Tiesību nozaru katalogs: Maksātnespējas process

Eiropas Savienības pamatdokumenta – Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) – 267. pants paredz īpašu sadarbības procesu starp dalībvalstu tiesām un Eiropas Savienības (turpmāk – ES) Tiesu. No šī panta izriet, ka dalībvalstu tiesu institūcijām ir iespējas un atsevišķos gadījumos arī pienākums vērsties pie ES Tiesas, lai lūgtu tās viedokli prejudiciāla nolēmuma formā par ES tiesību normu interpretāciju vai spēkā esamību. Prejudiciālie nolēmumi kā unikāls un daudzšķautņains ES tiesību institūts ir bijuši daudzu akadēmisku pētījumu objekts.1 Šis raksts aplūkos tikai atsevišķu interesantu niansi saistībā ar prejudiciālajiem nolēmumiem un Latvijas tiesību normām, proti, par jēdziena "dalībvalsts tiesa" izpratni prejudiciālo nolēmumu kontekstā un par Latvijas Kriminālprocesa likumā paredzētajām Latvijas ģenerālprokurora iespējām vērsties ES Tiesā pēc prejudiciālā nolēmuma. ...

20. Novembris 2012 /NR. 47 (746)

Kristīne Līce

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Latvijas tiesu mijiedarbība

4

20. Novembris 2012 /NR. 47 (746)

Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) judikatūra ir kļuvusi par neatņemamu Latvijas tiesu darba instrumentu un ir gan tiesību avots, gan ietvars nacionālo tiesību normu interpretācijai. ECT nolēmumi par sūdzībām no Latvijas ir arī Latvijas tiesu darba vērtējums konkrētās sūdzības kontekstā. Taču nebūtu pareizi uzskatīt, ka Latvija un tās tiesas ir vienīgi pasīvi ECT norādījumu saņēmēji. Tādēļ šī referāta* mērķis ir iezīmēt ECT un Latvijas tiesu mijiedarbības formas, īpašu uzmanību veltot tam, kā Latvijas tiesas ietekmē ECT nolēmumus. ...

Aiga Mieriņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Romas I un Romas II regulas piemērotība internetā nodibinātām līgumiskām un ārpuslīgumiskām saistībām

Interneta bezrobežu raksturs nereti rada situācijas, ka ar interneta starpniecību nodibinātās līgumiskās vai ārpuslīgumiskās tiesiskās attiecības ir saistītas vairāk nekā ar vienu valsti, līdz ar to vairāk nekā ar vienu tiesību sistēmu. ...

23. Oktobris 2012 /NR. 43 (742)

Kalvis Torgāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Līgumsoda anomālijas Direktīvas 2011/7/ES normu kontekstā

7

16. Oktobris 2012 /NR. 42 (741)

Izlasot Direktīvu 2011/7/ES par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos, kas paredz enerģiskāk apkarot komercdarbību negatīvi ietekmējošos kavētos maksājumus, rodas jautājums, kāpēc tajā ne reizi nav minēts līgumsods. Latvijā tieši līgumsods ir tas, kas visbargāk soda maksājumu kavējumu gadījumos. Vai ES institūcijas, sekojot anglosakšu koncepcijai, jau būtu atteikušās no sodošām sankcijām privāttiesībās? ...

Ilze Veģe

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Maksātnespējas procesa pazīmes "parādsaistības pārsniedz aktīvus" saturs un nozīme

2010. gada 1. novembrī stājās spēkā Maksātnespējas likums,1 kas būtiski mainīja līdz 2010. gada 31. oktobrim spēkā esošo maksātnespējas procesa tiesisko regulējumu, tai skaitā maksātnespējas procesa pasludināšanas kārtību. Lai vienkāršotu un paātrinātu maksātnespējas procesu uzsākšanu, likumdevējs atteicās no maksātnespējas procesa pazīmes "parādsaistības pārsniedz aktīvus", jo uzskatīja to par galveno bremzējošo faktoru savlaicīgai maksātnespējas procesa uzsākšanai.2 No publiskajā telpā pieejamās informācijas secināms, ka šīs pazīmes nozīme maksātnespējas tiesību sistēmā netiek viennozīmīgi vērtēta. Tāpēc raksta mērķis ir izvērtēt maksātnespējas procesa pazīmes "parādsaistības pārsniedz aktīvus" saturu un nozīmi maksātnespējas tiesībās un rosināt diskusiju par šīs pazīmes atjaunošanu Maksātnespējas likumā, lai tādējādi uzlabotu komercdarbības vidi un nodrošinātu Latvijas maksātnespējas tiesību efektivitāti. Autore aplūkos starptautisko pieredzi un sniegs ieskatu par šīs pazīmes izpratni un piemērošanu Vācijas maksātnespējas tiesībās. Vācija ir viena no tām valstīm, kurā maksātnespējas tiesību politikas veidotāji jau vairāk nekā gadsimtu šo pazīmi saglabājuši kā patstāvīgu maksātnespējas procesa pasludināšanas pazīmi un pielāgojuši tās saturu ārējiem ekonomiskajiem apstākļiem, arī ekonomisko krīžu radītajiem apstākļiem.3 ...

2. Oktobris 2012 /NR. 40 (739)

žurnāls / Tiesību prakse

Eiropas Savienības Tiesa: svarīgākie spriedumi

28. Augusts 2012 /NR. 35 (734)

Šajā numurā publicējam kārtējo Tieslietu ministrijas sagatavoto pārskatu par Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk tekstā – EST un Tiesa) šā gada otrajā ceturksnī izskatītajām lietām. ...

žurnāls / Eiropas telpā

Apmācības Eiropas Savienības starptautiskajās privāttiesībās

10. Jūlijs 2012 /NR. 28 (727)

Šajā rakstā sniegts neliels pārskats par svarīgākajām aktualitātēm, Tieslietu ministrijai īstenojot Eiropas Komisijas īpašās programmas “Civiltiesības” projektus. Šogad tādi ir divi: “Civiltiesiskās sadarbības kvalitātes uzlabošana: Eiropas Savienības līmeņa procedūras civillietās un iespējas, kuras sniedz pierādījumu iegūšanas regula un dokumentu izsniegšanas regula” un “Jaunākās attīstības tendences pārrobežu ģimenes lietās Eiropas Savienībā: uzturēšanas saistības un laulības šķiršanai piemērojamais likums”. ...

Māris Onževs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Likumdevēja tiesības samazināt maksātnespējas administratora atlīdzību: AS "Latvijas Krājbanka" gadījums

4

29. Maijs 2012 /NR. 22 (721)

Šajā rakstā AS "Latvijas Krājbanka" maksātnespējas procesa administratora atlīdzības apmēra noteikšanas kontekstā visupirms ir izvērtēta Kredītiestāžu likuma 166. panta pirmās daļas 3. punktā ietvertās tiesību normas juridiskā daba. Savukārt, pamatojoties uz secināto, gan analizēti Kredītiestāžu likuma iespējamo grozījumu par minētā administratora atlīdzības samazināšanu priekšnoteikumi, gan arī izvērtēts šādu grozījumu spēks laikā. Raksta nobeigumā piedāvāti risinājumi Kredītiestāžu likuma grozījumu pieņemšanai un attiecināšanai arī uz "Latvijas Krājbankas" maksātnespējas procesu. ...

Iveta Ceple

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Valsts atbalsta un publiskā iepirkuma mijiedarbība

15. Maijs 2012 /NR. 20 (719)

Raksta mērķis ir noskaidrot, vai līguma slēgšanas tiesību piešķiršana publiskā iepirkuma procedūrā var veidot valsts atbalstu Līguma par Eiropas Savienības darbību izpratnē. Atbilde uz šo jautājumu ir pozitīva. Valsts atbalsts publiskajā iepirkumā ir iespējams, jo publiskais iepirkums nav izslēgts no valsts atbalsta kontroles regulējuma jomas. ...

žurnāls / Diskusija

Līgums par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā – no Eiropas Savienības tiesību un Satversmes viedokļa

15. Maijs 2012 /NR. 20 (719)

Atzinums sniegts 2012. gada 20. martā, tā sagatavošanā piedalījās padomes locekļi: Ieva Kalniņa, Māris Lejnieks, Ieva Miļūna, Mārtiņš Paparinskis, Debora Pāvila un Elīna Šteinerte. Dokumenta izstrādē nepiedalījās padomes vadītāja Kristīne Krūma. ...

Viktorija Voitešonoka

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Aktuālie problēmjautājumi maksātnespējas procesā

24. Aprīlis 2012 /NR. 17/18 (716/717)

2012. gada 29. martā SIA "Biznesa augstskola Turība" (turpmāk – BAT) diskusijā "Problēmjautājumi maksātnespējas procesā" dalībnieki dalījās pārdomās par maksātnespējas procesa problēmām. Diskusiju vadīja BAT Tiesību zinātņu katedras vadītājs Kristaps Ābelis, un diskusijā piedalījās valsts aģentūras "Maksātnespējas administrācija" direktors Ervīns Ābele un Administratoru uzraudzības departamenta direktora vietnieks Edgars Stafeckis, maksātnespējas procesa administratores Gundega Rozmisa un Evija Novicāne, kā arī zvērināts advokāts Kaspars Zeme. Diskusiju uzsāka G. Rozmisa, kura norādīja, ka šobrīd maksātnespējas procesu regulē trīs likumi, ar kuriem administratoriem nākas strādāt, un tā ir viena no problēmām, ar ko administratori saskaras praksē, jo jāpārorientējas no viena likuma uz otru – atkarībā no tā, kādā procesā konkrētais likums jāpiemēro. G. Rozmisa paskaidroja, ka Tieslietu ministrija strādā pie tā, lai jaunajā Maksātnespējas likumā maksātnespējas procesa tiesiskais regulējums būtu piemērojams arī tiem procesiem, kas bija spēkā līdz šī brīža Maksātnespējas likuma redakcijai – minētais attiecas uz likumu "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju", kā arī uz Maksātnespējas likuma 2007. gada 1. novembra redakciju. ...

Jānis Āboliņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Fiziskās personas maksātnespējas process tiesu prakses atziņās

No Maksātnespējas likuma, kas stājās spēkā 2010. gada 1. novembrī, un autora iepriekšējās publikācijas 2011. gada 15. februārī1 ir aizritējis jau vairāk nekā gads, un tiesās ir pieņemti vairāki būtiski nolēmumi, kas turpina praksē ieviest fiziskās personas maksātnespējas procesa regulējumu atbilstoši Maksātnespējas likuma mērķim un sniegt atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem. ...

17. Aprīlis 2012 /NR. 16 (715)

Evija Novicāne, Kaspars Novicāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Maksātnespējas likumu eklektika

Tieslietu ministrija kopš 2011. gada vasaras vērtē jaunā Maksātnespējas likuma praktisko piemērošanu un iespējamās problēmas maksātnespējas tiesiskajā regulējumā.1 Izvērtēšanas rezultātā Tieslietu ministrija nonākusi pie secinājuma, ka viena no būtiskākajām problēmām maksātnespējas jomā ir trīs maksātnespējas likumi, kas regulē maksātnespējas procesu norisi (atkarībā no maksātnespējas procesa uzsākšanas tā norisi pašlaik regulē likums "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju", 2007. gada 1. novembra Maksātnespējas likums un 2010. gada 26. jūlija Maksātnespējas likums). Tieslietu ministrijas ieskatā, visiem maksātnespējas procesiem jāpiemēro viens likums – jaunais Maksātnespējas likums, un tā nodrošināšanai jāparedz pārejas periods.2 Pašlaik jau ir izstrādāts likumprojekts "Grozījumi Maksātnespējas likumā", kurā noteikts regulējums pārejai uz viena likuma piemērošanu visiem maksātnespējas procesiem. Raksta mērķis ir izvērtēt pamatojumu iecerētajiem Maksātnespējas likuma grozījumiem par pāreju uz viena likuma piemērošanu visiem maksātnespējas procesiem, kā arī analizēt šādu grozījumu atbilstību tiesiskas valsts principam. Rakstā tiks analizētas arī iespējamās problēmas, kas radīsies, ja Maksātnespējas likuma grozījumus pieņems atbilstoši pašlaik izstrādātajai redakcijai. ...

27. Marts 2012 /NR. 13 (712)

Māris Brizgo

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Līgumi par finansējuma piešķiršanu no struktūrfondiem: tiesiskais statuss

Jau kopš 2004. gada Latvijas uzņēmējiem ir pieejams finansējums no dažādiem Eiropas Savienības struktūrfondiem, piemēram, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības fonda (ERAF), Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) un Kohēzijas fonda. Minēto fondu tiesiskais regulējums līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā ir būtiski papildinājis Latvijas tiesību sistēmu gan ar neskaitāmiem Eiropas Savienības, gan ar daudziem Latvijas Republikas normatīvajiem tiesību aktiem. Līdz ar fondu pieejamību veidojas jaunas tiesiskās attiecības uzņēmēju un valsts iestāžu starpā. Sakarā ar to, ka šīs tiesiskās attiecības ir nosacīti jaunas, arī juridiskā prakse vēl nav pilnībā attīstījusies un nostabilizējusies. ...

27. Marts 2012 /NR. 13 (712)

žurnāls / Eiropas telpā

Aktualitātes Eiropas Savienības krimināltiesību jautājumos

20. Marts 2012 /NR. 12 (711)

Neraugoties uz to, ka Eiropas Savienības krimināltiesības neizraisa Latvijas juristu padziļinātu uzmanību, attīstība šajā jomā ir nenoliedzama. Kāpēc Eiropas Savienība ietekmē jomu, kas līdz šim bijusi dalībvalstu prerogatīva? Atbilde ir skaidra. Sākot ar apvienību, kas veidota, lai uzlabotu ekonomisko stāvokli, dalībvalstis saprata, ka nākamais loģiskais solis būtu nodrošināt ne tikai brīvu preču, pakalpojumu, kapitāla, bet arī personu kustību. Ja tiek atceltas robežas, tiek rastas jaunas iespējas noziedzīgiem nodarījumiem, pārkāpēji pārvietojas brīvāk un aktīvāk, kas rada nepieciešamību nodrošināt gan efektīvu datu apmaiņu, gan efektīvu sodu izpildi. ...

Evija Novicāne, Kaspars Novicāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmes – grozīt vai interpretēt

21. Februāris 2012 /NR. 8 (707)

SIA "Palink" maksātnespējas procesa pasludināšana rosinājusi atsākt diskusiju par Maksātnespējas likuma iespējamām nepilnībām. Šī notikuma kontekstā rodas jautājums, vai Maksātnespējas likuma 57. panta noteikumi ir pietiekami efektīvi, lai varētu izpildīt maksātnespējas tiesiskā regulējuma galveno uzdevumu – aizsargāt darbotiesspējīgos komersantus un laikus likvidēt maksātnespējīgos. Jāņem vērā, ka efektīvs maksātnespējas tiesiskais regulējums ir stabilas un konkurētspējīgas komercdarbības vides priekšnoteikums, tādēļ būtu lietderīgi saskatīt esošās nepilnības un tās novērst. Raksta mērķis ir izvērtēt Maksātnespējas likuma 57. panta otrajā un trešajā punktā noteikto maksātnespējas procesa pazīmju atbilstību mūsdienu tendencēm un starptautiskās pieredzes ieteikumiem, tādējādi rosinot plašāku diskusiju par juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmju grozīšanas un pilnveidošanas nepieciešamību. Tā kā likuma grozījumu sagatavošanai nepieciešams zināms laiks, autori sniegs arī savu skatījumu par esošās Maksātnespējas likuma 57. panta redakcijas interpretēšanu. ...

Maksātnespējas administrācija

žurnāls / Informācija

Maksātnespējas jomas attīstība desmit gados

9

21. Februāris 2012 /NR. 8 (707)

Šajā materiālā īsumā iezīmētas būtiskākās novitātes maksātnespējas regulējuma tiesību normu attīstībā pēdējos desmit gados, kas sakrīt ar valsts aģentūras "Maksātnespējas administrācija" pastāvēšanas laiku. ...

Emīls Paupe

žurnāls / Eiropas telpā

Tiesības uz taisnīgu tiesu ES Komisijas konkurences pārkāpumu procedūrā (II)

14. Februāris 2012 /NR. 7 (706)

Šajā rakstā autors turpina analizēt (sk.: Tiesības uz taisnīgu tiesu ES Komisijas konkurences pārkāpumu procedūrā. Jurista Vārds, Nr. 41(688), 11.10.2011.), vai Eiropas Savienības Komisijas konkurences pārkāpumu procedūrā, kurā tiek izvērtēts, vai uzņēmums ir pārkāpis Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. pantu tiek ievērotas Eiropas Pamattiesību hartas 47. un 48. pantā nostiprinātās tiesības uz taisnīgu tiesu, kurām ir tāds pats tvērums un nozīme kā Eiropas Padomes Eiropas Pamattiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. pantam. ...

Helmuts Jauja

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Maksāšanas testa izpratne juridiskās personas maksātnespējas procesā

4

7. Februāris 2012 /NR. 6 (705)

Pēdējā laikā interesi par maksātnespējas jautājumiem un spēkā esošo Maksātnespējas likumu ir uzjundījis plašu rezonansi ieguvušais SIA "Palink" maksātnespējas process. Ar Rīgas pilsētas Kurzemes priekšpilsētas tiesas 2012. gada 5. janvāra spriedumu lietā Nr. C284420111 viens no lielākajiem Latvijas mazumtirdzniecības operatoriem ir pasludināts par maksātnespējīgu, jo nav izpildītas saistības dažu desmitu tūkstošu latu apmērā. Šis gadījums ir atjaunojis diskusiju par Maksātnespējas likumā ietvertajiem maksātnespējas noteikšanas kritērijiem. Abstrahējoties no SIA "Palink" lietas, šajā rakstā tomēr vēlos piedāvāt lasītājiem pārdomas par atsevišķiem maksāšanas testa jeb maksāšanas pārbaudes piemērošanas aspektiem, kas var būt ļoti izšķiroši juridiskās personas maksātnespējas procesa lietas izskatīšanā. ...

Sigita Eižvertiņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vai maksātnespējas process ir parādu piedziņas instruments

11

31. Janvāris 2012 /NR. 5 (704)

Ik pa laikam kopš Maksātnespējas likuma pieņemšanas Saeimā 2010. gada 26. jūlijā publiskajā vidē izskan apgalvojumi, ka jaunā Maksātnespējas likuma redakcija ir veicinājusi maksātnespējas procesu izmantot kā parādu piedziņas instrumentu. Šī raksta mērķis, izvērtējot Maksātnespējas likuma pamatnostādnes un pievēršot uzmanību Maksātnespējas likumā ietverto tiesisko instrumentu mērķiem un būtībai, ir rast atbildi uz jautājumu, vai maksātnespējas process ir līdzeklis parādu piedziņai. ...

žurnāls / Eiropas telpā

Aktualitātes Eiropas Savienības starptautisko privāttiesību jautājumos

13. Decembris 2011 /NR. 50 (697)

Laika gaitā Eiropas Savienības (ES) starptautiskās privāttiesības civillietās ir kļuvušas ne tikai par simbolisku tiesību aktu kopumu, bet arī par līdzekli, kas, pirmkārt, tuvina sabiedrību civiltiesību izpratnei, jo tās ir neatņemama daļa no indivīda dzīves – darbā, attiecībās ar laulāto, bērniem, pakalpojumu sfērā, otrkārt, palīdz veicināt pārrobežu strīdu risināšanu, treškārt, palīdz arī uzlabot tiesību normu piemērotāju izpratni gan par to, kā darbojas starptautiskās privāttiesības ES līmenī, gan arī par to, kā tās uzlabojas un attīstās. Eiropas Savienības regulējums starptautisko privāttiesību jautājumos paver plašas iespējas un bagātu praksi to piemērošanā, kas, jāteic, šodien jau vairs nav attāli un nepazīstami, bet gan plaši izvērsti tiesu praksē, tostarp arī Latvijā. Kā piemēru varētu minēt Padomes 2000. gada 22. decembra Regulu Nr. 44/2001 (EK) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās1 un Padomes 2003. gada 27. novembra Regulu Nr. 2201/2003 (EK) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas Nr. 1347/2000 (EK) atcelšanu.2 Specifiskajos tiesību jautājumos ES jau ir ieviests regulējums, kas veicina vienā dalībvalstī pieņemta nolēmuma automātisku izpildi citā dalībvalstī – attiecīgi regulas par Eiropas izpildes rīkojumu3, Eiropas maksājuma rīkojumu4 un Maza apmēra prasībām5. Arī pārrobežu uzturēšanas saistību jautājumos ES ir pieņemts atvieglots mehānisms uzturlīdzekļu piedziņai ES, proti, Padomes 2008. gada 18. decembra Regula Nr. 4/2009 (EK) par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un sadarbību uzturēšanas saistību lietās6. Piemērojamo tiesību aktu jautājumi tiek risināti vēl ar vairākiem ES tiesību aktiem: Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Regulu (EK) Nr. 593/2008 par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām (Roma I)7; Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. jūlija Regulu (EK) Nr. 864/2007 par tiesību aktiem, kas piemērojami ārpuslīgumiskām saistībām (Roma II)8; Padomes 2010. gada 20. decembra Regulu Nr. 1259/2010 (ES), ar kuru īsteno ciešāku sadarbību attiecībā uz tiesību aktiem, kas piemērojami laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai9; Padomes 2008. gada 18. decembra Regulu Nr. 4/2009 (EK) par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un sadarbību uzturēšanas saistību lietās10. Taču ES joprojām aktīvi tiek pilnveidotas starptautiskās privāttiesības. Iniciatīvu mērķis ir veicināt nolēmumu aprites ātrumu, tiesiskās vides integritāti un civilprocesa unifikāciju Eiropas reģionā. Esošā sistēma pastāvīgi tiek papildināta. Piemēram, šobrīd Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar priekšlikumu: – Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, lēmumu un autentisku aktu atzīšanu un izpildi mantošanas jomā un par Eiropas mantojuma apliecības izveidi11; – Padomes Regulai par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi laulāto mantisko attiecību lietās12; – Padomes Regulai par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi lietās par reģistrētu partnerattiecību mantiskajām sekām13; – Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās,14 ar ko tiks pārskatīta un pilnveidota Briseles I Regula; – Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par aizsardzības pasākumu savstarpēju atzīšanu civillietās15; – Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko izveido Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojumu, lai atvieglotu pārrobežu parādu piedziņu civillietās un komerclietās16. Tādēļ šajā materiālā Tieslietu ministrijas (TM) darbinieki sniedz koncentrētu un aktuālu informāciju par katru no šiem priekšlikumiem, lai interesentiem rastos priekšstats par tām jomām, kas šobrīd atrodas ES kompetento iestāžu darba kārtībā un kas nākotnē var skart ikvienu, kas darbojas starptautiskajā apritē. Tāpat jānorāda, ka Latvijas nostājas paušanai ES Padomes, Eiropas Komisijas darba grupās komitejās tiek gatavota Latvijas nacionālā pozīcija, instrukcijas, kuru izstrādē kā ieinteresētās institūcijas piedalās TM darbinieki, tostarp arī tiesneši. Piemēram, par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko izveido Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojumu, lai atvieglotu pārrobežu parādu piedziņu civillietās un komerclietās, TM ir izveidota ad hoc darba grupa, kurā ir pārstāvji no Latvijas Zvērinātu advokātu padomes, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes, Latvijas Komercbanku asociācijas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Finanšu ministrijas, Rīgas apgabaltiesas un citām institūcijām. Savukārt par priekšlikumu Padomes Regulai par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi laulāto mantisko attiecību lietās tiek ņemts vērā Latvijas Zvērinātu notāru padomes viedoklis. Pēc autores domām, informēšana par ES regulējumu starptautiskajās privāttiesībās veicinātu lielāku interesi par šiem jautājumiem, kā arī, iespējams, stimulētu sadarbību starp sabiedrību un valsts pārvaldi. Tāpēc TM aicina sūtīt savus priekšlikumus, idejas vai pārdomas par minētajiem tiesību aktu projektiem uz e-pastu: starptautisko.privattiesibu.nodala@tm.gov.lv, lai varam kopīgi veidot Latvijas pozīciju ES starptautisko privāttiesību jautājumos. Dr.iur. Irēna Kucina, TM Civiltiesību departamenta Starptautisko privāttiesību nodaļas vadītāja ...

Emīls Paupe

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesības uz taisnīgu tiesu ES Komisijas konkurences pārkāpumu procedūrā

6

11. Oktobris 2011 /NR. 41 (688)

Šajā rakstā pētīts, vai Eiropas Savienības Komisijas konkurences pārkāpumu procedūrā (competition procedure; enforcement by the Commission), kurā tiek izvērtēts, vai uzņēmums ir pārkāpis Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. pantu, tiek ievērotas Eiropas Pamattiesību hartas 47. un 48. pantā nostiprinātās tiesības uz taisnīgu tiesu, kurām ir tāds pats tvērums un nozīme kā Eiropas Padomes Eiropas Pamattiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. pantam. ...

