Tiesību nozaru katalogs: Konstitucionālās tiesības

Pirmās nepieciešamības prece administratīvajās tiesībās

20. Septembris 2016 /NR. 38 (941)

2016. gada 9. septembrī Latvijas Universitātes (LU) Mazajā aulā ar pasākuma vadītāja Gunāra Kusiņa tematikai piemeklētajiem ievadvārdiem notika "nekad, nevienam un nekur nepārsūdzamā akta" – mācību grāmatas "Administratīvās tiesības" – svinīgā atvēršana. Tās autori – Jautrīte Briede, Anita Kovaļevska un Edvīns Danovskis – ir ne tikai LU Juridiskās fakultātes mācībspēki, bet arī praktiķi, līdz ar to labi pārzina aprakstāmo "drēbi" no abām pusēm. Savukārt uz grāmatu kā patiesu nepieciešamības preci studentu aprindās norāda fakts, ka tās pirmais eksemplārs no LU daudznozaru bibliotēkas jau ir nozagts. ...

Jurista Vārds

žurnāls / Tiesību politika

"Nelatvieši" tomēr nevarēs kļūt par "latviešiem"

20. Septembris 2016 /NR. 38 (941)

Pagājušajā nedēļā, 15. septembrī, Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus "Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā", kas paredz atvieglot pilsonības reģistrāciju ārvalstniekiem ar latvisku izcelsmi, kā arī nosaka vairākas jaunas iespējas mainīt pasē tautības ierakstus. Vienlaikus Saeima no likumprojekta tomēr izslēdza otrajā lasījumā iekļauto normu, kas paredzēja jaunu iespēju – pilsoņiem bez latviskas izcelsmes mainīt savu tautības ierakstu pret ierakstu "latvietis". Šāda iespēja bija plānota Latvijas pilsoņiem, kuri vismaz 15 gadus dzīvo Latvijā, prot valsts valodu un ir piederīgi latviešu kultūrai. ...

Anrijs Šimkus

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Žurnālista un avotu aizsardzības privilēģijas definīcija Eiropā un ASV

13. Septembris 2016 /NR. 37 (940)

Attīstoties interneta tehnoloģijām un līdz ar tām arī iespējām vākt un izplatīt ziņas sabiedrībai, pasaulē parādās arvien vairāk diskusiju par šķietami vienkāršu jautājumu – kas ir žurnālists? Ja šajā sakarā tiek apsvērta ideja atzīt, ka arī blogeri uzskatāmi par žurnālistiem, tad vai tiešām ikviens pidžamā tērpies tvīvotājs varēs nepakļauties varas iestādēm un, piemēram, atteikties liecināt tiesas priekšā, atsaucoties uz avotu aizsardzības privilēģiju? ...

Anita Rodiņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Konstitucionālajai sūdzībai – 15

30. Augusts 2016 /NR. 35 (938)

Šogad Satversmes tiesa atzīmē savu divdesmito gadadienu. Savukārt 1. jūlijā apritēja 15 gadi, kopš Satversmes tiesas durvis ir atvērtas arī personai, kas var iesniegt konstitucionālo sūdzību. Tas nozīmē, ka ir pagājis pietiekams laiks, lai būtu iespējams izvērtēt Satversmes tiesas nozīmi, pienesumu un ietekmi, kā arī prognozēt nākotnes perspektīvas. Jāatzīst, ka rakstīt par Satversmes tiesu, šajos 20 gados pieredzēto, notikumiem varētu ļoti daudz. Šī raksta mērķis ir norādīt uz tām konstitucionālās sūdzības speciālo prasību attīstības tendencēm, kuras autore, aizsākot pētniecību, varēja izteikt un vērtēt vairāk teorētiski. Tagad iespējams vērtēt arī teorijas mijiedarbību ar Satversmes tiesas praksi. Bez konstitucionālās sūdzības satura elementu jeb speciālo prasību, proti, aizskāruma, subsidiaritātes un termiņa, nepārzināšanas un nepareizas piemērošanas ceļš [lietas ierosināšana] uz Satversmes tiesu var izrādīties slēgts. Pat ja pieteikuma juridiskais pamatojums būs izcils, pieteicēju var "iegāzt" konstitucionālās sūdzības speciālo prasību nepareiza izpratne un realizācija. Un, kā liecina prakse, tā tiešām arī notiek. Vienlaikus rakstā aplūkoti arī atsevišķi Satversmes tiesas procesa jautājumi, kas saistāmi ar konstitucionālās sūdzības realizāciju. Autore vēlas pateikties visiem Satversmes tiesas priekšsēdētājiem, kuri laipni atļāva zinātniskos nolūkos iepazīties ar Satversmes tiesā iesniegtajiem pieteikumiem un tiem procesuālajiem tiesību aktiem, kas netiek publicēti. Pateicos arī atsaucīgajiem Satversmes tiesas darbiniekiem, kuri man palīdzēja. ...

Jānis Pleps

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Baltijas valstu konstitucionālā identitāte

23. Augusts 2016 /NR. 34 (937)

Šā raksta mērķis ir raksturot Baltijas valstu konstitucionālo identitāti. Lai sasniegtu raksta mērķi, autors vispārēji aplūkos konstitucionālās identitātes jēdzienu, kā arī atsevišķi analizēs konstitucionālās identitātes ģenēzi Baltijas valstīs un tās būtiskākos elementus. ...

Vija Kalniņa

žurnāls / Intervija

Normatīvo aktu tuvināšana darīs ērtāku preču zīmju reģistrāciju un aizsardzību

23. Augusts 2016 /NR. 34 (937)

Latvijas Republikas Patentu valdes Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes priekšsēdētāja Dace Liberte intervijā "Jurista Vārda" tieslietu redaktorei Vijai Kalniņai 2015. gada 16. decembrī tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (ES), ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (pārstrādātā redakcija), kura, salīdzinot ar iepriekšējo direktīvu, paredz plašāku jautājumu klāstu, kurā dalībvalstīm ir jāunificē savi normatīvie akti preču zīmju reģistrācijas un aizsardzības jomā. Latvijas Republikas Patentu valdes Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes priekšsēdētāja Dace Liberte intervijā žurnālam "Jurista Vārds" stāsta par direktīvas tapšanas iemesliem, galvenajām izmaiņām un priekšrocībām, ko jaunais regulējums dos uzņēmējiem. D. Liberte intervijā atklāj gan jautājumus, par kuriem dalībvalstu starpā ir bijis grūti panākt vienošanos, gan arī par Latvijai nepierastiem jaunievedumiem, ko paredz direktīva, savu stāstījumu ilustrējot ar interesantiem piemēriem no prakses. ...

Elīna Grigore-Bāra

žurnāls / Numura tēma

Nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšana valsts vai sabiedriskām vajadzībām pret atlīdzību

2. Augusts 2016 /NR. 31 (934)

Nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanas gadījumā ir risināma fundamentāla tiesību filozofijas problēma – attiecības starp privātpersonu un valsti jeb individuālām un kolektīvām interesēm. Dažādos tiesību vēstures periodos īpašuma piespiedu atsavināšanas institūts atspoguļojis atšķirīgas indivīda un sabiedrības vērtībattiecības. Kādā laika posmā par prioritāti tika atzīta individuālo tiesību uz privātīpašumu aizsardzība, citā tika dota priekšroka pēc iespējas ērtākai un efektīvākai sabiedrības vajadzību īstenošanai. ...

Leila Neimane, Edmunds Kance, Ilva Rudusa

žurnāls / Numura tēma

“Rail Baltica” ietekme uz vidi un vides ietekme uz šo projektu

2. Augusts 2016 /NR. 31 (934)

Dzelzceļa līnijas projekts "Rail Baltica" ir Eiropas transporta tīkla (TEN-T) sastāvdaļa, un tā vispārīgais normatīvais regulējums ir ietverts Līguma par Eiropas Savienības darbību 170.–172. pantā. Nacionālā mērogā tas ir līdzšinējā vēsturē vērienīgākais projekts, kuram ir piemērota ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra. Raksta1 autori vēlas pievērst sabiedrības uzmanību tiem šī projekta īstenošanas aspektiem, kuriem sabiedriskajā telpā salīdzinājumā ar īpašumtiesību, tā finansēšanas un arī pēdējā laikā publiski izskanējušajiem īstenotāju strīdu jautājumiem diemžēl ir ticis veltīts daudz mazāk uzmanības. Raksta mērķis ir noskaidrot, cik lielā mērā dzelzceļa līnijas projekta "Rail Baltica" ietekmes uz vidi novērtējums ir bijis vērsts tieši uz vides apsvērumu integrēšanu paredzētās darbības īstenošanā mūsdienīgā izpratnē. ...

Agnija Granžē

žurnāls / Numura tēma

Īpašuma maiņa piespiedu atsavināšanas gadījumā “Rail Baltica” ietvaros

1

2. Augusts 2016 /NR. 31 (934)

Saskaņā ar Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 26. pantu īpašniekam ir tiesības atlīdzību saņemt ne tikai naudā, bet arī prasīt atlīdzības kompensācijas vietā citu nekustamo īpašumu. 2016. gada 19. maijā Satversmes tiesā tika aktualizēts un nodots izskatīšanai jautājums par īpašnieka tiesībām piespiedu atsavināšanas ietvaros prasīt kompensāciju īpašumu maiņas veidā. Uzskatāms, ka pieprasījums pēc īpašuma maiņas piespiedu atsavināšanas grandiozā "Rail Baltica" ietvaros var strauji pieaugt atsavināšanas regulējuma nepilnību dēļ. Rakstā apskatīts, kādi piespiedu atsavināšanas juridiskie sarežģījumi liek īpašniekiem pieprasīt tieši īpašumu maiņu un kādi ir to iespējamie risinājumi. ...

Jurista Vārds

žurnāls / Numura tēma

“Rail Baltica” – sabiedrības vajadzību juridiskie ietvari

2. Augusts 2016 /NR. 31 (934)

Lai no Latvijas būtu ātrs, drošs un videi draudzīgs dzelzceļa savienojums ar Eiropu, jau aptuveni 15 gadu garumā tiek strādāts pie apjomīgākā starpvalstu transporta projekta "Rail Baltica". Latvijas kontekstā šī projekta īstenošanu juristi vienlaikus var aplūkot no visdažādākajiem skatupunktiem: sākot no pamatjautājuma par to, kā samērot valsts vēlmi celt un būvēt ar individuālā īpašnieka tiesībām uz īpašumu un taisnīgas atlīdzības par tā atsavināšanu mehānismu (konkrētāk par šo aspektu Agnijas Granžē rakstā) līdz Latvijas juridiskajā literatūrā līdz šim maz attīstītās "klimata izmaiņu (pārmaiņu) tiesību" disciplīnas pieejai, kuru kopīgā rakstā pārstāv LU doktorante Leila Neimane, vides eksperts Edmunds Kance un ekonomiste Ilva Rudusa. Visbeidzot, ieskatu ekspropriācijas tiesību filozofiskajā un tiesībvēsturiskajā kontekstā šajā numurā piedāvā LU docente Elīna Grigore-Bāra. ...

Dina Gailīte, Vija Kalniņa, Sannija Matule

žurnāls / Notikums

Bīriņu seminārā  – par demokrātijas un tiesiskuma nākotni Latvijā, Eiropā un pasaulē

1

2. Augusts 2016 /NR. 31 (934)

Šā gada konstitucionālās tiesībpolitikas seminārs, kas jau 13. reizi Publisko tiesību institūta direktora Arvīda Dravnieka vadībā noritēja Bīriņos, koncentrējās uz tiesiskas un demokrātiskas valsts apdraudējumiem pašreizējo Eiropas un globāla mēroga drošības krīžu kontekstā. Seminārā tika apspriestas Eiropas Savienības (ES) attīstības perspektīvas – "Brexit", bēgļu krīzes un dalībvalstu ekonomiskās mazspējas kopsakarā. Šie notikumi veicinājuši vienotas Eiropas idejas pievilcības mazināšanos, dalībvalstu egoisma saasināšanos un savstarpējās solidaritātes kritumu, kā arī vietējo politiķu uzkurinātu populismu un šķeltniecības tendences, kas savukārt ved uz Eiropas kā pasaules ekonomikas attīstības un politikas centra marginalizēšanos, konkurētspējas zudumu un kopējā labklājības līmeņa samazināšanos. Šādā perspektīvā tiek apdraudētas arī Eiropas kontinenta valstu tradicionālās pamatvērtības – tiesiskums, demokrātija un ilggadējais miers, kas valdījis šajā pasaules daļā. ...

Jānis Priekulis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Satversmes tiesas tiesneša atstatīšanās

26. Jūlijs 2016 /NR. 30 (933)

Raksta mērķis ir aplūkot tiesneša atstatīšanās institūtu Satversmes tiesas procesā, cenšoties kliedēt dažkārt izskanējušo mītu, ka konstitucionālās tiesvedības procesā nekad nevarētu izveidoties neobjektīva tiesneša situācijas. ...

Laura Jambuševa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Ielas kā publiskas lietas lietošanas tiesību un pamattiesību mijiedarbība

11

19. Jūlijs 2016 /NR. 29 (932)

Autore jau iepriekš "Jurista Vārdā" ir publicējusi rakstus par ielas kā publiskas lietas statusu un tās parasto, kā arī sevišķo lietošanu. Savukārt šis, tēmu noslēdzošais, raksts ir veltīts ielas lietošanas tiesību un pamattiesību savstarpējās mijiedarbības analīzei. ...

Artūrs Spīgulis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Lietas dalībnieku tiesības iepazīties ar lietas materiāliem administratīvajā procesā

3

12. Jūlijs 2016 /NR. 28 (931)

No Informācijas atklātības likumā noteiktā likuma mērķa izriet vispārējais princips – personas tiesības iegūt informāciju ir neierobežotas, ciktāl likumdevējs nav šīs tiesības ierobežojis. Tomēr praksē administratīvā procesa dalībnieki – iestāde un indivīds – atrodas nevienlīdzīgā stāvoklī, jo iestādei parasti ir izņēmuma tiesības piekļūt visiem lietas materiāliem, savukārt ierobežojums iepazīties ar noteiktiem lietas materiāliem parasti tiek noteikts indivīdam. Šādā veidā netiek nodrošināta procesa dalībnieku procesuālā līdztiesība. Šajā rakstā aplūkots normatīvais regulējums par informācijas klasificēšanu par ierobežotas pieejamības informāciju, klasificēšanas nosacījumi un tās problemātika saistībā ar lietas dalībnieku tiesībām iepazīties ar lietas materiāliem administratīvajā procesā gan iestādē, gan tiesā. Šāda pārskata rezultātā tiek sniegti arī ierosinājumi konstatēto trūkumu novēršanai. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Kreditoru subjektīvās tiesības iebilst pret Uzņēmumu reģistra lēmumu par kapitālsabiedrības izslēgšanu no komercreģistra

21. Jūnijs 2016 /NR. 25 (928)

Ja kapitālsabiedrības darbība tiek izbeigta, nākamais loģiskais solis ir sabiedrības likvidācijas process un nepieciešamības gadījumā arī maksātnespējas process (ja ar likvidējamās sabiedrības mantu nepietiek, lai apmierinātu visus pamatotos kreditoru prasījumus). Minētie procesi ir vērsti uz sabiedrības kreditoru prasījumu apmierināšanu. No tā secināms, ka kārtība, kas paredz pirms sabiedrības izslēgšanas no komercreģistra dot laiku likvidācijā ieinteresētajām personām iesniegt pieteikumu par likvidatora iecelšanu, ir vērsta tieši uz kreditoru interešu aizsardzību. Kreditoru intereses vienmēr vērtējamas kā finansiālas, taču šajā gadījumā ir konstatējamas tiesību normas, kas vērstas uz šo interešu aizsardzību. Tādējādi ir atzīstamas kreditoru tiesības iebilst pret Uzņēmumu reģistra lēmumu par sabiedrības izslēgšanu no komercreģistra, ja tie uzskata, ka Uzņēmumu reģistrs lēmuma pieņemšanā nav ievērojis minēto kārtību. ...

Dina Gailīte, Vija Kalniņa

žurnāls / Notikums

Pareizā līdzsvara meklējumos: starp untumainu aktīvismu un bailīgu pašierobežošanos

31. Maijs 2016 /NR. 22 (925)

Šis gads Satversmes tiesai aizrit 20 gadu jubilejas zīmē – 1996. gadā noslēdzās tiesas izveidošanas process: tika pieņemts Satversmes tiesas likums un grozījumi Satversmes 85. pantā, kā arī iecelti pirmie seši Satversmes tiesas tiesneši – Romāns Apsītis, Anita Ušacka, Ilma Čepāne, Aivars Endziņš, Andrejs Lepse un Ilze Skultāne (tikai 2000. gadā šim sastāvam pievienojās septītais tienesis – Juris Jelāgins). 1996. gada 9. decembris tiek uzskatīts par Satversmes tiesas dzimšanas dienu, jo šajā datumā tiesneša zvērestu deva tie Satversmes tiesas tiesneši, kas pirms tam nebija bijuši tiesneša amatā. 2016. gada 8. martā Satversmes tiesas jubilejas gads tika atklāts ar unikālu diskusiju, kurā piedalījās visi četri līdzšinējie Satversmes tiesas priekšsēdētāji – Aivars Endziņš, Gunārs Kūtris, Aija Branta un Aldis Laviņš. Savukārt 26. un 27. maijā Rīgā noritēja Satversmes tiesas sadarbībā ar Venēcijas komisiju rīkota starptautiska konference "Konstitucionālās tiesas aktīvisms demokrātiskā valstī" – pasākums, kurā piedalījās ne vien Satversmes tiesas bijušie un esošie tiesneši, bet arī Eiropas Savienības (ES) valstu konstitucionālo tiesu tiesneši, Eiropas Savienības Tiesas, ES Austrumu partnerības valstu konstitucionālo tiesu tiesneši, Venēcijas komisijas locekļi, Latvijas tiesu sistēmas darbinieki un citi valsts tiesību interesenti. Par konferences tematu bija izvēlēts konstitucionālo tiesu aktīvisma jautājums, kas raisīja visai kaislīgas diskusijas, viedokļiem svārstoties no uzskata, ka pārmērīgs un "untumains" tiesu aktīvisms ved uz neleģitīmu "tiesnešu valsti" un tiesu despotismu, līdz bažām par tiesu pārmērīgu pašierobežošanos, kas savukārt var pavērt ceļu citu varas zaru ietekmes neproporcionālam pieaugumam un tālāk novest pie tiesu nespējas pildīt savu pamatfunkciju – aizsargāt cilvēku pamattiesības, likuma varu un demokrātijas funkcionēšanu. ...

Jānis Priekulis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Ārējo normatīvo aktu izdošana: vai diskusija beigusies?

24. Maijs 2016 /NR. 21 (924)

Satversmes tiesa 2016. gada 2. martā atzina, ka Latvijas Banka kā autonoma valsts pārvaldes iestāde ir tiesīga izdot likumpilnvarotus ārējos normatīvos aktus. Tas ir fundamentāls atzinums, un tādēļ šis spriedums nevar palikt bez ievērības. Tiesību zinātnei ir pienākums to analizēt un censties pat ar kritisku aci uzlūkot, jo mērķis ir viens – tiesisko sistēmu padarīt labāku un taisnīgāku. Šī raksta mērķis ir īsi analizēt minēto spriedumu un rast atbildi uz jautājumu: vai ilglaicīgā diskusija par šāda veida iestāžu tiesībām izdot ārējos normatīvos aktus ir beigusies? Vai gluži otrādi – šis spriedums ir aizsācis jaunas diskusijas veidošanos tiesību zinātnē un pavēris līdz šim vēl "neizdibinātus" ceļus? ...

Vija Kalniņa

žurnāls / Informācija

Latvijas Banka ir demokrātiski leģitimēta izdot ārējos normatīvos aktus

24. Maijs 2016 /NR. 21 (924)

2016. gada 2. martā Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr. 2015-11-03 "Par Latvijas Bankas 2014. gada 15. septembra noteikumu Nr. 141 "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasības, veicot ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanu un pārdošanu" 19. un 20. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 64. pantam, kā arī 91. panta pirmajam teikumam", ar kuru minētie noteikumi tika atzīti par neatbilstošiem Satversmes 1. un 64. pantam, kā arī 91. panta pirmajam teikumam un spēkā neesošiem no to pieņemšanas brīža. Šis Satversmes tiesas spriedums ir nozīmīgs ar to, ka Satversmes tiesa vērtējusi Latvijas Bankas tiesisko statusu valsts pārvaldes sistēmā, kā arī analizējusi gadījumus, kuros Latvijas Bankai ir tiesības izdot ārējos normatīvos aktus. ...

Kaspars Balodis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pamattiesību ierobežojuma konstitucionalitātes izvērtēšana Satversmes tiesā

4

24. Maijs 2016 /NR. 21 (924)

Rakstā aplūkota personu pamattiesību ierobežojuma konstitucionalitātes vērtēšana Satversmes tiesas spriedumos, konkrēti – pamattiesību ierobežojumu konstitucionalitātes izvērtēšanas metodoloģiskie aspekti. ...

Valentīna Šarafutdinova

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Cietušā institūts administratīvā pārkāpuma lietās ceļu satiksmē

1

3. Maijs 2016 /NR. 18 (921)

Šis raksts ir tapis, autorei reaģējot uz tiesas nolēmumu, ar kuru tiesa ir atzinusi transportlīdzekļa īpašnieces, kura nav vadījusi transportlīdzekli ceļu satiksmes negadījuma brīdī, tiesības būt atzītai par cietušo administratīvā pārkāpuma lietā, kas uzsākta pret cita transportlīdzekļa vadītāju. ...

Ilona Žavoronkova

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Nepiedzenamo nekustamā īpašuma nodokļa parādu administrēšana

20

19. Aprīlis 2016 /NR. 16 (919)

Pienācis kārtējais nekustamā īpašuma nodokļa (turpmāk – NĪN) taksācijas gads. Nekustamo īpašumu īpašnieki, tiesiskie valdītāji, lietotāji saņēmuši pašvaldību izdotos administratīvos aktus – maksāšanas paziņojumus par NĪN 2016. gadam. Apzinīgākie nodokli jau samaksājuši. Tomēr ne visi NĪN maksātāji šo pienākumu veic savlaicīgi un pilnīgi. Kavējuma rezultātā rodas NĪN parāds. ...

Laura Jambuševa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Ielas kā publiskas lietas sevišķā lietošana

29. Marts 2016 /NR. 13 (916)

Publiskās ielas, ceļus un laukumus raksturo to pieejamība neierobežotam personu lokam un daudzslāņainais raksturs, spējot vienlaikus kalpot ne tikai ceļu satiksmei, bet arī citiem lietošanas mērķiem. Ielas1 lietošanas veidu nošķiršanai ir būtiska praktiskā nozīme, lai noteiktu, vai personas īstenotā ielas lietošanas forma vispār ir atļauta saskaņā ar normatīvo regulējumu un tiesu prakses, un doktrīnas atziņām; vai personai ir subjektīvās publiskās tiesības uz ielas izmantošanu; vai personas īstenotajai ielas lietošanas formai ir nepieciešama atļauja, kādā formā tā ir izdodama un kādi lietderības apsvērumi iestādei ir jāizdara atļaujas izdošanas procesā. Iepriekš – 2015. gada 29. septembra "Jurista Vārda" numurā – publicētajā rakstā autore jau analizēja ielas kā publiskas lietas institūta saturu un ielas parastās lietošanas aspektus, savukārt šajā rakstā un tā turpinājumā tiks pētīta ielas sevišķā lietošana un tās formas, īpašu uzmanību veltot ielu tirdzniecībai un reklāmai, kā arī vārda, reliģijas, mākslas un pulcēšanās brīvības izmantošanai ielās. ...

Mārtiņš Pētersons

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vai vienlīdzības princips ir piemērojams, ja salīdzināmā situācija ir prettiesiska

29. Marts 2016 /NR. 13 (916)

Tiesības uz vienlīdzību ir vienas no fundamentālākajām pamattiesībām. Daudzi tiesību zinātnieki uzskata, ka tieši vienlīdzības ideja ir pamatā taisnīguma koncepcijai.1 Latvijā vienlīdzības princips konstitucionālā līmenī ir nostiprināts Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 91. panta pirmajā teikumā, kas paredz, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Šā principa uzdevums ir nodrošināt, lai tiktu īstenota tāda tiesiskas valsts prasība kā likuma aptveroša ietekme uz visām personām un lai likums tiktu piemērots bez jebkādām privilēģijām.2 ...

Dina Gailīte

žurnāls / Informācija

Jāpilnveido valsts aizsardzības normatīvais pamats

8. Marts 2016 /NR. 10 (913)

Darbu turpina Saeimas Juridiskās komisijas paspārnē 2015. gadā izveidotā, deputāta prof. Ringolda Baloža vadītā politiķu un lietpratēju darba grupa Valsts prezidenta pilnvaru iespējamai paplašināšanai un ievēlēšanas kārtības izvērtēšanai. Atsevišķās sēdēs 2015. gadā jau apspriesta Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, kā arī Satversmes trešās nodaļas 35.–41. pants. Šī gada 23. februārī darba grupa, klātesot arī trim bijušajiem Latvijas valsts prezidentiem – Guntim Ulmanim, Vairai Vīķei-Freibergai un Valdim Zatleram, pulcējās, lai debatētu par Satversmes 41.–43. pantā noteiktajām Valsts prezidenta kā valsts bruņoto spēku augstākā vadoņa funkcijām. Jautājums guvis īpašu aktualitāti, ņemot vērā pieaugušo Latvijas drošības apdraudējumu, ko raisījusi Krievijas Federācijas agresija pret Ukrainu, kā arī ar to saistītā spriedze NATO dalībvalstu un Krievijas starpā. Šādos apstākļos izskanējusi kritika par nepietiekamo un aktuālajai situācijai neatbilstošo aizsardzības normatīvo regulējumu, tai skaitā Satversmē noteiktajām Valsts prezidenta funkcijām. ...

Jēkabs Treijs-Gigulis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Apskats par EST spriedumu lietā "Maxima Latvija"

1

1. Marts 2016 /NR. 9 (912)

Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – EST) 2015. gada 26. novembrī pieņēma spriedumu lietā C-345/14 "Maxima Latvija"1 (turpmāk – Maxima lieta). Šī lieta ierosināta pēc Latvijas Republikas Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta (turpmāk – Augstākā tiesa) prejudiciālā nolēmuma lūguma par Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) 101. panta 1. punkta interpretāciju Augstākās tiesas lietā Nr. SKA-121/2014 (Maxima pret Konkurences padomi). Rakstā autors sniegs īsu apskatu par konkurences ierobežojumu (aizliegtu vienošanos) konstatēšanu pēc vienošanās mērķa vai pēc radītajām sekām un iepazīstinās lasītājus ar EST Maxima lietā izdarītajiem secinājumiem saistībā ar LESD 101. panta 1. punkta interpretāciju. Savukārt nobeigumā tiks sniegts īss ieskats citā līdzīga rakstura lietā, kas izskatīta Augstākajā tiesā, bet kuru varētu ietekmēt EST spriedums Maxima lietā. ...

žurnāls / Numura tēma

Valsts valoda Latvijas medijos: informatīvā telpa, sabiedrības integrācija un citas problēmas

1. Marts 2016 /NR. 9 (912)

Tiesībsarga birojs

žurnāls / Informācija

Vai valstij jāaizstāvas pašai pret sevi

23. Februāris 2016 /NR. 8 (911)

2015. gada sākumā tiesībsargs Juris Jansons veica izpēti par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības nepieciešamību administratīvajā procesā. Pētījuma ietvaros tiesas, valsts pārvaldes iestādes un pašvaldības tika lūgtas sniegt informāciju par advokātu piesaisti iestādes interešu pārstāvēšanai administratīvajos procesos laika posmā no 2013. gada 1. jūnija līdz 2015. gada 1. janvārim, lai noskaidrotu, vai šāda iestāžu prakse ietekmē lietu izskatīšanu tiesā un vai tas var kavēt privātpersonu tiesības uz taisnīgas tiesas ievērošanu. ...

Edgars Pastars

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Satversmes tiesas sprieduma nolēmumu daļas izpratne un piemērošanas problēmas

19

16. Februāris 2016 /NR. 7 (910)

Satversmes tiesas spriedumi, kas veido būtisku Latvijas tiesību sistēmas daļu un atzīstami par tiesiskās domās virzītāju, līdz šim izpelnījušies vērību par argumentāciju, kas ietverta secinājumu daļā. Pēc autora ieskatiem, nepelnīti maz uzmanība bijusi pievērsta sprieduma nolēmumu daļai. Lai arī tā ir gana īsa, tomēr nereti tajā atrodami netipiski risinājumi, tostarp gadījumos, kad Satversmes tiesa izmanto likumā dotās tiesības ietvert "citus nolēmumus", kā to paredz Satversmes tiesas likuma 31. panta 11. punkts. Pārstāvot personu vai institūciju Satversmes tiesā, nav svarīgi tikai pamatot, ka ir neatbilstība Satversmei, bet jāspēj pienācīgi argumentēt arī par atbilstošu procesuālu risinājumu – nolēmumu daļu, it īpaši atpakaļvērsta spēka iespējamību. ...

Egils Levits

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Valsts prezidenta aizvietošana

3

2. Februāris 2016 /NR. 5 (908)

Valsts prezidenta aizvietošanu nosaka Satversmes 52. panta otrais teikums: "Tāpat Saeimas priekšsēdētājs izpilda Valsts Prezidenta vietu, ja pēdējais atrodas ārpus valsts robežas vai citādi aizkavēts izpildīt savu amatu." ...

Laura Jambuševa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Piezīmes pie Administratīvā procesa likuma 265. panta

5

26. Janvāris 2016 /NR. 4 (907)

Ar labvēlīga administratīvās tiesas sprieduma sastādīšanu pieteicējam vēl nav automātiski garantēta prasītā labuma saņemšana – vispirms ir jāsagaida sprieduma spēkā stāšanās. Tomēr nereti pat tad, ja spriedums netiek pārsūdzēts un stājas spēkā mēneša laikā pēc tā sastādīšanas, sprieduma izpilde var vairs nebūt iespējama vai arī tās novilcināšana var radīt ievērojamus zaudējumus pieteicējam. Lai novērstu šādas situācijas, Administratīvā procesa likuma 265. panta pirmajā daļā regulētas pieteicēja tiesības izteikt sprieduma nekavējošas izpildes lūgumu. Šis raksts ir veltīts problemātikai saistībā ar sprieduma nekavējošas izpildes lūguma iesniegšanu un izlemšanu, aplūkojot arī Vācijas administratīvo tiesību atziņas šajā jomā. ...

Santa Slokenberga

žurnāls / Diskusija

Valsts prezidenta veselība: divas slimnīcas un divas atšķirīgas reakcijas

11

26. Janvāris 2016 /NR. 4 (907)

Pagājušās nedēļas ziņu aktualitāte: prezidenta Raimonda Vējoņa veselības stāvoklis. Ārstniecībā iesaistītas divas ārstniecības iestādes, bet seko krasi atšķirīga rīcība. Ja Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca apstiprināja faktu par prezidenta stacionēšanu,1 bet atteicās sniegt detalizētu informāciju par prezidenta veselības stāvokli, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas personāls sniedz detalizētas ziņas. Visi esam informēti par sirds vārstuļa problēmām, operācijas specifikām un darbībām tās ietvaros, kā arī aprūpi pēc tam.2 Kādēļ tā? Ar tālāk izklāstītajām pārdomām netiek noliegta sabiedrības interese par šādām ziņām vai vajadzība zināt, kā arī nepieciešamība pēc jautājuma reglamentēšanas nacionālajā tiesiskajā regulējumā, bet gan pārdomāts informācijas izpaušanas tiesiskais pamats atbilstoši spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam. ...

žurnāls / Diskusija

Valsts prezidenta vietas izpildīšana un informācija par viņa veselības stāvokli: tiesiskie aspekti

11

26. Janvāris 2016 /NR. 4 (907)

No Valsts prezidenta kancelejas 21. janvāra preses relīzes "Valsts prezidenta veselība uzlabojas; valstij būtiski darbi netiek kavēti": "[..] Kā zināms, pamatojoties uz Valsts prezidenta 2016. gada 19. janvāra paziņojumu Nr 2 par Valsts prezidenta vietas izpildīšanu, no 2016. gada 20. janvāra Valsts prezidenta vietu viņa slimības laikā līdz turpmākam Valsts prezidenta paziņojumam izpilda Saeimas priekšsēdētāja. ...

Jānis Priekulis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Neregulētie procesuālie jautājumi Satversmes tiesas procesā

4

19. Janvāris 2016 /NR. 3 (906)

Raksta mērķis ir aplūkot neregulētos procesuālos jautājumus Satversmes tiesas procesā, kas līdz šim tiesību doktrīnā nav tikuši pētīti, nolūkā rosināt viedokļu apmaiņu. ...

Edgars Grīvnieks

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Līgumsods par sabiedriskā transporta izmantošanu bez braukšanai derīgas biļetes

6

19. Janvāris 2016 /NR. 3 (906)

Lai nebūtu pārpratumu – raksta autoram nav šaubu, ka sabiedriskā transporta pakalpojumu izmantošana bez biļetes ir negodprātīga rīcība, kura nav pelnījusi publisku atzinību. Līdz ar to raksta mērķis nav braukšanai sabiedriskajā transportā bez biļetes piešķirt morālu vai juridisku attaisnojumu. Tādējādi autors tikai vēlas turpināt žurnālā "Jurista Vārds" jau iepriekš sākto diskusiju1 par Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 13. pantā paredzētā līgumsoda samaksas pienākuma juridisko dabu un tā piemērošanas problemātiku. ...

Dina Gailīte

žurnāls / Intervija

Trīs Satversmes tiesas virsmērķi

5. Janvāris 2016 /NR. 1 (904)

Gan tiesību politikas veidotāju, gan tiesību praktiķu saspringta uzmanība gada nogalē bija pievērsta Satversmes tiesai: 22. decembrī tā pievienoja savu artavu ieilgušajai diskusijai par maksātnespējas nozares sakārtošanu, pasludinot spriedumu lietā par iecerēto valsts amatpersonu statusa noteikšanu maksātnespējas administratoriem un secinot, ka apstrīdētās normas, ciktāl tās nenodrošina administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai, neatbilst samērīguma principam. Tomēr par notikumu un uzmanības trūkumu Satversmes tiesa nevarēja sūdzēties visa gada garumā – tam par iemeslu kalpoja ne vien tiesas spriešana, bet arī citas norises: līdzīgi kā 2014. gadā, arī pērn turpinājās pārmaiņas tiesnešu sastāvā (2014. gadā darbu sāka Gunārs Kusiņš un Aldis Laviņš, 2015. gadā – Ineta Ziemele un, Kristīnei Krūmai ātrāk, nekā paredzēts, aizejot no tiesas, brīvajā amatā tika apstiprināta Daiga Rezevska). Vasarā Satversmes tiesu apmeklēja Eiropas ietekmīgākās – Vācijas Federatīvās konstitucionālās – tiesas delegācija tās priekšsēdētāja Andreasa Foskūles vadībā. Decembra vidū, atzīmējot Satversmes tiesas dibināšanas 19. gadadienu, aizritēja gadskārtējā tiesas rīkotā konference, šoreiz koncentrējoties uz pamattiesību ierobežojumu pieļaujamību demokrātiskā valstī (plašāk skat. JV Nr. 50/51, 22.12.2015.). Aizvadītā gada nogalē notika arī "Jurista Vārda" saruna ar Satversmes tiesas priekšsēdētāju Aldi Laviņu – galvenokārt par viņa prioritātēm, vadot šo konstitucionālās uzraudzības institūciju, bet arī par Satversmes tiesas atjaunināto sastāvu un tiesas darba organizēšanu, kā arī konstitucionālo tiesu uzdevumiem dažādu apdraudējumu piemeklētajā Eiropā. ...

Dina Gailīte, Dace Šulmane

žurnāls / Notikums

Aizritējusi Satversmes tiesas konference

22. Decembris 2015 /NR. 50/51 (902/903)

Pirms 19 gadiem, 1996. gadā, Latvijā sāka darboties jaunizveidotais konstitucionālais uzraugs – Satversmes tiesa. Tieši 6. decembris tiek uzskatīts par šīs institūcijas darbības sākumpunktu, jo tad tiesneša zvērestu deva četri Satversmes tiesas tiesneši, kas nebija iepriekš bijuši tiesneša amatā. Lai atzīmētu šo Satversmes tiesas darbības sākumpunktu, par tradīciju kļuvusi ikgadēja Satversmes tiesas konferences rīkošana gada nogalē. Arī šogad 11. decembrī notika šāds pasākums, un konferences temats atbilstoši aktuālajiem pasaules drošības apdraudējumiem bija – "Pamattiesību ierobežojumu pieļaujamība demokrātiskā valstī". Uz pasākumu pulcējās Satversmes tiesas tiesneši un darbinieki, bijušie Satversmes tiesas tiesneši, likumdevēja, tiesu varas un izpildvaras pārstāvji, ārvalstu konstitucionālo tiesu tiesneši u.c. Darbs ritēja trīs sesijās: pamattiesību ierobežojumu nepieciešamība; pamattiesību ierobežojumu noteikšana; pamattiesību ierobežojumu konstitucionalitātes izvērtēšana. ...

Rafals Maņko

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesības, politika un konstitūcija darbībā: apstrīdētā Polijas Konstitucionālās tiesas tiesnešu ievēlēšana

8. Decembris 2015 /NR. 48 (900)

Tieši pirms parlamenta vēlēšanām 2015. gada oktobrī aizejošais parlaments nolēma aizpildīt piecu konstitucionālo tiesnešu vietas, kurām būtu jākļūst vakantām tikai pēc vēlēšanām. Jaunais parlaments pasludināja šos nozīmējumus par juridiski nesaistošiem un 2. decembrī veica piecu jaunu tiesnešu apstiprinājumu, lai aizpildītu tās pašas vakances. 3. decembrī Konstitucionālā tiesa secināja, ka pārejas noteikums, kas ļāva iepriekšējam parlamentam ievēlēt divus tiesnešus, kuru termiņš beidzas tagadējā parlamenta darbības laikā, ir antikonstitucionāls. ...

Ieva Mažuika

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Valsts atbalsta nosacījumu piemērošana pašvaldībai kā saimnieciskās darbības veicējai

24. Novembris 2015 /NR. 46 (898)

Bieži Finanšu ministrija saņem jautājumus par to, kas ir valsts atbalsts, uz ko un kādos gadījumos ir attiecināmi tā nosacījumi. Kopš nozaru ministrijas ir sākušas darbu pie dažādu ar infrastruktūrām saistītu atbalsta programmu izstrādes, valsts atbalsta jautājumi saistībā ar pašvaldību kā valsts atbalsta saņēmēju ir kļuvuši visai aktuāli. Tādēļ piedāvājam īsu ieskatu valsts atbalsta pamatjautājumos, kā arī skaidrojumu, kādos gadījumos uz pašvaldību ir attiecināms valsts atbalsta regulējums. ...

Gatis Litvins

žurnāls / Diskusija

Kad tiesu varai jākontrolē Saeimas lēmumi

1

24. Novembris 2015 /NR. 46 (898)

Jautājums par politiska lēmuma izpratni Administratīvā procesa likumā ir aktualizējies saistībā ar Saeimas lēmumiem par Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa atbrīvošanu no amata. Publiskajā telpā uzvirmoja diskusija, vai šādā gadījumā Saeimas lēmums ir politisks lēmums vai administratīvs akts. Turklāt salīdzinājumam: Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums skaidri nenosaka lēmuma dabu un tiesību aizsardzības mehānismu, savukārt likumā "Par Latvijas Banku" noteikts, ka Latvijas Bankas prezidents Saeimas lēmumu par atbrīvošanu no amata var pārsūdzēt Statūtu 14.2 pantā noteiktajā kārtībā, savukārt Latvijas Bankas prezidenta vietnieks un padomes loceklis Saeimas lēmumu par atbrīvošanu no amata var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Politiska lēmuma dabu 2000. gadā analizēja Daimārs Škutāns žurnālā "Likums un Tiesības" publicētajā rakstā "Nepareizas likumu iztulkošanas sekas Salaspils domē" (Nr. 5 (9), 153.–156. lpp.) un 2003. gadā Jautrīte Briede grāmatā "Administratīvais akts" (Latvijas Vēstnesis, 2003, 150.–154. lpp.). 2004. gada 12. un 19. oktobrī "Jurista Vārds" publicēja Jāņa Plepa rakstu "Politiska lēmuma jēdziens". Vairāk nekā pēc desmit gadiem šo tēmu "Jurista Vārdā" turpināja J. Briedes un Edvīna Danovska raksts "Politiska lēmuma nozīme administratīvajās tiesībās" (JV Nr. 31 (883), 11.08.2015.). Lai klātienē turpinātu šo domu apmaiņu, "Jurista Vārds" šoruden pulcēja vienkopus vairākus tiesību ekspertus – Publisko tiesību institūta direktoru Arvīdu Dravnieku, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes docentu J. Plepu, Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzēju un zvērinātu advokātu Linardu Muciņu un zvērinātu advokātu biroja "Borenius" konsultantu Edgaru Pastaru. Vienlaikus piezīmes pie diskusijas tēzēm neklātienē izteica Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesore J. Briede, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektors E. Danovskis un zvērināts advokāts Sandis Bērtaitis. Saruna par Saeimas lēmuma attiecībā uz funkcionāli patstāvīgo iestāžu amatpersonu atcelšanu pieņemšanas kārtību un dabu bija viena no tām retajām reizēm, kad domu apmaiņas gaitā tās dalībnieki nemitīgi papildināja cits cita teikto. Sarunu organizēja un atklāja "Jurista Vārda" tieslietu redaktors Gatis Litvins, sākumā dodot vārdu katram dalībniekam un ļaujot diskusijai tālāk veidoties pašai. ...

Gvido Zemribo, Gerda Audže

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Mēģinājums ierobežot advokatūras tiesības – drauds tiesiskas valsts būtībai

19

27. Oktobris 2015 /NR. 42 (894)

Raksts ir komentārs par Latvijas Republikas Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta spriedumu lietā Nr. SKA-237, kurā pausta tēze: "Pacientu tiesību likuma 10. panta otrā daļa noteic, ka informāciju par pacientu drīkst izpaust tikai ar viņa rakstveida piekrišanu, izņemot likumā noteiktos gadījumus. Tādējādi nav izšķirošas nozīmes apstāklim, ka informāciju ir pieprasījis advokāts juridiskās palīdzības sniegšanas ietvaros, kā pilnvarojuma apliecinājumu iesniedzot orderi, jo nav pamata prezumēt, ka klients, pilnvarojot advokātu sniegt viņam juridisko palīdzību saistībā ar medicīnas tiesību jautājumiem, automātiski ir piekritis arī savu sensitīvo datu apstrādei." ...

Jautrīte Briede

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Valsts pārvaldes rīcībā esošas ierobežotas pieejamības informācijas izpaušana sabiedrības interesēs

2

27. Oktobris 2015 /NR. 42 (894)

Ikvienam cilvēkam saskaņā ar konstitūciju ir tiesības būt informētam par valsts pārvaldes sistēmas institūciju darbību, lai pārliecinātos, ka tās efektīvi, godīgi un taisnīgi saskaņā ar likumiem pilda sabiedrības uzticētās funkcijas.1 Valsts pārvaldes atklātība, kas ietver iespēju pieprasīt (pat nenorādot izmantošanas mērķi) un iegūt no valsts pārvaldes iestādes informāciju, kas ir tās rīcībā, ir atzīta par vienu no demokrātiskas valsts administratīvo tiesību principiem. Vienlaikus šis princips pieļauj informācijas iegūšanas ierobežojumus, kas nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, lai aizsargātu leģitīmas sabiedrības intereses (valsts drošību, sabiedrisko kārtību, ekonomisko labklājību u.c.), privāto dzīvi un citas leģitīmas intereses.2 ...

