Tiesību nozaru katalogs – Jurista Vārds

Par notiekošo tiesas zālē: tiesu runa lietas dalībnieku un tiesnešu izpildījumā

21. Jūnijs 2016 /NR. 25 (928)

Oratori – no sendienām līdz mūsdienu politiķiem Jau antīkajā pasaulē lielā cieņā bija māksla skaisti runāt, par to liecina grieķu literatūras piemineklis Homēra "Iliāda". Tajā stāstīts, ka Foinīkam, kuram Pēlejs uztic audzināšanā savu dēlu Ahileju, uzdots iemācīt prasmi runāt un būt labam karotājam. Drīz vien radās nepieciešamība pēc daiļrunības teorijas, kuru senajā Grieķijā sauca par retoriku. Tās aizsākumi meklējami Sirakūzās, ...

Dana Rone

žurnāls / Numura tēma

Gatavojoties runāt tiesā

21. Jūnijs 2016 /NR. 25 (928)

Tiesu runas stils gadsimtu gaitā un atkarībā no valsts ir būtiski mainījies. Ir bijuši laiki, kad uzvaru tiesā varēja nodrošināt skaista un pārliecinoša runa.1 Ir bijuši laiki, kad tiesu runas ilgums un poētisms ir ticis vērtēts kā īpaša talanta izpausme.2 Turpretim mūsdienās veiksmi tiesvedībā primāri nodrošina juridisko normu un tiesu prakses pārzināšana. Laba un strukturēta tiesu runa ir uzvaru papildinošs palīglīdzeklis, bet noteikti ne vienīgais talants, ar kuru ierasties uz tiesas sēdi. ...

Ruta Vītiņa

žurnāls / Numura tēma

Runāt, lai pārliecinātu...

21. Jūnijs 2016 /NR. 25 (928)

Aktiera un jurista darbā ir daudz kopīga. Kā vieniem, tā otriem noteiktā brīdī jāspēj koncentrēties, neskatoties uz satraukumu, nogurumu vai sliktu pašsajūtu. Kā aktierim jāpārvalda teksts, tā arī juristam jāzina visi lietas fakti un jāiedarbojas uz savu partneri, jāpārliecina auditorija par savu taisnību. Šajā rakstā ir akcentētas dažas pamatlietas, ko būtiski ņemt vērā katram juristam, gatavojoties tiesu runai. ...

Inga Putra

žurnāls / Numura tēma

Tiesu runas kvalitāte – būtisks jurista profesionalitātes rādītājs

21. Jūnijs 2016 /NR. 25 (928)

Neskatoties uz to, ka likumdevējs no 2013. gada 1. janvāra par prioritāru administratīvo lietu izskatīšanas procesu noteicis rakstveida procesu, rajona tiesā, skatot lietas pirmajā instancē, ne mazāk kā 2/3 no visām lietām tiek izskatītas mutvārdu procesā – gan pēc tiesas iniciatīvas, gan pēc pieteicēja vai trešās personas lūguma. Šajā rakstā gribētu padalīties ar savām personiskajām atziņām par kvalitatīvas tiesu runas pamatprincipiem no mana kā tiesneses – klausītājas redzesloka. ...

žurnāls / Numura tēma

Kā runāt tiesas zālē

21. Jūnijs 2016 /NR. 25 (928)

Neskatoties uz to, ka mutvārdu process mūsdienu tiesā ir kļuvis retāks (un tā proporcionalitāte līdz ar augstāku tiesas instanci attiecīgi sarūk), tas tomēr veido sabiedrības standarta priekšstatu par tiesas spriešanas procesu: askētiski lietišķa tiesas zāle (ar paaugstinājumu), fonā pie sienas Latvijas ģerbonis, bargs un vērīgs tiesnesis mantijā ar apzeltītu ķēdi, kurš klausās lietas dalībnieku teiktajā un kaut ko ik pa laikam pajautā un pieraksta. ...

Dina Gailīte

žurnāls / Intervija

Latvijas tiesību zinātnei nepieciešamas fundamentālas reformas

14. Jūnijs 2016 /NR. 24 (927)

Ineta Ziemele ir ne vien tiesnese ar pieredzi Eiropas Cilvēktiesību tiesā un šobrīd – Satversmes tiesā, bet arī ilggadēja augstskolu pasniedzēja un tiesību zinātniece. Tieslietas I. Ziemele ir studējusi Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē, Lundas Universitātes Juridiskās fakultātes Raula Valenberga institūtā Zviedrijā, Orhūsas Universitātē Dānijā, kā arī Kembridžas Universitātē Lielbritānijā (tur arī 1999. gadā ieguvusi doktora grādu), savukārt mācībspēka statusā darbojusies LU Juridiskajā fakultātē un Lundas Universitātes Raula Valenberga institūtā, kā arī Rīgas Juridiskajā augstskolā, kur arī šobrīd ir profesores statusā. Par iemeslu šai sarunai kalpo I. Ziemeles darbība Eiropas Universitātes institūta (EUI) Zinātnes padomē, kas viņu mudinājusi uz samērā asām pārdomām par nepieciešamajām strukturālajām reformām kā Latvijas tiesību zinātnes veiksmīgas attīstības nosacījumu. Tieši šogad aprit 40 gadi, kopš izveidots EUI. Jāatzīmē arī, ka šajā augstskolā šobrīd studē vairāki Latvijas jaunie zinātnieki, turklāt šeit jau aizstāvēti arī vairāki zinātniskie grādi (tai skaitā doktora grādu tiesību zinātnēs EUI ieguvusi kādreizējā JV tieslietu redaktore Ilze Dubava). ...

Klāvs Sedlenieks

žurnāls / Numura tēma

Dzimtes problēma nebeidzas ar anatomisko formu

7. Jūnijs 2016 /NR. 23 (926)

Baibas Rudevskas sagatavotā Stambulas konvencijas ietekmes "juridiskā analīze" tikai daļēji ir juridiska. Samērā liela daļa tajā veltīta sociālzinātnisku jautājumu cilāšanai, cita starpā daudz uzmanības pievēršot dzimtes jēdzienam. Tā kā dzimtes aspekti (ko Rudevska tekstā, tiesa, ne visai konsekventi sauc par gender) ir būtiska sociālās un kultūras antropoloģijas joma, tad pievērsīšu uzmanību tikai šim jautājumam, atstājot citus, no akadēmiskā viedokļa ne mazāk problemātiskus aspektus, citai reizei. ...

Joanna Banasjuka

žurnāls / Numura tēma

Atsevišķu Stambulas konvencijas noteikumu kritiska analīze Polijas tiesību gaismā

7. Jūnijs 2016 /NR. 23 (926)

1. Vispārējas piezīmes1 Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (turpmāk – konvencija) vēl tās radīšanas gaitā izraisīja daudz pretrunīgu vērtējumu. Kā atzīmēja Polijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs, "zināms skaits valstu nebija apmierinātas ar konvencijas tekstu, kas nebija apspriests tādā garā, lai panāktu pēc iespējas plašāku konsensu".2 Šķiet, ka šo līgumslēdzēju pušu ...

Edgars Oļševskis

žurnāls / Numura tēma

Vai no Stambulas konvencijas izriet valsts pienākums atzīt viendzimuma laulības

7. Jūnijs 2016 /NR. 23 (926)

Stambulas konvencijas pamatā ir nepārprotams uzstādījums par to, ka jebkāda vardarbība pret sievietēm ir jāizskauž un galvenais veids, kā to panākt, ir nodrošināt sieviešu un vīriešu līdztiesību de iure un de facto. Turklāt ir svarīgi, ka, novēršot vardarbību uz dzimuma pamata, tiek pasargāti arī bērni un vīrieši. Bērnu tiesību aizsardzība ir prioritārs cilvēktiesību jautājums, un Stambulas konvencija aizsargā tos ne vien kā vardarbības upurus, bet arī kā lieciniekus. Atzīstot, ka arī vīrieši mēdz būt pakļauti vardarbībai uz dzimuma pamata, Stambulas konvencija aizsargā arī šī dzimuma pārstāvjus. ...

Aleksejs Dimitrovs

žurnāls / Numura tēma

Stambulas konvencijas parakstīšana: īss komentārs

7. Jūnijs 2016 /NR. 23 (926)

Šķiet, pirmoreiz Latvijas vēsturē kāda starptautiskā līguma parakstīšana izraisījusi tik dzīvu viedokļu apmaiņu, kā tas ir noticies ar Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (turpmāk – Stambulas konvencija).1 Ministru kabineta sēdes protokolā atzīmēts divu ministru atšķirīgais viedoklis.2 Tieslietu ministrija pasūtījusi un publiskojusi juridisko analīzi "Par Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu iespējamo ietekmi uz Latvijas tiesību sistēmu".3 Savukārt Labklājības ministrija publiskojusi savu atzinumu.4 Autors lielā mērā piekrīt Labklājības ministrijas atzinumā norādītajam, taču savā komentārā vēlas papildināt diskusiju ar dažiem elementiem. ...

Kristaps Tamužs

žurnāls / Numura tēma

Divas jūnija tēzes par Stambulas konvenciju

7. Jūnijs 2016 /NR. 23 (926)

Rakstā ļoti shematiskā un vienkāršotā veidā aplūkoti divi, autoraprāt, būtiski apsvērumi, kas varētu būt noderīgi diskusijā saistībā ar Latvijas iespējamo pievienošanos Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (turpmāk – Stambulas konvencija). ...

Katrīna Kaktiņa

žurnāls / Numura tēma

Stambulas konvencijas un Satversmes harmoniskā saskaņa

7. Jūnijs 2016 /NR. 23 (926)

Kā daļa sabiedrības to formulē publiskajā telpā – pieņēmu izaicinājumu izlasīt t.s. Stambulas konvenciju (2011. gada 11. maija Eiropas Padomes konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu, turpmāk – konvencija).1 Visu. Vienā no oficiālajām Eiropas Padomes un līdz ar to konvencijas teksta valodām. ...

Kristīne Dupate

žurnāls / Numura tēma

Konvencija atbilst Satversmei un Latvijas tiesību sistēmai

7. Jūnijs 2016 /NR. 23 (926)

Iesākumā, vēlētos norādīt, ka līdz šim diskusija publiskajā telpā ir notikusi "nevienlīdzīgi" pēc būtības. Viena puse pauž viedokli, kamēr otra to "atspēko" ar juridiskiem argumentiem. Kvalitatīva un vienlīdzīga juridiskā diskusija ir iespējama tikai tādā gadījumā, ja abas puses savu nostāju pamato ar juridiskiem argumentiem. Ņemot vērā minēto, vēlētos norādīt uz tiem būtiskākajiem konvencijas aspektiem, attiecībā uz kuriem Tieslietu ministrija pauž juridiski nepamatotu viedokli. Proti, jēdziena "diskriminācija" saturu un tiesību doktrīnā nostiprināto pieeju diskriminācijas izskaušanai, jēdzienu "dzimte" un "dzimums" saturu un savstarpējo saistību, jēdzienu "laulība" un "ģimene" saturu, kā arī Stambulas konvencijas tvērumu. ...

Baiba Rudevska

žurnāls / Numura tēma

Nepateiktais par Stambulas konvenciju

7. Jūnijs 2016 /NR. 23 (926)

Lielākā daļa lasītāju pēdējā mēneša laikā droši vien ir pamanījusi un pat sekojusi līdzi dažādām diskusijām par un ap Eiropas Padomes Konvenciju Nr. 210 par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu1 (turpmāk – Stambulas konvencija). Nebūs pārspīlēts, ja teiksim, ka šī laikam ir vienīgā konvencija, kura Latvijā ir izraisījusi tik plašas un asas diskusijas. No vienas puses, diskusijas un domu apmaiņa ļauj mums attīstīties un iet tālāk, taču, no otras puses, tas attiecas tikai uz konstruktīvām un korektām diskusijām, jo tikai to rezultātā var nonākt pie patiesības izpratnes. Jācer, ka šis "Jurista Vārda" numurs pacels līdzšinējās diskusijas augstākā un pēc būtības saturīgākā līmenī. ...

Zigmunds Dundurs

žurnāls / Numura tēma

Konvencija pieprasa sistēmu vardarbības apkarošanai

7. Jūnijs 2016 /NR. 23 (926)

2011. gadā tika atvērta parakstīšanai Eiropas Padomes Konvencija par vardarbību pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (The Council of Europe Convention on preventing and combating violence against women and domestic violence) (turpmāk – Stambulas konvencija). ...

Inga Reine

žurnāls / Numura tēma

Dažas piezīmes par Stambulas konvenciju

7. Jūnijs 2016 /NR. 23 (926)

Atsaucoties uz "Jurista Vārda" redakcijas aicinājumu, es šajā rakstā piedāvāšu dažas personīga rakstura piezīmes par Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (turpmāk – Stambulas konvencija) tapšanas procesu un būtību. Ņemot vērā, ka es, visticamāk, esmu vienīgā Latvijas eksperte, kura, kaut arī nepārstāvot Latviju,1 klātienē piedalījās Stambulas konvencijas izstrādē no sākuma līdz praktiski beigām,2 šajā epistulārā žanra darbā atļaušos nedaudz atkāpties no klasiskā juridiskā rakstā izmantojamās metodikas, piedāvājot dažus personīga rakstura novērojumus, kam esmu pirmavots. Jebkurā gadījumā es aicinu ikvienu, kam interesē šīs konvencijas tapšanas process, kā arī nodoms (tai skaitā par konvencijas izstrādes procesā piedāvātajām redakcijām), sazināties ar Eiropas Padomes sekretariātu (tai skaitā Ministru vietnieku komitejas sekretariātu, CAHVIO sekretariātu, CDDH sekretariātu, kā arī Eiropas Padomes Līgumu biroju).3 ...

Inga Bite

žurnāls / Numura tēma

Stambulas konvencija neaizsargā sievietes

7. Jūnijs 2016 /NR. 23 (926)

1. Diskusijas fokuss Līdzšinējās publiskajās diskusijās par Eiropas Padomes konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (turpmāk – konvencija) reti ir gadījies dzirdēt atsauces uz konkrētām konvencijas normām. Tiek diskutēts vispārīgi par to, cik izplatīta ir vardarbība pret sievietēm, cik vājas un nespējīgas sevi aizsargāt ir sievietes un cik nevarošas viņas ir pieņemt konkrētus lēmumus un rīkoties, ...

Jūlija Stepaņenko

žurnāls / Numura tēma

Konvencija Latvijai nav nepieciešama

7. Jūnijs 2016 /NR. 23 (926)

Gudri ļaudis mēdz teikt: kas der visam, neder nekam. Domāju, ka tāpat būs ar Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (turpmāk – konvencija). Bez juridiskā aspekta, kas ietver vairākus pasākumus, kurus Latvija brīvprātīgi, bez starptautisku saistību uzņemšanās turpina pilnveidot nacionālās likumdošanas līmenī,1 konvencijas saturā ir arī ideoloģiskie uzdevumi veikt sabiedrības apziņas transformāciju, pamatojoties uz ideju par to, ka "vardarbība pret sievietēm ir strukturāla un ka tā liecina par vēsturiski izveidojušos sieviešu un vīriešu varas nevienlīdzīgu sadalījumu".2 ...

Inese Lībiņa-Egnere

žurnāls / Numura tēma

Konvencijas mērķis – nepieļaut vardarbību pret sievietēm

7. Jūnijs 2016 /NR. 23 (926)

Viens no nozīmīgākajiem starptautiskajiem dokumentiem sieviešu līdztiesības nodrošināšanas jomā ir ANO 1979. gada Konvencija par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu, kura Latvijai ir saistoša kopš 1992. gada 14. maija. Konvencijas dalībvalstis, tostarp Latvija, apņēmušās veikt visus attiecīgos pasākumus nolūkā izmainīt vīriešu un sieviešu izturēšanās sociālos un kultūras modeļus, lai panāktu aizspriedumu izskaušanu, paražu un visas citas prakses likvidēšanu, kas pamatojas uz ideju par viena dzimuma nepilnvērtību vai pārākumu vai vīriešu un sieviešu stereotipisko lomu. Savukārt Eiropas Padome kā Eiropas vadošā starptautiskā cilvēktiesību organizācija jau kopš 1990. gada ir virzījusi vairākas iniciatīvas, lai veicinātu sieviešu aizsardzību pret vardarbību. Valstu ziņojumi, pētījumi un aptaujas atklāja šīs problēmas plašo mērogu Eiropā un to, cik dažāda ir Eiropas valstu rīcība cīņai pret vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē. Bija skaidrs, ka ir nepieciešams vienots tiesiskais standarts, lai pastiprinātu un nodrošinātu visā Eiropā vienāda līmeņa aizsardzību pret vardarbību ģimenē. ...

Dzintars Rasnačs

žurnāls / Numura tēma

Latvija var apkarot vardarbību arī bez Stambulas konvencijas

7. Jūnijs 2016 /NR. 23 (926)

Lai gan liela daļa Stambulas konvencijā minēto lietu ir atbalstāmas, tajā ietverti arī vairāki aspekti, kuru dēļ Tieslietu ministrija neatbalstīja konvenciju kopumā. ...

Tieslietu ministrija

žurnāls / Numura tēma

Tieslietu ministra un vides un reģionālās aizsardzības ministra atšķirīgais viedoklis

7. Jūnijs 2016 /NR. 23 (926)

Ministru kabinetam 2016. gada 10. maijā pieņemot zināšanai Labklājības ministrijas sagatavoto konceptuālo ziņojumu "Par Latvijas pievienošanos Eiropas Padomes Konvencijai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu", atbalstot Latvijas pievienošanos šai konvencijai un pilnvarojot labklājības ministru Jāni Reini parakstīt konvenciju ar nosacījumu, ka līdz ar konvencijas parakstīšanu Latvija pievieno deklarāciju, ka Latvijas Republika piemēros Konvenciju atbilstoši Latvijas Republikas Satversmē noteiktajiem principiem un noteikumiem, vienlaikus divi valdības locekļi – tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kaspars Gerhards – saskaņā ar Ministru kabineta kārtības ruļļa 193. punktu pievienoja valdības sēdes protokolam savu atšķirīgo viedokli: ...

Tiesībsargs

žurnāls / Numura tēma

Stambulas konvencija  – Latvijas solījums ANO un iekšzemes spēles

7. Jūnijs 2016 /NR. 23 (926)

Latvijas Republikas tiesībsarga Jura Jansona paziņojums presei un pozīcija Ministru kabineta 2016. gada 10. maija sēdē, kurā tika izskatīts jautājums par Latvijas pievienošanos Stambulas konvencijai: "Valsts jau šobrīd starptautiskajiem partneriem ir apliecinājusi savu gatavību pievienoties Stambulas konvencijai. Šāda valsts apņemšanās pausta šī gada janvārī ANO Cilvēktiesību padomes Vispārējā periodiskā pārskata darba grupas 24. sesijā, ...

Ārlietu ministrija

žurnāls / Numura tēma

Par informatīvo ziņojumu “Par 2011. gada 11. maija Eiropas Padomes konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu ietekmi uz Latvijas Republikas normatīvo aktu sistēmu”

7. Jūnijs 2016 /NR. 23 (926)

Ārlietu ministrija ir izskatījusi Tieslietu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par 2011. gada 11. maija Eiropas Padomes konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu ietekmi uz Latvijas Republikas normatīvo aktu sistēmu" (turpmāk – ziņojums) un Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektu un izsaka šādus iebildumus: 1. Saskaņā ar 2016. gada 2. februāra Ministru kabineta sēdes ...

Tieslietu ministrija

žurnāls / Numura tēma

Par Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu iespējamo ietekmi uz Latvijas tiesību sistēmu

7. Jūnijs 2016 /NR. 23 (926)

2008. gada 10. decembrī Eiropas Padomes (turpmāk – EP) Ministru komiteja pieņēma darbības plānu (terms of reference) par ad hoc Komiteju par vardarbības pret sievieti un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (CAHVIO).1 2011. gada 6.-7. aprīlī EP Ministru komiteja savā 1111. sanāksmē pieņēma Stambulas konvenciju, pirmo reizi EP konvenciju pieņemšanas vēsturē2valstīm nebalsojot, un atvēra to parakstīšanai Ministru komitejas 121. sesijā ...

Labklājības ministrija

žurnāls / Numura tēma

Par Latvijas pievienošanos Eiropas Padomes Konvencijai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu

7. Jūnijs 2016 /NR. 23 (926)

Fragmenti no Labklājības ministrijas sagatavotā konceptuālā ziņojuma "Par Latvijas pievienošanos Eiropas Padomes Konvencijai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu", kas Valsts sekretāru sanāksmē tika pieteikts 2015. gada 26. novembrī, bet Ministru kabinetā (MK) izskatīts un atbalstīts 2016. gada 10. maijā, valdībai vienlaikus lemjot par Latvijas pievienošanos konvencijai un pilnvarojot labklājības ministru Jāni Reini parakstīt konvenciju ar deklarāciju, ka Latvijas Republika piemēros konvenciju atbilstoši Latvijas Republikas Satversmē noteiktajiem principiem un noteikumiem Labklājības ministrijas konceptuālo ziņojumu veido šādas sadaļas: Konceptuālā ziņojuma kopsavilkums; Situācijas izklāsts; Piedāvātais risinājums, tā ietekme uz problēmas risināšanu; Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu; 1. pielikums. Vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē izplatība un sekas; 2. pielikums. Vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē problemātikas aktualizācija starptautiskajos dokumentos; 3. pielikums. Latvijas starptautiskās saistības vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanas jomā; 4. pielikums. Stambulas konvencijas izstrādes vēsture un būtība; 5. pielikums. Vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē mazināšanas politiku regulējošie dokumenti Latvijā; 6. pielikums. Piedāvātā risinājuma sākotnējais ietekmes izvērtējums; 7. pielikums. Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu; 8. pielikums. Paskaidrojošais ziņojums – Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu; 9. pielikums. Stambulas konvencijas atbilstības tabula; 10. pielikums. Prioritāri veicamie grozījumi normatīvajos aktos. Labklājības ministrijas konceptuālā ziņojuma pilns teksts pievienots MK 2016. gada 10. maijā sēdes protokolam mājaslapā mk.gov.lv. ...

Vija Kalniņa

žurnāls / Numura tēma

Stambulas konvencija tuvplānā

7. Jūnijs 2016 /NR. 23 (926)

2016. gada 18. maijā Latvija parakstīja Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb plašāk zināmu kā Stambulas konvenciju. Stambulas konvencija sabiedrībā raisīja plašas diskusijas, uzsvaru pat vairāk liekot nevis uz konvencijas mērķi – vardarbības pret sievietēm novēršanu un mazināšanu, bet gan citiem jautājumiem, ko raisījusi dažu konvencijā ietverto noteikumu interpretācija. Lai arī Latvija konvenciju ir parakstījusi, paredzams, ka līdz konvencijas ratificēšanai sabiedrībā diskusija par konvencijas saturu, nepieciešamību, ieguvumiem un pat iespējamiem zaudējumiem turpināsies. Tāpēc žurnāls "Jurista Vārds" ir veltījis vienu numuru diskusijas atspoguļošanai, piedāvājot iepazīties ar politiķu, juristu un citu ekspertu viedokļiem gan par konvencijas saturu, gan arī tās sekām un nozīmi Latvijas sabiedrībai. Žurnāla "Jurista Vārds" lasītājiem tiek piedāvāts secīgi iepazīties ar tiesību politikas dokumentiem, politiķu viedokļiem un juristu veikto juridisko analīzi. Bet pirms diskusijas īsumā sniedzam informāciju par Stambulas konvenciju, tās attīstības vēsturi un mērķiem, kā arī par valstīm, kuras ir parakstījušas konvenciju un veikušas kādas atrunas vai deklarācijas. Papildus tam žurnāls "Jurista Vārds" sniedz ieskatu Valsts policijas apkopotajos statistikas datos un būtiskākajos Eiropas Savienības Cilvēktiesību aģentūras 2014. gada pētījuma secinājumos. ...

Juris Janums

žurnāls / Informācija

Krievijas Federācija – atbildētāja vairākās ar Krimas aneksiju saistītās investīciju pretenzijās

17. Maijs 2016 /NR. 20 (923)

Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Tirdzniecības un attīstības konferences (UNCTAD) informācija1 liecina, ka, pamatojoties uz 1998. gada 27. novembra Krievijas Federācijas valdības un Ukrainas Ministru kabineta līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību2 un vadoties no ANO Starptautisko tirdzniecības tiesību komisijas noteikumiem (UNCITRAL),3 Pastāvīgajā arbitrāžas tiesā Hāgas Miera pilī pret Krievijas Federāciju no Ukrainas investoriem 2015. gadā iesniegtas sešas investīciju pretenzijas saistībā ar Krimas aneksiju. ...

Edgars Oļševskis

žurnāls / Numura tēma

Judikatūra un precedentu tiesības

10. Maijs 2016 /NR. 19 (922)

Konceptuāli precedentu tiesības per se nav pretrunā ar tiesiskumu, ja attiecīgajā tiesību sistēmā mācība par tiesību avotiem ir zinātniski pamatota, tiesību normas ir pietiekami kazuistiskas, turpretim tiesnešiem piemīt kapacitāte un drosme atkāpties no iepriekšējiem spriedumiem taisnīguma labad, pilnvērtīgi pamatojot savu nostāju. Rakstā autors aplūko precedentu tiesību un judikatūras lomu atkarībā no konkrētas valsts tiesību un demokrātijas tradīcijām vispārējo tiesību principu kontekstā. ...

Darijus Beinarovičs, Milda Vaiņute

žurnāls / Numura tēma

Īss apskats par tiesību avotiem Lietuvā

10. Maijs 2016 /NR. 19 (922)

Avots tiesību doktrīnā saprotams materiālajā un formālajā ziņā. Materiālajā ziņā tiesību avots ir sabiedrības ekonomiskie, sociālie, ētiskie, reliģiskie, ideoloģiskie, kultūras un citi faktori, kas nosaka tiesību normu saturu un palīdz noteikt to nozīmi. Tātad materiālie tiesību avoti ir svarīgi tiesību izziņas procesā. Formālajā ziņā tiesību avots ir ārējā spēkā esošo un saistošo tiesību principu un normu izteiksmes forma, tā ir juridiska rakstura informācija, kas palīdz izpaust tiesību principus un normas. ...

Anita Zikmane

žurnāls / Numura tēma

Judikatūras noturība: tiesība uz taisnīgu tiesu

10. Maijs 2016 /NR. 19 (922)

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) ir secinājusi, ka neargumentēta atkāpšanās no judikatūras kā konsekventu nolēmumu kopas par konkrētas normas interpretāciju un piemērošanu ir pamats apšaubīt tiesību uz taisnīgu tiesu ievērošanu konkrētajā procesā. Sev atvēlētās "Jurista Vārda" rindas vēlos veltīt šī secinājuma izvērsumam ECT judikatūrā un risinājumiem dažos piemēros. ...

Diāna Apse

žurnāls / Numura tēma

Stabila judikatūra nav mūžīga

10. Maijs 2016 /NR. 19 (922)

Jēdziens "judikatūra" nav E. Levita jaunieviests, kā tas praksē tiek bieži uzsvērts, bet gan atkalieviests jeb reintegrēts Latvijas tiesiskajā domā. Kā juridisks jēdziens, kura jēga pielīdzināma mūsdienu izpratnei, judikatūra tiek lietota vācbaltu juristu darbos 1936./37. gadā un agrāk. Latvijas teritorijā judikatūra kļuvusi par nozīmīgu tiesību avotu jau kopš Livonijas perioda. Īpaša nozīme judikatūrai ir bijusi tirdzniecības tiesībās, kas veidojušās uz tirgotāju paražu pamata. Judikatūra šeit bija palīgavota statusā, de facto tai piemita saistoša avota spēks. Zviedru laikos tās kā palīgavota loma tika kavēta. ...

Gundega Miķelsone

žurnāls / Numura tēma

Latvijas vispārējās jurisdikcijas tiesu judikatūras saistošais spēks

10. Maijs 2016 /NR. 19 (922)

Viens no fundamentāliem tiesību piemērošanas teorētiskajiem aspektiem ir mācība par tiesību avotiem un to veidiem. Vislielāko zinātnieku uzmanību izpelnījušies tiesu un tiesnešu radītie tiesību avoti, kā judikatūra un tiesnešu tiesības, to saistošais spēks un vieta nacionālajā tiesību avotu sistēmā. Tiesu nolēmumu analīze ļauj secināt, ka praksē tiesību piemērotāju attieksme pret iepriekšējos nolēmumos paustajām atziņām ir pat radikāli atšķirīga – dažkārt iepriekšējos nolēmumos ietvertās atziņas tiek ignorētas, bet citkārt piemērotas pat kā vispārsaistošs tiesību avots. Šāda dažādība pārkāpj ikvienas personas tiesības uz taisnīgu tiesu, tādēļ demokrātiskā tiesiskā valstī nav pieļaujama. ...

Dace Šulmane

žurnāls / Numura tēma

Kur “ievietot” judikatūru – tiesību avotu iedalījuma dilemma

10. Maijs 2016 /NR. 19 (922)

Daudzi diskusiju temati Latvijas tiesību zinātnē un praksē, gluži tāpat kā politikā, savu aktualitāti iegūst cikliski. Piemēram, tieslietu politikā "karstākās" pēdējo mēnešu aktualitātes ir apzīmējamas ar atslēgvārdiem "maksātnespēja", "nekustamais īpašums", "valsts drošība". Tiesību zinātnē šis cikliskums ir daudz lēnāks: nepieciešams ilgāks laiks jauno zinātnes atziņu aprobēšanai, diskusijām konferencēs un rakstu tapšanai. Tiesību avotu teorētiskās izpētes laukā Latvijā, šķiet, izveidojies "aptuvenas piecgades cikls". Tās aizsākums rodams visiem jurisprudenci studējušajiem labi zināmajā rakstu krājumā "Mūsdienu tiesību teorijas atziņas" (1999), kurā ir atrodams Jura Jelāgina raksts "Tiesību pamatavoti". Minēto problemātiku jaunā līmenī pacēlusi Daiga Rezevska ar savu fundamentālo disertāciju (2004) un grāmatu "Vispārējo tiesību principu nozīme un piemērošana" (2005, 2015), kam sekoja inovatīvais Gintas Sniedzītes promocijas darbs (2011) un grāmata "Tiesnešu tiesības" (2013). Diāna Apse promocijā aizstāvējusi publikāciju kopu "Tiesību palīgavotu mijiedarbības aspekti" (2013). Pagājušajā gadā tiesību avotu teorētiskā pētniecība Latvijā ieguvusi jaunas aprises, pateicoties Gundegas Miķelsones aizstāvētajai disertācijai "Judikatūras nozīme Latvijas kā demokrātiskas tiesiskas valsts tiesiskajā sistēmā". Šajā žurnāla numurā Dr. iur. G. Miķelsone piedāvā savu skatījumu uz judikatūras kā tiesību avota izpratni gan no teorētiskā, gan no praktiskā aspekta. ...

Dace Šulmane

žurnāls / Intervija

Tiesu izpildītāji ir daļa no ekonomiskās attīstības ķēdes

8. Marts 2016 /NR. 10 (913)

Starptautiskā tiesu izpildītāju savienība (l"Union internationale des huissiers de justice) jeb UIHJ ir viena no pasaulē pirmajām lielākajām un arī aktīvākajām juristu organizācijām mūsdienās. Tās prezidente Fransuāza Andrio (Françoise Andrieux) apmeklēja Rīgu pagājušā gada decembrī, lai piedalītos Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes (LZTIP) un Tieslietu ministrijas rīkotā starptautiskā seminārā, kā arī lai iepazīstinātu ar 2015. gada vasarā apstiprināto Pasaules izpildes kodeksu (Global Code of Enforcement), kas tapis vairāku gadu darba rezultātā. F. Andrio sarunā ar "Jurista Vārdu" plašāk pastāstīja par viņas vadīto organizāciju kopumā, par Pasaules izpildes kodeksu, kā arī iepazīstināja ar tiesu izpildītāja darba specifiku Francijā. ...

Sandis Bērtaitis

žurnāls / Domu mantojums

Tiesību formālisma krusttēvs: ASV Augstākās tiesas tiesnesis Skalija