Eleonora Zelmene

žurnāls / Eiropas telpā

Dibināšanas un pakalpojumu sniegšanas brīvība apdrošināšanas nozarē

30. Augusts 2011 /NR. 35 (682)

Pašreizējo apdrošināšanas darbību reglamentējošo režīmu Latvijā galvenokārt nosaka Eiropas Savienības (ES) normatīvie akti, kuros ieviesta vienotās licences sistēma (single licence system), kas ļauj vienā Eiropas ekonomikas zonas (EEZ) valstī dibinātai un licencētai apdrošināšanas sabiedrībai dibināt filiāles vai sniegt apdrošināšanas pakalpojumus saskaņā ar ES deklarēto pakalpojumu sniegšanas brīvības principu citās dalībvalstīs. ...

Diāna Singha

žurnāls / Eiropas telpā

Pienākums pamatot personai nelabvēlīgu lēmumu

Pēdējos gados Eiropas Savienība ir mainījusi darbinieku darbā pieņemšanas kārtību, aizvien vairāk pieņemot darbā darbiniekus, kas ir nevis ierēdņi, bet pagaidu darbinieki, līgumdarbinieki, palīgdarbinieki vai vietējie darbinieki. Tā kā visi šie darbinieki tiek nodarbināti uz tāda līguma pamata, kas var būt uz noteiktu vai nenoteiktu laiku atkarībā no konkrētā darbinieka statusa, un tā kā ES Pirmās instances tiesā tika celts aizvien vairāk prasību saistībā ar Eiropas Savienības civildienestu, lai izskatītu šāda veida domstarpības, 2004. gadā tika nodibināta ES Civildienesta tiesa (CDT).2 Vairākos CDT spriedumos ir ticis aplūkots arī jautājums, vai administrācijai ir jāpamato darbiniekam nelabvēlīgs lēmums un kādam šim pamatojumam jābūt – izvērstam vai šauram. ...

15. Februāris 2011 /NR. 7 (654)

Katrīne Pļaviņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Starptautisko un Eiropas Savienības tiesību normu ieviešana Latvijas tiesību sistēmā

3

25. Janvāris 2011 /NR. 4 (651)

Raksta temats saistīts ar iecerēto likumdevēja diskusiju par Latvijas starptautiskajiem līgumiem piemērojamo režīmu. Tomēr ne Tieslietu ministrijas koncepcija "Par starptautisko līgumu nacionālā normatīvā regulējuma pilnveidošanas nepieciešamību",1 ne likumprojekta radīšanai sagatavotais pētījums, ne lielākā daļa pastāvošo publikāciju par šo jomu neskaidro starptautisko līgumu piemērošanu no tiesību teorijas viedokļa. Turklāt Latvijas pētnieku rakstos sastopamas turpmāk atspoguļotās nepilnības tiesību sistēmu vienotības pierādīšanā, piemēram, atziņa, ka starptautisko paražu tiesību normas juridiskā spēka hierarhijā neiekļauj. Tādējādi topošajam likumprojektam trūkst teorētiska pamatojuma, kas balstītos uz starptautisko un Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tiesību un Latvijas nacionālā regulējuma kopsakarību analīzi. ...

Zane Rasnača

žurnāls / Eiropas telpā

Subsidiaritātes princips Eiropas Savienībā

7. Decembris 2010 /NR. 49 (644)

Tieslietu ministrija ar Norvēģijas valdības atbalstu 2010. gada 26. novembrī Rīgā rīkoja informatīvi izglītojošu semināru "Subsidiaritātes un proporcionalitātes principa piemērošana saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību", lai kopīgi apspriestu, kā visefektīvāk Latvijā veikt pilnvaras, ko dalībvalstu parlamentiem piešķir Līguma par Eiropas Savienības darbību 2. protokols1 (turpmāk – Protokols). ...

Maksātnespējas likuma mērķis – parādu piedziņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

11

23. Novembris 2010 /NR. 47 (642)

2010. gada 1. novembrī spēkā stājās jaunais, Saeimas 2010. gada 26. jūlijā pieņemtais, Maksātnespējas likums.1 Ar jaunā likuma spēkā stāšanos spēku zaudēja 2008. gada 1. janvāra likums ar tādu pašu nosaukumu2 (turpmāk tekstā – 2008. gada Maksātnespējas likums). Lai mainītu tiesisko regulējumu, likumdevējs izvēlējās radīt pilnīgi jaunu normatīvo aktu, tādējādi paturot sev prerogatīvu normatīvo aktu īpaši piemērot jau pastāvošo problēmu (kā arī nākotnes problēmu) risināšanai. Ievērojot minēto, būtu sagaidāms, ka jaunā likuma tiesību normas būtu radītas ar īpašu rūpību un kvalitāti, lai to piemērošana būtu pēc iespējas vienkāršāka. Diemžēl jākonstatē, ka jaunais Maksātnespējas likums ir trūkumu pilns. Par to liecina kaut vai tas, ka likums jau ticis pie tā pirmajiem grozījumiem (turklāt daži grozījumi bijuši nepieciešami tikai tādēļ, ka likumā bijušas neuzmanības kļūdas), vēl pirms tas stājies likumīgā spēkā;3 turklāt tas jau pirms spēkā stāšanās ir saņēmis gana daudz kritikas. Valsts prezidents to nodeva otrreizējai caurlūkošanai, arī juridiskajā periodikā par to ir publicēts daudz kritikas. Kritizēts gan tiesiskās aizsardzības process,4 gan arī juridiskās personas maksātnespējas process,5 turklāt ir konstatēta ne vien problemātika jaunā likuma piemērošanā (līdz šim gan tikai hipotētiska), bet arī likuma iekšējās pretrunas, kas liecina par likumdevēja nepārdomātu rīcību un nekvalitatīvu darbu. Šajā rakstā autors aplūkos jaunā Maksātnespējas likuma pretrunīgumu un tā neatbilstību būtiskākajiem maksātnespējas procesa mērķiem. ...

