Jurista Vārda satura arhīvs

Ievadtēzes diskusijai par atsevišķu prezidenta pilnvaru īstenošanas kārtību

žurnāls / Numura tēma

25. Decembris 2012 /NR. 52 (751)

Lai arī šai diskusijas daļā esmu tikai moderators, vēlētos teikt ievadvārdus. Tātad, atklājot šo konferences daļu, atcerējos desmit gadus senus notikumus, kad šajā pašā laikā un šādā pašā konferencē piedalījos kā klausītājs diskusijā par prezidenta pilnvarām, par dažām sarežģītām juridiskām situācijām, ko Satversme paredz vai neparedz prezidenta institūcijas darbībā. Tāpēc vispirms ieskicēšu dažas juridiskās problēmas un izaicinājumus. ...

Valsts prezidenta ievēlēšanas reglamentēšana

žurnāls / Numura tēma

25. Decembris 2012 /NR. 52 (751)

Vispirms es gribu pateikties šīs konferences organizatoriem par spēju sapulcināt Latvijas Universitātes Mazajā aulā gan Valsts prezidentus, gan arī daudzos interesentus. Šī patiešām ir unikāla iespēja uzklausīt vairākus Latvijas Valsts prezidentus un viņu klātbūtnē pārrunāt Valsts prezidenta institūcijas darbību un tālākās perspektīvas. Vēlos arī pateikties par iespēju uzstāties šajā konferencē, un ceru, ka runas un referāti ļaus novērtēt ...

Parlaments kā sadarbības partneris: skatījums no Satversmes tiesas, Valsts prezidenta institūcijas un izpildvaras puses

žurnāls / Numura tēma

1

25. Decembris 2012 /NR. 52 (751)

Saeima, kas sanāca 1922. gada 7. novembrī, bija izteikti spēcīgāka par šo Saeimu, jo tai nebija reālu konstitucionālu pretsvaru – Valsts prezidents vēl nebija ievēlēts, tai Saeimai atbildīgs Ministru kabinets nebija apstiprināts, bet Satversmes tiesu izveidoja tikai 1996. gadā. Minēto institūciju izveidošana vienlaikus ierobežoja Saeimas ietekmi un deva arī iespēju rasties jauniem sadarbības modeļiem varas dalīšanas principa ietvaros. Tā ...

Parlamentārās tradīcijas Latvijā

žurnāls / Numura tēma

25. Decembris 2012 /NR. 52 (751)

Kopš 1. Saeimas pirmās sēdes ir pagājuši deviņdesmit gadi, un iespējams paraudzīties uz to, kā parlamentārisms Latvijā ir attīstījies. Viens no parlamentārisma mazāk pētītiem jautājumiem Latvijā ir parlamentārās tradīcijas. Lai sniegtu nelielu ieskatu šajā jautājumā, vēlos nedaudz ieskicēt parlamentārās tradīciju lomu Saeimā, to izveidošanos un ievērošanu. Saeimas darbības principi ir noteikti gan Satversmē, gan Saeimas kārtības rullī, ...

Eiropas Savienības Tiesai – 60 gadi

žurnāls / Notikums

11. Decembris 2012 /NR. 50 (749)

Šī gada 3. un 4. decembrī Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk arī – Tiesa) Luksemburgā atzīmēja savas dibināšanas 60. jubileju. Tiesa tika dibināta 1952. gadā kā toreizējās Eiropas Ogļu un Tērauda kopienas tiesa, kuras sastāvā bija seši tiesneši un divi ģenerāladvokāti. Šodien Eiropas Savienības Tiesas kompetence, aparāts, sastāvs un darba apjoms ir nesalīdzināmi lielāki. Patlaban Tiesas sastāvā ir 27 tiesneši (pa vienam no katras dalībvalsts, no Latvijas – Egils Levits) un astoņi ģenerāladvokāti. ...

M.Paparinska atzinums par likumprojektu "Grozījumi Pilsonības likumā"

žurnāls / Tiesību politika

19

30. Oktobris 2012 /NR. 44 (743)

Atsaucoties uz Jūsu [t. i., Latvijas Republikas Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Arņa Cimdara – red.] 2012. gada 27. septembra vēstuli Nr. 02-01.7/140 "Par likumprojektu "Grozījumi Pilsonības likumā"" (turpmāk – Vēstule), esmu sagatavojis atzinumu par likumprojektu "Grozījumi Pilsonības likumā" (turpmāk – Likumprojekts). Es uzskatu, ka man nav šķēršļu sniegt šo atzinumu (turpmāk – Atzinums), jo neesmu ...

Egils Levits, Juris Jansons

žurnāls / Tiesību politika

Turpinās diskusija par aborta jautājumu

23. Oktobris 2012 /NR. 43 (742)

Diskusijas par aborta tiesisko regulējumu Latvijā joprojām nerimstas. Vienošanās nav panākta. Pagājušajā nedēļā domu apmaiņa no Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Demogrāfijas lietu apakškomisijas sēdēm tika pārcelta uz publisku konferenci “Tiesību uz dzīvību tvērums mūsdienu sabiedrībā”, kas notika 16. oktobrī Saeimā. Pasākumu vadīja Demogrāfijas lietu apakškomisijas priekšsēdētājs Imants Parādnieks un deputāte Inga Bite. Konferencē viedokli pauda Latvijas Republikas tiesībsargs Juris Jansons, tieslietu ministrs Jānis Bordāns (ministra slimības dēļ runu nolasīja TM parlamentārais sekretārs Aigars Lūsis), bioētiķis Dr. Gunārs Brāzma (“Cilvēka attīstības periods līdz piedzimšanai: zinātniskie un ētiskie aspekti”), Latvijas Universitātes profesore Dr.iur. Valentija Liholaja (“Nedzimušas dzīvības tiesiskais statuss”), Saeimas deputāte Inga Bite (“Sieviete kā aborta upuris”), Eiropas Tiesību un tieslietu centra (Europen Center for Law&Justice) direktors Gregors Pipinks (Grégor Puppinck) (“Aborta regulējums Eiropas Cilvēktiesību konvencijā: valsts pienākumi pret dzīvību, veselību un privātumu”), Latvijas Juristu biedrības pārstāve Natālija Magazeina (“Likumība un tiesiskums mākslīgās grūtniecības pārtraukšanā”), Saeimas deputāte Daina Kazāka (“Tiesības uz dzīvību sieviešu tiesību kontekstā”), zvērināta advokāte Petra Janule (“Nedzimuša cilvēka dzīvības sākuma tiesiskā aizsardzība”). Savu viedokli par konferencē apspriežamo tematu bija sagatavojis arī Eiropas Savienības tiesas tiesnesis Dr.iur.h.c. Egils Levits (“Par grūtniecības mākslīgu pārtraukšanu: starp nasciturus pamattiesībām uz dzīvību un sievietes pamattiesībām uz pašnoteikšanos”) – šīs tēzes tika izdalītas pasākuma dalībniekiem un šodien tās saviem lasītājiem piedāvā arī “Jurista Vārds” . Tāpat publicējam arī fragmentus no Latvijas Republikas tiesībsarga J. Jansona runas. Jāatzīmē, ka piedalīties konferencē “Tiesību uz dzīvību tvērums mūsdienu sabiedrībā” bija aicinātas arī nevalstiskās organizācijas – biedrība “Papardes zieds” un biedrība “Resursu centrs sievietēm “Marta””, tomēr tās no dalības pasākumā atteicās, jo uzskatīja, ka pārāk vēlu saņēmušas uzaicinājumu un tas liedzis tām iespēju piesaistīt augsta līmeņa ekspertus un sagatavot kvalitatīvus referātus. Organizācijām šķitis arī nepieņemami, ka konferencē nav nodrošināts līdzsvars starp dažādu viedokļu paudējiem: pasākumā uzkrītošs pārsvars laika un saturiskajā ziņā dots referentiem, kas saistīti ar reliģiskām kustībām un organizācijām, kuras iestājas par abortu aizliegumu, balstoties uz dažādiem, pēc biedrību “Papardes zieds” un “Resursu centrs sievietēm “Marta”” domām – demokrātiskajā pasaulē neatzītiem, dokumentiem, piemēram, tā sauktajiem Sanhosē pantiem. ...

Dina Gailīte, Egils Levits, Gatis Litvins

žurnāls / Intervija

Konstitucionālā identitāte atšķir valsti no valsts

37

2. Oktobris 2012 /NR. 40 (739)

Pirms divām nedēļām, 17. septembrī, Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisija (KTK) nāca klajā ar Viedokļa par Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem un neaizskaramo Satversmes kodolu gala secinājumiem. Savukārt atzinuma pilnais teksts Valsts prezidenta kancelejas mājaslapā tika publiskots 28. septembrī (skat.: www.president.lv). KTK atzinuma centrālais jautājums – kādi ir Latvijas valsts konstitucionālie pamati un vai eksistē neaizskarams Satversmes kodols. Neskatoties uz to, ka Latvijas Republikas Satversmē expressis verbis konstitūcijas kodols nav definēts, KTK secinājusi, ka Satversmes kodols ir no Latvijas valsts dibināšanas apstākļiem un rakstura, Satversmes pieņemšanas gaitas un citiem faktoriem skaidri izsecināms. Tāpat KTK ierosinājusi Satversmes kodolu vārdiskot, paplašinot konstitūcijas preambulu. Gan par KTK secinājumiem, gan ierosinājumiem jau aizsākusies plaša diskusija, turklāt tā ievērojami pārsniegusi ierastās juridiskās vides robežas. Jāatgādina, ka jēdziens "Satversmes kodols" Latvijas sabiedrības dienaskārtībā nonāca 2011. gada nogalē kā pretsvars ierosinājumam rīkot tautas nobalsošanu par otru valsts valodu. Jautājums par valsts pamatiem aktuāls ir vēl joprojām – šobrīd kontekstā ar iniciatīvu automātiski piešķirt Latvijas Republikas pilsonību personām ar nepilsoņa statusu. Viens no pirmajiem, vēl pirms vairākiem gadiem, gluži kā prognozējot juridisko un politisko dienaskārtību, par Satversmes kodolu un Latviju kā nacionālu valsti juristu vidē sāka diskutēt Dr.iur.h.c. Egils Levits. Viņš ir arī KTK priekšsēdētājs kopš komisijas izveidošanas 2007. gadā. Sarunā ar "Jurista Vārdu" E. Levits dalās pārdomās gan par KTK atzinuma tapšanu un secinājumiem, gan nepieciešamajiem grozījumiem tautas nobalsošanas organizēšanas procesā, gan Satversmi kā iespējamu šķērsli Latvijas ieplūšanai federālā Eiropas valstī. ...

Jurista Vārds

žurnāls / Diskusija

Vai juristiem būtu jākārto vienots eksāmens: tēzes un viedokļi

17

19. Jūnijs 2012 /NR. 25 (724)

Kā jau iepriekšējā "JV" vēstīts, 7. jūnijā LU Mazajā aulā izskanēja "Jurista Vārda" un LU Juridiskās fakultātes rīkotā ekspertu diskusija "Vienots valsts juridiskais eksāmens Latvijā: iespēja vai nepieciešamība". Tā kā šis pasākums ilga vairākas stundas un tajā tika iztirzāti daudzi ar juridisko izglītību saistīti jautājumi, šajā materiālā piedāvājam kopsavilkumu par būtiskākajām tēzēm attiecībā uz diskusijas dalībnieku viedokļiem par diviem galvenajiem aspektiem: proti, vērtējumu par juridiskās izglītības kvalitāti Latvijā un vienotā valsts juridiskā eksāmena nepieciešamību. Savukārt pilns diskusijas ieraksts ir pieejams: www.juristavards.lv. Jāpiebilst, ka šāda veida diskusija nav pirmā ne žurnālā "Jurista Vārds", ne arī Latvijā vispār. Tā, piemēram, jau 1999. gadā LU notika konference "Jurista profesija un juridiskā izglītība Latvijā", un jau toreiz, pirms 13 gadiem, tika izvirzīta prasība pēc vienota pārbaudījuma jurista kvalifikācijas iegūšanai. Līdzīgi aicinājumi dažādos formātos izskanējuši arī turpmākajos gados un vēl pavisam nesen, tostarp šā gada 11. aprīlī Satversmes tiesā, kad tur viesojās Valsts prezidents Andris Bērziņš. Arī "Jurista Vārds" šim jautājumam pievēršas atkārtoti, jo pirms gada rīkotajai ekspertu neklātienes diskusijai tā arī nesekoja nekāda tālāka rīcība. Tādēļ šoreiz, cerot arī uz praktisku rīcību, viedokļu apmaiņa organizēta klātienē, un tai par pamudinājumu zināmā mērā kalpoja Eiropas Sociālā fonda projekta "Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai" secinājumi par nevienmērīgo juridiskās izglītības kvalitāti Latvijā, salīdzinoši lielais bezdarbs Latvijas juristu vidū, kā arī biežā publiskā kritika par tiesu sistēmas neefektivitāti. ...

Veronika Krūmiņa

žurnāls / Nedēļas jurists

Veronika Krūmiņa

8

5. Jūnijs 2012 /NR. 23 (722)

Latvijas pilsonība un tās reforma

žurnāls / Numura tēma

3. Aprīlis 2012 /NR. 14/15 (713/714)

Runāšu par sešiem jautājumiem. Vispirms par Latvijas pilsonību okupācijas periodā, tad par Latvijas valsts pilsonības atjaunošanu; ar to saistīts ir jautājums par bijušo PSRS pilsoņu statusu; tad sekos neliels ieskats naturalizācijas un integrācijas jautājumos; pēc tam pievērsīšos Pilsonības likuma reformas nepieciešamībai un nobeigumā uzskaitīšu vairākas personu grupas, kuru pilsonības jautājums būtu jāregulē, lai Pilsonības likums turpmāk atbilstu Latvijas valsts un latviešu nācijas interesēm. ...

Par nacionālo identitāti un demokrātisku atmiņu politiku

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

10

3. Janvāris 2012 /NR. 1 (700)

I. Dienas kārtībā – nācijas identitāte un valsts pamati Vēlos pievērst uzmanību pamatjautājumam, kas mūs pēdējā laikā publiskā diskusijā tieši vai netieši nodarbina: latviešu nācijas identitāte un Latvijas valsts pamati, tās jēga un būtība. Parastā situācijā šādi jautājumi nav sabiedrības dienaskārtībā, jo nācija un valsts ir drošas par sevi, savu identitāti, savu jēgu un būtību, saviem pamatiem. Citviet Eiropā cilvēki par šādu jautājumu ...

Konstitucionālo vērtību aizsardzība Saeimas atlaišanas gadījumā

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

5

8. Novembris 2011 /NR. 45 (692)

Demokrātiskas valsts iekārtas pamats ir tautas vēlēts parlaments – institūcija, kas rīkojas suverēna pilnvarojumā. Parlaments ir tautas leģitimēts un tā lēmumi ir vispārsaistoši. Parlaments ir institūcija, kuras darbībai pēc definīcijas jābūt vērstai uz konstitucionālo vērtību nostiprināšanu un ievērošanu, pieņemot lēmumus tautas interesēs ilgtermiņā. Konstitucionālo tiesību teorija un prakse apzinās, ka parlaments ir vēlētāju savstarpēji nesaskaņota politiskā kompromisa rezultāts un institūcija, kura izveidota un darbojas pēc politiskajiem principiem. Lai arī pietiekams parlamenta pilnvaru termiņš ir būtisks priekšnoteikums efektīvai varas dalīšanas sistēmas funkcionēšanai, nereti parlaments ir darboties nespējīgs un vairs pareizi neizteic suverēna – tautas – gribu. Pastāvot šādiem apstākļiem, ir apšaubāms, vai šāds parlaments var pilnvērtīgi nodrošināt konstitucionālo vērtību aizsardzību. Tādēļ vairums konstitūciju paredz parlamenta atlaišanas iespēju. Latvijā šāda situācija bija iestājusies – Saeima tika atlaista, bet darbojās gandrīz trīs mēnešus. ...

Dina Gailīte, Gunārs Kusiņš

žurnāls / Numura tēma

Oficiālajā saziņā, arī Saeimas debatēs, jālieto latviešu literārā valoda

3

25. Oktobris 2011 /NR. 43 (690)

Sabiedrībā lielu uzmanību guva 11. Saeimas pirmā sēde, deputātu došanas ceremonija, kurā vairāki deputāti bija spiesti atkārtot zvērestu jeb svinīgo solījumu vairākas reizes, līdz izdevās to norunāt atbilstoši Satversmes tekstam, savukārt vēl daži deputāti zvērestu deva latgaliski. Juristu vidē attīstījās, kā tas bieži notiek, visai provokatīvas diskusijas gan par zvēresta došanu latgaliski, gan par to, cik lielas atkāpes no teksta pieļaujamas, ...

Par latviešu valodu Satversmes 4. pantā nacionālas valsts kontekstā

žurnāls / Numura tēma

2

25. Oktobris 2011 /NR. 43 (690)

I. Latvija kā nacionāla valsts [1] Latvija, kas dibināta latviešu nācijas pašnoteikšanās rezultātā, tāpat kā gandrīz visas citas Eiropas valstis, arī Igaunija un Lietuva (kur tas expressis verbis pateikts pēc neatkarības atjaunošanas 1992. gadā pieņemtajās konstitūcijās), ir nacionāla valsts. Izveidojot savu valsti, latviešu nācija no mazākumtautības Krievijā kļuva par valstsnāciju savā valstī – Latvijā. Nācija ir tauta, kam ir sava nacionāla ...

