Tiesību nozaru katalogs: Konstitucionālās tiesības

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums lietā "Nagla pret Latviju": ieskats un analīze

27. Augusts 2013 /NR. 35 (786)

Šajā žurnāla numurā vēršam uzmanību uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) 2013. gada 16. jūlijā pasludināto spriedumu lietā "Nagla pret Latviju" (pieteikuma Nr. 73469/10), kur ECT lēma, ka ir noticis tiesības uz vārda brīvību pārkāpums saistībā ar Valsts policijas veikto kratīšanu žurnālistes Ilzes Naglas dzīvesvietā, kuru tiesa atzina par nesamērīgu. Kratīšana žurnālistes dzīvesvietā notika saistībā ar "De facto" raidījumu, kurā I. Nagla informēja sabiedrību par apjomīgu datu noplūdi no Valsts ieņēmumu dienesta par amatpersonu un privātpersonu ienākumiem un maksātajiem nodokļiem. Par datu noplūdi viņai paziņoja anonīma persona, kura sevi dēvēja par "Neo". Kratīšanas sakarā ECT uzsvēra, ka žurnālista tiesības neizpaust savu informācijas avotu ir tiesību uz vārda brīvību sastāvdaļa, pret kuru ir jāizturas ar vislielāko rūpību, un žurnālista vārda brīvības aizsardzības pakāpi neietekmē šaubas par viņa informācijas avota rīcības tiesiskumu. Šo sprieduma aspektu šajā numurā padziļināti analizē zvērināta advokāte Mg.iur. Linda Bīriņa, kas bija arī I. Naglas pārstāve ECT, un tiesībsarga padomnieks un LU Juridiskās fakultātes asociētais profesors Dr.iur. Artūrs Kučs rakstā par žurnālistu avotu aizsardzību ECT praksē. Savu komentāru par lietu "Nagla pret Latviju" sniedz arī Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Kristīne Līce un prasības pieteicēja ECT – žurnāliste Ilze Nagla. Papildus vārda brīvības satura analīzei Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10. pantā ietvarā ECT lietā "Nagla pret Latviju" ieskicēja Satversmes tiesas kompetenci, uzsverot, ka pieteicējai nebija jāvēršas Satversmes tiesā, lai tiktu uzskatīts, ka ir pienācīgi izsmelti visi nacionālie tiesību aizsardzības līdzekļi. Tādējādi ECT noraidīja valdības argumentu, ka iesniedzējas sūdzība nav izskatāma pēc būtības, jo iesniedzēja nebija izsmēlusi viņai pieejamos nacionālos tiesību aizsardzības līdzekļus. Valdība uzstāja, ka I. Nagla nebija Satversmes tiesā apstrīdējusi konstitucionalitāti Kriminālprocesa likuma 180. pantam, kas neparedzēja žurnālistu kriminālprocesuālās imunitātes, un speciāla regulējuma iztrūkumam par kratīšanu žurnālista darba un dzīves vietā. Līdzīga rakstura valdības iebildes ECT bija skatījusi jau agrāk lietās "Liepājnieks pret Latviju" (pieteikums Nr. 37586/06, 73.–76.§), "Savičs pret Latviju" (Nr. 17892/03, 113.–117.§) un "Mihailovs pret Latviju" (Nr. 35939/10, 157.–158.§), secinot, ka Satversmes tiesa nav kompetenta vērtēt tiesiskā regulējuma trūkumu vai lemt par iespējami nepareizu normas piemērošanu vai iztulkošanu, ja šī tiesību norma savā būtībā nav pretēja konstitūcijai. ...

Līga Stikāne

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Iespēja uzlabot Satversmes grozīšanas procedūru

6. Augusts 2013 /NR. 32 (783)

2012. gada 7. novembrī apritēja 90 gadi kopš Latvijas Republikas konstitūcijas stāšanās spēkā. Šo gadu laikā situācija Latvijā ir ievērojami mainījusies, un aktuāls ir kļuvis jautājums par Satversmes grozīšanu. Regulāri plašsaziņas līdzekļos tiek ievietotas publikācijas un notiek diskusijas par to, ka Satversme ir jāpilnveido. Jautājums par grozījumu izdarīšanu Satversmē dažādu iemeslu dēļ ir īpaši aktualizējies pēdējos gados. Piemēram, pirms kāda laika sabiedrībā plaši sāka apspriest jautājumu par to, vai atsevišķi Satversmes panti ir jāpadara negrozāmi. Izpētot un izanalizējot konstitūcijas grozīšanas teorētiskos un praktiskos aspektus, raksta autore izvirza priekšlikumus Satversmes 76. panta pilnveidošanai. Rakstā īpašs uzsvars likts uz salīdzinošo zinātniski pētniecisko metodi, salīdzinot Satversmes grozīšanas procedūru ar citu valstu (unitāru parlamentāru republiku, kurās ir vienpalātas parlaments un kuras ir Eiropas Savienības dalībvalstis) konstitūcijās noteikto konstitūcijas grozīšanas kārtību, proti, ar Lietuvas, Igaunijas, Slovākijas, Bulgārijas, Ungārijas, Grieķijas un Portugāles konstitūcijām. ...

Māris Leja

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesības neliecināt pret sevi

1

6. Augusts 2013 /NR. 32 (783)

Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi, ka tiesības klusēt policijas pratināšanā un privilēģija neliecināt pret sevi ir vispāratzīts starptautisks standarts, kas ir taisnīga tiesas procesa pamatā, neraugoties uz to, ka šīs tiesības Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā (turpmāk – Konvencija) nav īpaši minētas.1 Konkrētāk šīs tiesības minētas Starptautiskajā paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kura 14. panta trešās daļas g) punktā noteikts, ka personu nedrīkst piespiest dot liecības pret sevi vai atzīt sevi par vainīgu. Šīs tiesības sīkāk konkretizētas likumos. Taču rakstītās normas tikai daļēji atklāj šī tiesību principa nianses un darbības robežas. Tāpēc raksta uzdevums ir sniegt plašāku minētā principa raksturojumu, balstoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas, Vācijas un Šveices tiesu praksi. ...

Dina Gailīte, Gatis Litvins, Ilze Dubava

žurnāls / Notikums

Bīriņu domnīca – jau desmito gadu pēc kārtas

2

6. Augusts 2013 /NR. 32 (783)

Publisko tiesību institūta rīkotais konstitucionālās tiesībpolitikas seminārs Bīriņos, kas kļuvis par tradicionālu ikvasaras domu apmaiņas vietu starp tiesību zinātniekiem un praktiķiem, politiķiem un citu nozaru lietpratējiem, šogad jūlija nogalē notika jau desmito reizi. Otrs iemesls, kas līdzās apaļajai gadskārtai piešķīra pasākumam zināmu svētku sajūtu, bija fakts, ka tieši jūlijā pirms 20 gadiem tika pilnībā atjaunota neatkarību atguvušās Latvijas Republikas tiesiskā iekārta: 1993. gada 6. jūlijā pulksten 12.00 pilnā apjomā atsāka darboties Satversme, uz savu pirmo sēdi sanāca Latvijas Republikas pilsoņu ievēlētā piektā Saeima un līdzās parlamentam pakāpeniski tika atjaunoti arī citi Satversmē paredzētie valsts orgāni – Ministru kabinets, Valsts prezidents un Valsts kontrole. Par godu semināra desmitgadei tiesībpolitiskā domu apmaiņa Bīriņos šoreiz ritēja gandrīz veselas nedēļas garumā, savukārt Latvijas atjaunotās tiesiskās iekārtas jubileja bija atstājusi ietekmi uz vairāku tematu izvēli, kā arī bija iemesls Bīriņu seminārā iepriekš nepieredzētam notikumam – ballei. Tāpat kā līdz šim semināru rīkoja Publisko tiesību institūts (dibinātāji – Arvīds Dravnieks, Egils Levits, Lauris Liepa, Daiga Rezevska, Ineta Ziemele), bet galvenais dzinējspēks, bez šaubām, bija tā direktors Arvīds Dravnieks. Seminārā pulcējās galvenokārt Latvijas tiesībnieki – gan zinātnieki, gan praktiķi no visiem varas zariem un visdažādākajām institūcijām, kā arī privātās prakses. Piedalījās arī citi interesenti – politiķi, ekonomisti u.c. Pasākuma norisi atbalstīja Latvijas Komercbanku asociācija, Tieslietu ministrija, Tiesu administrācija, SIA “Latvijas Vēstnesis” un Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte. ...

Arnis Buka

žurnāls / Numura tēma

Konstitucionālās tiesas kā prejudiciālo nolēmumu lūdzējas

30. Jūlijs 2013 /NR. 31 (782)

Dalībvalstu konstitucionālo tiesu un Eiropas Savienības (turpmāk – ES) Tiesas mijiedarbība vienmēr ir bijis tiesību zinātnieku iecienīts pētījumu objekts – gan komplicētu un neviennozīmīgi interpretējamu tiesisko argumentu dēļ, gan arī politiskās sensitivitātes un spriedzes dēļ. Tomēr lielākoties pētījumi ir koncentrējušies uz ES Tiesas un dalībvalstu konstitucionālo tiesu dažādajiem skatpunktiem attiecībā uz ES tiesību pārākuma principa darbību un ES tiesību attiecībām ar dalībvalstu konstitūcijām. Taču tas nebūt nav vienīgais interesantais un izpētes vērtais objekts dalībvalstu konstitucionālo tiesu un ES Tiesas attiecībās. Tādēļ šajā rakstā tiks aplūkota dalībvalstu konstitucionālo tiesu un ES Tiesas iespējamā sadarbība prejudiciālo nolēmumu kontekstā, apzinot un analizējot situāciju gan no ES Tiesas un ES tiesību, gan no pašu konstitucionālo tiesu skatpunkta. ...

Gatis Litvins

žurnāls / Informācija

Jaunākie Satversmes tiesas spriedumi

16. Jūlijs 2013 /NR. 29 (780)

Jūnija beigās Satversmes tiesa pasludināja divus spriedumus. Pirmais no tiem – 2013. gada 27. jūnijā lietā Nr. 2012-22-0103 "Par Civilprocesa likuma 567. panta trešās daļas, ciktāl tā neparedz zvērināta tiesu izpildītāja amata atlīdzības segšanu no valsts budžeta gadījumos, kad piedzinējs ir atbrīvots no sprieduma izpildes izdevumu samaksas, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 107. pantam" un Ministru kabineta 2011. gada 30. augusta noteikumu Nr. 670 "Noteikumi par izpildu darbību veikšanai nepieciešamo izdevumu apmēru un to maksāšanas kārtību" 8., 9., 10., 11. un 12. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 64. un 105. pantam". Otrais spriedums pasludināts 2013. gada 28. jūnijā lietā Nr. 2012-26-03 "Par Ministru kabineta 2006. gada 31. oktobra noteikumu Nr. 899 "Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība" 67.1 3. apakšpunkta (2010. gada 28. decembra redakcijā) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam". ...

Aldis Gobzems

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Advokātu process – par un pret

22

2. Jūlijs 2013 /NR. 26 (777)

Raksts veltīts aktuālajai diskusijai1 par advokātu procesa pieļaujamību un pamatotību Latvijā un reizē arī ir replika uz aprīlī "Jurista Vārda" 15. numurā publicēto M. Onževa un A. Rimšas rakstu "Cik pamatota ir monopoltiesību piešķiršana advokātiem".2 ...

Anita Rodiņa, Dita Amoliņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Lēmums par atteikšanos ierosināt lietu Satversmes tiesā: teorētiskie un praktiskie aspekti

5

2. Jūlijs 2013 /NR. 26 (777)

Satversmes tiesa savu kompetenci – nodrošināt konstitūcijas, respektīvi, Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme),1 virsvadību un konstitucionālo taisnīgumu2 – īsteno, izskatot tai piekrītošās lietas. Taču to jautājumu loku, kuri nonāk Satversmes tiesas tiesvedībā, nosaka iesniegto pieteikumu saturs. Tādējādi Satversmes tiesas procesā ļoti nozīmīga ir lietas ierosināšanas jeb pirmā procesuālā stadija, kurā tiek piemērotas Satversmes tiesas likuma normas.3 ...

Ilze Dubava

žurnāls / Juridiskā literatūra

Krīzes iespaids uz konstitucionālo sistēmu – ekspertu analīze zinātniskā krājumā

2. Jūlijs 2013 /NR. 26 (777)

Latvijas konstitucionālo tiesību zinātnieki Dr.iur. Ringolds Balodis un Dr.iur. Jānis Pleps piedalījušies grāmatas "Constitutions in the Global Financial Crisis. A Comparative Analysis" (Xenophon Contiades (ed), Ashgate, 2013) tapšanā ar rakstu "Financial Crisis and the Constitution in Latvia". ...

žurnāls / Tiesību politika

Prezidents izvērtē Saeimas darbu un piedāvā konstitucionālas reformas

2. Jūlijs 2013 /NR. 26 (777)

Fragmenti no Valsts prezidenta Andra Bērziņa uzrunas Saeimas pavasara sesijas pēdējā plenārsēdē 20. jūnijā. Pilns runas teksts pieejams: www.president.lv. ...

Juris Rudevskis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Par Veco Derību, sociāli atbildīgu valsti, demogrāfiju un žēlsirdību

34

25. Jūnijs 2013 /NR. 25 (776)

Pirms kāda laika šā raksta autors kādā īsā atelpas brīdī aplūkoja Latvijas ziņu portālus, lasīdams svaigas un ne tik svaigas ziņas. Pirmā ziņa, kas iekrita viņam acīs, bija šāda: "Saeima šodien pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja likumprojektu, kas paredz aizliegt smēķēt uz daudzdzīvokļu dzīvojamo māju balkoniem, lodžijām, kāpņu telpās, gaiteņos un citās koplietošanas telpās [..]"1 Šī ziņa lika autoram uz brīdi aizvērt ziņu portālu un nopietni aizdomāties. No vienas puses, autors abām rokām atbalsta smēķēšanas ierobežojumus sabiedriskās vietās un iestājas par nesmēķētāju (it īpaši bērnu) tiesībām neelpot tabakas dūmus. No otras puses, vai šāds aizliegums ir attaisnojams, ja smēķēšana norādītajās vietās nevienam objektīvi netraucē: piemēram, gadījumā, ja daudzdzīvokļu mājā visi pārējie dzīvokļi ir neapdzīvoti vai ja visi mājas iemītnieki ir kaislīgi smēķētāji? Kāds ir šāda likuma pamatmērķis: aizsargāt citu tiesības (kas ir pašsaprotami un nekādus iebildumus nerada) vai tomēr, līdzīgi valdonīgai bērnudārza auklei, aizsargāt pieaugušus rīcībspējīgus cilvēkus pašus no sevis? Un tā šīs pārdomas noveda autoru līdz fundamentālajam jautājumam, kas būtu nopietni jāapdomā katram sevi cienošam juristam: kāda ir valsts loma vispār? ...

Jānis Lazdiņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Konstitucionālisma pirmsākumi un nerealizētie valstiskumi Latvijā

7

11. Jūnijs 2013 /NR. 23 (774)

Raksts veltīts konstitucionālo tiesību pirmsākumiem un nerealizētiem vai arī uz īsu laiku realizētiem valstiskumiem tagadējā Latvijas teritorijā. Autors izvirza tēzi, ka konstitucionālisma pirmsākumi Latvijā meklējami jau XVII gs. sākumā un šajā ziņā mūsu zemei pieder viena no senākajām satversmēm Eiropā. No neīstenotiem valstiskumiem savukārt īpašu uzmanību pelna Baltijas valsts ideja. Lai arī Baltijas valsts izveide cieta neveiksmi, doma par iespējamu Baltijas valstu ciešāku sadarbību, neizslēdzot iespēju apvienoties vienā valstiskumā, domājams, joprojām ir apsverama perspektīva. ...

Tiesībsarga birojs

žurnāls / Tiesību politika

Tiesībsargs: būtiskas problēmas saskatu labas pārvaldības principa ievērošanā

6

11. Jūnijs 2013 /NR. 23 (774)

Pagājušajā nedēļā Saeimā iesniegts Latvijas Republikas tiesībsarga apjomīgais ziņojums par 2012.gadu, kurā atzīts: "Vērtējot situāciju Latvijā, būtiskas problēmas saskatu labas pārvaldības principa ievērošanā gan valsts, gan pašvaldību iestādēs. Labas pārvaldības problēmas gluži kā infekcija ir skārušas pilnīgi visas jomas, sākot no bērnu, pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un beidzot ar sociālajām, ekonomiskajām tiesībām un diskriminācijas novēršanu." ...

žurnāls / Informācija

Piedāvā konstitucionālas reformas Ministru prezidenta un valdības stiprināšanai

4. Jūnijs 2013 /NR. 22 (773)

Visai drīz pēc stāšanās amatā – 2011. gada rudenī – Valsts prezidents Andris Bērziņš kā vienu no sava darba prioritātēm pieteica nepieciešamību pilnveidot valsts pārvaldības modeli Latvijā, īpaši uzsverot, ka ir jāizvērtē, kā veidojas attiecības starp valsts varas atzariem, kā arī starp valsti un pašvaldībām. Pēc A. Bērziņa domām, līdzšinējā kārtība, kaut arī nodrošina varas zaru līdzsvaru, tomēr nestimulē valsts attīstību, jo netiek īstenots politiskās atbildības princips un varas nesēju vidū veidojas traucējoša sāncensība kopdarbības vietā. 2012. gadā Valsts prezidents izveidoja ekspertu grupu, kuras uzdevums ir izvērtēt situāciju un sniegt priekšlikumus pārvaldes pilnveidei (Dr.sc.pol. Daina Bāra, Dr.sc.pol. Valts Kalniņš, Dr.iur. Jānis Pleps, Dr.oec. Inga Vilka) un kura jau paguvusi nākt klajā ar priekšlikumiem "Pašvaldību sistēmas pilnveidošanas iespējas" (dokuments pieejams: www.president.lv). Savukārt šī gada 22. maijā, lai turpinātu Valsts prezidenta aizsākto diskusiju par iespējām pilnveidot valsts pārvaldību, notika diskusija "Stiprāka un atbildīgāka izpildvara", kuras centrā bija jautājums – vai būtu iespējamas un lietderīgas reformas, kas stiprinātu izpildvaras darba efektivitāti, palielinot Ministru prezidenta ietekmi un saliedējot Ministru kabineta locekļus kā vienotu komandu, kas mazāk nekā šobrīd būtu atkarīga no koalīciju veidojošo partiju atsevišķajām interesēm. Šajā diskusijā piedalījās ne vien pārstāvji no iepriekšminētās ekspertu grupas pārvaldības pilnveidei, bet arī Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas locekļi, kā arī citi eksperti – Biznesa augstskolas "Turība" mācībspēki, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvji, juristi, politologi u.c., sarunu vadīja Valsts prezidenta padomnieks likumdošanas un juridiskajos jautājumos Reinis Bērziņš. Pasākums notika Biznesa augstskolā "Turība". ...

Tiesībsarga birojs

žurnāls / Tiesību politika

Par tiesiskās vienlīdzības principa ievērošanu priekšvēlēšanu raidījumu veidošanā

4. Jūnijs 2013 /NR. 22 (773)

Pagājušo nedēļu, 29. maijā, pāris dienas pirms pašvaldību vēlēšanām, tiesībsargs Juris Jansons publiskojis atbildi uz kāda Rīgas mēra amata kandidāta iesniegumu, kur norādīts uz tiesiskās vienlīdzības pārkāpumu priekšvēlēšanu televīzijas raidījumu veidošanā. Vērtējot šo iesniegumu, tiesībsargs analizējis Latvijas Republikas Satversmē noteiktās pamattiesības kopsakarā ar elektronisko plašsaziņas līdzekļu brīvību veidot raidījumu saturu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Pārskats par Latvijas Republikas Satversmes tiesas darbu 2012. gadā

1

28. Maijs 2013 /NR. 21 (772)

Satversmes tiesā 2012. gadā saņemts 561 iesniegums. No tiem 347 atzīti par acīmredzami nepiekritīgiem, bet 214 reģistrēti kā pieteikumi un nodoti izskatīšanai Satversmes tiesas kolēģijās. Satversmes tiesa ierosināja 26 lietas, no kurām sešpadsmit lietas tika ierosinātas uz konstitucionālās sūdzības pamata, sešas lietas ierosinātas pēc vispārējās jurisdikcijas tiesas pieteikumiem, trīs lietas pēc Saeimas deputātu un viena lieta pēc tiesībsarga pieteikuma. Pieteikumos lūgts vērtēt dažādus tiesību jautājumus, tostarp tādus jautājumus, kas saistīti ar ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu iegādes izdevumu kompensāciju, valsts valodas zināšanu apjomu, zvērināta tiesu izpildītāja amata atlīdzību, civilprocesu un pensiju sistēmu. Kopumā 2012. gadā ir izlemtas 22 lietas. Tiesvedība izbeigta 9 lietās, savukārt 13 lietās pieņemti spriedumi. Satversmes tiesa 2012. gadā izskatījusi vairākus būtiskus konstitucionālo tiesību jautājumus, piemēram, jautājumus, kas saistīti ar valsts budžeta izstrādāšanas un pieņemšanas procedūru, atalgojumu tiesu varā, īpašuma tiesību ierobežojumiem, personu sociālo aizsardzību, tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu un autortiesību subjektu mantiskām tiesībām. Nolēmumos ir ietvertas būtiskas atziņas tiesību normu interpretācijas un piemērošanas jautājumos. Saskaņā ar Satversmes tiesas likumu Satversmes tiesas nolēmumos sniegtā attiecīgās tiesību normas interpretācija ir obligāta visām valsts un pašvaldību institūcijām (arī tiesām) un amatpersonām, kā arī fiziskajām un juridiskajām personām. Tātad Satversmes tiesas nolēmumam ir erga omnes spēks, proti, tas ir vispārsaistošs. ...

Toma Birmontiene

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Valsts budžeta konstitucionālā doktrīna Lietuvā

28. Maijs 2013 /NR. 21 (772)

Valsts budžeta konstitucionālas doktrīnas īpatnības nosaka dažādi faktori; dažus no tiem ietekmē tiesību tradīcijas. Atbilstoši Lietuvas konstitucionālajai tradīcijai valsts budžeta izstrādes un kontroles jautājumi ir svarīga konstitucionālā regulējuma joma. Pirmajās pagaidu konstitūcijās šīm attiecībām netika veltīta uzmanība, bet 1922. gada un vēlākajās – 1928. un 1938. gada – konstitūcijās tās dažādā apjomā tiek reglamentētas atsevišķās nodaļās. Jāuzsver, ka 1938. gada Lietuvas Konstitūcijā īpaši paplašinātas Republikas prezidenta pilnvaras, jo gadījumos, kad nebija Seima vai nenotika tā sesija, viņš varēja apstiprināt Ministru padomes iesniegto budžeta grozījumu projektu. Lietuvas Republikas pagaidu pamatlikumā, kas tika pieņemts 1990. gadā un bija spēkā līdz 1992. gada Lietuvas Republikas Konstitūcijas pieņemšanai, valsts budžeta attiecības reglamentētas V nodaļā "Budžeta uzbūve". ...

Satversmes tiesa

žurnāls / Informācija

Aizliegums tiesnesim darboties politiskajās partijās atbilst Satversmei

3

21. Maijs 2013 /NR. 20 (771)

2013. gada 10. maijā Satversmes tiesa pasludināja spriedumu lietā Nr. 2012-16-01 "Par likuma "Par tiesu varu" 86. panta trešās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 102. pantam". Likuma "Par tiesu varu" 86. panta trešā daļa nosaka, ka "tiesneša amats nav savienojams ar piederību pie partijām un citām politiskajām organizācijām". Savukārt Satversmes 102. pants paredz, ka "ikvienam ir tiesības apvienoties biedrībās, politiskās partijās un citās sabiedriskās organizācijās". Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka laika gaitā viņš sapratis, ka ir svarīgi, lai viņa politiskie uzskati par norisēm sabiedrībā tiktu atbilstoši izpausti un pārstāvēti. Tādēļ viņš vēlētos darboties politiskajā partijā. Savukārt apstrīdētā norma ierobežojot viņa tiesības pievienoties politiskajai partijai. ...

Laura Emse-Jambuševa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Amicus curiae institūts Latvijas tiesību sistēmā

14. Maijs 2013 /NR. 19 (770)

Amicus curiae institūts ir sastopams arī Latvijas tiesību telpā, taču ārējie normatīvie akti paredz "tiesas drauga" piedalīšanos tikai divu tiesu procesos – administratīvās tiesas un Satversmes tiesas procesā. Autore vispirms pievērsīsies amicus curiae institūtam Satversmes tiesas procesā un pēc tam to analizēs administratīvajā procesā tiesā. ...

Inese Tenberga

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Par tiesību ekonomiskās analīzes metodes piemērošanas iespējām strīdu izskatīšanā

30. Aprīlis 2013 /NR. 17 (768)

Raksta ideja autorei radās, Sanktpēterburgas Valsts universitātes Juridiskās fakultātes aspirantūras studiju programmas ietvaros izlasot vairākas publikācijas šobrīd vienā no populārākajiem izdevumiem ekonomikas un tiesību jomā "The Journal of Law and Economics".1 ...

Erlens Kalniņš

žurnāls / Domu mantojums

Par pierādīšanas pienākuma iztirzājumu Vladimira Bukovska "Civīlprocesa mācības grāmatā"

2

30. Aprīlis 2013 /NR. 17 (768)

1. Pierādīšanas pienākuma iztirzājumam veltītais fragments no 1933. gadā publicētās Vladimira Bukovska "Civīlprocesa mācības grāmatas"1 ir balstīts uz tajā laikā spēkā esošajām Civilprocesa nolikuma2 un Vietējo civillikumu kopojuma (Baltijas vietējo likumu kopojuma III daļas)3 normām. Šajā grāmatā Civilprocesa nolikums ir apzīmēts ar saīsinājumu "C. pr. n.", bet Vietējo civillikumu kopojums – ar saīsinājumu "Civīllik. ...

Rasma Zvejniece

žurnāls / Juristu likteņi

Vladimirs Bukovskis – Latvijas civilprocesa klasiķis

30. Aprīlis 2013 /NR. 17 (768)

Katras valsts tiesām ir sava seja, kas tikai daļēji atspoguļojas tiesu iekārtas likumos un tiesu spriedumos. Tā ir tiesu garīgā seja, ko veido tie, kuri pilda tiesneša amatu šajās tiesās. Starpkaru posma Latvijas Senāta (1918–1940) garīgā seja, trīsdesmit senatoru veidota, bija spilgta – gudra, patriotiska, inteliģenta un daudzpusīga.1 Atsaucoties "Jurista Vārda" aicinājumam iepazīstināt lasītājus ar Latvijas tiesu vēstures spilgtākajām personībām, likās, ka pirmo lappusi šajā rubrikā varētu atvēlēt Latvijas civilprocesa klasiķim – Latvijas Senāta senatoram, Latvijas Universitātes profesoram Dr.iur. Vladimiram Bukovskim. Jo 2013. gads ir Latvijas Civillikuma gads – pirms 75 gadiem, 1938. gada 1. janvārī, šis Latvijas civiltiesību stūrakmens likums stājās spēkā, bet pirms 20 gadiem, 1993. gada 1. septembrī, Civillikums pilnā apjomā atguva spēku. V. Bukovskis bija visu Civillikuma izstrādāšanas darba grupu vadītājs, diemžēl sava milzīgā veikuma augļus neredzēja, jo mira īsi pirms likums spēkā stāšanās. ...

Agnese Sermā, Baiba Meļķe

žurnāls / Numura tēma

Par politisko partiju darbību un reģistrāciju

23. Aprīlis 2013 /NR. 16 (767)

Latvijas Republikas Satversmes 102. pants noteic, ka ikvienam ir tiesības apvienoties biedrībās, politiskajās partijās un citās sabiedriskajās organizācijās. Biedrošanās brīvība ir demokrātijas principa izpausme.1 Biedrošanās brīvība pieder pie būtiskākajām personas politiskajām tiesībām.2 Biedrošanās brīvībai var būt politiskas izpausmes, nodrošinot sabiedrībā brīvu politisko viedokļu veidošanos. ...

Konstitucionālo tiesību komisija

žurnāls / Numura tēma

Izvilkums no Konstitucionālo tiesību komisijas viedokļa "Par Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem un neaizskaramo Satversmes kodolu"

23. Aprīlis 2013 /NR. 16 (767)

"5. Satversmes kodola aizskāruma liegums [381] Neskatoties uz to, ka Satversmē nav expressis verbis nostiprināts tās konstitucionālais kodols, pastāv pamatoti argumenti secinājumam, ka Latvijā kā nerakstīts konstitucionāls princips pastāv Satversmes kodols, kas aizliedz aizskart valsts konstitucionālo identitāti. Šis secinājums izriet, samērojot apsvērumus par labu šāda principa pastāvēšanai ar iebildumiem pret šāda principa pastāvēšanu. ...

žurnāls / Numura tēma

Uzņēmuma reģistra atziņa: par valsts pamatvērtībām

1

23. Aprīlis 2013 /NR. 16 (767)

Valsts notāram kā jebkurai Latvijas valsts amatpersonai ir pienākums nepieļaut valsts pamatvērtību apdraudējumu. Uzņēmumu reģistra valsts notāram ir pienākums atteikt tādu dokumentu reģistrāciju, kas ir vērsti pret valsts pamatvērtībām. Savukārt Uzņēmumu reģistram kā Latvijas valsts iestādei ir ne tikai jāpilda savi tiešie pienākumi, bet arī aktīvi jāveicina nacionālas valsts virsprincips – stiprināt Latvijas latvisko identitāti. (UR atziņa izriet no UR valsts notāres Lilitas Strodes 2013. gada 14. marta lēmuma Nr. 10-11/185011*. ) ...

žurnāls / Numura tēma

Par iemesliem atteikt politiskās partijas reģistrāciju

10

23. Aprīlis 2013 /NR. 16 (767)

"Jurista Vārda" sadaļā "Tiesību prakse" šī gada 19. martā tika publicēts Uzņēmumu reģistra (UR) valsts notāres Lilitas Strodes 2013. gada 14. marta lēmums Nr. 10-11/18501, ar kuru tika atteikta ieraksta izdarīšana politisko partiju reģistrā. Lietas būtība: UR atteica reģistrēt jaunu partijas "Par dzimto valodu" nosaukumu, pamatojot to ar partijas jaunajā programmā (kas arī tika iesniegta UR līdz ar nosaukuma maiņas pieteikumu) iekļautajiem partijas mērķiem, kas apdraud Latvijas Republikas pamatvērtības, tai skaitā vēršas pret latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu un valsts teritoriālo integritāti. Kā tas jau bija sagaidāms, minētais UR lēmums izraisīja plašas diskusijas sabiedrībā, jo īpaši juristu vidū. Viedokļu sadursmes iezīmējās arī komentāros "Jurista Vārda" elektroniskajā versijā. Šajā "Jurista Vārdā" publicējam UR atziņu, kas tapusi, pamatojoties uz šo lēmumu, kā arī UR piesaistīto ekspertu – Dr.iur. Jāņa Plepa, Dr.iur., Dr.habil.sc.polit. Tālava Jundža, Dr.iur. Jāņa Lazdiņa, politoloģes Ivetas Kažokas, Dr.iur. Ineses Lībiņas-Egneres un Dr.iur.h.c. Egila Levita – komentārus. Materiālu apkopojuši UR galvenais valsts notārs Dr.iur. Ringolds Balodis un UR Juridiskās nodaļas vadītājs Aivars Paegle. Tā kā komentētā UR valsts notāra lēmuma argumentācijai tika izmantotas tēzes no Konstitucionālo tiesību komisijas 2012. gada 17. septembra viedokļa "Par Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem un neaizskaramo Satversmes kodolu", tiek publicēts izvilkums arī no šī atzinuma. Diskusijas par tēmu veicinās arī Tieslietu ministrijas ziņojums "Par politisko partiju darbību un reģistrāciju" , kas tāpat tiek publicēts šajā žurnālā. Kad visi iepriekšminētie materiāli jau bija sagatavoti publicēšanai, kļuva zināms, ka 12. aprīlī L. Strodes lēmums ir pārsūdzēts galvenajam valsts notāram. UR norāda, ka sūdzība tiks izskatīta likumā noteiktajā termiņā, resp. , mēneša laikā. "Jurista Vārds" informēs lasītājus par notikumu tālāko gaitu. ...

Gatis Litvins, Dina Gailīte

žurnāls / Notikums

Vai Satversmei vajag preambulu un ko tajā rakstīt

2

2. Aprīlis 2013 /NR. 13 (764)

Kopš pagājušā gada 17. septembra, kad Konstitucionālo tiesību komisija (turpmāk – KTK) publiskoja viedokli "Par Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem un neaizskaramo Satversmes kodolu"1 (turpmāk – Viedoklis) un kā vienu no ieteikumiem Satversmē ietverto pamatvērtību (kodola) nostiprināšanai izvirzīja priekšlikumu papildināt Latvijas Republikas Satversmi ar izvērstu preambulu. 22. martā Konstitucionālo tiesību komisija Rīgā, Melngalvju namā, rīkoja diskusiju par Satversmes preambulu. Pasākumā piedalījās KTK locekļi, kā arī citi valststiesību un politikas zinātāji. ...

Māris Onževs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Par neīsta atpakaļejoša spēka izpratni Latvijas tiesu nolēmumos

16

26. Marts 2013 /NR. 12 (763)

Gan Satversmes tiesa, gan arī Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments (turpmāk – Augstākās tiesas Senāts) vairākos pēdējo gadu nolēmumos ir atsaukušies uz līdz šim Latvijas tiesību sistēmā nedzirdētu terminu "neīsts atpakaļejošs spēks" (vācu val. – unechte Rückwirkung).1 Lai gan neīsta atpakaļejoša spēka kā kontinentālās Eiropas tiesībās attīstītas doktrīnas izmantošana neskaidru tiesību laika jautājumu risināšanai būtu atzīstama kā uzteicama rīcība,2 tomēr, kā to ilustrē analizētie tiesu nolēmumi, no citām tiesību sistēmām pārņemtu doktrīnu piemērošana ir saistīta arī ar vairākiem izaicinājumiem un riskiem. No vienas puses, tiesību piemērotājiem ir precīzi jāapzinās neīsta atpakaļejoša spēka saturiskās robežas un izmantošanas prakse tiesību sistēmās, kurās minētā doktrīna ir attīstīta un pilnveidota. Savukārt, no otras puses, ikvienas jaunas, no citām tiesību sistēmām pārņemtas doktrīnas izmantošana ir aplūkojama kopsakarā ar jau Latvijā pastāvošo attiecīgā tiesību jautājuma regulēšanas izpratni, konkrētajā gadījumā – tiesību normu saistošā spēka nošķiršanas veidiem. ...

Hermanis Apsīts

žurnāls / Domu mantojums

Tiesnesis

5

12. Marts 2013 /NR. 10 (761)

Hermanis Apsītis (1893. gada 19. novembris – 1942. gada 19. janvāris) bija Latvijas jurists un sabiedrisks darbinieks. No 1934. līdz 1940. gadam bijis Ulmaņa autoritārā režīma valdības tieslietu ministrs, tāpat īslaicīgi pildījis tautas labklājības ministra pienākumus. H. Apsītis 1925. gadā beidzis Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti. 1927. gadā iecelts par Rīgas apgabaltiesas prokuroru. No 1933. gada oktobra līdz 1934. gada maijam ...

Jānis Pleps

žurnāls / Domu mantojums

Dažas piebildes pie Kārļa Dišlera raksta

5. Marts 2013 /NR. 9 (760)

[1] Šajā "Jurista Vārda" numurā lasītāju ievērībai tiek pārpublicēts Kārļa Dišlera raksts "Vai Centrālajai vēlēšanu komisijai ir tiesība pārbaudīt iesniegtos likumprojektus".1 Šajā īsajā rakstiņā K. Dišlers izklāsta pārdomas par tam laikam aktuālo konstitucionālo tiesību gadījumu, kā arī to lakoniski komentē. Tā kā attiecīgais gadījums laika biedriem bijis labi zināms, K. Dišlers nav izvērsis lietas faktisko apstākļu izklāstu, ...

Kārlis Dišlers

žurnāls / Domu mantojums

Vai Centrālajai vēlēšanu komisijai ir tiesība pārbaudīt iesniegtos likumprojektus?

5. Marts 2013 /NR. 9 (760)

Saeimas vēlēšanu aģitācijas laikā Centrālajai vēlēšanu komisijai ar vajadzīgo parakstu skaitu (1000 balstiesīgu pilsoņu parakstiem) tika iesniegts Satvērsmes grozījumu projekts, kuŗu, pēc iesniedzēju domām, Centrālajai vēlēšanu komisijai nekavējoties vajadzēja virzīt tāļāk, t. i. paziņot pašvaldībām, ka atklāta publiska parakstu vākšana zem ierosinājuma. Centrālajai vēlēšanu komisijai radās šaubas, vai iesniegtais Satvērsmes grozījumu projekts ...

Andris Melkers

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pozitīvo tiesību unifikācija Ziemeļvalstīs: izcelšanās un attīstība

5. Marts 2013 /NR. 9 (760)

Neraugoties uz Dānijas, Norvēģijas, Islandes, Zviedrijas un Somijas (turpmāk – Ziemeļvalstis) ģeogrāfiski tuvo atrašanos Latvijai, kā arī ciešu vēsturisku un kultūras saikni ar mūsu valsti, Latvijas tiesību zinātnē ievērojami trūkst informācijas par Ziemeļvalstu tiesībām visās tiesību zinātnes apakšnozarēs. Šāda problēma Latvijā vājina gan zinātniskas, gan praktiskas sadarbības iespējas jurisprudencē ar mūsu tuvākajiem kaimiņiem. Raksta mērķis ir vēsturiskā skatījumā juridiski analizēt pozitīvo tiesību unifikācijas ģenēzi Ziemeļvalstīs. Mūsdienu Ziemeļvalstu pozitīvās tiesības ir vienveidīgas un darbojas vienotā tiesiskā telpā, kas tiesību zinātnē tiek dēvēta par Ziemeļvalstu tiesību sistēmu. Vienlaikus jāatzīmē, ka informāciju par Ziemeļvalstu unificētām pozitīvām tiesībām nav iespējams pilnvērtīgi piemērot, ja tā nesatur vēsturisku aspektu. ...

Inese Nikuļceva

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums lietā "Mitkus pret Latviju"

4

5. Marts 2013 /NR. 9 (760)

Kā zināms, Latvija ir Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas1 dalībvalsts. Lai izprastu cilvēka pamattiesību attīstības tendences, jo īpaši svarīgi ir sekot Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) judikatūrai un analizēt to. ECT spriedums lietā "Mitkus pret Latviju"2 pieņemts 2012. gada 2. oktobrī. Šajā lietā ECT nav paudusi principiāli jaunas atziņas, un tas nav uzskatāms par "atkāpi" no ECT judikatūras vecākās līdzīgās lietās, tomēr šis spriedums ir pieņemts lietā pret Latvijas Republiku, tāpēc tas ir īpaši svarīgs tieši Latvijai. Spriedumā lietā "Mitkus pret Latviju" ECT atzina Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) 3. panta (spīdzināšanas aizliegums), 6. panta (tiesības uz taisnīgu lietas izskatīšanu) un 8. panta (tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību) pārkāpumu. Tomēr rakstā tiek analizēts spriedums, ECT argumentācija un izdarītie secinājumi tikai tiktāl, ciktāl tie attiecas uz Konvencijas 8. panta, kas garantē privātās dzīves neaizskaramību, pārkāpumu. ...

Iveta Kažoka

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesību romantiķa – Ronalda Dvorkina – mantojums

1

5. Marts 2013 /NR. 9 (760)

2013. gadā 14. februārī pasauli pameta viens no gadsimtu mijas autoritatīvākajiem tiesību filozofiem Ronalds Dvorkins, kuram jau kopš iepriekšējā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, tāpat kā Jirgenam Hābermāsam, bija izveidojusies "dzīvā klasiķa" reputācija. Diemžēl R. Dvorkina lielie darbi joprojām latviski nav tulkoti, tādēļ Latvijas juristiem viņš ir vairāk pazīstams fragmentāri, no viņa darbu atstāsta tiesību teorijas un tiesību filozofijas grāmatās. ...

Andris Bērziņš

žurnāls / Tiesību politika

Grozījumi Civilprocesa likumā atkal atgriežas Saeimā

5. Marts 2013 /NR. 9 (760)

Pirms pāris nedēļām, 22. februārī, pamatojoties uz Satversmes 71. pantu, Valsts prezidents Andris Bērziņš Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai nosūtīja vēstules, kurās pamato lēmumu nodot Saeimas otrreizējai caurlūkošanai divus likumus: "Grozījumi Zinātniskās darbības likumā" un "Grozījumi Civilprocesa likumā". Publicējam Valsts prezidenta vēstuli, kurā motivēts viņa lēmums attiecībā uz Civilprocesa likuma grozījumiem. ...

Uldis Ķinis, Dita Amoliņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Konstitucionālā kontrole valsts finanšu jautājumos Satversmes tiesas praksē

26. Februāris 2013 /NR. 8 (759)

1922. gada 15. februārī pieņemtā Latvijas Republikas Satversme (turpmāk – Satversme)1 ir Latvijas konstitucionālās sistēmas pamats. "Satversme pēc savas būtības ir īss, lakonisks, tomēr komplicēts dokuments".2 Satversmes tiesas prakse apliecina, ka Satversme ir saturiski ietilpīga, proti, Satversme piešķir konstitucionālu rangu valsts finanšu līdzekļu pārvaldīšanas kārtībai un principiem, piemēram, iztulkojot augstākā juridiskā spēka normas, var atvasināt visus nepieciešamos principus fiskālās disciplīnas ievērošanai,3 lai gan tie expressis verbis nav minēti Satversmes tekstā. Satversmes 1. pants kopsakarā ar Satversmes 85. pantu piešķir Satversmes tiesai kompetenci paust galīgo un juridiski saistošo viedokli par Satversmes normu tvērumu un saturu. Tādējādi Satversmes principu un normu saturu nosaka Satversmes tiesas judikatūra; šos principus un normas nevar interpretēt un piemērot pretēji Satversmes tiesas lemtajam.4 Šajā rakstā5 analizētas Satversmes tiesas spriedumos paustās atziņas par valsts finanšu līdzekļu pārvaldīšanas kārtību, kā arī procesuālie jautājumi, kas attiecas uz konstitucionālās kontroles tvērumu attiecīgajā jautājumā. ...

Dina Gailīte

žurnāls / Juridiskā literatūra

Satversmes komentāru otrais sējums – par tiesām un valsts kontroli

26. Februāris 2013 /NR. 8 (759)

Turpinot Latvijas Republikas Satversmes pirmo sistemātisko komentāru veidošanas darbu, VSIA "Latvijas Vēstnesis" apgādā izdots otrais sējums, kurā komentētas šādas Satversmes nodaļas: VI nodaļa "Tiesa" un VII nodaļa "Valsts kontrole". Grāmatas atvēršanas svētki notika Satversmes pieņemšanas gadadienā – 15. februārī, svinīgais sarīkojums simboliski noritēja Augstākajā tiesā, jo lielākā daļa šī sējuma komentāru skar tiesu varu. ...

žurnāls / In memoriam

Pieminot izcilo tiesību filozofu Ronaldu Dvorkinu

19. Februāris 2013 /NR. 7 (758)

R. Dvorkins 1957. gadā absolvējis Hārvarda tiesību skolu (Harvard Law School). Viņš bija Ņujorkas Universitātes (New York University) profesors un Londonas Universitātes koledžas (University College London) emeritētais profesors. R. Dvorkins bija viens no mūsdienu paaudzes izcilākajiem intelektuāļiem, tiesību un morāles filozofijas domātājiem. Viņš formulējis vairākas izcilas idejas, kuras ietekmējušas arī Latvijas tiesību sistēmas attīstību. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Beznosacījumu pilsonības piešķiršana nepilsoņiem; Centrālās vēlēšanu komisijas un tiesas kompetence vēlētāju likumdošanas iniciatīvas satura vērtēšanā

19. Februāris 2013 /NR. 7 (758)

Masveida nepilsoņu atzīšana par Latvijas pilsoņiem, neizvērtējot potenciālā pilsoņa lojalitāti valstij, individuālo vēlmi kļūt par pilsoni un tās pierādījumus vismaz naturalizācijas procesā paužamās individuālās gribas un nepieciešamo valsts zināšanu ietvaros, ir iztulkojama kā bijušās PSRS pilsoņu beznosacījumu principiāla atzīšana par Latvijas tautas sastāvdaļu. Likumprojekts, kas paredz tik būtiskas izmaiņas pilsoņu sastāvā, ir pretrunā Latvijas Republikas Satversmes 1. un 2. pantam un Neatkarības deklarācijas preambulā paustajai valsts nepārtrauktības doktrīnai. Likumdošanas procesā tieši iesaistītās konstitucionālās institūcijas (kas tieši veic likumdošanas funkciju) var viena otras darbību pārbaudīt atbilstoši likumdošanas procesam, kādu to paredz Satversme. Centrālās vēlēšanu komisijas kompetencei nebūtu jābūt tādai, ka tā pārņem no Saeimas būtisko iespēju un atbildību vēlētāju iniciatīvas saturiskā vērtēšanā, mazinot tautai likumdošanas iniciatīvas iespējas iepretim Saeimai vai citiem Satversmē paredzētajiem subjektiem. Vispārējā tiesa (respektīvi, Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments, pārbaudot Centrālās vēlēšanu komisijas pieņemto lēmumu) nav no Satversmes aicināta būt par likumdošanas iniciatīvas akceptētāju vai noraidītāju un darboties kā "spēlētājam" līdzsvaru un savstarpējas kontroles sistēmā likumdošanas procesā. Ja šādu savu funkciju nav atzinusi Satversmes tiesa, kuras uzdevums ir likumu satversmības pārbaude, tad vēl jo mazāk tā var piemist vispārējai tiesai. Iespēja tiesai ietekmēt likuma tapšanu var pēc būtības apdraudēt demokrātiju un tiesiskumu, nonākot būtiskā pretrunā ar varas dalīšanas nepieciešamību: pārāk liela valsts vara nonāk tajā valsts varas atzarā, kuram ir ne tikvien galavārds konkrētu strīdu risināšanā, bet arī ievērojamas neatkarības garantijas. Minētajam nav tik liela nozīme attiecībā uz konstitucionālo tiesu, jo tai, lai arī ir tiesības atzīt tiesību normas par neatbilstošām Satversmei, savukārt nav vispārējas kompetences izšķirt konkrētus tiesību strīdus. Administratīvajai tiesai ir pienākums vērtēt piemērojamo normu atbilstību augstāka juridiskā spēka normām, tostarp vispārējiem tiesību principiem, taču gadījumos, ja neatbilstība ir līmenī likums – Satversme vai starptautisko tiesību norma, tiesa nevar spriest contra legem bez jautājuma nodošanas Satversmes tiesai. Satversmes tiesai ir ekskluzīva kompetence šāda līmeņa tiesību jautājumu galīgā izšķiršanā. ...

Veronika Krūmiņa, Egils Levits, Gunārs Kusiņš, Aivars Endziņš, Iveta Kažoka, Edgars Pastars, Mārtiņš Paparinskis, Inese Nikuļceva

žurnāls / Diskusija

Senāts aptur tiesvedību nepilsoņu referenduma lietā un vēršas Satversmes tiesā

5

19. Februāris 2013 /NR. 7 (758)

"Jurista Vārds" jau vairākkārt informējis par notikumiem saistībā ar 12 686 vēlētāju iniciatīvu rīkot tautas nobalsošanu par likumprojektu "Grozījumi Pilsonības likumā", kas paredzētu faktiski automātisku Latvijas Republikas pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem, kā arī par Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk arī – CVK) atteikumu nodot šo projektu tālākai parakstu vākšanai, šo lēmumu pamatojot ar to, ka projekts nav pilnībā izstrādāts. Pārsūdzot CVK lēmumu, administratīvajā tiesā tika iesniegti divi pieteikumi par CVK lēmuma atcelšanu un pienākuma uzlikšanu CVK nodot iesniegto likumprojektu parakstu vākšanai likuma ierosināšanai (viena pieteikuma autors – Jānis Kuzins, otru pieteikumu iesnieguši Andris Tolmačovs, Aleksandrs Kuzmins un Žanna Kareļina). Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 11. februārī paziņoja lēmumu šajā lietā, kas tika ierosināta, pamatojoties uz pieteikumiem par CVK lēmumu: Senāts apturēja tiesvedību un nolēma nosūtīt pieteikumu Satversmes tiesai par vēlētāju iesniegtā likumprojekta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 2. pantam un Latvijas PSR Augstākās padomes 1990. gada 4. maija deklarācijas "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu" preambulai. ...

Anda Smiltēna

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Latvijas tiesību sistēma un likumdevēja kritiskās kļūdas

6

12. Februāris 2013 /NR. 6 (757)

Sūdzības par nepilnībām Latvijas tiesību sistēmā dzirdamas pastāvīgi – tiek teikts, ka "likumdošanā ir robi un likumdošanu vajag sakārtot". Daļēji šādas runas attaisnojamas ar to, ka Latvijas tiesību sistēmai diezgan īsā laikā bija jātransformējas no padomju tiesību lokam piederošas sistēmas par romāņu–ģermāņu tiesību lokam piederošu tiesību sistēmu, papildus tam bija jāpielāgojas eksistencei Eiropas Savienības tiesību sfērā. Tomēr šāda transformācija nevar ilgt nebeidzami, līdz ar to atrunām par tiesību sistēmas nesakārtotību transformācijas procesa dēļ šodien vairs nebūtu nekāda pamata. ...

Ilze Dubava, Nils Muižnieks

žurnāls / Intervija

Es labprāt redzētu tādu Latviju, kurā cilvēki grib iebraukt, nevis izbraukt

5

5. Februāris 2013 /NR. 5 (756)

Drīz apritēs gads, kopš augsto Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāra amatu ieņem latvietis Nils Muižnieks. Tomēr joprojām pat daudziem cilvēktiesību lietpratējiem un vēl jo vairāk citiem Latvijas iedzīvotājiem nav daudz informācijas par to, kādi ir šādas amatpersonas pienākumi un ko, savu darbību uzsākot, jau paguvis izdarīt N. Muižnieks. Turklāt no šādas – Eiropas Padomes – perspektīvas, iespējams, objektīvāk (vai vismaz citādi) redzama arī cilvēktiesību situācija Latvijā. Tādēļ "Jurista Vārds" nešauboties izmantoja iespēju līdz ar citiem Latvijas medijiem intervēt N. Muižnieku, kurš 2013. gada 25. janvārī teica uzrunu Nīderlandes Helsinku komitejas rīkotajā konferencē "Cilvēktiesību nākotne Eiropā" (The Future of Human Rights in Europe) Hāgā. Uzstājoties konferencē, N. Muižnieks raksturoja, viņaprāt, galvenos Eiropas cilvēktiesību sistēmas izaicinājumus (cilvēktiesību situācija terorisma apkarošanas un ekonomiskās krīzes kontekstā, Lielbritānijas pretestība Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) spriedumiem, interneta iespaids uz cilvēktiesībām u.c. – plašāk skat. 9. lpp.), bet, atbildot uz Latvijas žurnālistu jautājumiem, analizēja Baltijas valstu problēmas cilvēktiesībās, kā arī pievērsās tradicionāli sāpīgajiem mūsu valsts jautājumiem – mazākumtautību integrācijas problēmām, lielajam bērnu skaitam, kas piedzimstot neiegūst Latvijas pilsonību un turpina vairot nepilsoņu rindas utt. ...

Jevgēnija Ziņģe

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

"Aiz vēja ģeneratora" jeb drošības aizsargjoslu platuma noteikšana ap vēja elektrostacijām

3

29. Janvāris 2013 /NR. 4 (755)

Attīstoties vēja elektrostaciju būvniecībai, pieaug strīdi starp vietējiem iedzīvotājiem un valsts un pašvaldības iestādēm par vēja elektrostaciju būvniecības tiesiskumu. Ir gadījumi, kad šādos strīdos tiek norādīts uz noteiktās drošības aizsargjoslas platuma ap vēja elektrostaciju neatbilstību tiesību aktu prasībām, uzskatot, ka šādi ir pārkāptas to zemesgabalu īpašnieku tiesības uz īpašumu, kas atrodas blakus būvējamajām vēja elektrostacijām. ...