Tiesību nozaru katalogs: Konstitucionālās tiesības

Atsevišķu Stambulas konvencijas noteikumu kritiska analīze Polijas tiesību gaismā

7. Jūnijs 2016 /NR. 23 (926)

1. Vispārējas piezīmes1 Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (turpmāk – konvencija) vēl tās radīšanas gaitā izraisīja daudz pretrunīgu vērtējumu. Kā atzīmēja Polijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs, "zināms skaits valstu nebija apmierinātas ar konvencijas tekstu, kas nebija apspriests tādā garā, lai panāktu pēc iespējas plašāku konsensu".2 Šķiet, ka šo līgumslēdzēju pušu ...

Edgars Oļševskis

žurnāls / Numura tēma

Vai no Stambulas konvencijas izriet valsts pienākums atzīt viendzimuma laulības

7. Jūnijs 2016 /NR. 23 (926)

Stambulas konvencijas pamatā ir nepārprotams uzstādījums par to, ka jebkāda vardarbība pret sievietēm ir jāizskauž un galvenais veids, kā to panākt, ir nodrošināt sieviešu un vīriešu līdztiesību de iure un de facto. Turklāt ir svarīgi, ka, novēršot vardarbību uz dzimuma pamata, tiek pasargāti arī bērni un vīrieši. Bērnu tiesību aizsardzība ir prioritārs cilvēktiesību jautājums, un Stambulas konvencija aizsargā tos ne vien kā vardarbības upurus, bet arī kā lieciniekus. Atzīstot, ka arī vīrieši mēdz būt pakļauti vardarbībai uz dzimuma pamata, Stambulas konvencija aizsargā arī šī dzimuma pārstāvjus. ...

Aleksejs Dimitrovs

žurnāls / Numura tēma

Stambulas konvencijas parakstīšana: īss komentārs

2

7. Jūnijs 2016 /NR. 23 (926)

Šķiet, pirmoreiz Latvijas vēsturē kāda starptautiskā līguma parakstīšana izraisījusi tik dzīvu viedokļu apmaiņu, kā tas ir noticies ar Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (turpmāk – Stambulas konvencija).1 Ministru kabineta sēdes protokolā atzīmēts divu ministru atšķirīgais viedoklis.2 Tieslietu ministrija pasūtījusi un publiskojusi juridisko analīzi "Par Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu iespējamo ietekmi uz Latvijas tiesību sistēmu".3 Savukārt Labklājības ministrija publiskojusi savu atzinumu.4 Autors lielā mērā piekrīt Labklājības ministrijas atzinumā norādītajam, taču savā komentārā vēlas papildināt diskusiju ar dažiem elementiem. ...

Kristaps Tamužs

žurnāls / Numura tēma

Divas jūnija tēzes par Stambulas konvenciju

7. Jūnijs 2016 /NR. 23 (926)

Rakstā ļoti shematiskā un vienkāršotā veidā aplūkoti divi, autoraprāt, būtiski apsvērumi, kas varētu būt noderīgi diskusijā saistībā ar Latvijas iespējamo pievienošanos Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (turpmāk – Stambulas konvencija). ...

Katrīna Kaktiņa

žurnāls / Numura tēma

Stambulas konvencijas un Satversmes harmoniskā saskaņa

7. Jūnijs 2016 /NR. 23 (926)

Kā daļa sabiedrības to formulē publiskajā telpā – pieņēmu izaicinājumu izlasīt t.s. Stambulas konvenciju (2011. gada 11. maija Eiropas Padomes konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu, turpmāk – konvencija).1 Visu. Vienā no oficiālajām Eiropas Padomes un līdz ar to konvencijas teksta valodām. ...

Kristīne Dupate

žurnāls / Numura tēma

Konvencija atbilst Satversmei un Latvijas tiesību sistēmai

6

7. Jūnijs 2016 /NR. 23 (926)

Iesākumā, vēlētos norādīt, ka līdz šim diskusija publiskajā telpā ir notikusi "nevienlīdzīgi" pēc būtības. Viena puse pauž viedokli, kamēr otra to "atspēko" ar juridiskiem argumentiem. Kvalitatīva un vienlīdzīga juridiskā diskusija ir iespējama tikai tādā gadījumā, ja abas puses savu nostāju pamato ar juridiskiem argumentiem. Ņemot vērā minēto, vēlētos norādīt uz tiem būtiskākajiem konvencijas aspektiem, attiecībā uz kuriem Tieslietu ministrija pauž juridiski nepamatotu viedokli. Proti, jēdziena "diskriminācija" saturu un tiesību doktrīnā nostiprināto pieeju diskriminācijas izskaušanai, jēdzienu "dzimte" un "dzimums" saturu un savstarpējo saistību, jēdzienu "laulība" un "ģimene" saturu, kā arī Stambulas konvencijas tvērumu. ...

Baiba Rudevska

žurnāls / Numura tēma

Nepateiktais par Stambulas konvenciju

38

7. Jūnijs 2016 /NR. 23 (926)

Lielākā daļa lasītāju pēdējā mēneša laikā droši vien ir pamanījusi un pat sekojusi līdzi dažādām diskusijām par un ap Eiropas Padomes Konvenciju Nr. 210 par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu1 (turpmāk – Stambulas konvencija). Nebūs pārspīlēts, ja teiksim, ka šī laikam ir vienīgā konvencija, kura Latvijā ir izraisījusi tik plašas un asas diskusijas. No vienas puses, diskusijas un domu apmaiņa ļauj mums attīstīties un iet tālāk, taču, no otras puses, tas attiecas tikai uz konstruktīvām un korektām diskusijām, jo tikai to rezultātā var nonākt pie patiesības izpratnes. Jācer, ka šis "Jurista Vārda" numurs pacels līdzšinējās diskusijas augstākā un pēc būtības saturīgākā līmenī. ...

Zigmunds Dundurs

žurnāls / Numura tēma

Konvencija pieprasa sistēmu vardarbības apkarošanai

7. Jūnijs 2016 /NR. 23 (926)

2011. gadā tika atvērta parakstīšanai Eiropas Padomes Konvencija par vardarbību pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (The Council of Europe Convention on preventing and combating violence against women and domestic violence) (turpmāk – Stambulas konvencija). ...

Inga Reine

žurnāls / Numura tēma

Dažas piezīmes par Stambulas konvenciju

7

7. Jūnijs 2016 /NR. 23 (926)

Atsaucoties uz "Jurista Vārda" redakcijas aicinājumu, es šajā rakstā piedāvāšu dažas personīga rakstura piezīmes par Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (turpmāk – Stambulas konvencija) tapšanas procesu un būtību. Ņemot vērā, ka es, visticamāk, esmu vienīgā Latvijas eksperte, kura, kaut arī nepārstāvot Latviju,1 klātienē piedalījās Stambulas konvencijas izstrādē no sākuma līdz praktiski beigām,2 šajā epistulārā žanra darbā atļaušos nedaudz atkāpties no klasiskā juridiskā rakstā izmantojamās metodikas, piedāvājot dažus personīga rakstura novērojumus, kam esmu pirmavots. Jebkurā gadījumā es aicinu ikvienu, kam interesē šīs konvencijas tapšanas process, kā arī nodoms (tai skaitā par konvencijas izstrādes procesā piedāvātajām redakcijām), sazināties ar Eiropas Padomes sekretariātu (tai skaitā Ministru vietnieku komitejas sekretariātu, CAHVIO sekretariātu, CDDH sekretariātu, kā arī Eiropas Padomes Līgumu biroju).3 ...

Inga Bite

žurnāls / Numura tēma

Stambulas konvencija neaizsargā sievietes

1

7. Jūnijs 2016 /NR. 23 (926)

1. Diskusijas fokuss Līdzšinējās publiskajās diskusijās par Eiropas Padomes konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (turpmāk – konvencija) reti ir gadījies dzirdēt atsauces uz konkrētām konvencijas normām. Tiek diskutēts vispārīgi par to, cik izplatīta ir vardarbība pret sievietēm, cik vājas un nespējīgas sevi aizsargāt ir sievietes un cik nevarošas viņas ir pieņemt konkrētus lēmumus un rīkoties, ...

Jūlija Stepaņenko

žurnāls / Numura tēma

Konvencija Latvijai nav nepieciešama

7. Jūnijs 2016 /NR. 23 (926)

Gudri ļaudis mēdz teikt: kas der visam, neder nekam. Domāju, ka tāpat būs ar Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (turpmāk – konvencija). Bez juridiskā aspekta, kas ietver vairākus pasākumus, kurus Latvija brīvprātīgi, bez starptautisku saistību uzņemšanās turpina pilnveidot nacionālās likumdošanas līmenī,1 konvencijas saturā ir arī ideoloģiskie uzdevumi veikt sabiedrības apziņas transformāciju, pamatojoties uz ideju par to, ka "vardarbība pret sievietēm ir strukturāla un ka tā liecina par vēsturiski izveidojušos sieviešu un vīriešu varas nevienlīdzīgu sadalījumu".2 ...

Inese Lībiņa-Egnere

žurnāls / Numura tēma

Konvencijas mērķis – nepieļaut vardarbību pret sievietēm

7. Jūnijs 2016 /NR. 23 (926)

Viens no nozīmīgākajiem starptautiskajiem dokumentiem sieviešu līdztiesības nodrošināšanas jomā ir ANO 1979. gada Konvencija par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu, kura Latvijai ir saistoša kopš 1992. gada 14. maija. Konvencijas dalībvalstis, tostarp Latvija, apņēmušās veikt visus attiecīgos pasākumus nolūkā izmainīt vīriešu un sieviešu izturēšanās sociālos un kultūras modeļus, lai panāktu aizspriedumu izskaušanu, paražu un visas citas prakses likvidēšanu, kas pamatojas uz ideju par viena dzimuma nepilnvērtību vai pārākumu vai vīriešu un sieviešu stereotipisko lomu. Savukārt Eiropas Padome kā Eiropas vadošā starptautiskā cilvēktiesību organizācija jau kopš 1990. gada ir virzījusi vairākas iniciatīvas, lai veicinātu sieviešu aizsardzību pret vardarbību. Valstu ziņojumi, pētījumi un aptaujas atklāja šīs problēmas plašo mērogu Eiropā un to, cik dažāda ir Eiropas valstu rīcība cīņai pret vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē. Bija skaidrs, ka ir nepieciešams vienots tiesiskais standarts, lai pastiprinātu un nodrošinātu visā Eiropā vienāda līmeņa aizsardzību pret vardarbību ģimenē. ...

Dzintars Rasnačs

žurnāls / Numura tēma

Latvija var apkarot vardarbību arī bez Stambulas konvencijas

1

7. Jūnijs 2016 /NR. 23 (926)

Lai gan liela daļa Stambulas konvencijā minēto lietu ir atbalstāmas, tajā ietverti arī vairāki aspekti, kuru dēļ Tieslietu ministrija neatbalstīja konvenciju kopumā. ...

Tieslietu ministrija

žurnāls / Numura tēma

Tieslietu ministra un vides un reģionālās aizsardzības ministra atšķirīgais viedoklis

7. Jūnijs 2016 /NR. 23 (926)

Ministru kabinetam 2016. gada 10. maijā pieņemot zināšanai Labklājības ministrijas sagatavoto konceptuālo ziņojumu "Par Latvijas pievienošanos Eiropas Padomes Konvencijai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu", atbalstot Latvijas pievienošanos šai konvencijai un pilnvarojot labklājības ministru Jāni Reini parakstīt konvenciju ar nosacījumu, ka līdz ar konvencijas parakstīšanu Latvija pievieno deklarāciju, ka Latvijas Republika piemēros Konvenciju atbilstoši Latvijas Republikas Satversmē noteiktajiem principiem un noteikumiem, vienlaikus divi valdības locekļi – tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kaspars Gerhards – saskaņā ar Ministru kabineta kārtības ruļļa 193. punktu pievienoja valdības sēdes protokolam savu atšķirīgo viedokli: ...

Tiesībsargs

žurnāls / Numura tēma

Stambulas konvencija  – Latvijas solījums ANO un iekšzemes spēles

7. Jūnijs 2016 /NR. 23 (926)

Latvijas Republikas tiesībsarga Jura Jansona paziņojums presei un pozīcija Ministru kabineta 2016. gada 10. maija sēdē, kurā tika izskatīts jautājums par Latvijas pievienošanos Stambulas konvencijai: "Valsts jau šobrīd starptautiskajiem partneriem ir apliecinājusi savu gatavību pievienoties Stambulas konvencijai. Šāda valsts apņemšanās pausta šī gada janvārī ANO Cilvēktiesību padomes Vispārējā periodiskā pārskata darba grupas 24. sesijā, ...

Ārlietu ministrija

žurnāls / Numura tēma

Par informatīvo ziņojumu “Par 2011. gada 11. maija Eiropas Padomes konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu ietekmi uz Latvijas Republikas normatīvo aktu sistēmu”

7. Jūnijs 2016 /NR. 23 (926)

Ārlietu ministrija ir izskatījusi Tieslietu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par 2011. gada 11. maija Eiropas Padomes konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu ietekmi uz Latvijas Republikas normatīvo aktu sistēmu" (turpmāk – ziņojums) un Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektu un izsaka šādus iebildumus: 1. Saskaņā ar 2016. gada 2. februāra Ministru kabineta sēdes ...

Tieslietu ministrija

žurnāls / Numura tēma

Par Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu iespējamo ietekmi uz Latvijas tiesību sistēmu

7. Jūnijs 2016 /NR. 23 (926)

2008. gada 10. decembrī Eiropas Padomes (turpmāk – EP) Ministru komiteja pieņēma darbības plānu (terms of reference) par ad hoc Komiteju par vardarbības pret sievieti un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (CAHVIO).1 2011. gada 6.-7. aprīlī EP Ministru komiteja savā 1111. sanāksmē pieņēma Stambulas konvenciju, pirmo reizi EP konvenciju pieņemšanas vēsturē2valstīm nebalsojot, un atvēra to parakstīšanai Ministru komitejas 121. sesijā ...

Labklājības ministrija

žurnāls / Numura tēma

Par Latvijas pievienošanos Eiropas Padomes Konvencijai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu

7. Jūnijs 2016 /NR. 23 (926)

Fragmenti no Labklājības ministrijas sagatavotā konceptuālā ziņojuma "Par Latvijas pievienošanos Eiropas Padomes Konvencijai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu", kas Valsts sekretāru sanāksmē tika pieteikts 2015. gada 26. novembrī, bet Ministru kabinetā (MK) izskatīts un atbalstīts 2016. gada 10. maijā, valdībai vienlaikus lemjot par Latvijas pievienošanos konvencijai un pilnvarojot labklājības ministru Jāni Reini parakstīt konvenciju ar deklarāciju, ka Latvijas Republika piemēros konvenciju atbilstoši Latvijas Republikas Satversmē noteiktajiem principiem un noteikumiem Labklājības ministrijas konceptuālo ziņojumu veido šādas sadaļas: Konceptuālā ziņojuma kopsavilkums; Situācijas izklāsts; Piedāvātais risinājums, tā ietekme uz problēmas risināšanu; Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu; 1. pielikums. Vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē izplatība un sekas; 2. pielikums. Vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē problemātikas aktualizācija starptautiskajos dokumentos; 3. pielikums. Latvijas starptautiskās saistības vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanas jomā; 4. pielikums. Stambulas konvencijas izstrādes vēsture un būtība; 5. pielikums. Vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē mazināšanas politiku regulējošie dokumenti Latvijā; 6. pielikums. Piedāvātā risinājuma sākotnējais ietekmes izvērtējums; 7. pielikums. Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu; 8. pielikums. Paskaidrojošais ziņojums – Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu; 9. pielikums. Stambulas konvencijas atbilstības tabula; 10. pielikums. Prioritāri veicamie grozījumi normatīvajos aktos. Labklājības ministrijas konceptuālā ziņojuma pilns teksts pievienots MK 2016. gada 10. maijā sēdes protokolam mājaslapā mk.gov.lv. ...

Vija Kalniņa

žurnāls / Numura tēma

Stambulas konvencija tuvplānā

7. Jūnijs 2016 /NR. 23 (926)

2016. gada 18. maijā Latvija parakstīja Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb plašāk zināmu kā Stambulas konvenciju. Stambulas konvencija sabiedrībā raisīja plašas diskusijas, uzsvaru pat vairāk liekot nevis uz konvencijas mērķi – vardarbības pret sievietēm novēršanu un mazināšanu, bet gan citiem jautājumiem, ko raisījusi dažu konvencijā ietverto noteikumu interpretācija. Lai arī Latvija konvenciju ir parakstījusi, paredzams, ka līdz konvencijas ratificēšanai sabiedrībā diskusija par konvencijas saturu, nepieciešamību, ieguvumiem un pat iespējamiem zaudējumiem turpināsies. Tāpēc žurnāls "Jurista Vārds" ir veltījis vienu numuru diskusijas atspoguļošanai, piedāvājot iepazīties ar politiķu, juristu un citu ekspertu viedokļiem gan par konvencijas saturu, gan arī tās sekām un nozīmi Latvijas sabiedrībai. Žurnāla "Jurista Vārds" lasītājiem tiek piedāvāts secīgi iepazīties ar tiesību politikas dokumentiem, politiķu viedokļiem un juristu veikto juridisko analīzi. Bet pirms diskusijas īsumā sniedzam informāciju par Stambulas konvenciju, tās attīstības vēsturi un mērķiem, kā arī par valstīm, kuras ir parakstījušas konvenciju un veikušas kādas atrunas vai deklarācijas. Papildus tam žurnāls "Jurista Vārds" sniedz ieskatu Valsts policijas apkopotajos statistikas datos un būtiskākajos Eiropas Savienības Cilvēktiesību aģentūras 2014. gada pētījuma secinājumos. ...

Dina Gailīte, Vija Kalniņa

žurnāls / Notikums

Pareizā līdzsvara meklējumos: starp untumainu aktīvismu un bailīgu pašierobežošanos

31. Maijs 2016 /NR. 22 (925)

Šis gads Satversmes tiesai aizrit 20 gadu jubilejas zīmē – 1996. gadā noslēdzās tiesas izveidošanas process: tika pieņemts Satversmes tiesas likums un grozījumi Satversmes 85. pantā, kā arī iecelti pirmie seši Satversmes tiesas tiesneši – Romāns Apsītis, Anita Ušacka, Ilma Čepāne, Aivars Endziņš, Andrejs Lepse un Ilze Skultāne (tikai 2000. gadā šim sastāvam pievienojās septītais tienesis – Juris Jelāgins). 1996. gada 9. decembris tiek uzskatīts par Satversmes tiesas dzimšanas dienu, jo šajā datumā tiesneša zvērestu deva tie Satversmes tiesas tiesneši, kas pirms tam nebija bijuši tiesneša amatā. 2016. gada 8. martā Satversmes tiesas jubilejas gads tika atklāts ar unikālu diskusiju, kurā piedalījās visi četri līdzšinējie Satversmes tiesas priekšsēdētāji – Aivars Endziņš, Gunārs Kūtris, Aija Branta un Aldis Laviņš. Savukārt 26. un 27. maijā Rīgā noritēja Satversmes tiesas sadarbībā ar Venēcijas komisiju rīkota starptautiska konference "Konstitucionālās tiesas aktīvisms demokrātiskā valstī" – pasākums, kurā piedalījās ne vien Satversmes tiesas bijušie un esošie tiesneši, bet arī Eiropas Savienības (ES) valstu konstitucionālo tiesu tiesneši, Eiropas Savienības Tiesas, ES Austrumu partnerības valstu konstitucionālo tiesu tiesneši, Venēcijas komisijas locekļi, Latvijas tiesu sistēmas darbinieki un citi valsts tiesību interesenti. Par konferences tematu bija izvēlēts konstitucionālo tiesu aktīvisma jautājums, kas raisīja visai kaislīgas diskusijas, viedokļiem svārstoties no uzskata, ka pārmērīgs un "untumains" tiesu aktīvisms ved uz neleģitīmu "tiesnešu valsti" un tiesu despotismu, līdz bažām par tiesu pārmērīgu pašierobežošanos, kas savukārt var pavērt ceļu citu varas zaru ietekmes neproporcionālam pieaugumam un tālāk novest pie tiesu nespējas pildīt savu pamatfunkciju – aizsargāt cilvēku pamattiesības, likuma varu un demokrātijas funkcionēšanu. ...

Jānis Priekulis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Ārējo normatīvo aktu izdošana: vai diskusija beigusies?

24. Maijs 2016 /NR. 21 (924)

Satversmes tiesa 2016. gada 2. martā atzina, ka Latvijas Banka kā autonoma valsts pārvaldes iestāde ir tiesīga izdot likumpilnvarotus ārējos normatīvos aktus. Tas ir fundamentāls atzinums, un tādēļ šis spriedums nevar palikt bez ievērības. Tiesību zinātnei ir pienākums to analizēt un censties pat ar kritisku aci uzlūkot, jo mērķis ir viens – tiesisko sistēmu padarīt labāku un taisnīgāku. Šī raksta mērķis ir īsi analizēt minēto spriedumu un rast atbildi uz jautājumu: vai ilglaicīgā diskusija par šāda veida iestāžu tiesībām izdot ārējos normatīvos aktus ir beigusies? Vai gluži otrādi – šis spriedums ir aizsācis jaunas diskusijas veidošanos tiesību zinātnē un pavēris līdz šim vēl "neizdibinātus" ceļus? ...

Vija Kalniņa

žurnāls / Informācija

Latvijas Banka ir demokrātiski leģitimēta izdot ārējos normatīvos aktus

24. Maijs 2016 /NR. 21 (924)

2016. gada 2. martā Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr. 2015-11-03 "Par Latvijas Bankas 2014. gada 15. septembra noteikumu Nr. 141 "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasības, veicot ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanu un pārdošanu" 19. un 20. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 64. pantam, kā arī 91. panta pirmajam teikumam", ar kuru minētie noteikumi tika atzīti par neatbilstošiem Satversmes 1. un 64. pantam, kā arī 91. panta pirmajam teikumam un spēkā neesošiem no to pieņemšanas brīža. Šis Satversmes tiesas spriedums ir nozīmīgs ar to, ka Satversmes tiesa vērtējusi Latvijas Bankas tiesisko statusu valsts pārvaldes sistēmā, kā arī analizējusi gadījumus, kuros Latvijas Bankai ir tiesības izdot ārējos normatīvos aktus. ...

Kaspars Balodis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pamattiesību ierobežojuma konstitucionalitātes izvērtēšana Satversmes tiesā

4

24. Maijs 2016 /NR. 21 (924)

Rakstā aplūkota personu pamattiesību ierobežojuma konstitucionalitātes vērtēšana Satversmes tiesas spriedumos, konkrēti – pamattiesību ierobežojumu konstitucionalitātes izvērtēšanas metodoloģiskie aspekti. ...

Vija Kalniņa

žurnāls / Informācija

Francijā ar likumu vēlas ierobežot darba e-pasta vēstuļu sūtīšanu ārpus darba laika

17. Maijs 2016 /NR. 20 (923)

Laikā, kad saziņas veidi ir kļuvuši arvien ātrāki, dinamiskāki un ieņem arvien lielāku nozīmi mūsu ikdienā, Francijas valdība ir aktualizējusi jautājumu par šādu saziņas veidu izmantošanas ietekmi uz darba veikšanas paradumiem un darba dienas ilgumu. Francijas prezidenta Fransuā Olanda (François Hollande) Sociālistu partija virza iniciatīvu, kas ierobežotu e-pasta vēstuļu sūtīšanu ārpus darba laika. Jaunais regulējums paredz, ka darba devējiem, kas nodarbina vairāk nekā 50 darbiniekus, būs jāievieš labās prakses vadlīnijas, kurās jānosaka laiks, pamatā darbdienu vakaros un brīvdienās, kad no darbiniekiem netiek sagaidīta e-pasta vēstuļu sagatavošana un nosūtīšana. ...

Juris Janums

žurnāls / Informācija

Kriminālprocesa atjaunošanas kārtība atsevišķos gadījumos neatbilst Satversmei

10. Maijs 2016 /NR. 19 (922)

2016. gada 29. aprīlī Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr. 2015-19-01 "Par Kriminālprocesa likuma 657. panta pirmās, trešās un piektās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam", atzīstot atsevišķos gadījumos kārtību, kādā atjaunojams kriminālprocess sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam. ...

Anita Zikmane

žurnāls / Numura tēma

Judikatūras noturība: tiesība uz taisnīgu tiesu

10. Maijs 2016 /NR. 19 (922)

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) ir secinājusi, ka neargumentēta atkāpšanās no judikatūras kā konsekventu nolēmumu kopas par konkrētas normas interpretāciju un piemērošanu ir pamats apšaubīt tiesību uz taisnīgu tiesu ievērošanu konkrētajā procesā. Sev atvēlētās "Jurista Vārda" rindas vēlos veltīt šī secinājuma izvērsumam ECT judikatūrā un risinājumiem dažos piemēros. ...

Dace Šulmane

žurnāls / Informācija

Ikgadējai diskusijai par Latvijai aktuāliem cilvēktiesību jautājumiem  – 10

19. Aprīlis 2016 /NR. 16 (919)

2016. gada 8. aprīlī Rīgas Juridiskā augstskola (RJA) jau desmito gadu organizēja diskusiju par Latvijai aktuāliem cilvēktiesību jautājumiem, kas kā allaž pulcināja pilnu klausītāju zāli. Diskusijā piedalījās RJA asociētais profesors un Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) tiesnesis Mārtiņš Mits, kurš informēja par ECT aktualitātēm. Bijusī ECT tiesnese, Satversmes tiesas tiesnese un RJA profesore Ineta Ziemele sniedza ieskatu par ECT Lielās palātas jaunākajām atziņām. RJA doktorante Arina Melse pastāstīja par jaunākajiem ECT nolēmumiem Latvijas lietās, savukārt Kristīne Līce, Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās, arī šogad pastāstīja par Latvijai aktuālākajiem jautājumiem Eiropas Cilvēktiesību konvencijas (Konvencija) kontekstā. ...

Tiesībsargs

žurnāls / Tiesību politika

Tiesībsargs: bērna tiesību aizsardzības mehānisms nav efektīvs

19. Aprīlis 2016 /NR. 16 (919)

Tiesībsargs Juris Jansons nesen uzrunāja gan Valsts prezidentu, gan Saeimu, šīm institūcijām adresētā vēstulē norādot, ka ir veicis visaptverošu pētījumu par vardarbības pret bērniem izpratni un situāciju Latvijā. Tajā arī atklāts, ka smēķēšana bērna klātbūtnē ir izplatītākais šīs vardarbības veids, tādēļ kontekstā ar jaunajiem rosinājumiem smēķēšanas ierobežošanas virzienā tiesībsargs uzsvēra: "Kopš 2013. gada smēķēšana bērna klātbūtnē uzskatāma par fizisku vardarbību pret bērnu. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 172.2 pantā par šo pārkāpumu ir paredzēta administratīvā atbildība. Tomēr pētījums rāda, ka vairāk nekā puse bērnu tiek pakļauti tabakas dūmu iedarbībai. [..] Tādēļ, pirms noteikt jaunus smēķēšanas ierobežojumus, valstij būtu jādara viss iespējamais, lai efektīvi nodrošinātu spēkā esošā tiesiskā regulējuma izpildi." Savukārt daudz izvērstāks tiesībsarga redzējums par bērnu aizsardzību no vardarbības pausts Ministru kabinetam adresētajā vēstulē, kas publicēta arī šīs rubrikas ietvaros. ...

Agita Rudziša

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesības tikt aizmirstam un to ietekme uz tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību

12. Aprīlis 2016 /NR. 15 (918)

Kopš 2014. gada 13. maija ar Eiropas Savienības Tiesas spriedumu Google Spain lietā interneta meklētājprogrammām Eiropas Savienībā ir jānodrošina personas datu papildu aizsardzība. ...

Mārtiņš Pētersons

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vai vienlīdzības princips ir piemērojams, ja salīdzināmā situācija ir prettiesiska

29. Marts 2016 /NR. 13 (916)

Tiesības uz vienlīdzību ir vienas no fundamentālākajām pamattiesībām. Daudzi tiesību zinātnieki uzskata, ka tieši vienlīdzības ideja ir pamatā taisnīguma koncepcijai.1 Latvijā vienlīdzības princips konstitucionālā līmenī ir nostiprināts Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 91. panta pirmajā teikumā, kas paredz, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Šā principa uzdevums ir nodrošināt, lai tiktu īstenota tāda tiesiskas valsts prasība kā likuma aptveroša ietekme uz visām personām un lai likums tiktu piemērots bez jebkādām privilēģijām.2 ...

žurnāls / Tiesību politika

Valsts prezidents aicina Saeimu atkārtoti izvērtēt iecerētos grozījumus Krimināllikumā

29. Marts 2016 /NR. 13 (916)

"Lai nepieļautu iespēju vērsties pret cilvēka pamattiesībām, aicinu skaidri noteikt, ka kriminālatbildība var iestāties par antikonstitucionālu darbību. No Krimināllikuma normu teksta ikvienam ir jāsaprot, kādas darbības turpmāk būs krimināli sodāmas," uzsver Valsts prezidents Raimonds Vējonis 18. martā Saeimai nosūtītajā vēstulē par lielu sabiedrisko rezonansi ieguvušajiem Krimināllikuma grozījumiem. Vēstulē, kas šīs rubrikas ietvaros pilnā versijā pieejama arī "Jurista Vārda" lasītājiem, Valsts prezidents vērš Saeimas uzmanību uz vairākiem strīdīgiem likuma grozījumu formulējumiem, kur nepieciešamas skaidrākas un precīzākas redakcijas, lai piedāvātie normu risinājumi nenonāktu pretrunā Satversmei un Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām. ...

Dina Gailīte

žurnāls / Informācija

Sabiedriska iniciatīva cilvēktiesību skaidrošanā

22. Marts 2016 /NR. 12 (915)

Pagājušajā nedēļā sabiedrības vērtējumam tika nodota interneta platforma cilvektiesibugids.lv, ko veidojusi nevalstiskā organizācija Baltic Human Rights Society. ...

Inese Nikuļceva, Ieva Betkere, Jeļena Kvjatkovska

žurnāls / Numura tēma

ECT ieguldījums cilvēktiesību nodrošināšanas attīstībā

15. Marts 2016 /NR. 11 (914)

Latvija ir Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) dalībvalsts, kas dod iespēju ikvienam, kurš uzskata, ka Latvija ir pārkāpusi Konvencijā garantētās pamattiesības, vērsties ar sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesā (turpmāk – ECT). Savukārt Latvijas valstij ir svarīgi sekot līdzi ECT spriedumiem ne vien lietās pret pašu Latviju, bet arī pret citām Konvencijas dalībvalstīm un analizēt tos. Tomēr Latvijas plašsaziņas līdzekļi ECT lietas atspoguļo ļoti maz; uzmanība tiek pievērsta vien dažām skandalozākajām lietām pret Latviju, aizmirstot gan pārējās lietas, kuras būtu padziļināti jāanalizē un jāizdara secinājumi, lai līdzīgus pārkāpumus nepieļautu nākotnē, gan lietas pret citām valstīm. Tāpēc šajā materiālā vērsta uzmanība vismaz uz dažām ECT lietām, kurās līdzdarbojušās šīs publikācijas autores – zvērinātas advokātes Inese Nikuļceva, Ieva Betkere un Jeļena Kvjatkovska, daloties pārdomās gan par konkrēto spriedumu nozīmību cilvēktiesību aizsardzībā Latvijā, gan pieredzi tiesvedībā starptautiskā institūcijā. ...

Dina Gailīte

žurnāls / Informācija

Jāpilnveido valsts aizsardzības normatīvais pamats

8. Marts 2016 /NR. 10 (913)

Darbu turpina Saeimas Juridiskās komisijas paspārnē 2015. gadā izveidotā, deputāta prof. Ringolda Baloža vadītā politiķu un lietpratēju darba grupa Valsts prezidenta pilnvaru iespējamai paplašināšanai un ievēlēšanas kārtības izvērtēšanai. Atsevišķās sēdēs 2015. gadā jau apspriesta Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, kā arī Satversmes trešās nodaļas 35.–41. pants. Šī gada 23. februārī darba grupa, klātesot arī trim bijušajiem Latvijas valsts prezidentiem – Guntim Ulmanim, Vairai Vīķei-Freibergai un Valdim Zatleram, pulcējās, lai debatētu par Satversmes 41.–43. pantā noteiktajām Valsts prezidenta kā valsts bruņoto spēku augstākā vadoņa funkcijām. Jautājums guvis īpašu aktualitāti, ņemot vērā pieaugušo Latvijas drošības apdraudējumu, ko raisījusi Krievijas Federācijas agresija pret Ukrainu, kā arī ar to saistītā spriedze NATO dalībvalstu un Krievijas starpā. Šādos apstākļos izskanējusi kritika par nepietiekamo un aktuālajai situācijai neatbilstošo aizsardzības normatīvo regulējumu, tai skaitā Satversmē noteiktajām Valsts prezidenta funkcijām. ...

žurnāls / Numura tēma

Valsts valoda Latvijas medijos: informatīvā telpa, sabiedrības integrācija un citas problēmas

1. Marts 2016 /NR. 9 (912)

Edgars Pastars

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Satversmes tiesas sprieduma nolēmumu daļas izpratne un piemērošanas problēmas

19

16. Februāris 2016 /NR. 7 (910)

Satversmes tiesas spriedumi, kas veido būtisku Latvijas tiesību sistēmas daļu un atzīstami par tiesiskās domās virzītāju, līdz šim izpelnījušies vērību par argumentāciju, kas ietverta secinājumu daļā. Pēc autora ieskatiem, nepelnīti maz uzmanība bijusi pievērsta sprieduma nolēmumu daļai. Lai arī tā ir gana īsa, tomēr nereti tajā atrodami netipiski risinājumi, tostarp gadījumos, kad Satversmes tiesa izmanto likumā dotās tiesības ietvert "citus nolēmumus", kā to paredz Satversmes tiesas likuma 31. panta 11. punkts. Pārstāvot personu vai institūciju Satversmes tiesā, nav svarīgi tikai pamatot, ka ir neatbilstība Satversmei, bet jāspēj pienācīgi argumentēt arī par atbilstošu procesuālu risinājumu – nolēmumu daļu, it īpaši atpakaļvērsta spēka iespējamību. ...

Vladlena Rudusāne-Simiča

žurnāls / Numura tēma

Sieviešu lakats tiesību mezglā

1