Ingrīda Labucka

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Eiropas Savienības Vispārējās tiesas judikatūra valsts atbalsta un konkurences lietās

Pirmās instances tiesa, kas līdz ar Lisabonas līguma spēkā stāšanos tika pārdēvēta par Vispārējo tiesu, savu darbību sāka 1989. gadā. Tās izveidei bija divējāds pamats – nepieciešamība izlīdzināt arvien pieaugošo darba slodzi Eiropas Savienības Tiesā (EST) un nodrošināt kvalitatīvu pušu tiesisko aizsardzību. Kopš 2005. gada darbu sākusi arī Civildienesta tiesa. Tādējādi, izveidojot vairāklīmeņu jurisdikcijas sistēmu, indivīdiem ir daudz plašākas iespējas aizsargāt savas intereses, atrisināt tiesiskos jautājumus un, neapšaubāmi, izvairīties no iespējamām kļūdām. No otras puses, Vispārējās tiesas tiesnešiem ir iespējas būt dinamiskiem un inovatīviem, pat reizēm pozitīvi provokatīviem, interpretējot kādu no tiesību normām, ņemot vērā tiesas nolēmumu revīzijas iespējas. ...

23. Novembris 2010 /NR. 47 (642)

Ludvigs Švarcs

žurnāls / Notikums

Jurista darbā nepieciešamas zinātniskas metodes

3

16. Novembris 2010 /NR. 46 (641)

"Jurista Vārds" jau iepriekš ziņoja, ka klajā nākusi jauna grāmata Eiropas Savienības tiesībās – profesora Dr. Tomasa Šmica (Thomas Schmitz) sagatavotie "Kāzusi un mācību materiāli Eiropas Savienības tiesībās" (Schmitz T. Kāzusi un mācību materiāli Eiropas Savienības tiesībās. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2010, 268 lpp.). Lāčplēša dienas pēcpusdienā Latvijas Universitātes Mazajā aulā pulcējās plašs interesentu loks uz šīs grāmatas svinīgo atvēršanu. Gan sanākušo kuplais skaits, gan arī neviltotā interese par jaunās grāmatas iegādi liecināja par T. Šmica ciešajām saitēm ar Latvijas juristu saimi un viņa zinātniskās darbības nozīmi Latvijā. ...

Liene Pierhuroviča

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Juridiskais aktīvisms Eiropas Savienības Tiesas praksē darba tiesību jomā

Rakstā autore analizē Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) spriedumus lietās Defrenne II,1 Kalanke,2 Mangold3 un Rüffert,4 secinot, vai EST šajās lietās ir nodarbojusies ar juridisko aktīvismu, par pamatu ņemot autores piedāvāto5 juridiskā aktīvisma definīciju – tiesību tālākveidošanu ārpus likuma robežām, ietiecoties likumdevēja pilnvarās un veidojot jaunas tiesību normas, kad ir likuma robs, bet tā novēršana notiek ārpus likuma un tiesībām, un kad norma nespēj taisnīgi atrisināt netipisku dzīves gadījumu un tādēļ ir nepieciešams ieviest īpašu risinājumu, kas konfliktē ar likumu, bet ir saskaņā ar tiesībām. Minētie spriedumi analīzei izvēlēti to pretrunīgā novērtējuma dēļ, jo tikuši un joprojām tiek kritizēti par juridisko aktīvismu, vienlaikus izpelnoties arī atzinību juristu vidū. ...

9. Novembris 2010 /NR. 45 (640)

Anna Sergijenko

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Valdes pārcelšana Eiropas Savienībā

5. Oktobris 2010 /NR. 40 (635)

Viena no Eiropas tiesību pamatproblēmām vienmēr ir bijis konflikts starp Eiropas Savienības (turpmāk tekstā – ES) mērķiem, tādiem kā kopējā tirgus izveide un ES pamatbrīvību ievērošana, un tās dalībvalstu ekonomiskām interesēm. Šis problēmjautājums ir kļuvis īpaši aktuāls saistībā ar Eiropas Savienības Tiesas (kādreiz – Eiropas Kopienu tiesa) spriedumu lietā Cartesio Oktató és Szolgàltató (turpmāk tekstā – Kartēzio lieta), kurā pretēji agrākajām tendencēm1 tiesa neļāva uzņēmumam pārcelt savu administrāciju uz citu dalībvalsti, izvairoties no piespiedu likvidācijas. Raksta pamatmērķis ir noskaidrot, vai šādu atkāpi no kopējās Eiropas integrācijas politikas varētu attaisnot ar vispārējām sabiedrības interesēm, tajā skaitā vēlmi nepieļaut Delavēras efektu un "skrējienu lejup" (race to the bottom) – uzņēmumu masveida migrāciju uz valstīm ar visizdevīgākajām fiskālajām prasībām. Ievērojot tiesību zinātnieku atšķirīgos viedokļus, rakstā tiks arī izvērtēts, vai pašreizējā situācijā "skrējiens lejup" Eiropas Savienībā maz ir iespējams. ...

Ieva Bērziņa-Andersone

žurnāls / Eiropas telpā

Eiropas Savienības ārējā kompetence

21. Septembris 2010 /NR. 38 (633)

Eiropas Savienībai (turpmāk tekstā – ES) kā starptautisko tiesību subjektam ir gan iekšēja, gan ārēja kompetence savu mērķu realizēšanā. Iekšējā kompetence ir ES tiesības rīkoties attiecībā uz savām dalībvalstīm un uz ES institūcijām. Savukārt ārējā kompetence ietver ES tiesības rīkoties attiecībā uz trešajām valstīm un citiem starptautisko tiesību subjektiem, arī tiesības slēgt starptautiskus līgumus. Latviešu valodā līdz šim vairums juridiskās literatūras veltīts ES iekšējās kompetences jautājumiem un ārējā kompetence parasti aplūkota konspektīvi, bez plašāka izvērsuma.1 Tomēr, it īpaši pēc ES kompetences daļējām izmaiņām pēc Lisabonas līguma spēkā stāšanās, ievērojama loma ir arī ES tiesībām darboties ārpus ES. Tādēļ šī raksta2 mērķis ir aplūkot galvenos ES ārējās kompetences aspektus un problemātiku, īpašu uzmanību pievēršot ES tiesībām slēgt starptautiskus līgumus. Attiecībā uz rakstā lietoto terminoloģiju jāievēro, ka ar Lisabonas līguma grozījumiem noteikts, ka turpmāk būs tikai viens tiesību subjekts – ES, kas aizstāj arī Eiropas Kopienu un ir tās pēctece.3 Tomēr ES ārējās kompetences jēdziens un izpratne ir attīstījusies jau kopš ES pirmsākumiem, un attiecīgi jāņem vērā arī agrākās atšķirības starp ES un Eiropas Kopienu vai Eiropas Kopienām. Tādēļ, ja tiks aplūkota ES šaurākā nozīmē (tiesiskās attiecības, kas pamatotas konkrēti Māstrihtas līguma regulējumā), lietots apzīmējums "Savienība", savukārt, aplūkojot tiesiskās attiecības Eiropas Kopienā, lietots apzīmējums "Kopiena". ...

