Tiesību nozaru katalogs: Administratīvās tiesības un process

Administratīvās tiesības un process Tiesu iekārta

Tiesvedību mijiedarbība bērnu tiesību aizsardzības strīdos

16. Jūnijs 2020 /NR. 24/25 (1134/1135)

Vecāku savstarpējie no ģimenes tiesībām izrietošie strīdi pamatā tiek risināti civiltiesiskā kārtībā. Taču ir atsevišķi ģimenes tiesību aspekti, kas tiek risināti arī administratīvajā procesā. Visbiežāk tie ir strīdi saistībā ar bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu vecākiem. Tas šos jau tāpat jutīgos strīdus padara arī komplicētus. Šā raksta mērķis ir ieskicēt atsevišķus problēmjautājumus administratīvo lietu izskatīšanā šo kategoriju lietās gadījumos, kad vecāki vienlaikus ir iesaistīti arī civiltiesiskā tiesvedībā. ...

žurnāls / Intervija

Tiesu vara savu neatkarību vēl nav sasniegusi. Kāds bijis 12 gadu posms Latvijas tiesu dzīvē

2. Jūnijs 2020 /NR. 22 (1132)

Pēc divām nedēļām, 16. jūnijā, amatā stāsies jauns Augstākās tiesas priekšsēdētājs – Aigars Strupišs. Viņa kandidatūru kā vienīgo šim amatam izvirzīja Augstākās tiesas plēnums, atbalstīja Tieslietu padome un 21. maijā vienprātīgi apstiprināja Saeima. Bet līdz 15. jūnijam Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatā ir Ivars Bičkovičs, kurš šos pienākumus pildījis likumā "Par tiesu varu" noteikto maksimālo laiku – divus termiņus pēc kārtas, kopumā 12 gadus. Pirmo reizi par Augstākās tiesas priekšsēdētāju viņš tika apstiprināts 2008. gadā (uz septiņiem gadiem), bet atkārtoti – 2015. gadā (pēc likuma grozījumiem – uz pieciem gadiem). Pirms iecelšanas šajā amatā viņš bija Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētājs, kā arī vadīja Latvijas Tiesnešu biedrību. Tiesneša darbu viņš turpinās arī pēc 15. jūnija. ...

Līna Kovalevska, Ivars Austers

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Uzticēšanās tiesnešiem un sociālais cinisms

26. Maijs 2020 /NR. 21 (1131)

Raksta mērķis ir noskaidrot, vai pastāv saikne starp sociālo cinismu kā sociālo aksiomu kopu un uzticēšanos tiesnešiem. Diskusijas par uzticamību tiesai regulāri parādās plašsaziņas līdzekļos un sociālajos tīklos, un viens no šādiem uzskatāmiem gadījumiem bija arī nesenās publiskās debates par tiesas spriedumu tā sauktajā Zolitūdes lietā,1 kuru ietvaros tika arī apšaubīts tiesas lemtais. ...

Anita Zikmane

žurnāls / Informācija

Darba grupa veic aptauju, lai noskaidrotu ilgo tiesvedību cēloņus

28. Aprīlis 2020 /NR. 17 (1127)

Liecinieku klātbūtnes nodrošināšana, novēloti iesniegti pierādījumi un nepieciešamība iegūt papildu pierādījumus ir vieni no biežākajiem cēloņiem ilgām tiesvedībām – liecina tiesu procesos iesaistīto personu aptaujas rezultāti. Aptaujā, ko veica Augstākās tiesas izveidotā darba grupa tiesvedību ilgumu izpētei, piedalījās gandrīz 1000 tiesnešu, advokātu un prokuroru, un tās rezultāti tiks izmantoti priekšlikumu izstrādei, kuri jāiesniedz Tieslietu padomei līdz 1. oktobrim. ...

žurnāls / Tiesību politika

Par lietas objektīvas izskatīšanas ietekmēšanu

28. Aprīlis 2020 /NR. 17 (1127)

Tiesnešu ētikas komisijas 2020. gada 20. marta skaidrojums par lietas objektīvas izskatīšanas ietekmēšanu.1 ...

žurnāls / Tiesību politika

Par tiesnešu komunikāciju, nosakot krimināllietas iztiesāšanas laiku

14. Aprīlis 2020 /NR. 15 (1125)

Tiesnešu ētikas komisijas 2020. gada 17. janvāra skaidrojums1 par to, vai ir saskatāms tiesneša ētikas normu pārkāpums, ja tiesnesis rakstveidā pieprasa citam tiesnesim sniegt paskaidrojumu ar konkrētiem jautājumiem par tiesneša rīcību, nosakot krimināllietas iztiesāšanas laiku, turklāt nosūtot šo vēstuli arī lietas dalībniekam – aizstāvim. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Likuma "Par valsts institūciju darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību" komentāri

14. Aprīlis 2020 /NR. 15 (1125)

Aptuveni trīs nedēļas pēc tam, kad 2020. gada 12. martā sākās Ministru kabineta (turpmāk – MK) sakarā ar Covid-19 pandēmiju izsludinātais ārkārtējais stāvoklis,1 Saeima ārkārtas sēdē 3. aprīlī steidzamības kārtībā pieņēma likumu "Par valsts institūciju darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību", ko Valsts prezidents oficiālajā izdevumā izsludināja 4. aprīlī.2 ...

Aigars Strupišs

žurnāls / Viedoklis

Skatījums uz Senāta un tiesu sistēmas stāvokli un attīstību

14. Aprīlis 2020 /NR. 15 (1125)

Būdams Augstākās tiesas priekšsēdētāja amata kandidāts, 2020. gada 30. martā Tieslietu padomes sēdē prezentēju savu skatījumu uz Senāta un tiesu sistēmas stāvokli un attīstību, kā arī sniedzu atbildes uz Tieslietu padomes locekļu jautājumiem. Pēc "Jurista Vārda" aicinājuma esmu sagatavojis pārskatu par Tieslietu padomes sēdē izskanējušo,1 lai tā saturs būtu pieejams plašākai auditorijai. ...

Jurista Vārds

žurnāls / Informācija

Pastāvīgi uzraudzīs, kā dalībvalstīs ievēro tiesiskumu

7. Aprīlis 2020 /NR. 14 (1124)

Tiesiskums ir viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem, lai nodrošinātu efektīvu Eiropas Savienības (ES) tiesību aktu piemērošanu un dalībvalstu savstarpēju uzticēšanos, tāpēc ES ir svarīgi, lai dalībvalstīs tiesiskums, kas paredz vienlīdzīgas attieksmes nodrošināšanu likuma priekšā un individuālo tiesību aizsardzību, lai novērstu valsts iestāžu pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un nodrošinātu lēmumu pieņēmēju saukšanu pie atbildības. Tiesiskuma stiprināšana ir arī viena no Eiropas Komisijas (EK) prioritātēm 2019.–2024. gadam.1 ...

žurnāls / Informācija

Eiropas valstis aicina krīzes laikā neapdraudēt demokrātiju

7. Aprīlis 2020 /NR. 14 (1124)

Reaģējot uz Ungārijā notiekošajiem procesiem, kas rada bažas, ka, izmantojot krīzes situāciju, valdība var apdraudēt demokrātijas pamatus, 13 Eiropas Savienības valstis (Beļģija, Dānija, Somija, Francija, Vācija, Grieķija, Īrija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Portugāle, Spānija un Zviedrija) 1. aprīlī nāca klajā ar diplomātisku paziņojumu, kam 2. aprīlī pievienojās arī trīs Baltijas valstis. Beļģijas, Dānijas, Somijas, ...

Tiesnešu ētikas komisija

žurnāls / Tiesību politika

Par tiesneša izturēšanos tiesas sēdē

31. Marts 2020 /NR. 13 (1123)

Tiesnešu ētikas komisijas 2019. gada 13. decembra atzinums1 par tiesneses rīcību un uzvedību tiesas sēdē. ...

žurnāls / Tiesību politika

Vadlīnijas rajona (pilsētu) un apgabaltiesu darba organizēšanai ārkārtējās situācijas laikā

24. Marts 2020 /NR. 12 (1122)

Ņemot vērā Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojuma Nr. 103 "Par ārkārtējas situācijas izsludināšanu" 4.26. punktu un Augstākās tiesas priekšsēdētāja 2020. gada 16. marta paziņojumu, lai novērstu riskus tiesu apmeklētāju un tiesas personāla veselībai un pielāgotu tiesu darbu valstī noteiktajiem piesardzības pasākumiem, nosaku šādas vadlīnijas1 attiecībā uz rajona (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu (turpmāk – ...

Dina Gailīte

žurnāls / Juridiskā literatūra

Grāmata – administratīvās atbildības reformas palīgs

18. Februāris 2020 /NR. 7 (1117)

Tiesu namu aģentūras apgādā izdotie Administratīvās atbildības likuma komentāri ir unikāls izdevums vismaz divu iemeslu dēļ. Tas, iespējams, ir pirmais gadījums, kad likuma komentāri ir izdoti vēl pirms likuma spēkā stāšanās (tā gaidāma šī gada 1. jūlijā). Turklāt komentāru atvēršanas svētki 13. februārī notika Rīgas Centrāltirgū, arī tas juridiskās literatūras vēsturē ir nebijis gadījums. ...

Rolands Vītiņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Privātpersonu tiesības pieprasīt un saņemt informāciju: aktualitātes un tiesu prakses atziņas

4. Februāris 2020 /NR. 5 (1115)

Nesenais Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta (turpmāk – Augstākā tiesa) 2019. gada 26. septembra spriedums lietā Nr. SKA-476/2019 (Nr. A420187717)1 norāda uz to, ka jautājums par privātpersonu tiesībām pieprasīt un iegūt informāciju joprojām nav zaudējis savu aktualitāti administratīvo tiesu praksē. Augstākā tiesa ir norādījusi uz atšķirīgu informācijas pieprasījuma izpildes kārtību atkarībā no informācijas ...

Madara Meļņika

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Personas, par kuras iespējamo rīcību celta trauksme, tiesību aizsardzība

21. Janvāris 2020 /NR. 3 (1113)

Jau kādu laiku gan medijos, gan uzņēmumu iekšienē apspriests jautājums par Trauksmes celšanas likumu, tā prasībām un iekšējās trauksmes celšanas sistēmas izveides pienākumu. Šobrīd, šķiet, pirmais diskusiju vilnis ir norimis un daži no principiem kļuvuši skaidri: personām jāpastāv iespējai iesniegt trauksmes cēlēja ziņojumu, un uzņēmumiem jānodrošina iesniedzēja identitātes aizsardzība. Tomēr – kā ir ar personas, par kuras iespējamo pārkāpumu ziņojums iesniegts, tiesību aizsardzību? Kā redzams praksē, reizēm šis faktors tiek aizmirsts. Tomēr velti, jo arī šīs personas būtu jāaizsargā no nepamatotiem aizskārumiem un to tiesību aizskārums var draudēt ar sekām pašam uzņēmumam. ...

Kristīne Miļevska

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Ceļā uz Ekonomisko lietu tiesas izveidi

7. Janvāris 2020 /NR. 01 (1111)

Tieslietu politikas un tiesu sistēmas efektivitātei ir nozīmīga loma valsts tautsaimniecības attīstībā. Efektīva un kvalitatīva tiesu sistēma ir būtisks aspekts, kas ietekmē komercdarbības vidi un līdz ar to arī Latvijas iedzīvotāju labklājības līmeni. Uzņēmējdarbības ietvaros nenoliedzami būtiska nozīme ir tam, cik ātri var panākt savu tiesību aizsardzību tiesā, tomēr vienlīdz svarīgi ir nodrošināt augstu nolēmumu kvalitāti un taisnīguma atjaunošanu. ...

Solvita Kalniņa-Caune, Lina Savicka

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kā nodrošināt tiesnešu kompetenci Latvijā

7. Janvāris 2020 /NR. 01 (1111)

Tiesnešu tālākizglītības jautājums ir viens no tiem, kas ik pa laikam tiek minēts konferencēs, juridiskos rakstos, un šī pieminēšana dažreiz rada iespaidu, ka tiesneši nav pietiekami izglītoti. Ir daudz atceltu tiesu nolēmumu, atšķirīga tiesu prakse vai sprieduma rezultāts nav apmierinājis kādu no pusēm vai pat tiesu politikas veidotāju. Sniegt ieskatu tajā, vai tiesneši mācās, kādi ir tiesnešu tālākizglītības izaicinājumi, ...

Inita Ilgaža

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Cik garš ir ceļš līdz tiesas spriedumam

7. Janvāris 2020 /NR. 01 (1111)

Domājot par lietu izskatīšanas vidējiem termiņiem kā rādītāju tiesu efektivitātei, jāatgādina, ka dati par vidējo lietu izskatīšanas ilgumu ir matemātisku darbību rezultāts un tie vienmēr jāskatās kontekstā gan ar citiem statistikas rādītājiem, gan reālo situāciju (normatīvo aktu izmaiņām un veiktajām reformām attiecīgajā periodā un pirms tā). Nepārzinot kontekstu vai neiedziļinoties tajā, var nonākt pie kļūdainiem secinājumiem. ...

Daiga Vilsone

žurnāls / Tiesību politika

Modernas, kvalitatīvas un efektīvas 21. gadsimta tiesas komunikācija

7. Janvāris 2020 /NR. 01 (1111)

Nemaz nav sen, kad, tiesnešu ieskatā, komunikācija par tiesas pieņemtu nolēmumu tika uzskatīta kā papildu darbs vai darbs, kas jāveic kādam citam – tiesu komunikatoriem, Tiesu administrācijai. Šāda pieeja tika balstīta gramatiskā tiesību normu iztulkojumā, atsaucoties uz likuma "Par tiesu varu" 11. panta trešajā daļā noteikto, ka nevienam nav tiesību pieprasīt no tiesneša atskaiti vai paskaidrojumus par to, kā izskatīta ...

Inga Putra

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Administratīvā pārkāpuma process arī tiesās uz pārmaiņu sliekšņa

17. Decembris 2019 /NR. 50/51/52 (1108/1109/1110)

Esmu viena no Administratīvās atbildības likumā noteiktajām personām, kas veic administratīvā pārkāpuma procesu, jo starp manām specializācijām ir administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšana, tāpēc ar lielām cerībām gaidu jaunā likuma spēkā stāšanos, kas būs atskaites punkts administratīvā pārkāpuma procesa jaunai kvalitātei un izaicinājums visiem Administratīvās atbildības likuma piemērotājiem. Nenoliedzami, paies laiks, kamēr amatpersonas un tiesas (tiesneši) būs vienisprātis par procesa jauno kvalitāti, kamēr apzinās gan likuma nepilnības, gan pozitīvos ieguvumus, pielāgos domāšanu un darba procesu jaunajai procedūrai. Taču kopumā atzinīgi vērtēju likuma izstrādātāju ieguldīto darbu. Raksta mērķis ir ielūkoties administratīvā pārkāpuma procesa norisē pirmās instances tiesā, izceļot dažus pozitīvus un ne tik pozitīvus aspektus. ...

Juris Stukāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesvedība administratīvā pārkāpuma procesā

17. Decembris 2019 /NR. 50/51/52 (1108/1109/1110)

Vairāk nekā pirms gada Saeima pieņēma Administratīvās atbildības likumu – ilgi gaidītu un rūpīgi mūsdienām gatavotu atbilstošu regulējumu. Bet šobrīd, kad paziņots par likuma spēkā stāšanās laika atlikšanu, nav zināms, vai atlikšana ir vienreizēja un kad jaunais administratīvo pārkāpumu regulējums būs spēkā, jo likumdevējam nav ierobežojumu, cik reizes var atlikt pieņemta likuma spēkā stāšanās laiku. Tomēr, cerot, ka likuma spēkā stāšanās brīdis tiks atlikts tikai vienreiz, vēlos pievērst uzmanību būtiskiem aspektiem, kas ir manījušies jaunajā regulējumā saistībā ar tiesas lomu, aizsargājot pastāvošo tiesisko iekārtu, nodrošinot efektīvu administratīvā pārkāpuma procesu un panākot tiesisko attiecību taisnīgu noregulēšanu. ...

Jānis Neimanis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesnešu apspriedes noslēpums

10. Decembris 2019 /NR. 49 (1107)

Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments 2019. gada 20. jūnija spriedumā lietā Nr. SKK-125/2019 atzina, ka par tiesas apspriedes noslēpuma pārkāpumu atzīstams gadījums, kad saīsinātā nolēmuma noraksts tiek izsniegts tūlīt pēc saīsinātā sprieduma pasludināšanas un to izgatavojusi persona, kas nav tiesas sastāvā.1 Raksts tiek veltīts šā nolēmuma kritikai. ...

žurnāls / Viedoklis

Tiesnešu ētikas komisijas viedoklis par ex parte sarunām

26. Novembris 2019 /NR. 47 (1105)

Tiesnešu ētikas komisijas 2019. gada 11. oktobra atzinums1 saistībā ar lūgumu izvērtēt policijas priekšnieka pienākumu izpildītāja sūdzību par tiesneša rīcību administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanā. ...

Saulvedis Vārpiņš

žurnāls / Viedoklis

Ir nepamatoti reducēt lietu lēnās iztiesāšanas iemeslus tikai uz advokātiem

5. Novembris 2019 /NR. 44 (1102)

Šajā rakstā pausts autora viedoklis jeb pārdomas par priekšlikumiem advokātu elektronisko noslodzes kalendāru padarīt informatīvu un izdarīt izmaiņas kriminālprocesuālajā regulējumā par advokātu dalību tiesas sēdēs. ...

žurnāls / Tiesību politika

Augstākās tiesas plēnums atzīst, ka ģenerālprokurora atlaišanai nav pamata

29. Oktobris 2019 /NR. 43 (1101)

Augstākās tiesas plēnums 18. oktobrī uzklausīja un apsprieda senatores Marikas Senkānes ziņojumu par prokurora atlaišanas pamatu pārbaudi, uzklausīja ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru un tieslietu ministru Jāni Bordānu. Pēc uzklausīšanas un apspriedes Augstākās tiesas plēnums 18. oktobra sēdē vienbalsīgi atzina, ka ģenerālprokurora atlaišanai nav pamata.1 Piedāvājam izvilkumu no Ziņojuma par ģenerālprokurora atlaišanas pamatu pārbaudes rezultātiem.2 ...

žurnāls / Intervija

Pirmās instances tiesa – zobrats kopējā mehānismā

22. Oktobris 2019 /NR. 42 (1100)

Kopš teritoriālās reformas noslēguma 2018. gada 1. martā, kuras rezultātā 34 rajona (pilsētas) tiesu vietā Latvijā darbojas vairs tikai deviņas, aizritējis jau vairāk nekā pusotrs gads, un tas ļāvis izdarīt pirmos secinājumus par reformas efektivitāti. Tomēr, kā sarunā atklāj Valmieras rajona tiesas priekšsēdētājs Jānis Grīnbergs, šis tiesu sistēmas pilnveides process ir nebeidzams, jo šobrīd tiesām jau ir jauni izaicinājumi – kopš 2019. gada 1. jūnija ir noteikta zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu pilnīga iekļaušana rajona (pilsētas) tiesu sastāvā,1 tādēļ šai likumdevēja gribai jārod arī praktiskais izpildījums, kas normatīvo aktu līmenī, šķiet, bija vieglāk, nekā tagad ir realitātē. Rajona tiesas seko līdzi arī Tieslietu ministrijas nodomam par speciālo ekonomisko lietu tiesu,2 kuras izveidi Ministru kabinets konceptuāli atbalstīja šā gada 20. augustā un kas nešaubīgi sola pārmaiņas līdzšinējā kārtībā. Tādēļ, viesojoties Valmierā, "Jurista Vārds" uzklausīja J. Grīnberga viedokli par to, kā aizvadītās un vēl gaidāmās reformas tiek uzņemtas, raugoties no rajona tiesas darba skatpunkta. Savukārt interviju papildina vēl citu rajona (pilsētas) tiesu pārstāvju un nozares tiesībpolitikas veidotāja viedokļi par tiesu teritoriālās reformas galvenajiem ieguvumiem un arī blaknēm, ko uzrādījusi prakse. ...

Inese Siliņeviča, Līga Ašmane, Ilgvars Jaunģelže, Jānis Šauša, Pēteris Novičenoks

žurnāls / Viedoklis

Secinājumi par tiesu teritoriālās reformas efektivitāti

22. Oktobris 2019 /NR. 42 (1100)

Pēc "Jurista Vārda" aicinājuma rajona (pilsētas) tiesas1 ir formulējušas savu viedokli par tiesu teritoriālo reformu un tās efektivitāti, norādot gan ieguvumus, gan arī negatīvos blakusefektus, ja prakse tādus ir izgaismojusi. Atgādinot par reformas mērķiem un uzdevumiem, papildus pievienots arī nozares tiesībpolitikas veidotāja – Tieslietu ministrijas – viedoklis. ...

Āris Kakstāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Azartspēļu reklāmas regulējuma un uzraudzības problēmas

1. Oktobris 2019 /NR. 39 (1097)

Starp populārākajām sporta veidu federācijām ar uguni var meklēt tādas, kuras savu sporta veidu sacensībām spēj pilnībā likumīgi izvēlēties sponsorus. Precīzāk – ir diskutabla vairāku federāciju un čempionātu prakse saistībā ar Azartspēļu un izložu likuma 41. panta piekto daļu, ciktāl var runāt par sporta likmju kā azartspēļu paveida popularizēšanu. ...

Kārlis Piģēns

žurnāls / Citu pieredze

Robottiesnesis – Igaunijā iecerētais mākslīgā intelekta rīks

24. Septembris 2019 /NR. 38 (1096)

Mūsu kaimiņvalsts Igaunija ir nospraudusi mērķi līdz 2019. gada beigām izstrādāt un uzsākt testēt informācijas tehnoloģiju veidotu sistēmu, kurā tiesas nolēmumi civillietās līdz prasījuma summai 7000 eiro tiks izskatīti automātiski, izveidojot tā saukto robottiesnesi.1 Tas iecerēts, lai veicinātu kopējo valsts produktivitāti un atbrīvotu pieejamos cilvēkresursus sarežģītākām lietām. ...

Jānis Dreimanis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Nākamā pietura – mākslīgais saprāts?

24. Septembris 2019 /NR. 38 (1096)

Šķietami ik dienu publiskajā telpā parādās ziņas par jauniem sasniegumiem mākslīgā saprāta jomā. Šādi mūs uzrunā ziņas par mākslīgā saprāta spēju izšķirt objektus attēlos, atpazīt emocijas runā un sejas attēlos, vadīt automašīnu, šķirot gurķus vai paredzēt Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumus ar 79 % precizitāti. ...

Irēna Kucina

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Mākslīgais intelekts (algoritmi) tiesās un prognostisku lēmumu taisnīgums

24. Septembris 2019 /NR. 38 (1096)

Tehnoloģiju inovācijas paver debates par būtisku demokrātiskas sabiedrības pamatprincipu – lēmumu leģitimitāti. Starp sabiedrību, kura dzīvo ar likumu noregulētā tiesiskajā telpā, un tiesnesi pastāv savstarpējās uzticēšanās attiecības, kas balstītas paļāvībā, ka attiecības starp indivīdu un valsts varu ir noregulētas ar sabiedrisko līgumu, kas noteic visu iesaistīto pušu tiesības un pienākumus nolūkā pārstāvēt sabiedrības kopējās intereses. Vai šādā sabiedriskajā līgumā ir iespējams iekļaut algoritmu, kas pieņem lēmumu? Un kuras varētu būt tās inovācijas, kas garantē efektivitāti, tiesisko drošību un pieejamību tiesai? ...

Egils Levits

žurnāls / Notikums

Valsts vara ir instruments, ar kuru jāprot rīkoties

17. Septembris 2019 /NR. 37 (1095)

I Administratīvās tiesas ir godam paveikušas savu darba daļu, lai Latvijas tiesisko sistēmu varētu uzskatīt par integrālu Rietumu tiesību sistēmas sastāvdaļu. Šodien Latvijas tiesiskā sistēma darbojas tāpat kā citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, un tas ir liels sasniegums, jo tas nozīmē, ka mūsu sistēma atbilst augstam tiesiskuma standartam. II Es vēlētos atgādināt, ka pēc Satversmes atjaunošanas pilnā apjomā 1993. ...

Sannija Matule

žurnāls / Notikums

Vai bija vērts izveidot administratīvo tiesu

17. Septembris 2019 /NR. 37 (1095)

Jautājums, vai tādu maz vajag un kādu to veidot, pirms piecpadsmit divdesmit gadiem administratīvo tiesu kontekstā nemaz tik paradoksāls neizklausījās, jo tobrīd Latvijas tiesu sistēma mūsdienu veidolā tādu vēl nepazina. Taču bija juristi un tiesībnieki, kuri pārzināja šādu tiesu pamatbūtību un nepieciešamību demokrātiskā valstī, un, pateicoties šim virzītājspēkam, šogad jau ir sagaidīta administratīvo tiesu 15. gadskārta. Tās atzīmēšanai 2019. gada 6. septembrī LU Lielajā aulā izskanēja konference "No vispārējiem tiesību principiem izrietošā administratīvo tiesu kompetence", kuras ietvaros paustās atziņas atainoja – lēmums par administratīvo tiesu izveidi bija pareizs un darbs tām būs arī nākotnē, taču, iespējams, ar citiem akcentiem. ...

Ēriks Smuļko

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Administratīvā pārkāpuma atzīšana par maznozīmīgu

10. Septembris 2019 /NR. 36 (1094)

Tiesību normu piemērošanas procesā ir jātiecas sasniegt pēc iespējas taisnīgāku un lietderīgāku rezultātu, kas atbilstu tiesību sistēmai kopumā.1 Demokrātiskā tiesiskā valstī valsts pārvaldei ir jātiecas nodrošināt taisnīgumu un nav pieļaujama formāla tiesību normu piemērošana, ignorējot faktiskos apstākļus, ja tie konkrētu gadījumu būtiski atšķir no citiem gadījumiem, kuros likumdevējs ir paredzējis noteiktu valsts varas izmantošanas veidu. Tādēļ netipiskajos gadījumos iestādei ir tiesības atkāpties no likumā noteiktās tiesisko seku īstenošanas, šādu atkāpi pamatojot ar īpašiem, uzrādāmiem un pārliecinošiem argumentiem.2 Viens no tādiem netipiskiem gadījumiem ir tiesību piemērotāja iespēja atbrīvot personu no administratīvās atbildības maznozīmīga pārkāpuma gadījumā. ...

Pauls Zeņķis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Patstāvīgo iestāžu politiskā neietekmējamība

3. Septembris 2019 /NR. 35 (1093)

Latvijas Republikas Satversmes1 58. pants nosaka: "Ministru kabinetam ir padotas valsts pārvaldes iestādes." Saskaņā ar tiesību doktrīnā paustajām atziņām ar padotību jāsaprot Ministru kabineta tiesības institucionāli ietekmēt valsts pārvaldes iestādes – iecelt un atcelt no amata valsts pārvaldes iestāžu vadītājus un citus valsts pārvaldē nodarbinātos, kā arī dibināt, reorganizēt un likvidēt valsts pārvaldes iestādes un izlemt citus valsts pārvaldes institucionālās organizācijas jautājumus.2 ...

Deniss Turčinskis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kritērijs – "citā juridiskās specialitātes amatā"

3. Septembris 2019 /NR. 35 (1093)

Ievads Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 106. panta 1. teikumā noteikts, ka ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai. Tāpat kā citām profesijām, arī juridiskajām profesijām normatīvajos aktos ir izvirzīti noteikti kritēriji. Pirmais solis ceļā uz jurista profesiju ir izglītības iegūšana. Atbilstoši normatīvajiem aktiem, lai persona varētu ...

Maksims Miņejevs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Administratīvās atbildības tiesiskā regulējuma reformas problemātiskie aspekti

13. Augusts 2019 /NR. 32 (1090)

Iecerētās administratīvo sodu sistēmas reformas realizācija un Administratīvās atbildības likuma sekmīga ieviešana neaprobežojas vienīgi ar minētā likuma pieņemšanu Saeimā, bet ir saistīta ar virkni citu veicamo uzdevumu, tajā skaitā normatīvo aktu grozījumu izstrādi un pieņemšanu, tehniskajiem darbiem u.c. Minēto darbību veikšana ir administratīvo sodu sistēmas reformas veiksmīgas īstenošanas neatņemama sastāvdaļa, tāpēc gan likumdevējam, gan atbildīgajām institūcijām ir svarīgi pievērst pietiekamu uzmanību šīm darbībām un ar tām saistītiem problēmjautājumiem. ...

Sannija Matule

žurnāls / Informācija

Tieslietu ministrija neatkāpsies no ieceres izveidot ekonomisko lietu tiesu

23. Jūlijs 2019 /NR. 29/30 (1087/1088)

Tieslietu ministrija sadarbībā ar Rīgas Juridisko augstskolu 17. jūlijā rīkoja diskusiju "Vai ir pienācis laiks specializētai tiesai?", un pēc tās norises kļuva skaidrs, ka tas vairs nav retorisks jautājums, bet gan mērķtiecīga apņemšanās, ko nozares tiesībpolitikas veidotājs vēlas īstenot jau tuvākajos gados. Šai idejai joprojām ir oponenti, arī tiesu sistēmai piederīgo rindās, taču tieslietu ministrs Jānis Bordāns pauž, ka ieklausās kritikā, bet neviens no pagaidām izskanējušajiem argumentiem vai riskiem, viņa vērtējumā, nav tāds, kas nebūtu risināms, līdz ar to objektīvi nepārvaramu šķēršļu idejas īstenošanai nav. Vienlaikus gan ir skaidrs, ka šādas tiesas izveide paver ļoti plašu darāmo darbu sarakstu un tikai ar Tieslietu ministrijas apņemšanos un aktivitātēm tam noteikti nepietiks. ...

Valsts kontrole

žurnāls / Tiesību politika

Kā pilnveidota tiesu darbības efektivitāte pēc Valsts kontroles revīzijas

16. Jūlijs 2019 /NR. 28 (1086)

2017. gada jūnijā Valsts kontrole pabeidza lietderības revīziju "Tiesu iekārtas attīstības ietvaros laikā no 2009. līdz 2015. gadam īstenoto pasākumu efektivitāte", kurā pirmo reizi vērtēja ar Latvijas sistēmas attīstību un tās darbības efektivitāti saistītus jautājumus. 2019. gada 1. jūlijā Valsts kontrole ir publicējusi pārskatu par to, kā pusotra gada laikā pēc revīzijas pabeigšanas mainījušies Latvijas tiesu sistēmu raksturojošie rādītāji pēdējo trīs gadu laikā. Turpinājumā būtiskāko Valsts kontroles secinājumu izvilkumi no ziņojuma kopsavilkuma "Kā pilnveidota tiesu darbības efektivitāte pēc Valsts kontroles revīzijas?". ...

Ilze Grīnhofa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Darbs pie tiesu sistēmas darbības efektivitātes pilnveidošanas ir jāturpina

25. Jūnijs 2019 /NR. 25 (1083)

Valsts kontrole 2017. gada jūnijā pabeidza lietderības revīziju "Tiesu iekārtas attīstības ietvaros laikā no 2009. līdz 2015. gadam īstenoto pasākumu efektivitāte",1 kurā pirmo reizi vērtēja ar Latvijas tiesu sistēmas attīstību un tās darbības efektivitāti saistītus jautājumus. Šajā rakstā par to, kas mainījies pēc Valsts kontroles (turpmāk – VK) revīzijas un kas vēl būtu paveicams. ...

Edgars Korčagins

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Ceļa maize vietējo pašvaldību reformas īstenošanai

25. Jūnijs 2019 /NR. 25 (1083)

Valsts kontrole pašvaldībās veiktajās revīzijās vairāku gadu garumā ir saskatījusi vairākas sistēmiskas problēmas, kuras apliecina nepieciešamību īstenot uzlabojumus teritoriālās pārvaldes jomā, virzoties uz efektīvāku un modernāku pašvaldību veidošanu. ...

Lauris Liepa

žurnāls / Atsaucoties uz publicēto

Piezīmes pie diskusijas par tiesu kritikas pieļaujamību un nepieciešamību

25. Jūnijs 2019 /NR. 25 (1083)

Profesora, zvērināta advokāta Kalvja Torgāna1 un Tiesnešu ētikas komisijas2 publikācijas izdevumā "Jurista Vārds" šī gada aprīlī un maijā aktualizēja nozīmīgu jautājumu – tiesas kritiku. Šī ir īpaši jutīga tēma, un teju vai katra publikācija, katrs izteikums par tiesu darbu tiek rūpīgi vētīts un apspriests profesionāļu aprindās. ...

Artis Stucka

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Administratīvi teritoriālā reforma jautājumos un atbildēs

18. Jūnijs 2019 /NR. 24 (1082)

Autors šajā rakstā izteic apgalvojumus un uzdod jautājumus, kuri ir vērtējami saistībā ar iecerēto vietējo administratīvi teritoriālo reformu. ...

Mārtiņš Birģelis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kā sargāsim Tālavas taurētāju? Trauksmes cēlēju aizsardzība Latvijā

18. Jūnijs 2019 /NR. 24 (1082)

"Šurp tauri! Kāp zemē! Ciet klusu! Tu glābsi sev dzīvību! Mēs algosim tevi ar zeltu, Ar godu, ar brīvību!" – "Mans zelts ir mana tauta, Mans gods ir viņas gods, Kas postīdams viņu šausta, Uz pekli lai rauj to jods!" Un taurētājs pūš ar spēku, Ka koka galotne trīc, Un lejā atskan lāsti, Un bultas spindz un sīc." /R. Blaumanis "Tālavas taurētājs"/ ...

Evija Burbecka

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Trauksmes celšanas likuma piemērošanas teorētiskie un praktiskie aspekti

18. Jūnijs 2019 /NR. 24 (1082)

2019. gada 1. maijā stājās spēkā Trauksmes celšanas likums.1 Tā mērķis ir veicināt, lai sabiedrības interesēs tiek celta trauksme par pārkāpumiem, un nodrošināt trauksmes celšanas mehānismu izveidi un darbību, kā arī trauksmes cēlēju pienācīgu aizsardzību. Likums veidots, to pēc iespējas padarot lietotājam vieglāk saprotamu, bet vienlaikus tajā ietverti daudzi atklātie tiesību jēdzieni, kas būs ne tikai nopietns pārbaudījums jebkuram tiesību piemērotājam, bet arī pārbaudījums tam, vai Trauksmes celšanas likuma īpašās prasības un aizsardzības garantijas veicinās, ka tiek vērsta uzmanība uz patiešām būtiskiem pārkāpumiem, un kompetentās institūcijas reaģēs atbilstoši. ...