Inga Bite

žurnāls / Viedoklis

Par Saeimas deputātu administratīvo imunitāti

27. Oktobris 2015 /NR. 42 (894)

Diskusijas par Saeimas deputātu un citu valsts amatpersonu imunitāti gan Saeimā, gan sabiedrībā uzplaiksnī regulāri, arī šobrīd. Uzskatu, ka deputāta administratīvās imunitātes atcelšana ir gan iespējama, gan pieļaujama arī atsevišķi, nesaistot to ar citu veidu un citu amatpersonu imunitāti. ...

Anita Dūdiņa

žurnāls / Numura tēma

“Atbilstoši varas dalīšanas principam Saeimas analītiskais birojs varētu izvērtēt izpildvaras likumprojektus”

20. Oktobris 2015 /NR. 41 (893)

Vai Latvijā nepieciešams dienests, kas izvērtē likumdošanas iniciatīvu ietekmi un efektivitāti pirms un pēc to pieņemšanas? Jā. Pie kādas institūcijas (kā padotībā) šādam birojam būtu jādarbojas? Likumdošanas iniciatīvu ietekmes un pieņemto likumu efektivitātes izvērtēšana ir lietderīga funkcija daudzās institūcijās. Domāju, ka šādai analīzei būtu jānotiek katrā ministrijā, jo tieši izpildvara ir vide, kurā rodas un izaug vairums normatīvo ...

Edgars Pastars

žurnāls / Numura tēma

“Likumdošanas process nedrīkst būt nejaušību, veiksmju un kļūdu kamols, kas veļas tikai atbilstoši intuīcijai”

20. Oktobris 2015 /NR. 41 (893)

Vai Latvijā nepieciešams dienests, kas izvērtē likumdošanas iniciatīvu ietekmi un efektivitāti pirms un pēc to pieņemšanas? Šo vairāk uztvertu kā retorisku jautājumu, jo tiesiskā valstī, kas tiecas nodrošināt labu pārvaldību, ir acīmredzami nepieciešams izvērtēt likumdošanas iniciatīvu sākotnējo ietekmi un novērtēt to efektivitāti darbībā. Bez šo darbību veikšanas likumdošanas process kļūst par nejaušību, veiksmju un kļūdu kamolu, kas veļas, ...

Ringolds Balodis

žurnāls / Numura tēma

“Saeima nedrīkst būt formāls procedurālās demokrātijas posms, kas apstiprina ierēdņu produkciju”

20. Oktobris 2015 /NR. 41 (893)

Vai Latvijā nepieciešams dienests, kas izvērtē likumdošanas iniciatīvu ietekmi un efektivitāti pirms un pēc to pieņemšanas? Šāds dienests ir nepieciešams, un piemērus tam var atrast atliku likām. Spilgtākais, kas man nāk prātā, protams, ir Zolitūdes traģēdijas sakarā. 2009. gadā Saeima pēc Ekonomikas ministrijas ieteikuma tā vietā, lai reformētu Valsts būvinspekciju, nolēma to likvidēt. Likvidācija notika zem taupīšanas lozunga, tā sacīt, ...

Inese Lībiņa-Egnere

žurnāls / Numura tēma

“Vērtēt, cik efektīvi likums pēc pieņemšanas darbojas praksē, ir ne mazāk būtiski par pirmslikumdošanas analīzi”

20. Oktobris 2015 /NR. 41 (893)

Vai Latvijā nepieciešams dienests, kas izvērtē likumdošanas iniciatīvu ietekmi un efektivitāti pirms un pēc to pieņemšanas? Savās atbildēs vairāk pievērsīšos tieši pēclikumdošanas (ex post) novērtēšanas sistēmas nepieciešamībai un, ņemot vērā manus šā brīža pienākumus parlamentā, iepazīstināšu ar diskusijām, kas par šo jautājumu ir norisinājušās Latvijas Republikas Saeimā. Šobrīd likumu izstrādātāji daudz lielāku uzmanību pievērš tiesību ...

Egils Levits

žurnāls / Numura tēma

Laba likumdošana un parlamenta zinātniskais dienests

10

20. Oktobris 2015 /NR. 41 (893)

Viedoklis par komisijas galaziņojuma projektu, iesūtīts Saeimas Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijai 2015. gada 24. augustā. ...

Jurista Vārds

žurnāls / Numura tēma

Vai Saeimai nepieciešams likumdošanas analīzes dienests

20. Oktobris 2015 /NR. 41 (893)

Jau vairākus gadus Latvijā uzplaiksnī diskusijas par zinātniska, analītiska dienesta nepieciešamību Saeimā. Tā mērķis būtu sniegt atbalstu likumdevējam lēmumu pieņemšanas procesā, prognozējot Saeimas izskatīšanai iesniegto likumprojektu pieņemšanas sekas, kā arī analizējot jau spēkā esošo likumu darbību. ...

Laura Jambuševa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Ielas kā publiskas lietas statuss un tās parastā lietošana

1

29. Septembris 2015 /NR. 38 (890)

Šajā rakstā un tam sekojošos turpinājumos tiks pētīti ielas, ceļa un laukuma lietošanas veidi, īpašu uzmanību veltot vārda, reliģijas, mākslas un pulcēšanās brīvības izmantošanai ielās, kā arī ielu tirdzniecībai un reklāmai. ...

Augstākā tiesa

žurnāls / Tiesību politika

Par paredzamo patvēruma lietu skaita pieaugumu administratīvajās tiesās

29. Septembris 2015 /NR. 38 (890)

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments ir nosūtījis vēstuli valdības vadītājai Laimdotai Straujumai un Tieslietu ministrijai, vēršot uzmanību uz vairākiem problemātiskiem aspektiem, ar kuriem neizbēgami nāksies saskarties administratīvajām tiesām, palielinoties patvēruma meklētāju skaitam valstī. ...

	Žurnāls tiesiskai domai un praksei

Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv Informatīvais tālrunis 67311161 darbadienās no 9:00-17:00
	Abonēšana	Par "Jurista Vārdu"
	Žurnāli	Redakcija
	Reklāma	Autoriem
	Darba sludinājumi	Lietošanas noteikumi
Redakcija: juristavards@lv.lv	Grāmatas	Autortiesības Kontakti

Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības /Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/	© VSIA "Latvijas Vēstnesis"