22. Oktobris 2021 08:46
Jaunumi
Tieslietu ministrija un Latvijas Okupācijas muzejs nākamo gadu velta Gunāra Astras piemiņai
1
No TM arhīva

Šodien, 22. oktobrī, latviešu brīvības cīnītājam Gunāram Astram apritētu 90 gadu. Viņa laikabiedri un ģimenes locekļi, Tieslietu ministrijas un Latvijas Okupācijas muzeja pārstāvji, godinot viņa piemiņu, izveidojuši iniciatīvas grupu, kas organizēs pasākumu kopumu gan šogad, gan nākamgad, pasludinot šo laika posmu par Gunāra Astras gadu. 

Pieminot G. Astru, tieslietu ministrs J. Bordāns norāda: “Gunāra Astras personību raksturo nesalaužams cīnītāja gars – viņš nebaidījās paust savu viedokli un vēlmi dzīvot neatkarīgā Latvijas valstī un pretojoties padomju okupācijas varai. Vairāk nekā trīsdesmit gadus pēc G. Astras nāves īpaši godināsim viņa piemiņu šī gada 15. decembrī, atklājot pieminekli pie ēkas Brīvības ielā 34, kur 1983. gadā G. Astru notiesāja LPSR Augstākā tiesa. Piemineklis būs kā simbols Astras paustajām vērtībām, inteliģencei un ilgām pēc neatkarības.”

Gunāram Astram veltīto pieminekli “Nebaidies” radījis viens no izcilākajiem Latvijas tēlniekiem Gļebs Panteļejevs, pieminekļa vieta izvēlēta simboliska, lai atgādinātu par kļūdām, ko reiz tiesu sistēma bija pieļāvusi, lokoties pārspēka priekšā, un cerību, ka šāda situācija nekad neatkārtosies.

G.Astras piemiņas dienā Latvijas Okupācijas muzeja direktore Solvita Vība uzsver: “Turēšanās pie patiesības un vērtībām jebkurā situācijā bija Gunāra Astras dzīvošanas pamatnosacījums. Patiess patriotisms ir viņa atstātā mēraukla mūsu domām, darbiem un rīcībām šodien. Izzinot Gunāra Astras personību un vērtējot sevi, varam kļūt labāki, pieaugt viedumā un garaspēkā. Un tas nav vienai dienai diktēts saturs, bet gan godprātīgs, pacietīgs un kopīgs darbs turpmāk.”

Par godu G. Astras jubilejas gadam iniciatīvas grupa plāno šī gada 15. decembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā organizēt konferenci, kas veltīta nacionālajai pretestības kustībai. Tāpat nākamā gada sākumā tiks izdota grāmata ar vēsturnieku komentāriem un G. Astras tiesas sēdes pēdējā vārda pilnu tekstu piecās valodās, kā arī par šo sēdi iestudēts televīzijas uzvedums, pie kura strādā režisors Lauris Gundars un Armands Zvirbulis kopā ar Liepājas teātra jaunajiem aktieriem. Filma būs par tiesu, par mums, par drosmi, par bailēm, par gandrīz neiespējamo. Kā zināms, G. Astra tiesas prāvā teica savu Pēdējo vārdu, noslēdzot to šādi: “Es ticu, ka šis laiks izgaisīs kā ļauns murgs. Tas dod man spēku šeit stāvēt un elpot. Mūsu tauta ir daudz cietusi un tādēļ iemācījusies, un pārcietīs arī šo tumšo laiku.”

Iedvesmojoties no G. Astra vēsturiskajām aktivitātēm, iniciatīvas grupa, kuru pārstāv arī viņa brālis Leons Astra, publicists Arnis Šablovskis, G. Astras fonda izveides virzītājs Mārcis Gobiņš, tēlnieks Gļebs Panteļejevs, plāno dibināt Gunāra Astras atbalsta fondu, rosinot visas tautas, īpaši jaunās paaudzes, identificēšanos un lepošanos ar okupācijas laika brīvības cīnītājiem un to bezbailīgo patriotisma garu. Vienlaikus, lai popularizētu G. Astras vērtības un ieguldījumu neatkarības veicināšanā, Latvijas Okupācijas muzeja mājas lapā tiks veltīta atsevišķa sadaļa par Gunāru Astru. Tāpat plānots pētīt G. Astras mīklainos nāves apstākļus.

Papildu informācija

Latvijas neatkarības aizstāvis un padomju okupācijas režīma disidents Gunārs Astra tika tiesāts divas reizes: 1961. un 1983.gadā. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas viņu reabilitēja abās lietās. 1993.gada 18.novembrī Rīgā pie toreizējās Tieslietu ministrijas ēkas Brīvības ielā 34 tika uzstādīta Astram veltīta piemiņas plāksne. Ministru prezidenta biedrs, tieslietu ministrs Jānis Bordāns 2020. gada 14. jūlija Ministru kabineta sēdē izvirzīja iniciatīvu par pieminekļa celšanu Gunāram Astram. Savukārt pērn decembrī Saeimā pārstāvētā Jauno konservatīvo frakcija iesniedza priekšlikumu valsts budžetā piešķirt pieminekļa izveidei nepieciešamo finansējumu, un tas tika atbalstīts.

patīk
drukāt
 
 
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Atis Priedītis
22. Oktobris 2021 / 16:12
0
ATBILDĒT
Gunārs Astra ir sava veida izņēmums, jo to ko VDK izdarīja ar viņu, noslēpt nav iespējams. Visu cieņu šim cilvēkam. Savukārt pilnībā šobrīd tiek slēpti daudzi citi VDK noziegumi Latvijā. Pēc 1986.gada VDK cilvēku vajāšanās izmantoja no VDR slepenā dienesta Stasi aizgūto psiholoģiskā terora metodi Zersetzung. Googlē vācu valodā par šo metodi ir apmēram 2 miljoni publikācijas un nevienas publikācijas latviešu valodas lielo masu mediju vidē. Esmu viens no tiem, kuram pēc šādām vajāšanām izdevās palikt dzīvam un nenonākt uz mūžu psihiatriskajā slimnīcā. Parastais vajāto liktenis bija pašnāvība vai bojā eja “nelaimes gadījumā” un protams ievietošana psihenē ja sāk kaut ko atklāti par šādām vajāšanām stāstīt. Par visu kā tas notika esmu izdevis divas grāmatas “Gan jau rīts mūs atradīs” un “Kristaps – slepenie protokoli”. Abas var brīvi lejupielādēt no inboksa failiem.
COVID-19: tiesiskie aspekti
Lasītākie jaunumi
AKTUĀLI
CITI ŠĪ AUTORA JAUNUMI
Iestāžu un institūciju jaunumi
Kopumā 238 iestādes
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties