20. Decembris 2022 10:34
Jaunumi
Par rīcībspējas ierobežošanu un pagaidu aizgādnības nodibināšanu – jautājumi un atbildes
1

Sociālajos portālos ir aktualizēta diskusija par grūtībām, ar kādām nākas saskarties bērniem, kuriem ir garīga rakstura vai citi veselības traucējumi, pēc pilngadības sasniegšanas un viņu vecākiem vai aprūpētājiem laika periodā, kamēr tiek risināts jautājums par pilngadību sasniegušo bērnu rīcībspējas ierobežošanu un aizgādnības nodibināšanu, lai arī turpmāk pilngadību sasniegušie bērni varētu saņemt viņiem pienākošās sociālās garantijas, palīdzību un atbalstu.

Kurš nodrošina bērna ar īpašām vajadzībām juridisko pārstāvību pirms un pēc pilngadības sasniegšanas?

Pilngadību nesasnieguša bērna ar īpašām vajadzībām juridisko pārstāvību nodrošina viņa vecāki vai ārpusģimenes aprūpes nodrošinātāji. Savukārt, sasniedzot 18 gadu vecumu, savas tiesības un intereses pilngadīgās personas sāk pārstāvēt pašas. Tas nozīmē, ka pilngadīgajām personām, arī ar īpašajām vajadzībām, pašām ir jāsāk risināt jautājumus, kas saistīti ar viņu veselības aprūpi, invaliditātes noteikšanu un valsts piešķirto sociālo pabalstu un atlīdzības noformēšanu uz sava vārda.

Kādās situācijās personai var ierobežot rīcībspēju un nodibināt aizgādnību? Kurš to var lūgt, un kura institūcija var noteikt personas rīcībspējas ierobežošanu?

Ja pilngadīgai personai ir garīga rakstura vai citi veselības traucējumi un viņa nespēj saprast savas darbības nozīmi vai nespēj savu darbību vadīt pati, kā arī nav cita veida, kā aizsargāt savas tiesības un intereses, tad konkrētajai personai var ierobežot rīcībspēju un nodibināt aizgādnību. Rīcībspējas ierobežošana ir būtisks Satversmē garantēto cilvēktiesību ierobežojums, tāpēc ierobežot rīcībspēju un nodibināt aizgādnību pār kādu var tikai un vienīgi tiesa. Tomēr rīcībspējas ierobežošana personām ar garīga rakstura vai citiem veselības traucējumiem, kā rezultātā personas nespēj izprast savas darbības nozīmi un nespēj savu darbību vadīt, ir būtisks instruments, kā nodrošināt šo personu tiesību un interešu nodrošināšanu un juridisko pārstāvību. Jāpiemin, ka rīcībspējas ierobežojumu var noteikt vienīgi personas mantisko jautājumu kārtošanai.

Līdz ar to pilngadīgas personas vecākiem (arī bērna pilngadīgajiem brāļiem, māsām, prokuroram vai bērna likumiskajam pārstāvim ārpusģimenes aprūpes laikā) ir tiesības vērsties tiesā ar prasības pieteikumu par personas rīcībspējas ierobežošanu un aizgādnības nodibināšanu garīga rakstura vai citu veselības traucējumu dēļ. Par personu, kura līdz pilngadības sasniegšanai atradās aprūpes institūcijā uz vecāku iesnieguma pamata, prasības pieteikumu tiesā sniedz vecāki (pilngadīgie brāļi, māsas vai prokurors). Prasības pieteikumu par rīcībspējas ierobežošanu var iesniegt tiesā pirms bērna pilngadības sasniegšanas, taču tiesa šo pieteikumu izskatīs tikai pēc bērna pilngadības sasniegšanas.

Kāda informācija ir jāiekļauj prasības pieteikumā par personas rīcībspējas nodrošināšanu?

Prasības pieteikumam par personas rīcībspējas ierobežošanu un aizgādnības nodibināšanu šobrīd nav izstrādāta vienota forma. Civilprocesa likuma 128. pantā ir norādīta vispārīga informācija par to, kam ir jābūt iekļautam prasības pieteikumā, lai tiesa pieņemtu personas pieteikumu. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 265. pantā noteikto pieteikumam par personas rīcībspējas ierobežojumu ir jāpievieno pierādījumi, kas apstiprina rīcībspējas ierobežošanas nepieciešamību personas interesēs.

Prasības pieteikumā tiesai ir jānorāda sava prasījuma pamatotība - jāsniedz informācija par personu, tās spējām un prasmēm, tās veselības stāvokli, kā arī ziņas, kas apliecina, ka persona nespēj patstāvīgi rīkoties kādā konkrētā mantiska rakstura jomā, lai nodrošinātu savas tiesības un intereses. Piemēram, persona nespēj pieteikties sociālajam pabalstam, nemāk rīkoties ar naudu, nav prasmes, lai slēgtu darījumus bankā utt. Tiesa nepieciešamības gadījumā iegūs vēl papildu informāciju un pierādījumus no citām personām un iestādēm (izglītības iestādes, sociālā dienesta, aprūpes iestādes, ārstniecības personas vai iestādes u.c.), kā arī uzklausīs pašu personu, ja tas būs iespējams, lai pieņemtu pamatotu un personas interesēm atbilstošu spriedumu par personas rīcībspējas ierobežošanu un aizgādnības nodibināšanu. Tiesa var vēlēties arī pārliecināties par personas pašas viedokli.

Personām, kurām ir piešķirts maznodrošinātā statuss, vai trūcīgās personas statuss ir iespēja saņemt valsts nodrošinātu bezmaksas juridisko palīdzību prasības pieteikuma sagatavošanai.

Kā rīkoties, ja nepieciešams nekavējoties risināt jautājumu personas interesēs, bet tiesa vēl nav noteikusi rīcībspējas ierobežojumu un nodibinājusi aizgādnību?

Prasības pieteikumu tiesā par personas rīcībspējas ierobežošanu tiesa šobrīd neskata prioritārā kārtībā un šādu lietu iztiesāšanai ir nepieciešama rūpīga informācijas iegūšana un izvērtēšana līdz galīgā nolēmuma pieņemšanai, līdz ar to tiesvedības process var ilgt ilgāku laika periodu.

Ja ir nepieciešams nekavējoties risināt kādu jautājumu personas interesēs (piemēram,  atvērt bankā norēķinu kontu uz personas vārda, noformēt personai pienākošos valsts sociālos pabalstus), tad prasības pieteikumā par rīcībspējas ierobežošanu vienlaikus ir jālūdz tiesu nodibināt personai pagaidu aizgādnību uz laiku līdz sprieduma pieņemšanai par rīcībspējas ierobežošanu. Proti, prasības pieteikums tiesā par pagaidu aizgādnības nodibināšanu ir ceļams kopā ar prasību par personas rīcībspējas ierobežošanu un aizgādnības nodibināšanu personai. Tas ir papildu lūgums, ko nav iespējams tiesā lūgt bez pamatprasības par rīcībspējas ierobežošanu.

Šādu lūgumu tiesa izlemj nekavējoties. Pagaidu aizgādnību var nodibināt tikai tiesa, pieņemot lēmumu, ja tas steidzami nepieciešams personas interesēs un persona ar savu aktīvo darbību nespēj radīt sev kaitējumu. Tiesa lēmumā nosaka aizgādņa pienākumu vest tikai konkrētas lietas, kas saistāmas ar personas neatliekamu lietu kārtošanu vai personas pamatvajadzību vai kopšanas nodrošināšanu. Lēmums par pagaidu aizgādnības nodibināšanu stājas spēkā nekavējoties. Pagaidu aizgādni ieceļ bāriņtiesa. Tādā veidā var nodrošināt pilngadību sasniegušā bērna tiesību un interešu pārstāvību laikā, kamēr tiesa izskata prasību par personas rīcībspējas ierobežošanu un aizgādnības nodibināšanu pēc būtības.

Kā rīkoties, lai pēc bērna pilngadības sasniegšanas, pilngadību sasniegusī persona varētu saņemt pienākošos pabalstus, palīdzību un atbalstu?

Ja jaunietim, sasniedzot pilngadību, tiek noteikta invaliditāte, tad viņam ir tiesības saņemt ar invaliditāti saistītos atbalsta pakalpojumus un  pabalstus  –  valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu un citus valsts sociālos pabalstus, kā, piemēram, pabalstu personai ar invaliditāti, kurai nepieciešama kopšana, un pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai personai ar invaliditāti, ja ir izsniegts attiecīgs Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinums (proti, atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību un/vai par medicīniskajām indikācijām vieglā automobiļa speciālai pielāgošanai un pabalsta saņemšanai transporta izdevumu kompensēšanai).

Iesniegumi par pabalstu saņemšanu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā ir jāiesniedz pašai personai ar invaliditāti, norādot pabalsta saņemšanas veidu – uz personas kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas (PNS) kontu vai ar piegādi dzīvesvietā. Ja personai jau ir piešķirts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts, un tai ir tiesības arī uz īpašas kopšanas pabalstu un/vai transporta pabalstu, tad iesniegums par šo pabalstu piešķiršanu nav jāiesniedz. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra minētos pabalstus piešķirs, pamatojoties uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas  informāciju. Tomēr, ja  pati persona smago veselības traucējumu dēļ nevar iesniegt attiecīgo iesniegumu pabalstu saņemšanai, un tai ir iecelts aizgādnis vai pagaidu aizgādnis, pabalstu pieprasīšanu var nokārtot ieceltais aizgādnis vai pagaidu aizgādnis.

Jāņem vērā, ka tiesības uz ar invaliditāti saistītiem valsts sociālajiem pabalstiem rodas no invaliditātes noteikšanas dienas (vai specifiskā atzinuma, piemēram, par īpašas kopšanas nepieciešamību,  izsniegšanas dienas), un tie ir pieprasāmi Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā sešu mēnešu laikā no tiesību rašanās dienas. Ja šis termiņš ir nokavēts, ikmēneša pabalstu izmaksā tikai par iepriekšējiem sešiem mēnešiem, skaitot no pabalsta pieprasīšanas dienas.

Tāpat ieceltais aizgādnis vai pagaidu aizgādnis var kārtot arī citas nepieciešamās formalitātes, lai pilngadīgais jaunietis ar invaliditāti varētu saņemt visus viņam pienākošos atbalsta  pakalpojumus  un atvieglojumus invaliditātes seku mazināšanai.

Ar plašāku informāciju par invaliditātes noteikšanu un atbalsta pakalpojumu saņemšanu, jaunietim sasniedzot pilngadību, iespējams iepazīties šajā videomateriālā.

Vai par prasības pieteikuma iesniegšanu tiesā un lēmumam pieņemšanu par personas rīcībspējas ierobežošanu un aizgādnības nodibināšanu ir jāmaksā valsts nodeva?

Nē. Par prasības pieteikumu tiesā un lēmuma pieņemšanu   ietā par rīcībspējas ierobežošanu un aizgādnības nodibināšanu garīga rakstura, vai citu veselības traucējumu dēļ, nav jāveic valsts nodevas maksājums. Šie izdevumi tiek segti no valsts budžeta līdzekļiem, un personai valsts nodeva nav jāmaksā.

Kura institūcija pēc tiesas sprieduma par aizgādnības nodibināšanu ieceļ personai aizgādni? Vai aizgādnis saņem atlīdzību par pienākumu pildīšanu?

Pēc tiesas sprieduma par personas rīcībspējas ierobežošanu un aizgādnības nodibināšanu bāriņtiesa ar savu lēmumu ieceļ aizgādnībā esošai personai aizgādni. Aizgādnis nesaņem samaksu par pienākumu pildīšanu. Tomēr pašvaldības, samērā ar sava budžeta iespējām, var piešķirt pabalstu aizgādņiem par pienākumu pildīšanu.

Plašāku informāciju par rīcībspējas ierobežošanu cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem un viņu tuvinieki var iegūt ŠEIT.

Vai ir iespējami citi pārstāvības veidi - kā alternatīva rīcībspējas ierobežošanai un aizgādnības nodibināšanai?

Vieglāku funkcionēšanas ierobežojumu gadījumā jaunietis pēc pilngadības sasniegšanas var noformēt notariālu pilnvaru (gadījumos, kad viņš vismaz vienkāršā valodā var notāram paust savu gribu, spēj parakstīties, ir neliela izpratne par naudas vērtību u.c.). Uz pilnvaras pamata dokumentus iestādēm var parakstīt pilnvarotais pārstāvis (piemēram, kāds no jaunieša vecākiem). Ja attiecīgajā novadā nav zvērināta notāra, pilnvaru var noformēt arī bāriņtiesa. Pilnvaru noformēt var salīdzinoši ātri. Notāru un bāriņtiesu var uzaicināt arī uz mājām. Šāda risinājuma gadījumā nav nepieciešams tiesas process par rīcībspējas ierobežošanu.

 
 
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Tatjana
7. Aprīlis 2023 / 14:48
0
ATBILDĒT
Dzīve tas notiek skarbi,ipaši papild arsta apmēklejumi pec invaliditates saņemšanas(1gr.uz mužu).Kopjamu invalidu ar smago garigu atpalidzibu,biežam epilekmem,izteiktam uzvedibas traucejumiem,pamperiem...nesaprotami,kas var mainities 3 men.garumu....smagos gadijumos var netelot baigu tiesu sedes...viss skaidrs...atrakstišana,birokratija...mama kura neguleja 18 gadus un vel stradaju cik varu.
Lasītākie jaunumi
AKTUĀLI
CITI ŠĪ AUTORA JAUNUMI
Iestāžu un institūciju jaunumi
Kopumā 273 iestādes
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties