Tiesību nozaru katalogs: Civiltiesības un process – Jurista Vārds

Civiltiesības un process

žurnāls / Tiesību prakse

Kapitālsabiedrības vadības un pārstāvības funkciju robežas

28. Februāris 2012 /NR. 9 (708)

Tiesa uzskata, ka kapitālsabiedrības valdes locekļa pienākumi atbilstoši Komerclikuma 221. panta pirmajai daļai ir vadīt un pārstāvēt sabiedrību. Savukārt remontdarbu un citu strādnieka darbu veikšana pēc savas būtības neietilpst kapitālsabiedrības vadības vai pārstāvības funkcijās. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Vai SIA īpašniekam un valdes loceklim ar sevi kā darbinieku ir jāslēdz darba līgums

28. Februāris 2012 /NR. 9 (708)

Lietā pēc būtības ir strīds par to, vai SIA ".." bija pienākums slēgt ar E.B. darba līgumu par autovadītāja pienākumu pildīšanu, neraugoties uz to, ka minētā persona vienlaikus bija arī SIA ".." īpašnieks un valdes loceklis. ...

žurnāls / Numura tēma

Vai valdes loceklis vienlaikus var būt arī grāmatvedis, pārdevējs, apkopējs

28. Februāris 2012 /NR. 9 (708)

Dalībai šā speciālā numura diskusijā piekrita arī divas no līdzšinējām JV autorēm, kuras jau iepriekš savās publikācijās ir analizējušas ar kapitālsabiedrību valdes locekļiem saistītus jautājumus. Proti, ZAB "BORENIUS" vecākā juriste, RSU doktorante, Ilgtspējas indeksa darba vides eksperte Mg.iur. SIGITA KRAVALE (sk. arī: Kapitālsabiedrības valdes loceklis nav darbinieks, JV, 12.05.2009., Nr. 19) un zvērināta advokāte, ZAB BDO Zelmenis & Liberte partnere LL.M. VITA LIBERTE (sk. arī: Tiesiskās attiecības starp kapitālsabiedrību un valdes locekli, JV, 10.03.2009., Nr. 10). ...

Irēna Kalniņa

žurnāls / Numura tēma

Par valdes locekļa nodarbinātības formu un garantijām

28. Februāris 2012 /NR. 9 (708)

Atbilstoši Komerclikuma 209. pantam sabiedrības pārvaldes institūcijas ir dalībnieku sapulce un valde, kā arī padome (ja tāda ir izveidota). Šobrīd ir aktuāls jautājums ne tikai par valdes locekļa nodarbinātības formu, bet arī par valdes locekļa garantijām. ...

Aigars Strupišs

žurnāls / Numura tēma

Tiesas spriedumu komentāri: par valdes locekli kā darbinieku

28. Februāris 2012 /NR. 9 (708)

Atsaucoties "Jurista Vārda" redakcijas aicinājumam, šajā rakstā pausts autora viedoklis un komentāri1 par divos Administratīvās rajona tiesas spriedumos (abi stājušies likumīgā spēkā un publicēti šī žurnāla rubrikā "Tiesību prakse/Nolēmumi") paustajām tēzēm par komercsabiedrību valdes locekli kā darbinieku. ...

Jānis Kārkliņš

žurnāls / Numura tēma

Par valdes locekļa tiesisko statusu

28. Februāris 2012 /NR. 9 (708)

Komerclikuma1 221. pants nosaka, ka valde ir sabiedrības izpildinstitūcija, kura vada un pārstāv sabiedrību. Sabiedrības vadīšana ietver organizatoriskus pasākumus komercdarbības norises nodrošināšanai, t. sk. darbību atbilstoši likuma prasībām, uzskaites nodrošināšanu, rīkojumu izdošanu u. tml. (vadīšanas funkcija), kā arī juridiska rakstura darbības tiesiskajās attiecībās ar trešajām personām (pārstāvības funkcija). Praksē ir grūti definēt ...

žurnāls / Numura tēma

Komercsabiedrību amatpersonu tiesiskais statuss atalgojuma kontekstā

28. Februāris 2012 /NR. 9 (708)

Lai arī jautājumi, kas saistīti ar Civillikumā, Komerclikumā vai Darba likumā ietverto normu piemērošanu, nav Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) kompetencē, ievērojot likuma "Par nodokļiem un nodevām" 18. panta pirmās daļas 2. punktā noteikto, VID kā nodokļu administrācijas pienākums ir kontrolēt nodokļu, nodevu, kā arī citu valsts noteikto maksājumu aprēķināšanas un maksāšanas pareizību un atbilstoši minētā likuma 18. panta pirmās daļas 4. punktā noteiktajam piemērot sankcijas nodokļu (nodevu) likumu pārkāpējiem, pamatojoties uz likumiem un Ministru kabineta noteikumiem. VID viedoklis uz diskusijas jautājumiem sniegts, ņemot vērā VID kompetenci un nodokļu maksātājiem likuma "Par nodokļiem un nodevām" 15. panta pirmajā daļā noteiktos vispārīgos pienākumus – aprēķināt maksājamo (iemaksājamo) nodokļu summas un noteiktajā termiņā un pilnā apmērā nomaksāt nodokļus un nodevas. ...

žurnāls / Numura tēma

Darba inspekcija katru gadījumu vērtē individuāli

28. Februāris 2012 /NR. 9 (708)

Tā kā saskaņā ar Valsts darba inspekcijas likuma 2. panta pirmo daļu Valsts darba inspekcija (turpmāk – Darba inspekcija) ir labklājības ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde un Labklājības ministrija izstrādā valsts politiku darba tiesisko attiecību regulēšanā, Darba inspekcija pievienojas Labklājības ministrijas 2011. gada 30. decembra vēstulē Nr. 15.2-04/2929 (sk. 11. lpp.) paustajam viedoklim par kapitālsabiedrības izpildinstitūciju locekļu, tātad arī valdes locekļu, nodarbināšanas nosacījumiem. ...

Baiba Lielkalne

žurnāls / Numura tēma

Valdes locekļu nodarbinātības problemātiskie aspekti

28. Februāris 2012 /NR. 9 (708)

Valdes kā sabiedrības likumiskā pārstāvja funkcijas Kapitālsabiedrība (turpmāk tekstā – sabiedrība) ir juridiska persona, un, ņemot vērā, ka juridiskā persona kā juridiski pastāvoša fikcija nav spējīga ne formulēt, ne paust savu gribu, tai ir nepieciešams pārstāvis, kas rīkotos tās vārdā un vietā. "Juridiskās personas griba veidojas tās iekšienē, t. i., tās institūcijās, un uz ārpusi to pauž vai nu šīs institūcijas (orgāni), vai līgumiskie ...

žurnāls / Numura tēma

Ja valdes loceklis bez darba līguma savā uzņēmumā šuj kleitas

28. Februāris 2012 /NR. 9 (708)

Jau izsenis juristu vidē ir aktuāla diskusija par likumu patieso būtību un jēgu, vienlaikus mēģinot rast viedokļu kompromisu un definēt, ko ietver jēdziens "labs, pareizs likums". Lai arī par to domas dalās, jo ne visi ir vienisprātis, piemēram, par taisnīguma – likuma mērauklas – izpratni, tomēr šķiet, ka tikai retais atbalstītu tiesisko nenoteiktību jeb, gluži kā dzejas rindās, iespēju katram likumā atrast ko savu atbilstoši tā brīža vajadzībām, vēlmēm un sajūtām. Varbūt nedaudz pārspīlēts salīdzinājums, tomēr šoreiz tā ir sanācis ar jautājumu, kas skar no Komerclikuma izrietošo kapitālsabiedrību valdes locekļu pārstāvību, funkcijas, uzdevumus, nodarbinātību. Kāds oponēs – šajā ziņā likumos viss ir skaidrs un saprotams, taču šī žurnāla numura tēma atklāj ko citu – dažādos aspektos vienprātības nav, un tas spilgti izpaužas arī likuma piemērošanas praksē. Tā, piemēram, šajā numurā izlasīsiet, ka tiesas spriedumus un tajos paustās atziņas, ar kurām valsts pārvaldes iestāde pamato un pastiprina savas administratīvās prakses tiesiskumu, autoritatīvs komerctiesību eksperts komentē nepārprotami: "VID un tiesas argumentācijas gaita [..] ir stipri apšaubāma ne vien no komerctiesību, darba tiesību un tiesību teorijas, bet arī no elementāras loģikas un argumentācijas skatupunkta. Līdz ar to var apgalvot, ka šāda administratīvā un tiesu prakse ir prettiesiska ne vien no komerctiesību, darba tiesību un nodokļu tiesību, bet arī no cilvēktiesību aspekta." Tādēļ, atsaucoties Tieslietu ministrijas izteiktajam pamudinājumam, "Jurista Vārds" ir sagatavojis un lasītāju vērtējumam nodod šo speciālo tematisko numuru, kas tapis, lai izvērstu diskusiju par kapitālsabiedrību valdes locekļu tiesisko statusu un no tā izrietošajām tiesībām, pienākumiem to nodarbinātības un atlīdzības sakarā. Lai aptvertu pēc iespējas plašāku viedokļu spektru, minētās tēmas ietvaros savās domās dalās gan darba tiesību un komerctiesību, gan arī nodokļu tiesību speciālisti. Tādējādi lasītājiem šajā numurā piedāvājam praktizējošu juristu un mācībspēku viedokļus, valsts pārvaldes iestāžu (Tieslietu ministrija, Labklājības ministrija, Valsts darba inspekcija, Valsts ieņēmumu dienests) oficiālo nostāju, kā arī īpaši atlasītus spēkā stājušos Administratīvās rajona tiesas spriedumus (rubrikā "Tiesību prakse/Nolēmumi), kuri turklāt autoru rakstos (starp tiem LU Juridiskās fakultātes lektors Aigars Strupišs) tiek komentēti, analizējot tajos paustās atziņas. Lai arī šis speciālais numurs joprojām nedod vienu konkrētu atbildi – divi reiz divi ir četri, tomēr, izzinot dažādos viedokļus, redakcijas ieskatā, šajos rakstos kopumā tomēr izkristalizējas būtiski apsvērumi un kritēriji, kas nākotnē var kalpot par vienveidīgu pieeju šo strīdīgo jautājumu risināšanā. JV redakcija ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par izdevumu advokāta palīdzības samaksai atlīdzināšanu

21. Februāris 2012 /NR. 8 (707)

Ja puse atbilstoši Civilprocesa likuma 44. pantam lietas izskatīšanas gaitā nav pieteikusi lūgumus par tiesāšanās izdevumu, tostarp arī izdevumu advokāta palīdzības samaksai, piedziņu, tad šos jautājumus nevar izlemt citā, pavisam jaunā tiesvedības procesā, prasību pamatojot ar Civillikuma normām par zaudējumu atlīdzināšanu. Civilprocesa likuma 44. panta pirmās daļas 1. punkta noteikums, kas ierobežo atlīdzības piedziņu par izdevumiem advokāta palīdzības samaksai līdz piecu procentu apmēram no prasījumu apmierinātās daļas, attiecas uz visu tiesvedības gaitu, nevis tikai uz vienu procesa stadiju vai procesuālu darbību (piemēram, iztiesāšanu pirmās, apelācijas vai kasācijas instances tiesā). ...

Erlens Markovskis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Saistību bezstrīdus piespiedu izpildes brīdinājuma kārtībā uzlabošanas virzieni

21. Februāris 2012 /NR. 8 (707)

Ātrais dzīves un komercdarbības ritms dažādu valstu juristiem un likumdevējiem liek domāt par tikpat ātru tiesisko mehānismu izstrādi un ieviešanu. Kā vienu no svarīgākajiem ātras komercdarbības šķēršļiem var minēt saistību izpildes kavēšanu no parādnieka puses. Šādos apstākļos kreditoriem ir svarīgi ātri un arī pēc iespējas ar mazākiem izdevumiem panākt saistību izpildi tiesas ceļā. 2002. gada 31. oktobrī Latvijas Civilprocesa likums (turpmāk – CPL) tika papildināts ar 50.1 nodaļu, kas veltīta saistību piespiedu izpildīšanai brīdinājuma kārtībā (turpmāk – SPIBK). Latvija šo civilprocesa institūtu ir pamatā aizguvusi no Vācijas civilprocesa, taču ne pilnībā. ...

Evija Novicāne, Kaspars Novicāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmes – grozīt vai interpretēt

21. Februāris 2012 /NR. 8 (707)

SIA "Palink" maksātnespējas procesa pasludināšana rosinājusi atsākt diskusiju par Maksātnespējas likuma iespējamām nepilnībām. Šī notikuma kontekstā rodas jautājums, vai Maksātnespējas likuma 57. panta noteikumi ir pietiekami efektīvi, lai varētu izpildīt maksātnespējas tiesiskā regulējuma galveno uzdevumu – aizsargāt darbotiesspējīgos komersantus un laikus likvidēt maksātnespējīgos. Jāņem vērā, ka efektīvs maksātnespējas tiesiskais regulējums ir stabilas un konkurētspējīgas komercdarbības vides priekšnoteikums, tādēļ būtu lietderīgi saskatīt esošās nepilnības un tās novērst. Raksta mērķis ir izvērtēt Maksātnespējas likuma 57. panta otrajā un trešajā punktā noteikto maksātnespējas procesa pazīmju atbilstību mūsdienu tendencēm un starptautiskās pieredzes ieteikumiem, tādējādi rosinot plašāku diskusiju par juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmju grozīšanas un pilnveidošanas nepieciešamību. Tā kā likuma grozījumu sagatavošanai nepieciešams zināms laiks, autori sniegs arī savu skatījumu par esošās Maksātnespējas likuma 57. panta redakcijas interpretēšanu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par Civilprocesa likuma 33. panta trešās daļas 1. punktā un 44. panta pirmās daļas 1. punktā ietvertā jēdziena "advokāts" tulkojumu

7. Februāris 2012 /NR. 6 (705)

Apelācijas instances tiesa, konstatējot, ka kvītis par juridiskās palīdzības sniegšanu prasītājai ir izrakstījis nevis zvērināts advokāts, bet gan juristu asociācijas pārstāvis, pamatoti noraidījusi prasījumu par izdevumu juridiskās palīdzības samaksai piedziņu. ...

žurnāls / Diskusija

Vai viena lata monēta kļuvusi nelietojama

7. Februāris 2012 /NR. 6 (705)

Jau ilgu laiku sabiedrībā virmo diskusija par to, ka viena lata monēta netiek pieņemta kā maksāšanas līdzeklis par Rīgas pilsētas pašvaldības valdījumā esošo autostāvvietu izmantošanu. Šāda rīcība radījusi cilvēku neizpratni un dusmas, kā arī izsaukusi minējumus par tās atbilstību normatīvajiem aktiem. Lai uz šo jautājumu gūtu skaidru atbildi, "Jurista Vārds" aicināja paust dažādus viedokļus: Rīgas pašvaldības vārdā viedokli sniedza SIA "Rīgas satiksme" pārstāvis Viktors Zaķis, tāpat pārdomās dalījās arī Latvijas Bankas prezidenta padomnieks un Juridiskās pārvaldes vadītāja vietnieks Edvards Kušners, kā arī Biznesa augstskolas "Turība" Tiesību zinātņu katedras vadītājs un zvērināts advokāts Kristaps Ābelis. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Maksāšanas testa izpratne juridiskās personas maksātnespējas procesā

7. Februāris 2012 /NR. 6 (705)

Pēdējā laikā interesi par maksātnespējas jautājumiem un spēkā esošo Maksātnespējas likumu ir uzjundījis plašu rezonansi ieguvušais SIA "Palink" maksātnespējas process. Ar Rīgas pilsētas Kurzemes priekšpilsētas tiesas 2012. gada 5. janvāra spriedumu lietā Nr. C284420111 viens no lielākajiem Latvijas mazumtirdzniecības operatoriem ir pasludināts par maksātnespējīgu, jo nav izpildītas saistības dažu desmitu tūkstošu latu apmērā. Šis gadījums ir atjaunojis diskusiju par Maksātnespējas likumā ietvertajiem maksātnespējas noteikšanas kritērijiem. Abstrahējoties no SIA "Palink" lietas, šajā rakstā tomēr vēlos piedāvāt lasītājiem pārdomas par atsevišķiem maksāšanas testa jeb maksāšanas pārbaudes piemērošanas aspektiem, kas var būt ļoti izšķiroši juridiskās personas maksātnespējas procesa lietas izskatīšanā. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Intelektuālā īpašuma tiesības starptautiskā ietekmē

7. Februāris 2012 /NR. 6 (705)

Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma1 jeb ACTA parakstīšana šā gada 24. janvārī ir izsaukusi masveida ažiotāžu, jo īpaši interneta lietotāju vidū. Atsevišķi aktīvisti jau paziņojuši par piketu pie Ministru kabineta, lai apturētu ACTA ratificēšanu Latvijā.2 Pēc protestētāju domām, nolīgums paredz, ka ir jāizspiego cilvēki, lai nodrošinātu autortiesību aizsardzību.3 Sekas būšot pilnīga interneta kontrole un cenzūra. Var piekrist kritikai, ka par paredzēto pievienošanos nolīgumam sabiedrību varēja informēt laicīgāk, ņemot vērā, ka intelektuālā īpašuma tiesības aizvien vairāk ietekmē ikviena iedzīvotāja ikdienu. Iespējams, publiski apspriežot Latvijas pozīciju un mērķus intelektuālā īpašuma jomā, sabiedrības attieksme pret ACTA būtu citāda. Kā tiks apskatīts turpmākajā tekstā, ACTA noteikumi pamatā atbilst Latvijā spēkā esošajam intelektuālā īpašuma aizsardzības regulējumam. Nepretendējot uz izsmeļošu analīzi, jānorāda, ka atsevišķi jautājumi tomēr ir diskutējami un pat nesavietojami ar Latvijas tiesībās nostiprinātajiem principiem – pretēji Ekonomikas ministrijas viedoklim, ka ACTA rezultātā nekādas izmaiņas likumos nav nepieciešamas4. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Nostiprinājuma lūguma atsaukums

31. Janvāris 2012 /NR. 5 (704)

Zemesgrāmatu likuma 76. panta ceturtā daļa paredz, ka līdz lēmuma pieņemšanai nostiprinājuma lūguma iesniedzējs var atsaukt savu lūgumu. Nostiprinājuma lūguma atsaukums noformējams tāpat kā nostiprinājuma lūgums, un nostiprinājuma žurnālā to ieraksta kā papildinājumu. No šīs tiesību normas nepārprotami izriet, ka nostiprinājuma lūguma atsaukums rada tiesiskas sekas tikai tad, ja tas noformēts tāpat kā nostiprinājuma lūgums. Tādējādi vienpusējs nostiprinājuma lūguma atsaukums, ja nostiprinājumu lūgušas vairākas personas, nav pieļaujams un ir pretrunā ar Zemesgrāmatu likuma 76. panta ceturtās daļas noteikumiem. ...

Kalvis Torgāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Prasības pieteikumi maza apmēra prasībām

31. Janvāris 2012 /NR. 5 (704)

Turpinot meklējumus civilo strīdu ātrākai un efektīvākai izšķiršanai un tiesu noslodzes mazināšanai, Saeima civilprocesā ir ieviesusi īpašu procedūru maza apmēra prasību izskatīšanai (CPL 30.3 nodaļa). Nosakot par maza apmēra prasības kritēriju Ls 1500, ir pausts ieskats, ka šādas prasības ir relatīvi vienkāršas, tāpēc nav pieļaujama to atkārtota izskatīšana apelācijas kārtībā. Taču strīdi par mazām summām nereti kļūst par principu jautājumu ar daudziem sarežģījumiem. Līdz ar to jautājums, kas ir maza apmēra prasība, jau pirmajos jaunās CPL nodaļas piemērošanas mēnešos ir izraisījis daudz diskusiju. Rakstā nav iecerēts sniegt atbildes uz visiem neskaidrajiem jautājumiem, bet dot dažus padomus, kā aizpildīt Ministru kabineta apstiprinātās divas prasības pieteikuma veidlapas gadījumos, kad prasītājs savu prasījumu uzskata par atbilstošu jēdzienam "maza apmēra prasība". ...

Arvīds Balodis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Par tiesas nolēmumu protestēšanu Senātā

24. Janvāris 2012 /NR. 4 (703)

Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas uzdevumā 2010. gada vasarā tika vāktas ziņas par Civilprocesa likuma 483.–485. panta kārtībā iesniegtajiem un izskatītajiem protestiem, savukārt aizvadītajā gadā šie dati tika apstrādāti un analizēti, turklāt rezultāti tika prezentēti advokātu kolēģijai. Pēc tās ieteikuma šis materiāls saīsinātā versijā arī sagatavots publicēšanai. ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Civillikuma vēsture – tagad arī latviešu valodā

17. Janvāris 2012 /NR. 3 (702)

Tiesu namu aģentūras apgādā 2011. gada nogalē klajā nācis Filipa Švarca (Philipp Schwartz) pētījums par Civillikuma vēsturi: Filips Švarcs. Latvijas 1937. gada 28. janvāra Civillikums un tā rašanās vēsture. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2011, 343 lpp. Grāmata balstīta uz autora 2008. gadā Greifsvaldes universitātē ar izcilību aizstāvēto doktora disertāciju, kas līdz šim bija izdota tikai pētījuma oriģinālajā, t. i., vācu, valodā: 2008. gadā izdevniecībā Shaker Verlag Āhenē (Vācijā) iznāca grāmata Philipp Schwartz. Das Lettländische Zivilgesetzbuch vom 28. Januar 1937 und seine Entstehungsgeschichte. Zinātnieka mērķis ir bijis izpētīt Civillikuma izstrādāšanas motīvus un koncepcijas tā tapšanas gaitā, tādā veidā aizpildot "baltos plankumus" Latvijas civiltiesību vēsturē no 1918. līdz 1938. gadam. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Kopīpašums: tiesu prakses apkopojums

10. Janvāris 2012 /NR. 2 (701)

I Kopīpašuma lietošana, dalīšana, kopīpašnieku tiesības un atbildība Saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta un Augstākās tiesas Judikatūras nodaļas 2011. gada darba plānu ir izpētīta un vispārināta tiesu prakse lietās par kopīpašuma tiesisko regulējumu Civillikumā, kopīpašuma apgrūtinājumiem, lietošanu, dalīšanu un apsaimniekošanu, – tas veido vispārinājuma pirmo sadaļu (Civillikuma 1067.-1083.pants), ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Džungļos "bez virzības"

10. Janvāris 2012 /NR. 2 (701)

Ikdienā gan pirmās, gan apelācijas instances tiesās tiek pieņemti lēmumi, kuru rezolutīvajās daļās atrodamas frāzes "atstāt bez virzības" vai "atzīt par neiesniegtu un atdot iesniedzējam". Civilprocesa likums noteiktos gadījumos paredz bez virzības atstāt kā prasības pieteikumus (133. pants), apelācijas (420. pants) un kasācijas sūdzības (459. pants), tā arī blakus sūdzības (445. pants) un daudz dažādu pieteikumu (208.6, 255, 341.4, 363.9, 363.25, 373. pants u. c.). Kaut arī atšķiras likumā noteiktie priekšnoteikumi to atstāšanai bez virzības, nemainīgi paliek būtiskie elementi – saskatītie trūkumi, termiņš to novēršanai, trūkumu novēršanas, kā arī to nenovēršanas sekas. Līdz ar to atstāšana bez virzības ir uzskatāma par vienotu civilprocesa institūtu, kas nosaka tiesneša rīcību gadījumos, kad iesniegtajiem pieteikumiem vai sūdzībām konstatēti labojami trūkumi. ...

Gaļina Žukova, Vladimirs Hvaļejs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

ICC Šķīrējtiesas reglamenta jaunā redakcija

10. Janvāris 2012 /NR. 2 (701)

1. Ievads 2012. gada 1. janvārī spēkā stājās jauna ICC1 Šķīrējtiesas Reglamenta redakcija (turpmāk – Jaunais reglaments). Neskatoties uz to, ka jau iepriekš vairākos minētā reglamenta pantos (turpmāk – 1998. gada Reglaments) tika veikti nozīmīgi grozījumi, turklāt tas tika papildināts arī ar dažiem jauniem noteikumiem, šīs izmaiņas nevar uzskatīt par revolucionārām. Tās galvenokārt ir vērstas uz strīdu izšķiršanas efektivitātes uzlabošanu, ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par lietas izpētes izbeigšanu, pārkāpuma konstatēšanu un naudas soda uzlikšanu

20. Decembris 2011 /NR. 51 (698)

Par Konkurences likuma 11. panta pirmās daļas 1. un 3. punktā noteikto aizliegumu pārkāpumiem AS “VCI”, SIA “Projekts 3”, SIA “PRO VIA”, SIA “Pk 19+93” un AS “Ceļu inženieri” darbībās ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par pirmpirkuma tiesību juridisko dabu; par atteikšanos no pirmpirkuma tiesībām nostiprināšanu zemesgrāmatā

6. Decembris 2011 /NR. 49 (696)

Civillikuma 1073. un 2060. pantā paredzētā pirmpirkuma tiesība būtībā ir saistību tiesība, kas, noslēdzot darījumu vai uz cita pamata, rodas konkrētai personai (kopīpašniekam) kā relatīvas tiesiskas attiecības dalībniecei. Civillikuma lietu tiesību daļa regulē tiesiskās attiecības, kas saistītas ar nekustamo īpašumu. Taču tāpēc vien, ka 1073. pants iekļauts Civillikuma Lietu tiesību daļā, kopīpašnieka pirmpirkuma tiesība neiegūst lietu tiesību raksturu. Saistību tiesības nostiprināmas zemesgrāmatā tikai tādos izņēmuma gadījumos, kad tas noteikts likumā (Civillikuma 2057., 2063., 2126. pants). Tā kā zemesgrāmatā nevar ierakstīt uz likuma pamata pastāvošu īpašuma aprobežojumu ar kopīpašnieka saistību piedāvāt pirmpirkuma tiesību, tad zemesgrāmatā nevar ierakstīt arī minētā aprobežojuma pārgrozījumu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par darba tiesisko attiecību izbeigšanu iestādes likvidācijas gadījumā

29. Novembris 2011 /NR. 48 (695)

Tiesas secinājums, ka iestāde ir likvidēta, bet tās tiesības un saistības ir pārņēmusi cita iestāde, neatbilst likvidācijas institūta būtībai un ir radījis būtisku pretrunu, kas novedis pie lietas nepareizas izspriešanas. Likvidētās iestādes pārvaldes uzdevumu nodošana citai/citām iestādei/iestādēm atbilst Valsts pārvaldes iekārtas likuma 15. pantam un nedod pamatu apšaubīt pašu likvidācijas faktu. Nenošķirot likvidācijas un reorganizācijas procedūras, tiesa nepamatoti piemērojusi Darba likuma 117. panta otrās daļas normu, kas situācijā, kad iestāde likvidēta, nav piemērojama. Iestādes kā darba devēja likvidācija ir pamats darba līguma uzteikumam pēc Darba likuma 101. panta pirmās daļas 10. punkta. Darba likuma 127. panta pirmajā daļā un Civilprocesa likuma 205. panta pirmajā daļā paredzētās tiesas tiesības noteikt sprieduma tūlītēju izpildi pilnīgi vai tā noteiktā daļā ir izņēmums no Civilprocesa likuma 203. panta piektajā daļā un 204. panta pirmajā daļā noteiktās vispārējās kārtības, kas paredz, ka spriedumu izpilda pēc tā stāšanās likumīgā spēkā. Spriedumam daļā par tā tūlītēju izpildi jāatbilst Civilprocesa likuma 193. panta piektajai daļai un ir jābūt motivētam. No likuma normas jēgas izriet, ka, nosakot sprieduma tūlītēju izpildi, tiesai ir jākonstatē īpaši apstākļi, kuri attiecas uz prasītāju un kuru dēļ nepieciešama un pieļaujama sprieduma tūlītēja izpilde. Tā kā tiesa lūgumu par sprieduma tūlītēju izpildi, kā tas izriet no Darba likuma 127. panta pirmās daļas un Civilprocesa likuma 205. panta pirmās daļas, var vispār noraidīt, ievērojot konkrētos apstākļus un darbinieka tiesības un aizsargājamās intereses, tiesai ir tiesības lūgumu apmierināt arī daļā, kā tas tieši noteikts Civilprocesa likuma 205. panta pirmajā daļā, kas nozīmē, ka sprieduma tūlītēju izpildi par vidējās izpeļņas piedziņu sakarā ar darba piespiedu kavējumu var attiecināt uz noteiktas konkrētas naudas summas piedziņu, kas nepieciešama prasītāja neatliekamāko vajadzību apmierināšanai. ...

Valerijans Jonikāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vai maza apmēra prasību izskatīšanai noteikta atbilstošākā procesuālā kārtība

29. Novembris 2011 /NR. 48 (695)

2011. gada 1. oktobrī stājās spēkā grozījumi Civilprocesa likumā, to papildinot ar 30.3 nodaļu "Lietas par maza apmēra prasībām". Procesuālā kārtība attiecas uz prasījumiem par naudas un uzturlīdzekļu piedziņu. Lietu par maza apmēra prasību tiesnesis ierosina uz rakstveida prasības pieteikuma pamata, kas noformējams atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajam paraugam. ...

žurnāls / Numura tēma

Par drošu un mūsdienīgu dalībnieku un akcionāru reģistru

22. Novembris 2011 /NR. 47 (694)

Pirmām kārtām jāuzteic laikraksta "Jurista Vārds" redakcija, kas pievērsusies šiem jau sen komersantiem sāpīgajiem jautājumiem. Uzņēmumu reģistrs ikdienā saskaras ar komersantiem un to dalībniekiem vai akcionāriem, kas likuma nepilnību vai neefektivitātes dēļ zaudē savu īpašumu un biznesa iespējas. Šie cilvēki vēršas Uzņēmumu reģistrā ar lūgumu palīdzēt. Bieži Uzņēmumu reģistrs kā iestāde, kas tieši un pirmā saskaras ar komersantiem, ...

Viktors Šadinovs

žurnāls / Numura tēma

Par dalībnieku vai akcionāru reģistra vešanu

22. Novembris 2011 /NR. 47 (694)

Sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) dalībnieku reģistra vai akciju sabiedrības (AS) akcionāru reģistra (turpmāk abos gadījumos – dalībnieku reģistrs) vešana ir viens no uzdevumiem, kas saskaņā ar Komerclikumā noteikto ir jāveic katras kapitālsabiedrības valdei. Dalībnieku reģistram ir ievērojama loma katras sabiedrības dzīvē. Reģistrs ir nozīmīgs gan sabiedrības valdei, gan arī sabiedrības dalībniekiem (akcionāriem). ...

Aivars Lošmanis

žurnāls / Numura tēma

Tiesību jaunrade šoreiz ir lieka

22. Novembris 2011 /NR. 47 (694)

Rakstā pausts autora viedoklis un pārdomas par jautājumiem, kas saistīti ar līdzšinējo dalībnieku/akcionāru reģistra vešanas kārtību un potenciālajām izmaiņām tajā. ...

žurnāls / Numura tēma

Dalībnieku un akcionāru reģistra vešana: problēmas un risinājumi

22. Novembris 2011 /NR. 47 (694)

Tā kā prakse dalībnieku un akcionāru reģistra vešanas jomā atklāj daudz dažādu problēmu, šajā numurā "Jurista Vārds" sadarbībā ar nozares ekspertiem īpaši aktualizē jautājumu par to, vai pašreizējā dalībnieku un akcionāru reģistra vešanas kārtība ir pietiekami laba un vai būtu nepieciešams pilnveidot tās tiesisko regulējumu. Speciālistu viedokļi, kurus šīs numura tēmas ietvaros žurnālā varat lasīt vairākos materiālos, atspoguļo uzskatu daudzveidību ne vien par problēmu būtību, bet arī to risinājumiem. Tātad par šiem jautājumiem savu viedokli pauž: Dr.iur. Jānis Kārkliņš, zvērināts advokāts, LU Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras docents; Dr.iur. Lauris Leja, zvērināts advokāts, docents, Tieslietu ministrijas darba grupas Komerclikuma grozījumu izstrādei dalībnieks; Dr.iur. Lauris Rasnačs, zvērināts advokāts; Dr.iur. Aivars Lošmanis, LU Juridiskās fakultātes docents, zvērināts advokāts; Aigars Strupišs, LU Juridiskās fakultātes lektors; Mg.iur. Aivars Paegle, Uzņēmumu reģistra Juridiskās nodaļas vadītājs; Viktors Šadinovs, Tieslietu ministrijas pastāvīgās darba grupas Komerclikuma grozījumu projektu izstrādei loceklis, Komerclikuma izstrādes vadības grupas loceklis. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par tiesvedību civillietā regulējošo tiesību normu spēku laikā

15. Novembris 2011 /NR. 46 (693)

Atbilstoši Civilprocesa likuma 3. pantam tiesvedību civillietā regulē civilprocesuālo tiesību normas, kas ir spēkā lietas izskatīšanas, atsevišķu procesuālo darbību izdarīšanas vai tiesas sprieduma izpildes laikā. Kasācijas sūdzības/kasācijas pretsūdzības iesniegšana atbilstoši Civilprocesa likuma 3. pantā lietotajam formulējumam ir atsevišķa procesuāla darbība, ko, realizējot savas civilprocesuālās tiesības, veic lietā iesaistītie dalībnieki. Lemjot par nomaksājamās drošības naudas apmēru, ir jāievēro likuma norma, kas ir spēkā kasācijas sūdzības/kasācijas pretsūdzības iesniegšanas brīdī. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Grozījumi Civilprocesa likuma 141. panta pirmajā daļā: no viena grāvja otrā

15. Novembris 2011 /NR. 46 (693)

Ar 2011. gada 4. augusta likumu1 Saeima grozīja Civilprocesa likuma 141. panta pirmo daļu, nosakot, kādus ar prasības nodrošināšanu saistītos lēmumus lietas dalībnieki ir tiesīgi pārsūdzēt. Tādējādi ir sperti soļi, lai atrisinātu visas neskaidrības, kuras radušās sakarā ar Satversmes tiesas 2010. gada 30. marta2 un 2010. gada 4. oktobra3 spriedumiem un kurām autors pievērsās savā iepriekšējā rakstā.4 Tomēr ir lietas, kas dara uzmanīgu. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Zaudējumu jēdziens intelektuālā īpašuma tiesībās

15. Novembris 2011 /NR. 46 (693)

Intelektuālā īpašuma1 specifika prasa atšķirīgu pieeju un risinājumus daudzos materiālo un procesuālo tiesību jautājumos. Savas nemateriālās dabas dēļ intelektuālais īpašums jo īpaši ir pakļauts nesankcionētas izmantošanas jeb pārkāpumu riskam. Atšķirībā no tradicionālā īpašuma praktiski nav iespējams aizsargāt intelektuālo īpašumu fiziskā veidā un pirms pārkāpuma.2 Lai Satversmē garantētā autortiesību, patenttiesību un preču zīmju aizsardzība3 nebūtu tikai deklaratīva, tiesību sistēmas uzdevums ir nodrošināt intelektuālā īpašuma tiesību īpašniekus4 ar efektīviem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kuriem būtu arī preventīva iedarbība. Viens no būtiskākajiem līdzekļiem šā mērķa sasniegšanā ir tiesību īpašniekam nodarīto zaudējumu atlīdzināšana, proti, iepriekšējā stāvokļa atjaunošana (restitutio in integrum) un nodarītā kaitējuma kompensēšana. Zaudējumu jēdziens intelektuālā īpašuma tiesībās atšķiras no zaudējumu jēdziena, kādu to zinām no Civillikuma. Šis raksts ir veltīts šo atšķirību noskaidrošanai. ...

Kalvis Torgāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Mantiskā atbildība privātajās un publiskajās tiesībās

15. Novembris 2011 /NR. 46 (693)

Ilgus gadu desmitus zaudējumu atlīdzība tika uztverta vienīgi kā civiltiesiskas atbildības veids un tika uzskatīts, ka atbildību tajā var uzlikt vai nu fiziskai, vai juridiskai personai. Taču šī gadsimta sākumā Latvijā pieņemti vairāki likumi, kas nosaka pienākumu atlīdzināt zaudējumus un kompensāciju par personisku (morālu) aizskārumu valsts pārvaldes jomā, kur atbildību var uzlikt valstij kopumā vai noteikta veida pārvaldes institūcijai. Turklāt jautājumi risināmi administratīvā procesa ietvaros, attiecīgos gadījumos iesaistot administratīvo tiesu. Šīs pārmaiņas ir radījušas neskaidrības par atbildības veidiem un atbildīgajiem subjektiem, kā arī "pārejas laika grūtības". Tās analizētas šajā rakstā. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Ko iesākt ar Anglijas tiesas izdotu aktīvu iesaldēšanas rīkojumu

18. Oktobris 2011 /NR. 42 (689)

Pēdējā laikā Latvijas informatīvajā telpā diezgan bieži ir sastopamas dažādas ziņas par Anglijas Augstās tiesas Londonas Komerctiesas (turpmāk – Londonas Komerctiesa)1 2011. gada 20. aprīļa aktīvu iesaldēšanas jeb Mareva rīkojuma (freezing injunction; "Mareva" injunction)2 izpildes grūtībām Latvijā.3 Sekojot līdzi lielākajai daļai šo publikāciju, autore secina, ka Latvijā nav skaidrības par citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu prasības nodrošinājuma lēmumu izpildi mūsu valsts teritorijā. Tik tiešām – par to līdz šim nav ne runāts, ne diskutēts, nedz arī pat domāts. Tādēļ nav brīnums, ka 2011. gada 20. aprīļa aktīvu iesaldēšanas jeb Mareva rīkojums (turpmāk – Mareva rīkojums) pēkšņi lika sarosīties daudziem Latvijas juristiem, advokātiem, tiesnešiem, tiesu izpildītājiem, Uzņēmumu reģistram, meklējot visdažādākos risinājuma variantus, taču tos tā arī īsti neatrodot.4 Viss liecina, ka situācija turpina sarežģīties un blakussūdzības plūst visos iespējamajos virzienos.5 Šajā publikācijā autore vēlas sniegt savu skatījumu par minētās problēmas juridiskajiem aspektiem – cerībā beidzot palūkoties uz aktīvu iesaldēšanas jeb Mareva rīkojumiem (mūsdienu Latvijas apstākļos tos varētu nu jau dēvēt arī par "Lemberga" rīkojumiem) no starptautiskā civilprocesa skatupunkta. Uzreiz jāatzīst, ka situācija ir mākslīgi sarežģīta un tādu ceļu, kādu šobrīd iet Latvijas juristi, tālāk iet vairs nevar. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par fotogrāfijas prettiesisku publicēšanu

11. Oktobris 2011 /NR. 41 (688)

Fotogrāfijas prettiesiska publicēšana kā kaitējums var tikt kvalificēta dažādi, ņemot vērā publicēšanas veidu un aizskartās intereses. Tā var tikt atzīta par iejaukšanos privātajā dzīvē, goda un cieņas aizskārumu, autortiesību vai īpašuma tiesību aizskārumu u. c., kas tiesai katrā reizē jānošķir. Ar fotoattēla, kurā prasītājas redzamas kailas, publicēšanu bez personas piekrišanas notiek iejaukšanās personas privātajā dzīvē, tiek pārkāpta personas fiziskā integritāte, personiskais noslēpums un tiesības uz savu attēlu, kas ir pamats morālā kaitējuma atlīdzināšanai. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Valsts nodeva autortiesību strīdos

11. Oktobris 2011 /NR. 41 (688)

Kopš šā gada 1. janvāra Civilprocesa likums ir papildināts ar jaunu 34. panta pirmās daļas 4.1 punktu, kas nosaka 150 latu lielu valsts nodevu par pieteikumiem intelektuālā īpašuma lietās. Tāda pati nodeva maksājama arī par apelācijas sūdzības iesniegšanu1. Kā viens no intelektuālā īpašuma veidiem minētajā normā ir uzskaitītas arī autortiesības un blakustiesības. Vienlaikus ir spēkā arī Autortiesību likuma 69. panta trešā daļa, atbilstoši kurai noteiktas personu grupas ir atbrīvotas no valsts nodevas samaksas. Šī norma ar nelielām izmaiņām ir spēkā jau kopš Autortiesību likuma pieņemšanas 2000. gadā2. Ir izveidojusies situācija, kad divas spēkā esošas normas nosaka savstarpēji izslēdzošus rezultātus. Pēc vienas normas, autortiesību vai blakustiesību subjektam3 un kolektīvā pārvaldījuma organizācijai4, ceļot prasību tiesā, ir jāmaksā valsts nodeva 150 latu apmērā, bet, pēc otras normas, viņiem šī nodeva nav jāmaksā5. Tā ir klasiska normu kolīzija, kas risināma ar kolīziju atrisināšanas normu palīdzību. Pēc autores domām, šobrīd novērojamas nepareizas tendences šīs kolīzijas risināšanā, tāpēc pēc īsa kolīziju atrisināšanas normu apraksta rakstā metodiski tiks analizēts, kā novēršama normu konkurence. ...

Edgars Korčagins

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Neizmantotā ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma kompensēšana

11. Oktobris 2011 /NR. 41 (688)

Šī raksta mērķis ir sniegt viedokli par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršanu un neizmantotā ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma kompensēšanu, izbeidzot darba tiesiskās attiecības, saistībā ar Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2010. gada 10. novembra spriedumu lietā Nr. SKC-667 (turpmāk – Senāta spriedums), kas ir radījis plašas diskusijas sabiedrībā par minētajiem jautājumiem. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Uzņēmumu reģistra amatpersonu lēmumu atziņas ar ekspertu komentāriem

4. Oktobris 2011 /NR. 40 (687)

Par īpašnieka piekrišanu juridiskās adreses reģistrācijai Kopīpašuma gadījumā ir nepieciešama visu kopīpašnieku piekrišana, lai komersants reģistrētu savu juridisko adresi kopīpašumā. Ja kopīpašnieki ir noslēguši vienošanos par kopīpašuma lietošanas tiesību sadalīšanu reālās daļās, tad par pietiekamu uzskatāma tikai attiecīgā kopīpašnieka atļauja reģistrēt komersanta juridisko adresi savā lietošanā esošajā kopīpašuma telpu grupā. Kopīpašuma ...

Ringolds Balodis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Labas pārvaldības princips Uzņēmumu reģistra darbā

4. Oktobris 2011 /NR. 40 (687)

Šajā “Jurista Vārda” numurā lasītāju vērtējumam tiek nodots kopskaitā jau četrdesmitais Uzņēmumu reģistra amatpersonas lēmums, kuru komentē pazīstami un autoritatīvi juristi praktiķi, kas vienlaikus ir arī tiesībzinātnieki. Ņemot vērā šo apaļo un, varētu pat sacīt, jubilejas skaitli, vēlos ne vien pateikties visiem līdzšinējiem ekspertiem par viņu ieguldījumu Uzņēmumu reģistra tiesību prakses veidošanā, bet arī vienlaikus norādīt uz vienu no būtiskākajiem principiem – labas pārvaldības principu, ko īstenojam savā praksē, akcentējot galvenās tā izpausmes reģistra darbā. ...

Agnese Priedīte

žurnāls / Intervija

Mīti un stereotipi par ārpustiesas parādu piedziņu

4. Oktobris 2011 /NR. 40 (687)

Atbilstoši senākiem plāniem jau šā gada sākumā vajadzēja stāties spēkā likumam, kurš reglamentētu ārpustiesas parāda piedziņas jautājumus. Vairāku gadu laikā šī iecere likuma spēku nav guvusi, taču likumprojekta formā idejas par nepieciešamā regulējuma saturu gan ir izkristalizējušās. Turklāt tieši minētā normatīvā akta izstrāde bijusi par pamudinājumu Latvijas Ārpustiesas parādu piedzinēju asociācijas dibināšanai 2010. gada pavasarī, kurā apvienojušies sākotnēji pieci, bet šobrīd jau septiņi, kā paši saka, nozares vadošie uzņēmumi. Stāstot par minētās asociācijas iecerēm un plāniem, arī cerībām jau drīzumā sagaidīt Parāda atgūšanas likuma spēkā esamību, organizācijas valdes priekšsēdētāja – juriste Agnese Priedīte uzsver, ka minētā nozare ir apvīta ar daudziem mītiem un stereotipiem, kurus gribētos mainīt. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Arodbiedrības lēmums par darba līguma uzteikšanu tās biedram

20. Septembris 2011 /NR. 38 (685)

Darba likuma 110. panta otrajā daļā noteikts termiņš, kādā arodbiedrībai ir pienākums informēt darba devēju par savu lēmumu, kā arī pieņēmums, ka arodbiedrība piekrīt darba līguma uzteikumam, ja tā šajā termiņā atbildi nav sniegusi. Tas nozīmē, ka arodbiedrībai ir iespēja izvēlēties sniegt vai nesniegt atbildi uz darba devēja pieprasījumu, tomēr, sniedzot atbildi, likums neuzliek tai par pienākumu motivēt savu lēmumu. Savā lēmumā arodbiedrība var norādīt, ka tā piekrīt vai nepiekrīt darba līguma uzteikumam, nepaskaidrojot, pēc kāda tieši Darba likuma punkta tā piekrīt uzteikumam un kāds ir šāda lēmuma pieņemšanas pamatojums. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pircēja pienākums pārbaudīt preces kvalitāti

20. Septembris 2011 /NR. 38 (685)

1980. gada ANO Konvencijas par starptautiskajiem preču pirkuma un pārdevuma līgumiem (turpmāk – CISG)1 38. un 39. pants ir īpaši aktuāls tiesu praksē – tie ir vieni no visbiežāk piemērotajiem CISG noteikumiem.2 Tie paredz: lai pircējs varētu izmantot savas tiesības preču neatbilstības gadījumā, tam jāievēro noteikta kārtība un procedūra. Analizējot CISG 38. pantu, jāsecina: lai gan izveidojušās kopīgas vadlīnijas attiecībā uz tā piemērošanu, kas veicina CISG vienveidīgu piemērošanu, atsevišķos jautājumos pastāv atšķirīgas pieejas (piemēram, t. s. profesionāla pircēja (angļu val. – pro-buyer) pieeja un pretējā – pircējam draudzīgā (angļu val. – buyer-friendly) pieeja). Tā kā CISG 38. panta noteikumi ir pietiekami elastīgi, lai tiktu pielāgoti konkrētiem lietas apstākļiem, aktuāls ir jautājums par to, vai un cik liela nozīme piešķirama subjektīviem faktoriem, kas var ietekmēt pārbaudei nepieciešamo laiku. ...

Oskars Ramiņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Šķīrējtiesu darbības reglamentācija Latvijā

20. Septembris 2011 /NR. 38 (685)

Konkrētajam rakstam nav akadēmiskas ievirzes – tas vairāk domāts, lai rosinātu diskusiju par šķīrējtiesu darbību Latvijā. Lai arī Civilprocesa likums (CPL) skaidri nenosaka šķīrējtiesu būtību un mērķi, tomēr, domāju, lasītāji piekritīs, ka primāri tie ir: nodrošināt tiesību subjektiem iespēju ātri izskatīt strīdus un atslogot vispārējās jurisdikcijas tiesas. Tomēr pāri šiem mērķiem ir tiesiskums – nodrošināt personu likumīgo interešu un tiesību aizsardzību. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Intelektuālais īpašums un informācijas tehnoloģijas publiskos iepirkumos

6. Septembris 2011 /NR. 36 (683)

Ir dzirdēts daudz diskusiju, ka iepirkumi var tikt izmantoti kā līdzeklis ekonomikas attīstīšanai. Ir arī publiski apsvērts, ka attīstībai būtisks ir intelektuālais ieguldījums un intelektuālās darbības rezultātā radītie objekti. Tāpat ir uzsvērta arī informācijas tehnoloģiju izmantošanas nozīme gan turpmākajā atsevišķu uzņēmumu attīstībā, gan valsts un sabiedrības attīstībā kopumā. Šķiet, Latvijā daudz ir runāts par esošo iepirkumu procedūru piemērotību informācijas tehnoloģiju objektu un ar tiem saistīto pakalpojumu iepirkumiem, tomēr salīdzinoši reti ir jāsastopas ar apsvērumiem, kas saistīti arī ar intelektuālā īpašuma tiesībām, šo tiesību aizsardzību un iegūšanu dažādos iepirkumos. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Dalībnieku aizsardzība pirms lēmuma par reorganizāciju apvienošanas ceļā

6. Septembris 2011 /NR. 36 (683)

Kapitālsabiedrības reorganizācija apvienošanas ceļā rada ļoti būtiskas un neatgriezeniskas sekas apvienošanā iesaistīto kapitālsabiedrību dalībniekiem.1 Abu Komerclikumā2 (KCL) regulēto apvienošanas paveidu – pievienošanas3 un saplūšanas4 – gadījumā pievienojamās sabiedrības dalībnieki kļūst par iegūstošās sabiedrības dalībniekiem, zaudējot dalību pievienojamajā sabiedrībā, kas līdz ar reorganizācijas spēkā stāšanos tiek izslēgta no komercreģistra un uzskatāma par likvidētu. ...

Eleonora Zelmene

žurnāls / Eiropas telpā

Dibināšanas un pakalpojumu sniegšanas brīvība apdrošināšanas nozarē

30. Augusts 2011 /NR. 35 (682)

Pašreizējo apdrošināšanas darbību reglamentējošo režīmu Latvijā galvenokārt nosaka Eiropas Savienības (ES) normatīvie akti, kuros ieviesta vienotās licences sistēma (single licence system), kas ļauj vienā Eiropas ekonomikas zonas (EEZ) valstī dibinātai un licencētai apdrošināšanas sabiedrībai dibināt filiāles vai sniegt apdrošināšanas pakalpojumus saskaņā ar ES deklarēto pakalpojumu sniegšanas brīvības principu citās dalībvalstīs. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par tiesas pavēstes nosūtīšanas kārtību juridiskai personai

23. Augusts 2011 /NR. 34 (681)

Lai gan Civilprocesa likuma 73. panta normu izpratnē puses pārstāvis līdz ar attiecīga pilnvarojuma izsniegšanu iegūst lietas dalībnieka procesuālo statusu, minētais, kā uzskata Senāts, nedod pamatu atzinumam, ka pavēste, ar kuru uz tiesu aicināta juridiska persona, nosūtāma tās pārstāvim. Apstāklis, ka juridiskas personas amatpersona, izmantojot savas procesuālās tiesības, pilnvarojusi vest lietu citam pārstāvim, tostarp advokātam, negroza un neatceļ Civilprocesa likuma 56. panta pirmajā un sestajā daļā noteikto tiesas pavēstu nosūtīšanas kārtību. Atkāpties no Civilprocesa likuma 56. panta pirmās un sestās daļas noteikumiem tiesai izņēmuma veidā rastos pamats tad, ja juridiskā persona vērstos ar lūgumu pavēsti nosūtīt tās pilnvarotajam pārstāvim nepastarpināti un tiesa šo lūgumu būtu pieņēmusi, pievienodama lietai. ...

...

13

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

STUDENTA VĀRDS

Rubrika

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Priekšvārds

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Grāmatas

Lekcijas

Periodika

Prakses materiāli

Mūsu autors

Tiesību nozare

Administratīvās tiesības un proc...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Dzīvnieku aizsardzība

Tiesu darba organizācija

Policijas tiesības

Valsts un baznīca

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu apstrāde

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Interešu pārstāvība

E-lieta

Pacientu tiesības

Sankcijas

Militārās tiesības

Trauksmes celšana

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

saturs abonēt

e-žurnāls