15. Marts 2021 14:04
Jaunumi
Vienotā Eiropas tiesiskā telpa – Satversmes tiesa, Augstākā tiesa un Eiropas Savienības Tiesa tiekas dialogā

Ceturtdien, 11. martā, Satversmes tiesa sadarbībā ar Augstāko tiesu un Eiropas Savienības Tiesu (EST) noturēja vebināru par tēmu “Konstitucionālās tiesas loma, vērtējot likumu atbilstību Eiropas Savienības tiesībām”. Puses apsprieda Satversmes tiesas, Augstākās tiesas un Eiropas Savienības Tiesas kopējo atbildību un specifiskās lomas personu tiesību nodrošināšanā Latvijā un kopējā Eiropas tiesiskajā telpā.

Vebināru atklāja Satversmes tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova. Viņa uzsvēra, ka šis ir nozīmīgs tiesu dialogs ar mērķi stiprināt tiesiskumu un atrast kopīgus saskares punktus starp Satversmes tiesu, Augstāko tiesu un EST, īstenojot kopīgās vērtības.

“Arī nacionālās tiesas piedalās kopējās Eiropas tiesiskās telpas attīstīšanā. Tās ir vienlīdz atbildīgas par to, lai nodrošinātu no ES tiesībām izrietošo tiesību efektīvu aizsardzību. EST kompetencē ietilpst ES līgumu un sekundāro tiesību aktu interpretācija, kas ir saistoša dalībvalstu tiesām, tāpēc EST sniegtais skatījums vebināra tēmas ietvaros ir ļoti svarīgs.”

EST priekšsēdētājs Kūns Lēnartss (Koen Lenaerts) atklāšanas runā atzinīgi vērtēja Satversmes tiesas izrādīto iniciatīvu stiprināt divpusējās attiecības ar EST. Viņš uzsvēra, ka dalībvalstu konstitucionālajām tiesām un citām tiesu instancēm ir būtiska loma, nodrošinot vienotu ES tiesību interpretāciju un piemērošanu. Lai sasniegtu šo mērķi, EST caur prejudiciālā nolēmuma procedūru dalībvalstu tiesām sniedz skaidrojumu par precīzu ES tiesību interpretāciju un piemērošanu.

“Pagājušajā gadā no EST ierosinātajām lietām 556 (75%) bija prejudiciālo nolēmumu lūgumu lietas, no tām 17 no Latvijas tiesām, tostarp 4 no Satversmes tiesas. Šī procedūra kļuvusi par vienu no Eiropas tiesību kārtības mehānismiem, kas ļauj veidot tiešu dialogu ar dalībvalstu tiesām. Lai sadarbības mehānisms darbotos, nepieciešams stiprināt cieņpilna dialoga kultūru tiesu starpā.”

Satversmes tiesas priekšsēdētājas vietnieks Aldis Laviņš priekšlasījumā izcēla divas pieejas, kādā var pamatot Satversmes tiesas kompetenci vērtēt nacionālās tiesību normas atbilstību ES tiesībām. Pirmā pieeja balstās uz tēzi, ka sekundārie ES tiesību akti ir daļa no starptautiskā līguma, ar kuru Latvija pievienojās ES, tāpēc tiesa var izvērtēt, vai nacionālā norma atbilst Latvijas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem, kuri nav pretrunā ar Satversmi. Otrā – ES tiesību akti var tikt tiek aplūkoti kā jebkura augstāka juridiska spēka tiesību norma. Vienlaikus viņš norādīja, ka arī gadījumā, ja Satversmes tiesa noraidītu savu kompetenci vērtēt nacionālās tiesību normas atbilstību ES tiesībām (regulām un direktīvām), tiesa ņem vērā Eiropas Savienības tiesības gan lai noskaidrotu nacionālo tiesību normu saturu, gan lai atklātu Satversmes normu tvērumu.

“Plaša izpratne par dažādām pieejām ES tiesību piemērošanā var uzlabot ES Tiesas un dalībvalstu tiesu dialoga kvalitāti, kas savukārt sekmētu ES un tās dalībvalstu mērķu sasniegšanu,” akcentēja Aldis Laviņš.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs savukārt akcentēja tiesu dialogu kā instrumentu, kura ietvaros dalībvalstu tiesas var uzdot prejudiciālos jautājumus, kā arī diskutēt par ES tiesību normu interpretācijas vai piemērošanas aspektiem. Citastarp Aigars Strupišs akcentēja juridiskās izglītības nozīmi gan studiju procesā, gan tiesnešu apmācībā, lai nodrošinātu tiesnešu izpratni par tiesību avotu hierarhiju un pareizas tiesību piemērošanas metodes izvēli.

“Mēs visi kopā esam Eiropas tiesneši un kopīgi esam atbildīgi par tiesiskumu Eiropas kopējā tiesību telpā. Mums katram ir sava kompetence un no tās izrietoši pienākumi, kas jāpilda ar augstāko atbildību,” uzsvēra Augstākās tiesas priekšsēdētājs.

EST tiesnese Ineta Ziemele savā priekšlasījumā atzina:

“Konstitucionālā tiesa var nepiemērot nacionālo tiesību normu, ja tiesa konstatē pretrunu ar ES tiesību aktu. Atbilstoši Satversmes 68. pantam un, ievērojot principus, kas raksturo Eiropas tiesību aktus, Eiropas tiesības ir daļa no Latvijas tiesību sistēmas. Galvenā metode abu tiesību sistēmu darbības garantēšanai ir nacionālo un Eiropas tiesību harmoniska interpretācija. Taču konstitucionālajām tiesām vienmēr jāpārbauda tiesību normu atbilstība valsts konstitucionālajai identitātei. Latvijas konstitucionālās identitātes kodols, citstarp, ir valsts nepārtrauktība un latviešu valoda.”

Viņa vērsa uzmanību uz to, ka Eiropas tiesiskajā telpā vēl arvien ir risks attiecībā uz dažāda līmeņa cilvēktiesību aizsardzības pastāvēšanu, jo tā sauktā Eiropas cilvēktiesību “arhitektūra” ir fragmentēta, un to veido trīs galvenās struktūras – EST, Eiropas Cilvēktiesību tiesa un dalībvalstu konstitucionālās tiesas. Otrkārt, EST ir jāturpina aktīvi veidot formālu dialogu ar konstitucionālām tiesām, kas ir būtiski ES kopējai konstitucionālai attīstībai.

EST priekšsēdētājs Kūns Lēnartss (Koen Lenaerts) vērsa uzmanību, ka ES tiesu sistēma balstās dalībvalstu tiesās, jo tieši tās visupirms interpretē un piemēro ES tiesības un atsevišķos gadījumus ar prejudiciālā nolēmuma lūgumiem vēršas EST.

“Dalībvalstis un ES pilsoņi ir vienlīdzīgi ES tiesību priekšā, tāpēc visiem ES tiesību aktiem visā ES teritorijā jābūt vienādiem to interpretācijā un piemērošanā, neatkarīgi no pretrunīgiem nacionālo tiesību aktiem.”

Noslēgumā Sanita Osipova uzsvēra, ka uzsāktais tiesu dialogs turpināsies. Tiesām savā starpā ir jārunā, lai veicinātu savstarpēju izpratni.

“ES ir līdztiesīgu valstu savienība un mēs esam daļa no tās. Dalībvalstu konstitucionālās tiesas pārstāv savas tautas gribu, kas papildina kopējo Eiropas tiesiskās telpas kodolu. EST īsteno mūsu tautas deleģēto gribu jau pārnacionālā līmenī, lai veidotu vienotas ES tiesiskās telpas efektīvu darbību. Mēs visi esam Eiropas Savienības tiesneši.”

EST priekšsēdētājs Kūns Lēnartss akcentēja, ka notikusī viedokļu un informācijas apmaiņa ir bijusi svarīga. Lai EST pienācīgi veiktu savu darbu, ir jāsaprot katras dalībvalsts tiesiskās aizsardzības sistēmu kopumā.

“Tagad es labāk esmu sapratis tiesu sistēmu Latvijā Satversmes tiesas un Augstākās tiesas lomu. Vēlos uzvērt, ka EST ir visu mūsu kopējā tiesa. Tiesu dialogs noteikti ir jāturpina, iespējams, iesaistot arī citu dalībvalstu konstitucionālās tiesas un augstākās tiesas.”

Vebināra diskusijā piedalījās arī pārējie Satversmes tiesas tiesneši un Augstākās tiesas senatore Jautrīte Briede.

patīk
drukāt
 
 
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Lasītākie jaunumi
AKTUĀLI
CITI ŠĪ AUTORA JAUNUMI
Iestāžu un institūciju jaunumi
Kopumā 229 iestādes
COVID-19: tiesiskie aspekti
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties