Tiesību nozaru katalogs: Administratīvās tiesības un process – Jurista Vārds

Atlasītas 3 tiesību nozares

žurnāls / Numura tēma

Dzīvojam mūsdienās, bet mūsu bērni – viduslaikos?

6. Jūnijs 2017 /NR. 24 (978)

Tālāk rakstītais nav ne zinātnisks traktāts, ne izsmeļošs pētījums par aktuālu problēmu, ne arī pilnīgs visu iespējamo argumentu apkopojums. Tālāk rakstītais ir mēģinājums pievērst uzmanību sarežģītai problēmai, kurai nākamo pāris gadu laikā būtu jārod saprātīgs risinājums. ...

žurnāls / Numura tēma

Ilona Kronberga: ja ir liela politiskā griba, iespējams ir viss

6. Jūnijs 2017 /NR. 24 (978)

Maija sākumā notikušajā "Jurista Vārda" sarunā ar jauno – tikai piecus mēnešus amatā vēl esošo Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšnieci Ilonu Kronbergu nekas neliecināja, ka drīz vien viņa iesniegs atlūgumu un 24. maijs būs pēdējā diena šajā amatā. Publiski izskanējušais iemesls šādam pavērsienam ir it kā pozitīvs – izmaiņas privātajā dzīvē, kas līdzi nes iepriekš neprognozētas pārmaiņas. Tomēr šķiet, ka šis ir gadījums, kad jālasa arī starp rindiņām, jo tie, kas I. Kronbergu pazīst kā personību un profesionāli, zina, ka bērnu tiesību aizsardzības tēma ir viens no viņas aicinājumiem, kuram veltīts arī promocijas darbs, tādēļ viņas potenciāls, ko ieguldīt sistēmā, ir milzīgs un vēlēšanās to darīt – liela un patiesa. Tik pēkšņa atkāpšanās pārsteidza daudzus. Kuluāros runā, ka sistēma nav gatava tādam idejiskajam "smagsvaram" kā I. Kronberga, bet viņa pati šo aspektu nekomentē. "Uzskatīšu, ka to pusgadu velti neesmu saņēmusi algu, ja vismaz daļa no maniem priekšlikumiem tiks paņemta," tā par Labklājības ministrijā iesniegto iepriekš vadītās iestādes attīstības stratēģiju intervijā atzīst bijusī inspekcijas priekšniece, kuras vīzija par to, kādā virzienā orientējama bērnu tiesību aizsardzība Latvijā, vienlaikus arī ievada šo tematisko "Jurista Vārda" numuru. Tas pilnībā veltīts bērnu tiesību jautājumiem dažādos griezumos, tostarp aicinot juristus apsvērt, vai arī viņi, sniedzot savus pakalpojumus, vienmēr tieši bērna intereses izvirza kā prioritāras, jo šī numura slejās ir pausta tēze, ka dažkārt nekas tā nekaitē bērnam kā divu ļoti gudru juristu cīņa pretējās pusēs. ...

žurnāls / Informācija

Atzīmēti 20 gadi kopš Latvijas pievienošanās Eiropas Cilvēktiesību konvencijai

30. Maijs 2017 /NR. 23 (977)

Ar plašu Rīgas Juridiskās augstskolas (RJA) un Ārlietu ministrijas rīkotu diskusiju 19. maijā Tieslietu ministrijas ēkā tika atzīmēta Latvijas Republikas pievienošanās Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai (ECK) 20. gadadiena. Pasākumā piedalījās Latvijas bijušie Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) tiesneši, proti, Satversmes tiesas tiesnese un RJA profesore Ineta Ziemele un Eiropas Savienības Tiesas (EST) tiesnesis un RJA goda profesors Egils Levits, kā arī pašreizējais ECT tiesnesis un RJA asociētais profesors Mārtiņš Mits. Šā gada diskusijas programma bija papildināta ar daudziem padziļinātiem praktiskiem referātiem, ar kuriem uzstājās dažādu institūciju cilvēktiesību lietpratēji. ...

žurnāls / Numura tēma

ECK un ECT judikatūras terminu īsā skaidrojošā angļu-latviešu vārdnīca

16. Maijs 2017 /NR. 21 (975)

Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās birojs ir uzsācis darbu pie Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā (ECK) un Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) judikatūrā svarīgāko terminu angļu-latviešu vārdnīcas, kuras mērķis ir sniegt šo terminu skaidrojumu latviešu valodā. Vārdnīca veidota, terminus angļu valodā sakārtojot alfabētiskā secībā un katram no tiem sniedzot tulkojumu latviešu valodā, kā arī īsu skaidrojumu par termina saturu. Skaidrojumos galvenokārt ir izmantotas ECT judikatūras atziņas. Turpinājumā tiek sniegts ieskats šajā vārdnīcā. Tā joprojām tiek papildināta un ir pieejama Latvijas pārstāvja starptautiskajās institūcijās biroja tiešsaistes vietnē sadaļā "Pētījumi": http://www.mfa.gov.lv/ministrija/latvijas-parstavis-starptautiskajas-cilvektiesibu-institucijas. ...

Latvijas Republikas prokuratūra

žurnāls / Numura tēma

Kā Eiropas Cilvēktiesību konvencija ietekmējusi Latvijas tiesību sistēmu

16. Maijs 2017 /NR. 21 (975)

Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija (turpmāk – ECK) un Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) judikatūra 20 gadu laikā, kopš Latvijas pievienošanās ECK, ir atstājusi nozīmīgu ietekmi uz Latvija tiesību sistēmu. Dažādās tiesību jomās, tiesu, iestāžu un augstskolu darbā ECK un ECT judikatūras ietekme ir izpaudusies atšķirīgi. Lai noskaidrotu, kas šo 20 gadu laikā Latvijā ir mainījies ECK un ECT judikatūras ietekmē, kā arī to, kā šī ietekme ir izpaudusies dažādās tiesību jomās, žurnāls "Jurista Vārds" aptaujāja augstskolu, tiesu, likumdevēja un izmeklēšanas iestāžu pārstāvjus un ECT tiesnešus, lai pēc iespējas visaptveroši varētu novērtēt ECK un ECT judikatūras ietekmi Latvijā. ...

Inese Nikuļceva

žurnāls / Numura tēma

Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumi: analīze un izpilde Latvijā

16. Maijs 2017 /NR. 21 (975)

Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) un jo īpaši Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) darbības galvenā nozīme ir nevis "sodīt" Konvencijas dalībvalsti par tās pieļautu konkrētu indivīda pamattiesību pārkāpumu, bet likt mainīt savu tiesību sistēmu tā, lai novērstu šādus un līdzīgus pārkāpumus. Turklāt, analizējot ECT spriedumus pret citām dalībvalstīm, valstis var pašas konstatēt savas tiesību sistēmas "vājās vietas", savlaicīgi veicot nepieciešamos uzlabojumus un izvairoties no sūdzību par tās veiktajiem pamattiesību pārkāpumiem izskatīšanas ECT. ...

Aleksejs Dimitrovs

žurnāls / Numura tēma

Eiropas Cilvēktiesību konvencija un Latvija: dažas piezīmes no praktiķa pieredzes

16. Maijs 2017 /NR. 21 (975)

Šo rindu autors Eiropas Cilvēktiesību konvencijas (turpmāk – ECK) ratifikācijas brīdī vēl mācījās skolā. Taču vairāku gadu garumā iekrātā pieredze darbā ar ECK gan Latvijā, gan Eiropas Savienības institūcijās, kā arī piedalīšanās Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) lietās gan pārstāvja statusā, gan konsultējot kolēģus no Latvijas, Igaunijas, Somijas, Vācijas un Lielbritānijas, ļauj izteikt dažas atziņas par ECK sistēmas darbību. ...

žurnāls / Numura tēma

Cilvēktiesību tiesībpolitiskie aspekti: kā rast līdzsvaru

16. Maijs 2017 /NR. 21 (975)

Ministrijas kompetences novērtējums Atbilstoši Tieslietu ministrijas 2015.–2016. gada stratēģijai1 ministrijas misija ir tiesiskuma nodrošināšana Latvijā, kas izpaužas personu tiesību zināšanā un efektīvā tās izmantošanā, drošā sabiedrībā un likuma varas prevalēšanā. Savā darbībā ministrija vadās pēc tiesiskas valsts pamatprincipiem: atklātība, tiesiskā paļāvība, proporcionalitāte, atskaitīšanās un mērķtiecība, lai sasniegtu savus politikas ...

žurnāls / Numura tēma

Latvijas dalības Eiropas Cilvēktiesību konvencijā 20 gadi. Bilance

16. Maijs 2017 /NR. 21 (975)

Šogad aprit 20 gadi kopš 1997. gada 4. jūnija,1 kad Latvija pieņēma vēsturisku likumu, ar ko tā ratificēja Eiropas Padomes (turpmāk – EP) Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju2 (turpmāk – ECK). 20 gadi ir pietiekami ilgs periods, lai izvērtētu iegūto pieredzi un iezīmētu nākotnes plānus. Šim darbam būtu pievienotā vērtība, ne tikai raugoties no Latvijas nacionālās perspektīvas, bet arī ņemot vērā to, ka šo periodu iezīmē vairāki citi svarīgi ar ECK saistīti notikumi. 2018. gadā ECK svinēs 65. jubileju kopš tās stāšanās spēkā, kā arī 20 gadu jubileju, kopš tika likvidēta Eiropas Cilvēktiesību komisija (pirmā instance, kas izskatīja individuālos pieteikumus) un izveidota vienota, pastāvīga, indivīdiem tieši pieejama Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT), kuras jurisdikcija kļuva obligāta.3 Līdz ar to tā vietā, lai analizētu atsevišķus ECT nolēmumus, esgribētu izmantot man doto platformu, lai apkopotu sava veida bilanci par Latvijas dalību ar ECK izveidotajā tiesību aizsardzības sistēmā. ...

žurnāls / Numura tēma

Eiropas Cilvēktiesību konvencijas loma Satversmes tiesas judikatūrā

16. Maijs 2017 /NR. 21 (975)

Latvijas tiesību sistēma ir atvērta tiesību sistēma, jo Latvijai saistošās starptautisko tiesību normas un starptautisko tiesību principi tiek piemēroti tieši.1 Latvijas tiesību normu hierarhijā viena juridiskā ranga starptautisko tiesību normām būs prioritārs raksturs pār tā paša ranga nacionālo tiesību normām. Starptautisko tiesību normas atkarībā no to satura un leģitimācijas pakāpes var izkārtoties dažādos tiesību sistēmas juridiskā ranga līmeņos.2 ...

Kristīne Līce

žurnāls / Numura tēma

Eiropas Cilvēktiesību konvencijas un ECT judikatūras ietekme Latvijā

16. Maijs 2017 /NR. 21 (975)

Attiecības starp valstīm un Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – ECK) radīto sistēmu, kurā ietilpst arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT), vislabāk raksturo vārds "mijiedarbība". Izmantojot Vācijas Federālās konstitucionālās tiesas priekšsēdētāja tēlaino salīdzinājumu, šo mijiedarbību var iztēloties kā "kinētisku skulptūru", kura sastāv no līdzsvarotām un savienotām detaļām un kurā vienas detaļas kustība neizbēgami iekustina otru detaļu.1 Paturot prātā šo salīdzinājumu, šajā rakstā ECK un ECT judikatūras ietekmi Latvijā autore vēlas apskatīt pēc iespējas plaši, pievēršoties gan ECT viedoklim par Latvijai īpaši svarīgiem jautājumiem, gan tiem gadījumiem, kad ECT secinājumi ir izraisījuši pārmaiņas Latvijas normatīvajā regulējumā, gan arī tām situācijām, kas atklāj ECT atbildi uz pārmaiņām Latvijā, jo īpaši Latvijas tiesu praksē. ...

Mārtiņš Mits

žurnāls / Numura tēma

Eiropas Cilvēktiesību konvencijas ratifikācijas process Latvijā

16. Maijs 2017 /NR. 21 (975)

Latvija kļuva par Eiropas Padomes dalībvalsti 1995. gada 10. februārī, un tajā pašā dienā ārlietu ministrs Valdis Birkavs parakstīja Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju jeb Eiropas Cilvēktiesību konvenciju (turpmāk – Konvencija). Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja mudināja Latviju, tāpat kā citas jaunās dalībvalstis, ratificēt Konvenciju gada laikā. Tomēr šis notikums bija jāgaida gandrīz divarpus gadus. ...

Madara Šenbrūna

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesības uz taisnīgu tiesu un komercnoslēpumu administratīvajā procesā tiesā

25. Aprīlis 2017 /NR. 18 (972)

Tiesības uz taisnīgu tiesu ir diezgan plaši aplūkotas gan tiesu praksē, gan tiesību zinātnē. Turpretī ļoti minimāli ir pētītas tiesības uz komercnoslēpumu, tādējādi, ņemot vērā raksta ierobežoto apjomu, autore vērsīs lielāku uzmanību tieši tām. Tāpat tiks aplūkota abu minēto pamattiesību realizācija administratīvajā procesā tiesā. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Rūpes par sevi kā pienākums

25. Aprīlis 2017 /NR. 18 (972)

Jautājums par veselības aprūpes sistēmu, ārstniecības norisi un veselības aprūpes pakalpojumiem ir īpaši aktuāls šodienas politiskajā un ekonomiskajā situācijā. Tieši normatīvie tiesību akti regulē ne tikai minētos jautājumus, bet arī politisko reformu kopējo ietvaru. Līdzās Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 111. pantā nostiprinātajām ikviena tiesībām uz veselību un medicīniskās palīdzības minimumu Satversmes ievada daļas ceturtā rindkopa cita starpā paredz arī ikviena pienākumu rūpēties par sevi. Līdzīga norma ir iekļauta Ārstniecības likumā,1 kura 5. pants nosaka, ka ikvienam ir pienākums rūpēties un katrs ir atbildīgs par savu veselību. Savukārt saskaņā ar Satversmes 111. pantu ikvienai personai zināmās robežās ir tiesības veikt pasākumus, ko tā uzskata par nepieciešamiem savas veselības nodrošināšanai.2 Indivīda veselībai piemīt ne vien personiska, bet arī sociāla vērtība.3 Savu tiesību un pienākumu realizēšana ir divpusējs process, līdz ar to pamatots, efektīvs un tiesisks situācijas risinājums ir būtisks ieguldījums tiesību un tiesiskās apziņas attīstības virzienā. ...

žurnāls / Informācija

Latviešu valodā pieejami ECT Lielās palātas nolēmumi ar komentāriem

25. Aprīlis 2017 /NR. 18 (972)

Lai apzinātu Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) Lielās palātas judikatūru un aktuālos cilvēktiesību jautājumus, Ārlietu ministrijas Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās birojs ir sagatavojis pārskatu latviešu valodā par ECT Lielās palātas nolēmumiem 2016. gadā.1 Tajā īsi ir aprakstīta katra nolēmuma būtība, sniegta informācija par lietas pieņemamības stadiju un izskatīšanu pēc būtības, piešķirto atlīdzību, kā arī pievienots neliels komentārs. ...

žurnāls / Informācija

Piektais ziņojums par tieslietu stāvokli Eiropas Savienības valstīs

25. Aprīlis 2017 /NR. 18 (972)

Šī gada 10. aprīlī publiskots piektais ikgadējais Eiropas Komisijas ziņojums par tieslietu stāvokli Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs – The 2017 EU Justice Scoreboard. Dokumentā apkopoti rādītāji par 28 dalībvalstu tiesu sistēmu darba kvalitāti, tiesu neatkarību un tiesas spriešanas efektivitāti, koncentrējoties galvenokārt uz civilo un administratīvo tiesvedību. Ziņojuma galvenie pozitīvie secinājumi: tiesu sistēmas efektivitāte lielā daļā ES dalībvalstu ir palielinājusies, un vairums valstu, kam tas ir bijis nepieciešams, ir veikušas reformas tiesu sistēmā vai vismaz tās sākušas. Šie procesi atspoguļojas arī galvenajos tiesu sistēmas darba rādītājos – lielākajā daļā ES dalībvalstu pēdējos gados ir samazinājušies lietu izskatīšanas termiņi (tai skaitā Latvijā), kas vienlaikus daudzējādā ziņā tomēr saistāms arī ar ekonomiskās krīzes izraisītā lietu pieauguma pārvarēšanu. Taču ziņojumā konstatētas arī problēmas, piemēram, vairākās dalībvalstīs trūcīgām personām ir apgrūtināta pieeja tiesai, sarežģīta informācijas ieguve par tiesu procesiem, augstas tiesu sistēmas izmaksas, lielas tiesu nodevas, sabiedrības neuzticība tiesām u.c. Ziņojums guvis atbalsi arī Latvijā – Tieslietu ministrija ar gandarījumu konstatējusi, ka Latvijas rādītāji šajā pētījumā ir uzlabojušies, savukārt Tieslietu padome Justice Scoreboard 2017 secinājumus apspriedusi savā 24. aprīļa sēdē. ...

Tiesnešu ētikas komisija

žurnāls / Tiesību politika

Par tiesneša rīcību, izmantojot amata prestižu sadzīviskā konfliktā

25. Aprīlis 2017 /NR. 18 (972)

Tiesnešu ētikas komisijas 2017. gada 17. marta atzinums,1 izvērtējot iesniegumu par tiesneša rīcību, izmantojot tiesneša amata prestižu sadzīviskā konfliktā. ...

Anita Kovaļevska

žurnāls / Numura tēma

Grozījumi Administratīvā procesa likuma "D" daļā

4. Aprīlis 2017 /NR. 14/15 (968/969)

1. Ievads Administratīvā procesa likuma "D" daļā ir regulēta administratīvo aktu (astotā sadaļa) un tiesu nolēmumu (devītā sadaļa) piespiedu izpilde. Regulējums ir sadalīts divās sadaļās, jo administratīvo aktu piespiedu izpilde parasti ir vērsta pret privātpersonu (administratīvā akta adresātu), bet tiesas nolēmumi parasti ir jāpilda publisko tiesību subjektam (atbildētājam), jo tiesa ar nolēmumu parasti tieši publisko tiesību ...

Veronika Krūmiņa

žurnāls / Numura tēma

Kasācijas tiesvedība pēc grozījumiem Administratīvā procesa likumā

4. Aprīlis 2017 /NR. 14/15 (968/969)

Ar grozījumiem Administratīvā procesa likumā, kas stājās spēkā 2017. gada 1. martā,1 likuma 6. sadaļā "Tiesvedība kasācijas instances tiesā" tiesību normu tekstā uzskatāmāk atklāta kasācijas instances būtība, kā arī veiktas izmaiņas, kuru mērķis ir padarīt efektīvāku kasācijas tiesvedību. ...

Edvīns Danovskis, Agris Dreimanis

žurnāls / Numura tēma

Pagaidu tiesas aizsardzības līdzekļa izpildes seku novēršana

4. Aprīlis 2017 /NR. 14/15 (968/969)

Ar grozījumiem, kuri stājās spēkā 2017. gada 1. martā, Administratīvā procesa likuma 200. pants papildināts ar ceturto un piekto daļu, savukārt 265. pants – ar trešo un ceturto daļu. Panti regulē pagaidu noregulējuma atcelšanu un sprieduma nekavējošu izpildi. Jaunais regulējums paredz pagaidu noregulējuma un sprieduma nekavējošas izpildes seku novēršanu, ja galīgais lietas izskatīšanas rezultāts ir pretējs attiecīgajam lietā piemērotajam pagaidu tiesas aizsardzības līdzeklim. Ar to administratīvajā procesā tiesā ir ieviests nolēmuma izpildes pagrieziena institūts. ...

žurnāls / Numura tēma

Par Administratīvā procesa likuma grozījumiem saistībā ar publisko tiesību līgumiem

4. Aprīlis 2017 /NR. 14/15 (968/969)

Administratīvā procesa uzsākšanas no jauna institūta attiecināšana uz administratīvo līgumu (85. panta ceturtā daļa, 86. panta ceturtā daļa un 87. panta septītā daļa) Administratīvā procesa likuma 83. un 85.–88. pants regulē administratīvā procesa uzsākšanu no jauna, proti, šajās normās ietvertais regulējums noteic, kuros gadījumos un kādā kārtībā pieļaujams pārskatīt jau noslēgušos administratīvo procesu un atcelt neapstrīdamu administratīvo ...

Agris Dreimanis

žurnāls / Numura tēma

Prasījums par administratīvā akta atzīšanu par prettiesisku

4. Aprīlis 2017 /NR. 14/15 (968/969)

Administratīvā procesa likuma 184. pants paredz pieteikuma priekšmetus jeb prasījumus, par kuriem var iesniegt pieteikumu administratīvajā tiesā. Tostarp tiesā var iesniegt pieteikumu par administratīvo aktu. Taču pieteikuma priekšmets nav pats administratīvais akts kā tāds. Tiesai izsakāms prasījums par noteikta veida tiesisku seku radīšanu. ...

žurnāls / Numura tēma

Izmaiņas normās par atbrīvošanu no valsts nodevas un drošības naudas

4. Aprīlis 2017 /NR. 14/15 (968/969)

Rakstā aplūkoti grozījumi Administratīvā procesa likumā,1 kas attiecas uz procesa dalībnieka atbrīvošanu no valsts nodevas un drošības naudas samaksas. Izmaiņas attiecas, pirmkārt, uz tā dēvētā 29. panta subjekta atbrīvošanu no valsts nodevas samaksas, otrkārt, personas automātisku atbrīvošanu no drošības naudas samaksas, un, treškārt, personas atbrīvošanu no valsts nodevas un drošības naudas samaksas, pamatojoties uz tiesas (tiesneša) lēmumu, it īpaši kontekstā ar tā dēvētajiem traucējošajiem prāvniekiem. ...

Agris Dreimanis

žurnāls / Numura tēma

Valsts nodeva un drošības nauda, tās atmaksa un atlīdzināšana

4. Aprīlis 2017 /NR. 14/15 (968/969)

Ar Administratīvā procesa likuma grozījumiem, kas stājās spēkā 2017. gada 1. martā, ir grozītas likuma normas, kas regulē to, par kādām darbībām maksājama valsts nodeva un drošības nauda, šo maksājumu apmēru, kā arī to atmaksu un valsts nodevas atlīdzināšanu. ...

žurnāls / Numura tēma

Mūsdienīga saziņa tiesvedības procesā

4. Aprīlis 2017 /NR. 14/15 (968/969)

Ar pēdējiem grozījumiem Administratīvā procesa likumā ir mēģināts risināt saziņas jautājumus administratīvā procesa ietvaros. Tiesas, iestādes un procesa dalībnieku savstarpējas saziņas jautājums arvien ir lieta, kam redzama ne tik daudz juridiskā nozīme, kā tīri praktiskā nozīme. Iespēja uzlabot un padarīt efektīvāku savstarpējo saziņu aizvien ir iespēja uzlabot kopējo administratīvā procesa ātrumu un efektivitāti. Pēdējo 15 gadu tendences saziņā ir vērstas uz plašāku elektroniskās saziņas iespēju. Ja vēl pirms 15 gadiem elektroniskā pasta izmantošana bija samērā inovatīva iespēja, tad šobrīd elektroniskās saziņas kanālu klāsts paliek aizvien plašāks un plašāks. Arī valsts ir ieguldījusi ievērojamas pūles, lai izveidotu informācijas sistēmas, kurās var gan glabāt informāciju, gan izmatot šīs sistēmas saziņai. ...

žurnāls / Numura tēma

Par tiesvedības regulējumu pēc Administratīvā procesa likuma grozījumiem

4. Aprīlis 2017 /NR. 14/15 (968/969)

Grozījumi saistībā ar atteikšanos pieņemt pieteikumu un tiesvedības izbeigšanu lietā (191. un 283. pants) Ar grozījumiem, kas stājās spēkā 2017. gada 1. martā, Administratīvā procesa likumā veiktas vairākas izmaiņas 191. pantā, kurā regulēts pieteikuma nepieņemšanas pamats un kārtība, kā arī vienlaikus veikti korespondējošie grozījumi 283. pantā, kurā regulēta kārtība, kādā pārsūdzams lēmums par tiesvedības izbeigšanu lietā. Kā jaunums ...

Agris Dreimanis

žurnāls / Numura tēma

Procesuālā dokumenta kopsavilkums

4. Aprīlis 2017 /NR. 14/15 (968/969)

Ar grozījumiem, kas stājās spēkā 2017. gada 1. martā, papildināta Administratīvā procesa likuma 77. panta pirmā daļa, 186. panta pirmā daļa, 203. panta otrā daļa, 292. panta ceturtā daļa, 318. panta trešā daļa, 331. panta piektā daļa. Papildinājumi paredz, ka gadījumā, ja procesuālajā dokumentā (administratīvā akta apstrīdēšanas iesniegumā, pieteikumā, atbildētāja paskaidrojumā, apelācijas sūdzībā, blakus sūdzībā, kasācijas sūdzībā) ietvertais pamatojums ir apjomīgs (garš), iestāde vai tiesnesis var lūgt attiecīgajam procesa dalībniekam iesniegt tā kopsavilkumu. ...

žurnāls / Numura tēma

Izmaiņas normās par trešajām personām

4. Aprīlis 2017 /NR. 14/15 (968/969)

Ar grozījumiem Administratīvā procesa likumā, kas stājās spēkā 2017. gada 1. martā1 (turpmāk – grozījumi), attiecībā uz trešajām personām ieviestas vairākas izmaiņas. Pirmkārt, sistēmiski sakārtots līdzšinējais regulējums. Ar grozījumiem vispārējais regulējums par trešajām personām apkopots Administratīvā procesa likuma2 28. pantā, 146. pantā atbilstoši šā panta nosaukumam un vietai likumā atstājot tikai normas par trešo personu tiesībām un pienākumiem administratīvajā procesā tiesā, savukārt 204. panta piektā un sestā daļa ir svītrota. Otrkārt, ar grozījumiem precizēts līdzšinējais regulējums, proti, nepieciešamība pamatot lūgumu par trešās personas pieaicināšanu attiecināta arī uz administratīvo procesu iestādē, kā arī konkretizēts, kas var pārsūdzēt lēmumu par trešās personas statusa atņemšanu. Treškārt, ar grozījumiem pilnveidots regulējums par konkrēti neidentificētu personu pieaicināšanu trešās personas statusā, paredzot šādu personu pieaicināšanas kārtību un tiesiskās sekas, ja personas noteiktajā termiņā neizmanto savas tiesības lūgt pieaicināt sevi trešās personas statusā. Ceturtkārt, pilnveidota kārtība pārstāvja noteikšanai gadījumā, ja lietā ir daudz trešo personu ar identisku subjektīvo publisko tiesību aizskārumu. Precizēta arī terminoloģija – vairs nav dalījuma "trešās personas pieaicināšana" un "trešās personas pielaišana", to vietā lietojams viens jēdziens "pieaicināšana". Rakstā grozījumi aplūkoti hronoloģiskā secībā, norādot arī tiesu prakses atziņas, kas attiecībā uz aplūkotajām normām ir aktuālas arī pēc grozījumiem. ...

žurnāls / Numura tēma

Izmaiņas juridiskās palīdzības nodrošinājumā administratīvajā procesā

4. Aprīlis 2017 /NR. 14/15 (968/969)

Kopš 2017. gada 1. marta izdarītas būtiskas izmaiņas Administratīvā procesa likuma 18. pantā, kurš šobrīd izteikts šādā redakcijā: "18. pants. Administratīvā procesa izdevumi un valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība (1) Administratīvais process iestādē privātpersonai ir bez maksas, ja likumā nav noteikts citādi. (2) Par administratīvo procesu tiesā maksā valsts nodevu un drošības naudu šā likuma 13. nodaļā noteiktajā kārtībā un ...

Edvīns Danovskis

žurnāls / Numura tēma

Izmaiņas normās par administratīvo procesu iestādē

4. Aprīlis 2017 /NR. 14/15 (968/969)

Likumu vajag izprast un pareizi piemērot, bet grozīt tikai tad, kad bez grozījumiem dzīvot kļūst grūti Septītie grozījumi Administratīvā procesa likumā pārsvarā skar administratīvo procesu tiesā, taču vairākas izmaiņas ietvertas arī normās, kuras regulē administratīvo procesu iestādē. Apsveicami, ka grozījumi Administratīvā procesa likumā notiek reti, jo par nozari atbildīgā Tieslietu ministrija likumprojektus par grozījumiem Administratīvā ...

Veronika Krūmiņa

žurnāls / Numura tēma

Atsevišķas piezīmes par grozījumiem Administratīvā procesa likumā

4. Aprīlis 2017 /NR. 14/15 (968/969)

2017. gada 2. februārī tika pieņemts un 1. martā stājās spēkā likums "Grozījumi Administratīvā procesa likumā".1 Šā raksta un šajā numurā iekļauto rakstu mērķis ir iepazīstināt izdevuma "Jurista Vārds" lasītājus ar minētajiem grozījumiem, vēršot uzmanību uz konkrētu grozījumu mērķiem un būtību, kas izkristalizējušies likumprojekta izstrādes gaitā. ...

Tiesnešu ētikas komisija

žurnāls / Tiesību politika

Par tiesneša objektivitāti lietas izskatīšanā, aicinot puses uz izlīguma noslēgšanu

4. Aprīlis 2017 /NR. 14/15 (968/969)

Tiesnešu ētikas komisijas 2017. gada 28. februāra atzinums,1 izskatot jautājumu par tiesneša objektivitāti lietas izskatīšanā, aicinot puses uz izlīguma noslēgšanu. ...

Ekonomikas ministrija, Valsts Ieņēmumu dienests, Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvalde, Pārtikas un veterinārais dienests, Valsts vides dienests

žurnāls / Numura tēma

Licencēšanas kārtība saistībā ar uzņēmumu reorganizāciju

14. Marts 2017 /NR. 11 (965)

Vairākām valsts iestādēm, kuras izsniedz atļaujas un licences, lūdzām skaidrojumu par pastāvošo kārtību saistībā ar uzņēmumu reorganizāciju. Ekonomikas ministrijai, Valsts ieņēmumu dienestam, Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldei, Pārtikas un veterinārajam dienestam, Valsts vides dienestam lūdzām sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem: 1. Vai un cik bieži komersanti vēršas ar jautājumiem par licences/atļaujas darbību reorganizācijas sakarā? 2. Vai normatīvie akti paredz automātisku, paātrinātu vai vienkāršotu licencēšanu/atļauju izsniegšanu gadījumā, ja notiek licences vai atļaujas turētāja reorganizācija (piemēram, licences vai atļaujas turētājs tiek sadalīts divās jaunās kapitālsabiedrībās, bet pats beidz pastāvēt, un viena jaunā sabiedrība pilnībā pārņem licencēto saimniecisko darbību)? 3. Ja atbilde uz otro jautājumu ir negatīva, vai tas nozīmē, ka komersantam uz licences vai atļaujas saņemšanas laiku ir jāaptur sava saimnieciskā darbība? 4. Kā praksē šis jautājums tiek risināts? Vai iestāde piedāvā kādus risinājumus? 5. Vai ir kādi ieteikumi komersantiem, kas plāno veikt reorganizāciju, un kas varētu palīdzēt to izdarīt bez pārtraukumiem saimnieciskajā darbībā? ...

Rasma Zvejniece, Augstākā tiesa

žurnāls / Informācija

Būtiskākais Augstākās tiesas darbā 2016. gadā: reforma un civillietu uzkrājuma samazinājums

14. Marts 2017 /NR. 11 (965)

Piektdien, 3. martā, Augstākās tiesas (AT) plēnums jeb tiesnešu kopsapulce izvērtēja AT darbu 2016. gadā. Plēnumā piedalījās 29 no 36 AT tiesnešiem un viens tiesneša pienākumu izpildītājs, kā arī viesi – ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers un tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs. Šajā materiālā sniegts plašāks pārskats par plēnumā izskanējušajām būtiskākajām norisēm AT aizvadītajā gadā. ...

žurnāls / Tiesību politika

Augstākās tiesas tiesneša apsvērumi un jautājumi ētikas komisijai

7. Marts 2017 /NR. 10 (964)

Aizvadītajā nedēļā Tiesnešu ētikas komisijas sēdē tika lemts nākamajā – 10. marta – sēdē skatīt Augstākās tiesas Civillietu departamenta tiesneša Aigara Strupiša iesniegumu, kurā viņš saistībā ar 2017. gada 19. februāra Latvijas Televīzijas 1. programmas raidījumā De Facto izskanējušo informāciju sniedz gan savu izvērstu viedokli par konkrētajiem faktiem, gan arī Tiesnešu ētikas komisijai adresējis vairākus jautājumus. Ņemot vērā faktu, ka šajā iesniegumā atspoguļojas augstākās tiesu instances tiesneša apsvērumi par dažādiem ar tiesneša darbu saistītiem jautājumiem, publicējam šī iesnieguma saīsināto versiju (bez pielikumiem.) ...

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Tiesībsargs izsludina 2017. gada tiesas procesa izspēli cilvēktiesībās

28. Februāris 2017 /NR. 9 (963)

Jau otro gadu pēc kārtas tiesībsargs rīko tiesas procesa izspēli cilvēktiesībās. Izspēles mērķis ir sekmēt sabiedrības informētību un izpratni par cilvēktiesībām, kā arī veicināt topošo profesionāļu interesi par šo tiesību jomu, aicinot jauniešus cilvēktiesības izvēlēties par savu profesionālo specializāciju. ...

Edgars Oļševskis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesības uz starptautisko aizsardzību Latvijas Republikā. Misija ir iespējama

28. Februāris 2017 /NR. 9 (963)

Neizraidīšanas princips (non-refoulement) atzīstams par cilvēktiesību, kas attiecināma uz personu neatkarīgi no patvēruma pieprasījuma vai galalēmuma patvēruma procedūrā. Izraidot personu uz valsti, kurā tās dzīvība vai veselība ir apdraudēta, par pārkāpējvalsti tiks atzīta ne vien mērķvalsts, bet arī tā valsts, kas izraida. Šis princips ir noteikts ne vien 1951. gada Ženēvas konvencijas 33. pantā, bet arī Konvencijas pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem trešajā pantā. Autors rakstā plaši apskatījis neizraidīšanas principa teorētisko attīstību, kā arī tā piemērošanas problemātiku Latvijā. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Sīrijas krīze un starptautiskās tiesības

28. Februāris 2017 /NR. 9 (963)

Sīrijas krīze ir raisījusi diskusijas gan par tajā iesaistītajiem bruņotajiem spēkiem, gan par karotāju atbildību, gan par karotājiem, kas uz šo valsti aizbraukuši no Latvijas. Šī raksta mērķis ir parādīt šī konflikta hronoloģiju un noskaidrot, kas ir konfliktējošie spēki šajā valstī, kāda ir pasaules lielvaru iesaiste un kā tiek piemērotas ANO Drošības padomes rezolūcijas, kas pieņemtas krīzes iespaidā. ...

Tieslietu ministrija

žurnāls / Tiesību politika

Dots starts Latvijas tieslietu sistēmas novērtējumam

21. Februāris 2017 /NR. 8 (962)

Pagājušo otrdien, 14. februārī, valdība apstiprināja ziņojumu par Latvijas tieslietu sistēmas novērtējuma izveidi. Šāds novērtējums paredz pētījumu veikšanu tiesu darbības, maksātnespējas un komerctiesību jomā ar mērķi novērtēt esošo situāciju un iegūt rekomendācijas tieslietu sistēmas turpmākai attīstībai. Valdības akcepts nozīmē zaļo gaismu reāla darba uzsākšanai novērtējuma izstrādē. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Pašvaldības pienākums sakārtot vai nojaukt bīstamu būvi

14. Februāris 2017 /NR. 7 (961)

Būvniecības likuma 21. panta devītā un desmitā daļa pamatā ir vērstas nevis uz tās personas tiesību un tiesisko interešu aizsardzību, kuras īpašumu apgrūtina vai kaut kādā veidā skar attiecīgās būves, bet aizsargā plašāku personu loku un būtībā ir vērstas uz visas sabiedrības interešu aizsardzību (tostarp noteiktos apstākļos vidi būtiski degradējošas vai vides stāvokli apdraudošas būves nojaukšana var tikt skatīta arī kā vides tiesību jautājums). Konstatējot, ka būve sava tehniskā stāvokļa dēļ ir kļuvusi bīstama, pašvaldībai ir jāreaģē un jāpieņem lēmums, ar kuru būves īpašniekam tiek uzdots būves sakārtot (sliktākajā gadījumā – nojaukt). Pienākums valsts pārvaldei, tostarp pašvaldībai, novērst apdraudējumu, izriet no Latvijas Republikas Satversmē nostiprinātajām tiesībām uz dzīvību un veselību. Ne lēmuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšana, ne arī tā tūlītēja neizpildīšana no būves īpašnieka puses nevar būt šķērslis īpašuma sakārtošanai, lai novērstu apdraudējumu. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pieredzes resursi būvuzņēmumu grupās iepirkumu tiesību kontekstā

14. Februāris 2017 /NR. 7 (961)

Pieredzes apvienošanai ir būtiska nozīme būvdarbu publiskās un privātās sadarbības procedūrās. Empīriski šāds būvuzņēmumu sadarbības modelis vairo konkurenci būvniecības konkursos. Pieredzes apvienošana nodrošina vairāk pretendentu, lielāku konkurenci un konkursu pārraudzību. Rezultāts ir likumsakarīgs – zemākas cenas. Šī klasiskā atziņa attiecas gan uz publisko un privāto partnerību, gan uz konvencionāliem iepirkumiem Publisko iepirkumu likuma1 (turpmāk – Iepirkumu likums) izpratnē. Rakstā paustais viedoklis ir koncentrēts uz pieredzes kopīgošanu praksē būvdarbu publisko iepirkumu procedūrās. Proti, konkursos, kuros būvuzņēmumi apvieno pieredzi saskaņā ar Iepirkumu likuma 42. panta trešo daļu.2 Šobrīd varētu būt pamats uzskatīt, ka šo normu piemēro neatbilstoši tās mērķim iepirkumos, kuros piedalās vairāki saistīti būvuzņēmumi – to grupas.3 Noslēguma sadaļā koncentrēts komentārs sniegts par atbilstošu tiesību normu Publisko iepirkumu likumā, kas stāsies spēkā 2017. gada 1. martā.4 Raksta mērķis ir sniegt viedokli par pieredzes kopīgošanas strīdu risināšanu iepirkumu tiesībās. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Jēdziens “darba pienākumu pildīšana ārpus noteiktā darba laika”

7. Februāris 2017 /NR. 6 (960)

Lai darbinieks varētu tikt uzskatīts par tādu, kas ir tā darba devēja rīcībā, šim darbiniekam ir jābūt nostādītam situācijā, kurā viņam juridiski ir pienākums ievērot sava darba devēja instrukcijas un strādāt tā labā. Tādējādi, lai atzītu, ka persona pildījusi darba pienākumus, ne vienmēr ir jākonstatē tieša pienākumu izpilde. Noteicošais faktors ir tas, ka darbinieks ir spiests fiziski atrasties darba devēja noteiktajā vietā un būt pieejams darba devējam, lai vajadzības gadījumā varētu uzreiz sniegt attiecīgos pakalpojumus. ...

Katrīne Ielīte

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Nedzīvi dzimuša bērna un viņa vecāku pamattiesību aizsardzība

7. Februāris 2017 /NR. 6 (960)

Latvijā ir izveidojusies situācija, ka tie bērni, kuri nedzīvi piedzimuši līdz 22. grūtniecības nedēļai, netiek reģistrēti dzimšanas reģistrā, bet tiek iekļauti spontāno abortu statistikā. Normatīvie akti vecākiem neparedz iespēju cilvēka cieņai atbilstošā veidā apbedīt bērnu. Tas ir novedis pie tā, ka medicīnas iestādes šos bērnus nereti kremē kopā ar medicīniskajiem atkritumiem. Saeimā kopš 2014. gada izskatīšanā atrodas likumprojekts "Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā",1 kur cita starpā bija iesniegti priekšlikumi daļējai situācijas risināšanai, tomēr pagaidām virzība nav notikusi un likumprojekts Saeimā ir "iestrēdzis". Raksta mērķis ir iezīmēt galvenās problēmas, kas saistās ar nedzīvi dzimuša bērna un viņa vecāku pamattiesībām, atsevišķi aplūkojot nedzīvi dzimuša bērna cieņas izpratni, vecāku tiesības apbedīt bērnu kā tiesības uz privāto dzīvi, kā arī apskatīt tiesiskā regulējuma problēmu aspektus. ...

žurnāls / Intervija

Vai tiesībsarga darbam ir jēga un rezultāts

7. Februāris 2017 /NR. 6 (960)

Pirms desmit gadiem, 2007. gada 1. janvārī, stājās spēkā Tiesībsarga likums, bet pāris mēnešus vēlāk, 1. martā, Saeima ievēlēja pirmo Latvijas Republikas tiesībsargu, par kuru kļuva bijušais Satversmes tiesas tiesnesis Romāns Apsītis. 2011. gada martā viņu nomainīja Juris Jansons, kurš pērn tiesībsarga amatā tika pārvēlēts uz otru termiņu, tātad līdz 2021. gada 16. martam. Tādējādi J. Jansons Latvijas tiesībsarga institūtu ir veidojis un vadījis lielāko daļu laika jeb teju sešus no kopējiem desmit gadiem. Savukārt tiesībsarga vietniece, Pilsonisko un politisko tiesību nodaļas vadītāja Ineta Piļāne strādāja jau Valsts cilvēktiesību birojā, uz kura bāzes tapa ombuda iestāde. Tādēļ janvāra sākumā sarunā ar "Jurista Vārdu" tiesībsargs un viņa vietniece atskatījās uz darbības pirmo desmitgadi un iezīmēja šā brīža cilvēktiesību lomu un vietu Latvijā. Papildus tam šajā numurā tiesībsarga darbu komentē un vērtē arī institūcijas, kuru ikdienā sadarbība ar ombudu ir ierasta vai neizbēgama. Tāpat tēmas ietvaros iekļauts pārskats par tiesībsarga sniegtajiem priekšlikumiem tiesību aktu grozījumiem un konkrētām problēmām, uz kurām tas vērsis uzmanību un līdzdarbojies, meklējot risinājumus. ...

žurnāls / Intervija

Administratīvais līgums – līdz šim nenovērtēta iespēja

31. Janvāris 2017 /NR. 5 (959)

Pēc aptuveni gadu ilgas izpētes un sagatavošanas darba pirms pāris nedēļām plašākai auditorijai tika prezentētas Tieslietu ministrijas izstrādātās administratīvo līgumu slēgšanas vadlīnijas. Konkrētāk – tās sagatavojušas Tieslietu ministrijas Valststiesību departamenta direktore Anda Smiltēna un Administratīvo tiesību nodaļas vadītāja Guna Kukle. Autores vadlīniju sagatavošanas procesā ir apzinājušas, ka, neraugoties uz minētā tiesību institūta ietveršanu normatīvajos aktos jau vairāk nekā desmit gadus, šāda līguma slēgšana starp privātpersonu un valsts iestādi praksē nenotiek bieži un, šķiet, līdz šim nav pienācīgi novērtēta. Tādēļ nelielā sarunā ar A. Smiltēnu "Jurista Vārds" rod atbildes uz jautājumiem, vai un kam var kalpot administratīvais līgums un tā noslēgšanas procesa atvieglošanai paredzētās vadlīnijas. ...

Artūrs Gurskis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Izslēgšana par iepriekš nepildītiem līgumiem publiskajos iepirkumos

24. Janvāris 2017 /NR. 4 (958)

Dzirdot vārdus "melnais saraksts", cilvēkiem nereti rodas asociācijas ar sarakstu, kurā ir iekļautas noteiktas personas, kuras kaut ko ir pārkāpušas un kurām līdz ar to ir liegta dalība konkrētos pasākumos vai liegts veikt konkrētas darbības. Šāds piegādātāju melnā saraksta institūts, kas ierobežo riskantu piegādātāju dalību publiskajos iepirkumos, ir izveidots un jau darbojas Lietuvas publisko iepirkumu reglamentējošajos tiesību aktos. Par to rakstīju iepriekšējā publikācijā "Direktīvas 2014/24/ES pārņemšana Latvijā un Lietuvā". Lietuvas tiesību aktos piegādātāju melnā saraksta institūts pastāv kopš 2016. gada 1. janvāra. ...

Edgars Pastars, Sandija Novicka, Jānis Priekulis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Iestāžu vadlīnijas – labā prakse vai likuma atrunas principa pārkāpums

24. Janvāris 2017 /NR. 4 (958)

Ņemot vērā dzīves gadījumu sarežģītību un atšķirību, ārējie normatīvie akti nekad nebūs tik skaidri, lai tie paredzētu visu, ko lasītāja acij kārotos redzēt. Lai ikvienam tiesību normas adresātam būtu saprotams, kā šis akts ietekmēs viņa pienākumus vai tiesības, iestādes aizvien biežāk izmanto iespēju sniegt papildu paskaidrojumus, izdodot iekšējos normatīvos aktus, ar kuriem skaidro ārējo normatīvo aktu piemērošanu, – vadlīnijas, ieteikumus, metodiskos norādījumus, kurus šā raksta ietvaros apzīmēsim par vadlīnijām. ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Atziņas par ECT ietekmi uz demokratizāciju Austrumeiropā

24. Janvāris 2017 /NR. 4 (958)

2016. gadā Kembridžas Universitātes izdevniecība (Cambridge University Press) izdevusi grāmatu The Impact of the ECHR on Democratic Change in Central and Eastern Europe. Judicial Perspectives (Eiropas Cilvēktiesību tiesas ietekme uz demokrātiskajām pārmaiņām Centrāleiropā un Austrumeiropā. Tiesu perspektīvas). Grāmatu ir sarakstījis autoru kolektīvs, Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) tiesneses Jūlijas Motokas (Iulia Motoc) un Satversmes tiesas tiesneses Inetas Ziemeles zinātniskajā redakcijā. ...

Augstākā tiesa

žurnāls / Tiesību politika

Augstākās tiesas darbības stratēģija 2017.–2019. gadam

17. Janvāris 2017 /NR. 3 (957)

Pagājušā gada nogalē, tas ir, 2016. gada 22. decembrī, ar Augstākās tiesas priekšsēdētāja rīkojumu ir apstiprināta Augstākās tiesas darbības stratēģija 2017.–2019. gadam. Tajā ir noteiktas divas prioritārās darbības jomas: efektīva un kvalitatīva tiesas spriešana un Augstākās tiesas autoritātes stiprināšana. Katrai no šīm jomām izvirzīti mērķi un uzdevumi to sasniegšanai (stratēģija pilnā versijā pieejama Augstākās tiesas mājaslapā, šeit publicēts izvilkums no tās1). ...

žurnāls / Tiesību politika

Atskats uz aizvadīto gadu tieslietu sistēmā

3. Janvāris 2017 /NR. 1 (955)

Par ikgadēju tradīciju jau ir kļuvusi "Jurista Vārda" lasītāju informēšana par Tieslietu ministrijas tiesu sektora paveikto aizvadītajā gadā. Arī šogad, turpinot šo tradīciju, tiek sniegta plašāka informācija par Tieslietu ministrijas tiesu sektorā īstenotajām aktivitātēm 2016. gadā, kā arī sniegts neliels ieskats par 2017. gadā sagaidāmo. ...

...

9

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

STUDENTA VĀRDS

Rubrika

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Priekšvārds

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Grāmatas

Lekcijas

Periodika

Prakses materiāli

Mūsu autors

Tiesību nozare

Administratīvās tiesības un proc...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Dzīvnieku aizsardzība

Tiesu darba organizācija

Policijas tiesības

Valsts un baznīca

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu apstrāde

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Interešu pārstāvība

E-lieta

Pacientu tiesības

Sankcijas

Militārās tiesības

Trauksmes celšana

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

2. Jūlijs 2024

saturs abonēt

e-žurnāls