Tiesību nozaru katalogs – Jurista Vārds

Atlasītas 4 tiesību nozares

Artūrs Gaveika

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Robežkontroles punktu režīma tiesiskā regulējuma tendences

19. Aprīlis 2011 /NR. 16 (663)

Valsts robežsardzes (VRS) likuma 2. pantā ir noteikts: "Robežsardze ir iekšlietu ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Robežsardze ir bruņota, un tās funkcijas ir valsts robežas neaizskaramības nodrošināšana un nelegālās migrācijas novēršana."1 Saskaņā ar Robežsardzes likumu, Latvijas Republikas valsts robežas likumu un citiem normatīvajiem aktiem Valsts robežsardzei kā valsts pārvaldes institūcijai ir jānodrošina iespēja personām pārvietoties pāri valsts robežai no vienas valsts uz citu2 un jāveic šo personu kontrole, nepieļaujot nelegālo migrāciju. Visu veidu satiksme un pārvietošanās pāri ārējai3 valsts robežai notiek Ministru kabineta noteiktajās robežas šķērsošanas vietās.4 ...

žurnāls / Tiesību prakse

Daudzdzīvokļu mājas jēdziens; mājas statuss; nedzīvojamās ēkas jēdziens

12. Aprīlis 2011 /NR. 15 (662)

No likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 1. panta 1. punkta kopsakarā ar citām tiesību normām interpretācijas secināms, ka, lai kādu māju atzītu par daudzdzīvokļu māju minētā likuma izpratnē, tajā saskaņā ar mājas inventarizācijas plānu ir jābūt vismaz vienam dzīvoklim, kā arī vēl vismaz vienam dzīvoklim, mākslinieka darbnīcai vai neapdzīvojamai telpai. Nav pamata uzskatīt, ka ar daudzdzīvokļu māju minētā likuma izpratnē domāta dzīvojamā māja, kurā obligāti ir vismaz divi dzīvokļi. Likums "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" pamatā reglamentē (tostarp garantē) tieši īrnieku tiesības privatizēt savus īrētos dzīvokļus. Tomēr, ņemot vērā, ka dzīvojamās mājās ir arī telpas, kuras netiek izmantotas dzīvošanai, bet nav arī funkcionāli saistītas ar dzīvojamām telpām, likums "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo telpu privatizāciju" reglamentē arī šo telpu privatizāciju, apzīmējot tās kā neapdzīvojamās telpas vai mākslinieka darbnīcas. No likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 1. panta 1. punkta izriet, ka, lai konstatētu, vai kāda māja ir atzīstama par daudzdzīvokļu māju minētā likuma izpratnē, būtisks ir arī mājas statuss, proti, tai ir jābūt dzīvojamai mājai. Pēc administratīvā procesa sakarā ar nedzīvojamo telpu privatizāciju mājā uzsākšanas, mainot mājas statusu un attiecīgi iesniedzot zemesgrāmatā dokumentus par mājas statusa maiņu, iestāde nevar izbeigt tās tiesības, kuras piešķir likums "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju". Nedzīvojamās ēkas likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" izpratnē ir specifiska rakstura ēkas, kas paredzētas noteiktu publisku funkciju veikšanai. Apstāklis, ka ēkā līdztekus dzīvoklim ir arī neapdzīvojamās telpas, kas var tikt izmantotas, piemēram, kā tirdzniecības telpas, nenozīmē, ka šāda ēka tādēļ vien atzīstama par nedzīvojamo ēku. ...

Pēteris Kušners

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Atļaujas forma valsts amatpersonu amatu savienošanas gadījumos

29. Marts 2011 /NR. 13 (660)

Atļauja savienot amatus valsts amatpersonai kā problēmjautājums pēdējā laikā izskan visvairāk saistībā ar policijas darbiniekiem. Taču tā ir tikai viena amatpersonu daļa, kuru skar normatīvais regulējums – saņemt atļauju savienot valsts amatpersonas amatu ar citu amatu. Saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sniegtajiem datiem Latvijā valsts amatpersonu skaits 2010. gada 1. aprīlī bija 58 439.1 Tāpat KNAB sniegtā informācija liecina, ka par likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" (turpmāk – Interešu konflikta likums) prasību pārkāpšanu KNAB 2010. gada pirmajos 11 mēnešos administratīvi sodījis 86 valsts amatpersonas, kopumā uzliekot naudas sodu 5820 latu apmērā. 2010. gada 11 mēnešos KNAB administratīvi sodīto valsts amatpersonu skaits ir bijis par 28% lielāks nekā 2009. gadā.2 ...

žurnāls / Tiesību prakse

Konkurences padomes aktuālā lēmuma atziņas

8. Februāris 2011 /NR. 6 (653)

Līdz ar šo "Jurista Vārda" numuru paplašinām rubrikas "Tiesību prakse/Atziņas" saturisko klāstu, un turpmāk tajā publicēsim arī Konkurences padomes un Patērētāju tiesību aizsardzības centra aktuālos un būtiskos lēmumus ar tajos paustajām atziņām. Šo tradīciju aizsākam, redakcijas saīsinātā versijā* publicējot vienu no pēdējiem Konkurences padomes lēmumiem, kurā, pirmo reizi piemērojot Konkurences likuma 13. panta otrās daļas 5. punktu, kas paredz aizliegumu par piegādātajām precēm piemērot vai uzspiest netaisnīgus un nepamatoti garus norēķinu termiņus, definēts taisnīga un pamatota termiņa aprēķina algoritms. Proti, taisnīgs un pamatots termiņš, kad mazumtirgotājam kā pircējam ir jānorēķinās par piegādāto produkciju, ir šo preču vidējais aprites laiks konkrētajā mazumtirdzniecības tīklā, pieskaitot tam līdz 10 dienām, kas varētu būt nepieciešamas, lai veiktu savstarpējo norēķinu salīdzināšanu un citas ar norēķiniem saistītās darbības. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Apakšuzņēmēja tiesības vērsties tiesā par iepirkuma līguma noteikumu grozīšanu

11. Janvāris 2011 /NR. 2 (649)

Tā kā iepirkuma līgums par izglītības iestādes rekonstrukciju ir darījums, kas nepieciešams pašvaldības darbības nodrošināšanai, tas ir noslēgts privāto tiesību jomā. Personai, kas iepirkumā piedalās kā apakšuzņēmēja, Publisko iepirkumu likums nepiešķir subjektīvās tiesības iesniegt tiesā pieteikumu par iepirkuma līguma noteikumu grozīšanu. ...

Kaspars Druvaskalns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kā saprast jēdzienu "ārkārtējā situācija"

11. Janvāris 2011 /NR. 2 (649)

Jēdziens "ārkārtējā situācija" ir minēts Nacionālās drošības likumā,1 Civilās aizsardzības likumā,2 Meža likumā,3 kā arī atsevišķos Ministru kabineta tiesību aktos, bet neviens no tiem nesniedz minētā jēdziena definīciju un skaidrojumu. Faktiski ārkārtējā situācija ir īpašs tiesisks režīms, kuru var izsludināt valsts apdraudējuma, katastrofu4 vai to draudu gadījumos, kā arī kritiska infrastruktūras apdraudējuma gadījumā, ja būtiski apdraudēta valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskās darbības drošība vai cilvēku veselība un dzīvība. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Publiskā un privātā partnerība Latvijā Eiropas Savienības kontekstā

11. Janvāris 2011 /NR. 2 (649)

Latvijā par publisko un privāto partnerību (turpmāk – PPP) tiek diskutēts jau vairākus gadus, taču tikai 2009. gada 1. oktobrī stājās spēkā Publiskās un privātās partnerības likums1 (turpmāk – PPP likums). Tomēr līdz PPP likuma spēkā stāšanās brīdim PPP nebija pilnīgi svešs institūts Latvijā, jo daļēji to regulēja gan tolaik spēkā esošais Koncesiju likums,2 gan arī Publisko iepirkumu likums.3 Šobrīd PPP likumā ir pārņemtas un ieviestas prasības, kas izriet gan no Eiropas Savienības (turpmāk – ES) direktīvām, gan arī dažādiem skaidrojošajiem paziņojumiem. Līdz ar to regulējums attiecībā uz PPP ir samērā jauns un tādējādi var radīt daudz neskaidrību tā piemērošanā un pareizā interpretācijā. Šobrīd PPP likuma regulējumā ir saskatāmas vairākas būtiskas nepilnības, tostarp tādas, kas ir ne vien pilnībā nepamatotas no tautsaimniecības attīstības viedokļa, bet arī pretējas ES normatīvajiem aktiem. Līdz ar to raksta mērķis ir, analizējot PPP jēdzienu un būtību, kā arī PPP veidus, norādīt uz šīm PPP likuma nepilnībām un to iespējamo ietekmi uz uzņēmējdarbību un Latvijas tautsaimniecības turpmāko attīstību PPP jomā, kā arī piedāvāt attiecīgus risinājumus konstatēto problēmu novēršanai. ...

Zane Veidemane-Bērziņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Netaisnīgas cenas jēdziena piemērošanas problēmas

11. Janvāris 2011 /NR. 2 (649)

Raksta pamatā ir pašlaik aktuāls gadījums no autores prakses, kad kapitālsabiedrība ir apstrīdējusi Konkurences padomes tai izdoto nelabvēlīgo administratīvo aktu, ar kuru konstatēts, ka kapitālsabiedrība vairāku gadu garumā ir piemērojusi netaisnīgas (pārāk augstas) sniegtā pakalpojuma cenas. Pamatojoties uz kapitālsabiedrības pieteikumu, Administratīvā apgabaltiesa ir ierosinājusi lietu par Konkurences padomes attiecīgā lēmuma atcelšanu, un autore ir kapitālsabiedrības pilnvarotā pārstāve tiesā. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Dubultās sodīšanas aizlieguma principa (ne bis in idem) pārkāpums

4. Janvāris 2011 /NR. 1 (648)

Nodokļu soda nauda var tikt uzskatīta par kriminālsodu Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas izpratnē. Dubultās sodīšanas aizlieguma princips aizliedz personu apsūdzēt vai tiesāt par otru nodarījumu tiktāl, ciktāl tas izceļas no identiskiem faktiem vai faktiem, kas būtībā ir tie paši, par kuriem persona reiz jau ir sodīta. Ja persona sodīta gan ar nodokļu soda naudu, gan administratīvo sodu par vienu un to pašu nodarījumu, abu sodu piemērošana ir pretēja dubultās sodīšanas nepieļaujamības principam. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Prekluzīvs termiņš, tā atjaunošanas iespēja; cilvēktiesību ievērošana

28. Decembris 2010 /NR. 52 (647)

Materiāli tiesiska prekluzīva termiņa atjaunošana nav paredzēta. Šādam termiņam no seku viedokļa ir izšķirošs, absolūts un liktenīgs raksturs, kas nodrošina tiesiskās noteiktības un citu leģitīmu mērķu sasniegšanu. Izņēmuma gadījumos prekluzīvais termiņš var tikt atjaunots. Tiesai jāvērtē, vai kādas personai piemītošas cilvēktiesības ievērošana neņem virsroku pār materiālajā tiesību normā noteiktas procesuālās kārtības ievērošanu. ...

Pēteris Kušners

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vispārīgā jēdziena "saprātīgā laikā" ietekme uz bezdarbnieka pabalsta pārmaksas atgūšanu

28. Decembris 2010 /NR. 52 (647)

Latvijas iedzīvotāju vidū pēdējos gados aktualizējies jautājums par bezdarbnieku pabalstu pārmaksu – no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (turpmāk tekstā – VSAA) daudz personu saņēma paziņojumus par konstatēto bezdarbnieka pabalstu pārmaksu ar tiem sekojošiem lēmumiem, kuriem bija administratīvā akta pazīmes.1 Liela daļa no šiem cilvēkiem piekrita atmaksai un arī veica to. Taču daļa pauda neizpratni par šo pabalstu atmaksāšanas tiesisko pamatu un vērsās administratīvajā tiesā pārsūdzēšanas kārtībā. Rakstā analizēta bezdarbnieka pabalsta pārmaksas konstatēšanas un pārmaksas apstākļu juridiskā daba. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Publiskas lietas pieejamība un tās nodošana sevišķajai izmantošanai

23. Novembris 2010 /NR. 47 (642)

Valstij piederošais galvaspilsētas Stacijas laukums ir lieta, kura tāpat kā tilti un ostas kalpo sabiedrības vajadzībām. Tādējādi Stacijas laukumam ir publiskas lietas statuss. Publiskās lietas parasti ir sabiedriski izmantojamas, proti, tās bez īpašas atļaujas var izmantot neierobežota sabiedrības daļa. Atsevišķos gadījumos sabiedrības tiesības izmantot publisku lietu var tikt ierobežotas, piešķirot tās izmantošanas tiesības kādai konkrētai personai vai personām. Tādā gadījumā lieta iegūst sevišķi izmantojamās publiskās lietas statusu. Valstij ir pienākums nodrošināt, lai tās īpašumā esošās publiskās lietas tiktu izmantotas atbilstoši sabiedrības interesēm. Sabiedrības intereses ir jāievēro gan gadījumos, kad publisko lietu var izmantot ikviens, gan gadījumos, kad publiskā lieta tiek nodota sevišķajai izmantošanai. Līdz ar to, nosakot kādai publiskai lietai sevišķi izmantojamas lietas statusu, valstij ir jāizvērtē šādas rīcības lietderība, proti, jāvērtē, vai lēmums par publiskās lietas nodošanu sevišķajai izmantošanai ir nepieciešams, lai sasniegtu tiesisku mērķi, vai lēmums ir piemērots šā mērķa sasniegšanai un vai lēmums ir samērīgs ar sabiedrības interešu ierobežojumu. Nododot publisko lietu sevišķajai izmantošanai, valsts netiek atbrīvota no publisko tiesību principu, tostarp vienlīdzības un diskriminācijas aizlieguma principu, ievērošanas. Līdz ar to, ja iestāde atzīst, ka publiskās lietas nodošana sevišķajai izmantošanai ir lietderīga, tai saskaņā ar vienlīdzības principu ir jānodrošina, lai ikvienam būtu vienlīdzīgas iespējas pretendēt uz publiskās lietas nodošanu sevišķajai izmantošanai. Lemjot par publiskas lietas nodošanu sevišķajai izmantošanai, iestādei jāvērtē arī tas, vai ir attaisnojami publiskās lietas izmantošanu piešķirt tikai noteiktam personu lokam un vai tādā veidā netiek sniegts nepamatots valsts atbalsts kādam atsevišķam komersantam. Nododot publisko lietu sevišķajai izmantošanai, valsts pārvaldes iestāde rīkojas publisko tiesību jomā. Tādējādi uz publisko lietu nodošanu sevišķajai izmantošanai attiecas administratīvā procesa tiesiskais regulējums. Ceļa zīmes ir īpaša veida administratīvie akti, kas ietver vispārēju rīkojumu. Proti, ceļa zīmes regulē nenoteikta skaita satiksmes dalībnieku rīcību nenoteikta skaita gadījumos. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 1. panta trešajai daļai šāda veida administratīvie akti tiek dēvēti par vispārīgajiem administratīvajiem aktiem – lēmumiem, kurus likumā paredzētajos gadījumos iestāde izdod attiecībā uz individuāli nenoteiktu personu loku, kas atrodas konkrētos un identificējamos apstākļos. Ceļa zīmju gadījumā par administratīvā akta izdevēju atzīstama iestāde, kura uzrauga satiksmes organizāciju un tās tehnisko līdzekļu izvietojumu, kā arī saskaņo šo līdzekļu izvietošanu, uzstādīšanu un noņemšanu. Personai, kas nodarbojas ar taksometru pakalpojumu sniegšanu un kas vēlas, lai tiktu atzītas tās tiesības izmantot pieeju (publiskas taksometru stāvvietas veidā) Stacijas laukumā, ar attiecīgu prasību ir jāvēršas pie iestādes, kuras kompetencē ir noteikt Stacijas laukumam sabiedriski izmantojamas lietas statusu vai sevišķi izmantojamas lietas statusu. Prasība ceļa zīmju izdevējiestādei uzstādīt ceļa zīmi, kas atļauj pieeju Stacijas laukumam publiskas taksometru stāvvietas veidā, šādā situācijā nav pamatota, jo šī iestāde nav kompetenta noteikt Stacijas laukuma kā publiskas lietas pieejamības apmēru. ...

Ludvigs Švarcs

žurnāls / Notikums

Sagatavoti būtiski pilnveidojumi vienotā atalgojuma sistēmā

23. Novembris 2010 /NR. 47 (642)

Ministru kabinets 16. novembra sēdē akceptēja Tieslietu ministrijas rosinātos likumprojektus, kas paredz veikt būtiskus grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (turpmāk tekstā – Atlīdzības likums), likumā "Par tiesu varu", Satversmes tiesas likumā un Prokuratūras likumā. Tiesu sistēmu šo likumprojektu kontekstā droši vien visvairāk interesēs tiesnešu, Satversmes tiesas tiesnešu un prokuroru iekļaušana vienotajā atalgojuma sistēmā. Papildus tam vienotajā atalgojuma sistēmā ar šiem grozījumiem tiek iekļauti arī Saeimas deputāti, kā arī tā ar solidaritātes klauzulas starpniecību tiek attiecināta uz Latvijas Banku un Finanšu un kapitāla tirgus komisiju. Sagatavotajiem likumprojektiem pievienotas apjomīgas anotācijas, kurās sniegts attiecīgās reformas pamatojums, kā arī atspoguļoti likumdevēja apsvērumi, piedāvājot šādas reformas veikšanu. Tā kā attiecīgo likumprojektu apspriešana tuvākajās nedēļas droši vien būs nozīmīgs diskusiju priekšmets, "Jurista Vārds" piedāvā nelielu ieskatu likumdevēja apsvērumos. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Patvaļas aizlieguma princips un iestādes lēmuma pamatojums

