Piedaloties seminārā "Lobēšanas regulējuma nepieciešamība Latvijā", ko 9. jūnijā rīkoja Valsts prezidenta izveidotā Tiesiskās vides pilnveides komisija, Veronika Krūmiņa norādīja, ka sabiedrībā izplatītais viedoklis, ka parasti likumi tiek pieņemti kādas šauras grupas interesēs, ir radījis priekšstatu, ka lēmumu pieņēmēji – Saeimas, Ministru kabinets – nedarbojas sabiedrības interesēs. Departamenta priekšsēdētāja norādīja, ka arī tiesas kā tiesību normu piemērotājas, kuru uzdevums ir noskaidrot likumdevēja gribu, nereti atduras pret informācijas un diskusijas vakuumu un nespēj noskaidrot, kādas intereses ir bijušas konkrētās tiesību normas izstrādes un pieņemšanas pamatā.

Kaut gan tiesiska lobēšana veicina kvalitatīvāku lēmumu pieņemšanu un ir atbalstāma, Latvijas sabiedrībai plaši saskaroties ar slēpto lobēšanu, vārdi lobēšana un lobists ir ieguvuši negatīvu nokrāsu. Esošais normatīvais regulējums iezīmē robežlīniju starp lobēšanu un neatļautu valsts amatpersonu ietekmēšanu, kā arī paredz pienākumu sniegt noteiktu informāciju, piemēram, normatīvo aktu anotācijā norādīt, ar ko notikušas konsultācijas. Tomēr tas nedod pārliecību, ka lobēšana būtu atkarīga tikai no godaprāta.

Cerotu, ka jauns, plašāks lobēšanas regulējums ar laiku noņems slēptā lobisma radīto aizdomu ēnu, tiesnese tomēr domā, ka Latvijā būs jāiegulda zināms resurss, lai pārliecinātu sabiedrību, ka lobēšana ir viens no kvalitatīva lēmuma pieņemšanas elementiem.

“Ja mūsu izglītības sistēma neieliek jauniešos izpratni, ka mēs visi kopā esam tie, kas pārvalda valsti, un deputāti, kuriem mēs iedodam lemšanas mandātu, ir mūsu pašu roku un prāta darbs, ja netiek veidota izpratne, ka nodokļu maksāšana ir katra pienākums, tad kā mēs izveidosim šo jauno lobēšanas sistēmu, kur darbosies cits – no slēptā lobisma netikumiem brīvs jaunais lobijs,” savu uzstāšanos noslēdza Veronika Krūmiņa.

Diskusijā tika meklētas atbildes uz jautājumiem, kādas ir ar lobētāju ietekmi saistītās problēmas un kādus mērķus varētu sasniegt ar lobēšanas regulējuma palīdzību. Pasākumu atklāja Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Tiesiskās vides pilnveides komisijas priekšsēdētājs Aivars Endziņš apskatīja viedokļus par lobēšanas regulējuma nepieciešamību Latvijā. Eiropas Parlamenta Parlamentārās izpētes dienesta politikas analītiķis profesors Džanluka Sgueo stāstīja par lobēšanas regulējuma attīstību un nākotnes izaicinājumiem Eiropas Savienībā, profesors Alberto Bitonti aplūkoja citu Eiropas valstu pieredzi lobēšanas regulēšanā. Diskusijā līdz ar Veroniku Krūmiņu piedalījās "Providus" pētniece Iveta Kažoka,  Saeimas sekretāra biedrs Gunārs Kūtris un sabiedrisko attiecību aģentūras "Mediju tilts" līdzīpašnieks Filips Rajevskis.