Jurista Vārda satura arhīvs

Vārda brīvības ierobežojumu pieļaujamība demokrātiskā valstī

žurnāls / Tiesību politika

2. Maijs 2023 /NR. 18/19 (1284/1285)

Mēs dzīvojam trauksmainā laikā. Nu jau gandrīz desmit gadu garumā Eiropu ir piemeklējuši dažādi apdraudējumi un nelaimes, kas ir ne tikai darījuši nemierīgus cilvēku prātus, bet likuši arī valstīm no jauna pārskatīt iepriekš pašsaprotamas lietas un pārvērtēt vērtības, par kurām mēs nemainīgi iestājamiem. Visupirms bēgļu krīze, tad Covid-19 pandēmija, viltus ziņu plūdi, kas indē sabiedrības prātus, populisma uzvaras gājiens ...

Dina Gailīte

žurnāls / Intervija

Mums ir bažas, ka reforma nevis uzlabos, bet pasliktinās juridiskās izglītības kvalitāti

1

18. Aprīlis 2023 /NR. 16 (1282)

Pirms dažām nedēļām lielu interesi arī juridiskajā sabiedrībā raisīja ziņas par gaidāmajām reformām Latvijas Universitātē, kur iecerēts veidot tikai četras fakultātes. Līdz ar to ilggadējo patstāvību varētu zaudēt arī Juridiskā fakultāte. "Jurista Vārds" aicināja uz sarunu dekāni prof. Dr. iur. Kristīni Stradu-Rozenbergu, kas Juridiskās fakultātes vadībā pēc pārtraukuma nonākusi jau trešo reizi, līdz ar to var lepoties ne vien ar plašu pieredzi tiesību zinātniskajā un mācībspēka darbā, bet arī juridiskās izglītības organizēšanas un vadības jomā. Saruna izvērtās plašāk – ne tikai par gaidāmajām reformām un to ietekmi uz juridiskās izglītības kvalitāti, bet arī par vienoto valsts juridisko eksāmenu, jaunām mācību programmām, mācībspēku paaudžu nomaiņu, pandēmijas un mākslīgā intelekta ietekmi u.c. jautājumiem. ...

Kristīne Strada-Rozenberga, Ārija Meikališa, Gunārs Kūtris, Māris Leja, Oskars Kulmanis, Ērika Gribonika

bibliotēka / Prakses materiāli

Avots: Pētījumu un publikāciju datu bāze, Pārresoru koordinācijas centrs, 2022

Pētījums "Kriminālprocesa obligātuma principa ietekme uz kriminālprocesa efektivitāti"

Pētījums “Kriminālprocesa obligātuma principa ietekme uz kriminālprocesa efektivitāti” veikts Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē pēc Tiesu administrācijas pasūtījuma Eiropas Sociālā fonda projekta “Justīcija attīstībai” ietvaros. Pētījums veltīts kriminālprocesa obligātumam, lietderīguma elementiem tajā un to ietekmei uz kriminālprocesa efektivitāti. ...

Varas dalīšanas mērķis un tiesas loma tā sasniegšanā

žurnāls / Viedoklis

20. Septembris 2022 /NR. 38 (1252)

Konstitūcija ietver nācijas valstsgribu, priekšstatus par to, kādā valstī nācija vēlas pašnoteikties un dzīvot. Tātad konstitūcija regulē valsts dzīves pašus pamatus un aizsargā personas pamattiesības. Tā, pamatojoties uz valsts konstitucionālo identitāti, nosaka vērtības, kas ir būtiskākās konkrētai nācijai, un principus, pēc kuriem jāvadās valstij, īstenojot varu. Konstitūcija iezīmē, ievirza un ierobežo visu pārējo tiesību ...

Cilvēks kā vērtība – šī atziņa ir katras mūsdienu demokrātiskas valsts pamatā. Viena no cilvēka pamatvēlmēm, atrodoties lielākā vai mazākā sociumā, ir justies droši un neapdraudēti, dzīvot, domāt un rīkoties atbilstoši savai pārliecībai. Šo apgalvojumu kontekstā neatņemamas cilvēktiesības ir personas neaizskaramība. Personas neaizskaramība kā konstitucionāli aizsargājama vērtība tiešos vārdos minēta Satversmes 94. pantā, ...

žurnāls / Viedoklis

Personas neaizskaramība

15. Februāris 2022 /NR. 7 (1221)

Kas viņu redzēja? Kā viņa atnāca? Vējā vīdamās, Melnos kraukļu ratos, Asins rozes matos – Brīvība! Brīvība! (Aspazija) Cilvēka cieņpilnai dzīvei nepieciešams priekšnoteikums ir brīvība. Viss, kas ticis cilvēkam dots no dabas, viss sabiedrības caur kultūru cilvēkā ieguldītais var izpausties tikai tad, ja cilvēks bauda brīvību. Personas brīvība ir priekšnoteikums ne tikai cilvēka pilnvērtīgai dzīvei, bet arī sabiedrības ...

žurnāls / Viedoklis

Brīvība

15. Februāris 2022 /NR. 7 (1221)

Iepazīstieties: JV autore Sanita Osipova

žurnāls / Mūsu autors

7. Decembris 2021 /NR. 49 (1211)

Tiesību zinātņu doktore, Satversmes tiesas priekšsēdētāja, Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekle, LU Juridiskās fakultātes profesore. "Jurista Vārdā" līdz šim publicēti 24 viņas raksti un viedokļi. Pirmā publikācija 2009. gadā. Visas publikācijas pieejamas Autoru katalogā portālā juristavards.lv. ...

Sanita Osipova, Gatis Bārdiņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Cilvēka cieņa Satversmes tiesas judikatūrā

7. Decembris 2021 /NR. 49 (1211)

Cilvēka cieņa tiek minēta arvien biežāk – sarunās, plašsaziņas līdzekļu sniegtajā informācijā un pat tiesu spriedumos. Šā raksta mērķis ir īsumā raksturot cilvēka cieņas nozīmi demokrātiskā tiesiskā valstī, kā arī aplūkot cilvēka cieņas koncepta attīstību Satversmes tiesas judikatūrā. ...

Sanita Osipova, Artūrs Kučs, Anita Rodiņa, Jānis Neimanis, Daiga Rezevska, Gunārs Kusiņš, Aldis Laviņš

žurnāls / Aptauja

Kādu tiesību sistēmu pieprasa Satversme?

7. Decembris 2021 /NR. 49 (1211)

Sagaidot Satversmes tiesas darba 25. gadadienu, kā arī raugoties uz 2022. gadā gaidāmo Satversmes simtgadi, "Jurista Vārds" pašreizējiem Satversmes tiesas tiesnešiem jautāja: "Kādu tiesību sistēmu pieprasa Satversme?" ...

Sanita Osipova, Uldis Krastiņš

bibliotēka / Lekcijas

Avots: Satversmes tiesa, 2021

Vebinārs "Kāpēc Satversme aizsargā cilvēka cieņu?"

2021. gada pavasarī, 6. maijā, Demokrātijas nedēļas ietvaros Satversmes tiesa organizēja vebināru vecāko klašu skolēniem un pedagogiem, skaidrojot, kāda ir valsts pamatlikuma nozīme demokrātiskā tiesiskā sabiedrībā un kāpēc Satversme aizsargā cilvēka cieņu. Tēmas ietvarā ar priekšlasījumu uzstājās Satversmes tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova un Satversmes tiesas padomnieks Uldis Krastiņš. ...

Iepazīstieties: JV autore Kristīne Strada-Rozenberga

žurnāls / Mūsu autors

30. Marts 2021 /NR. 13 (1175)

Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras vadītāja, profesore, zvērināta advokāte. "Jurista Vārdā" līdz šim publicēti 57 raksti un viedokļi. Pirmais raksts: 2001. gadā. Visas publikācijas pieejamas Autoru katalogā portālā juristavards.lv. ...

Dina Gailīte

žurnāls / Intervija

Spriedze starp Satversmes tiesu un likumdevēju ir neizbēgama

16. Februāris 2021 /NR. 7 (1169)

Šogad decembrī Satversmes tiesa svinēs 25 gadu jubileju. Kopš pirmsākumiem tā bijusi viens no Latvijas tiesiskās sistēmas transformācijas un attīstības dzinuļiem, tai skaitā, izmantojot tiesību piemērošanas metodes, kas postpadomju tiesību telpā nebija pazīstamas, lietojot ārvalstu doktrīnas un tiesību prakses atziņas, demonstrējot līdz tam nebijuša līmeņa argumentāciju nolēmumos utt. Gadu gaitā pakāpeniski paplašinātas pieteikuma iesniegšanas iespējas Satversmes tiesā (sākumā privātpersonām nebija iespējams iesniegt konstitucionālo sūdzību). Turklāt, veikdama sarežģīto konstitucionālās kontroles funkciju un tādējādi atrazdamās uz robežas starp politiku un tiesībām, Satversmes tiesa spējusi saglabāt neatkarību, neskatoties uz domstarpībām ar parlamentu un valdību. Neatkarību, atskatoties uz tiesas pirmajos desmit gados piedzīvoto, uzsvēra tās pirmais priekšsēdētājs prof. Aivars Endziņš: "Satversmes tiesa ir neatkarīga un nav politiski vai jebkā citādi ietekmējama. Mēs vadāmies tikai pēc likuma un Satversmes normām."1 Arī pēc 15 gadiem neatkarības jautājums nav zaudējis aktualitāti, jo novembrī pieņemtais spriedums, kas skāra ģimenes jēdzienu, raisīja diskusijas par Satversmes tiesas pilnvarām un nepieciešamību. Piedāvājam lasītājiem "Jurista Vārda" sarunu ar tiesas priekšsēdētāju prof. Sanitu Osipovu – par iemesliem, kāpēc spriedze starp tiesu un citiem varas zariem ir neizbēgama, par to, kā funkcionē demokrātija un kāpēc tiesiskums ir ne vien mazākuma, bet arī sabiedrības vairākuma interesēs. Šī intervija tiek veltīta Satversmes pieņemšanas 99. gadadienai, ko svinējām 15. februārī, un likumsakarīgi sasaistās arī ar šī "Jurista Vārda" kopējo tēmu, kas ir demokrātija, tiesiskums un pilsoņa un valsts attiecības. ...

Eksperta viedoklis par kriminālprocesa regulējuma pietiekamību un skaidrību attiecībā uz pierādīšanas standartu un pierādījumu pietiekamību

bibliotēka / Prakses materiāli

Avots: Latvijas Universitāte, 2020

Šis viedoklis ir sagatavots saskaņā ar Valsts kontroles un Latvijas Universitātes līgumu Nr. 7-5/761 Par juridiskā pakalpojuma – ekspertu kriminālprocesuālo tiesību jautājumos konsultāciju pakalpojuma par Kriminālprocesa likuma regulējuma iespējamajiem trūkumiem efektīvai noziedzīgu nodarījumu finanšu un ekonomikas jomā izmeklēšanai un iztiesāšanai sniegšanu. ...

Viduslaiku tiesību spogulis

bibliotēka / Grāmatas

Avots: Tiesu namu aģentūra, 2004

Kā jau liecina grāmatas nosaukums, tās satura pamatā ir viduslaiku tiesību izpēte visā to daudzveidībā. Viduslaiku tiesības aplūkotas, sākot ar tiesību vēstures vispārīgajiem jautājumiem, tālāk atspoguļojot tādus tiesību avotus kā paražu tiesības, lēņu tiesības, kanoniskās tiesības, pilsētu tiesības, pieskaroties arī romiešu tiesību recepcijai un musulmaņu ticības ietekmei uz viduslaiku Eiropas tiesisko domu. ...

Pierādīšanas standarts un priekšmets

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

12. Janvāris 2021 /NR. 2 (1164)

Šis viedokļraksts, kas veltīts nenoliedzami vieniem no svarīgākajiem procesuālajiem jautājumiem – pierādīšanas standarts un pierādīšanas priekšmets – tapis pēc "Jurista Vārda" uzaicinājuma izdevumam, kas veltīts Valsts kontroles revīzijas par pirmstiesas procesu efektivitāti finanšu jomas noziedzīgos nodarījumos rezultātiem. Tādēļ, gatavojot šo rakstu, nav zināmi Valsts kontroles secinājumi, un attiecīgi rakstā nav ietverts skatījums uz tiem. Tāpat šī raksta mērķis nav sniegt teorētisku skatījumu uz izvirzītajiem jautājumiem, bet gan nedaudz ieskicēt savu vērtējumu par to, vai 1) Kriminālprocesa likumā (turpmāk – KPL) šī jautājuma tiesiskā reglamentācija ir skaidra, nav pārlieku apgrūtinoša kriminālprocesa piemērotājiem (t.i., Latvijas izmeklētājiem un prokuroriem nav izvirzītas pārāk stingras prasības), un 2) cik lielā mērā pirmstiesas procesa kvalitāti ietekmējošs faktors ir to jautājumu nepietiekama apzināšanās, kas saistīta ar pierādīšanas priekšmeta un standarta izpratni. ...

Eksperta viedoklis par kriminālprocesa regulējuma pietiekamību un skaidrību attiecībā uz pierādīšanas standartu un pierādījumu pietiekamību

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

12. Janvāris 2021 /NR. 2 (1164)

Šis viedoklis ir sagatavots saskaņā ar Valsts kontroles un Latvijas Universitātes līgumu Nr. 7-5/761 Par juridiskā pakalpojuma – ekspertu kriminālprocesuālo tiesību jautājumos konsultāciju pakalpojuma par Kriminālprocesa likuma regulējuma iespējamajiem trūkumiem efektīvai noziedzīgu nodarījumu finanšu un ekonomikas jomā izmeklēšanai un iztiesāšanai sniegšanu. ...

Jaunākie grozījumi Kriminālprocesa likumā: apskats un komentāri

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Dienu pēc valsts svētkiem Latvijas likumdevējs visiem, kas kādā mērā saistīti ar kriminālprocesu, sniedza kārtējo dāvanu – apstiprinājumu jau par pārliecību kļuvušam pieņēmumam, ka grozījumi Kriminālprocesa likumā1 (turpmāk – KPL) nebeigsies nekad. Tas mudina neatslābt, gan mēģinot saprast, kas atkal kļuvis citādi, gan ar nerimstošu (kaut gan varbūt jau pamatoti pagurušu) interesi vērojot tos ceļus (neceļus), pa kuriem likumdevējs kriminālprocesa norisi mēģina virzīt. Savukārt mēs, turpinot aizsākto pieeju nozīmīgākiem KPL grozījumiem veltīt kādus vārdus šī izdevuma lappusēs, arī šoreiz nodosim lasītāja vērtējumam savu redzējumu par kārtējiem – nu jau 38. – Saeimā pieņemtajiem grozījumiem.2 ...

5. Janvāris 2021 /NR. 1 (1163)

Kriminālprocesa likuma un Krimināllikuma jaunāko grozījumu komentārs un subjektīvs vērtējums daudzsološajām prognozēm

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

21. Jūlijs 2020 /NR. 29 (1139)

Šī raksta uzdevums ir sniegt īsu komentāru par, autoru ieskatā, svarīgākajiem 2020. gada 11. jūnijā pieņemtajiem grozījumiem Kriminālprocesa likumā un tiem Krimināllikuma grozījumiem, kas nozīmīgi ietekmē kriminālprocesa piemērošanu un kriminālprocesa normu izpratni. ...

Ineta Ziemele, Sanita Osipova, Aivars Endziņš

žurnāls / Tiesību politika

Par un pret Valsts padomes ideju Latvijā

4. Februāris 2020 /NR. 5 (1115)

Priekšlikums veidot Latvijā jaunu konstitucionālu orgānu, kas būtu autoritatīva konsultatīva institūcija likumdošanas kvalitātes jautājumos un ko varētu dēvēt par Valsts padomi (vai Likumdošanas padomi, vai citādi), tiek apspriests jau vairākus gadus, un tam tikuši veltīti vairāki publiski pasākumi, kā arī publikācijas, tai skaitā žurnālā "Jurista Vārds". Šādu ideju prof. Ineta Ziemele izvirzīja 2016. gada 10. septembrī ...

Pasaule ap mums mainās. Maināmies arī mēs paši: savos paradumos, izpausmēs, brīvības robežās... Zinātniskās fantastiskas filmas vairs nešķiet nereāla fantāzija, bet gan visai iespējami nākotnes notikumu priekšvēstneši. Liekas, ka mēs jau dzīvojam šajā nā ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Informācijas sabiedrība

26. Novembris 2019 /NR. 47 (1105)

Kristīne Strada-Rozenberga, Annija Kārkliņa, Jānis Pleps, Jānis Kārkliņš, Arnis Buka

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Studiju un zinātniskās pētniecības process Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes katedru skatījumā

6

15. Oktobris 2019 /NR. 41 (1099)

Krimināltiesisko zinātņu katedra Prof. Dr. iur. Kristīne Strada-Rozenberga LU Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras vadītāja Foto no personīgā arhīva Krimināltiesisko zinātņu katedra ir tā LU Juridiskās fakultātes katedra, kuras atbildības jomā ir jautājumi, kas saistāmi ar vienu no bīstamākajām sabiedriskajām parādībām – noziedzīgiem nodarījumiem. Šī joma, iespējams, vairāk nekā citas prasa noteiktību, ...

Bioētikas diskurss Latvijas Republikas Satversmes tiesas judikatūrā

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

5

13. Augusts 2019 /NR. 32 (1090)

Juridiski cilvēka paša būtību visās tās niansēs aizsargā cilvēka cieņas koncepts. Tāpēc šis pētījums ir veltīts cilvēka cieņas konceptam, atklājot to caur mūsdienās tik aktuālajām bioētikas prasībām. Pētāmā jautājuma daudzdimensionalitātes un ievērojamā apjoma dēļ tas tiek ierobežots ar bioētikas jēdziena un satura noskaidrošanu, bioētikas principu definēšanu un atsevišķu bioētikas principu atklāšanu kopsakarā ar cilvēka cieņas konceptu, izmantojot Latvijas Republikas Satversmes tiesas judikatūru. ...

Kas ir nevainīguma prezumpcija, un ko tā paredz

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

6. Augusts 2019 /NR. 31 (1089)

Nevainīguma prezumpcija tiek uzskatīta par vienu no kriminālprocesa pamatprincipiem, kura nepieciešamība ir vispārpieņemta. Bieži vien šis princips tiek uztverts kā pašsaprotams, tai pašā laikā tā dziļāka analīze nereti izpaliek. Šis ir viens no konstitucionāla līmeņa kriminālprocesa funkcionēšanas principiem, kura tiesiskais regulējums ietverts gan konstitūcijās, gan dažādos starptautiskos un Eiropas Savienības cilvēktiesību dokumentos, gan nacionālajos likumos. Tomēr šī principa izpratnes un būtības skaidrojumā joprojām vērojama nevienprātība, diskusijas un problemātika. ...

Pēteris Dzalbe, Juris Stukāns, Kristīne Strada-Rozenberga, Sandra Kaija, Indra Gratkovska, Māris Leja

žurnāls / Numura tēma

Apsūdzībām jābūt pamatotām ar pierādījumiem

"Jurista Vārda" numura tēma šoreiz veltīta pierādījumu pārbaudei kriminālprocesā. Publicējam šai tēmai veltīto Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta zinātniski analītiskās padomnieces Noras Magones un Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta tiesneša palīdzes Līgas Ašitokas rakstu "Pierādījumi un to izvērtējums (izvērtējuma trūkums) apelācijas instances tiesas nolēmumos", divus Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta nolēmumus SKK-106 un SKK-540, kuros tiek aplūkota pierādījumu vērtēšana, un aptauju par pierādījumiem un pierādījumu pārbaudi kriminālprocesā. Aptaujā viedokļus sniedz Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pēteris Dzalbe, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs Juris Stukāns, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesore Kristīne Strada-Rozenberga, Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes profesore Sandra Kaija, Tieslietu ministrijas Krimināltiesību departamenta direktore Indra Gratkovska un Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Māris Leja. ...

8. Janvāris 2019 /NR. 1 (1059)

domnīca / Eseja

Latvijas valsts ideja: kāpēc mums būt lepniem?

19. Decembris 2018

Satversmes tiesas priekšsēdētājas vietnieces Sanitas Osipovas priekšlasījums konferencē “Celtspēja”. ...

Pārmaiņu laiks kriminālprocesā turpinās – 2018. gada 20. jūnija grozījumi Kriminālprocesa likumā

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

14. Augusts 2018 /NR. 33 (1039)

2018. gada 20. jūnijā Saeima pieņēma kārtējos, nu jau 34. grozījumus Kriminālprocesa likumā1 (turpmāk – 20.06.2018. KPL grozījumi), kuri izsludināti 2018. gada 4. jūlijā un stāsies spēkā 2018. gada 1. septembrī. Rakstā ietverts šo grozījumu īss apskats un komentāri, akcentējot būtiskākās izmaiņas kriminālprocesuālajā kārtībā, kuras attiecināmas uz ikvienu kriminālprocesa veikšanas veidu, kā arī raksturojot ar grozījumiem ieviesto t.s. paātrināto kriminālprocesu. ...

Latvijas Republikas konstitucionālā identitāte Satversmes tiesas spriedumos

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

3. Jūlijs 2018 /NR. 27 (1033)

Kur ir meklējama valsts konstitucionālā identitāte? Kas nosaka robežas pašas valsts un arī Eiropas Savienības brīvībai tiesību jaunradē un rīcībā, ieviešot jaunu kārtību? Kas ir valsts tiesību sistēmas vienotības pamatā un tiesību jaunrades atskaites punkts? Tiesību doktrīnā un arī judikatūrā pēdējās desmitgadēs ir parādījies jauns jēdziens, lai apzīmētu kādas nācijas tiesību pamatu, ‒ valsts konstitucionālā identitāte. ...

žurnāls / Intervija

Abstrakti domājošam juristam ir jāzina arī pasaules tiesību vēsture

11

12. Jūnijs 2018 /NR. 24 (1030)

"Jurista Vārds" jau ir informējis savus lasītājus (Nr. 7, 13.02.2018) par šajā pavasarī svinīgi atvērto prof. Sanitas Osipovas monogrāfiju "Eiropas tiesību priekšvēsture", kas pirmoreiz latviešu valodā sniedz iespēju iepazīties ar senās Ēģiptes, Divupes, Izraēlas un Grieķijas tiesībām, kuru savstarpējā mijiedarbība un attīstība būtiski ietekmēja tiesību kultūru, kurā savas saknes savukārt balsta visa Eiropas juridiskā tradīcija. Romiešu tiesības ir būtiskas kā daļa no eiropiešu kopīgās identitātes. S. Osipovas grāmata ir vienreizīga vairāku iemeslu dēļ. Tas ir pirmais latviešu zinātnieka darbs par Eiropas tiesību priekšvēsturi un viens no retajiem Latvijas zinātnieku oriģinālajiem veikumiem par šo pasaules vēstures posmu vispār. Turklāt ļoti apjomīgais pētījums (vairāk nekā 400 lpp.) par reti pētīto tiesību vēstures periodu ir vienas autores darbs, nevis vairāku zinātnieku kopīgs veikums. Tāpat jākonstatē, ka laikā, kad jebkura zinātniska darbība Latvijā tiek orientēta uz tūlītēju praktisko pielietojamību, šādi – fundamentāli – pētījumi ir aizvien lielāks retums, sava veida zinātniska "greznība" (ko varētu atļauties tikai lielās nācijas ar milzīgu šauri specializētu zinātnieku skaitu) un tādēļ vēl jo vairāk svinams notikums. "Jurista Vārda" saruna ar monogrāfijas autori – par to, kāpēc viņa izlēma pievērsties šim maz pētītajam un ļoti senajam tiesību vēstures posmam, un to, kādas grūtības jāpārvar zinātniekam, lai paveiktu tik apjomīgu darbu. Kā arī par to, kāpēc mūsdienu juristam tomēr būtu jāzina ne vien Latvijas, bet arī pasaules, tai skaitā Eiropas, tiesību vēsture. ...

Pārmaiņu laiks kriminālprocesā turpinās – 2017. gada grozījumi (II)

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

17. Oktobris 2017 /NR. 43 (997)

3.2. KPL un KL normu spēks laikā attiecībā uz mantas īpašo konfiskāciju Ir acīmredzami, ka notikušās izmaiņas ir būtiskas attiecībā uz to, kas ir uzskatāma par konfiscējamo mantu. Līdz ar to aktuāls kļūst jautājums par to, kā nosakāms piemērojamo normu spēks laikā. Ir vispār zināms, ka procesuālo un materiālo normu spēka laikā noteikšanā ir dažādas pieejas (salīdzināšanai sk. KL 5. pantu un KPL 4. pantu). Tai pašā laikā, lai noteiktu, vai ...

Pārmaiņu laiks kriminālprocesā turpinās – 2017. gada grozījumi

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

1

10. Oktobris 2017 /NR. 42 (996)

Rakstā sniegts šā gada 30. marta un 22. jūnija likumu "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" vispārīgs apskats un tuvāk skatītas izmaiņas, kas attiecas uz kriminālprocesā aizskarto mantas īpašnieka statusu, jautājumiem attiecībā uz noziedzīgi iegūtu mantu, aresta uzlikšanu mantai un saīsināto spriedumu reformu. ...

Nepieciešams neatkarīgs konstitucionāls orgāns likumdošanas kvalitātes kontrolei

žurnāls / Tiesību politika

3

7. Marts 2017 /NR. 10 (964)

Likumdošanas procesu kvantitatīvi ierobežot pašlaik nav iespējams: dzīve mainās ļoti dinamiski, tādēļ rodas aizvien jaunas situācijas, kas prasa normatīvu regulējumu (piemēram, virtuālajā vidē iespējams izdarīt tādus noziedzīgus nodarījumus, kas agrāk nebija iespējami). Tāpat valstij nepārtraukti ir jāievieš prasības, kas izriet no mūsu starptautiskajām saistībām – dalības Eiropas Savienībā, starptautiskiem līgumiem, starptautisko tiesu prakses ...

Tiesiska valsts vai "tiesnešu valsts"

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

5

5. Jūlijs 2016 /NR. 27 (930)

Mūsdienās jebkurai valstij, lai tā baudītu citu valstu cieņu un līdztiesīgi iekļautos starptautiskajās attiecībās, tiek izvirzīti vairāki kritēriji. Tai ir jābūt demokrātiskai un tiesiskai valstij. Ja tā turklāt ir arī sociāla valsts, tad tās prestižs ceļas vēl vairāk (vismaz cilvēktiesību aktīvistu, savu pilsoņu un ne tikai savu pilsoņu acīs). Mūsu šodienas tēmas ietveros mēs pakavēsimies pie otrā kritērija – tiesiska valsts. ...

Vai Kriminālprocesa likums jau gatavs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

6. Oktobris 2015 /NR. 39 (891)

2005. gads mūsdienu kriminālprocesuālo tiesību attīstībā Latvijā iezīmēja jaunu posmu. 2005. gada 21. aprīlī Saeima pieņēma ilgi gaidīto, daudzu gadu garumā izstrādāto Kriminālprocesa likumu (turpmāk arī – KPL), kurš tika izsludināts 2005. gada 11. maijā. Jaunais likums stājās spēkā 2005. gada 1. oktobrī, nomainot no padomju laikiem spēkā esošo 1961. gadā pieņemto Kriminālprocesa kodeksu, kurā gan tolaik jau bija veiktas nozīmīgas izmaiņas. KPL pieņemšanas gaitā tika ieviestas būtiskas izmaiņas kriminālprocesuālajā kārtībā, radot jaunus institūtus, atsakoties no iepriekš zināmajiem un nozīmīgi grozot līdzšinējo tiesisko regulējumu. Tomēr līdz ar KPL pieņemšanu kriminālprocesuālo tiesību būtiska reformēšana diemžēl nenoslēdzās, bet turpinājās ar lielu intensitāti gan skaitliskā, gan saturiskā aspektā. ...

Dina Gailīte

žurnāls / Intervija

Studentu skaits, mācībspēku kvalitāte un citi Juridiskās fakultātes izaicinājumi

5. Maijs 2015 /NR. 18 (870)

Šopavasar noslēdzas Dr.iur. Kristīnes Stradas-Rozenbergas otrais pilnvaru termiņš Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes (LU JF) dekāna amatā, un viņas portrets jau drīzumā pievienosies dekānu galerijā redzamajām fotogrāfijām, kuras aizsāk 1919. gadā dibinātās Latvijas Augstskolas Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes pirmā vadītāja Dr.iur. Augusta Lēbera attēls. K. Strada-Rozenberga ir ne vien pirmā sieviete, kas ieņēmusi šo Latvijas tieslietu sistēmai svarīgo amatu, bet, iespējams, arī pati jaunākā, jo dekāna amatā stājusies tikai 30 gadu vecumā (arī viņas priekštecis Kaspars Balodis par dekānu kļuva pašā akadēmiskās karjeras sākotnē – 31 gada vecumā). Astoņos gados, ko K. Strada-Rozenberga nostrādājusi Juridiskās fakultātes vadībā, šajā senākajā Latvijas tieslietu studiju centrā ir notikušas daudzas pārmaiņas. No vienas puses, būtiski sarucis studējošo skaits un mazinājusies kādreiz milzīgā jurisprudences popularitāte vidusskolu absolventu vidū, no otras puses – pieaugusi fakultātes aktivitāte zinātniskajā pētniecībā, kā arī jaunu darbības virzienu meklējumos, tai skaitā profesionālo juristu tālākizglītošanā. Pa šo laiku fakultāte pārdzīvojusi likvidētās Latvijas Policijas akadēmijas studentu integrāciju, atjauninājusi savu mācībspēku sastāvu, būtiski palielinot tiesību zinātņu doktoru īpatsvaru tajā. Savukārt fakultātes atbalstītā politiķu iecere par vienota juridiska eksāmena ieviešanu Latvijā, kas ļautu paaugstināt un vienādot tieslietu izglītības līmeni valstī, palikusi vien koncepcijas stadijā. Noslēdzot astoņu gadu darba posmu, K. Strada-Rozenberga sarunā ar "Jurista Vārdu" atskatās uz dekāna amatā paveikto. ...

Aspazija “Satversmes tēvu” lokā

žurnāls / Domu mantojums

17. Marts 2015 /NR. 11 (863)

Moto: Ja mana balss jums dziļi sirdī noskan, Ja tā jūs modina un satricina, Tad viņas spēks ir tikai izteikt to, Kas neizteikts ikkatra krūtīs dus. – Aspazija "Sidraba šķidrauts" ...

Dažos vārdos par tiesību ikonogrāfiju

žurnāls / Juridiskā literatūra

1

12. Augusts 2014 /NR. 31 (833)

Ieskats Andžeja Guļčinska zinātniskajā redakcijā izdotajā grāmatā "Garīgās un laicīgās varas tiesību ikonogrāfija" ...

Privilēģijas amatpersonām kriminālprocesā – bezatbildība vai nožēlojama nezināšana?

žurnāls / Diskusija

10. Jūnijs 2014 /NR. 23 (825)

Kāda ziņa par kādu it kā starp citu pieminētu grozījumu pieņemšanu Kriminālprocesa likumā atsauc atmiņā kādu sen dzirdētu Čārlza Koltona atziņu: "Likums un taisnīgums – divas lietas, ko Dievs ir apvienojis, bet cilvēks šķīris." Lai kā tam negribētos piekrist, gadījumu, kad par to pārliecināmies, kļūst arvien vairāk. Arī Saeimas deputātu darbībā. 2014. gada 29. maija Saeimas deputātu balsojums par Kriminālprocesa likuma 14. panta ...

domnīca / Eseja

Privilēģijas amatpersonām kriminālprocesā–bezatbildība vai nožēlojama nezināšana?

Kāda ziņa par kādu it kā starp citu pieminētu grozījumu pieņemšanu Kriminālprocesa likumā atsauc atmiņā kādu sen dzirdētu Čārlza Koltona atziņu: "Likums un taisnīgums – divas lietas, ko Dievs ir apvienojis, bet cilvēks šķīris." Lai kā tam negribētos piekrist, gadījumu, kad par to pārliecināmies, kļūst arvien vairāk. Arī Saeimas deputātu darbībā. ...

2. Jūnijs 2014

Grozījumi Kriminālprocesa likumā un Krimināllikuma grozījumu ietekmētās izmaiņas kriminālprocesa praktiskajā norisē

žurnāls / Numura tēma

19. Marts 2013 /NR. 11 (762)

Pārmaiņu laiks kriminālprocesā nav beidzies – šādu apgalvojumu droši var attiecināt uz šī brīža situāciju Latvijā. Kopš laika, kad publicējām iepriekšējo rakstu "Jurista Vārdā" par kārtējām izmaiņām kriminālprocesuālajās tiesību normās, t.i., JV 23.02.2010. numurā, pagājuši trīs gadi. 2010. gada 23. februāra rakstā pievērsāmies Kriminālprocesa likumā (turpmāk - KPL) kārtējo, 11. (!) grozījumu apskatam. Šobrīd, kad pagājuši trīs gadi, atkal pienācis laiks apskatīt kārtējos, nu jau 17. (!!) KPL grozījumus. ...

Latvijas tautas tiesiskā apziņa un Latvijas valsts

žurnāls / Numura tēma

25. Decembris 2012 /NR. 52 (751)

Valsts vara demokrātiskā tiesiskā valstī ir tautas leģitimēta. Tautai piešķirtās politiskās tiesības un vārda brīvība ļauj ne tikai piedalīties valsts varas institūciju veidošanā, bet arī prasīt atskaites par to darbību, kritizēt tās kopumā vai atsevišķas amatpersonas. Tautai piemīt visplašākās izvēles tiesības. Katrs pilsonis drīkst atkāpties no savas politiskās izvēles, atteikties no vērtībām, par kurām konkrētais pilsonis ir iepriekš iestājies, ...

Jurista Vārds

žurnāls / Diskusija

Vai juristiem būtu jākārto vienots eksāmens: tēzes un viedokļi

17

19. Jūnijs 2012 /NR. 25 (724)

Kā jau iepriekšējā "JV" vēstīts, 7. jūnijā LU Mazajā aulā izskanēja "Jurista Vārda" un LU Juridiskās fakultātes rīkotā ekspertu diskusija "Vienots valsts juridiskais eksāmens Latvijā: iespēja vai nepieciešamība". Tā kā šis pasākums ilga vairākas stundas un tajā tika iztirzāti daudzi ar juridisko izglītību saistīti jautājumi, šajā materiālā piedāvājam kopsavilkumu par būtiskākajām tēzēm attiecībā uz diskusijas dalībnieku viedokļiem par diviem galvenajiem aspektiem: proti, vērtējumu par juridiskās izglītības kvalitāti Latvijā un vienotā valsts juridiskā eksāmena nepieciešamību. Savukārt pilns diskusijas ieraksts ir pieejams: www.juristavards.lv. Jāpiebilst, ka šāda veida diskusija nav pirmā ne žurnālā "Jurista Vārds", ne arī Latvijā vispār. Tā, piemēram, jau 1999. gadā LU notika konference "Jurista profesija un juridiskā izglītība Latvijā", un jau toreiz, pirms 13 gadiem, tika izvirzīta prasība pēc vienota pārbaudījuma jurista kvalifikācijas iegūšanai. Līdzīgi aicinājumi dažādos formātos izskanējuši arī turpmākajos gados un vēl pavisam nesen, tostarp šā gada 11. aprīlī Satversmes tiesā, kad tur viesojās Valsts prezidents Andris Bērziņš. Arī "Jurista Vārds" šim jautājumam pievēršas atkārtoti, jo pirms gada rīkotajai ekspertu neklātienes diskusijai tā arī nesekoja nekāda tālāka rīcība. Tādēļ šoreiz, cerot arī uz praktisku rīcību, viedokļu apmaiņa organizēta klātienē, un tai par pamudinājumu zināmā mērā kalpoja Eiropas Sociālā fonda projekta "Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai" secinājumi par nevienmērīgo juridiskās izglītības kvalitāti Latvijā, salīdzinoši lielais bezdarbs Latvijas juristu vidū, kā arī biežā publiskā kritika par tiesu sistēmas neefektivitāti. ...

Nacionālo tiesību nenacionālie avoti

žurnāls / Domu mantojums

4

20. Decembris 2011 /NR. 51 (698)

Latviešu tauta ir izveidojusies un turpina pastāvēt, pateicoties tautu vienojošai nacionālai kultūrai. Neviena nācija, kura pazaudējusi savu kultūru, kā nācija nepastāv.1 Neatņemama kultūras sastāvdaļa ir juridiskā kultūra un tiesību sistēma. Šis jautājums rakstā skatīts kultūras izvērsumā. ...

Taisnīgums kriminālprocesā

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

5

29. Novembris 2011 /NR. 48 (695)

Ir noticis noziedzīgs nodarījums. Šis fakts, lai cik bieži ir sastopams, lai cik ikdienišķa parādība būtu kļuvis, vienmēr izraisa satraukumu, nepatiku, neizpratni un daudzas citas emocijas, starp kurām viena no spilgtākajām ir vēlēšanās sodīt. Sodīt to, kurš šo pārkāpumu ir veicis. Īpaši šīs emocijas skar cilvēkus, kuri cietuši no pāridarītāja. Jo personīgāk izjūtams un smagāks ir pārkāpums, jo dziļākas un negatīvākas emocijas. No šī emociju pilnā brīža līdz lietas juridiskajam risinājumam paiet laiks, laiks, kas bieži slāpē emocijas, laiks, kas pilns juridiskām procedūrām, laiks, kurā mums jārod tiesiski korekts risinājums. Un tas ir kriminālprocess – tiesiska norise, kuras mērķis ir taisnīgs krimināltiesisko attiecību risinājums, ievērojot gan cietušā, gan noziedzīgā nodarītāja, gan sabiedrības intereses un vajadzības. Ja pamatprasības kriminālprocesam vajadzētu raksturot vienā vārdā, tad šis vārds ir taisnīgs. Taisnīgs ir vārds, kurš šajā gadījumā vienlaikus ir tik vienkāršs un tik sarežģīts. Tas ir vārds, kas mums šķiet dabisks un ārpus jurisprudences esošs, un tajā pašā laikā tā sastāvā ir tik daudz juridisku nianšu. Šī raksta kontekstā atzīstams, ka taisnīgs ir juridiska, tiesiska pamatprasība ar piepildāmu saturu. ...

Zvērests ir sena tradīcija, kur jāievēro precīza forma

žurnāls / Numura tēma

4

25. Oktobris 2011 /NR. 43 (690)

Cik lielas ir Saeimas deputātu tiesības mainīt svinīgā solījuma tekstu? Satversme runā par svinīgo solījumu, tomēr daudzi deputāti lietoja jēdzienu "zvēru", savukārt par citām neprecizitātēm deputātiem tika lūgts atkārtot solījumu/ zvērestu. Zvērests ir mūžsens modelis uzticības solīšanai. Vien mainījies ir tas, kam mēs zvēram: dieviem, Dievam, karalim, tautai… Jau pirmie juridiskie dokumenti, kuri ir atrasti un ir apmēram 5 ...

Valsts valoda kā konstitucionāla vērtība

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

37

18. Oktobris 2011 /NR. 42 (689)

Vērtības ir atskaites punkti jeb orientieri, kas satur kopā visu sabiedrību, padara iespējamu savstarpēju sapratni un nodrošina sabiedrības pastāvēšanu laikā jeb sabiedrības ilgtspēju. Ogists Konts XIX gs., liekot pamatu jaunai zinātnei – socioloģijai, rakstīja, ka sabiedrība ir gan statiska, gan dinamiska. Dinamika ir sabiedrības attīstības pamatā, bet statiskā puse, piemēram, kultūra, valoda, satur sabiedrību kopā kā vienotu veselumu.1 Es vēlos uzsvērt, ka tieši vērtības vieno sabiedrību, nodrošinot tās statiskumu. ...

Kāpēc Latvijas Republikā darba tiesībās tiek diskriminēti augstskolu docētāji

žurnāls / Vēstules

10

3. Maijs 2011 /NR. 18 (665)

Lai gan Latvijas Republikas Darba likuma 43. pants nosaka: "Darba līgumu slēdz uz nenoteiktu laiku, izņemot šā likuma 44. pantā noteiktos gadījumus", augstskolu docētāji ir iekļauti tieši to darbinieku kategorijā, ar kuriem var slēgt darba līgumu uz noteiktu laiku (Darba likums 44. 8.). Augstskolu akadēmiskais personāls ir pielīdzināts gadījuma darba, neatliekamu darbu un sezonas darba veicējiem. Protams, glaimojošāk mums būtu sevi ...

Latvijas tiesībzinātnieku atziņas Augstākās tiesas nolēmumos

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

16. Novembris 2010 /NR. 46 (641)

Kāds viedais savulaik teicis – teorija bez prakses ir tukša, bet prakse bez teorijas ir akla. Bezierunu piekrišana šādai atziņai un zinātniskais pasākums, kas veltīts judikatūras lomai mūsdienu sabiedrībā, – konference "Augstākās tiesas judikatūra un tās loma tiesiskas domas attīstībā Latvijā" vedināja uz domu pievērsties jautājumam par to, cik lielā mērā mūsdienu tiesību zinātne ir ietekmējusi mūsdienu tiesībpiemērošanas praksi Latvijas Republikas Augstākajā tiesā. Šim nolūkam tika veikts neliels pētījums par Latvijas tiesībzinātnieku atziņu izmantošanu Augstākās tiesas tiesu palātu un Senāta departamenta nolēmumos laika periodā no 2007. līdz 2010. gadam. Pētījums vērtējams kā pirmie soļi šīs tēmas tālākā ieskatā un šobrīd ir aprobežots ar secinājumiem par esošo situāciju un to raksturojošām tendencēm. Domājams, ka nākotnē temata izpēte tiks turpināta jau padziļinātā līmenī. ...

Taisna tiesa Senajā Ēģiptē

žurnāls / Domu mantojums

8

31. Augusts 2010 /NR. 35 (630)

Taisnas tiesas ideja un tās realizācijas pamatprincipi ir mūžseni. Cilvēki vienmēr ir tiekušies pēc patiesības un taisnības. Patiesības un taisnības garantēšanai sabiedrībā ir izveidota tiesa. Tiesas neitralitāte, objektivitāte, koleģialitāte, patiesības noskaidrošana tiesas procesā ir principi, pēc kuriem strādājušas tiesas jau ilgi pirms tam, kad barbari sagrāva Romu un sāka veidoties Eiropas civilizācija. Raksts piedāvā ekskursu aptuveni 5000 gadu tālā pagātnē, lai aplūkotu, ka jau toreiz bija radīta sistēma, kuras uzdevums bija garantēt taisnu tiesu ikvienam pavalstniekam. Par godu jaunajam 2010./2011. studiju gadam raksta autore lasītājus iepazīstinās ar Senās Ēģiptes koncepciju par taisnu tiesu. Kāpēc tieši Ēģiptes? Daļa zinātnieku to uzskata par senāko civilizāciju, bet, kas ir daudz būtiskāk, Eiropas kultūra ir Ēģiptes civilizācijas pastarpināta mantiniece. Ēģiptes mantojums tika pārņemts gan no grieķu un romiešu kultūras (grieķu vēsturnieku darbos tieši Ēģiptes kultūra bija civilizācijas vēstures atskaites punkts), gan no ebreju kultūras reizē ar Veco derību. Mozus, pirms tapa par pravieti, bija piederīgs faraona galmam, kur izgāja apmācību, kāda piedienas faraona ģimenei piederīgajiem, t. sk. tieslietās. Vecās derības taisnas tiesas ideja lielā mērā sakņojas ēģiptiešu juridiskajā kultūrā. ...

žurnāls / Nedēļas jurists