Kristaps Ābelis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Fiziskās personas maksātnespējas procesa jaunais regulējums

14. Septembris 2010 /NR. 37 (632)

2010. gada 1. novembrī stāsies spēkā jaunais Maksātnespējas likums1 (turpmāk tekstā – Jaunais likums). Par Jauno likumu publiskajā telpā ir izskanējuši pretēji viedokļi tieši saistībā ar fizisko personu maksātnespējas procesu. Šajā rakstā sniegts neliels ieskats par Jaunā likuma būtiskākajām izmaiņām attiecībā uz fiziskās personas maksātnespējas procesu un tā izpratni, salīdzinot to ar spēkā esošo Maksātnespējas likumu2 (turpmāk tekstā – Iepriekšējais likums). ...

Spēkā esošā un jaunā Maksātnespējas likuma salīdzinājums

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

14. Septembris 2010 /NR. 37 (632)

Maksātnespējas procesu un procesus, kas vērsti uz maksātspējas atjaunošanu, kā komersantiem, tā arī fiziskām personām Latvijā regulē Maksātnespējas likums,1 kas spēkā stājies 2008. gada 1. janvārī. Likums grozīts vienu reizi – 2009. gada 1. jūlijā, kad tas cita starpā papildināts ar VII1 nodaļu2 – tiesību normām par ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu. Lai arī Maksātnespējas likums spēkā ir vien nedaudz vairāk nekā divus gadus, kas tiesību normas pastāvēšanai ir ļoti īss laiks, ar 2010. gada 1. novembri spēkā jāstājas jaunam Maksātnespējas likumam, kuru Saeima pieņēmusi 2010. gada 26. jūlijā.3 Nepieciešamība pēc jaunām tiesību normām pamatota ar Latvijas Republikas saistību izpildi pret Starptautisko valūtas fondu4 un to, ka šobrīd spēkā esošās tiesību normas nepiedāvā optimālu risinājumu ar komersantu maksātnespēju saistītajām problēmām. Diskutabls ir jautājums, vai nepieciešams pavisam jauns likums vai būtu pieticis ar jau esošā likuma grozījumiem, tomēr atbilde uz šo jautājumu rakstā netiks sniegta. Raksta mērķis ir salīdzināt pašreiz spēkā esošo un jauno Maksātnespējas likumu un novērtēt, vai jaunais Maksātnespējas likums sniegs risinājumu šobrīd aktuālajām problēmām tiesiskās aizsardzības procesā. Jāpiebilst, ka rakstā salīdzinājums aprobežojas vien ar to tiesību normu pārskatu, kas attiecas uz juridisko personu tiesiskās aizsardzības procesu. Plānots juridisko un fizisko personu maksātnespējas procesa atšķirības un īpatnības iztirzāt atsevišķi nākamajos rakstos. ...

Arta Snipe, Normunds Šlitke

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Par jauno Maksātnespējas likumu un ne tikai

Jau kopš jūnija, kad Valsts prezidents otrreizējai caurlūkošanai Saeimā atdeva atpakaļ jaunpieņemto Maksātnespējas likumu,1 likumprojekts ir raisījis plašu polemiku sabiedrībā un presē. Tomēr diskusija galvenokārt risinājusies ap fiziskās personas maksātnespējas regulējumu, bet uzmanības centrā ir parādu dzēšanas termiņš, kurā parādnieks var atbrīvoties no atlikušajām saistībām.2 Pateicoties diskusijām, likumprojekts šajā sadaļā ir tapis tiesiski kvalitatīvs. No otras puses, gandrīz nederīgs ir kļuvis juridiskās personas maksātnespējas procesa regulējums, tāpat kvalitāti zaudējis arī tiesiskās aizsardzības procesa regulējums. Pastāv pamatotas bažas, ka ar jauno likumu radītais regulējums likvidēs juridiskās personas maksātnespējas procesus kā tādus, līdz ar to nopietni kaitējot uzņēmējdarbības videi Latvijā. Šajā rakstā autori, praktizējoši maksātnespējas administratori, sniegs savu viedokli par galvenajām kļūdām juridiskās personas maksātnespējas procesa regulējumā, kā arī sniegs savu ieskatu, kā regulējumu varētu uzlabot. ...

14. Septembris 2010 /NR. 37 (632)

Liene Pierhuroviča

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Eiropas Savienības Tiesas juridiskais aktīvisms

Raksta mērķis ir izveidot juridiskā aktīvisma definīciju kā atskaites punktu tā pētīšanai, nosakot juridiskā aktīvisma un tiesību interpretācijas un tālākveidošanas metožu savstarpējo saistību, kā arī izpētīt iespējamos Eiropas Savienības (bij. Kopienu) Tiesas (turpmāk tekstā – EST) juridiskā aktīvisma cēloņus, viedokļus par EST juridisko aktīvismu un argumentus, kas to attaisno. Vienlaikus raksts ir pirmais pētījums par EST aktīvismu latviešu valodā, jo līdz darba iesniegšanai publicēšanai autorei nav kļuvuši zināmi šādi pētījumi vai publikācijas. ...

27. Jūlijs 2010 /NR. 30 (625)

Tiesiskās aizsardzības procesu problemātika

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

6. Jūlijs 2010 /NR. 27 (622)

Kopš 2008. gada 1. janvāra kā komersantu, tā arī fizisko personu maksātnespēju un uz maksātspējas atjaunošanu vērstās procedūras regulē Maksātnespējas likums.1 2009. gada 1. jūlijā tas papildināts ar VII1 nodaļu,2 kurā reglamentēts ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process. Lai arī tiesiskais regulējums ir tapis tikai nesen, šobrīd Saeima lemj par jauna Maksātnespējas likuma pieņemšanu. Pēdējais, iespējams, saistāms ar to, ka, pēc likumdevēja domām, šobrīd spēkā esošās tiesību normas nepiedāvā optimālu risinājumu problēmām, kas saistītas ar komersantu maksātnespēju. ...

Viktorija Jarkina

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Parādnieka pamatoti iebildumi kā viens no tiesiskās aizsardzības līdzekļiem

6. Jūlijs 2010 /NR. 27 (622)

Maksātnespējas procesa mērķis, kas ir formulēts Maksātnespējas likuma 1. pantā, ir veicināt maksātnespējas subjekta maksātspējas atjaunošanu un aizsargāt kreditoru kopuma intereses parādnieka ierobežotas maksātspējas vai maksātnespējas gadījumā. ...

Helmuts Jauja

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Nodrošinātais kreditors fiziskās personas maksātnespējas procesā

Neraugoties uz Saeimā 17. jūnijā pieņemto jauno Maksātnespējas likumu (paredzams, ka tas stāsies spēkā 2010. gada 1. novembrī), joprojām turpinās spēkā esošā Maksātnespējas likuma aprobēšana praksē. Tas neizbēgami nozīmē procesu, kurā dažkārt caur atšķirīgiem viedokļiem un strīdiem par vienas vai otras normas interpretāciju mēs virzāmies uz vienveidīgu un prognozējamu normu piemērošanas praksi. ...

22. Jūnijs 2010 /NR. 25/26 (620/621)

Dina Gailīte

žurnāls / Notikums

Pilsoņiem jāfokusējas arī uz Eiropas Savienību

20. Aprīlis 2010 /NR. 16 (611)

Konferenci organizēja ES Tiesību asociācija sadarbībā ar Ārlietu ministriju un Tieslietu ministriju. Pasākuma galvenais “dzinējspēks” – Latvijas Republikas pārstāve Eiropas Savienības Tiesā (EST) Kristīne Drēviņa – bija pieteikusi neierasti autoritatīvu un daudznacionālu konferences dalībnieku sastāvu, diemžēl Īslandes vulkāna kvēpu mākonis viesa savas korekcijas un daļu uzrunu nācās pārraidīt videokonferences režīmā, jo daži referenti atcelto avioreisu dēļ līdz Rīgai tā arī nenokļuva. ...

Marina Borkoveca

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Eiropas Savienības tiesību sistēmas mijiedarbība ar dalībvalstu tiesību sistēmām

30. Marts 2010 /NR. 13 (608)

Šajā rakstā ieskicēti pamatprincipi Eiropas Savienības (turpmāk tekstā – ES) tiesību1 mijiedarbē ar dalībvalstu tiesībām. Šī mijiedarbība aplūkota gan no ES tiesību perspektīvas, gan arī pēc dalībvalstu augstāko tiesu pozīcijas šajā jautājumā. Turklāt īsumā tiek apskatītas arī izmaiņas un jauninājumi saistībā ar Lisabonas līguma spēkā stāšanos.2 ...

Māris Brizgo

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Senāts piemēro un interpretē Eiropas Savienības tiesības

2. Marts 2010 /NR. 9 (604)

2004. gada 1. maijā, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā (turpmāk tekstā – ES), stājās spēkā pārejas noteikumi kapitāla aprites brīvībai (Pievienošanās akta1 VIII pielikuma 3. pants), kas paredzēja Latvijai tiesības septiņus gadus paturēt spēkā normatīvo tiesību aktu noteikumus par lauksaimniecības un mežu zemes iegūšanu īpašumā. Jau kopš tā laika sabiedrībā izveidojās nepareizs priekšstats, ka Latvija var turpināt piemērot savus likumus tāpat, kā tas tika darīts līdz iestāšanās brīdim ES. Tomēr tā īsti nebija, un Latvijas apņemšanās, kas bija izklāstīta Pievienošanās akta VIII pielikumā, noteica pavisam kaut ko atšķirīgu. ...

Tiesai jāizvērtē visas maksātnespējas procesa pazīmes

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

12

2. Marts 2010 /NR. 9 (604)

Tiesu prakse maksātnespējas procesa lietās norāda uz tendenci, ka tiesa, lemjot par maksātnespējas procesa pasludināšanu, izvērtē tikai maksātnespējas procesa pieteikumā norādītās maksātnespējas procesa pazīmes esamību vai neesamību. Attiecīgi pēc konstatētā vai nu jātaisa spriedums par maksātnespējas procesa pasludināšanu, vai arī spriedums par maksātnespējas procesa pieteikuma noraidīšanu saskaņā Civilprocesa likuma1 363.7 pantu. Rakstā tiks noskaidrots, vai šāda tiesu prakse atbilst tiesību normām un maksātnespējas procesa mērķim. ...

Gatis Litvins

žurnāls / Informācija

Eiropas Savienības nākamais attīstības solis – valsts

22. Decembris 2009 /NR. 51/52 (594/595)

Lai diskutētu un vērtētu konstitucionālo tiesu nostādnes Eiropas integrācijas jautājumā saistībā ar Lisabonas līgumu, šā gada 11. decembrī Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes telpās Baltijas un Vācijas Augstskolu birojs pulcēja Latvijas un ārvalstu konstitucionālo tiesību ekspertus un interesentus uz simpoziju “Konstitucionālo tiesu prakse. Ceļā no suverenitātes uz integrāciju (III)”. ...

Baiba Rudevska, Irēna Kalniņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Atlīdzība par darba piespiedu kavējumu darba samaksas jēdziena kontekstā

1. Decembris 2009 /NR. 48 (591)

Darba likuma (turpmāk – DL) normas skar gandrīz ikvienu ekonomiski aktīvo Latvijas iedzīvotāju, kura darba tiesisko attiecību pamatā ir ar darba devēju noslēgts darba līgums (sk. DL 3. pantu). Tādēļ jautājumi, kas saistīti ar darba tiesiskajām attiecībām, kā arī DL normu iztulkošanu un piemērošanu, ir jo īpaši aktuāli pašlaik. ...

Viktorija Jarkina, Anete Unbedahte

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Daži aspekti par partnerattiecībām Latvijā un ārvalstīs