Tiesību nozaru katalogs: Maksātnespējas process

Maksātnespējas process Administratīvās tiesības un process

Detālplānojuma izstrādes nepieciešamība kā būvatļaujas atcelšanas pamats

4. Novembris 2014 /NR. 43 (845)

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments (Senāts)1 šā gada 4. jūlijā pieņēma spriedumu tā dēvētajā ciemata "Gadalaiki" lietā. Šajā lietā Senāts atstāja spēkā spriedumu, ar kuru tika atcelta būvatļauja, jo būvniecības iecerei nebija izstrādāts detālplānojums.2 ...

Latvijas Zvērinātu advokātu padome

žurnāls / Diskusija

Maksātnespējas likuma grozījumi būtiski ietekmēs zvērinātu advokātu darbību

28. Oktobris 2014 /NR. 42 (844)

Latvijas Zvērinātu advokātu padomes viedoklis saistībā ar nesenajiem grozījumiem Maksātnespējas likumā. ...

Tieslietu ministrija

žurnāls / Diskusija

Jaunā norma bez pārejas perioda rada nopietnus Satversmes pamatprincipu aizskāruma riskus

28. Oktobris 2014 /NR. 42 (844)

Tieslietu ministrijas viedoklis saistībā ar grozījumiem, kas izriet no 15. oktobrī izsludinātajiem grozījumiem Maksātnespējas likumā, tostarp papildinot 9. panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā: "Amata darbībā maksātnespējas procesa administratori ir pielīdzināti valsts amatpersonām." ...

Andrejs Judins

žurnāls / Diskusija

Pretestība reformām maksātnespējas jomā ir ļoti spēcīga

28. Oktobris 2014 /NR. 42 (844)

Pirms divām nedēļām, 15. oktobrī, tika izsludināti 25. septembrī Saeimas galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Maksātnespējas likumā, līdz ar to nākamgad stāsies spēkā arī norma, kas maksātnespējas administratorus pielīdzina valsts amatpersonām. Tā kā biju šāda priekšlikuma iesniedzējs, vēlētos atkārtoti norādīt uz minētās normas mērķi un perspektīvām sekām, kas no tā izriet. ...

Sannija Matule

žurnāls / Tiesību politika

Secinājumi par maksātnespējas procesa administratoru uzraudzības pilnveidošanu

28. Oktobris 2014 /NR. 42 (844)

Lai gan Saeimas 25. septembra lēmums, skatot grozījumus Maksātnespējas likumā, galīgajā lasījumā atbalstīt priekšlikumu par maksātnespējas administratoru pielīdzināšanu valsts amatpersonām daudziem bija šķietams pārsteigums, pati iecere kā tāda nav radusies tikai pirms mēneša. Diskusijas par šādu pavērsienu notikušas jau sen, tostarp "Jurista Vārda" slejās, bet, Tieslietu ministrijas skatījumā, ļoti konkrētas aprises šādiem plāniem iezīmētas jau pagājušogad. ...

Sannija Matule

žurnāls / Intervija

Olavs Cers: cīnīšos, lai maksātnespējas administratori nebūtu valsts amatpersonas

28. Oktobris 2014 /NR. 42 (844)

Pirms mēneša Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija rakstveidā vērsās pie tieslietu ministra, to aicinot sasaukt Maksātnespējas jautājumu konsultatīvo padomi, lai izstrādātu ieteikumus maksātnespējas administratoru institūta turpmākai attīstībai. Taču jau dažas dienas vēlāk, 25. septembrī, bez garām diskusijām Saeima trešajā lasījumā pieņēma grozījumus Maksātnespējas likumā, tostarp atbalstot priekšlikumu, ka maksātnespējas administratori turpmāk ir pielīdzināmi valsts amatpersonām. Bija tādi, kas cerēja – Valsts prezidents grozījumus varētu neizsludināt, tomēr 15. oktobrī tie bija izlasāmi oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Sakritības dēļ tieši šajā dienā notika arī "Jurista Vārda" saruna ar minētās asociācijas valdes priekšsēdētāju Olavu Ceru. ...

Edgars Hercenbergs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Komentārs par PVN atskaitīšanas tiesību atteikumu pēc Forvards V lietas iznākuma

21. Oktobris 2014 /NR. 41 (843)

Ievads Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) judikatūrā par pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) direktīvas1 interpretāciju jānodala divi gadījumi, kad jāatsaka PVN atskaitīšanas tiesības: atbilstoši dalībvalsts praksei darījums jāuzskata par faktiski nenotikušu rēķina izsniedzēja pretlikumīgās vai krāpnieciskās rīcības dēļ (1)2 vai preču piegāde faktiski nav notikusi (2).3 Otrais gadījums ir apskatīts EST judikatūrā, sākot no ...

Helmuts Jauja

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesu prakse maksātnespējas procesa lietās par darījumu apstrīdēšanu un zaudējumu piedziņu

14. Oktobris 2014 /NR. 40 (842)

Šī gada maijā klajā nāca Augstākās tiesas Judikatūras nodaļas organizētais tiesu prakses apkopojums par tiesu praksi lietās par darījumu apstrīdēšanu un zaudējumu piedziņu no parādnieka pārstāvjiem juridiskā maksātnespējas procesa ietvaros. Tajā aplūkoti un analizēti apelācijas un kasācijas instanču spriedumi, kas pieņemti laikā no 2008. gada līdz 2014. gada sākumam. Rakstā sniegts ieskats šajās tiesu prakses aktualitātēs. ...

Kaspars Novicāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Maksātnespējas procesa administratoru statusa reforma

30. Septembris 2014 /NR. 38 (840)

Latvijas Republikas Saeima 2014. gada 3. jūlija plenārsēdē pirmajā lasījumā vienbalsīgi atbalstīja likumprojektu "Grozījumi Maksātnespējas likumā".1 Tas paredz reformēt maksātnespējas procesa administratoru (turpmāk – administratori) statusu, tas ir, pielīdzināt valsts amatpersonām un uz tiem attiecināt likumā noteiktos valsts amatpersonas amatu savienošanas ierobežojumus. Tādēļ šī raksta mērķis ir izvērtēt iecerēto Maksātnespējas likuma grozījumu par administratoru statusa maiņu pamatojumu un nepieciešamību, kā arī analizēt šo grozījumu pretrunas un iespējamās problēmas, kas radīsies, ja minētais likumprojekts stāsies spēkā atbilstoši 3. jūlija plenārsēdē atbalstītajai redakcijai. Redakcijas piebilde. Autora analizētais likumprojekts joprojām nav guvis tālāku virzību, taču 25. septembrī cita likumprojekta ietvaros, veicot grozījumus Maksātnespējas likumā, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja arī priekšlikumu, kas paredz maksātnespējas procesa administratorus pielīdzināt valsts amatpersonām. ...

Saeimas Preses dienests

žurnāls / Tiesību politika

Jauninājumi privātpersonu un uzņēmumu maksātnespējas regulējumā

30. Septembris 2014 /NR. 38 (840)

Saeima ceturtdien, 25. septembrī, galīgajā lasījumā pieņēma izmaiņas maksātnespējas regulējumā, kas paredz privātpersonu maksātnespējas procesa reformu, tostarp būtiski samazinot parādu dzēšanas termiņus un ieviešot tā saukto nolikto atslēgu principu mantai, kas kalpojusi par nodrošinājumu. Parlamenta pieņemtās izmaiņas paredz arī būtiskus uzlabojumus juridisko personu maksātnespējas regulējumā, cita starpā ierobežojot tā saukto izsoļu reiderismu. Būtiskākās izmaiņas stāsies spēkā nākamā gada janvārī. ...

Leila Neimane

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Sabiedrības līdzdalības paradigma ietekmes uz vidi novērtējuma procesā

23. Septembris 2014 /NR. 37 (839)

Sabiedrības līdzdalība ir viens no vides aizsardzības instrumentiem. Sabiedrības līdzdalība kā nepieciešama procesa sastāvdaļa vides tiesību normās galvenokārt ir noteikta teritorijas plānojumu izstrādāšanas gaitā, būvniecības procesā, dabas aizsardzības plānu pieņemšanā, piesārņojuma atļauju izsniegšanas vai pārskatīšanas gadījumos, kā arī ietekmes uz vidi novērtējuma procedūrā. Sabiedrības līdzdalība ietekmes uz vidi novērtējuma procedūrā nodrošina vides aizsardzības efektivitātes paaugstināšanu un tāda lēmuma, kas atbilst sabiedrības interesēm, pieņemšanu. Līdzdalības demokrātija, kas Latvijā tiek īstenota, lielā mērā pateicoties nevalstisko organizāciju aktivitātēm, ir balsts dažādo interešu saskaņošanai vides jomā. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Reprezentācijas izdevumu vērtējums; pretpienākums, kas uzskatāms (nav uzskatāms) par atlīdzību

9. Septembris 2014 /NR. 35 (837)

Braucieni, kuros dodas uzņēmējsabiedrības amatpersonas kopā ar klientiem, var tikt atzīti gan par tādiem, kas saistīti ar prestiža celšanu un tātad uzskatāmi par reprezentācijas izdevumiem, gan par tādiem, kas atzīstami par atpūtas braucieniem. Tas atkarīgs no pierādījumiem, ko nodrošina nodokļu maksātājs. Biznesa attiecībās pateicība par sadarbību parasti "iet roku rokā" ar vēlmi turpināt biznesa attiecības. Kaut arī teorētiski dāvinājumi tiek veikti brīvprātīgi, patiesībā tie ietver pienākumu dot un pienākumu atlīdzināt. Gadījumos, kad līgumā ietvertā pretpienākuma izpilde faktiski neprasa izdevumus (piemēram, norādot mājaslapā finansētāja logo vai ietverot finansētāja nosaukumu pasākuma nosaukumā), ir darbības, kuras nav uzskatāmas par atlīdzību. Savukārt gadījumos, kad pretpienākuma izpilde prasa papildu izdevumus, ir darbības, kuras uzskatāmas par atlīdzību. Ja ziedojuma saņēmējam ir noteikts pretpienākums veikt darbības, kuras uzskatāmas par atlīdzību, nav pamata ziedotos finanšu līdzekļus atzīt par ziedojumu tādā daļā, kādā nav noteikts pretpienākums. Nodokļu administrācijas uzdevums ir kontrolēt nodokļu maksāšanas pienākuma pareizu izpildi, nevis veikt nodokļu maksātāja nodokļu aprēķina korekcijas. ...

Elīna Semeņuka

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Personas tiesības pašvaldības teritorijas plānošanas procesā: likums un prakse

2. Septembris 2014 /NR. 34 (836)

Personas tiesību īstenošana ir teritorijas plānošanas procesa leģitimitātes garantija. Parasti personu tiesības teritorijas plānošanas procesā tiek iedalītas trijās daļās: 1) tiesībās iegūt informāciju; 2) tiesībās līdzdarboties; 3) tiesībās rosināt pašvaldības teritorijas plānošanas dokumentu1 tiesiskuma kontroli.2 Līdz šim Latvijas tiesību literatūrā ir maz analizētas personas tiesības ierosināt pašvaldības teritorijas plānošanu. Minētās tiesības varētu uzskatīt par līdzdalības tiesību paveidu, taču šā raksta ietvaros autore tiesības ierosināt teritorijas plānošanu izdala atsevišķi. ...

Sandra Vīgante

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Valsts atbildība, pildot starptautisko līgumu saistības

2. Septembris 2014 /NR. 34 (836)

Raksta mērķis ir skaidrot un vēlreiz uzsvērt, ka starptautisko līgumu saistību izpilde ir jebkuru publisko tiesību subjektu, ne tikai Ministru kabineta pienākums. Rakstā iztirzāta valsts un amatpersonu atbildība, pildot starptautiskus līgumus, un skaidrots jēdziena "valsts" tvērums starptautiskajās, tajā skaitā Eiropas Savienības, tiesībās. Tāpat rakstā runāts par pašvaldību vietu un lomu vienotā valsts pārvaldes sistēmā un pašvaldību atbildību un pienākumiem, pildot starptautiskos līgumus. Raksta beigās skaidrota valsts rīcība starptautiska strīda gadījumā. ...

Jānis Priekulis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Personiskā kaitējuma atlīdzinājums juridiskai personai administratīvajā procesā

26. Augusts 2014 /NR. 33 (835)

Raksta mērķis ir pilnveidot izpratni par juridiskai personai nodarītā personiskā kaitējuma atlīdzināšanu administratīvajā procesā. Tāpat rakstā tiks pamatots, kādēļ administratīvajā procesā nav nepieciešams atsevišķi izšķirt morālo kaitējumu kā personiskā kaitējuma veidu. ...

Miks Čevers

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Uzturlīdzekļu saņēmējs kā kreditors fiziskās personas maksātnespējas procesā

12. Augusts 2014 /NR. 31 (833)

Tā kā Latvijā vidēji mēnesī fiziskās personas maksātnespējas process tiek pasludināts vairāk nekā 100 personām,1 šo personu saistību struktūra ir plaša – tā aptver visus iespējamos gadījumus, sākot ar kredītu mājokļa iegādei un beidzot ar galvojumu par tai piederošās juridiskās personas saistībām. Šo personu vidū ir arī tādi parādnieki, kuriem papildu citām saistībām ir spēkā esošas saistības par savu bērnu uzturlīdzekļu samaksu. Lai arī šīs saistības neveido parādnieka saistību lielāko daļu, ievērojot uzturlīdzekļu saņēmēja ar likumu aizsargāto interesi, to segšana, neapšaubāmi, ir būtiska, taču vienlaikus arī praksē rada jautājumus par kārtību, kādā fiziskās personas maksātnespējas procesā uzturlīdzekļu saņēmējs var īstenot savas tiesības. ...

Sandis Bērtaitis, Artūrs Caics

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Enerģijas ražošanas atbalsta sistēmas tiesiskie aspekti

8. Jūlijs 2014 /NR. 26 (828)

Atbilstoši uzņemtajām starptautiskajām saistībām1 un nacionālās politikas mērķiem Latvijā enerģētikas jomā ir ieviesti vairāki atbalsta mehānismi, kas veicina enerģijas ražošanu koģenerācijas2 procesā un no atjaunojamiem energoresursiem.3 Būtiskākie no šiem atbalsta mehānismiem ir elektroenerģijas obligātais iepirkums un garantētā maksa par stacijā uzstādīto elektrisko jaudu. Šajā publikācijā autori sniegs plašāku ieskatu šo abu enerģijas ražošanas atbalsta mehānismu tiesiskajā regulējumā un darbībā. ...

Tieslietu ministrija

žurnāls / Tiesību politika

Lemj, kā efektīvāk izmeklēt sūdzības par valsts amatpersonu iespējamu vardarbību

1. Jūlijs 2014 /NR. 25 (827)

Pirms pāris nedēļām, 17. jūnijā, Ministru kabinets pieņēmis zināšanai Tieslietu ministrijas iesniegto informatīvo ziņojumu par gadījumiem, kad konstatēti pārkāpumi sūdzību par iespējamu vardarbību, ko izdarījušas valsts amatpersonas, pildot dienesta pienākumus, efektīvā izmeklēšanā. Tēmas kontekstā valdības sēdes protokollēmumā ietverti no minētā ziņojuma izrietoši priekšlikumi situācijas pilnveidei.1 ...

žurnāls / Tiesību prakse

Nekustamā īpašuma lietošanas mērķa – neapgūta apbūves zeme – noteikšana

17. Jūnijs 2014 /NR. 24 (826)

Gadījumā, kad zemi nav iespējams faktiski apbūvēt, iekams pašvaldība neveic no tās atkarīgas darbības plūdu riska novēršanai (neizveido vai neuztur attiecīgas hidrotehniskas iekārtas vai būves), nav pamata uz šo zemes vienību attiecināt tādu pašu lietošanas mērķi, kā uz pilnvērtīgu apbūves zemi. Lēmuma par lietošanas mērķa maiņu pieņemšanā pašvaldība nav saistīta ar noteiktu termiņu. Liegums pēc viena mēneša termiņa mainīt neatbilstošu nekustamā īpašuma lietošanas mērķi nonāktu pretrunā Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma mērķim nodrošināt sabiedrību ar aktuālu kadastra informāciju. ...

Anda Smiltēna, Natālija Laveniece-Straupmane, Ilze Andruškina, Jolanta Gaijsa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Administratīvo pārkāpumu joma uz pārmaiņu sliekšņa

10. Jūnijs 2014 /NR. 23 (825)

Šā gada 22. aprīlī Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu "Administratīvo pārkāpumu procesa likums"1 (turpmāk – likumprojekts), ar ko paredzēts aizstāt 1984. gadā pieņemto Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu (turpmāk – kodekss). Jaunā likuma nepieciešamība jau ir kļuvusi aksiomātiska. Kodeksa regulējums ir attīstījies samērā stihiski – atsevišķi jautājumi tika sakārtoti, atceļot vecos un ieviešot jaunus tiesību institūtus, taču sistēma kopumā netika pārskatīta. Kodeksā bieži izdarītie grozījumi kļuva par iemeslu interpretācijas un piemērošanas problēmām. Tādēļ Tieslietu ministrija ir uzsākusi ievērojamu reformu, kas ir vērsta uz administratīvo sodu sistēmas un administratīvo pārkāpumu procesa sakārtošanu. Šī reforma tiek īstenota vairākos posmos. Būtiskas izmaiņas tika ieviestas jau 2012. gada 1. jūlijā, kad spēkā stājās apjomīgi grozījumi kodeksā, kuru mērķis bija nodrošināt administratīvo pārkāpumu lietu pakļautības maiņu. Ar 2012. gada 1. jūliju administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšana tika nodota no administratīvajām tiesām vispārējās jurisdikcijas tiesām un administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanā sāka piemērot kriminālprocesuālos principus. ...

Gatis Litvins

žurnāls / Intervija

Lēmumi par administratīvā soda piemērošanu būs kvalitatīvāki

10. Jūnijs 2014 /NR. 23 (825)

Tuvojas diena, kad Latvijā atteiksimies no likuma, kurš pieņemts vēl Padomju Savienības laikā, proti, no 1984. gada 7. decembra Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa. Tomēr tas notiek tikai 2014. gadā, un jaunais tiesiskais regulējums varētu stāties spēkā tikai 2017. gadā. "Jurista Vārds" aicināja tieslietu ministri Baibu Broku uz interviju, lai izjautātu par Tieslietu ministrijas izstrādāto Administratīvo pārkāpumu procesa likumprojektu un tā tapšanas gaitu – kādas bija grūtības un kāds labums būs no jaunā regulējuma. ...

Tieslietu ministrija

žurnāls / Informācija

Likumprojekts "Administratīvo pārkāpumu procesa likums"

10. Jūnijs 2014 /NR. 23 (825)

Likumprojekts1 A SADAĻA Administratīvo pārkāpumu pamatnoteikumi 1. nodaļa. Vispārīgie noteikumi 1.pants. Likuma mērķis Likuma mērķis ir aizsargāt pastāvošo tiesisko iekārtu, tai skaitā sabiedrības tiesiskās intereses, noteikto pārvaldes kārtību, sabiedrisko kārtību, kā arī nodrošināt efektīvu administratīvo pārkāpumu procesu, īstenojot noteikto sodu piemērošanu bez neattaisnotas iejaukšanās personas pamattiesībās, un panākt tiesisko ...

žurnāls / Tiesību politika

Apjomīga atskaite un turpmākie darbi administratīvā sloga mazināšanā un efektīvākā valsts pārvaldes darbībā

27. Maijs 2014 /NR. 21 (823)

Pagājušās nedēļas – 20. maija – sēdē Ministru kabinets uzklausīja Valsts kancelejas ziņojumu par ministriju un to padotības iestāžu pārskatiem attiecībā uz 2013. gada otrajā pusgadā paveikto atbilstoši iepriekš izvirzītajiem mērķiem administratīvā sloga mazināšanā un valsts pārvaldes efektīvākā darbībā. Dzirdētā kontekstā Ministru prezidente Laimdota Straujuma valdības sēdē veltīja kritiku vairākām valsts pārvaldes iestādēm, piemēram, uzsverot, ka "nevar atrakstīties, ka normatīvie akti to neparedz. Nedrīkst sūtīt cilvēkus no vienas iestādes uz otru. Cik gadus mēs runājam, ka nedrīkst prasīt izziņas, kas ir citas iestādes rīcībā". ...

žurnāls / Tiesību prakse

Dienestpersonas pārcelšanas tiesiskuma pārbaude tiesā

20. Maijs 2014 /NR. 20 (822)

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments šādā sastāvā: tiesnesis A. Guļāns, tiesnese V. Kakste, tiesnesis J. Neimanis, rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz O.R. pieteikumu par Iekšlietu ministrijas valsts sekretāres 2012. gada 13. janvāra lēmuma atzīšanu par prettiesisku, sakarā ar Iekšlietu ministrijas kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2013. gada 29. janvāra spriedumu. ...

Edgars Hercenbergs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Par likuma atrunas principa teorētiskajiem aspektiem

20. Maijs 2014 /NR. 20 (822)

Līdzšinējā likuma atrunas principa koncepcija neatbild uz jautājumu, ko darīt situācijās, kad pastāv nepieciešamība steidzami aizsargāt sabiedrības intereses, bet iestādei likumos tiešā tekstā nav noteiktas pilnvaras ierobežot privātpersonu, kuras rīcība kaitē sabiedrībai. Kā pieturas punkti diskusijai publikācijā1 galvenokārt izmantoti Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta (Senāts) nolēmumu, Vācijas valststiesību teorijas un Vācijas Federālās konstitucionālās tiesas judikatūras atziņas. ...

Artūrs Gurskis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Valsts valodas lietojuma nozīme valsts un pašvaldību uzņēmumos

6. Maijs 2014 /NR. 18 (820)

Raksta mērķis ir ieskicēt iespējamās neskaidrības un palīdzēt izvairīties no valsts valodas lietojuma pārkāpumiem valsts un pašvaldību uzņēmumu darbībā, kas saistās ar sabiedrības informēšanu. ...

Nils Fogels, Jevgēnija Ziņģe

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Galvenā parādnieka saistību dzēšana maksātnespējas procesā – vai pamats galvojuma izbeigšanai

15. Aprīlis 2014 /NR. 15 (817)

Raksta mērķis ir, pirmkārt, izvērtēt, vai galvinieka atbrīvošana no galvojuma saistībām sakarā ar galvenā parādnieka saistību dzēšanas plāna izpildi maksātnespējas procesa ietvaros nav pretrunā ar Civillikumā noteikto un juridiskajā literatūrā atzīto galvojuma mērķi. Otrkārt, ieskicēt atbildi uz šo jautājumu, izanalizējot galvojuma institūta būtību un tā vēsturisko attīstību, Civillikumā noteiktos galvojuma izbeigšanas veidus, kā arī galvinieka un kreditora tiesību aizsardzības iespējas galvenā parādnieka maksātnespējas gadījumā. ...

Pēteris Kušners

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Atlīdzības likuma 21. panta trešās daļas normas interpretācija tiesu praksē

8. Aprīlis 2014 /NR. 14 (816)

Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma (turpmāk – Atlīdzības likums) 21. panta trešā daļa nosaka, ka karavīram, kurš, pildot militāro dienestu, ir saslimis, pēc ārstēšanās atzīts par turpmākajam aktīvajam dienestam nederīgu un tāpēc pirms dienesta (līguma) termiņa beigām atvaļināts no profesionālā dienesta, izmaksā vienreizēju pabalstu triju mēnešalgu apmērā. ...

Valts Stūrmanis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pievienotās vērtības nodokļa sistēmas ļaunprātīga izmantošana

18. Februāris 2014 /NR. 7 (809)

Nodokļu tiesības nav saistījušas būtisku Latvijas juristu ievērību, un publiskajā telpā nenotiek diskusijas par Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) nodokļu revīzijas (audita) praksi un tiesu nolēmumiem, kas skar pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu. Tādēļ šī raksta mērķis ir caur tiesību zinātnes prizmu rosināt diskusiju par Latvijas PVN sistēmas problemātiku. ...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Uzņēmumu reģistrs, Jurista Vārds

žurnāls / Numura tēma

Kā darbojas administratīvās tiesas: valsts pārvaldes iestāžu un advokātu viedoklis