Tiesību nozaru katalogs: Konstitucionālās tiesības – Jurista Vārds

Konstitucionālās tiesības Administratīvās tiesības un process

Jānis Priekulis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Satversmes tiesa – ārējo normatīvo aktu izdevēja

15. Septembris 2015 /NR. 36 (888)

Ņemot vērā Satversmes tiesas 2015. gada 16. aprīļa lēmumu par lietas ierosināšanu saistībā ar Latvijas Bankas tiesībām izdot ārējus normatīvos aktus, raksta mērķis ir raisīt diskusiju par institūcijām, kurām demokrātiskā un tiesiskā valstī likumdevējs var deleģēt tiesības izdot ārējus normatīvos aktus. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Notariāta likuma 164. panta tulkojums

1. Septembris 2015 /NR. 34 (886)

Notariāta likuma 164. panta izpratnē par "citiem faktiskajiem izdevumiem" var tikt uzskatīti tādi izdevumi, kas ir saistīti ar konkrētā lietā veiktu darbību un ir objektīvi konstatējami. Proti, minētā norma paredz notāra tiesības prasīt tikai tādu izdevumu atlīdzināšanu, kas nepastarpināti ir radušies konkrētajā lietā (piemēram, ceļa izdevumi vai izdevumi par datu pārbaudi maksas datubāzēs, ievietotajiem sludinājumiem), tādējādi novēršot to, ka zvērināts notārs klientu labā veiktus izdevumus atlīdzina no saviem līdzekļiem. Turpretim zvērināta notāra biroja uzturēšanas un labiekārtošanas izdevumus zvērinātam notāram ir jāsedz no saviem ienākumiem, proti, no amata atlīdzības. ...

Mārcis Krūmiņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Individuālais paziņojums, kas skar citu personu tiesības un pienākumus

1. Septembris 2015 /NR. 34 (886)

Vēlme uzrakstīt šo rakstu radās pavisam nejauši. Tas notika pēc tam, kad darba procesā nācās saskarties ar problēmu, kurai pēc savas būtības nemaz nevajadzētu būt problēmai. Turpmāk tiks apskatīts Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likums, kas pēc savas būtības ir likums, kurš nosaka kārtību, kādā Latvijā esošās personas gūst visaptverošu informāciju par to tiesībām un pienākumiem. ...

Jautrīte Briede, Edvīns Danovskis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Politiska lēmuma nozīme administratīvajās tiesībās

11. Augusts 2015 /NR. 31 (883)

Valsts pārvalde ik dienas veic darbības, kurām ir atšķirīga juridiskā nozīme – dažas no tām var apstrīdēt administratīvā procesa kārtībā, citas – saskaņā ar kriminālprocesu vai administratīvo pārkāpumu procesu regulējošiem tiesību aktiem, bet lielu daļu no valsts pārvaldes darbībām juridiski apstrīdēt vispār nav iespējams. Sistemātisku pārskatu par valsts pārvaldes darbībām un tās juridisko raksturojumu sniedz mācība par valsts pārvaldes darbības formām. Saskaņā ar šo mācību valsts pārvaldes darbības formas vispirms iedala darbībā publisko un privāto tiesību jomā. Valsts pārvaldes darbība publisko tiesību jomā var būt gan normatīva (piemēram, Ministru kabineta noteikumi, iekšējie normatīvie akti), gan individuāla (rīcība, kas attiecas uz noteiktu personu loku vai atsevišķu gadījumu). Savukārt individuālās pārvaldes darbības formas ir administratīvi akti, publisko tiesību līgumi, starplēmumi, iekšēji lēmumi, kriminālprocesuāli lēmumi, lēmumi administratīvo pārkāpumu lietās, politiski lēmumi, faktiskā rīcība un t.s. vienkāršās pārvaldes darbības. Šis raksts veltīts līdz šim maz aplūkotai un aktuālai valsts pārvaldes darbības formai – politiskam lēmumam. Raksts iecerēts kā studiju avots tiesību zinātņu studentiem, bet tajā ietvertās atziņas var noderēt arī plašākam juristu lokam. ...

Gatis Litvins, Dina Gailīte

žurnāls / Notikums

Vai ilgtspēja varētu kļūt par jaunu tiesību principu

4. Augusts 2015 /NR. 30 (882)

Šā gada 29.–31. jūlijā Bīriņu pilī jau divpadsmito reizi notika Konstitucionālās tiesībpolitikas seminārs, uz kuru tradicionāli pulcējas Latvijas tiesību zinātnieki, tiesībpolitikas veidotāji, kā arī tiesību piemērotāji – tiesneši, ierēdņi u.c. tiesībnieki, kas aizvadītajos gados pakāpeniski jau guvuši kopīgu apzīmējumu – "Bīriņu tauta". Pasākumu kā parasti rīko Publisko tiesību institūts, bet finansiāli to šoreiz atbalstīja Latvijas Komercbanku asociācija un fonds "Dots", kā arī citi labvēļi. Kā norāda semināra iniciators un galvenais virzītājspēks Publisko tiesību institūta direktors Arvīds Dravnieks, šī tiesībnieku un valstsvīru ikgadējā tikšanās notiek ar mērķi "rast juridiskus risinājumus rītdienas izaicinājumiem". Tādējādi šogad diskusiju centrā bija izvirzīta ilgtspējas ideja – šajā kontekstā tika diskutēts gan par sabiedrības un valsts (jo īpaši demokrātiskas valsts) ilgtspēju no politiskā un tiesiskā viedokļa, gan par indivīda kā ķermeņa, prāta un dvēseles vienības ilgtspēju. ...

žurnāls / Numura tēma

ECT ir atvērusi “Pandoras lādi” ierobežojumiem interneta vidē

28. Jūlijs 2015 /NR. 29 (881)

Viedoklis par ECT Lielās palātas spriedumu lietā "Delfi pret Igauniju", atbildot uz konkrētiem "Jurista Vārda" jautājumiem. ...

Kristīne Līce

žurnāls / Numura tēma

ECT Lielā palāta ir daudz piesardzīgāka

28. Jūlijs 2015 /NR. 29 (881)

Viedoklis par ECT Lielās palātas spriedumu lietā "Delfi pret Igauniju", atbildot uz konkrētiem "Jurista Vārda" jautājumiem. ...

Irēna Ņesterova

žurnāls / Numura tēma

ECT spriedums lietā Delfi pret Igauniju: interneta ziņu portāla atbildība par lietotāju komentāriem

28. Jūlijs 2015 /NR. 29 (881)

2015. gada 16. jūnijā Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT) pieņēma spriedumu lietā Delfi pret Igauniju,1 kurā atzina, ka interneta ziņu portāls ir atbildīgs par aizskarošiem un neslavu ceļošiem lietotāju komentāriem. ECT spriedumā ir atzinusi interneta mediju atbildību, kas raisa plašas diskusijas, cik tālu vārda brīvība un informācijas brīvība ir ierobežojama digitālajā laikmetā. ECT sniegtā argumentācija ir radījusi plašu kritiku, izvirzot vairākus citus neskaidrus jautājumus, to starpā: vai interneta ziņu portāla komerciālais raksturs ir atbilstošs kritērijs, kas var ietekmēt tā atbildību; vai komentāru kontroles pienākums nerada cenzūras risku; kādi pasākumi turpmāk ir jāievieš interneta ziņu portāliem, lai izvairītos no atbildības par trešo personu komentāriem; kā spriedums ietekmēs interneta mediju vidi un vai tā rezultātā netiks vājināts lietotāju veidota satura nozīmīgums. ...

žurnāls / Numura tēma

Eiropas Cilvēktiesību tiesas galavārds lietā Delfi AS pret Igauniju

28. Jūlijs 2015 /NR. 29 (881)

2015. gada 16. jūnijā Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielā palāta (17 tiesnešu sastāvā) ir teikusi savu galavārdu strīdīgajā interneta mediju lietā Delfi AS pret Igauniju,1 atzīstot, ka interneta ziņu portāls ir atbildīgs par aizskarošiem un neslavu ceļošiem lietotāju komentāriem. ECT secināja, ka Igaunijas tiesa, atzīstot Delfi atbildību, nav pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas2 (Konvencija) 10. pantā noteiktās tiesība uz vārda brīvību. ...

žurnāls / Informācija

Par valsts karoga novietošanu un pienākumu maksāt nodokli

14. Jūlijs 2015 /NR. 27 (879)

Satversmes tiesa 2015. gada 3. jūlijā pasludināja spriedumu lietā Nr. 2014-12-01 "Par Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likuma 3. panta 1. un 2. punkta, 4. panta 1. punkta un 5. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 105. pantam", ar ko atzina, ka Satversmei atbilst normas, kas noteic pienākumu maksāt subsidētās elektroenerģijas nodokli, savukārt 2. jūlijā pasludināja spriedumu lietā Nr. 2015-01-01 "Par Latvijas valsts karoga likuma 7. panta pirmās un otrās daļas un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 201.43 panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 100. pantam", ar ko atzina, ka Satversmei atbilst pienākums novietot Latvijas valsts karogu pie fiziskajām personām piederošām dzīvojamām ēkām, tomēr sods par šā pienākuma nepildīšanu Satversmei neatbilst. ...

Dina Gailīte, Gatis Litvins

žurnāls / Numura tēma

Publiskais iepirkums Latvijā: starp “gandrīz labi” un “ļoti labi”

30. Jūnijs 2015 /NR. 25 (877)

Publiskajam – valsts un pašvaldību – iepirkumam Latvijā ik gadu tiek izlietoti līdzekļi aptuveni 2 335 324 tūkstošu eiro apmērā, kas atbilst teju 10 procentiem no valsts iekšzemes kopprodukta.1 Diemžēl šī joma sabiedrības acīs nereti ir aizdomu tīta, savukārt iepirkuma speciālistiem un valsts un pašvaldību amatpersonām, kas īsteno publisko iepirkumu, tas sagādā nopietnus profesionālus pārbaudījumus. Bez rezultāta noslēgušies vairāki lieli valsts iepirkuma konkursi, neprasmīgi sastādīti līgumi, cīņa ar konkursu uzvarētājiem par nekvalitatīvu pakalpojuma sniegšanu, nepieciešamība līdz nākamajam gadam ieņemt jaunus, ES direktīvām atbilstošus likumus – šīs problēmas mudināja “Jurista Vārda” redakciju pievērsties publiskajam iepirkumam Latvijā. Tā radās doma par žurnāla speciālo laidienu, kurā būtiskākās publiskā iepirkuma problēmas klātienē apspriestu šīs nozares lietpratēji, kā arī vienkopus tiktu apkopotas publikācijas par atsevišķiem publiskā iepirkuma jautājumiem. Jāuzsver, ka redakcijas rīkotā ekspertu klātienes saruna, ņemot vērā “Jurista Vārda” profilu, apzināti nefokusējās uz acīmredzamajiem iepirkumu problēmu politiskajiem cēloņiem, bet gan uz nozares juridiskajiem, organizatoriskajiem un tiesībpolitiskajiem problēmjautājumiem. Uz klātienes diskusiju žurnāla redakcijā maija nogalē pulcējās Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja Dace Gaile, Iepirkumu uzraudzības biroja Juridiskā departamenta direktores vietniece Monta Oga, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras direktora vietniece Gundega Šulca, VAS “Latvijas dzelzceļš” Iepirkumu biroja vadītāja vietniece Dina Smilktena un ZAB “Eversheds Bitāns” partneris, zvērināts advokāts Māris Logins. Jautājumus sarunas dalībniekiem uzdeva “Jurista Vārda” tieslietu redaktors Gatis Litvins un galvenā redaktore Dina Gailīte. ...

Anatolijs Kriviņš

žurnāls / Numura tēma

Publisko iepirkumu likums: problēma vai risinājums?

30. Jūnijs 2015 /NR. 25 (877)

Kopš 2006. gada 1. maija, kad ir stājies spēkā Publisko iepirkumu likums (turpmāk – PIL), ir atrisinātas vairākas teorētiskas problēmas publisko iepirkumu jomā, tajā skaitā jautājumos, kas ir saistīti ar Iepirkumu uzraudzības biroja Iesniegumu izskatīšanas komisijas (turpmāk – IUB IIK) pieņemto lēmumu pārsūdzības iespējām un tiesas kontroles robežām, starplēmumiem ar būtisku ietekmi,1 lēmumiem par iepirkuma procedūras pārtraukšanu vai izbeigšanu,2 iepirkuma līguma atzīšanu par spēkā neesošu,3 par subjektīvām tiesībām vērsties tiesā IUB IIK lēmuma pārsūdzēšanai,4 pagaidu aizsardzības nepieciešamību un robežām.5 ...

žurnāls / Numura tēma

In-house izņēmuma tiesiskais regulējums publiskajā iepirkumā

30. Jūnijs 2015 /NR. 25 (877)

Šīs publikācijas mērķis ir īsumā ieskicēt būtiskākās izmaiņas, kas ir ieviestas ar jaunajām direktīvām attiecībā uz in-house izņēmuma piemērošanu, kā arī vērst uzmanību uz atsevišķiem riskiem un ierosinājumiem, kas būtu jāievēro, pārņemot šo tiesisko regulējumu. ...

Liāna Teilāne, Daina Pulkstene

žurnāls / Numura tēma

Iepirkumu pirmspārbaudes ES fondu projektos un biežāk konstatētās kļūdas iepirkumos

30. Jūnijs 2015 /NR. 25 (877)

Sācies jau trešais Eiropas Savienības (turpmāk – ES) fondu ieviešanas periods. Atskatoties uz iepriekšējiem diviem periodiem, jāsecina, ka diemžēl gandrīz pusē gadījumu, kad ES fondu projektu finansējuma saņēmējs ir saņēmis tikai daļēju ES fondu finansējumu vai nav saņēmis to vispār, ir kļūdu dēļ, kas ir pieļautas publiskajos iepirkumos. Lai izprastu iepirkumu pirmspārbaužu būtību un savlaicīgi novērstu iespējamās kļūdas iepirkumu dokumentos un iepirkumu norisē, šajā rakstā apskatītas svarīgākās lietas, ko vajadzētu ievērot, lai iepirkums būtu veiksmīgs un finansējuma saņēmēja projekts saņemtu 100% ES fondu finansējumu. ...

žurnāls / Numura tēma

Vai Augstākā tiesa sniegusi visas atbildes nepamatoti lēta piedāvājuma kontekstā

30. Jūnijs 2015 /NR. 25 (877)

Nepamatoti lēta piedāvājuma1 sakarā ir izveidojusies plaša Iepirkumu uzraudzības biroja (turpmāk – IUB) iesniegumu izskatīšanas komisijas un līdz ar to pakārtoti arī tiesu prakse. Tādējādi pamatoti var secināt, ka “piedāvājuma nopietnības” pārbaudes mehānisms piedāvātās cenas aspektā publisko iepirkumu procedūrās ir iedzīvojies praksē un vairumā gadījumu vairs netiek uztverts kā formāls pieprasījums sniegt atbildi, vai cena ir pamatota, protams, saņemot apstiprinošu atbildi, bez pārbaudes pēc būtības. ...

Katrīne Pļaviņa

žurnāls / Numura tēma

Iesniegumu Iepirkumu uzraudzības birojam atstāšana bez izskatīšanas kā alternatīva maksājumam par sūdzību

30. Jūnijs 2015 /NR. 25 (877)

Likumdevējs šovasar aktualizējis cīņu ar nepamatotiem iesniegumiem publiskajos iepirkumos.1 Valsts kancelejas piedāvātais grozījumu projekts iecerēja Publisko iepirkumu likumā (turpmāk – PIL) uzlikt pienākumu lielo iepirkumu rezultātu apstrīdētājiem iemaksāt depozītu 0,05% apmērā no iesniedzēja piedāvātās līgumcenas. Ja sūdzība izrādītos nepamatota, iesniedzējs zaudētu šo depozīta summu. ...

Sandis Bērtaitis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesas kontrole administratīvajā procesā: aktuālās problēmas

16. Jūnijs 2015 /NR. 24 (876)

"Jurista Vārdā" 21. aprīlī tika publicēts Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta tiesneša, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes asociētā profesora Dr.iur. Jāņa Neimaņa raksts "Objektīvās izmeklēšanas princips",1 kurā iztirzāts objektīvās izmeklēšanas princips kontekstā ar šā raksta autora agrāk publicētu eseju.2 J. Neimanis iebilda autora izteiktajai kritikai par praksē pastāvošo tiesas kontroles ierobežoto apjomu un norādīja, ka Augstākā tiesa ir iedibinājusi pareizu judikatūru, noteicot objektīvās izmeklēšanas principa saturu un attiecīgi kontrolējot tā piemērošanas pareizību zemāku instanču administratīvo tiesu darbībā. Tā kā šā raksta autors aizsāka diskusiju ar īsu problēmas pieteikumu, šajā rakstā tiks sniegts izvērstāks pamatojums, kādēļ, autora ieskatā, administratīvajā procesā tiesā šobrīd ir izveidojušās vairākas ar tiesas kontroli saistītas problēmas, ko radījusi administratīvo tiesu pēdējo gadu prakse. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Nodokļu parāda dzēšana gadījumā, ja nav pieņemts lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu

9. Jūnijs 2015 /NR. 23 (875)

Gadījums, kad Valsts ieņēmumu dienests trīs gadu laikā kopš administratīvā akta spēkā stāšanās nav pieņēmis lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu un šādu lēmumu vairs nav iespējams pieņemt, jo ir iestājies noilguma termiņš administratīvā akta piespiedu izpildei, ir pielīdzināms gadījumam, kad lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu zaudē spēku, jo triju gadu laikā nav izpildīts piedziņas neiespējamības dēļ. Pretējā gadījumā nodokļu maksātāja tiesības tiktu nepamatoti ierobežotas nodokļu administrācijas kļūdas dēļ. Tātad abos gadījumos sekām vajadzētu būt vienādām – parāds būtu dzēšams. ...

Alise Janševska

žurnāls / Numura tēma

Valsts prezidenta izvirzīšanas un ievēlēšanas kārtība parlamentārā demokrātijā

2. Jūnijs 2015 /NR. 22 (874)

Šajā apkopojumā sniegts pārskats par valsts prezidenta ievēlēšanas regulējumu piecās parlamentārās demokrātijās Eiropā: Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Vācijā un Austrijā, norādot, kādas prasības tiek izvirzītas valsts prezidenta amata kandidātiem, kā notiek kandidātu izvirzīšanas procedūra un kāda ir valsts prezidenta vēlēšanu norise, kā arī – cik liels atbalsts nepieciešams valsts prezidenta ievēlēšanai. ...

Gunārs Kūtris

žurnāls / Numura tēma

Valsts prezidents: ievēlēšana un atbildība

2. Jūnijs 2015 /NR. 22 (874)

[1] Tuvojas Valsts prezidenta vēlēšanas, un diskusiju kaislības ap šo jautājumu sit augstu vilni. Taču konkrētais datums paies, un mums vajadzēs ar vēsu prātu novērtēt rezultātu: vai tas ir tas, kas Latvijai vajadzīgs. Dod Dievs, lai tā būtu! Taču mūsdienu sabiedrībai ir raksturīgi visur meklēt kļūdas, kritizēt ikvienā sīkumā (šādu attieksmi gan mēs paši mācām mūsu studentiem pētniecisko darbu izstrādē). Tomēr šādā situācijā nevajadzētu meklēt atbildi uz jautājumu: kas pie tā ir vainīgs? Mēs taču neesam novērotāji no malas. Latvija ir mūsu valsts, un mūsu pienākums ir šo valsti pārvaldīt tā, lai tajā gribētos dzīvot, un ne tikai mums pašiem. Tātad mēs katrs esam atbildīgi par to, kas notiek valstī. Viens no šīs atbildības īstenošanas veidiem ir īstu valstsvīru (vai valstssievu) ievēlēšana valsts vadītāju amatos. Tieši šī izvēle ir tautas kā suverēnās varas nesēja gan priekšrocība, gan atbildība. Zinātnieku pienākums ir piedāvāt Latvijas situācijai visatbilstošāko vēlēšanu procesa modeli. Lai gan var piekrist apgalvojumam, ka ideālu variantu pasaulē nav, tomēr, apzinoties vājos punktus esošajā kārtībā, mums ir iespēja to pilnveidot. ...

žurnāls / Numura tēma

Kuru pēc skaita Valsts prezidentu vēlēsim

2. Jūnijs 2015 /NR. 22 (874)

[1] Saeima šā gada 3. jūnijā sasaukusi ārkārtas sēdi Valsts prezidenta vēlēšanām.1 Ņemot vērā, ka Valsts prezidents Andris Bērziņš paziņojis par nekandidēšanu uz otro pilnvaru termiņu,2 šogad 8. jūlijā amata pienākumu pildīšanu sāks jauns Valsts prezidents. Šādās reizēs parasti ierasts norādīt, kurš pēc kārtas Valsts prezidents ir sācis pildīt amata pienākumus. Un ierasti šādās reizēs zināmu skaidrojumu prasa Kārļa Ulmaņa gadījums, kurš pēc izdarītā valsts apvērsuma līdztekus Ministru prezidenta pienākumiem uzņēmās Valsts prezidenta amata izpildīšanu. Tradicionāli K. Ulmanis ticis iekļauts Valsts prezidentu sarakstā.3 Tāpat K. Ulmaņa portrets ir skatāms Valsts prezidentu portretu galerijā, kura atspoguļo oficiālo nostāju jautājumā par Valsts prezidentu skaitu un izvietota Rīgas pils Ģerboņu zālē. [2] Šajā rakstā no Latvijas konstitucionālo tiesību perspektīvas tiks aplūkotas iespējas Kārli Ulmani atzīt par pilntiesīgu Valsts prezidentu. Papildus tam tiks risināts jautājums arī par to, vai mūsu Valsts prezidentu galerijā nebūtu nepieciešams papildinājums, kas ilustrētu Latvijas Republikas kontinuitātes (nepārtrauktības, turpinātības) doktrīnas piemērošanu arī šajā jautājumā. ...

žurnāls / Notikums

Konstitucionālā tiesa kā valsts konstitucionālās identitātes sargs

26. Maijs 2015 /NR. 21 (873)

Maija pirmajā pusē Satversmes tiesā viesojās Vācijas Federālās Konstitucionālās tiesas tiesneši un ar saviem Latvijas kolēģiem apsprieda šobrīd būtiskos konstitucionālo tiesību jautājumus – valstu nacionālo konstitucionālo identitāti un tās saglabāšanas iespējas Eiropas Savienībā, nacionālo tiesu un Eiropas tiesu attiecības, tiesas spriešanu ekonomiskās krīzes apstākļos utt. Vācu tiesībnieki tikās arī ar Latvijas Valsts prezidentu Andri Bērziņu, kā arī ar Latvijas un Vācijas žurnālistiem. Vācijas Federālās Konstitucionālās tiesas tiesnešu vizīte Latvijā ir ļoti nozīmīgs notikums – ņemot vērā gan Vācijas lomu Eiropas politikā, gan tiesas aktīvo pozīciju un neapšaubāmo autoritāti visu pārējo ES dalībvalstu konstitucionālo tiesu vidū. Latvijas mērogā būtisks ir fakts, ka Satversmes tiesa savā praksē nereti izmanto vācu kolēģu izstrādātās atziņas. Svarīgi arī norādīt, ka delegāciju vadīja tiesas priekšsēdētājs un tajā ietilpa viņa vietnieks, kā arī vēl vairāki tiesneši. Vācijas Federālās Konstitucionālās tiesa ārvalstu kolēģus apmeklē tikai dažas reizes gadā, tādēļ delegācijas viesošanās Latvijā uzskatāma par ļoti veiksmīgu šīs vizītes iniciatoru un organizatoru darba rezultātu. Šajā rakstā tiks sniegts īss ieskats sarunā, kas 15. maijā risinājās starp Vācijas Federālās Konstitucionālās tiesas un Latvijas Republikas Satversmes tiesas vadību un Latvijas un Vācijas mediju pārstāvjiem. ...

Jurista Vārds, Tiesībsarga birojs

žurnāls / Tiesību politika

Sākusies diskusija, vai tiesībsarga institūts ir nostiprināms Satversmē

19. Maijs 2015 /NR. 20 (872)

Pirms pāris nedēļām tiesībsargs Juris Jansons nosūtījis vēstuli Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai, kurai pievienojis divus likumprojekta variantus un anotāciju saistībā ar iespējamiem grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē, tajā nostiprinot arī tiesībsarga institūtu. Veicot jautājuma padziļinātu izpēti un balstoties uz vairākām ekspertu diskusijām, Tiesībsarga birojā ir izvērtēti un sagatavoti divi likumprojekti, kuru apspriešana Saeimā sākta jau aizvadītajā nedēļā un turpinās arī šajā materiālā, lasītāju vērtējumam nododot gan Tiesībsarga biroja sagatavotos likumprojektu priekšlikumus un to anotāciju, gan arī trīs ekspertu viedokļus, atbildot uz jautājumu: vai un kāpēc Latvijas Republikas Satversmē būtu (nebūtu) nostiprināms arī tiesībsarga institūts? ...

Ringolds Balodis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Parlamentāru (parlamentārisku) izmeklēšanas komisiju statuss un to loma valsts pārvaldībā

12. Maijs 2015 /NR. 19 (871)

Latvijas parlaments ad hoc sevišķos un ārkārtējos gadījumos var iecelt speciālas izmeklēšanas komisijas (fr. commissions d"enguête). Satversmes1 26. pants tās nosauc par "parlamentāriskām izmeklēšanas komisijām". Nepareizi būtu teikt, ka pilnīgi visu parlamentārās izmeklēšanas komisiju darbs būtu uzskatāms par bezrezultatīvu,2 taču lielākoties tās savu darbu ir beigušas bez būtiskiem rezultātiem. Līdzīgs viedoklis dominē arī sabiedrībā. Rezumējot to, jāsecina, ka, neskatoties uz atsevišķiem izņēmumiem, izmeklēšanas komisiju darbs "nav iedvesmojošs"3 un labākajā gadījumā komisijas ir savdabīgs deputātu "pašizglītošanās" veids. Sabiedrība nekad nesaņem skaidras atbildes uz to mokošiem jautājumiem, un kārtējo reizi tiek apliecināta parlamentāriešu nespēja lietderīgi izmantot savas tiesības.4 Komisiju dibināšanu vienmēr pavada skaļi paziņojumi par to, ka beidzot tieši šī parlamentārā izmeklēšana kļūs par pirmo, kas savu darbu beigs ar taustāmu rezultātu.5 ...

Mārtiņš Saule

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kam pieder nauda, ko ikdienā maksājam kā pievienotās vērtības nodokli

28. Aprīlis 2015 /NR. 17 (869)

Pavisam ikdienišķa situācija – patērētāji maksā pievienotās vērtības nodokli (turpmāk arī – PVN) jeb naudu, bet nezina, kam tā pieder laikā, kamēr atrodas pie uzņēmuma, kam tā ir iemaksāta. No minētā izriet praksē aktuāls un noziedzīgu nodarījumu kvalifikācijai būtisks problēmjautājums – kam ir īpašumtiesības uz naudu, kas samaksāta kā pievienotās vērtības nodoklis? ...

Valts Stūrmanis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

PVN atskaitīšanas tiesību liegšanas pamati

28. Aprīlis 2015 /NR. 17 (869)

Jau kādu laiku nodokļu sfērā noris aktīvas diskusijas par nodokļu iekasēšanas efektivitāti un nodokļu sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu. Īpaša uzmanība tiek pievērsta pievienotās vērtības nodoklim (turpmāk – PVN), jo tas valsts kasi papildina visvairāk, piemēram, 2014. gadā nodokļu ieņēmumi no PVN bija 1,8 miljardi eiro.1 Tomēr vienlaikus uz citu Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalstu fona Latvijā PVN joprojām netiek iekasēts pietiekami efektīvi. Tiek uzskatīts, ka ik gadu Latvijas valsts kasē nenonāk 888 miljoni eiro jeb 34 procenti2 no iekasējamā PVN kopapjoma.3 Līdz ar to efektīvas PVN iekasēšanas jautājums ir īpaši svarīgs.4 ...

Ilze Tralmaka, Kristīne Jaunzeme

žurnāls / Viedoklis

Par Saeimas deputāta tiesībām un neaizskaramību

28. Aprīlis 2015 /NR. 17 (869)

Saeimas dienas kārtībā nonācis neordinārs jautājums. 12. Saeimas sastāvā ievēlēta un deputāta mandātu ieguvusi persona, pret kuru celta apsūdzība un iztiesāšanas stadijā atrodas krimināllieta par noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 219. panta otrajā daļā. Tādēļ aktuāls kļuvis jautājums par no Latvijas Republikas Satversmes 30. panta izrietošās Saeimas deputāta neaizskaramības robežām un deputāta tiesībām, ja Saeima ir piekritusi deputāta neaizskaramības atcelšanai. Šis raksts sniedz īsu skaidrojumu par to, kāpēc Saeimas deputāta neaizskaramība attiecas uz visām turpmākām kriminālprocesa stadijām arī tad, ja kriminālvajāšana pret personu uzsākta, pirms tā kļuvusi par Saeimas deputātu, kā arī par deputāta, kurš atstādināts no piedalīšanās Saeimas darbā, tiesībām un pienākumiem. ...

Jānis Neimanis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Objektīvās izmeklēšanas princips

21. Aprīlis 2015 /NR. 16 (868)

Žurnālā "Jurista Vārds" šā gada 6. janvārī tika publicēta zvērināta advokāta Sanda Bērtaiša eseja, kurā kolēģis ieskicēja šaubas par Augstākās tiesas judikatūras pareizību, noteicot objektīvās izmeklēšanas principa saturu un kontrolējot tā piemērošanas pareizību zemāku instanču administratīvo tiesu darbībā. Esejas autors atsaucās uz trīs Augstākās tiesas nolēmumiem lietās Nr. SKA-40/2013, SKA-35/2014 un SKA-569/2014, norādot, ka Augstākā tiesa būtiski sašaurinājusi objektīvās izmeklēšanas principa saturu.1Raksta mērķis ir pārbaudīt oponenta kritikas pareizību, vai Augstākā tiesa nepareizi noteikusi objektīvās izmeklēšanas principa saturu. Par pārbaudes mērauklu izmantotas tiesību dogmatikā apstiprinātās atziņas par objektīvās izmeklēšanas principa saturu, Administratīvā procesa likuma normas un citi pēdējo gadu Augstākās tiesas nolēmumi (2015., 2014. un 2013. gads). ...

Tiesībsarga birojs

žurnāls / Tiesību politika

Aicina Satversmē nostiprināt tiesībsarga institūcijas statusu un neatkarību

17. Februāris 2015 /NR. 07 (859)

Tiesībsargs Juris Jansons pirms dažām nedēļām Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai nosūtījis konkrētu priekšlikumu un argumentus nepieciešamībai Latvijas Republikas Satversmi papildināt ar atsevišķu nodaļu "Tiesībsargs", kurā noteiktu tiesībsarga institūcijas tiesisko statusu, darbības mērķi un neatkarību. ...

Jānis Pleps, Publisko tiesību institūts

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Satversmes tiesas nolēmumu ietekme uz likumdošanas procesu

10. Februāris 2015 /NR. 06 (858)

[1] Raksta mērķis ir aplūkot Satversmes tiesas nolēmumu ietekmi uz likumdošanas procesu. Autors vispirms sniegs ieskatu tiesību teorijas atziņās par Satversmes tiesas nolēmumu vietu Latvijas tiesiskajā sistēmā. Tāpat rakstā autors analizēs Satversmes tiesas nolēmumu atsevišķus ietekmes aspektus uz likumdošanas procesu Saeimā. Satversmes tiesas nolēmumi ietekmē gan likumdevēja rīcības brīvību attiecībā uz konkrēto tiesisko regulējumu, par kuru lēmusi Satversmes tiesa, gan arī sniedz vispārējas vadlīnijas Latvijas tiesiskās sistēmas pilnveidošanā, kas parasti ietekmē arī likumdevēja darbu. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Personu ar ierobežotu rīcībspēju tiesību uz politisko līdzdalību attīstība

27. Janvāris 2015 /NR. 04 (856)

2013. gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi Civillikumā un Civilprocesa likumā, ieviešot jaunu ierobežotas rīcībspējas tiesisko regulējumu, kas aizstāja pilnīgās rīcībnespējas institūtu. Ierobežotās rīcībspējas institūts izstrādāts, pamatojoties uz Satversmes tiesas 2010. gada 27. decembrī pieņemto spriedumu lietā Nr. 2010-38-01 "Par Civillikuma 358. panta un 364. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 96. pantam" un ievērojot Apvienoto Nāciju Organizācijas 2006. gada 13. decembra Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (turpmāk – Konvencija). ...

Katrīne Pļaviņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vai vieni aplokšņu algu maksātāji ir vienlīdzīgāki par citiem

27. Janvāris 2015 /NR. 04 (856)

Autores redzējums par to, kā Satversmes tiesa varētu vērtēt prasības no 2015. gada 1. augusta pretendentiem iepirkumā norādīt darbinieku vidējo stundas likmi atbilstību vienlīdzības principam. ...

Āris Kakstāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

EST spriedums pilnveido izpratni par ārzemnieku imigrācijas priekšnosacījumiem

16. Decembris 2014 /NR. 49 (851)

Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – EST) 2014. gada 4. septembrī publicēja spriedumu lietā C-575/12 "Air Baltic Corporation AS pret Valsts robežsardzi",1 ar kuru tā būtībā atgādina, ka vairākos būtiskos imigrācijas jautājumos ir jāpiemēro Šengenas Robežu kodekss2 un Vīzu kodekss.3 Tādējādi nav jāpiemēro ar tiem nesaderīgs dalībvalsts nacionālais likums. Šajā lietā konkrēti risināts jautājums par ārzemnieka ieceļošanu dalībvalstu teritorijā un vīzu izsniegšanu/anulēšanu. No sprieduma secināms, ka Latvijas Republikā tas ir Imigrācijas likums, kura piemērošanu vistiešāk ietekmē abas minētās Eiropas Savienības (turpmāk – ES) regulas. ...

Dina Gailīte, Gatis Bārdiņš

žurnāls / Notikums

Satversmes tiesa atzīmē 18 gadu darba cēlienu

16. Decembris 2014 /NR. 49 (851)

Par labu tradīciju kļuvusi ikgadējā Satversmes tiesas konference, kas norit decembra sākumā un ar kuru tiek atzīmēta Latvijas konstitucionālās tiesas dibināšanas gadadiena. Šī gada konferences tēma bija "Satversmes tiesas spriedums kā tiesību avots", un tiesību zinātnieku un praktiķu uzmanības centrā bija jautājumi, kas attiecas uz Satversmes tiesas spriedumu kā tiesību avotu, tā vietu un ietekmi tiesību sistēmā, tajā skaitā tiesību jaunradē. 2014. gadā Satversmes tiesai aprit jau 18. gadskārta, jo 1996. gada 9. decembrī, sešus mēnešus pēc Satversmes tiesas likuma pieņemšanas, zvērestu deva tie Saeimas ieceltie Satversmes tiesas pirmā sastāva tiesneši, kas iepriekš nebija bijuši tiesneša amatā. ...

žurnāls / Tiesību politika

Valsts prezidenta likumdošanas iniciatīva politisko partiju stiprināšanai un atbildības paaugstināšanai

9. Decembris 2014 /NR. 48 (850)

Valsts prezidents Andris Bērziņš, pildot iepriekš pausto apņemšanos, Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei ir iesniedzis likumdošanas iniciatīvu, kas pamatojas uz Valsts prezidenta izveidotās Ekspertu grupas pārvaldības pilnveidei (turpmāk – Ekspertu grupa) ziņojumu "Politisko partiju sistēmas pilnveidošanas iespējas". ...

Arvīds Dravnieks

žurnāls / Tiesību politika

Vēlēšanu mitoloģija jeb dažas īsdomas par vēlēšanu tikumiem un vēlēšanu likumiem

2. Decembris 2014 /NR. 47 (849)

Šīs ir tikai reflektējošas tiesībfilosofiskas pārdomas jaunu mītu veidošanās sakarā. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Preambula: Satversmes metamorfozes

25. Novembris 2014 /NR. 46 (848)

Demokrātiskā valstī sabiedrības grupu iesaistīšana lēmumu pieņemšanas procesā ir nozīmīgs pilsoniskās līdzdalības veicinošs mehānisms. Lai sabiedrībā viestu pārliecību, ka pieņemtais akts ir tiesisks, īpaši vēlams attiecīgo sabiedrības grupu viedokli uzklausīt tādās situācijās, kad pieņemamais normatīvais akts ierobežo tām Satversmē garantētās pamattiesības.1 ...

žurnāls / Tiesību prakse

Akcionāru sapulces tiesības izsludināt jaunas sapulces sasaukšanu

11. Novembris 2014 /NR. 44/45 (846/847)

Akcionāru sapulce var pieņemt lēmumu par jaunas sapulces sasaukšanu. Taču lēmuma pieņemšana nenozīmē, ka akcionāru sapulce ir arī tā institūcija, kura šos lēmumus īsteno, izpilda. Akcionāru sapulces izsludināšana (sasaukšanas procedūras īstenošana) ir valdes kompetencē. Tikai izņēmuma gadījumā, ja valde šo savu pienākumu neveic, to dara padome vai komercreģistra iestāde, taču tiesību normas neparedz šādas tiesības akcionāru sapulcei. ...

Sandis Petrovičs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Detālplānojuma izstrādes nepieciešamība kā būvatļaujas atcelšanas pamats

4. Novembris 2014 /NR. 43 (845)

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments (Senāts)1 šā gada 4. jūlijā pieņēma spriedumu tā dēvētajā ciemata "Gadalaiki" lietā. Šajā lietā Senāts atstāja spēkā spriedumu, ar kuru tika atcelta būvatļauja, jo būvniecības iecerei nebija izstrādāts detālplānojums.2 ...

Gunārs Kūtris

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Referendumi jeb tautas nobalsošanas: cik tas ir reāli

28. Oktobris 2014 /NR. 42 (844)

Vai pēc Satversmes tiesas sprieduma, kas atzīst kādu normu par atbilstošu Satversmei, likumdevējs nav tiesīgs šīs normas vietā izdot jaunu? Un kā īsti ir ar tautas varu jeb demokrātiju Latvijā, ja Saeima izlēmusi likumā noteikt papildu ierobežojumus tautas tiesībām pašai pieņemt likumus? Raksta pamatā – parakstu vākšana par likumprojektu "Par 2012. gada 8. novembra likuma "Grozījumi likumā "Likums par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu"" atcelšanu". Tā mērķis ir atcelt 2012. gadā pieņemtos grozījumus likumā, kas ievērojami apgrūtina iespēju tautai pašai uzsākt tautas nobalsošanas procedūru. Šādu referendumu dēvē par tautas veto. ...

Edgars Hercenbergs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Komentārs par PVN atskaitīšanas tiesību atteikumu pēc Forvards V lietas iznākuma

21. Oktobris 2014 /NR. 41 (843)

Ievads Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) judikatūrā par pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) direktīvas1 interpretāciju jānodala divi gadījumi, kad jāatsaka PVN atskaitīšanas tiesības: atbilstoši dalībvalsts praksei darījums jāuzskata par faktiski nenotikušu rēķina izsniedzēja pretlikumīgās vai krāpnieciskās rīcības dēļ (1)2 vai preču piegāde faktiski nav notikusi (2).3 Otrais gadījums ir apskatīts EST judikatūrā, sākot no ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Sabiedrības līdzdalības paradigma ietekmes uz vidi novērtējuma procesā

23. Septembris 2014 /NR. 37 (839)

Sabiedrības līdzdalība ir viens no vides aizsardzības instrumentiem. Sabiedrības līdzdalība kā nepieciešama procesa sastāvdaļa vides tiesību normās galvenokārt ir noteikta teritorijas plānojumu izstrādāšanas gaitā, būvniecības procesā, dabas aizsardzības plānu pieņemšanā, piesārņojuma atļauju izsniegšanas vai pārskatīšanas gadījumos, kā arī ietekmes uz vidi novērtējuma procedūrā. Sabiedrības līdzdalība ietekmes uz vidi novērtējuma procedūrā nodrošina vides aizsardzības efektivitātes paaugstināšanu un tāda lēmuma, kas atbilst sabiedrības interesēm, pieņemšanu. Līdzdalības demokrātija, kas Latvijā tiek īstenota, lielā mērā pateicoties nevalstisko organizāciju aktivitātēm, ir balsts dažādo interešu saskaņošanai vides jomā. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Reprezentācijas izdevumu vērtējums; pretpienākums, kas uzskatāms (nav uzskatāms) par atlīdzību

9. Septembris 2014 /NR. 35 (837)

Braucieni, kuros dodas uzņēmējsabiedrības amatpersonas kopā ar klientiem, var tikt atzīti gan par tādiem, kas saistīti ar prestiža celšanu un tātad uzskatāmi par reprezentācijas izdevumiem, gan par tādiem, kas atzīstami par atpūtas braucieniem. Tas atkarīgs no pierādījumiem, ko nodrošina nodokļu maksātājs. Biznesa attiecībās pateicība par sadarbību parasti "iet roku rokā" ar vēlmi turpināt biznesa attiecības. Kaut arī teorētiski dāvinājumi tiek veikti brīvprātīgi, patiesībā tie ietver pienākumu dot un pienākumu atlīdzināt. Gadījumos, kad līgumā ietvertā pretpienākuma izpilde faktiski neprasa izdevumus (piemēram, norādot mājaslapā finansētāja logo vai ietverot finansētāja nosaukumu pasākuma nosaukumā), ir darbības, kuras nav uzskatāmas par atlīdzību. Savukārt gadījumos, kad pretpienākuma izpilde prasa papildu izdevumus, ir darbības, kuras uzskatāmas par atlīdzību. Ja ziedojuma saņēmējam ir noteikts pretpienākums veikt darbības, kuras uzskatāmas par atlīdzību, nav pamata ziedotos finanšu līdzekļus atzīt par ziedojumu tādā daļā, kādā nav noteikts pretpienākums. Nodokļu administrācijas uzdevums ir kontrolēt nodokļu maksāšanas pienākuma pareizu izpildi, nevis veikt nodokļu maksātāja nodokļu aprēķina korekcijas. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Dažas piezīmes par Satversmes preambulas projekta tapšanu

9. Septembris 2014 /NR. 35 (837)

Šis raksts ir mēģinājums izskaidrot atsevišķus Satversmes ievada satura elementus, kā arī parādīt domubiedru Satversmes preambulas apspriedēs "staigātos ceļus". ...

Elīna Semeņuka

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Personas tiesības pašvaldības teritorijas plānošanas procesā: likums un prakse

2. Septembris 2014 /NR. 34 (836)

Personas tiesību īstenošana ir teritorijas plānošanas procesa leģitimitātes garantija. Parasti personu tiesības teritorijas plānošanas procesā tiek iedalītas trijās daļās: 1) tiesībās iegūt informāciju; 2) tiesībās līdzdarboties; 3) tiesībās rosināt pašvaldības teritorijas plānošanas dokumentu1 tiesiskuma kontroli.2 Līdz šim Latvijas tiesību literatūrā ir maz analizētas personas tiesības ierosināt pašvaldības teritorijas plānošanu. Minētās tiesības varētu uzskatīt par līdzdalības tiesību paveidu, taču šā raksta ietvaros autore tiesības ierosināt teritorijas plānošanu izdala atsevišķi. ...

Sandra Vīgante

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Valsts atbildība, pildot starptautisko līgumu saistības

2. Septembris 2014 /NR. 34 (836)

Raksta mērķis ir skaidrot un vēlreiz uzsvērt, ka starptautisko līgumu saistību izpilde ir jebkuru publisko tiesību subjektu, ne tikai Ministru kabineta pienākums. Rakstā iztirzāta valsts un amatpersonu atbildība, pildot starptautiskus līgumus, un skaidrots jēdziena "valsts" tvērums starptautiskajās, tajā skaitā Eiropas Savienības, tiesībās. Tāpat rakstā runāts par pašvaldību vietu un lomu vienotā valsts pārvaldes sistēmā un pašvaldību atbildību un pienākumiem, pildot starptautiskos līgumus. Raksta beigās skaidrota valsts rīcība starptautiska strīda gadījumā. ...

Jānis Priekulis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Personiskā kaitējuma atlīdzinājums juridiskai personai administratīvajā procesā

26. Augusts 2014 /NR. 33 (835)

Raksta mērķis ir pilnveidot izpratni par juridiskai personai nodarītā personiskā kaitējuma atlīdzināšanu administratīvajā procesā. Tāpat rakstā tiks pamatots, kādēļ administratīvajā procesā nav nepieciešams atsevišķi izšķirt morālo kaitējumu kā personiskā kaitējuma veidu. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Ārvalstu precedenti konstitucionālajā tiesvedībā: Latvijas prakse

19. Augusts 2014 /NR. 32 (834)

I. Vispārīgas piezīmes Latvijas Republikas Satversmi (turpmāk – Satversme) 1922. gada 15. februārī pieņēma Latvijas Satversmes sapulce. Sākotnēji Satversme regulēja tikai valsts iekārtas principus un valsts varas organizācijas pamatus. Dažādu iemeslu dēļ Satversmes sapulce nespēja pieņemt sadaļu, kas paredzēja reglamentēt cilvēka pamattiesības.1 Satversmē noteiktā konstitucionālā iekārta balstās uz Vestminsteres modeļa sintēzi ar Vācijas ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Normatīvo tiesību aktu satversmības kontrole Latvijā (1918–1934)

12. Augusts 2014 /NR. 31 (833)

Latvijas Republikā no Latvijas dibināšanas 1918. gadā un Satversmes1 pieņemšanas un spēkā stāšanās 1922. gadā līdz 1934. gada 15. maijā notikušajam apvērsumam, kas apturēja Satversmes darbību,2 bija attīstīta ideja, ka "konstitūcija ir augstākais likums, kas nosaka valsts iekārtas pamatus un kuram nedrīkst runāt pretim citi likumi".3 Vienlaikus bija arī skaidrs, ka, trūkstot kompetentai iestādei, kas kontrolētu likumu atbilstību Satversmei, var gadīties, ka tie "ienes pārmaiņu konstitūcijā".4 Tāpēc šajā rakstā tiks apskatīti daži mehānismi, kas nodrošināja kontroli pār normatīvo aktu satversmību minētajā laika periodā. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vai notikusi vārda brīvības ierobežošana, izmantojot prasības nodrošinājumu

12. Augusts 2014 /NR. 31 (833)

Nevērtējot maksātnespējas administratora Māra Sprūda prasību pēc būtības, par kuras pamatotību vai nepamatotību vēl lems tiesa, jāatzīst, ka jūlija izskaņā sabiedrisko rezonansi ieguvušais Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas lēmums par žurnāla "Ir" izdevēja – AS "Cits Medijs" – mantas apķīlāšanu prasības summas apmērā izgaismo nopietnus robus Latvijas tiesiskajā regulējumā un praksē vārda brīvības aizsardzības kontekstā. ...

...

10

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

STUDENTA VĀRDS

Rubrika

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Priekšvārds

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Grāmatas

Lekcijas

Periodika

Prakses materiāli

Mūsu autors

Tiesību nozare

Administratīvās tiesības un proc...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Dzīvnieku aizsardzība

Tiesu darba organizācija

Policijas tiesības

Valsts un baznīca

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu apstrāde

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Interešu pārstāvība

E-lieta

Pacientu tiesības

Sankcijas

Militārās tiesības

Trauksmes celšana

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

saturs abonēt

e-žurnāls