2. Februāris 2023 11:54
Jaunumi
Tieslietu ministrija plāno veidot interaktīvu “ceļa karti” sabiedrības informētības par finanšu grūtībām uzlabošanai
No TM arhīva

Latvijā nepieciešams uzlabot informācijas pieejamību par finanšu grūtību situācijām un risinājumiem, kā arī stiprināt sadarbību starp komunikācijas nodrošināšanā iesaistītajām iestādēm un organizācijām, secināts Tieslietu ministrijas projektā “Informācijas avotu izstrāde finansiālo grūtību apzināšanai un atrisināšanai”. Projekta rezultāti paredz izstrādāt interaktīvu rīku, ar kura palīdzību uzlabot sabiedrības zināšanas par finanšu grūtību risinājumiem. Padomāts arī par iedzīvotājiem, kuri neizmanto digitālos risinājumus – izstrādāti drukātie materiāli un paredzēts konsultāciju pilotprojekts.

Tieslietu ministrijas projekta ietvaros pērnajā nedēļā notika tiešsaistes diskusija, kurā eksperti pārrunāja pēdējo gadu makroekonomikas notikumu ietekmi uz iedzīvotāju un uzņēmēju maksātspēju un finanšu grūtībām. Tieslietu ministrija dalījās ar projekta rezultātiem un prezentēja potenciālo rīcības modeli, kā uzlabot sabiedrības informētību, palīdzot privātpersonām un uzņēmējiem nenonākt finanšu grūtībās vai efektīvi tās atrisināt.

Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mihails Papsujevičs norādīja, ka, pētot nepieciešamos uzlabojumus uzņēmumu un iedzīvotāju maksātspējas jautājumos, ministrijas redzeslokā jau iepriekš bija nonākusi informācijas pieejamības un sabiedrības zināšanu problemātika. Secināts, ka informācija, kas saistīta ar dažādiem maksātspējas jautājumiem, tajā skaitā arī finanšu grūtībām, ir daudz, taču komplicēta un izkliedēta dažādu iestāžu resursos. “Jebkurš normatīvais akts un likums ir jēgpilns un kalpo sabiedrības interesēm tikai tad, ja iedzīvotāji zina, kā to pielietot. Tieslietu ministrijā uzsākām projektu par informācijas avotiem finansiālo grūtību apzināšanai un atrisināšanai, lai saprastu, kā informāciju padarīt iedzīvotājiem un uzņēmējiem skaidru, saprotamu un pieejamu, lai uzlabotu vispārējo zināšanu līmeni par finanšu grūtību iemesliem un potenciālajiem risinājumiem,” stāsta M. Papsujevičs.

Projekta rezultātā secināts, ka valstiskā līmenī trūkst kopīgas stratēģiskās koordinācijas par finanšu grūtību jautājumiem – ir vairākas dažāda veida iestādes, kas informē par kādu no finanšu grūtību aspektiem, taču informācijas izplatīšanā novērojams horizontālās koordinācijas trūkums. Tāpat galvenokārt tiek izmantota vienvirziena (asimetriska) komunikācija, norādot uz vajadzību veidot dialogu ar sabiedrību. Galvenais secinājums par publiski pieejamās informācijas apjomu un saturu ir, ka tas ir plašs, tomēr sadrumstalots un nereti grūti atrodams, neveidojot saikni ar citiem, tās pašas tēmas materiāliem.

SIA “PricewaterhouseCoopers” vadošā partnere Latvijā Zlata Elksniņa-Zaščirinska norādīja, ka, uzsākot projektu pirms pusotra gada, neviens nebija rēķinājies, cik aktuāls projekts kļūs šobrīd, kad Covid-19 un karš Ukrainā ar sekojošu enerģētikas krīzi atstāj ietekmi uz ikviena finansiālo stāvokli. “Pētījuma rezultāti rāda, ka cilvēki jūtas pietiekami droši ikdienas tēriņos, bet finanšu grūtību situācijā nav zinoši un pārliecināti par pareizāko rīcību. Plašais informācijas daudzums neatspoguļojas kopējā informācijas kvalitātē, ja cilvēki to neizprot vai nezina, ko ar to darīt,” uzsvēra Z. Elksniņa-Zaščirinska.

To norādīja arī Latvijas Bankas Finanšu pratības daļas vadītāja Aija Brikše, daloties Latvijas Bankas novērojumos. “Pērnā gada oktobra dati liecina, ka pēdējā gada laikā iedzīvotāji mazāk ir saskārušies ar situācijām, kurās nevar segt kādus finanšu izdevumus. Tomēr tādos gadījumos iedzīvotāji visbiežāk meklē palīdzību pie pakalpojuma sniedzēja vai pie cilvēkiem sev apkārt – radiem, draugiem, paziņām. Tas ir bīstami, jo informācijas kvalitāte var būt zema, nekorekta un pat izaicinoša. Varbūt dažreiz pat labāk ir kādu no tiem padomiem nesaņemt, tādēļ ir jāpiedāvā kvalitatīva un atbilstoša informācija, kas palīdz pieņemt labākos finanšu lēmumus,” stāsta A. Brikše.

Tieslietu ministrijas projekta ietvaros tika izstrādātas gan norādes, kā stiprināt sadarbību starp komunikācijas nodrošināšanā iesaistītajām iestādēm un organizācijām, gan vēlamais komunikācijas saturs, formāts un stils. Tika izveidoti vairāku informācijas avotu prototipi un saturs. Lai atrisinātu iepriekš minētos izaicinājumus kvalitatīvas un saprotamas informācijas par finanšu grūtību risināšanu sniegšanā, projekta rezultātā ierosināts izstrādāt tīmekļa vietni, kas ietvertu interaktīvu rīku finanšu grūtību identificēšanai un iespējamo risinājumu atlasīšanai. Rīka pamata saturs būs pieejams arī drukātajā formātā. Projekta rezultātos tostarp iekļauts plāns pilotprojekta īstenošanai, lai izveidotos materiālus un to efektivitāti pārbaudītu praksē. Lai nodrošinātu, ka izstrādātie materiāli un risinājumi sasniedz plašāku sabiedrību, noteikts īstenot atkārtotas komunikācijas kampaņas par aktuālākajiem finanšu grūtību jautājumiem.

Kopumā eksperti Tieslietu ministrijas projekta rezultātus vērtēja pozitīvi, norādot, ka svarīgākais ieguvums būs kārtība un vienas pieturas punkts informācijas pieejamībā, kā arī valodas stila maiņa, parūpējoties, lai publiskā sektora sniegtā informācija būtu iedzīvotājiem saprotama.

Diskusijā "Cilvēki un uzņēmumi finanšu grūtībās - kā orientēties risinājumos?" piedalījās Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mihails Papsujevičs, SIA “PricewaterhouseCoopers” Vadošā partnere Latvijā Zlata Elksniņa-Zaščirinska, Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore Baiba Vītoliņa, Latvijas Bankas Finanšu pratības daļas vadītāja Aija Brikše un Latvijas Maksātnespējas procesa administratoru asociācijas valdes locekle Ieva Broka. Diskusijas ietvaros tika prezentēti projekta “Informācijas avotu izstrāde finansiālo grūtību apzināšanai un atrisināšanai” galvenie secinājumi, rezultāti un kā tie varētu palīdzēt uzlabot sabiedrības informētību par finanšu grūtību risināšanu.

Pilnu diskusijas ierakstu iespējams noskatīties šeit.

Diskusija tika rīkota Tieslietu ministrijas projekta “Informācijas avotu izstrāde finansiālo grūtību apzināšanai un atrisināšanai” ietvaros. Projekts īstenots ar Eiropas Savienības finansējumu, izmantojot Tehniskā atbalsta instrumentu un sadarbībā ar Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta ģenerāldirektorātu.   

 
 
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Lasītākie jaunumi
AKTUĀLI
CITI ŠĪ AUTORA JAUNUMI
Iestāžu un institūciju jaunumi
Kopumā 268 iestādes
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties