinīgi tika atklāta Patentu valdes grāmata "Patentu valde un izgudrotājdarbība Latvijā 1918–1940", kurā pirmo reizi kopš Latvijas Republikas dibināšanas, sadarbojoties Patentu valdei un Latvijas Nacionālajam arhīvam, apzināti un digitalizēti Latvijas izgudrotāju patentu pieteikumi no pirmā pieteikuma pēc valsts neatkarības iegūšanas līdz 1940. gadam. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Konstitucionālās tiesas kā slūžas globalizētajā pasaulē

13. Novembris 2018 /NR. 46 (1052)

Konstitucionālo tiesu loma līdzsvara noturēšanā konstitucionālo un starptautisko tiesību kā globālās tiesiskās kārtības divu pamata komponenšu vidū arvien pieaug. Autores pieeja balstās prezumpcijā, ka līdz ar starptautiskās sabiedrības konsolidēšanos nostiprinās universālās jeb globālās tiesības, kas ir horizontālas, izteikti plurālas un decentralizētas pēc savas dabas. Autore norāda uz to, ka XX gs. vidū nedaudz "uzlabotā" suverenitātes koncepcija1 ir nepietiekama vai nepilnīga, lai atbildētu uz XXI gs. izaicinājumiem mums zināmo un pieejamo juridisko koncepciju un metožu ietvaros. Nobeigumā viņa piedāvā zināmus teorētiskās atbildes elementus. ...

Viktorija Soņeca

žurnāls / Citu pieredze

Polija un tiesiskums

30. Oktobris 2018 /NR. 44 (1050)

Autore sniedz nelielu ieskatu Polijas Republikas (turpmāk – Polija) aktualitātēs saistībā ar jauno Polijas Likumu par Augstāko tiesu, kā arī Polijas tieslietu ministra Zbigņeva Ziobro (Zbigniew Ziobro) pieteikumu, ar kuru Polijas Konstitucionālajai tiesai tiek lūgts pasludināt Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) 267. pantu par antikonstitucionālu. Apskatā nav izvērstas analīzes, jo tā tiks ietverta publikācijā kādā no nākamajiem "Jurista Vārda" numuriem. ...

Gabriela Šantare

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Piesardzības principa pieļaujamība galējās nepieciešamības kritērija – nenovēršamība – izvērtējumā

23. Oktobris 2018 /NR. 43 (1049)

Viens no izaicinošākajiem jautājumiem saistībā ar Pantiem par valsts atbildību par starptautiski prettiesisku rīcību1 (turpmāk – Panti par valsts atbildību) ir to 25. pants, kas noteic, ka valsts prettiesiskā rīcība galējās nepieciešamības stāvoklī var tikt attaisnota. Galvenie problēmjautājumi, kas attiecināmi uz galējo nepieciešamību, skar zinātnisko nenoteiktību un ar to cieši saistīto jautājumu par piesardzības principa piemērošanu gadījumos, kad būtiskā interese, ko valsts aizsargā, ir vide. Tādēļ ir lietderīgi aplūkot viena no pretrunīgākajiem starptautisko vides tiesību principiem, proti, piesardzības principa, lomu galējās nepieciešamības kontekstā. ...

Andris Tauriņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Preču zīmju izmantošana komercdarbībā, politikā un reliģijā

23. Oktobris 2018 /NR. 43 (1049)

Kāds ir labums no preču zīmes reģistrācijas? Viens no būtiskākajiem – preču zīmes īpašniekam ir izņēmuma tiesības aizliegt citām personām komercdarbībā izmantot apzīmējumus, kas ir identiski vai sajaucami līdzīgi ar reģistrēto preču zīmi.1 Šāds likuma "Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm" (turpmāk – LPZ) formulējums var radīt jautājumu: vai tiešām preču zīmju aizsardzību var izmantot tikai pret komersantiem? Mūsdienās preču zīmes reģistrē un izmanto ne tikai komersanti, bet arī citi subjekti – biedrības,2 nodibinājumi,3 advokātu biroji,4 reliģiskas organizācijas,5 šķīrējtiesas,6 politiskās partijas7 un pat pašvaldības.8 Vai pret šādām personām konflikta gadījumā nav iespējams aizsargāties? ...

Āris Kakstāns

žurnāls / Intervija

Apelācijas padomju prezidents: juristam jāorientējas visos strīdu risinājumos

18. Septembris 2018 /NR. 38 (1044)

Latvijas Republikas Patentu valde regulāri rīko seminārus ar pieredzējušu un kompetentu ārvalstu lektoru piedalīšanos. Vienā no šādiem pasākumiem "Jurista Vārds" intervēja Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (turpmāk – EUIPO) Apelācijas padomju prezidentu Teofilu Margelosu (Théophile Margellos). Šis grieķu speciālists pauda viedokli par vairākiem svarīgiem un interesantiem jautājumiem – guvis plašu pieredzi juridiskās nozares dažādās lomās, viņš slavē EUIPO izveidoto e-apelācijas rīku, kas būtiski palīdz lietu aprites nodrošināšanā. ...

Jūlija Valpētere

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Interneta starpnieku atbildība par trešo personu publicēto saturu

18. Septembris 2018 /NR. 38 (1044)

Interneta laikmetā lietotāju veidotās informatīvās platformas ļauj personām izveidot, izplatīt un piekļūt saturam dažādos formātos visā pasaulē. Lai arī tas padara informācijas iegūšanu vēl nebijuši vieglu, tas rada arī zināmas problēmas atbildības noteikšanā gadījumos, kad publicētais saturs ir aizsargāts ar autortiesībām. ...

Kristaps Tamužs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vai ASV Augstākās tiesas svārstību beigas? Tramps, musulmaņi un Augstākās tiesas tiesneši

31. Jūlijs 2018 /NR. 31 (1037)

Otrā pasaules kara izskaņā, 1944. gadā, ASV Augstākā tiesa (turpmāk arī – ASV AT) pieņēma spriedumu, kurš tobrīd sabiedrībā tika uztverts neviennozīmīgi un vēlāk ir ticis plaši atzīts par kļūdainu. Ar spriedumu lietā Korematsu v. the United States1 ASV AT par ASV Konstitūcijai atbilstošu atzina prezidenta F. Rūzvelta rīkojumu, saskaņā ar kuru konkrētās ASV rietumkrasta teritorijās dzīvojošas japāņu izcelsmes personas tika spiestas atstāt savas dzīvesvietas un pārcelties uz “pārvietošanas nometnēm”. ...

žurnāls / Informācija

Labās prakses veicināšanai publicēti dizaina tipveida līgumu paraugi

10. Jūlijs 2018 /NR. 28 (1034)

29. jūnijā visā pasaulē tika atzīmēta Rūpnieciskā dizaina diena. Par godu šai dienai Patentu valde, Latvijas Dizaineru savienība un patentpilnvarnieku birojs SIA "Pētersona Patents" publicējusi dizainparaugu tipveida līgumus. Plānots, ka šis projekts palīdzēs nodrošināt labāku intelektuālā īpašuma tiesību izmantošanu dizaina nozarē. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Valsts uzņēmums kā ārvalstu investors starptautiskā investīciju strīdā

29. Maijs 2018 /NR. 22 (1028)

Valstu uzņēmumi, atrodoties uz publisko un privāto tiesību robežšķirtnes, kopš to pastāvēšanas sākuma ir sagādājuši vielu pārdomām. Ciktāl valsts drīkst nodarboties ar uzņēmējdarbību? Kur beidzas valsts kā uzņēmēja komerciālās intereses, un kur sākas politika? Vai valsts uzņēmumiem vispār vajadzētu pastāvēt? Liberālo ekonomisko teoriju piekritēji uz pēdējo jautājumu atbildētu noraidoši: valstu uzņēmumi negatīvi ietekmē brīvo tirgu.1 Tomēr šodienas realitāte, piemēram, tepat Latvijā liecina, ka vismaz tuvākajā nākotnē valstij piederoši uzņēmumi, kā LMT, "Latvenergo", "Air Baltic", turpinās veidot daļu tautsaimniecības.2 Līdz ar to visdažādākajās nozarēs, tostarp jurisprudencē, būs jārod risinājumi valsts uzņēmumu pastāvēšanai. ...

žurnāls / Numura tēma

Valsts pēctecība un pilsonības un bezvalstniecības jautājumi

8. Maijs 2018 /NR. 19 (1025)

1. Ievads 20. gadsimta deviņdesmitajos gados valstu izzušanas un sabrukšanas vilnis, kas īpaši izpaudās Eiropā, radīja problēmas daudziem bijušo valstu pilsoņiem attiecībā uz pilsonības statusu, un daudzas personas palika bez valstiskās piederības. Tā nav pirmā reize, kad pasaules vēsturē piedzīvotas šādas valsts pēctecības sekas. Piemēram, dekolonizācijas laikposmā sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados tika piedzīvotas līdzīgas ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

"Itāļu torpēdas" un trešo valstu jurisdikcijas Eiropas tiesiskajā telpā

3. Aprīlis 2018 /NR. 14 (1020)

2015. gads bija visnotaļ nozīmīgs starptautisko privāttiesību speciālistiem un ES tiesām, kuru darba kārtībā ir jautājumi, kas saistīti ar šo tiesību nozari. 2015. gada 10. janvārī stājās spēkā Regula 1215/2012 (turpmāk – Briseles I Regula vai Regula), kas aizvieto Regulu 44/2001 (turpmāk – iepriekšējā Regula) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās ar tās pārveidoto versiju. Savukārt dažus mēnešus vēlāk, šā paša gada 1. oktobrī, spēkā stājas Hāgas Konvencija par tiesas izvēles līgumiem (turpmāk tekstā – Hāgas Konvencija vai Konvencija). ...

Linda Reneslāce

žurnāls / Numura tēma

Par tiesībām izplatīt iegādātās e-grāmatas, filmas, mūziku un datorprogrammas

13. Februāris 2018 /NR. 7 (1013)

Tiesību izsmelšanas princips autortiesībās atļauj iegādāties grāmatu un pēc tam to uzdāvināt, pārdot vai citādi atsavināt trešajām personām. Līdzīgi tiesību izsmelšanas princips atļauj atsavināt iegādātās vinila plates, CD vai DVD, VHS kasetes, disketes un citus materiālus objektus, kas satur ar autortiesībām aizsargājamu darbu. Tomēr grāmatu, filmu un mūzikas iegādes prakse ir mainījusies, un jau kādu laiku ir aktuāls jautājums, vai tiesību izsmelšanas princips ir piemērojams digitālajam saturam, t.i., pašiem elektroniskajiem failiem jeb datnēm, kas satur e-grāmatas, filmas, mūziku, datorprogrammas un citu ar autortiesībām aizsargājamu saturu. Šis raksts aplūko tiesību izsmelšanas principa būtību, tā piemērošanas problemātiku digitālajam saturam Latvijā un ES, īsumā pievēršoties arī ASV piemēram. ...

Ārlietu ministrija

žurnāls / Tiesību politika

Par rīcību ar dokumentiem, kas izriet vai skar Krimas okupāciju: juridiskie aspekti

19. Decembris 2017 /NR. 52 (1006)

Šī gada 7. un 8. decembrī Rīgā Tieslietu ministrijas un Tiesu administrācijas īstenotā Eiropas Sociālā fonda projekta "Justīcija attīstībai" ietvaros norisinājās starptautiska konference "Civilprocess – Latvijas un pārrobežu regulējuma aktuālie problēmjautājumi". Tās ietvaros Mg. iur. Māris Lejnieks, ārlietu ministra Starptautisko un Eiropas tiesību neatkarīgo ekspertu padomes priekšsēdētājs un Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektors, uzstājās ar priekšlasījumu "Par atsevišķiem Krievijas realizētās Krimas pussalas aneksijas neatzīšanas aspektiem". Papildinot M. Lejnieka pausto viedokli, Ārlietu ministrija vēlas vērst uzmanību uz kārtību, kādu Latvijas valsts pārvalde jau ir noteikusi rīcībai ar dokumentiem, kas izriet vai skar Krimas prettiesisko okupāciju. ...

Kristīne Gailīte

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Interneta pakalpojumu sniedzēju atbildība par autortiesību pārkāpumiem digitālajā vidē

12. Decembris 2017 /NR. 51 (1005)

Internets piedāvā daudz iespēju – to var izmantot gan tiesiskiem, gan arī prettiesiskiem mērķiem. Daži no tiesiskajiem mērķiem ir pašizpausme, izglītība, nodarbinātība, tirdzniecība, taču nereti notiek arī citu cilvēku tiesību aizskaršana, tostarp autortiesību aizskārumi,1 un arvien pieaug nepieciešamība pēc autortiesību aizsardzības mehānismiem internetā.2 ...

žurnāls / Numura tēma

Starptautiskās tiesības

7. Novembris 2017 /NR. 46 (1000)

Latvijas pārstāvjiem ir būtiska loma starptautisko tiesību piemērošanā Nav viegli novilkt līniju starp starptautiskajām tiesībām un citām tiesību nozarēm un tēmām. Cilvēktiesības bieži liek uzdot starptautisko tiesību jautājumus par starptautisko tiesību satura noteikšanu, starptautisko tiesvedību un starptautisko tiesību piemērošanu nacionālajās tiesībās. Arī citas tiesību nozares ir vismaz daļēji ...

Toms Krūmiņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Hāgas konvencija par tiesas izvēles līgumiem – vai nopietns sāncensis Ņujorkas konvencijai

31. Oktobris 2017 /NR. 45 (999)

Hāgas konvencija par tiesas izvēles līgumiem, kas nedaudz vairāk kā divus gadus ir spēkā arī Latvijā, ir pēdējā laika viens no apspriestākajiem starptautisko privāttiesību instrumentiem. Tās iespējamais potenciāls bieži tiek salīdzināts ar starptautisko šķīrējtiesu tik ļoti raksturojošo Ņujorkas konvenciju par ārvalstu šķīrējtiesu nolēmumu atzīšanu un izpildi. Šī raksta mērķis ir sniegt nelielu ieskatu pašā Hāgas konvencijā par tiesas izvēles līgumiem, kā arī mēģināt rast atbildi uz to, vai tā spēs izkonkurēt Ņujorkas konvenciju un starptautisko šķīrējtiesu kā līdz šim populārāko starptautisko komercstrīdu risināšanas mehānismu. ...

Gaļina Žukova, Hosē Rikardo Feriss

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Akcents uz efektivitāti: ICC Paātrinātās procedūras noteikumi

31. Oktobris 2017 /NR. 45 (999)

2017. gada 1. martā stājās spēkā Starptautiskās tirdzniecības kameras (turpmāk – ICC) Šķīrējtiesas reglamenta jaunā redakcija. Būtiskākais jauninājums šajā reglamentā ir paātrinātās šķīrējtiesas procedūras ieviešana attiecībā uz strīdiem, kuru summa nepārsniedz divus miljonus ASV dolāru. Šajā rakstā autori paskaidro, kādas ir ICC Paātrinātās procedūras noteikumu galvenās iezīmes un kā ICC Šķīrējtiesa un tās Sekretariāts piemēros šos noteikumus praksē, tostarp attiecībā uz šķīrējtiesas sastāva izveidi, termiņu ievērošanas kontroli un šķīrējtiesas procesa izmaksām.1 ...

Kristīne Dupate

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Ģimenes ārstu tiesības streikot: starptautisko tiesību konteksts

24. Oktobris 2017 /NR. 44 (998)

Šā gada 3. oktobra "Jurista Vārdā" tika aizsākta juristu diskusija par ģimenes ārstu tiesībām streikot.1 Turpinot domu apmaiņu par šo tēmu, šī raksta mērķis ir analizēt Latvijas ģimenes ārstu statusu un no tā izrietošās tiesības saskaņā ar starptautiskajām kolektīvajām darba tiesībām. Konkrēti – vai Latvijas ģimenes ārsti kvalificējas statusam "strādājošais" vai "pašnodarbinātais", un attiecīgi – vai viņiem ir kolektīvās darba tiesības, ieskaitot tiesības streikot ar mērķi panākt labvēlīgākus nodarbinātības nosacījumus? ...

Sandra Lielbārde

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Regulējums par konteineru verificētās bruto masas noteikšanu starptautiskos jūras pārvadājumos

12. Septembris 2017 /NR. 38 (992)

2014. gada 21. novembrī Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (turpmāk – IMO) Kuģošanas drošības komiteja pieņēma 1974. gada Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras grozījumus (turpmāk – SOLAS grozījumi), kas stājās spēkā 2016. gada 1. jūlijā. Šie grozījumi paredz, ka kravas nosūtītājam, izmantojot noteiktas metodes, ir pienākums noteikt konteinera verificēto bruto masu un paziņot to kuģa kapteinim pirms konteinera uzkraušanas uz kuģa. Grozījumiem ir būtiska ietekme uz visu kravu loģistikā iesaistīto pušu privāttiesisko darbību – ostu, termināļu, pārvadātāju, kuģu īpašnieku, kravu īpašnieku un kravu apstrādes pakalpojumu sniedzēju darbību, kā arī SOLAS grozījumi ietekmē jebkuru personu, kas ir starptautisko preču pirkuma-pārdevuma darījumu puse. ...

Elīna Luīze Vītola

žurnāls / Numura tēma

Kultūras priekšmetu repatriācija uz izcelsmes valsti kā starptautisko tiesību paraža

1. Augusts 2017 /NR. 32 (986)

Kultūras priekšmetu kontrabanda jau kopš 19. gadsimta ir bijusi viens no ienesīgākajiem prettiesiskajiem naudas pelnīšanas veidiem, pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados sasniedzot otro vietu un piekāpjoties tikai narkotiku biznesam. Tomēr, lai arī mūsdienās šī tendence ir samazinājusies, tāpat ik gadu kultūras priekšmetu zādzība un prettiesiska izvešana no valsts sasniedz vismaz 10 miljardu dolāru zaudējumu apmēru.1 Šobrīd kultūras priekšmetu aizsardzība un zādzības aizliegums ir kļuvuši aktuāli 2017. gada 24. martā Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes (turpmāk ANO DP) pieņemtās rezolūcijas2 dēļ, kas iezīmēja starptautiskās sabiedrības nosodījumu ISIS darbībām Tuvajos Austrumos, iznīcinot dažādus kultūras pieminekļus un izzogot kultūras priekšmetus, lai finansētu teroristiskās darbības.3 Raksta pamatā ir autores bakalaura darbs "Kultūras objektu repatriācija uz izcelsmes valsti kā starptautiskā paražas tiesība", kura mērķis bija noskaidrot, vai pastāv starptautiskā paražas tiesība, kas uzliktu par pienākumu valstīm, tai skaitā arī Latvijai, kurām nav saistošas konvenciālās normas, repatriēt prettiesiski izvestus un zagtus kultūras priekšmetus. ...

Kristiāna Viļuma

žurnāls / Numura tēma

Ieskats mākslas tirgū un tā tiesiskajā regulējumā

1. Augusts 2017 /NR. 32 (986)

Mākslas tirgus pēdējā gadsimta laikā ir piedzīvojis strauju uzplaukumu, kas atspoguļots vairākos tirgus pētījumos.1 Tomēr tiesiskās vides pielāgošana mākslas tirgus ekspansijai norit lēnām, tāpēc var rasties iespaids, ka mākslas tirgus ir nesakārtots un no tiesiskā viedokļa nedrošs un neparedzams. Šis raksts piedāvā ieskatu mākslas tirgus īpatnībās un tā tiesiskā regulējuma problemātikā, kā arī meklē atbildi uz mūžseno jautājumu: kurā brīdī māksla kļūst par tiesiskajās attiecībās definējamu jēdzienu? ...

žurnāls / Numura tēma

Kam pienākas autortiesības par mākslīgā intelekta radītu darbu

1. Augusts 2017 /NR. 32 (986)

Pirmās inteliģentu robotu un mākslīgu būtņu idejas ir atrodamas sengrieķu mitoloģijā – Galateja, Pandora. Taču pirmie soļi mākslīgā intelekta attīstībā ir tikuši sperti salīdzinoši nesen. 1950. gadā angļu matemātiķis Alans Tjūrings (Alan Turing) formulēja Tjūringa testu, kas ļauj noteikt, vai mašīna spēj domāt tāpat kā cilvēks. Savukārt pirmās mākslīgā intelekta programmas – dambretes un šaha programmas – tika radītas 1951. gadā. Kopš tā laika mākslīgā intelekta un robotikas attīstība, jo īpaši pēdējos gados, uz priekšu ir gājusi milzīgiem soļiem. Turklāt šodien mākslīgais intelekts tiek radīts un izmantots ne tikai praktisku problēmu risināšanai, bet arī izklaidei, tostarp mākslas darbu radīšanai. ...

žurnāls / Numura tēma

Kultūras priekšmetu pārvietošana ārpus Latvijas robežām

1. Augusts 2017 /NR. 32 (986)

Latvijā valsts politiku kultūras pieminekļu aizsardzības jomā īsteno Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, kas, nodrošinot savu funkciju izpildi, izsniedz atļaujas mākslas un antikvāro priekšmetu izvešanai uz ārvalstīm un organizē nelikumīgi izvesto kultūras priekšmetu atdošanas procedūru. Raksts sniedz ieskatu normatīvajā regulējumā, kā arī praktiskajos problēmjautājumos, kas skar kultūras priekšmetu pārvietošanu ārpus Latvijas robežām. ...

Rolands Žīgurs

žurnāls / Numura tēma

Piesavināšanās jēdziens mākslas tiesībās

1. Augusts 2017 /NR. 32 (986)

Saskaņā ar autortiesību pamatprincipiem bez autora atļaujas viņa darbu nedrīkst izmantot, tomēr mūsdienu mākslas tendences uzskatāmi demonstrē, ka populāri mākslinieki netraucēti pārkāpj autortiesības regulējošo normatīvo aktu nospraustās robežas un ka sabiedrība un autori, kuru autortiesības potenciāli tiek pārkāptas, šādu rīcību pieņem. Vairāki piemēri, kas ik dienu tiek radīti modernajā vizuālās mākslas pasaulē, autora ieskatā, ilustrē mūsdienu mākslas kustību un, iespējams, mūsdienu mākslas videi pārāk neelastīgu autortiesību pamatprincipu disonansi. Šī raksta mērķis ir sniegt vispārīgu ieskatu modernās vizuālās mākslas tendencēs autortiesību regulējošo normatīvo aktu kontekstā ar īpašu uzsvaru uz piesavināšanās jēdzienu mākslā un tā vietu normatīvajos aktos. ...

Līga Ābele, Anita Vaivade

žurnāls / Numura tēma

Praktisks skats uz normatīvo regulējumu kultūras mantojuma jomā

1. Augusts 2017 /NR. 32 (986)

Lai detalizētāk aplūkotu pašreizējo situāciju mākslas tiesību jomā, un konkrētāk – kultūras mantojuma regulējumā un nākotnes perspektīvās, "Jurista Vārds" lūdza sniegt savu komentāru divām ekspertēm mākslas tiesību jomā: Līgai Ābelei un Anitai Vaivadei. ...

Vadims Mantrovs

žurnāls / Numura tēma

Ielu māksla, grafiti un huligānisms (vandalisms)

1. Augusts 2017 /NR. 32 (986)

Ar ielu mākslu tiek saprasti tādi ielu mākslinieku radošās darbības rezultāti jeb darbi, kuri izvietoti publiskās vietās un kuru saturs ir sabiedrībai pieņemams. Ielu mākslas svarīgi elementi ir publiskums un slepenība, jo ielu mākslinieki parasti rada ielu mākslas darbus visdažādākajās izpausmes formās, nenorādot savu vārdu. Autors apskata jēdziena "ielu māksla" ietvaru, kā arī sniedz ieskatu problemātikā, kas saistīta ar ielu mākslinieku darbību, ja tā veikta bez lietas (ēkas, nožogojuma u.c.) īpašnieka atļaujas. Šis raksts atspoguļo 2016. gada mākslas tiesību vasaras skolā nolasītās lekcijas "Street art, grafiti & vandalism" konspektu, lai iepazīstinātu ar šīs lekcijas saturu plašāku interesentu loku. ...

žurnāls / Numura tēma

Īsumā par kultūras mantojuma un mākslas tiesību nozari Baltijas valstu reģionā

1. Augusts 2017 /NR. 32 (986)

Kultūras mantojuma un mākslas tiesības sadzīvē ir uzskatāmas par luksusa tiesību jomu. Šāds iespaids rodas no izsoļu namu paziņotajām rekordlielām pārdošanas cenām un presē aktīvi atspoguļotajiem mākslas darbu zagšanas vai atrašanas gadījumiem. Ikdiena ir daudz prozaiskāka nekā avīžu virsraksti, un ar vairākiem aspektiem saskaras ikviens no mums. Mūsu valstī vēsturisku apstākļu dēļ kultūras mantojuma tiesiskais regulējums ilgu laiku nebija likumdevēja prioritāte, tomēr pēdējos gados tam tiek veltīts arvien vairāk uzmanības. Autore sniedz ieskatu kultūras mantojuma un mākslas tiesību aktualitātēs, kā arī informē par jaunākajām izglītojošām aktivitātēm Baltijas valstu reģionā šajā maz izpētītajā tiesību jomā. ...

žurnāls / Numura tēma

Novitāte Latvijā – mākslas tiesības

1. Augusts 2017 /NR. 32 (986)

Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas īsā laika periodā Latvijas juristu saimei vajadzēja krasi paplašināt savas zināšanas, un augstskolām radās nepieciešamība pēc jaunām mācību programmām, tajās iekļaujot ne tikai jaunu juridisko terminoloģiju un metodes, bet arī konkrētas tiesību nozares. Pēdējos gados situācijas, kad tiktu pieteiktas jaunas tiesību jomas Latvijā, ir retums. Iespējams, šādi pieteikumi bijušas policijas tiesības, kurām veltīts kāds promocijas darbs, kā arī pagājušajā gadā sporta tiesībām veltītais "Jurista Vārda" speciālais laidiens. Par šā gada novitāti plašākam Latvijas juristu lokam piedāvājam pasaulē jau savu vietu atradušo, bet Latvijā vēl tikko pirmās lekcijas un seminārus pieredzējušo mākslas tiesību nozari. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Biotehnoloģisko izgudrojumu patenti

11. Jūlijs 2017 /NR. 29 (983)

Molekulārā bioloģija un ģenētika ir attīstījusies līdz līmenim, kad tiek meklēti gēni, kas izraisa noteiktas slimības, radīti ģenētiski modificēti organismi, kā arī pielietota gēnu terapija. Kā viens no izpētes līdzekļiem tiek pielietotas biotehnoloģijas ģenētisku modifikāciju veikšanā, gēnu rekombinēšanā. Atklājumos ieguldīto resursu daudzums mudina uzņēmumus un zinātniekus tiesiski aizsargāt jaunrades rezultātu, piesakot patentu. ...

Āris Kakstāns

žurnāls / Intervija

Vienotais patents stimulēs ne vien inovatīvu uzņēmējdarbību, bet arī Latvijas advokātu izaugsmi

23. Maijs 2017 /NR. 22 (976)

Latvijas Republikas Patentu valde 2017. gada 26. aprīlī rīkoja semināru "Intelektuālā īpašuma tiesības: aizsardzība un īstenošana". Tajā uzstājās arī Eiropas Patentu iestādes direktore patentu tiesību un daudzpusējas sadarbības jautājumu lietās Dr. Margota Frēlingere, sniedzot klausītājiem pārskatu par vienotā spēka Eiropas patentu jeb vienoto patentu un par Vienoto patentu tiesu. Viesojoties Latvijā, M. Frēlingere sniedza arī interviju žurnālam "Jurista Vārds". Sarunas gaitā, kuras organizēšanā palīdzību sniedza Patentu valde, M. Frēlingere uzsvēra, ka, ņemot vērā līdzšinējo Latvijas statistiku iesniegto patentu pieteikumu skaita ziņā, tiek gaidīts Latvijas patentu "bums". Šāda scenārija piepildīšanās daļēji ir atkarīga no izgudrotāju juridiskajiem padomdevējiem un ilgtermiņā nāks par labu arī vietējiem advokātiem. ...

žurnāls / Intervija

No Pekinas līdz Rīgai – bez aizķeršanās

9. Maijs 2017 /NR. 20 (974)

Pagājušā gada vasarā dienasgaismu ieraudzīja samērā neparasta grāmata – pirmie nozīmīga starptautiska civiltiesiska līguma komentāri, kas turklāt tapuši Latvijā. Runa ir par Nolīgumu par starptautisko dzelzceļa kravu satiksmi (SMGS), kas tika noslēgts 1951. gadā (bet vēlāk vairākkārt grozīts, visbūtiskāk – 2015. gadā1). Nolīgums nosaka tiešo starptautisko dzelzceļa satiksmi kravu pārvadājumiem 1520 mm sliežu platuma dzelzceļa telpā. Tā oficiālās valodas ir krievu un ķīniešu valoda. SMGS depozitārijs un jumta organizācija ir Dzelzceļu sadarbības organizācija (OSŽD),2 kuras darba valodas tāpat ir krievu un ķīniešu, tādēļ arī līguma komentāri ir krievu valodā. SMGS līguma 25 pašreizējās dalībvalstis pārstāv galvenokārt bijušo "sociālistisko nometni" – līdzās Austrumeiropas valstīm (Latvija, Lietuva, Igaunija, Polija, Bulgārija, Slovākija, Ungārija, Baltkrievija, Ukraina) līgumā piedalās arī dzelzceļa kravu pārvadājumu lielvalstis Krievija un Ķīna, kā arī citas Eirāzijas kontinenta valstis (Gruzija, Azerbaidžāna, Afganistāna, Vjetnama, Irāna, Kazahstāna, Ziemeļkoreja, Kirgizstāna, Mongolija, Moldāvija, Tadžikistāna, Turkmenistāna, Uzbekistāna). Jāatzīmē, ka vairākas SMGS dalībvalstis (arī Latvija) vienlaikus ir arī Rietumeiropas dzelzceļa kravu pārvadājumus regulējošā starptautiskā līguma COTIF3 jeb Bernes konvencijas dalībnieces. Laikā, kad Latvijas politiķi un uzņēmēji aktīvi cenšas veicināt dzelzceļa kravu pārvadājumus un pozicionēt mūsu valsti kā Āzijas un Eiropas transporta plūsmu tranzīta vietu, SMGS komentāri ir jo īpaši nozīmīgs ieguldījums dzelzceļa transporta organizācijas juridisko un praktisko risinājumu uzlabošanā – ja tiešām izdosies izveidot nozīmīgu kravu plūsmu starp Ķīnu un Latviju, tad tā noritēs tieši saskaņā ar SMGS. Tādēļ sevišķi jāuzteic autoru kolektīvs, kas AS "Latvijas dzelzceļš" paspārnē un pieredzējušā jurista Ulda Pētersona vadībā ir veikuši šo lielo darbu, kas, būdams pirmais un pagaidām vienīgais šī līguma komentārs, jādomā, tiks izmantots visās SMGS dalībvalstīs. Šajā "Jurista Vārdā" publicējam SMGS komentāru darba grupas vadītāja U. Pētersona skaidrojumu par SMGS līgumu, kura revīzijā viņš ir piedalījies, un tā komentāriem, kā arī interviju, kas skar ne vien grāmatu, bet arī viņa plašo jurista darba pieredzi. ...

Edgars Oļševskis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesības uz starptautisko aizsardzību Latvijas Republikā. Misija ir iespējama

28. Februāris 2017 /NR. 9 (963)

Neizraidīšanas princips (non-refoulement) atzīstams par cilvēktiesību, kas attiecināma uz personu neatkarīgi no patvēruma pieprasījuma vai galalēmuma patvēruma procedūrā. Izraidot personu uz valsti, kurā tās dzīvība vai veselība ir apdraudēta, par pārkāpējvalsti tiks atzīta ne vien mērķvalsts, bet arī tā valsts, kas izraida. Šis princips ir noteikts ne vien 1951. gada Ženēvas konvencijas 33. pantā, bet arī Konvencijas pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem trešajā pantā. Autors rakstā plaši apskatījis neizraidīšanas principa teorētisko attīstību, kā arī tā piemērošanas problemātiku Latvijā. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Sīrijas krīze un starptautiskās tiesības

28. Februāris 2017 /NR. 9 (963)

Sīrijas krīze ir raisījusi diskusijas gan par tajā iesaistītajiem bruņotajiem spēkiem, gan par karotāju atbildību, gan par karotājiem, kas uz šo valsti aizbraukuši no Latvijas. Šī raksta mērķis ir parādīt šī konflikta hronoloģiju un noskaidrot, kas ir konfliktējošie spēki šajā valstī, kāda ir pasaules lielvaru iesaiste un kā tiek piemērotas ANO Drošības padomes rezolūcijas, kas pieņemtas krīzes iespaidā. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pakāpeniskā ekspropriācija starptautisko ieguldījumu veicināšanas un aizsardzības tiesībās

3. Janvāris 2017 /NR. 1 (955)

Ekspropriācija, kā norādīts starptautisko tiesību doktrīnā, ir vardarbība pret ārvalstu ieguldītāju, t.i., vissmagākais ārvalstu ieguldītāja tiesību aizskārums, ko var veikt uzņemošā valsts (angļu val. – host state),1 kas tādējādi norāda uz tās nozīmīgo lomu starptautisko ieguldījumu veicināšanas un aizsardzības tiesību piemērošanas praksē un doktrīnā.2 Tiek lēsts, ka galvenais mērķis, valstīm slēdzot divpusējus starptautisko ieguldījumu veicināšanas un aizsardzības līgumus (angļu val. – Bilateral Investment Treaty, turpmāk – BIT), ir pasargāt ieguldītāju no ekspropriācijas un tās nevēlamajām sekām.3 ...

žurnāls / Intervija

Pirmā ievēlētā Latvijas pārstāve ANO Darba grupā par patvaļīgu aizturēšanu

29. Novembris 2016 /NR. 48 (951)

Šā gada 30. oktobrī Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Cilvēktiesību padome ANO Darba grupas par patvaļīgu aizturēšanu (darba grupa) sastāvā apstiprināja Elīnu Šteinerti, kura pārstāvēs Austrumeiropas valstu grupu. E. Šteinerte ir pirmā latviete, kas ieņem amatu šajā darba grupā, turklāt visā ANO pastāvēšana vēsturē viņa ir pirmā latviete, kas ir tikusi ievēlēta kādā no speciālo procedūru amatiem. Tāpat jāmin, ka visu darba grupas 25 pastāvēšanas gadu laikā E. Šteinerte ir tikai sestā sieviete, kas ievēlēta tajā. Jaunajā amatā E. Šteinerte stājās šā gada 1. novembrī, un 21.–25. novembrī notika pirmā darba grupas sesija ar viņas dalību. E. Šteinertes ievēlēšana šajā darba grupā ir nozīmīgs notikums Latvijai, kas cenšas veicināt un stiprināt ekspertu pārstāvību ANO cilvēktiesību institūcijās. Ņemot vērā minēto, kā arī paužot patiesu prieku par E. Šteinertes panākumiem, žurnāls "Jurista Vārds" lasītājiem piedāvā nelielu interviju, kurā E. Šteinerte izklāsta savu ceļu uz jauno amatu un runā par nākotnes profesionālajiem izaicinājumiem. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Bēgļu juridiskā situācija Turcijā

8. Novembris 2016 /NR. 45 (948)

Šajā rakstā autors piedāvā padziļinātu vēsturiskās attīstības apskatu par Sīrijas bēgļu Turcijā situācijas tiesisko risinājumu gan starptautisko konvenciju, gan Kopējā rīcības plāna un tā jauninājumu kontekstā. Rakstā izmantoti bēgļu situāciju raksturojoši statistikas dati. ...

3

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

STUDENTA VĀRDS

Rubrika

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Priekšvārds

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Grāmatas

Lekcijas

Periodika

Prakses materiāli

Mūsu autors

Tiesību nozare

Administratīvās tiesības un proc...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Dzīvnieku aizsardzība

Tiesu darba organizācija

Policijas tiesības

Valsts un baznīca

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu apstrāde

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Interešu pārstāvība

E-lieta

Pacientu tiesības

Sankcijas

Militārās tiesības

Trauksmes celšana

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

30. Aprīlis 2024

Nr 18/19 (1336/1337)

saturs abonēt

e-žurnāls