Tiesību nozaru katalogs – Jurista Vārds

Par situāciju, kad tiesnesis lieto advokātu birojam piederošu automašīnu

15. Decembris 2015 /NR. 49 (901)

Saistībā ar Zolitūdes "Maxima" lietu jau šovasar tīmeklī, tai skaitā sociālajos tīklos, tika izplatītas fotogrāfijas un informācija, norādot, ka vienas un tās pašas automašīnas lieto gan kāda advokātu biroja pārstāvji, kuri ir saistīti ar šīs traģēdijas civillietu, gan arī tiesnese, kurai ir tiešs sakars ar savu kolēģi, kas iesaistīta konkrētās civillietas izskatīšanā. Pagājušonedēļ, kad sāka skatīt tā dēvēto Zolitūdes traģēdijas krimināllietu, publiskajā telpā atkal tika aktualizēts šis stāsts par advokātu un tiesneses kopīgi lietoto auto. Tādēļ publicējam 2015. gada 16. oktobra Tiesnešu ētikas komisijas skaidrojumu "Par situāciju, kad tiesnesis lieto advokātu birojam piederošu automašīnu".1 Jāpiebilst, ka nav zināms, vai tiesnese, kas ētikas komisijai lūgusi sniegt šo skaidrojumu, ir tā pati, kas minēta publiskajā informācijā. ...

Dina Gailīte

žurnāls / Juridiskā literatūra

Latvijas krimināltiesību literatūras klasika – atkārtotā izdevumā

1. Decembris 2015 /NR. 47 (899)

VAS "Tiesu namu aģentūra" grāmatu apgāds piedāvā iegādāties divus pārizdotus un ar mūsdienu komentāriem papildinātus starpkaru perioda izcilākā Latvijas krimināltiesībnieka prof. Dr.iur. Paula Minca darbus krimināltiesībās – "Krimināltiesību kurss. Vispārējā daļa" (1934) un "Krimināltiesību kurss. Sevišķā daļa" (1939). Pirmo reizi abas grāmatas pārizdotas jau 2005. gadā, taču tagad izdevējs piedāvā tās iegādāties kā digitālu izdruku, ko izgatavo pēc pasūtījuma. ...

Jānis Baumanis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vardarbības jēdziena interpretācija krimināltiesībās

24. Novembris 2015 /NR. 46 (898)

Gadījumos, kad likumdevēja darbības auglī – tiesību normā vai tās daļā – ir robi, praksei tie jāaizpilda. Šādu robu aizpildīšanai, īpaši jau krimināltiesību normu nepilnību novēršanai, vispiemērotākais materiāls ir pētnieku pamatotās un argumentētās atziņas, kuras, izvērtējot konkrētās lietas apstākļus, tiesību normu piemērotāji integrē nolēmumos, daži no kuriem veido judikatūru. ...

Jurista Vārds

žurnāls / Notikums

Tiesnešu konferencē – par tiesu komunikāciju

24. Novembris 2015 /NR. 46 (898)

13. novembrī uz ikgadējo sanāksmi pulcējās Latvijas tiesnešu pašpārvaldes institūcija – Latvijas tiesnešu konference. Pasākumu rīkoja Tieslietu padome (TP), uz konferenci bija ieradušies 348 no 576 Latvijas tiesnešiem. Šī gada galvenā diskusiju tēma bija tiesu komunikācija ar sabiedrību. Tai savā uzrunā pievērsās gan TP un Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, gan citi runātāji. Konferences otrajā daļā tiesneši apguva praktiskas iemaņas un ieteikumus komunikācijai ar sabiedrību. ...

Jurista Vārds

žurnāls / Informācija

Ieskats ECT spriedumā lietā “Miķelsons pret Latviju”

10. Novembris 2015 /NR. 44 (896)

Pagājušo otrdien, 3. novembrī, Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) pasludināja spriedumu lietā "Miķelsons pret Latviju".1 Spriedumā tiesa vienbalsīgi noraidīja iesniedzēja sūdzību par pirmstiesas apcietinājuma piemērošanas tiesiskumu, taču atzina citu pārkāpumu, proti, tiesas ieskatā, izmeklēšanas lietas materiāliem, ar kuriem tiek pamatota pirmstiesas apcietinājuma piemērošanas nepieciešamība, jābūt savlaicīgi pieejamiem arī aizstāvības pusei, kas izskatāmajā lietā netika nodrošināts. Trīs mēnešu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas tas vēl ir pārsūdzams ECT Lielajā palātā. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Meža zemes transformācija

3. Novembris 2015 /NR. 43 (895)

Tiesai jāpamato atzinums, ka apsūdzētais meža zemes platībā ir veicis meža zemes transformāciju Meža likuma (redakcijā līdz 2012. gada 31. decembrim) un Ministru kabineta 2004. gada 28. septembra noteikumu Nr. 806 "Meža zemes transformācijas noteikumi" izpratnē. Meža zemes transformācijas par cita veida lietojuma zemi rezultātā pārmaiņām ir jābūt tādām, lai būtu konstatējams, ka zeme padarīta par nederīgu meža audzēšanai. ...

Egons Rusanovs, Armands Smans

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Operatīvās informācijas ietekme uz procesa virzītāja iekšējās pārliecības veidošanos

3. Novembris 2015 /NR. 43 (895)

Ievads Ar kriminālprocesa mērķi šī raksta kontekstā autori šauri izprot noziedzīga nodarījuma izdarīšanā patiesi vainīgās personas noskaidrošanu, tās vainas pierādīšanu un notiesāšanu, savukārt nevainīgas personas – attaisnošanu.1 Protams, minētais nav iedomājams ārpus Kriminālprocesa likuma (turpmāk – KPL) 1. panta ietvara, kur KPL mērķis definēts kā kriminālprocesuālā kārtība, kas "nodrošina efektīvu Krimināllikuma normu piemērošanu ...

Andrejs Judins

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Nolēmuma par pagaidu aizsardzību pret vardarbību nepildīšana

20. Oktobris 2015 /NR. 41 (893)

2014. gada 3. aprīlī stājās spēkā grozījumi Krimināllikumā (turpmāk – KL), ar kuriem tas tika papildināts ar jaunu 168.1 pantu, kas paredz atbildību par nolēmuma par pagaidu aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu.1 Atbilstoši Tiesu informācijas sistēmas datiem pagājušajā gadā saskaņā ar šo pantu tika notiesāti 17 cilvēki, savukārt 2015. gada pirmajos deviņos mēnešos tiesas sodīja vēl 32 personas.2 Jaunās tiesību normas aktīva piemērošana nepārprotami norāda, ka likuma grozījumiem ir bijusi praktiska nozīme un konstruētais noziedzīga nodarījuma sastāvs raksturo mūsu sabiedrībā gana izplatītus nodarījumus, nevis tikai hipotētiski iespējamu apdraudējumu. ...

Olga Mote

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesneša saistības un pienākumi pēc amata atstāšanas

13. Oktobris 2015 /NR. 40 (892)

Latvijā ir gadījumi, kad tiesnesis pēc sava amata atstāšanas kā juridisko pakalpojumu sniedzējs praktizējas tiesā, kur savulaik pats ir spriedis tiesu. Likums "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"1 pilnībā nenovērš interešu konflikta situācijas, kuras var rasties pēc tiesneša amata atstāšanas, tādēļ Latvijā tiesnešiem vajadzētu piemērot cooling off period jeb pārejas perioda principu.2 Lai gan minētais princips ierobežotu bijušo tiesnešu profesionālo darbību, ieguvums būtu lielāks nekā radītie ierobežojumi. ...

Aleksandrs Berezins

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pamata prasības kriminālprocesā izvirzāmo aizdomu saturam

6. Oktobris 2015 /NR. 39 (891)

Aizdomās turētās personas ir visneaizsargātākā kriminālprocesā iesaistīto personu grupa agrīnajā procesa stadijā. Varētu iebilst, ka Kriminālprocesa likuma (turpmāk – KPL) 60.2, 66. pantā un vairākās citās kriminālprocesuālajās normās nostiprinātās tiesības garantē pietiekami plašas iespējas personai aizstāvēties. Taču likumā paredzēto tiesību pilnvērtīgā realizācija nav iespējama bez pietiekami saprotama skaidrojuma par pret personu izvirzītajām aizdomām. Aizstāvības īstenošanā izmantojamo tiesību izlietojums var būt patiesi efektīvs vienīgi tad, ja pietiekami skaidri un detalizēti personai ir paziņoti konkrēti faktiskie un juridiskie apstākļi, kuri likti aizdomu pamatā. Pretējā gadījumā tiesībām uz aizstāvību un taisnīgu procesa norisi ir tikai deklaratīvs raksturs. ...

žurnāls / Diskusija

Kriminālprocesa likums darbībā: vērtējumi un secinājumi

6. Oktobris 2015 /NR. 39 (891)

Kriminālprocesa likums tiek piemērots praksē jau desmit gadus. Likums stājās spēkā 2005. gada 1. oktobrī, nomainot no padomju laikiem mantoto, 1961. gadā pieņemto Kriminālprocesa kodeksu. Kriminālprocesa likuma (KPL) tapšanas gaitā tika izstrādāti divi likuma projekti. Pirmā varianta izstrādi vadīja zvērināta advokāte Vija Jākobsone, savukārt otro projektu, kurš kļuva par pamatu pieņemtajam likumam, kopš 2001. gada sākuma izstrādāja darba grupa Gunāra Kūtra, tolaik Tieslietu ministrijas valsts sekretāra, vadībā. Darba grupu konsultēja Latvijas augstskolu mācībspēki, kas specializējušies kriminālprocesā, un ārvalstu eksperti. Valdība izstrādāto KPL projektu akceptēja 2003. gada maijā un Saeimā jaunā likuma pieņemšana ilga divus gadus. Kad Kriminālprocesa likums tika pieņemts Saeimā, likuma izstrādes darba grupas vadītājs G. Kūtris pauda gandarījumu un uzskaitīja būtiskākos jaunievedumus, kas padarīs procesu efektīvāku. • Likumā vairs nav formālu prasību, kuru mērķis un lietderība iepriekš nebija skaidra. Piemēram, turpmāk vairs nebūs nepieciešams atsevišķs dokuments ar lēmumu par izmeklēšanas sākšanu – atzīmi par šādu lēmumu varēs izdarīt uz cietušās personas iesnieguma. Ja ņem vērā, ka Latvijā gada laikā tiek ierosināti vairāki tūkstoši krimināllietu, šis un vairāki jaunievedumi nozīmēs būtisku naudas un cilvēku resursu ietaupījumu. • Vienošanās process – gadījumos, kad persona atzīst savu vainu un piekrīt izvirzītajam sodam, tiesa neveic izmeklēšanu, bet tikai apstiprina sodu, līdz ar to ātri pabeidzot lietu. • Izmeklēšanas tiesnešu uzdevums būs veikt tiesas kontroli pār cilvēktiesību ierobežojumiem pirmstiesas izmeklēšanas laikā: lemt par apcietinājumu un brīvības ierobežojumiem, mantas arestu, kratīšanu un speciālajām izmeklēšanas darbībām. • Tiks taupīts arī kriminālprocesā iesaistīto personu laiks. Piemēram, ja notikumu būs redzējuši vairāki cilvēki un viņu teiktais neatšķirsies, kopš KPL spēkā stāšanās katras personas stāstītais vairs nebūs jānoformē kā atsevišķa liecība. • Speciālās izmeklēšanas darbības, piemēram, personas video vai audio kontrole, kam turpmāk būs pierādījuma spēks, nevis tikai informācija, kas vēl jāapliecina lieciniekam, kā līdz šim. Šajā "Jurista Vārda" numurā publicējam Ārijas Meikališas un Kristīnes Stradas-Rozenbergas rakstu "Vai KPL jau gatavs" un aptauju, kurā vērtējumus un secinājumus par likumu darbību sniedz: Eiropas Savienības Vispārējās tiesas tiesnese Ingrīda Labucka, Latvijas Republikas ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, Ģenerālprokuratūras Darbības analīzes un vadības departamenta prokurore Sandra Kerno, Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pēteris Dzalbe, Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa, Augstākās tiesas Judikatūras nodaļas vadītājs Pāvels Gruziņš, Tieslietu ministrijas Krimināltiesību departamenta direktore Indra Gratkovska, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas priekšsēdētāja Inese Laura Zemīte, Latgales apgabaltiesas priekšsēdētājs Andris Strauts, Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietnieks Uldis Ķinis un 12. Saeimas deputāts, Kriminālprocesa likuma izstrādes darba grupas vadītājs Gunārs Kūtris. ...

Ārija Meikališa, Kristīne Strada-Rozenberga

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vai Kriminālprocesa likums jau gatavs

6. Oktobris 2015 /NR. 39 (891)

2005. gads mūsdienu kriminālprocesuālo tiesību attīstībā Latvijā iezīmēja jaunu posmu. 2005. gada 21. aprīlī Saeima pieņēma ilgi gaidīto, daudzu gadu garumā izstrādāto Kriminālprocesa likumu (turpmāk arī – KPL), kurš tika izsludināts 2005. gada 11. maijā. Jaunais likums stājās spēkā 2005. gada 1. oktobrī, nomainot no padomju laikiem spēkā esošo 1961. gadā pieņemto Kriminālprocesa kodeksu, kurā gan tolaik jau bija veiktas nozīmīgas izmaiņas. KPL pieņemšanas gaitā tika ieviestas būtiskas izmaiņas kriminālprocesuālajā kārtībā, radot jaunus institūtus, atsakoties no iepriekš zināmajiem un nozīmīgi grozot līdzšinējo tiesisko regulējumu. Tomēr līdz ar KPL pieņemšanu kriminālprocesuālo tiesību būtiska reformēšana diemžēl nenoslēdzās, bet turpinājās ar lielu intensitāti gan skaitliskā, gan saturiskā aspektā. ...

Ainārs Persidskis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Noziedzīgu nodarījumu ideālās kopības jēdziens

22. Septembris 2015 /NR. 37 (889)

Raksta mērķis ir identificēt problēmas, kas saistītas ar noziedzīgu nodarījumu ideālās kopības jēdziena definējumu un piedāvāt konstatēto problēmu iespējamos risinājumus. ...

Uldis Ķinis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Krimināllikuma normu konkurence maksāšanas līdzekļu un pakalpojumu nelikumīgas izmantošanas gadījumā

15. Septembris 2015 /NR. 36 (888)

Rakstā par Krimināllikuma 193. un 193.1 panta piemērošanas teorētiskām un praktiskām problēmām1 tika aplūkoti jautājumi, kas saistīti ar Krimināllikuma (turpmāk arī – KL) 193. un 193.1 panta objektu un speciālo nodarījuma priekšmetu noteikšanu pēc 2010. gada 25. februāra Maksājumu pakalpojumu likuma, kas kopš 2011. gada 17. marta pārdēvēts par Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumu. Šis likums paredz vairākus terminus, kurus diemžēl tiesas savos spriedumos, kas pieņemti 2011.–2014. gadā, nav analizējušas. Taču bez šo jauno terminu analīzes nav iespējams precīzi identificēt KL 193.1 panta noziedzīgā nodarījuma priekšmetu. To pierāda arī atšķirīgā tiesu prakse šo nodarījumu kategorijā. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Tiesības uz pēdējo vārdu

1. Septembris 2015 /NR. 34 (886)

Ja apsūdzētais nepārprotami informējis tiesu par savu vēlmi īstenot tiesības uz pēdējo vārdu un norādījis iemeslu, kas viņam liedz to darīt konkrētajā brīdī, tiesai, nodrošinot apsūdzētā procesuālo tiesību īstenošanas iespēju, jāizvērtē, vai apsūdzētā norādītie iemesli tam, kādēļ viņš nav sagatavojies pēdējam vārdam, atzīstami par pamatotiem, un pozitīva atzinuma gadījumā jāpasludina lietā pārtraukums, dodot apsūdzētajam laiku sagatavoties pēdējam vārdam. ...

Jānis Baumanis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Ieskats krimināltiesību normu interpretācijas problemātikā

1. Septembris 2015 /NR. 34 (886)

Eiropas Komisijas paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai ceļā uz Eiropas Savienības kriminālpolitiku "Eiropas Savienības politikas efektīvas īstenošanas nodrošināšana ar krimināltiesību palīdzību" tika sniegts redzējums saskaņotai un konsekventai Eiropas Savienības kriminālpolitikai līdz 2020. gadam, norādot: "Jābūt kopīgai izpratnei par pamatprincipiem, uz kuriem ir balstīti Eiropas Savienības tiesību akti krimināltiesību jomā, piemēram, par Eiropas Savienības krimināltiesībās lietoto juridisko pamatjēdzienu interpretāciju [..]."1 Taču, lai īstenotu Eiropas Savienības krimināltiesisko jēdzienu kopīgo interpretāciju Eiropas Savienības mērogā, nepieciešama krimināltiesību normu, tai skaitā tajās ietverto jēdzienu, vienveidīga interpretācija atsevišķās valsts ietvaros. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Soda pastiprināšana vai likuma piemērošana par smagāku noziedzīgu nodarījumu, izskatot lietu no jauna

25. Augusts 2015 /NR. 33 (885)

No Kriminālprocesa likuma 591. panta otrās daļas izriet, ka soda pastiprināšana vai likuma piemērošana par smagāku noziedzīgu nodarījumu, izskatot lietu no jauna, pieļaujama tikai tad, ja spriedums atcelts soda mīkstuma dēļ vai sakarā ar to, ka pēc prokurora protesta vai pēc cietušā sūdzības bija nepieciešams piemērot likumu par smagāku noziedzīgu nodarījumu. Ja spriedums daļā par apsūdzētajiem piespriesto sodu atcelts tādēļ, ka apsūdzētajiem piespriests tāds soda veids, kāds nebija paredzēts Krimināllikuma panta attiecīgās daļas sankcijā, tad nav pamats atzīt, ka spriedums atcelts soda mīkstuma dēļ vai sakarā ar to, ka pēc prokurora protesta vai pēc cietušā sūdzības bija nepieciešams piemērot likumu par smagāku noziedzīgu nodarījumu. ...

Uldis Krastiņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Prettiesiska nodarījuma kaitīgo seku divējādā nozīme

25. Augusts 2015 /NR. 33 (885)

Katrs noziedzīgs nodarījums apkārtējā pasaulē atstāj kaut kādas izmaiņas, ko krimināltiesībās dēvējam par kaitīgām sekām. Darbība vai bezdarbība, kas nav radījusi kaitīgas sekas vai vismaz draudējusi tādas izraisīt ar likumu aizsargātām interesēm, nav prettiesiska. Ar kaitīgām sekām krimināltiesībās saprot tāda kaitējuma nodarīšanu ar Krimināllikumu aizsargātām personas interesēm, kuras radušās personas prettiesiskas darbības vai bezdarbības rezultātā. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Dokumenta oriģināla neesamība krimināllietas materiālos