Tiesību nozaru katalogs – Jurista Vārds

Atlasītas 3 tiesību nozares

žurnāls / Numura tēma

Cilvēktiesības

7. Novembris 2017 /NR. 46 (1000)

Cilvēktiesības Latvijā Turpmāko rindkopu mērķis ir sniegt īsu apskatu par cilvēktiesību situāciju Latvijā, iesākumā pievēršoties normatīvajam ietvaram, turpinājumā – tiesību normu piemērošanas jautājumiem, iezīmējot arī svarīgākos izaicinājumus. Vispirms jāatzīst, ka cilvēktiesību situācijas apskats Latvijā nav iespējams bez īsa vēsturiska atskata uz normatīvā ietvara veidošanos kopš neatkarības ...

žurnāls / Numura tēma

Laba likumdošana un lobisms

7. Novembris 2017 /NR. 46 (1000)

Kvalitatīvs likumdošanas process veicina uzticēšanos likumdevējam un vairo likuma autoritāti Mūsdienu sabiedrībā cilvēks bez likuma nevar dzīvot. Vēlme uzlabot likuma tapšanas jeb likumdošanas procesu, tiecoties uz pilnību, vienmēr būs aktuāla. Ar labu likumdošanu izprot likumdošanas procesu, kas atbilst likuma varas tiesiskuma, demokrātijas un cilvēktiesību principiem un kura rezultātā tiek pieņemts ...

žurnāls / Numura tēma

Tiesiskuma audits: vai Latvija ir tiesiska valsts

7. Novembris 2017 /NR. 46 (1000)

"Labāk, lai likums valda nekā viens no pilsoņiem un pat likuma sargi ievērotu likumu." – Aristotelis1 ...

Kristīne Dupate

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Ģimenes ārstu tiesības streikot: starptautisko tiesību konteksts

24. Oktobris 2017 /NR. 44 (998)

Šā gada 3. oktobra "Jurista Vārdā" tika aizsākta juristu diskusija par ģimenes ārstu tiesībām streikot.1 Turpinot domu apmaiņu par šo tēmu, šī raksta mērķis ir analizēt Latvijas ģimenes ārstu statusu un no tā izrietošās tiesības saskaņā ar starptautiskajām kolektīvajām darba tiesībām. Konkrēti – vai Latvijas ģimenes ārsti kvalificējas statusam "strādājošais" vai "pašnodarbinātais", un attiecīgi – vai viņiem ir kolektīvās darba tiesības, ieskaitot tiesības streikot ar mērķi panākt labvēlīgākus nodarbinātības nosacījumus? ...

Ringolds Balodis

žurnāls / Numura tēma

Par priekšlikumu svītrot no Saeimas kārtības ruļļa iespēju deputātiem atturēties

10. Oktobris 2017 /NR. 42 (996)

Sabiedrības vērtējums par Saeimas darbu ir ārkārtīgi zems. Pat Saeimas deputāti, sēžot savos mīkstajos krēslos, nevar nemanīt, ka ar katru gadu cilvēku uzticība parlamenta darbam krītas arvien vairāk. SKDS aptauju rezultāti liecina, ka vismazāk tauta uzticas trim profesijām – deputātiem, advokātiem un ierēdņiem. Tautu bez šaubām kaitina varas nespēja tikt galā ar hroniski vājo valsts pārvaldi, birokrātiju un korupciju. ...

žurnāls / Numura tēma

Vai ir pamats grozīt Saeimas kārtības rulli un liegt deputātiem atturēties balsojumos

10. Oktobris 2017 /NR. 42 (996)

Vairāku valstu parlamentos (Apvienotās Karalistes, ASV, Austrijas, Īrijas, Kanādas, Maltas, Nīderlandes, Slovēnijas, Austrālijas) deputātiem nav iespēju atturēties balsojumos. Iespējams, ka tāpēc priekšlikums ieviest līdzīgu ierobežojumu arī mūsu Saeimas deputātiem guva plašu atbalstu. Iniciatīvu no Saeimas kārtības ruļļa 139. panta pirmās daļas pēdējā teikuma svītrot vārdus "vai atturas" portālā "ManaBalss.lv" šā gada septembrī bija parakstījuši vairāk nekā 11 000 Latvijas pilsoņu, un tā iesniegta Saeimai. Šobrīd Saeimas kārtības rullis deputātiem paredz trīs balsošanas iespējas – "par", "pret" vai "atturos". Taču nereti balsojumā iespēja atturēties rada neizpratni, īpaši gadījumos, kad balsojumā vairākums deputātu ir "par", bet to deputātu dēļ, kuri atturas, tik un tā netiek pieņemti attiecīgi lēmumi. Iniciatīvas atbalstītāji uzskata, ka Saeimas deputātu darbs ir pārstāvēt tautu lēmumu pieņemšanas procesā – izstrādājot likumus, apstiprinot augstas amatpersonas un lemjot citus būtiskus jautājumus. Tiek uzskatīts: ja deputātiem būtu liegts balsot "atturos", mazinātos viņu iespējas slēpt savu viedokli vai maldināt vēlētājus, radot iespaidu, ka viņi ir atturējušies, bet faktiski balsojuši pret. "Jurista Vārds" lūdza Saeimas deputātes Inesi Lībiņu-Egneri un Jūliju Stepaņenko, zvērinātu advokātu Edgaru Pastaru un Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Valststiesību zinātņu katedras vadītāju Anniju Kārkliņu komentēt, vai divu balsojuma pozīciju izvēle – "par" vai "pret" – palielinātu deputātu atbildību vēlētāju priekšā un kas mainītos pēc būtības, pieņemot šādus grozījumus Saeimas kārtības rullī. Par šo tēmu ir arī Latvijas Universitātes profesora un Saeimas deputāta Ringolda Baloža raksts "Vai svītrot no Saeimas kārtības ruļļa iespēju deputātiem balsojumos atturēties". ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Ģimenes ārstu rīcība: streiks vai protests

3. Oktobris 2017 /NR. 41 (995)

Atsaucoties "Jurista Vārda" redakcijas aicinājumam un neizvēršot padziļinātu tēmas analīzi, sniedzu lakonisku viedokli par to, kā juridiski ir novērtējamas Latvijas ģimenes ārstu šovasar īstenotās aktivitātes un arī darbības komunikācijā ar izpildvaru. Proti, jautājums ir par to, vai ģimenes ārstu pieteiktais streiks patiesi ir streiks arī Streiku likuma izpratnē ar visām no tā izrietošajām sekām. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pirmais Latvijas ģimenes ārstu streiks: faktiski, tiesiski un prettiesiski

3. Oktobris 2017 /NR. 41 (995)

Šī raksta mērķis ir sniegt ieskatu pirmā Latvijas ģimenes ārstu streika tiesiskajos un faktiskajos apstākļos. Ierobežotā raksta apjoma dēļ pilnīga tiesisko apstākļu analīze tajā nav ietverama un minēti tie faktiski apstākļi, kuri, autores ieskatā, ir svarīgi, lai sasniegtu raksta mērķi. ...

Tiesībsarga birojs

žurnāls / Informācija

Nepilsoņi un bezvalstnieki – kāda ir atšķirība

3. Oktobris 2017 /NR. 41 (995)

Tiesībsarga biroja skaidrojums par būtiskām atšķirībām starp cilvēkiem ar nepilsoņa vai bezvalstnieka statusu,1 jo nereti publiskajā telpā sastopama nekorekta interpretācija par šiem jēdzieniem un tiesību apjomu. ...

žurnāls / Tiesību politika

Valsts prezidenta iesniegtais likumprojekts "Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem"

19. Septembris 2017 /NR. 39 (993)

Valsts prezidents Raimonds Vējonis pagājušonedēļ Saeimā iesniedzis likumprojektu "Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem". Tas paredz izbeigt piešķirt nepilsoņa statusu pēc 2018. gada 1. jūnija dzimušiem nepilsoņu bērniem un atzīt viņus par Latvijas pilsoņiem, ja vien bērna vecāki nav vienojušies par citas valsts pilsonības piešķiršanu bērnam un bērns nav citas valsts pilsonis. Par šo iniciatīvu 7. septembrī tika diskutēts arī konferencē Rīgas pilī (skat. JV Nr. 38, 12.09.2017.). Prezidenta argumenti un apsvērumi plašāk izvērsti likumprojektu pavadošajā anotācijā. ...

Tieslietu ministrija

žurnāls / Tiesību politika

Ārvalstu konstitucionālo tiesību aktualitātes (II)

5. Septembris 2017 /NR. 37 (991)

Šajā numurā publicēta Tieslietu ministrijas sagatavotā ārvalstu konstitucionālo tiesību jomas aktualitāšu apskata otrā – noslēdzošā daļa. Atgādinām, ka raksta pirmajā daļā tika sniegts ieskats Itālijas, Lietuvas un Maltas parlamenta darba kārtības jautājumos, kas 2015. un 2016. gadā apspriesti ar mērķi mainīt gan tautas priekšstāvju kompetences apjomu, gan lēmumu pieņemšanas kārtību, gan citus parlamenta funkcionēšanai būtiskus aspektus. Tam sekoja pārskats par to likumdošanas iniciatīvu virzību un rezultātiem Eiropas Savienības dalībvalstīs – Francijā, Slovākijā un Ungārijā, kas veltītas valsts drošības jautājumiem un cīņai ar terorismu un īstenojamas izpildvaras atzarā, kā arī ieskats Ukrainas apjomīgās konstitucionālās reformas daļā, kas veltīta decentralizācijas jautājumam, un salīdzinoši nelielajos grozījumos Polijas, Norvēģijas un Albānijas konstitūcijā. Līdztekus minētajam iepriekšējā publikācijā piedāvāts arī apskats par reformām tiesu varas atzarā Bulgārijā, Itālijā, Maltā, Polijā, Spānijā, Albānijā, Moldovā un Ukrainā un apskats par likumdošanas iniciatīvām, kas attiecas uz valsts galvas institūtu Īrijā un Polijā un salīdzinājumam arī Turkmenistānā un Tadžikistānā. ...

Gatis Bārdiņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Par terminiem “uzticība” un “uzticēšanās”

29. Augusts 2017 /NR. 36 (990)

Latviešu valodā ir divi līdzīgi termini – "uzticība" un "uzticēšanās". Tie bieži vien tiek lietoti kā sinonīmi, lai gan to saturs ir atšķirīgs. Raksta mērķis ir izpētīt minētos terminus un to lietojumu Satversmes tiesas praksē. ...

Sandijs Statkus

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Samērīguma otrais elements – pamattiesību ierobežojuma nepieciešamība

29. Augusts 2017 /NR. 36 (990)

Šajā nelielajā Satversmes tiesas prakses apkopojumā hronoloģiskā secībā tiks norādīts uz, autora ieskatā, būtiskākajām Satversmes tiesas atziņām par pamattiesību ierobežojuma samērīguma izvērtējuma otro elementu – nepieciešamību. ...

žurnāls / Tiesību politika

Proporcionalitātes princips pašvaldību pastāvīgo komiteju izveidošanā un locekļu ievēlēšanā

8. Augusts 2017 /NR. 33 (987)

Kā zināms, šī gada jūnijā Latvijā norisinājās pašvaldību vēlēšanas, pēc kurām likumsakarīgi aktualizējās arī jautājums par pašvaldību pastāvīgo komiteju turpmāko sastāvu. Tas raisījis nevienu vien strīdu starp ievēlētajiem deputātiem, tostarp galvaspilsētā, kā arī Jūrmalas pilsētas un Salaspils novada pašvaldībās. Vietējo varu domstarpības nonākušas arī līdz vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam, kurš pagājušajā nedēļā ar savu rīkojumu atcēla gan Jūrmalas pilsētas domes, gan Salaspils novada domes lēmumu par pastāvīgo komiteju izveidošanu un locekļu ievēlēšanu. Pašvaldību pārstāvji uzskata, ka ministrs, šādi rīkodamies, ir pārkāpis savas pilnvaras, jo pastāvīgo komiteju izveidošana un locekļu ievēlēšana ir politisks lēmums, kura izvērtēšana nav ne Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, ne tiesas kompetencē, savu nostāju pamatojot ar līdzšinējo tiesu praksi lietu izskatīšanā Augstākās tiesas Senātā un Satversmes tiesā. Savukārt K. Gerhards uzsver, ka tiesiskā valstī "visiem, arī politiskiem lēmumiem, ir jābūt tiesiskiem".1 Izvērstākam priekšstatam par ministra apsvērumiem un juridiskajiem kritērijiem "Jurista Vārds" publicē K. Gerharda 2017. gada 1. augusta rīkojumu Nr. 1-13/6038 "Par Salaspils novada domes 2017. gada 16. jūnija lēmuma "Par novada pastāvīgo komiteju izveidošanu un locekļu ievēlēšanu" (protokols Nr. 12, 4. §) 1., 3., 4. un 5. punkta darbības apturēšanu" un aicina lasītājus iesaistīties konstruktīvā diskusijā par šo tēmu. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Par sodīto personu tiesībām strādāt par pedagogiem

25. Jūlijs 2017 /NR. 31 (985)

Kaut gan Latvijas Republikas Satversmes 106. pantā ir deklarēts, ka ikvienam cilvēkam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai, Satversmē noteiktais nenozīmē personas absolūtu brīvību nodarbošanās un darbavietas izvēlē. Gan Latvijas likumos, gan arī Latvijai saistošos starptautiskos dokumentos ir paredzēta virkne ierobežojumu, kas sašaurina izvēles brīvību šajā jomā. To noteikšana var būt saistīta gan ar tādiem objektīviem faktoriem kā, piemēram, personas vecums, veselības stāvoklis, grūtniecība, pilsonība, gan arī ar tādiem subjektīviem faktoriem, kā, piemēram, personas laba reputācija. ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Rakstu krājums – veltījums Satversmei

4. Jūlijs 2017 /NR. 28 (982)

Jūnija vidū Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskajā apgādā 400 lappušu apjomā iznācis LU 75. zinātniskās konferences rakstu krājums "Latvijas Republikas Satversmei – 95", kurā kopskaitā ietverti 45 konferencē nolasītie referāti. ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Izdevums par konstitucionālās tiesas aktīvismu

4. Jūlijs 2017 /NR. 28 (982)

Satversmes tiesa ir izdevusi grāmatu "Konstitucionālās tiesas aktīvisms demokrātiskā valstī". Grāmatā ir apkopoti referāti un priekšlasījumi no Satversmes 20 gadu jubilejas gadam par godu rīkotās starptautiskās konferences 2016. gada maijā.1 Konferenci rīkoja Satversmes tiesa sadarbībā ar Venēcijas komisiju, un tā pulcēja vairāku Eiropas valstu konstitucionālo tiesu pārstāvjus. Grāmata dod iespēju iepazīties ar konferences referātiem visiem interesentiem, kuriem nebija iespējas piedalīties konferencē, kā arī tiem, kas vēlas padziļinātāk izpētīt noteiktus tematus. ...

žurnāls / Numura tēma

Vai vienmēr prioritāras ir bērna labākās intereses?

6. Jūnijs 2017 /NR. 24 (978)

Kas ir bērna labākās intereses? Kurš tās aizstāv – vecāki, advokāti, bāriņtiesa vai kāda cita institūcija? Bāriņtiesas savā praksē saskaras ar dažādām situācijām un viedokļiem par bērna labākajām interesēm, un šajā rakstā Rīgas bāriņtiesas speciālisti pauž savu pieredzē balstīto viedokli par to, kādi ir izaicinājumi un problēmaspekti, iesaistoties ģimenes situāciju risināšanā un bērnu interešu aizstāvēšanā. ...

žurnāls / Numura tēma

Bērna māja – draudzīga pieeja darbā ar seksuālā vardarbībā cietušiem bērniem

6. Jūnijs 2017 /NR. 24 (978)

Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas lietoto formulējumu seksuālā veselība ir pilnīga fiziska, garīga un sociāla labklājība saistībā ar cilvēka seksualitāti, kā arī pozitīva, respektējoša pieeja seksualitātei un seksuālajām attiecībām. Pētījumi liecina, ka bērnībā piedzīvota seksuālā vardarbība atstāj ilgtermiņa sekas cietušā garīgajā un fiziskajā veselībā visas dzīves laikā.1 Depresija, izolācijas sajūta un stigmatizācija, zema pašapziņa, zema pašcieņa, atkarību izraisošu vielu lietošana ir visbiežāk sastopamie ilgtermiņa efekti bērnu pakļaušanai jebkura veida vardarbībai.2 Ziņojumi tāpat norāda, ka seksuālā vardarbība pret bērnu ir izplatīta parādība visā pasaulē. Pasaules Veselības organizācijas veiktais pētījums par Latvijas jauniešu bērnībā gūto nelabvēlīgo pieredzi uzrāda satraucošus datus – katrs desmitais Latvijas bērns jeb 10,3 % no aptaujātajiem jauniešiem norāda, ka tikuši pakļauti seksuālai vardarbībai līdz 18 gadu sasniegšanai.3 ...

žurnāls / Numura tēma

Bērna intereses, vecākiem nepildot savu pienākumu, neapdomīgi lietojot alkoholu

6. Jūnijs 2017 /NR. 24 (978)

Mūsdienās bērnu tiesību aizsardzība atzīstama par fundamentālu cilvēktiesību aizsardzības sastāvdaļu. No Latvijas Republikas Satversmes1 110. panta izriet, ka valsts aizsargā bērna tiesības un īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības. Satversmes tiesa atzīst principu, ka cilvēktiesību aizsardzība ikvienā sabiedrībā sākas ar to, ka sabiedrība garantē bērnu tiesības, nodrošinot viņiem tādus apstākļus, kuros viņi pēc iespējas labāk var attīstīt savu potenciālu, lai vēlāk būtu gatavi dzīvot pilnvērtīgu pieauguša cilvēka dzīvi.2 ...

žurnāls / Numura tēma

Bērna labāko interešu princips un tā piemērošana praksē

6. Jūnijs 2017 /NR. 24 (978)

1. Bērna interešu jēdziens normatīvajā regulējumā 1.1. "Bērna intereses" vai "bērna labākās intereses"? ANO Bērnu tiesību konvencija (1989) (turpmāk – ANO Konvencija) ir starptautisks pamatdokuments bērnu tiesību aizsardzības jomā. OAK Fonds (ASV) ir rosinājis starptautiskās organizācijas izdalīt sešus ANO Konvencijas pamatprincipus, proti, principus, kas būtu jāņem vērā, gan izstrādājot likumus, kas skar bērnus, gan ...

Tiesībsarga birojs

žurnāls / Numura tēma

Saskarsmes tiesības īstenošanas problemātika

6. Jūnijs 2017 /NR. 24 (978)

Prakse liecina, ka pārāk bieži bērni zaudē iespēju saglabāt kontaktu ar to vecāku, ar kuru nedzīvo kopā, piemēram, lielā attāluma vai, visbiežāk, vecāku naidīgo attiecību dēļ. Tiesībsargs ir konstatējis, ka valstī ir izveidots mehānisms bērna tiesību aizsardzībai, ja viens no vecākiem nepilda tiesas nolēmumu par saskarsmes tiesības izmantošanas kārtību, bet tas nav efektīvs, kā arī nav vienotas bērnu tiesību speciālistu izpratnes un prakses, piemērojot saskarsmes aizliegumu vecākiem vai citām tuvām personām ar bērniem, kas šķirti no ģimenes. ...

žurnāls / Numura tēma

Dzīvojam mūsdienās, bet mūsu bērni – viduslaikos?

6. Jūnijs 2017 /NR. 24 (978)

Tālāk rakstītais nav ne zinātnisks traktāts, ne izsmeļošs pētījums par aktuālu problēmu, ne arī pilnīgs visu iespējamo argumentu apkopojums. Tālāk rakstītais ir mēģinājums pievērst uzmanību sarežģītai problēmai, kurai nākamo pāris gadu laikā būtu jārod saprātīgs risinājums. ...

žurnāls / Numura tēma

Ilona Kronberga: ja ir liela politiskā griba, iespējams ir viss

6. Jūnijs 2017 /NR. 24 (978)

Maija sākumā notikušajā "Jurista Vārda" sarunā ar jauno – tikai piecus mēnešus amatā vēl esošo Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšnieci Ilonu Kronbergu nekas neliecināja, ka drīz vien viņa iesniegs atlūgumu un 24. maijs būs pēdējā diena šajā amatā. Publiski izskanējušais iemesls šādam pavērsienam ir it kā pozitīvs – izmaiņas privātajā dzīvē, kas līdzi nes iepriekš neprognozētas pārmaiņas. Tomēr šķiet, ka šis ir gadījums, kad jālasa arī starp rindiņām, jo tie, kas I. Kronbergu pazīst kā personību un profesionāli, zina, ka bērnu tiesību aizsardzības tēma ir viens no viņas aicinājumiem, kuram veltīts arī promocijas darbs, tādēļ viņas potenciāls, ko ieguldīt sistēmā, ir milzīgs un vēlēšanās to darīt – liela un patiesa. Tik pēkšņa atkāpšanās pārsteidza daudzus. Kuluāros runā, ka sistēma nav gatava tādam idejiskajam "smagsvaram" kā I. Kronberga, bet viņa pati šo aspektu nekomentē. "Uzskatīšu, ka to pusgadu velti neesmu saņēmusi algu, ja vismaz daļa no maniem priekšlikumiem tiks paņemta," tā par Labklājības ministrijā iesniegto iepriekš vadītās iestādes attīstības stratēģiju intervijā atzīst bijusī inspekcijas priekšniece, kuras vīzija par to, kādā virzienā orientējama bērnu tiesību aizsardzība Latvijā, vienlaikus arī ievada šo tematisko "Jurista Vārda" numuru. Tas pilnībā veltīts bērnu tiesību jautājumiem dažādos griezumos, tostarp aicinot juristus apsvērt, vai arī viņi, sniedzot savus pakalpojumus, vienmēr tieši bērna intereses izvirza kā prioritāras, jo šī numura slejās ir pausta tēze, ka dažkārt nekas tā nekaitē bērnam kā divu ļoti gudru juristu cīņa pretējās pusēs. ...

žurnāls / Informācija

Atzīmēti 20 gadi kopš Latvijas pievienošanās Eiropas Cilvēktiesību konvencijai

30. Maijs 2017 /NR. 23 (977)

Ar plašu Rīgas Juridiskās augstskolas (RJA) un Ārlietu ministrijas rīkotu diskusiju 19. maijā Tieslietu ministrijas ēkā tika atzīmēta Latvijas Republikas pievienošanās Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai (ECK) 20. gadadiena. Pasākumā piedalījās Latvijas bijušie Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) tiesneši, proti, Satversmes tiesas tiesnese un RJA profesore Ineta Ziemele un Eiropas Savienības Tiesas (EST) tiesnesis un RJA goda profesors Egils Levits, kā arī pašreizējais ECT tiesnesis un RJA asociētais profesors Mārtiņš Mits. Šā gada diskusijas programma bija papildināta ar daudziem padziļinātiem praktiskiem referātiem, ar kuriem uzstājās dažādu institūciju cilvēktiesību lietpratēji. ...

žurnāls / Tiesību politika

Ar priekšlikumiem grozīt Valsts prezidenta pilnvaras un ievēlēšanas kārtību noslēdz darba grupas diskusijas

23. Maijs 2017 /NR. 22 (976)

Šī gada 25. aprīlī uz pēdējo – divpadsmito – sēdi pulcējās Juridiskās komisijas deputātu darba grupa Valsts prezidenta pilnvaru iespējamai paplašināšanai un ievēlēšanas kārtības izvērtēšanai. Tās pirmā sēde notika 2015. gada 12. maijā, un aizvadītajos divos gados Saeimas deputāti caurlūkoja visu Satversmes trešo nodaļu, kurā regulēts Valsts prezidenta institūts Latvijas Republikā. Darba grupu vadīja Saeimas deputāts prof. Dr. iur. Ringolds Balodis, un, viņu ieskaitot, tajā darbojās pieci locekļi – Saeimas deputāti, kuru sastāvs gan laika gaitā mainījās: uz pirmo darba grupas sēdi pulcējās Imants Parādnieks, Jūlija Stepaņenko, Inese Lībiņa-Egnere un Juris Viļums, savukārt atzinuma pieņemšanas sēdē pēdējos divus aizstāja Ivars Brīvers un Guntis Kalniņš. Uz visām sēdēm, izņemot pēdējo, kurā tika apstiprināts darba grupas atzinums, ekspertu lomā tika aicināti tieslietu lietpratēji, bijušie Valsts prezidenti un citas personas. Uzklausījuši dažādos, bieži vien pretējos ekspertu viedokļus par iespējām un vajadzību grozīt Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību, palielināt tā funkciju apjomu, par nepieciešamību precizēt Valsts prezidenta atbildības regulējumu un atcelšanas no amata nosacījumus un veikt citus iespējamus labojumus Satversmē, pieci Saeimas deputāti 25. aprīlī pieņēma atzinumu, ko nosūtīja Juridiskajai komisijai. Divi centrālie darba grupas un pieaicināto ekspertu diskusiju jautājumi bija – Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtības maiņa (vai nepieciešams to grozīt uz tautas vēlētu Valsts prezidentu vai paredzēt kādu citu modeli, piemēram, Igaunijai līdzīgo elektoru kolēģiju) un Valsts prezidenta funkciju paplašināšana (uzticot tam vairāku nozīmīgu amatpersonu nominēšanas iespēju u.tml.). Līdz ar šīm diskusijām likumsakarīgi aktuāls bija jautājums par Satversmē noteiktā valsts orgānu līdzsvara saglabāšanu, kā arī varbūtību, ka pārmaiņu rezultātā Latvija varētu kļūt no parlamentāras par prezidentālu republiku. Deputātu darba grupas atzinums jau paspējis gūt samērā plašu mediju uzmanību un raisīt dažādas reakcijas. Juridiskā komisija, kurai darba grupa savu veikumu iesniegusi, paredzējusi to izsūtīt Saeimas frakcijām. Savukārt Valsts prezidents Raimonds Vējonis, kopumā atzinīgi vērtēdams darba grupas ieguldīto darbu Valsts prezidenta institūcijas inventarizācijā, jau paguvis paust skepsi par nepieciešamību uzticēt Valsts prezidentam KNAB priekšnieka izraudzīšanos. ...

žurnāls / Numura tēma

ECK un ECT judikatūras terminu īsā skaidrojošā angļu-latviešu vārdnīca

16. Maijs 2017 /NR. 21 (975)

Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās birojs ir uzsācis darbu pie Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā (ECK) un Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) judikatūrā svarīgāko terminu angļu-latviešu vārdnīcas, kuras mērķis ir sniegt šo terminu skaidrojumu latviešu valodā. Vārdnīca veidota, terminus angļu valodā sakārtojot alfabētiskā secībā un katram no tiem sniedzot tulkojumu latviešu valodā, kā arī īsu skaidrojumu par termina saturu. Skaidrojumos galvenokārt ir izmantotas ECT judikatūras atziņas. Turpinājumā tiek sniegts ieskats šajā vārdnīcā. Tā joprojām tiek papildināta un ir pieejama Latvijas pārstāvja starptautiskajās institūcijās biroja tiešsaistes vietnē sadaļā "Pētījumi": http://www.mfa.gov.lv/ministrija/latvijas-parstavis-starptautiskajas-cilvektiesibu-institucijas. ...

Latvijas Republikas prokuratūra

žurnāls / Numura tēma

Kā Eiropas Cilvēktiesību konvencija ietekmējusi Latvijas tiesību sistēmu

16. Maijs 2017 /NR. 21 (975)

Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija (turpmāk – ECK) un Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) judikatūra 20 gadu laikā, kopš Latvijas pievienošanās ECK, ir atstājusi nozīmīgu ietekmi uz Latvija tiesību sistēmu. Dažādās tiesību jomās, tiesu, iestāžu un augstskolu darbā ECK un ECT judikatūras ietekme ir izpaudusies atšķirīgi. Lai noskaidrotu, kas šo 20 gadu laikā Latvijā ir mainījies ECK un ECT judikatūras ietekmē, kā arī to, kā šī ietekme ir izpaudusies dažādās tiesību jomās, žurnāls "Jurista Vārds" aptaujāja augstskolu, tiesu, likumdevēja un izmeklēšanas iestāžu pārstāvjus un ECT tiesnešus, lai pēc iespējas visaptveroši varētu novērtēt ECK un ECT judikatūras ietekmi Latvijā. ...

Inese Nikuļceva

žurnāls / Numura tēma

Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumi: analīze un izpilde Latvijā

16. Maijs 2017 /NR. 21 (975)

Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) un jo īpaši Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) darbības galvenā nozīme ir nevis "sodīt" Konvencijas dalībvalsti par tās pieļautu konkrētu indivīda pamattiesību pārkāpumu, bet likt mainīt savu tiesību sistēmu tā, lai novērstu šādus un līdzīgus pārkāpumus. Turklāt, analizējot ECT spriedumus pret citām dalībvalstīm, valstis var pašas konstatēt savas tiesību sistēmas "vājās vietas", savlaicīgi veicot nepieciešamos uzlabojumus un izvairoties no sūdzību par tās veiktajiem pamattiesību pārkāpumiem izskatīšanas ECT. ...

Aleksejs Dimitrovs

žurnāls / Numura tēma

Eiropas Cilvēktiesību konvencija un Latvija: dažas piezīmes no praktiķa pieredzes

16. Maijs 2017 /NR. 21 (975)

Šo rindu autors Eiropas Cilvēktiesību konvencijas (turpmāk – ECK) ratifikācijas brīdī vēl mācījās skolā. Taču vairāku gadu garumā iekrātā pieredze darbā ar ECK gan Latvijā, gan Eiropas Savienības institūcijās, kā arī piedalīšanās Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) lietās gan pārstāvja statusā, gan konsultējot kolēģus no Latvijas, Igaunijas, Somijas, Vācijas un Lielbritānijas, ļauj izteikt dažas atziņas par ECK sistēmas darbību. ...

žurnāls / Numura tēma

Cilvēktiesību tiesībpolitiskie aspekti: kā rast līdzsvaru

16. Maijs 2017 /NR. 21 (975)

Ministrijas kompetences novērtējums Atbilstoši Tieslietu ministrijas 2015.–2016. gada stratēģijai1 ministrijas misija ir tiesiskuma nodrošināšana Latvijā, kas izpaužas personu tiesību zināšanā un efektīvā tās izmantošanā, drošā sabiedrībā un likuma varas prevalēšanā. Savā darbībā ministrija vadās pēc tiesiskas valsts pamatprincipiem: atklātība, tiesiskā paļāvība, proporcionalitāte, atskaitīšanās un mērķtiecība, lai sasniegtu savus politikas ...

žurnāls / Numura tēma

Latvijas dalības Eiropas Cilvēktiesību konvencijā 20 gadi. Bilance

16. Maijs 2017 /NR. 21 (975)

Šogad aprit 20 gadi kopš 1997. gada 4. jūnija,1 kad Latvija pieņēma vēsturisku likumu, ar ko tā ratificēja Eiropas Padomes (turpmāk – EP) Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju2 (turpmāk – ECK). 20 gadi ir pietiekami ilgs periods, lai izvērtētu iegūto pieredzi un iezīmētu nākotnes plānus. Šim darbam būtu pievienotā vērtība, ne tikai raugoties no Latvijas nacionālās perspektīvas, bet arī ņemot vērā to, ka šo periodu iezīmē vairāki citi svarīgi ar ECK saistīti notikumi. 2018. gadā ECK svinēs 65. jubileju kopš tās stāšanās spēkā, kā arī 20 gadu jubileju, kopš tika likvidēta Eiropas Cilvēktiesību komisija (pirmā instance, kas izskatīja individuālos pieteikumus) un izveidota vienota, pastāvīga, indivīdiem tieši pieejama Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT), kuras jurisdikcija kļuva obligāta.3 Līdz ar to tā vietā, lai analizētu atsevišķus ECT nolēmumus, esgribētu izmantot man doto platformu, lai apkopotu sava veida bilanci par Latvijas dalību ar ECK izveidotajā tiesību aizsardzības sistēmā. ...

žurnāls / Numura tēma

Eiropas Cilvēktiesību konvencijas loma Satversmes tiesas judikatūrā

16. Maijs 2017 /NR. 21 (975)

Latvijas tiesību sistēma ir atvērta tiesību sistēma, jo Latvijai saistošās starptautisko tiesību normas un starptautisko tiesību principi tiek piemēroti tieši.1 Latvijas tiesību normu hierarhijā viena juridiskā ranga starptautisko tiesību normām būs prioritārs raksturs pār tā paša ranga nacionālo tiesību normām. Starptautisko tiesību normas atkarībā no to satura un leģitimācijas pakāpes var izkārtoties dažādos tiesību sistēmas juridiskā ranga līmeņos.2 ...

Kristīne Līce

žurnāls / Numura tēma

Eiropas Cilvēktiesību konvencijas un ECT judikatūras ietekme Latvijā

16. Maijs 2017 /NR. 21 (975)

Attiecības starp valstīm un Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – ECK) radīto sistēmu, kurā ietilpst arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT), vislabāk raksturo vārds "mijiedarbība". Izmantojot Vācijas Federālās konstitucionālās tiesas priekšsēdētāja tēlaino salīdzinājumu, šo mijiedarbību var iztēloties kā "kinētisku skulptūru", kura sastāv no līdzsvarotām un savienotām detaļām un kurā vienas detaļas kustība neizbēgami iekustina otru detaļu.1 Paturot prātā šo salīdzinājumu, šajā rakstā ECK un ECT judikatūras ietekmi Latvijā autore vēlas apskatīt pēc iespējas plaši, pievēršoties gan ECT viedoklim par Latvijai īpaši svarīgiem jautājumiem, gan tiem gadījumiem, kad ECT secinājumi ir izraisījuši pārmaiņas Latvijas normatīvajā regulējumā, gan arī tām situācijām, kas atklāj ECT atbildi uz pārmaiņām Latvijā, jo īpaši Latvijas tiesu praksē. ...

Mārtiņš Mits

žurnāls / Numura tēma

Eiropas Cilvēktiesību konvencijas ratifikācijas process Latvijā

16. Maijs 2017 /NR. 21 (975)

Latvija kļuva par Eiropas Padomes dalībvalsti 1995. gada 10. februārī, un tajā pašā dienā ārlietu ministrs Valdis Birkavs parakstīja Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju jeb Eiropas Cilvēktiesību konvenciju (turpmāk – Konvencija). Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja mudināja Latviju, tāpat kā citas jaunās dalībvalstis, ratificēt Konvenciju gada laikā. Tomēr šis notikums bija jāgaida gandrīz divarpus gadus. ...

žurnāls / Viedoklis

Demokrātijas aizstāvība Latvijā nozīmē iestāšanos par savu valsti

2. Maijs 2017 /NR. 19 (973)

Vācijas Federatīvās Republikas pēckara kanclers, kristīgi demokrātiskais politiķis Konrāds Adenauers 20. gadsimta 50. gados atzina, ka demokrātija vienmēr ir apdraudēta. Klasisks demokrātijas apdraudējums ir, piemēram, korupcija. Tomēr šī raksta uzmanības centrā būs četri šobrīd aktuālie jaunie demokrātijas apdraudējumi: populisms, manipulācija ar sabiedrisko domu, indivīda privātās sfēras izzušana un autonomijas apdraudējums, demokrātijas idejas erozija. ...

žurnāls / Viedoklis

Ievainojamā pasaules kārtība

2. Maijs 2017 /NR. 19 (973)

Tuvojoties Latvijas valsts dibināšanas 100. gadadienai, ir gan iemesls, gan nepieciešamība analizēt Latviju pasaulē, Latvijas pienesumu pasaules procesos un tās kārtības veidošanā 21. gadsimtā. Kādi ir iemesli un kāpēc to vajadzētu darīt? ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Rūpes par sevi kā pienākums

25. Aprīlis 2017 /NR. 18 (972)

Jautājums par veselības aprūpes sistēmu, ārstniecības norisi un veselības aprūpes pakalpojumiem ir īpaši aktuāls šodienas politiskajā un ekonomiskajā situācijā. Tieši normatīvie tiesību akti regulē ne tikai minētos jautājumus, bet arī politisko reformu kopējo ietvaru. Līdzās Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 111. pantā nostiprinātajām ikviena tiesībām uz veselību un medicīniskās palīdzības minimumu Satversmes ievada daļas ceturtā rindkopa cita starpā paredz arī ikviena pienākumu rūpēties par sevi. Līdzīga norma ir iekļauta Ārstniecības likumā,1 kura 5. pants nosaka, ka ikvienam ir pienākums rūpēties un katrs ir atbildīgs par savu veselību. Savukārt saskaņā ar Satversmes 111. pantu ikvienai personai zināmās robežās ir tiesības veikt pasākumus, ko tā uzskata par nepieciešamiem savas veselības nodrošināšanai.2 Indivīda veselībai piemīt ne vien personiska, bet arī sociāla vērtība.3 Savu tiesību un pienākumu realizēšana ir divpusējs process, līdz ar to pamatots, efektīvs un tiesisks situācijas risinājums ir būtisks ieguldījums tiesību un tiesiskās apziņas attīstības virzienā. ...

žurnāls / Informācija

Latviešu valodā pieejami ECT Lielās palātas nolēmumi ar komentāriem

25. Aprīlis 2017 /NR. 18 (972)

Lai apzinātu Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) Lielās palātas judikatūru un aktuālos cilvēktiesību jautājumus, Ārlietu ministrijas Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās birojs ir sagatavojis pārskatu latviešu valodā par ECT Lielās palātas nolēmumiem 2016. gadā.1 Tajā īsi ir aprakstīta katra nolēmuma būtība, sniegta informācija par lietas pieņemamības stadiju un izskatīšanu pēc būtības, piešķirto atlīdzību, kā arī pievienots neliels komentārs. ...

žurnāls / Tiesību politika

Nepieciešams neatkarīgs konstitucionāls orgāns likumdošanas kvalitātes kontrolei

7. Marts 2017 /NR. 10 (964)

Likumdošanas procesu kvantitatīvi ierobežot pašlaik nav iespējams: dzīve mainās ļoti dinamiski, tādēļ rodas aizvien jaunas situācijas, kas prasa normatīvu regulējumu (piemēram, virtuālajā vidē iespējams izdarīt tādus noziedzīgus nodarījumus, kas agrāk nebija iespējami). Tāpat valstij nepārtraukti ir jāievieš prasības, kas izriet no mūsu starptautiskajām saistībām – dalības Eiropas Savienībā, starptautiskiem līgumiem, starptautisko tiesu prakses ...

žurnāls / Tiesību politika

Likumdošanas procesa pilnveidošana: jauna konstitucionāla orgāna piedāvājums

7. Marts 2017 /NR. 10 (964)

Francijā un Nīderlandē valsts konstitucionālo orgānu vidū ir arī tā sauktā Valsts padome (Conseil d"État, Raad van Staat). Nīderlandes Valsts padome ir viens no senākajiem konstitucionālajiem orgāniem pasaulē. Tā ir izveidota 1531. gadā. Šāda konstitucionālā orgāna funkcijas pamatā var būt divējādas. Valsts padome sniedz padomus likumdošanas procesā. Tā var arī darboties kā augstākā administratīvā jurisdikcija. Valsts padomnieki parasti ...

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Tiesībsargs izsludina 2017. gada tiesas procesa izspēli cilvēktiesībās

28. Februāris 2017 /NR. 9 (963)

Jau otro gadu pēc kārtas tiesībsargs rīko tiesas procesa izspēli cilvēktiesībās. Izspēles mērķis ir sekmēt sabiedrības informētību un izpratni par cilvēktiesībām, kā arī veicināt topošo profesionāļu interesi par šo tiesību jomu, aicinot jauniešus cilvēktiesības izvēlēties par savu profesionālo specializāciju. ...

Edgars Oļševskis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesības uz starptautisko aizsardzību Latvijas Republikā. Misija ir iespējama

28. Februāris 2017 /NR. 9 (963)

Neizraidīšanas princips (non-refoulement) atzīstams par cilvēktiesību, kas attiecināma uz personu neatkarīgi no patvēruma pieprasījuma vai galalēmuma patvēruma procedūrā. Izraidot personu uz valsti, kurā tās dzīvība vai veselība ir apdraudēta, par pārkāpējvalsti tiks atzīta ne vien mērķvalsts, bet arī tā valsts, kas izraida. Šis princips ir noteikts ne vien 1951. gada Ženēvas konvencijas 33. pantā, bet arī Konvencijas pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem trešajā pantā. Autors rakstā plaši apskatījis neizraidīšanas principa teorētisko attīstību, kā arī tā piemērošanas problemātiku Latvijā. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Sīrijas krīze un starptautiskās tiesības

28. Februāris 2017 /NR. 9 (963)

Sīrijas krīze ir raisījusi diskusijas gan par tajā iesaistītajiem bruņotajiem spēkiem, gan par karotāju atbildību, gan par karotājiem, kas uz šo valsti aizbraukuši no Latvijas. Šī raksta mērķis ir parādīt šī konflikta hronoloģiju un noskaidrot, kas ir konfliktējošie spēki šajā valstī, kāda ir pasaules lielvaru iesaiste un kā tiek piemērotas ANO Drošības padomes rezolūcijas, kas pieņemtas krīzes iespaidā. ...

žurnāls / Informācija

Valsts prezidenta pilnvaru inventarizācija tuvojas noslēgumam

28. Februāris 2017 /NR. 9 (963)

"Jurista Vārds" jau vairākkārt ziņojis par Saeimas Juridiskās komisijas deputātu darba grupas divu gadu aktivitātēm, apsverot iespējas grozīt Satversmē noteiktās Valsts prezidenta pilnvaras un ievēlēšanas kārtību. 21. februārī noritēja darba grupas kārtējā – desmitā – sēde, un tajā tika aplūkots Satversmes 53. pants (Valsts prezidenta politiskā "neatbildība" un kontrasignācijas institūts), kā arī Valsts prezidenta kreatīvās funkcijas (dalība amatpersonu kandidātu izvēlē, iecelšanā un apstiprināšanā). Sēdē klāt bija gan darba grupas aicinātie konstitucionālo tiesību un politikas eksperti, gan amatpersonas un institūcijas, kuras varētu skart Valsts prezidenta funkciju eventuālā paplašināšana (Valsts kontrole, tiesībsargs, Latvijas Banka, Tieslietu padome, KNAB), ko apsver Saeimas deputāti. Tāpat savu viedokli par Satversmes normām izteica divi bijušie prezidenti – Guntis Ulmanis un Valdis Zatlers. Paredzams, ka 21. martā notiks darba grupas pēdējā sēde (par Satversmes 35., 36. un 54. pantu), kam sekos darba grupas ziņojums Saeimai, kurā tiks pausti deputātu priekšlikumi par Satversmes III nodaļu "Valsts prezidents". Ziņojumu plānots pabeigt šī gada pavasarī, un tas acīmredzot varētu ietvert priekšlikumus izdarīt grozījumus šajā Satversmes nodaļā. ...

žurnāls / Diskusija

Ceļā uz Satversmes ideālo Latviju

14. Februāris 2017 /NR. 7 (961)

Šogad Latvijas Republikas Satversmei aprit 95 gadi. 1922. gada 15. februārī Latvijas Satversmes sapulce pēc nepilnu divu gadu darba – debatēm par Latvijas valsts iekārtu un turpmāko attīstību – pieņēma Latvijas Republikas Satversmi, 30. jūnijā tā tika oficiāli izsludināta, bet 7. novembrī stājās spēkā. Tā ir vienīgā Latvijas valsts konstitūcija līdz pat šim brīdim, turklāt viena no vecākajām spēkā esošajām konstitūcijām Eiropā. ...

Katrīne Ielīte

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Nedzīvi dzimuša bērna un viņa vecāku pamattiesību aizsardzība

7. Februāris 2017 /NR. 6 (960)

Latvijā ir izveidojusies situācija, ka tie bērni, kuri nedzīvi piedzimuši līdz 22. grūtniecības nedēļai, netiek reģistrēti dzimšanas reģistrā, bet tiek iekļauti spontāno abortu statistikā. Normatīvie akti vecākiem neparedz iespēju cilvēka cieņai atbilstošā veidā apbedīt bērnu. Tas ir novedis pie tā, ka medicīnas iestādes šos bērnus nereti kremē kopā ar medicīniskajiem atkritumiem. Saeimā kopš 2014. gada izskatīšanā atrodas likumprojekts "Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā",1 kur cita starpā bija iesniegti priekšlikumi daļējai situācijas risināšanai, tomēr pagaidām virzība nav notikusi un likumprojekts Saeimā ir "iestrēdzis". Raksta mērķis ir iezīmēt galvenās problēmas, kas saistās ar nedzīvi dzimuša bērna un viņa vecāku pamattiesībām, atsevišķi aplūkojot nedzīvi dzimuša bērna cieņas izpratni, vecāku tiesības apbedīt bērnu kā tiesības uz privāto dzīvi, kā arī apskatīt tiesiskā regulējuma problēmu aspektus. ...

žurnāls / Intervija

Vai tiesībsarga darbam ir jēga un rezultāts

7. Februāris 2017 /NR. 6 (960)

Pirms desmit gadiem, 2007. gada 1. janvārī, stājās spēkā Tiesībsarga likums, bet pāris mēnešus vēlāk, 1. martā, Saeima ievēlēja pirmo Latvijas Republikas tiesībsargu, par kuru kļuva bijušais Satversmes tiesas tiesnesis Romāns Apsītis. 2011. gada martā viņu nomainīja Juris Jansons, kurš pērn tiesībsarga amatā tika pārvēlēts uz otru termiņu, tātad līdz 2021. gada 16. martam. Tādējādi J. Jansons Latvijas tiesībsarga institūtu ir veidojis un vadījis lielāko daļu laika jeb teju sešus no kopējiem desmit gadiem. Savukārt tiesībsarga vietniece, Pilsonisko un politisko tiesību nodaļas vadītāja Ineta Piļāne strādāja jau Valsts cilvēktiesību birojā, uz kura bāzes tapa ombuda iestāde. Tādēļ janvāra sākumā sarunā ar "Jurista Vārdu" tiesībsargs un viņa vietniece atskatījās uz darbības pirmo desmitgadi un iezīmēja šā brīža cilvēktiesību lomu un vietu Latvijā. Papildus tam šajā numurā tiesībsarga darbu komentē un vērtē arī institūcijas, kuru ikdienā sadarbība ar ombudu ir ierasta vai neizbēgama. Tāpat tēmas ietvaros iekļauts pārskats par tiesībsarga sniegtajiem priekšlikumiem tiesību aktu grozījumiem un konkrētām problēmām, uz kurām tas vērsis uzmanību un līdzdarbojies, meklējot risinājumus. ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Kārļa Dišlera “Ievads Latvijas valststiesību zinātnē” – atkārtotā izdevumā

31. Janvāris 2017 /NR. 5 (959)

"Mūsu valsts galvenais tiesībnieks", "pārbaudīta vērtība", un zinātnieks, "bez kura darbu pārzināšanas nav iespējama pienācīga Latvijas tiesiskās iekārtas un Satversmes izpratne". Runa, protams, ir par profesora Kārļa Dišlera zinātnisko mantojumu. "Tiesu namu aģentūras" apgādā tikko kā nācis klajā atkārtots 1930. gada grāmatas "Ievads Latvijas valststiesību zinātnē" izdevums, ko publicēšanai, komentējot to atbilstoši mūsdienu Latvijas situācijai, sagatavojuši zinātniskie redaktori Dr. iur. Jānis Pleps un Mg. iur. Signe Terihova. Grāmatas svinīgā atvēršana paredzēta 13. februārī – Latvijas Universitātes 75. konferences juridiskās zinātnes plenārsēdes laikā. Notikumi ir simboliski saistīti, jo visi plenārsēdes priekšlasījumi koncentrēsies uz Latvijas Republikas Satversmi – tās pieņemšanu, situāciju pēc 1934. gada valsts apvērsuma, Satversmes darbības atjaunošanu un Satversmes tiesas praksi. ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Atziņas par ECT ietekmi uz demokratizāciju Austrumeiropā

24. Janvāris 2017 /NR. 4 (958)

2016. gadā Kembridžas Universitātes izdevniecība (Cambridge University Press) izdevusi grāmatu The Impact of the ECHR on Democratic Change in Central and Eastern Europe. Judicial Perspectives (Eiropas Cilvēktiesību tiesas ietekme uz demokrātiskajām pārmaiņām Centrāleiropā un Austrumeiropā. Tiesu perspektīvas). Grāmatu ir sarakstījis autoru kolektīvs, Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) tiesneses Jūlijas Motokas (Iulia Motoc) un Satversmes tiesas tiesneses Inetas Ziemeles zinātniskajā redakcijā. ...

...

7

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

STUDENTA VĀRDS

Rubrika

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Priekšvārds

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Grāmatas

Lekcijas

Periodika

Prakses materiāli

Mūsu autors

Tiesību nozare

Administratīvās tiesības un proc...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Dzīvnieku aizsardzība

Tiesu darba organizācija

Policijas tiesības

Valsts un baznīca

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu apstrāde

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Interešu pārstāvība

E-lieta

Pacientu tiesības

Sankcijas

Militārās tiesības

Trauksmes celšana

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

saturs abonēt

e-žurnāls