Tiesību nozaru katalogs: Civiltiesības un process – Jurista Vārds

Civiltiesības un process

žurnāls / Diskusija

Līgumsods par braukšanu bez biļetes: uz administratīvo un civiltiesību robežas

18. Decembris 2012 /NR. 51 (750)

Lai gan izmaiņas Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā, paredzot, ka par sabiedriskā transporta pakalpojumu izmantošanu bez samaksas vai braukšanai derīgas biļetes pasažieris maksā pārvadātājam līgumsodu, ir pieņemtas jau pirms četriem gadiem, sabiedriskajā apspriešanā šis jautājums faktiski nonācis vien šovasar un turpinās joprojām. Tam gan ir loģisks izskaidrojums, jo tikai šī gada augustā pieņemti no likuma deleģējuma izrietošie Ministru kabineta noteikumi par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas un izmantošanas kārtību, sīkāk atklājot arī ar līgumsoda piemērošanu saistīto regulējumu. Analizējot to detalizētāk, neoficiālās juristu sarunās dzirdēti viedokļi, ka centieni atbrīvoties no tā dēvētā padomju laika mantojuma Latvijas tiesību sistēmā – administratīvā soda par braukšanu bez biļetes – un vēlme ieviest situācijai adekvātu un efektīvu risinājumu – civiltiesisku atbildu – šī brīža normatīvajā regulējumā ir vērtējama arī kritiski. Tādēļ "Jurista Vārds" par šo tēmu apkopojis vairākus viedokļus, rosinot lasītājus izdarīt pašiem savus secinājumus un piedalīties turpmākā diskusijā par šī jautājuma dažādi vērtētajiem aspektiem. (Vienlaikus "Jurista Vārds" atgādina: biļetes sabiedriskajā transportā ir jāpērk!). ...

Jānis Rozenfelds

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Īpašuma fiziskās vienotības (ad caelum) entropija Latvijas tiesībās

18. Decembris 2012 /NR. 51 (750)

1. Īpašuma fiziskā vienotība (ad caelum) Ar īpašuma fizisko vienotību saprot likumā paredzētos ierobežojumus nekustamā īpašuma horizontālai dalīšanai jeb īpašuma fragmentēšanai, kas nodrošina īpašuma fizisko vienotību gan pazemē, gan gaisa telpā virs īpašuma jeb t.s. ad caelum.1 Ad caelum (burtiski – līdz debesīm – lat.), neraugoties uz latīnisko apzīmējumu, nav romiešu tiesību institūts. Autorību uz to piedēvē glosatoram Accursius.2 ...

žurnāls / Tiesību prakse

Pierādīšanas priekšmets, tā noskaidrošanas un izvērtēšanas pienākums

11. Decembris 2012 /NR. 50 (749)

Izskatot lietu, tiesai jānoskaidro lietas apstākļi, kuri ietilpst pierādīšanas priekšmetā – prasības pamata fakti un atbildētāja iebildumu pamata fakti (meklējamie fakti). Meklējamos faktus norāda puses, bet faktu sastāvu, kas jāpierāda lietā, galīgi nosaka tiesa saskaņā ar tām materiālo tiesību normām, kuru hipotēzēs ir norādīti fakti, kas nosaka pušu apstrīdētās un aizskartās tiesības un tām atbilstošus pienākumus. Tādējādi, tiesai primāri jānoskaidro, kādu tiesisko attiecību ietvarā strīdus attiecības ir vērtējamas. Atbildētāja iebildumu pamata faktu neizvērtēšana spriedumā pretēji Civilprocesa likuma 193. panta piektās daļas prasībām ir būtisks procesuālo tiesību normu pārkāpums, kas varēja novest pie lietas nepareizas izspriešanas. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesību normas hipotēze nosaka prasības pamata saturu

4. Decembris 2012 /NR. 49 (748)

Raksta1 mērķis bija kaut daļēji atklāt Civilprocesa likuma 36. panta otrajā daļā un 418. panta otrās daļas 3. punktā lietotā jēdziena "pieaugums" nozīmi (saturu) un līdz ar to izvērtēt līdzšinējo tiesu praksi saistībā ar Civilprocesa likumā lietotā jēdziena "pieaugums" izpratni. Lai sasniegtu pētījuma mērķi, autoram pētījumā lielākā vai mazākā mērā (cik nu atļauj šādas publikācijas formāts) bija jāanalizē vairāki fundamentāli jurisprudences jautājumi. Šajā pētījuma daļā, kas tagad tiek nodota lasītājiem, galvenais uzsvars ir likts uz jēdziena "prasības pamats" izzināšanu. Kā lasītājiem tiks parādīts, šī jēdziena izzināšanā būtiska loma ir jēdziena "tiesību normas hipotēze" izprašanai. Tādēļ šai publikācijai ir dots attiecīgs nosaukums. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Uzņēmumu reģistra amatpersonu lēmumu atziņas ar ekspertu komentāriem

27. Novembris 2012 /NR. 48 (747)

Maksātnespējas likuma 28. panta pirmajā daļā noteiktais ierobežojums pilnvarot citu administratoru veikt administratora pienākumus ne ilgāk par 60 dienām viena kalendārā gada ietvaros izriet no administratora tiesībām uz pilnu ikgadējo atvaļinājumu. Pilnvarojuma tiesības nodrošina maksātnespējas procesā administratora funkciju veikšanas nepārtrauktību administratora prombūtnes laikā ar cita administratora palīdzību. Minētās normas termiņa ierobežojums nav atkarīgs no tā, vai šajā pašā procesā cits administrators ir izmantojis tiesības uz laiku savus amata pienākumus pilnvarot citam administratoram. ...

Aivars Lošmanis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Dalībnieka izstāšanās no sabiedrības ar ierobežotu atbildību

27. Novembris 2012 /NR. 48 (747)

Izmaiņas sabiedrības ar ierobežotu atbildību (turpmāk – SIA) dalībnieku sastāvā var notikt dažādi. Praksē izplatītākais veids ir kapitāla daļu atsavinājums, pusēm noslēdzot atlīdzības vai bezatlīdzības līgumus. Kapitāla daļas var iegūt arī mantošanas ceļā. Tāpat Komerclikumā1 (turpmāk – KCL) ietverts regulējums, kas paredz dalībnieka statusa atņemšanu piespiedu kārtā, proti, KCL 195. panta pirmā daļa paredz iespēju tiesas ceļā no sabiedrības izslēgt sabiedrības dalībnieku, ja viņš "bez attaisnojoša iemesla nepilda savas saistības vai citādi nodarījis būtisku kaitējumu sabiedrības interesēm, vai nav izpildījis saistības". Šajā gadījumā dalībniekam piederošās kapitāla daļas pāriet sabiedrībai, kurai ir pienākums izmaksāt izslēgtajam dalībniekam viņa ieguldījumu KCL noteiktā apmērā (skat. minētā panta trešo daļu). ...

Arta Snipe, Normunds Šlitke

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Līdz šim nepateiktais zemes piespiedu nomas jautājumā

30. Oktobris 2012 /NR. 44 (743)

"Jurista Vārdā" Nr. 42 (16.10.2012.) tika publicēta informācija "Jauni priekšlikumi zemes un ēku īpašnieku savstarpējo interešu līdzsvaram" un divi komentāri – zvērināta advokāta Sanda Bērtaiša raksts "Komentārs par nomas maksas apmēra izmaiņām zemes piespiedu nomas gadījumā", kā arī jurista palīga Arņa Zelča raksts "Zemes piespiedu nomas tiesisko attiecību problemātika". Šajos komentāros skarti nozīmīgi jautājumi, un to risināšanai Tieslietu ministrija, šķiet, mēģina īstenot slaveno piemēru, ko māca pirmā kursa jurisprudences studentiem, stāstot par tiesību pozitīvismu. ...

Skaidrīte Ābrama

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tālākpārdošanas cenu noteikšana kā konkurences tiesību pārkāpums

30. Oktobris 2012 /NR. 44 (743)

Pēdējo gadu laikā Konkurences padome vairākkārt ir izmeklējusi lietas par tālākpārdošanas cenas noteikšanu. Ir konstatēti pārkāpumi, uzlikti naudas sodi, tāpat veikti izglītojoši pasākumi, rīkojot seminārus un plašsaziņas līdzekļos sniedzot informāciju par šā pārkāpuma būtību un nepieļaujamību. Tomēr praksē, izvērtējot līgumus starp vertikāli saistītiem tirgus dalībniekiem, diemžēl joprojām tiek atklāti cenu fiksēšanas noteikumi vai citi cenu ierobežojumi. Tādējādi jāsecina, ka tirgus dalībnieki neizprot šā pārkāpuma būtību vai arī cer, ka konkrētie līgumi nenonāks Konkurences padomes redzeslokā un līdz ar to tiem izdosies izvairīties no atbildības. ...

Viktorija Voitešonoka

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Problēmjautājumi, iesniedzot un sagatavojot prasības pieteikumus tiesā

23. Oktobris 2012 /NR. 43 (742)

Kopš Civilprocesa likuma (turpmāk – CPL) pieņemšanas 1998. gada 14. oktobrī, kas stājās spēkā 1999. gada 1. martā, nomainot Latvijas Civilprocesa kodeksu, mainījusies izpratne par tiesībām, tiesību normu interpretāciju un to piemērošanu saistībā ar civiltiesiskiem strīdiem. Raksta mērķis ir izskaidrot aktuālos civilprocesuālos problēmjautājumus, iesniedzot un sagatavojot prasības pieteikumus vispārējās jurisdikcijas tiesās, ievērojot CPL nosacījumus, tiesu praksi, kā arī judikatūru. ...

žurnāls / Intervija

UNIDROIT – tilts starp dažādām kultūrām un tiesībām

23. Oktobris 2012 /NR. 43 (742)

Pastāv viedoklis, ka starptautiskās privāttiesības vairs nav saistāmas ar tādu tiesību normu veidošanu, kas nosaka, kā tiesām un šķīrējtiesām piemērot kolīziju tiesības, bet šobrīd ir aktuāla tieši privāttiesību unifikācija, īpaši starptautiskajā tirdzniecībā.1 Starptautisko Privāttiesību unifikācijas institūts (UNIDROIT2) ir viena no ietekmīgākajām organizācijām pasaulē, kas nodarbojas ar starptautisko privāttiesību unifikāciju un harmonizāciju. Šī neatkarīgā starpvaldību organizācija ir dibināta 1926. gadā pie Nāciju Līgas un 1940. gadā atjaunoja savu darbību saskaņā ar daudzpusējo līgumu – UNIDROIT statūtiem. Šobrīd UNIDROIT ir 63 dalībvalstis, arī Latvija, kas pievienojās 2006. gadā. Šā gada 21. septembrī Latvijā viesojās UNIDROIT prezidents Alberto Maconi (Alberto Mazzoni), bijušais ģenerālsekretāra vietnieks Martins Stanfords (Martin Stanford) un ģenerālsekretārs Andželo Estrella-Farija (Angelo Estrella-Faria). ...

žurnāls / Tiesību prakse

Notariāla akta patiesīguma apstrīdēšanas kārtība

16. Oktobris 2012 /NR. 42 (741)

Neceļot atsevišķu prasību, publiskā aktā norādīto nevar apgāzt ne ar liecinieku liecībām, ne ar privātā kārtā taisītu dokumentu. ...

Sandis Bērtaitis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Komentārs par nomas maksas apmēra izmaiņām zemes piespiedu nomas gadījumā

16. Oktobris 2012 /NR. 42 (741)

Rakstā atspoguļotas autora pārdomas par zemes piespiedu nomas tiesiskā regulējuma iespējamām izmaiņām kontekstā ar Ministru kabineta šā gada 2. oktobrī atbalstīto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās""1 un no tā izrietošajiem ierosinājumiem par līdzšinējās kārtības pilnveidi. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Zemes piespiedu nomas tiesisko attiecību problemātika

16. Oktobris 2012 /NR. 42 (741)

Šā raksta mērķis ir īsi un koncentrēti apzināt galvenās praktiskās un tiesiskās problēmas, kas izriet no zemes piespiedu nomas attiecībām starp daudzdzīvokļu namu dzīvokļu un zemes īpašniekiem, kā arī namu pārvaldniekiem. Autors arī piedāvā konkrētus priekšlikumus, lai saskaņotu minēto pušu intereses un tajās rastu samērīgumu. ...

žurnāls / Informācija

Jauni priekšlikumi zemes un ēku īpašnieku savstarpējo interešu līdzsvaram

16. Oktobris 2012 /NR. 42 (741)

Lai gan arī iepriekšējie grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" tika veikti ar mērķi nodrošināt līdzsvaru starp privatizēto dzīvokļu, ēku un būvju īpašnieku un zemes īpašnieku tiesiskajām interesēm tā dēvētajās zemes piespiedu nomas attiecībās, Tieslietu ministrija atzīst: prakse liecina, ka šāds līdzsvars diemžēl nav panākts. Tādēļ, risinot no dalītā īpašuma tiesiskā regulējuma izrietošās nepilnības, oktobra sākumā Ministru kabinetā izskatīti vairāki likumprojekti, kas arī guva valdības atbalstu un nodoti tālāk Saeimai, kur paredzamas diskusijas par Tieslietu ministrijas sagatavotajiem priekšlikumiem līdzšinējās kārtības pilnveidei. Savukārt "Jurista Vārds" diskusiju rosina jau šajā numurā, iezīmējot ne vien plānoto tiesību aktu izmaiņu aprises, bet arī lasītāju vērtējumam nododot Mg.iur. Arņa Zelča viedokli par šābrīža zemes piespiedu nomas tiesisko attiecību problemātiku un Mg.iur. Sanda Bērtaiša komentāru par Tieslietu ministrijas piedāvātajiem grozījumiem šo darījumu kārtībā. ...

Kalvis Torgāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Līgumsoda anomālijas Direktīvas 2011/7/ES normu kontekstā

16. Oktobris 2012 /NR. 42 (741)

Izlasot Direktīvu 2011/7/ES par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos, kas paredz enerģiskāk apkarot komercdarbību negatīvi ietekmējošos kavētos maksājumus, rodas jautājums, kāpēc tajā ne reizi nav minēts līgumsods. Latvijā tieši līgumsods ir tas, kas visbargāk soda maksājumu kavējumu gadījumos. Vai ES institūcijas, sekojot anglosakšu koncepcijai, jau būtu atteikušās no sodošām sankcijām privāttiesībās? ...

Jūlija Kolomijceva

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Īpašuma nodošana uz atsavināšanas darījuma pamata

9. Oktobris 2012 /NR. 41 (740)

Šī darba mērķis ir izpētīt, vai Civillikumā (turpmāk – CL) paredzētā īpašuma nodošana ir vēl viens darījums līdztekus atsavināšanas darījumam, kā arī noteikt, vai īpašuma tiesības tiek nodotas ieguvējam uz atsavināšanas darījuma pamata saskaņā ar abstrakcijas vai arī kauzalitātes principu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Īres maksas paaugstināšanas brīdinājuma kārtības ievērošana, mainoties izīrētājam

18. Septembris 2012 /NR. 38 (737)

Mērķis sešu mēnešu brīdinājumam par īres maksas paaugstināšanu ir īrnieka savlaicīga un pienācīga informēšana par būtisku līguma nosacījumu – īres maksas grozīšanu, lai viņš varētu izšķirties piekrist vai nepiekrist piedāvātajam īres maksas apmēram. Tādējādi, ja ir izteikts priekšlikums paaugstināt īres maksu un šī priekšlikuma nosacījumi netiek grozīti, jaunais izīrētājs, uzturot iepriekšējā izīrētāja priekšlikumu, nepārkāpj likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 13. panta otrajā daļā paredzēto brīdinājuma kārtību, jo savu tiesību neizmanto pretēji šīs tiesību normas mērķim vai par ļaunu citai personai – īrniekam. ...

Alvils Strīķeris

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Lobēšanas atklātības likums: problēma vai risinājums

18. Septembris 2012 /NR. 38 (737)

Ņemot vērā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (turpmāk – Birojs) kompetenci, noteikti kādam radīsies jautājums, vai Birojam lobēšanu reglamentējošā likuma izstrāde uzdota tāpēc, ka lobēšana ir viens no korupcijas veidiem, vai tas ir kāds sinonīms kukuļošanai un tamlīdzīgi. Nē. Gluži otrādi. Mērķis ir skaidri un nepārprotami pateikt, ka lobēšana ir atļauta darbība, kā arī novilkt robežas tam, cik tālu un kādos rāmjos tā ir atļauta. Biroja kompetencē ir Krimināllikuma 326.1 panta piemērošana, un tajā ir noteikta kriminālatbildība par tirgošanos ar ietekmi. Latvijas vietējie lobētāji, kas par lobēšanu saņem arī samaksu, noteikti ir uztraukušies, vismaz viņiem tādiem vajadzētu būt, ka vienā dienā Biroja amatpersonas varētu pieklauvēt pie durvīm ar roku dzelžiem. Tomēr lobēšana ne visos gadījumos ir tirgošanās ar ietekmi. Birojam primāri dots uzdevums izstrādāt attiecīgu likumprojektu tieši tāpēc, lai novilktu skaidru un nepārprotamu līniju starp likumīgu lobēšanu un krimināli sodāmo tirgošanos ar ietekmi. Šādu uzdevumu Birojam ir devis Ministru kabinets. ...

Pēters Limmers

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vācijas komercreģistra sistēma

18. Septembris 2012 /NR. 38 (737)

Komercreģistra sistēma atslogo tiesisko apgrozību, ļaujot īsākā laikā ar mazākiem spēkiem un mazākiem līdzekļiem iegūt nepieciešamo informāciju. Lai šādu rezultātu varētu sasniegt, komercreģistrā iekļauto ziņu pareizībai ir jābūt īpaši garantētai. Šis raksts iepazīstina ar to, kā Vācijā tiek nodrošināta komercreģistra pareizība un kā tiek sasniegts šā reģistra mērķis. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Jaunākā administratīvās tiesas prakse saistībā ar Uzņēmumu reģistra kompetenci

18. Septembris 2012 /NR. 38 (737)

Rakstā* tiks aplūkotas galvenās atziņas saistībā ar Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra (turpmāk – Uzņēmumu reģistrs) kompetenci, ko skatījusi administratīvā tiesa pēdējā pusotra gada laikā. Administratīvajai tiesai visās instancēs joprojām jāsaskaras ar lietām par faktisko apstākļu pārbaudes kompetenci. Tas joprojām ir viens no galvenajiem strīdu jautājumiem. Strīdi par faktiskajiem apstākļiem pamatā ir gadījumos, kad notiek strīds starp privātpersonām, bet administratīvais process tiek izmantots kā viens no privātpersonu savstarpējo strīdu risināšanas kaujaslaukiem. Pēdējā pusotra gada laikā šāda veida strīdi nav mazinājušies, viens no iemesliem – administratīvā procesa kārtībā šķietami var panākt ātrāku rezultātu nekā civilprocesuālā kārtībā, turklāt saskaņā ar likuma "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"1 19. pantu Uzņēmumu reģistra lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzība neaptur tā darbību.2 ...

Lauris Rasnačs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Sabiedrības prasību celšana pēc mazākuma pieprasījuma

18. Septembris 2012 /NR. 38 (737)

Varētu šķist, ka Komerclikuma norma, kas paredz sabiedrības mazākuma dalībnieku tiesības ierosināt un nepieciešamības gadījumā arī celt prasību, ko autors šī darba turpmākajā tekstā piedāvā dēvēt par "tiesībām iniciēt sabiedrības prasības celšanu", ir vienkārša un skaidra. Tomēr tā gluži nav, un iespējamās neskaidrības ir plašākas par sabiedrības mazākuma dalībnieka jēdziena dažādām definīcijām. Tādēļ autors par šī darba galveno uzdevumu ir noteicis skaidrojuma sniegšanu par galvenajiem aspektiem sabiedrības mazākuma dalībnieku tiesībās iniciēt sabiedrības prasības celšanu. ...

Evija Novicāne, Zane Kļaviņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Valdes locekļu atbildība par biznesa lēmumiem

18. Septembris 2012 /NR. 38 (737)

I. Ievads un risināmie problēmjautājumi Cicerons reiz teicis, ka nevis gudrība, bet veiksme ir tā, kas nosaka cilvēka dzīvi. Vai veiksme nosaka arī valdes locekļu atbildību? Jāņem vērā, ka biznesa lēmumi vienmēr ir saistīti ar zināmu risku un veiksmes faktoru, jo komercdarbībā pat ļoti racionāli un kvalitatīvi izvērtēti lēmumi var nesniegt gaidīto rezultātu un radīt zaudējumus. Tomēr, ja valdes loceklim, pildot amata pienākumus, iestātos ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Civilprocesa komentāri vairāk nekā tūkstoš lappušu apjomā

11. Septembris 2012 /NR. 37 (736)

Septembra sākumā pie lasītājiem devusies Civilprocesa likuma (turpmāk – CPL) komentāru otrā daļa. Autori norāda, ka iecerējuši darbu turpināt un nākotnē sagatavot vēl arī trešo CPL komentāru sējumu. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Bioloģiskā tēva tiesības apstrīdēt citas personas brīvprātīgi atzītu paternitāti

4. Septembris 2012 /NR. 36 (735)

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments 2012. gada maijā paplašinātā sastāvā izskatīja bioloģiskā tēva kasācijas sūdzību par apelācijas instances tiesas spriedumu, ar kuru noraidīta bioloģiskā tēva prasība lietā pret bērna māti un juridisko tēvu par brīvprātīgi atzītās paternitātes apstrīdēšanu un paternitātes noteikšanu. Ievērojot prasību aizsargāt fizisko personu datus, no vienas puses, un nepieciešamību informēt sabiedrību par nozīmīgiem tiesību jautājumiem, no otras puses, ir sagatavots lietas atreferējums, kurā apkopotas Senāta atziņas par Eiropas Konvencijas par to bērnu tiesisko statusu, kuri nav dzimuši laulībā (turpmāk arī – Konvencija) 4. panta, kā arī Civillikuma 155. un 156. panta interpretāciju. Tas, iespējams, palīdzēs risināt citas līdzīgas lietas, kā arī rosinās diskusiju par atsevišķu normatīvo aktu regulējuma uzlabošanu. ...

Baiba Rudevska, Valerijans Jonikāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Deklarētās dzīvesvietas princips Civilprocesa likumā: vai tiešām risinājums

4. Septembris 2012 /NR. 36 (735)

Saeimā trešajā lasījumā pašlaik atrodas likumprojekts, kurā paredzēti apjomīgi grozījumi Civilprocesa likumā (turpmāk – CPL).1 Viens no svarīgākajiem jautājumiem, kuru cita starpā risina šie grozījumi, ir: 1) fiziskas personas deklarētās dzīvesvietas principa ieviešana civilprocesā un 2) tiesas dokumentu izsniegšanas prezumpcija personai tās deklarētajā dzīvesvietā. Tieši šie abi jautājumi ir piesaistījuši autoru uzmanību, taču uzreiz jāatzīst, ka nebūt ne pozitīvā plāksnē. Pastāv zināmas bažas, ka likumdevēja piedāvātais risinājums tiesas procesu paātrināšanai patiesībā izrādīsies iemesls sūdzībām Eiropas Cilvēktiesību tiesā (turpmāk – ECT) par Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas2 (turpmāk – ECTK) 6. panta pirmās daļas pārkāpumu no Latvijas puses, kā arī dispozitivitātes principa pārkāpumiem civilprocesā. Ikvienam ir skaidrs, ka šādu situāciju pieļaut nedrīkstētu, tādēļ raksta mērķis ir īsumā aplūkot piedāvāto grozījumu būtību gan no civilprocesa teorijas, gan cilvēktiesību, gan arī starptautiskā civilprocesa viedokļa. Uzreiz jāatzīmē, ka raksts ir nevis zinātnisks, bet gan aktualitātes raksts, lai veicinātu juristu diskusiju pirms attiecīgo grozījumu pieņemšanas Saeimā galīgajā lasījumā. ...

Dagne Rušeniece

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Mediācijas iespējas notāra darbā

28. Augusts 2012 /NR. 35 (734)

2012. gada jūnija sākumā notika Mediācijas padomes rīkotais seminārs "Mediācija Latvijā – iespējas un izaicinājumi". Tajā tika analizēts un izvērtēts, kā mediāciju var izmantot tiesas un tiesu sistēmai piederīgās personas – advokāti un notāri. Mediācijas loma ar katru gadu kļūst arvien aktuālāka, un par tās nepieciešamību tiek runāts arvien biežāk, jo tieši ar mediācijas palīdzību varētu atrisināt daudzas problēmas, piemēram, tiesās samazināt lietu skaitu, kas šobrīd ir viens no iemesliem, kas palielina tiesu noslogotību un pagarina lietu izskatīšanas termiņus. Turpmāk šajā rakstā par to, kā mediācijas procesu var lietot zvērināta notāra darbā. ...

Erlens Markovskis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Saistību bezstrīdus piespiedu izpildes brīdinājuma kārtībā uzlabošanas virzieni

21. Augusts 2012 /NR. 34 (733)

Pirmajā rakstā* autors apskatīja tās saistību piespiedu izpildes brīdinājuma kārtībā (turpmāk – SPIBK) problēmas, kas rodas līdz brīdim, kad parādniekam tiek izsniegts brīdinājums. Šajā rakstā autors pievērsīsies tiem jautājumiem, kas saistīti ar SPIBK procesu pēc brīdinājuma izsniegšanas parādniekam. Tie ir tiesvedības izbeigšana un saistību piespiedu izpildīšanas apstrīdēšana. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Paredzēts harmonizēt kolektīvā pārvaldījuma organizāciju regulējumu

7. Augusts 2012 /NR. 32 (731)

Eiropas Komisija 11. jūlijā publiskoja sen solīto direktīvas projektu par autortiesību un blakustiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām.1 Ar saskaņotas likumdošanas palīdzību visās Eiropas Savienības dalībvalstīs Komisija cer sasniegt divus galvenos mērķus: izveidot vienotu digitālo tirgu, kā arī veicināt caurskatāmu kolektīvā pārvaldījuma organizāciju darbību. Dokuments vēl atrodas sākuma stadijā. Līdz direktīvas pieņemšanai Eiropas Parlamentā un tās transponēšanai Latvijas Autortiesību likumā noteikti paies vismaz pāris gadu. ...

Andrejs Lielkalns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Dalībnieku un akcionāru reģistri – problēmas un risinājumi

7. Augusts 2012 /NR. 32 (731)

Atsaucoties Tieslietu ministrijas aicinājumam, žurnāls "Jurista Vārds" 2011. gada 22. novembra numurā sāka diskusiju par iespējamām izmaiņām sabiedrību ar ierobežotu atbildību dalībnieku reģistru un akciju sabiedrību akcionāru reģistru vešanas kārtībā, cita starpā aicinot izvērtēt iespēju nodot dalībnieku un akcionāru reģistra vešanas funkciju trešajai personai, publiskās ticamības piešķiršanu ziņām, kas ierakstītas trešās personas vestā dalībnieku (akcionāru) reģistrā, un kapitāla daļu, akciju īpašumtiesību pārejas sasaisti ar ieraksta dalībnieku (akcionāru) reģistrā brīdi. Diskusijas turpinājums ir rodams vairākās publikācijās masu medijos un interneta vidē. Sākotnējā diskusija par kapitāla daļu un akciju uzskaites un apgrozības kārtības uzlabojumiem ir pāraugusi konceptuālā diskusijā par to, vai valstī ir nepieciešams vienots centralizēts visu akciju sabiedrību akcionāru reģistrs un, ja tāds ir nepieciešams, tad kam – Uzņēmumu reģistram vai Latvijas Centrālajam depozitārijam – būtu uzticama šāda centralizēta akcionāru reģistra turēšana (vešana). Šī raksta mērķis ir turpināt iesākto diskusiju no praktizējoša jurista skatpunkta, īpašu uzmanību pievēršot trešo personu tiesību aizsardzībai un interešu nodrošināšanai civiltiesiskos darījumos ar kapitāla daļām un akcijām. ...

Frānsiss Garijs

žurnāls / Intervija

Autortiesību izaicinājums: kā digitālajā laikmetā finansēt kultūru

31. Jūlijs 2012 /NR. 31 (730)

Autortiesību aizsardzības un autoru atlīdzības jautājumi Latvijā burtiski pēdējā gada laikā strauji izrāvušies ārpus nozares ekspertu uzmanības loka un kļuvuši par plašas sabiedrības apspriešanas objektu, jo īpaši saistībā ar sabiedrības un autortiesību sargu dažādajiem priekšstatiem par publiska izpildījuma izpratni, atskaņojot un klausoties mūziku pa radio. Tāpat, Latvijas ekonomikai pēckrīzes apstākļos balansējot jaunu satricinājumu gaidās, aizvien vairāk tiek runāts par otras intelektuālā īpašuma tiesību nozares – patentu tiesību – nozīmi. Jo tieši zinātņu ietilpīga ekonomika tiek uzskatīta par teju vienīgo veidu, kas Latvijai līdzās citām Eiropas valstīm var ļaut konkurēt globālajā tirgū. Šo aktualitāšu gaismā "Jurista Vārdam" piedāvātais gods intervēt Dr. Frānsisu Gariju (Francis Gurry) – cilvēku, kas vada pasaulē ietekmīgāko intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības institūciju – Pasaules Intelektuālā īpašuma organizāciju (World Intellectual Property Organization, saīsinājumā – WIPO), – likās vēl unikālāks. Jāpiebilst, ka "Jurista Vārds" bija vienīgais Latvijas preses izdevums, kam tika dota iespēja intervēt F. Gariju, viņam viesojoties Rīgā, un redakcija pateicas Latvijas Republikas Patentu valdei par šo iespēju. Saruna notika maijā, kad, atzīmējot Latvijas Republikas Patentu valdes 20 gadu darba jubileju, Rīgā risinājās konference "Intelektuālā īpašuma tiesību pārvaldība". Pasākumu atklāja un tajā referēja arī F. Garijs. WIPO vadītājs sarunā ar "Jurista Vārdu", līdzīgi kā uzstājoties Rīgas konferencē, vēlreiz apliecināja to, cik liela loma mūsdienu zināšanu ietilpīgajās ekonomikās ir intelektuālā īpašuma aizsardzībai, kā arī to, cik svarīgi ir īstenot finansējuma modeli, kas spētu nodrošināt radošo darbu autoriem atlīdzību. Vienlaikus viņš arī pieļāva, ka nākotnē divi līdz šim zināmie autoru finansējuma modeļi (senais mecenātisms vai mūsdienu autortiesības) mainīsies un klāt nāks kādi jaunievedumi, jo jaunais – digitālais – laikmets sev līdzi nesis pārāk lielas pārmaiņas. ...

žurnāls / Informācija

Civiltiesības ir Eiropas integrācijas stūrakmens

10. Jūlijs 2012 /NR. 28 (727)

Jūnija nogalē Tallinā notika Eiropas Savienības Notariātu padomes Ģenerālā asambleja, kurā apsprieda vairākus svarīgus jautājumus par latīņu tipa notariāta attīstību Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs un nākotnes iecerēm, kā ar ES tiesiskā regulējuma palīdzību veicināt tiesisko drošību pārrobežu gadījumos. ...

Imants Muižnieks

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Koncesijas līgumu attīstība un mūsdienu tiesiskā regulējuma īpatnības

10. Jūlijs 2012 /NR. 28 (727)

Publiskā un privātā sektora sadarbība mūsdienās ir kļuvusi par komplicētu juridisko mehānismu, kas aizvien turpina attīstīties, radot nepieciešamību nepārtraukti pilnveidot tiesisko regulējumu. Nozīmīgs sadarbības veids ar projektu ilgstošu publiski privātās finansēšanas vēsturi ir koncesija, kuras starptautiski tiesiskie un nacionālo tiesību aspekti ir analizēti šajā rakstā, īpašu uzmanību pievēršot publisko un privāto tiesību līgumu nošķiršanas problēmjautājumiem. ...

Viktors Tihonovs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Ieskats advokāta darba atalgojuma tiesiskajā regulējumā Latvijā

19. Jūnijs 2012 /NR. 25 (724)

Palielinoties tiesvedību lietu skaitam un ekonomiskajām vērtībām, par kurām strīdnieki strīdas, ir aktualizējies jautājums par personu (klientu) pieejamību tiesām advokāta honorāra apmaksas noteikumu neskaidrību dēļ. Dažkārt finansiāli iespaidīgās lietās klients atturas vērsties tiesā, lai aizstāvētu savas tiesības, ja viņš nespēj nolīgt advokātu ar tādu noteikumu, ka par profesionālu juridisko palīdzību norēķināsies pēc labvēlīga rezultāta sasniegšanas. Sevišķi gadījumā, ja lieta ir ar paaugstinātu juridisko sarežģītības pakāpi, klients nevēlas apmaksāt no advokāta saņemto juridisko palīdzību pēc tā sauktās stundu likmes, bet vēlas izmantot vismaz dalīto apmaksu – daļu maksājot par nostrādātajām stundām, daļu atlīdzības maksājot kā prēmiju pēc labvēlīga rezultāta saņemšanas. ...

Jānis Rušenieks

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Autortiesību un blakustiesību terminoloģijas izvēle un piemērošana

12. Jūnijs 2012 /NR. 24 (723)

Daļa juristu uzskata, ka Latvijas Republikas likumos un internetā ir atrodami skaidrojumi kopumā visiem tiem gadījumiem, kad tiek lietots termins "audiovizuāls darbs", tāpēc nav nepieciešami likumu grozījumi, jo ikvienam interesentam tāpat viss ir skaidrs. Tajā pašā laikā jau ilgāku laiku daudzu valstu teorētiķi un praktiķi cenšas nonākt pie vienotas termina "audiovizuāls darbs" definīcijas izveidošanas, vairāk gan par šo jautājumu diskutējot konferencēs un internetā, nevis iesniedzot konkrētus likumu pilnveidošanas priekšlikumus, kas ļautu veikt izmaiņas ne tikai nacionālajā regulējumā, bet arī Eiropas Savienības direktīvās un starptautiskajās konvencijās, tādējādi nonākot pie vienota apzīmējuma un izpratnes. Precīza terminoloģija veicina vienotu izpratni par normu piemērošanu ne tikai nozares darbinieku, bet arī tiesību piemērotāju un sabiedrības vidū. Tieši termina "audiovizuāls darbs" lietošana saistīta ar zināmu problemātiku ne tikai mūsu valstī. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Subsidāra un solidāra atbildība galvojuma saistībās

5. Jūnijs 2012 /NR. 23 (722)

Galvojuma un solidārām saistībām ir procesuāla līdzība, t. i., prasījumu var vērst gan pret galvinieku, gan parādnieku, taču no materiālo tiesību viedokļa atšķirība ir būtiska: solidāri saistītie uzņemas atbildību, ko vēlāk dala savā starpā, turpretim galvojumā galvinieks pilda akcesoru saistību, kas ļauj lietot regresa prasību pilnā apmērā. ...

Magda Papēde, Rihards Gulbis, Māris Grudulis, Mārcis Krūmiņš, Inese Kukaine, Imants Belogrīvs, Ieva Platpere, Ingrīda Veikša, Jānis Rušenieks, Ilmārs Poikāns

žurnāls / Diskusija

Dažādi viedokļi par atsevišķiem autortiesību un blakustiesību jautājumiem

5. Jūnijs 2012 /NR. 23 (722)

Autortiesību likuma 1. panta 15. punkts nosaka, ka publisks izpildījums ir darba vai cita ar šo likumu aizsargāta objekta priekšnesums, atskaņojums vai kā citādi tieši vai ar jebkuras tehniskas ierīces palīdzību vai procesa starpniecību veikts izmantojums ārpus ierastā ģimenes loka. AKKA/LAA savā mājaslapā norāda: ja vēlaties izmantot ar autortiesībām aizsargātus muzikālus darbus, tos publiski atskaņojot veikalos, ēdināšanas uzņēmumos, ...

žurnāls / Tiesību prakse

Vienošanās par jurisdikciju strīdu izšķiršanā

29. Maijs 2012 /NR. 22 (721)

No Padomes Regulas (EK) Nr. 44/2001 "Par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās" preambulas un 23. panta izriet, ka pušu vienošanās par strīda izšķiršanu kādā no dalībvalsts tiesām piešķir pušu izvēlētajai tiesai izņēmuma jurisdikciju, ja vien līdzēji līgumā nav noteikuši alternatīvu strīdu izšķiršanas kārtību. Regulas 23. pants attiecas arī uz gadījumiem, kad abas līguma puses atrodas vienā un tajā pašā dalībvalstī un ir vienojušās par Eiropas Savienības dalībvalsts tiesas jurisdikciju. Ja puses, kuru domicils ir Latvijā, ar vienošanos piešķīrušas izņēmuma jurisdikciju citas Eiropas Savienības dalībvalsts tiesai, strīds starp pusēm nav pakļauts izskatīšanai Latvijas tiesās. ...

Viktors Tihonovs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Ieskats akciju piederības jautājumā

22. Maijs 2012 /NR. 21 (720)

Šī raksta mērķis ir pievērst likumu rakstītāju un piemērotāju uzmanību tiesiskajai problemātikai jautājumā par akciju atgūšanu un iespējām atjaunot tiesības, ko piešķīrusi kādas komercsabiedrības akciju piederība. ...

Lauris Rasnačs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pierādījumu iesniegšana civilprocesā

22. Maijs 2012 /NR. 21 (720)

Šo rindu autoram juridiskajā praksē vairākkārt ir nācies sastapties ar situācijām, kad tiesas bez kavēšanās iemeslu vērtēšanas un bieži vien pat bez šo iemeslu noskaidrošanas jau pēc minētā termiņa notecējuma vēl pieņem iesniegtus pierādījumus. Arī naudas sods nokavētas pierādījumu iesniegšanas gadījumā tikpat kā netiek piemērots. Neviļus rodas secinājums, ka daļa tiesu vēl joprojām piemēro Civilprocesa likuma 93. pantu tādā redakcijā, kādā tas bija spēkā līdz 2003. gada 1. janvārim, proti, kas neparedzēja pierādījumu iepriekšēju iesniegšanu. Diezin vai varētu būt šaubas, ka šāda, esošajām likuma normām neatbilstoša, prakse vērtējama kritiski. Tomēr kritisks vērtējums būtu nepilnīgs, ja vienlaikus detalizētāk netiktu aplūkoti iemesli, kas ir pamatā pierādījumu iepriekšējai iesniegšanai un tās termiņam, kā arī apstākļi, kuru dēļ tiesas tomēr vismaz gramatiskā nozīmē izšķiras par atkāpi no likuma. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Latvijas pilsonības iegūšanas likumības izvērtēšana

24. Aprīlis 2012 /NR. 17/18 (716/717)

Iegūtā Latvijas pilsonība pēc Pilsonības likuma Pārejas noteikumu 3. punktā minētajiem iegūšanas diviem pamatiem nav apstrīdama, izņemot gadījumu, ja persona no Latvijas pilsonības ir atteikusies (likuma 23. pants) vai ja Latvijas pilsonība tai ir atņemta tiesas ceļā (likuma 24. pants). Pilsonības iegūšanas likumību ir tiesības izvērtēt un izvirzīt jautājumu par tās atņemšanu neatkarīgi no pilsonības iegūšanas laika, ja tiek konstatēti Pilsonības likuma 24. panta pirmajā daļā norādītie pārkāpumi, jo prettiesiski iegūtā pilsonība nekļūst leģitīma neatkarīgi no laika, kāds ir pagājis kopš tās piešķiršanas. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Daži jautājumi par kasācijas instances kompetenci

24. Aprīlis 2012 /NR. 17/18 (716/717)

Rakstā uzmanība vērsta uz vairākiem jautājumiem, par kuriem laiku pa laikam praksē rodas lielākas vai mazākas diskusijas. Civilprocesa likuma 474. pants, kas nosaka kasācijas instances tiesības, samērā detalizēti paredz iespējamos nolēmumu veidus, kādus, izskatot lietu kasācijas kārtībā, var pieņemt Senāts. ...

Jānis Āboliņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Fiziskās personas maksātnespējas process tiesu prakses atziņās

17. Aprīlis 2012 /NR. 16 (715)

No Maksātnespējas likuma, kas stājās spēkā 2010. gada 1. novembrī, un autora iepriekšējās publikācijas 2011. gada 15. februārī1 ir aizritējis jau vairāk nekā gads, un tiesās ir pieņemti vairāki būtiski nolēmumi, kas turpina praksē ieviest fiziskās personas maksātnespējas procesa regulējumu atbilstoši Maksātnespējas likuma mērķim un sniegt atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par kritērijiem Latvijas pilsonības atņemšanai

3. Aprīlis 2012 /NR. 14/15 (713/714)

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētājs senators referents V. Jonikāns, senatore V. Cīrule, senatore E. Vernuša, piedaloties prasītājas Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāvei I.V. un atbildētājas pārstāvim G.Ņ., atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu sakarā ar atbildētājas N.K. kasācijas sūdzību par Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2010. gada 26. janvāra ...

Evija Novicāne, Kaspars Novicāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Maksātnespējas likumu eklektika

27. Marts 2012 /NR. 13 (712)

Tieslietu ministrija kopš 2011. gada vasaras vērtē jaunā Maksātnespējas likuma praktisko piemērošanu un iespējamās problēmas maksātnespējas tiesiskajā regulējumā.1 Izvērtēšanas rezultātā Tieslietu ministrija nonākusi pie secinājuma, ka viena no būtiskākajām problēmām maksātnespējas jomā ir trīs maksātnespējas likumi, kas regulē maksātnespējas procesu norisi (atkarībā no maksātnespējas procesa uzsākšanas tā norisi pašlaik regulē likums "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju", 2007. gada 1. novembra Maksātnespējas likums un 2010. gada 26. jūlija Maksātnespējas likums). Tieslietu ministrijas ieskatā, visiem maksātnespējas procesiem jāpiemēro viens likums – jaunais Maksātnespējas likums, un tā nodrošināšanai jāparedz pārejas periods.2 Pašlaik jau ir izstrādāts likumprojekts "Grozījumi Maksātnespējas likumā", kurā noteikts regulējums pārejai uz viena likuma piemērošanu visiem maksātnespējas procesiem. Raksta mērķis ir izvērtēt pamatojumu iecerētajiem Maksātnespējas likuma grozījumiem par pāreju uz viena likuma piemērošanu visiem maksātnespējas procesiem, kā arī analizēt šādu grozījumu atbilstību tiesiskas valsts principam. Rakstā tiks analizētas arī iespējamās problēmas, kas radīsies, ja Maksātnespējas likuma grozījumus pieņems atbilstoši pašlaik izstrādātajai redakcijai. ...

Mārtiņš Gailis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Mērķis vai sekas: konkurenci ierobežojošu vienošanos aizlieguma piemērošanas analīze

20. Marts 2012 /NR. 12 (711)

Konkurences likuma (turpmāk – KonkL) 11. panta pirmajā daļā noteikts, ka ir aizliegtas tirgus dalībnieku vienošanās, kuru mērķis vai sekas ir konkurences ierobežošana Latvijas teritorijā. Šā panta pirmā daļa ietver septiņus punktus, kuros neizsmeļoši uzskaitīti aizliegto tirgus dalībnieku vienošanos piemēri. ...

Jānis Dzanuškāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pedagogs – paraugs sabiedrībai bez aizdomu ēnas

20. Marts 2012 /NR. 12 (711)

2011. gada marta beigās plašsaziņas līdzekļos izskanēja ziņa, ka, izskatot kādas Kuldīgas novada izglītības iestādes direktora prasības lietu par atjaunošanu amatā, Augstākās tiesas Senāts nolēmis apturēt tiesvedību lietā un iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā, lūdzot vērtēt Izglītības likuma 50. panta 1. punkta atbilstību Satversmes 1. un 106. pantam, kas nosaka, ka Latvija ir neatkarīga un demokrātiska republika un ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai. Satversmes tiesa pieteikumu noraidīja, kas nozīmēja, ka lietu turpināja skatīt Augstākajā tiesā. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Divu personu faktiskās kopdzīves juridiskais statuss

13. Marts 2012 /NR. 11 (710)

Pie partnerattiecību tiesiskā regulējuma neesības tiesa nav kompetenta tiesību tālākveidošanas ceļā divu personu faktisko kopdzīvi pielīdzināt laulībai un kopdzīves partnerim noteikt tādas pašas tiesības kā laulātajam. Tas izriet no varas dalīšanas principa, kas nošķir likumdevēju no tiesu varas un leģitimē tiesu veikt tiesību jaunradi tikai gadījumos, kad tā nav saistāma ar iejaukšanos likumdevēja pilnvarās. Faktiskais laulātais nav atzīstams par īrnieka ģimenes locekli likuma "Par dzīvojamo telpu īri" izpratnē. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Uzņēmumu reģistra amatpersonu lēmumu atziņas ar ekspertu komentāriem

13. Marts 2012 /NR. 11 (710)

Komerclikuma 238. panta otrās daļas norma nav tulkojama paplašināti, proti, akciju sabiedrības statūtos var paredzēt ierobežojumu tikai attiecībā uz akciju pārdošanu, nevis citiem iespējamajiem akciju atsavināšanas veidiem. Likumdevējs nav paredzējis, ka visos akciju atsavināšanas gadījumos var piemērot pirmpirkuma institūtu un akcionāru sapulces piekrišanu. ...

Rolands Neilands

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Ieķīlāta nekustamā īpašuma pārdošanas ienākumu sadale

13. Marts 2012 /NR. 11 (710)

2011. gada 22. decembrī 11. Saeima kārtības ruļļa1 39. panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā nolēma turpināt izskatīt 10. Saeimā otrajā lasījumā atbalstīto likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā"2 (turpmāk – likumprojekts). Likumprojekts paredz, ka prasījumi par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas maksu un izdevumiem, kas saistīti ar dzīvojamo telpu lietošanu, sedzami pirms prasījumiem, kas nodrošināti ar nekustamā īpašuma ķīlu. Likumprojekts ir izraisījis plašas diskusijas gan Saeimā, gan to tautsaimniecības nozaru vidū, ko skar likumprojekts, – enerģētikā, namu apsaimniekošanā, banku nozarē, gan arī dzīvokļu īpašnieku vidū. Autora ieskatā, likumprojekts skar ne tikai minētās nozares un piedziņas ietvaros saņemtās naudas sadali starp kreditoriem, bet arī konstitucionālo tiesību principus, atsevišķus lietu tiesību institūtus, kā arī Latvijas starptautiskās saistības investīciju aizsardzības jomā. ...

Dagne Rušeniece

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Aizvadīts pirmais gads, kopš zvērināti notāri šķir laulību

6. Marts 2012 /NR. 10 (709)

2011. gada 1. februārī stājās spēkā virkne grozījumu Civillikumā, Civilprocesa likumā, Notariāta likumā un Civilstāvokļa aktu likumā, ar kuriem tika noteikts, ka turpmāk bezstrīdus laulības šķiršanas lietas izskatīs zvērināti notāri. Tādējādi šā gada februārī apritēja pirmais gads kopš šīs reformas, kuras mērķis bija atslogot tiesu sistēmu, cenšoties panākt, ka civillietām, kurās pastāv strīds, saīsinās izskatīšanas termiņi un paaugstinās tiesu efektivitāte. Raksta autore darbā aplūkos, kādas aizvadītā gada laikā ir konstatētas problēmas teorijā un praksē, kā arī sniegs tām iespējamos risinājumus. ...

...

12

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

STUDENTA VĀRDS

Rubrika

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Priekšvārds

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Grāmatas

Lekcijas

Periodika

Prakses materiāli

Mūsu autors

Tiesību nozare

Administratīvās tiesības un proc...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Dzīvnieku aizsardzība

Tiesu darba organizācija

Policijas tiesības

Valsts un baznīca

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu apstrāde

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Interešu pārstāvība

E-lieta

Pacientu tiesības

Sankcijas

Militārās tiesības

Trauksmes celšana

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

saturs abonēt

e-žurnāls