9. Novembris 2010 /NR. 45 (640)

Patvaļas aizlieguma princips pieprasa, lai valsts rīcībai būtu saprātīgs attaisnojums un lai ikviens varētu pārliecināties par šī attaisnojuma esamību. Tā kā valsts rīcības attaisnojums tiek atspoguļots pamatojumā, tad patvaļas aizlieguma princips ir cieši saistīts ar pamatojuma principu. Tiesai, pārbaudot iestādes lēmumu, ir jāvērtē, vai iestāde ir izvērtējusi visus jautājuma izšķiršanai būtiskos faktus un vai iestādes lēmuma pamatojumā norādītais ir balstīts uz šādiem faktiem un no tiem izrietošiem objektīviem un racionāliem juridiskiem apsvērumiem. Tas, ka tiesā atbildētāja pusē nav bijusi pieaicināta tieši tā iestāde, kuras izdoto lēmumu pieteicējs pārsūdzējis, ne vienmēr būtu vērtējams kā būtisks procesuāls pārkāpums, kas pats par sevi ir pamats tiesas sprieduma atcelšanai. Tas, vai šāda tiesas rīcība varēja vai nevarēja novest pie lietas nepareizas izspriešanas, jāizvērtē katrā konkrētā gadījumā. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Administratīvā pārkāpuma uzskaites punkti; ietekmēšanas līdzekļi un to pārsūdzība administratīvā procesa kārtībā

5. Oktobris 2010 /NR. 40 (635)

Pārkāpumu uzskaites punkti nav atsevišķs administratīvā soda veids, taču rada papildu sekas izdarītam administratīvajam pārkāpumam. Pārkāpumu uzskaites punktu mērķis ir uzskaitīt administratīvos pārkāpumus ceļu satiksmē, lai atkarībā no to skaita varētu uzlikt transportlīdzekļa vadītājam papildu ietekmēšanas līdzekļus. Transportlīdzekļa vadītājam iegūstot noteiktu skaitu pārkāpumu uzskaites punktus, Ceļu satiksmes drošības direkcija transportlīdzekļa vadītājam piemēro ietekmēšanas līdzekļus, kas rada tiesiskas sekas. Paziņojums par ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu (izņemot brīdinājumu) atbilst administratīvā akta pazīmēm un tāpēc tā tiesiskums ir pārbaudāms administratīvā procesa kārtībā. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vai sabiedrībai ir cerības uz savu interešu aizstāvību būvniecības procesā

5. Oktobris 2010 /NR. 40 (635)

Būvniecības tiesībās sabiedrība ir lielu izmaiņu priekšā. Vēl vairāk, jauna Būvniecības likuma, Vispārīgo būvnoteikumu, vairāku speciālo būvnoteikumu pieņemšana vērtējama kā revolūcija būvniecības tiesiskajā regulējumā. Nav arī noliedzams, ka būvniecības process apaudzis ar daudzām birokrātiskām procedūrām. Tomēr būvniecības procesa vienkāršošana vienlaikus nenozīmē, ka tiek samazinātas iespējas aizstāvēt trešo personu (sabiedrības un kaimiņu) intereses, un otrādi: trešo personu interešu ievērošana nenozīmē, ka būvniecības procesam jābūt garam un saistītam ar neskaitāmiem dokumentiem un nesaprotamām procedūrām. Rakstā izteiktas pārdomas par dažiem jautājumiem, kas tika apspriesti 2010. gada 2. jūnijā notikušajā konferencē "Būvniecība Latvijā – izaicinājumi un iespējas". Konference balstījās uz šobrīd būvniecības nozarei un visai sabiedrībai kopumā aktuālajiem jautājumiem, bet tās galvenā tēma bija normatīvā regulējuma sakārtošana būvniecībā kontekstā ar jauno Būvniecības likumu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Atbilstīga atlīdzinājuma noteikšana morālā kaitējuma gadījumā

24. Augusts 2010 /NR. 34 (629)

Latvijas Republikas Satversme ikvienam garantē tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā, tostarp nodarīta morālā kaitējuma gadījumā. Tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu par tiesību aizskārumu, kas nodarīts administratīvajā procesā, paredzētas arī Administratīvā procesa likumā. Šo tiesību īstenošanu administratīvajā procesā detalizētāk regulē Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likums. Nosakot morālā kaitējuma atlīdzinājumu, iestādei un tiesai ir jāizvērtē visi būtiskie apstākļi un izvēlētā risinājuma pamatā jābūt racionāliem juridiskiem apsvērumiem. Pretējā gadījumā tiktu pieļauts patvaļas aizlieguma principa pārkāpums. Lai morālā kaitējuma atlīdzinājums būtu uzskatāms par atbilstīgu, tam ir jābūt samērojamam ar nodarīto kaitējumu. Tādējādi, jo nopietnāks kaitējums, jo ievērojamākam jābūt atlīdzinājumam. Tas attiecas gan uz atlīdzinājuma veida izvēli (iestādes atvainošanās vai atlīdzinājums naudā), gan atlīdzinājuma apmēru, ja izvēlēts atlīdzinājums naudā. Ņemot vērā, ka morālā kaitējuma atlīdzinājumam ir jāatbilst nodarītajam kaitējumam, tad atlīdzinājuma noteikšanā ir izmantojami citstarp tie paši kritēriji, pēc kuriem noteic un vērtē nodarīto morālo kaitējumu. Līdz ar to morālā kaitējuma atlīdzinājums ir atkarīgs no kaitējuma rakstura, kaitējuma nodarīšanas apstākļiem, kā arī citiem būtiskiem apstākļiem. Atbilstoši vienlīdzības principam morālā kaitējuma atlīdzinājuma noteikšanā jāņem vērā arī citos (jo sevišķi – salīdzināmos) gadījumos noteikto atlīdzinājumu veids un apmērs. Salīdzināmos gadījumos atlīdzinājumam ir jābūt līdzīgam, bet atšķirīgos gadījumos – atšķirīgam. Morālā kaitējuma atlīdzinājuma noteikšanā nozīme ir arī atlīdzinājuma funkcijai. Proti, atlīdzinājumam ne tikai jāsniedz gandarījums personai, kuras tiesības tikušas aizskartas, bet arī jāattur iestāde no līdzīgu aizskārumu izdarīšanas nākotnē. Jāņem arī vērā, ka, nosakot atlīdzinājumu, tiesa pauž valsts nostāju par aizskarto tiesību un paša tiesību aizskāruma nozīmīgumu. Tādējādi atlīdzinājums demokrātiskā un tiesiskā valstī nedrīkst būt nesamērīgi mazs. Izskatot lietu par morālā kaitējuma atlīdzinājumu, tiesai ir ne tikai jānosaka atbilstīgs atlīdzinājums, bet arī jāpamato, kādēļ tā uzskatījusi atlīdzinājumu par atbilstīgu. Pamatojumam ir jāparāda, ka tiesa ir ņēmusi vērā un izvērtējusi visus atlīdzinājuma noteikšanā būtiskos apstākļus un ka tiesa, nosakot atlīdzinājumu, nav balstījusies vienīgi uz saviem subjektīvajiem ieskatiem, bet gan uz racionāliem juridiskiem apsvērumiem. Šāds pamatojums ir būtisks, lai ikviens varētu pārliecināties par tiesas nolēmuma tiesiskumu. Iestādes atvainošanās kā patstāvīgs atlīdzinājums ir iespējams tad, ja aizskārums nav smags. No minētā izriet, ka smaga aizskāruma gadījumā atlīdzinājumam ir jābūt naudā un ka vienu pašu atvainošanos likumdevējs šādā gadījumā neuzskata par atbilstīgu atlīdzinājumu. Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 14. panta ceturtajā daļā ietvertās tiesību normas vārdiskais skanējums, no kura izriet, ka iestādes atvainošanās arī kā papildu atlīdzinājums ir iespējams vienīgi tad, ja aizskārums nav smags, vērtējams kā pārāk plašs. Var būt gadījumi, kad smaga aizskāruma gadījumā atlīdzinājums naudā tikai kopā ar iestādes atvainošanos ir atzīstams par atbilstīgu. Līdz ar to, piemērojot teleoloģisko redukciju, atzīstams, ka iestādes atvainošanos kā papildu atlīdzinājumu var noteikt arī smaga aizskāruma gadījumos. Saskaņā ar tiesību normām personu var aizturēt, ja tai konstatējami nepārprotami psihiski traucējumi un ja persona ar savām darbībām rada acīm redzamas briesmas. Gadījumā, ja policisti konstatē, ka persona uzvedas dīvaini, bet policisti kā nespeciālisti psihiatrijas jomā nevar izvērtēt, vai tas liecina par personas psihiskiem traucējumiem un vai persona ar šādiem traucējumiem var radīt apdraudējumu sev vai citiem, policisti var pieaicināt ārstu un paļauties uz tā vērtējumu. Taču arī tad policistiem jāspēj paskaidrot (kaut vai atsaucoties uz ārsta atzinumu), ka persona radīja apdraudējumu sev vai citiem. ...

Rada Matjušina

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Noraidījums tiesai objektivitātes trūkuma gadījumā

17. Augusts 2010 /NR. 33 (628)

Satversmes 92. pants noteic, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Šāds konstitucionālais regulējums atbilst vispārējiem starptautiskiem regulējumiem. Gandrīz visi starptautiskie tiesību akti un Latvijas tiesību akti skaidri nosaka, ka, vēršoties tiesā savu tiesību aizsardzībai, katram cilvēkam ir tiesības uz taisnīgu un atklātu tiesas izskatīšanu, tiesu spriež kompetenta, neatkarīga un objektīva tiesa, kas ir izveidota uz likuma pamata. Proti, visi vispārējie cilvēktiesību aizsardzības instrumenti garantē tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu neatkarīgā un objektīvā tiesā. ...

Gatis Litvins, Inese Lībiņa-Egnere, Māris Ruķers, Dana Rone, Olga Zeile, Linda Austere, Kristīne Jarinovska

žurnāls / Diskusija

Personas koda lietošana publiski pieejamos dokumentos

10. Augusts 2010 /NR. 32 (627)

"Jurista Vārda" neklātienes diskusijā piedalās: Inese Lībiņa-Egnere, Māris Ruķers, Olga Zeile, Linda Austere, Kristīne Jarinovska, Dana Rone. Jautājumi ekspertiem: 1. Kāds ir personas koda statuss un aizsardzības līmenis? 2. Vai normatīvajos aktos (likumos, Ministru kabineta noteikumos un pašvaldību saistošajos noteikumos) un oficiālajos sludinājumos ir pieļaujams lietot personas kodu kopā ar vārdu un uzvārdu? 3. Kā pareizāk ...

žurnāls / Diskusija

Cik personisks ir personas kods

10. Augusts 2010 /NR. 32 (627)

Līdz šim ir izskanējuši atsevišķi viedokļi par personas koda nozīmi fizisko personu datu aizsardzības jomā un tā lietošanu publiski pieejamos dokumentos. Neviennozīmīgi tiek vērtēts, ka "Latvijas Vēstnesī" publicētajos Ministru kabineta rīkojumos par Latvijas pilsonības piešķiršanu naturalizācijas kārtībā personām bez vārda un uzvārda tiek lietots arī personas kods. Tomēr diskusija ir bijusi fragmentāra. Nepieciešams apzināt valdošo uzskatu un veidot praksi, kas nodrošinātu publiski ticamu informāciju, no vienas puses, un netiktu pārkāptas datu aizsardzības normas, no otras puses. Lai veiktu plašāku diskusiju par personas identificēšanu publiski pieejamos dokumentos, personas koda aizsardzības līmeni un lietošanu publiski pieejamos dokumentos, "Jurista Vārds" veica ekspertu aptauju. "Jurista Vārda" neklātienes diskusijā piedalās: Inese Lībiņa-Egnere, Māris Ruķers, Olga Zeile, Linda Austere, Kristīne Jarinovska, Dana Rone, savu viedokli pauda arī Datu valsts inspekcija. Ekspertu diskusiju ievada VSIA "Latvijas Vēstnesis" komunikāciju vadītājas Ilzes Apines apskats par problēmām, kas saistībā ar personas datu aizsardzību identificētas, izdodot oficiālo laikrakstu "Latvijas Vēstnesis" un uzturot tā elektronisko versiju www.vestnesis.lv, kā arī bezmaksas tiesību aktu vortālu www.likumi.lv. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Tiesai nav jāvērtē vēsturiskie notikumi un jāpauž viedoklis par pasākumu

27. Jūlijs 2010 /NR. 30 (625)

Godināt Latvijas patriotus, kuri cīnījās pret padomju varu, neapdraud demokrātisko valsts iekārtu, kā arī citu cilvēku tiesības. Katras valsts pamatu veido patriotiski noskaņoti cilvēki, kuri ir gatavi aizstāvēt valsts intereses, tajā skaitā arī cīnoties pret dažādiem agresoriem. Kopš Latvijas Republikas atjaunošanas 1990. gadā Rīgas pilsētā regulāri notiek vairāki pasākumi, kurus atsevišķas sabiedrības daļas vērtē kā nacionālā naida slavināšanu un arī kā komunisma vai nacisma ideoloģijas sludināšanu. Kopējā tiesu prakse šāda veida lietās norāda, ka tiesa atturas pārvērtēt viedokļus par atsevišķu vēsturisku notikumu nozīmi. Secinājumi, kas tiek izdarīti, analizējot vēsturiska notikuma nozīmi, var būtiski atšķirties, ņemot vērā, ka personas izvēlas dažādus vērtēšanas kritērijus. Tiesa pēc būtības nevar noteikt, ka sabiedrībā ir tiesiski atļauts tikai viens viedoklis par kāda vēsturiskā notikuma nozīmi, savukārt visi pārējie viedokļi ir aizliedzami. Šāda pieeja novestu pie viedokļu cenzūras, kas demokrātiskā valstī ir aizliegta. Iestāde nevar aizliegt gājienu, pamatojot to vienīgi ar iespējamību, ka pasākuma laikā tiks pārkāptas likumdošanas prasības. Šāda pieeja kopumā novestu pie tā, ka jebkuru pasākumu varētu aizliegt uz pieņēmumu pamata. Jebkura publiska pasākuma laikā pastāv iespējamība, ka var notikt administratīvi un pat krimināli sodāmas darbības, tajā skaitā arī nacisma vai komunisma ideoloģijas slavināšana vai nacionālā un rasu naida sludināšana. Tādos gadījumos policijas darbiniekam vai pašvaldības pārstāvim ir tiesības paziņot pasākumu par slēgtu un pieprasīt, lai tā dalībnieki nekavējoties atstāj pasākuma vietu. ...

Lelde Krastiņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Termiņš pieteikumu par publisko tiesību līgumiem iesniegšanai

20. Jūlijs 2010 /NR. 29 (624)

2008. gada 17. janvārī individuālais komersants "NJ" iesniedza Administratīvajā rajona tiesā pieteikumu, apstrīdot publisko tiesību līguma izpildes pareizību. Pieteikumā komersants norādīja, ka pašvaldība J nav izpildījusi pasažieru pārvadājuma līguma saistību kompensēt pārvadātājam IK "NJ" zaudējumus. Administratīvā rajona tiesa, bet pēc tam arī Administratīvā apgabaltiesa atteicās pieņemt pieteikumu, norādot, ka starp IK "NJ" un pašvaldību J noslēgtais līgums ir civiltiesisks darījums un strīdi saistībā ar minēto līgumu ir izskatāmi vispārējās jurisdikcijas tiesā. Tomēr Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments, izskatot IK "NJ" blakus sūdzību, konstatēja, ka līgums ir publisko tiesību līgums un lieta ir izskatāma administratīvā procesa kārtībā. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Informācijas izsniegšana no lietas materiāliem

13. Jūlijs 2010 /NR. 28 (623)

Ja atklātā procesā izskatītā lietā ir stājies spēkā tiesas galīgais nolēmums, šādas lietas materiāli ir ierobežotas pieejamības informācija. Personas lūgums izsniegt ierobežotas pieejamības informāciju iestādei jāvērtē atbilstoši Informācijas atklātības likuma noteikumiem. Tiesa, izsniedzot (vai atsakot izsniegt) informāciju saskaņā ar Informācijas atklātības likuma normām, rīkojas kā iestāde Administratīvā procesa likuma izpratnē, un tās rīcība un lēmumi ir kontrolējami administratīvā procesa kārtībā. Ja iestāde (tiesa) nesniedz prasīto informāciju, norādot, ka, lai informāciju saņemtu, ir jāizpilda nosacījums – jāsamaksā informācijas izsniegšanas izdevumi, tas vērtējams kā administratīvais akts ar nosacījumu (atteikums izsniegt informāciju, ja netiek izpildīts nosacījums). Ja tiesas lietvedībā esošā lietā vēl nav stājies spēkā galīgais nolēmums, šādas lietas materiāli ir pieejami tikai tām personām, kurām šādas tiesības paredzētas procesuālajos likumos. Tiesnesis, izlemjot lūgumu par informācijas izsniegšanu no šādas lietas materiāliem, rīkojas tiesas spriešanas funkcijas ietvaros. ...

Kristaps Tomsons

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Eitanāzijas institūta normatīvais regulējums pasaulē

13. Jūlijs 2010 /NR. 28 (623)

Eitanāzija nereti ir pēdējā izeja cilvēkiem, kuriem dzīve ir kļuvusi par fiziskām mokām. Eitanāzijas institūts ir izsaucis asu un neviennozīmīgu cilvēku reakciju, jo šo tiesību institūtu var aplūkot no dažādiem viedokļiem – morāles, ētikas, reliģiskā, juridiskā u. tml. Raksta mērķis ir eitanāzijas institūta juridiska analīze, atklājot eitanāzijas institūta normatīvo regulējumu pasaulē. Lai veiksmīgāk parādītu Eiropas valstu izpratni un spriestu par eitanāzijas iespējamā regulējuma piemērošanu Latvijā, analīze paplašināta ar kontinentālās Eiropas tiesību loka valstīm. Eitanāzijas institūta regulējums apskatīts, sadalot valstis divās grupās atbilstoši to piederībai pie tiesību sistēmām – tā objektīvāk var salīdzināt šo valstu pieņemtos vai jau atceltos eitanāzijas institūtu regulējošos normatīvos aktus un to iespējamo savstarpējo mijiedarbību tiesību tālākveidošanā. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Sabiedrības līdzdalība valsts pārvaldē: Uzņēmumu reģistra pieredze

6. Jūlijs 2010 /NR. 27 (622)

Valsts pārvaldes iekārtas likuma mērķis ir nodrošināt demokrātisku, tiesisku, efektīvu, atklātu un sabiedrībai pieejamu valsts pārvaldi. Viens no līdzekļiem, kā sasniegt šo mērķi, ir iekļauts Valsts pārvaldes iekārtas likuma 48. pantā, un tas ir sabiedrības pārstāvju līdzdalība valsts pārvaldē. Iestāde var izvēlēties dažādus veidus, kā savā darbībā iesaistīt sabiedrisko organizāciju un citu organizētu grupu pārstāvjus vai atsevišķas kompetentas personas, proti, iekļaujot viņus darba grupās, konsultatīvajās padomēs vai lūdzot sniegt atzinumus. Minētajā likumā uzsvērts arī tas, ka, nodrošinot sabiedrības līdzdalību savā darbībā, iestāde var izmantot arī citus normatīvajos aktos noteiktos sabiedrības iesaistīšanas veidus, kas nav minēti Valsts pārvaldes iekārtas likuma 48. pantā. Par sabiedrības pārstāvju iesaistīšanu iestādes darbībā un iesaistīšanās veidu lemj iestādes vadītājs, ja vien normatīvajos aktos nav noteikts citādi. ...

Annija Švemberga

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pašvaldību pirmpirkuma tiesības – zemesgrāmatā vai teritorijas plānojumā

15. Jūnijs 2010 /NR. 24 (619)

Par pašvaldību pirmpirkuma tiesībām uz nekustamo īpašumu, kuras noteiktas likuma “Par pašvaldībām” 78. pantā,1 zina ne vien profesionāli juristi, bet ikviens, kurš saskāries ar nekustamā īpašuma pirkumu Latvijā. Pirmpirkuma tiesības kopumā ir visai daudzšķautņains tiesiskā regulējuma fenomens un jau iepriekš ir aplūkots žurnālā “Jurista Vārds”.2 Taču pašvaldību pirmpirkuma tiesību regulējums pašreiz ir kļuvis aktuāls saistībā ar Ministru kabineta pieņemto uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu3 (turpmāk – Pasākumu plāns), kurā attiecībā uz nekustamā īpašuma reģistrācijas procedūras vienkāršošanu tieši pašvaldību pirmpirkuma tiesības ir viena no centrālajām problēmām, tādēļ ir vērts par šo jautājumu rakstīt atkal. Šis raksts ir autores skatījums uz problēmu un arī aicinājums uz diskusiju par šo aktuālo problēmu, lai nonāktu pie veiksmīga risinājuma. ...

Laura Šileikiste

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vai vīrieši cietumos tiek diskriminēti

8. Jūnijs 2010 /NR. 23 (618)

Ik pa laikam ekspertu vidē rodas jautājums: vai faktā, ka sievietēm noteikta atšķirīga brīvības atņemšanas soda izpildes kārtība, nav saskatāma vīriešu diskriminācija pēc dzimuma pazīmes. Šī raksta mērķis ir analizēt situāciju un atbildēt uz šo jautājumu, pievēršot uzmanību brīvības atņemšanas soda izpildes kārtībai attiecībā uz vienu no notiesāto personu grupām – sievietēm, tām noteikto atšķirību analīzei un pamatojumam. Tiks skaidrots, kāpēc sievietēm ir jānosaka atšķirīga brīvības atņemšanas soda izpildes kārtība attiecībā uz soda izciešanas režīmu, notiesāto saskarsmi ar ārpasauli. Lai sasniegtu šo mērķi, pētīti gan ārvalstu un Latvijas brīvības atņemšanas soda izpildi reglamentējošie normatīvie akti, gan starptautiskie normatīvie akti, gan tiesību zinātnieku uzskati par brīvības atņemšanas soda izpildi sievietēm. Tieslietu ministrijas speciālisti aicina sabiedrību uz domu apmaiņu par šo tematu un ar interesi gaidīs citu lietpratēju viedokli par rakstā apskatītajiem jautājumiem. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Starplēmumu kontrole administratīvajā procesā

1. Jūnijs 2010 /NR. 22 (617)

Tikpat svarīgs kā administratīvā procesa rezultāts ir arī pats tā sasniegšanas process un šīs sasniegšanas gaitā pieņemtie lēmumi, kuri vērsti uz galīgā lēmuma pieņemšanu (procesuālie lēmumi un/vai starplēmumi). Arī šo pārvaldes līdzekļu kontrole ir nepieciešama privātpersonas aizsargāšanai jebkurā tiesiskā un demokrātiskā valstī. Turklāt starplēmumu kontroles analīze un pilnveidošana varētu būt arī viens no līdzekļiem administratīvo aktu kontroles efektivitātes palielināšanai un tās mērķu sasniegšanai kopumā. Tādējādi šī raksta mērķis ir izpētīt, vai un kādos gadījumos nepieciešams pieļaut (atsevišķu) starplēmumu apstrīdēšanu un/vai pārsūdzību un apzināt atsevišķas ārvalstu administratīvā procesa tiesību atziņas, kas varētu noderēt, pilnveidojot Latvijā pastāvošo normatīvo regulējumu. ...

Jūlija Guļčenko

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Izmaiņas Uzņēmumu reģistrā iesniedzamajos dokumentos

18. Maijs 2010 /NR. 20 (615)

Šā gada 1. maijā spēkā stājās likums "Grozījumi Komerclikumā". Līdz ar to līdz reģistrācijas pieteikuma iesniegšanai apmaksāto pamatkapitālu varēs apliecināt ne vien ar bankas izsniegtu Uzņēmumu reģistram adresētu izziņu, bet arī ar citu dokumentu. Vienlaikus komersanti tiks atbrīvoti no pienākuma iesniegt, piemēram, kapitālsabiedrības valdes locekļa paraksta paraugu. Tomēr tiesiskās stabilitātes nodrošināšanai tiek mainīta forma komercsabiedrības likvidatora un kapitālsabiedrības valdes locekļa rakstveida piekrišanai būt par attiecīgās komercsabiedrības likvidatoru vai valdes locekli. ...

žurnāls / Notikums

Egils Levits kritiski vērtē valsts pārvaldes reformas

11. Maijs 2010 /NR. 19 (614)

Valsts pārvaldes iekārtas likums stājās spēkā 2003. gadā. Tika radīta iespējami labākā valsts pārvaldes struktūra un noteikti tās darbības pamatprincipi. Valsts pārvaldes iekārtas likuma koncepcijā norādīts: "Šai koncepcijai atbilstoša likuma jēga būtu radīt instrumentus valsts rīcībā, lai samazinātu [..] pārvaldes trūkumus [..] un lai iezīmētu un nostiprinātu konstitucionāli noteiktos ietvarus, kādos jādarbojas valsts pārvaldei demokrātiskā valstī." Ir pagājuši septiņi gadi, un šajā laikā ne vienu reizi vien ir runāts par valsts pārvaldes reformēšanu. Jo īpaši šīs runas kļuvušas skaļākas ekonomiskās krīzes apstākļos. Tā likusi domāt un diskutēt, tomēr nereti šīs diskusijas ir primitīvā līmenī un aprobežojas tikai ar jautājumu par kādas valsts iestādes likvidāciju. Lai rezumētu notiekošo sakarā ar valsts pārvaldes reformēšanu, minētās koncepcijas autors Egils Levits šā gada 5. maijā Latvijas Zinātņu akadēmijas Mazajā zālē uzstājās ar referātu "Valsts un valsts pārvaldes reforma: starp destruktīvu graušanu un konstruktīvu uzlabošanu". Referāta lasījums notika uz reāla valsts pārvaldes reformas mēģinājuma fona. Šā gada 27. aprīlī atsevišķi Saeimas deputāti iesniedza grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā saistībā ar Valsts kancelejas likvidēšanu no 2010. gada 1. septembra. Grozījumi paredz, ka Ministru kabinets līdz 2010. gada 1. septembrim nodrošina Valsts kancelejas reorganizāciju, pievienojot to Tieslietu ministrijai. No 2010. gada 1. septembra Tieslietu ministrija organizatoriski nodrošinātu Ministru kabineta darbu, kā arī koordinētu un pārraudzītu Ministru kabineta un Ministru prezidenta lēmumu izpildi.1 Saeima 6. maijā šo priekšlikumu noraidīja. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Par būtiskām izmaiņām iestāžu amatpersonu un darbinieku atlīdzības regulējumā

27. Aprīlis 2010 /NR. 17/18 (612/613)

Valsts un pašvaldību amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam (turpmāk tekstā – Atlīdzības likums), kas stājās spēkā 2010. gada 1. janvārī, Saeima 2010. gada 15. aprīlī pieņēma apjomīgus grozījumus, kas attiecas uz pašvaldību politiķu un darbinieku atlīdzību, kā arī precizē līdzšinējo regulējumu. Šā raksta mērķis ir turpināt sniegt ieskatu valsts un pašvaldību amatpersonu un darbinieku atlīdzības jautājumos.1 Viens no Atlīdzības likuma mērķiem ir izlīdzināt mēnešalgu apmērus publiskajā sektorā, lai par līdzvērtīgu darbu tiktu saņemta līdzvērtīga mēnešalga. Tomēr šis mērķis nav sasniedzams tikai un vienīgi ar Atlīdzības likumu un tam pakārtotajiem Ministru kabineta noteikumiem. Šobrīd šis mērķis sasniegts tādējādi, ka galvenokārt noteikti mēnešalgu maksimumi, tomēr, iekams nebūs līdzsvarota finanšu līdzekļu piešķiršana iestādēm, mazinot atšķirības "trekno" un "lieso" iestāžu starpā, par līdzvērtīgu darbu netiks maksātas līdzvērtīgas mēnešalgas. Tas nav Atlīdzības likumā regulējams jautājums un rakstā aplūkotajos grozījumos netiek risināts. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Par Uzņēmumu reģistra pievienošanu tiesu sistēmai

27. Aprīlis 2010 /NR. 17/18 (612/613)

Gan plašsaziņas līdzekļos, gan citur periodiski pavīd viedoklis par Uzņēmumu reģistra reorganizāciju, pievienojot tiesu sistēmai. Manuprāt, Uzņēmumu reģistrs daudz sekmīgāk var veikt savas funkcijas, esot izpildvaras varas atzarā. Nav saskatāma nepieciešamība šo kārtību mainīt. Pirmkārt, ekonomiskais aspekts. Kā jau jebkurai reformai būs nepieciešami līdzekļi, piem., lai nodrošinātu simbolikas maiņu, personāla sagatavošanu utt. Tomēr ...

žurnāls / Diskusija

Vai ir jāmaina Uzņēmumu reģistra lēmumu pārsūdzības piekritība un pakļautība

27. Aprīlis 2010 /NR. 17/18 (612/613)

Pētījuma "Tiesu varas neatkarības un efektivitātes palielināšanas un nostiprināšanas rezerves" autori Sanita Osipova, Aigars Strupišs un Aija Rieba norāda: ierobežojot pārsūdzēšanas iespējas atsevišķu lietu kategorijās, vai arī atkarībā no prasījuma veida vai apmēra paveras iespējas ievērojami atslogot tiesas un atbrīvot tiesu resursus nozīmīgāku lietu izšķiršanai. Pētījumā kā pozitīvs piemērs minēts salīdzinoši nesen ieviestais modelis administratīvo tiesu darbā, kur pieteikumi par Konkurences padomes lēmumu atcelšanu tiek skatīti tikai divās instancēs (apgabaltiesa kā pirmā instance un Senāts kā kasācijas instance). Viens no šāda risinājuma iemesliem ir bijis tas, ka Konkurences padomes lēmumi tiek atzīti par profesionāli pietiekami kvalitatīviem. Ņemot vērā šo veiksmīgo risinājumu, pētījums aktualizējis jau diezgan senu diskusiju par Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra lēmuma pārsūdzības piekritības maiņu. Pētījuma autori uzsver, ka atteikšanos no apelācijas instances varētu izmantot arī attiecībā uz Uzņēmumu reģistra lēmumu pārsūdzēšanu, jo vairāk tāpēc, ka šeit turklāt pastāv arī iekšējās pārsūdzēšanas iespēja, kā rezultātā sūdzība faktiski tiek skatīta četrās instancēs (vienreiz pašā Uzņēmumu reģistrā un trīs reizes – tiesā). Šajos "reformācijas laikos" ideja par Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra lēmuma pārsūdzības piekritības maiņu kļuvusi vēl aktuālāka. Uzņēmumu reģistra administrācijas sanāksmē šā gada 22. martā tika izvērtēts iepriekš minētais priekšlikums, un šobrīd ir pieņemts lēmums atbalstīt ierosināt grozījumus likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru". Jāveic grozījumi līdzīgi kā Konkurences likuma 8. panta otrajā daļā, kur noteikts: "Konkurences padomes lēmumus, izņemot lēmumus par lietas ierosināšanu un lēmuma pieņemšanas termiņa pagarināšanu, procesa dalībnieks var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no šo lēmumu spēkā stāšanās dienas. Tiesa lietu izskata kā pirmās instances tiesa. Lieta tiek izskatīta triju tiesnešu sastāvā. Administratīvās apgabaltiesas spriedumu var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību." Tiek prognozēts, ka iecerētās izmaiņas varētu sniegt vairākus pozitīvus ieguvumus. Lai gan pētījums un Uzņēmumu reģistra lēmums ir par piekritības maiņu, tomēr ne mazāk svarīgs jautājums ir par Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra lēmuma pakļautības maiņu no administratīvās uz vispārējo tiesvedību. Visus ar konkrēto strīdu risināmos jautājumus izskatītu tiesa vienas lietvedības ietvaros. Šobrīd ar vienu tiesisko strīdu saistīti jautājumi tiek skatīti abās jurisdikcijās – par faktiskajiem apstākļiem vispārējās jurisdikcijas tiesā, bet par Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra lēmumu kā administratīvo aktu – administratīvajā tiesā. Tādēļ bieži vien administratīvā tiesvedība lietā ir jāaptur, kamēr nav izspriesta ar šo lietu saistīta civillieta par faktisko apstākļu vērtējumu, jo administratīvā procesa kārtībā faktiskie apstākļi netiek vērtēti. Strīds par faktiskajiem apstākļiem ir risināms civilprocesuālā kārtībā. Prasība, piemēram, par prettiesisku pilnsapulču, lēmumu un darījumu atzīšanu par spēkā neesošiem, ir civiltiesisks strīds, un šī civiltiesiskā strīda izšķiršana nav atkarīga no administratīvi tiesiskajām attiecībām, kas radušās ar minēto Uzņēmumu reģistra lēmumu. Tā kā likumdevējs ir paredzējis īpašu kārtību strīdu par faktiskajiem apstākļiem izlemšanai vispārējās kompetences tiesās, Uzņēmumu reģistrs ir atbrīvots no pienākuma pārbaudīt tos. Par pamatu secinājumam, ka administratīvs akts panākts ar prettiesiskām darbībām (nepatiesu ziņu sniegšana, viltojumu u. tml.), var kalpot tiesas spriedums, kas konstatē attiecīgu faktu. Tomēr jānorāda, ka tieši lielākajā daļā kā apstrīdēšanas pamatu norāda nevis valsts notāra rīcību, bet gan tieši pārkāpumus komersantu lēmuma pieņemšanā, ko nevar secināt no Uzņēmumu reģistrā iesniegtajiem dokumentiem. Šādos gadījumos ir jāapstrīd nevis valsts notāra lēmums, bet gan tieši attiecīgā komersanta pārvaldes institūcijas lēmums.1 Gatis Litvins ...

žurnāls / Tiesību prakse

Atteikšanās izskatīt acīmredzami nepamatotus pieteikumus

20. Aprīlis 2010 /NR. 16 (611)

Atteikšanās izskatīt acīmredzami nepamatotus pieteikumus ierobežo personas tiesības uz pieeju tiesai. Tomēr šāds ierobežojums ir attaisnojams, jo tā mērķis ir efektivizēt administratīvo procesu un paātrināt administratīvo lietu izskatīšanu, ietaupot resursus, kuri tiek izmantoti acīmredzami nepamatoto pieteikumu izskatīšanai. Tā kā acīmredzami nepamatotus pieteikumus parasti iesniedz tā dēvētie traucējošie prāvnieki, tiesas attieksme pret šīm personām ir pamatoti atšķirīga, jo tās ļaunprātīgi izmanto savas tiesības uz tiesu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Zvērināta advokāta tiesības pieprasīt informāciju

20. Aprīlis 2010 /NR. 16 (611)

Zvērinātam advokātam no objektīvajām tiesībām (Advokatūras likuma 48. pants) izriet tiesības prasīt informāciju no valsts un pašvaldību institūcijām sava klienta interesēs. Šī tiesību norma piešķir zvērinātiem advokātiem tiesības, kuru aizsardzību aizskāruma gadījumā advokāts ir tiesīgs prasīt administratīvajā tiesā. Kaut arī zvērināts advokāts darbojas sava klienta, bet ne savās interesēs, no Advokatūras likuma 48. panta zvērinātam advokātam izriet patstāvīgas tiesības pašam izvēlēties piemērotākos līdzekļus un metodes, aizstāvot un pārstāvot juridisko palīdzību lūgušās personas tiesības un likumīgās intereses. Tādējādi gadījumos, kad tiek kavēta zvērinātam advokātam likumā paredzēto uzdevumu izpilde, advokātam ir tiesības pašam prasīt šo uzdevumu izpildi kavējošo šķēršļu novēršanu. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vispārīgs ieskats amatpersonas civiltiesiskajā atbildībā

20. Aprīlis 2010 /NR. 16 (611)

Valsts pārvaldes iekārtas likuma 71. panta pirmā daļa un 90. pants vispārīgi regulē amatpersonas civiltiesisko atbildību. Šo tiesību normu piemērošanas jautājumi ir aktuāli gadījumos, kad amatpersona ar nodomu vai rupjas neuzmanības dēļ ir radījusi mantiskus zaudējumus publiskai personai. Centieni pilnveidot valsts pārvaldi, paaugstinot tajā nodarbināto amatpersonu un darbinieku profesionalitāti,1 nozīmē arī atbildības kritēriju pārskatīšanu. Izšķiršanās noteiktās tiesiskās situācijās pret valsts pārvaldē nodarbināto piemērot civiltiesisko atbildību nav viegls solis. Informācijas iegūšana un apkopošana, tiesiski un faktiski svarīgu apstākļu noskaidrošana, zaudējumu aprēķināšana, vainas konstatēšana, risinājuma meklēšana un varbūtējs tiesvedības process šādas kategorijas lietās var būt sarežģīts un ilgstošs. Rakstā tiks aplūkoti daži amatpersonu civiltiesiskās atbildības aspekti. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par pašvaldības pienākumiem, lemjot par pulcēšanas brīvības aizliegumu

6. Aprīlis 2010 /NR. 14 (609)

Satversmes 103. pantā lietotais jēdziens "aizsargā" prasa ne vien valsts neiejaukšanos šīs tiesības īstenošanā, bet arī šīs tiesības īstenošanas aizsardzību. Tas nozīmē, ka valstij ir pienākums nodrošināt, lai personas, kas piedalās šādos pasākumos, būtu aizsargātas. Nepietiek ar to, ka pulcēšanās brīvības ierobežojumi ir noteikti svarīgu interešu, t. i., leģitīma mērķa, labad. Tiem ir jābūt arī samērīgiem. Pašvaldībai, lemjot par pulcēšanās brīvības ierobežošanu, ir rūpīgi jāizvērtē konkrētā situācija. Lai atzītu, ka pulcēšanās brīvības ierobežošana ir pieļaujama, ļoti precīzi jākonstatē un jāizvērtē tie apstākļi, kas pamato šādu nepieciešamību. Pašvaldībai ir konkrēti un precīzi jādefinē gan apstākļi, kas liecina par apdraudējuma esamību, gan iespējamās sekas, gan apdraudējuma novēršanas iespējas. Apstāklis, ka biedrības "Latvijas antifašistiskā komiteja" pieteiktā sapulce ir domāta kā protests biedrības "Daugavas Vanagi Latvijā" gājienam, nevar būt par pamatu, lai šo sapulci aizliegtu vai lai noteiktu tai citu norises laiku vai būtiski atšķirīgu vietu. Valsts pozitīvais pienākums aizsargāt pulcēšanās brīvību attiecas arī uz vienlaikus notiekošiem pasākumiem, no kuriem viens ir vērsts uz to, lai protestētu pret idejām, kuras, šī pasākuma dalībnieku ieskatā, pauž otra pasākuma dalībnieki. ...

Jānis Neimanis

žurnāls / Notikums

Mācības administratīvajiem tiesnešiem un palīgiem

23. Marts 2010 /NR. 12 (607)

Šā gada 12. martā Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrība organizēja mācības administratīvajiem tiesnešiem un viņu palīgiem. Mācību dienas pirmajā daļā dalībnieki klausījās Augstākās tiesas senatoru Jāni Neimani par pieteikuma pieļaujamību, bet mācību otrajā daļā Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits sniedza pārskatu par lēmuma pazīmēm, kas būtiski ierobežo amatpersonas vai iestādei īpaši pakļautas personas cilvēktiesības. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kādi nodokļi ir jāmaksā par kontrabandu

23. Marts 2010 /NR. 12 (607)

Valsts ieņēmumu dienests 2008. gada 6. martā sastādīja un iesniedza Rīgas apgabaltiesā civilprasību par zaudējumu Ls 469 679,70 piedziņu solidāri no 41 personas. Prasītājs lūdz piedzīt zaudējumus par kontrabandas ceļā ievesto preci, kuru atbildētāji nebija realizējuši, bet šo preci Valsts ieņēmumu dienests iznīcināja kriminālprocesa ietvaros pirmstiesas izmeklēšanas laikā. Minētā Valsts ieņēmumu dienesta prasība izriet no krimināllietas, kurā pie atbildības par kontrabandu sauca fiziskas personas, turklāt daļu no personām krimināllietā apsūdzībā par kontrabandu attaisnoja. Minētā prasība izriet no tā dēvētās Mangaļsalas gaļas kontrabandas lietas. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Personas datu aizsardzība Latvijā: 10 gadu pieredze

23. Marts 2010 /NR. 12 (607)

Šodien, 2010. gada 23. martā, paliek desmit gadu kopš Fizisko personu datu aizsardzības likuma1 pieņemšanas. Šajā dienā pirms desmit gadiem 7. Saeimas deputātu balsojums par likuma projekta pieņemšanu trešajā lasījumā bija pārliecinošs: "par" – 87, "pret" un "atturas" nav,2 bet no 2000. gada 6. aprīļa likuma prasības jau stājās spēkā. Nedaudz vēlāk – 2001. gada 2. janvārī – darbu sāka jauna un ar šo likumu īpaši izveidota personas datu aizsardzības uzraudzības iestāde: Datu valsts inspekcija. Droši vien var uzdot jautājumu: vai valstī desmit gadu laikā ir izdarīts viss, lai personas dati tiešām būtu aizsargāti? Atsevišķi notikumi pēdējā laikā liecina par pretējo. Šajā rakstā īsumā ieskicēti galvenie personas datu aizsardzības institūta attīstības posmi Latvijā, aktualizētas problēmas, kā arī tiks sniegts skatījums uz turpmākām šīs administratīvo tiesību apakšnozares attīstības perspektīvām Eiropā. ...

žurnāls / Notikums

Kad iestādes pārstāvim nav ko teikt tiesā

23. Marts 2010 /NR. 12 (607)

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments šā gada 10. martā ar spriedumu lietā Nr. SKA-34/2010 atcēla Administratīvās rajona tiesas 2009. gada 13. marta spriedumu un nolēma nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai. Ar rajona tiesas spriedumu bija atstāts spēkā Rīgas pilsētas izpilddirektora pagājušā gada lēmums aizliegt biedrībai "Daugavas Vanagi Latvijā" rīkot pasākumus 16. martā. Savukārt attiecībā uz šā gada 16. marta pulcēšanos 15. martā Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nams atcēla Rīgas pašvaldības lēmumus, ar ko tā bija aizliegusi biedrības "Daugavas Vanagi Latvijā" un biedrības "Latvijas Antifašistiskā komiteja" plānotos pasākumus. Konkrētā tiesas sēde izgaismo vairākas problēmas ne tikai pulcēšanās brīvības izpratnē, bet arī citos jautājumos. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par 16. marta leģionāru piemiņas gājiena aizliegumu

16. Marts 2010 /NR. 11 (606)

Gadu no gada 16. marts ir atceres diena sabiedrības grupai, kura piemin kritušos leģionārus. Tā organizē un piedalās piemiņas pasākumos daudzviet Latvijā. Šī sabiedrības grupa par īpaši nozīmīgu uzskata ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa, jo piemineklis simbolizē Latvijas tautas tiekšanos pēc brīvības un sava valstiskuma – vērtībām, par kurām leģionāri cīnījās. Vienas sabiedrības grupas iebildumi pret citas sabiedrības grupas uzskatiem un agresīvu pretpasākumu iespējama rīkošana nedrīkst būt par vienīgo pamatu šīs citas grupas pulcēšanās brīvības ierobežojumiem. Šādu iemeslu pulcēšanās brīvības liegšanai tiesību normas neparedz. Pulcēšanās brīvības ierobežošanas pamatā nevar būt jebkura saņemtā informācija par iespējamu pretdarbību, tajā skaitā fizisku. Pretējā gadījumā iespējama situācija, ka pretēji domājoša sabiedrības daļa (arī atsevišķi cilvēki) jebkurā gadījumā, izplatot šādu informāciju, var panākt sev vēlamu citu cilvēku pulcēšanās brīvības ierobežošanu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Procesuālās darbības izpilde ar elektronisko sakaru institūcijas starpniecību

9. Marts 2010 /NR. 10 (605)

Termins "sakaru institūcija" Administratīvā procesa likuma 43. panta ceturtajā daļā ir interpretējams plaši, ar to saprotot gan pasta komersantu, kas sniedz Pasta likumā minētos pakalpojumus, gan komersantu, kas nodrošina elektroniskā pasta pakalpojumus. Dokuments, kas nosūtīts pa elektronisko pastu bez droša elektroniskā paraksta, ir pielīdzināms neparakstītam, pa pastu nosūtītam dokumentam; šādu trūkumu var novērst, vēlāk iesniedzot parakstītu dokumentu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Ar lūguma par administratīvā akta darbības apturēšanu izskatīšanu saistītie jautājumi

23. Februāris 2010 /NR. 8 (603)

Atkārtoti iesniegtu lūgumu par administratīvā akta darbības apturēšanu tiesa neskata, izņemot, ja ir mainījušies jautājuma izlemšanai būtiskie faktiskie vai tiesiskie apstākļi. Lietā taisīts spriedums pats par sevi ir jauns apstāklis, kas dod iespēju atkārtoti iesniegt lūgumu par administratīvā akta darbības apturēšanu, jo tiesa, izskatot lietu, ir sniegusi jaunu pārsūdzētā administratīvā akta tiesiskuma izvērtējumu. Tiesības atkārtoti iesniegt lūgumu par administratīvā akta darbības apturēšanu nav atkarīgas no tā, vai ir ticis pārsūdzēts tiesas lēmums, kurā izlemts sākotnējais lūgums. Turklāt lūgumu par administratīvā akta darbības apturēšanu var iesniegt ne tikai pirmās instances tiesā, bet jebkurā procesa stadijā. Administratīvā akta darbības apturēšana nav piemērojama tikai izņēmuma gadījumos; tā ir pieļaujama ikreiz, kad ir konstatējami administratīvā akta darbības apturēšanas priekšnoteikumi. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības regulējums

9. Februāris 2010 /NR. 6 (601)

Šā raksta mērķis ir sniegt īsu un vispārīgu ieskatu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības regulējumā, kas stājās spēkā 2010. gada 1. janvārī, kā arī veicināt diskusiju par aktuāliem šā regulējuma jautājumiem un to iespējamo pilnveidošanu. Īpaši tiks akcentēta Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma (turpmāk arī – Atlīdzības likums) un citu likumu (īpaši Darba likuma un Valsts civildienesta likuma) normu savstarpējā piemērošana, attiecināmība uz pašpārvaldēm un atsevišķām "neatkarīgajām iestādēm", saturiskie jauninājumi un pārejas periodam noteikto normu īpatnības. Šo jautājumu apskatīšana literatūrā un publicistikā ir svarīga arī tādēļ, ka likuma vienveidīga interpretācija tiesās būs apgrūtināta, proti, likuma piemērošanas jautājumi vienlaikus ir pakļauti divu tiesu jurisdikcijai – gan civilprocesuālā kārtībā kā darba tiesiskais strīds, gan arī Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā kā publiski tiesisks jautājums par dienestā esošu amatpersonu. ...

Kristaps Tomsons

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Eitanāzijas institūta izpratne, nošķiršana un iedalījums

19. Janvāris 2010 /NR. 3 (598)

Eitanāzijas jautājums ir aktuāls daudzās pasaules valstīs. Pēdējo desmit gadu laikā vairākām valstīm ir izdevies pieņemt likumus, kas legalizē eitanāziju, kā arī iedzīvināt tos praksē. Vairākās Eiropas valstīs – Nīderlandē, Beļģijā, Luksemburgā, Šveicē – un divos Amerikas Savienoto Valstu štatos – Oregonā un Vašingtonā – šobrīd juridiski ir iespējams kāds no eitanāzijas veidiem. Tā rezultātā pasaulē un arī Latvijā ir krietni pieaugušas prasības pēc šī jautājuma tiesiskā regulējuma, kas dotu iespējas cilvēkiem atvieglot nomiršanu, nevis veicinātu mākslīgu cilvēka dzīves pagarināšanu. Līdz ar to rodas jautājums, vai cilvēkiem vajadzētu tikt piespiestiem palikt dzīviem un vai valsts var liegt cilvēkam izmantot viņam no dzimšanas piemītošās tiesības un brīvības. Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, ir jāaplūko eitanāzijas institūta izpratne, nošķiršana no citiem dzīvības atņemšanas veidiem un iedalījums. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Procesuāla tiesas lēmuma pārsūdzēšanas kārtība

12. Janvāris 2010 /NR. 2 (597)

Procesuāla tiesas lēmuma pārsūdzēšanas kārtība izriet no gala nolēmuma (sprieduma, lēmuma) pārsūdzēšanas kārtības. Ja par galīgo nolēmumu nav paredzēta pārsūdzība, tā nav attiecināma arī uz procesuālu lēmumu šīs lietas ietvaros. Tā kā Administratīvā procesa likums tieši noteic, ka nav pārsūdzams galīgais nolēmums par sūdzību administratīvā akta piespiedu izpildes jautājumā, nav pārsūdzams arī procesuāls lēmums par šādas sūdzības virzību. ...

Guna Paidere, Baiba Lielkalne

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Komercreģistrā nepārreģistrēto uzņēmumu papildu likvidācijas kārtība

12. Janvāris 2010 /NR. 2 (597)

Pagājušā gada nogalē spēkā stājās likums "Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā"1 (turpmāk – grozījumi), ar kuru tiek papildināta kārtība komercreģistrā nepārreģistrēto uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), filiāļu, nodaļu un pārstāvniecību (turpmāk – nepārreģistrētie subjekti) likvidācijai. Grozījumu būtība paredz nepārreģistrēto subjektu dalībniekiem (akcionāriem) un kreditoriem jauna veida tiesības – tiesības iecelt likvidatoru –, tādējādi paredzot iespēju uzsākt nepārreģistrētā subjekta likvidāciju gan pēc katra atsevišķa dalībnieka (akcionāra), gan pēc kreditora ierosinājuma. Grozījumi arī noteic, ka tie nepārreģistrētie subjekti, par kuriem interesi nebūs izrādījusi neviena to likvidācijā ieinteresētā persona, tiks izslēgti no uzņēmumu reģistra bez likvidācijas. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kaimiņš kā trešā persona būvniecības procesā

5. Janvāris 2010 /NR. 1 (596)

2006. gada 22. jūnijā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments taisīja spriedumu lietā Nr. SKA-255. Var uzskatīt, ka ar šo spriedumu Latvijas tiesvedībā atgriezās jēdziens “kaimiņu tiesības”. Šis jēdziens saistāms ar tiesībām uz īpašuma aizsardzību un tiesībām dzīvot kvalitatīvā vidē. Īpaši diskutabls jautājums ir kaimiņa subjektīvās tiesības uz savu tiesisko interešu aizskārumu. Tādējādi rakstā aplūkota jēdziena “kaimiņš” izcelsme un skaidrojumi, piemērojums būvniecības tiesiskajās attiecībās juridiskā nozīmē. Raksturotas kaimiņa tiesības iesaistīties būvniecības procesā pieņemto lēmumu apstrīdēšanā, sniedzot ieskatu kaimiņa kā trešās personas tiesību aizsardzības problēmās. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par Administratīvā procesa likuma piemērošanu administratīvā pārkāpuma lietās

15. Decembris 2009 /NR. 50 (593)

Iespēja pārsūdzēt atsevišķus procesuālus lēmumus izriet no iespējas pārsūdzēt galīgo nolēmumu. Ja par spriedumu (galīgo nolēmumu) nav paredzēta pārsūdzība, tā nav attiecināma arī uz procesuālu lēmumu lietā. Nebūtu racionāli, ja par procesuālu lēmumu būtu iespējama plašāka pārsūdzība nekā par galīgo nolēmumu, kas atrisina lietu pēc būtības. Likumā var būt paredzēts mazāks tiesību apjoms procesuāla jautājuma izskatīšanā. Administratīvo pārkāpumu lietas, kurās pārsūdzēts iestādes lēmums (administratīvais akts), Administratīvajā rajona tiesā un Administratīvajā apgabaltiesā arī pēc 2009. gada 1. janvāra izskatāmas Administratīvā procesa likumā paredzētajā kārtībā. Tikai jautājumos, kas noregulēti ar nesavienojamu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa speciālo normu, ir pamats izslēgt Administratīvā procesa likuma piemērošanu. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā nav regulēta pieteikuma par administratīvo aktu iesniegšanas kārtība Administratīvajā rajona tiesā. Tāpēc par pieteikuma pieņemšanu Administratīvajā rajona tiesā administratīvā pārkāpuma lietā lemjams saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 190. un turpmākajiem pantiem. Tostarp šādās lietās, kā jebkurā administratīvajā lietā, pieaicināms atbildētājs. ...

...

8

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

STUDENTA VĀRDS

Rubrika

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Priekšvārds

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Grāmatas

Lekcijas

Periodika

Prakses materiāli

Mūsu autors

Tiesību nozare

Administratīvās tiesības un proc...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Dzīvnieku aizsardzība

Tiesu darba organizācija

Policijas tiesības

Valsts un baznīca

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu apstrāde

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Interešu pārstāvība

E-lieta

Pacientu tiesības

Sankcijas

Militārās tiesības

Trauksmes celšana

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

30. Aprīlis 2024

Nr 18/19 (1336/1337)

saturs abonēt

e-žurnāls