Jurisprudences un kompromisu lietpratējs Rīgas pilī

žurnāls / Intervija

4

12. Jūlijs 2011 /NR. 28 (675)

Fakts, ka jauno Valsts prezidentu Andri Bērziņu likumdošanas un juridiskajos jautājumos konsultēs līdzšinējais Saeimas Juridiskā biroja juridiskais padomnieks – tikko 30 gadu vecuma slieksni sasniegušais Mg.iur. Edgars Pastars, publiski jau ir izskanējis, tomēr plašāku ziņu par šo notikumu nav daudz. Ņemot vērā, ka E. Pastars “Jurista Vārda” (sākumā tā vēl bija kā rubrika oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”) lasītājus caur savām – kopskaitā 43 – publikācijām ir uzrunājis jau teju desmit gadus un šobrīd tiek uzskatīts par īpaši talantīgu un daudzsološu juristu, saistībā ar jauno amatu aicinājām viņu uz nelielu sarunu. ...

Tautai nevar liegt tiesības paust viedokli referendumā

žurnāls / Diskusija

7. Jūnijs 2011 /NR. 23 (670)

Līdz ar nākamā Valsts prezidenta Andra Bērziņa ievēlēšanu publiskajā telpā izskanējušas arī viedokļu versijas par Valda Zatlera izdotā rīkojuma Nr. 2 iespējamu atcelšanu.Šai sakarā, kā piektdien tīmeklī vēstīja žurnāls "Ir", jaunievēlētais Valsts prezidents A. Bērziņš jau norādījis, ka, neraugoties uz dažādām, tostarp juristu, diskusijām, negrasās atcelt Valsts prezidenta V. Zatlera rīkojumu Nr. 2. Viņš arī paskaidroja, ka par šo jautājumu ir konsultējies ar Saeimas Juridisko biroju un secinājis, ka atpakaļceļa nav, proti, tautai ir tiesības paust savu viedokli referendumā. ...

Kas notiek ar tiesnešu un prokuroru atlīdzību

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

16

11. Janvāris 2011 /NR. 2 (649)

2011. gada 1. janvārī spēkā stājās Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (turpmāk – Atlīdzības likums), kas paredz tiesnešu un prokuroru iekļaušanu vienotā atalgojuma sistēmā. "Jurista Vārda" slejās līdz šim daudz diskutēts par šiem grozījumiem, taču vairāk – par to pieļaujamību no Satversmes tiesas spriedumu perspektīvas. Tādēļ zināmā mērā ēnā ir palikuši tie jautājumi, kas saistīti ar Atlīdzības likuma praktisku piemērošanu, proti, kas tad būtiski mainījies tiesnešu un prokuroru atlīdzības sistēmā. Šajā rakstā iezīmētas būtiskākās izmaiņas, kā arī norādīts uz iespējamiem pilnveidojumiem normatīvajā regulējumā un atsevišķiem jautājumiem, kur tiesu varai nepieciešams noteikt papildu regulējumus. Raksts konstruēts jautājumu un atbilžu veidā, precīzi akcentējot būtiskāko. ...

Aivars Endziņš, Dina Gailīte

žurnāls / Intervija

Ziemassvētku noskaņās katram vajadzētu piebremzēt ambīcijas

22

28. Decembris 2010 /NR. 52 (647)

Jau kopš pirmā Satversmes tiesas sprieduma1 tiesnešu algu lietā "Jurista Vārds" ir atspoguļojis notikumus un dažādos viedokļus ap procesiem, ko apvienojot varētu dēvēt par likumdevēja, izpildvaras un tiesu varas viedokļu atšķirībām saistībā ar nepieciešamību krīzes apstākļos līdzsvarot valsts finanšu iespējas un tiesu varas neatkarības garantijas, tajā skaitā tiesnešu algu jautājumā. Pagājušajā nedēļā parlaments, neskatoties uz Tieslietu padomes iebildumiem,2 līdz ar 2011. gada valsts budžeta apstiprināšanu pieņēma arī vairākus likumus, kas paredz atteikties no likumā "Par tiesu varu" līdz šim paredzētās tiesnešu atalgojuma kārtības, iekļaujot tiesnešus valsts vienotā atalgojuma sistēmā.3 Tādējādi ar 1. janvāri tiesneši likumā "Par tiesu varu" noteiktā algu pielikuma vietā saņems darba samaksu, kas tiks aprēķināta saskaņā ar valsts vienoto atalgojuma sistēmu.4 Noslēdzot debates par šo daudzus prātus sakarsējušo jautājumu, "Jurista Vārds" šī gada pēdējā numurā piedāvā trīs materiālus: Satversmes tiesas pirmā priekšsēdētāja, Biznesa augstskolas "Turība" profesora Dr.iur. Aivara Endziņa viedokli un ekspertu diskusiju, kurā uz mūsu jautājumiem atbild un jauno kārtību vērtē gan tiesneši un politiķi, gan tiesu darbinieki un citi nozares lietpratēji, kā arī Eiropas Tiesnešu konsultatīvās padomes izstrādātos Tienešu principus. Protams, pie šīs tēmas atkal atgriezīsimies, ja piepildīsies pareģojumi, ka trim jau pieņemtajiem Satversmes tiesas spriedumiem tiesnešu algu lietā sekos arī ceturtais – par šo Saeimas tikko kā pieņemto lēmumu principā mainīt tiesnešu atalgojuma sistēmu. ...

žurnāls / Nedēļas jurists

6

14. Decembris 2010 /NR. 50 (645)

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiešā demokrātija Eiropā

26. Oktobris 2010 /NR. 43 (638)

žurnāls / Nedēļas jurists

9

31. Augusts 2010 /NR. 35 (630)

Atrunas jēdziens un atbilstība līguma objektam un mērķim

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

4

22. Jūnijs 2010 /NR. 25/26 (620/621)

Atrunu tiesiskais regulējums ir neatņemama starptautisko līgumtiesību daļa. Vismaz pēdējos 55 gadus atrunu tiesiskais regulējums pastāvīgi ir mainījies, un, kaut arī to galvenie noteikumi ir ietverti plaši atzītos un skaidros starptautisko līgumu noteikumos, mūsdienu tiesību jaunrade pieprasa pastāvīgu tiesību normu stāvokļa pārvērtēšanu de lege lata. Šajā rakstā2 analizēti daži no atrunu tiesiskā regulējuma būtiskākajiem elementiem kontekstā ar Latvijas praksi. Šā tiesiskā regulējuma analīze tiks izklāstīta četrās daļās. Pirmkārt, tiks sniegts relatīvi īss atrunu tiesiskā regulējuma attīstības pārskats, lai norādītu uz periodiski aktuālajām tēmām un jautājumiem tiesību jaunradē. Otrkārt, tiks aplūkots atrunas jēdziens, īpaši atrunu nošķiršana no interpretatīvām deklarācijām, un Latvijas prakse šajā jautājumā. Treškārt, tiks analizēta līguma objekta un mērķa nozīme tiesību veikt atrunas ierobežošanā, arī kontekstā ar Latvijas praksi. Ceturtkārt, tiks pētītas atrunas izdarīšanas sekas, īpaši iespēja neņemt vērā3 nepieļaujamas atrunas. Šis raksts pauž ideju, ka, par spīti prima facie ievērojamām atšķirībām pieejā noteiktiem atrunu tiesiskā regulējuma aspektiem, tās var mainīt, izmantojot turpmāko valstu praksi un radot jaunas lokāla rakstura paražu tiesību normas. ...

Latvijas tiesvedības profesionalitāte devusi augļus

žurnāls / Numura tēma

25. Maijs 2010 /NR. 21 (616)

Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) Lielās palātas spriedums lietā Kononovs pret Latviju nav ne revolucionārs, ne vēsturisks, ne principiāls, ne arī jebkādā citā veidā juridiski nozīmīgs. ECT piemēroja vispāratzītas starptautisko tiesību normas un principus par humanitāro tiesību (vai kara tiesību 1944. gada terminoloģijā) piemērošanu visām bruņotā konflikta pusēm un šo pienākumu satura noteikšanu. Tiesas metodoloģiskā pieeja un lielā mērā arī galīgie secinājumi bija paredzami jau pirms ECT procesa sākuma1 un var šķist pārsteidzoši tikai tad, ja par intelektuālo standartu pieņem ECT Palātas sprieduma starptautisko tiesību zinātības līmenī.2 ECT Lielās palātas spriedums ir uzrakstīts elegantā kompetenta starptautisko tiesību jurista stilā, parādot Tiesai netipiski niansētu izpratni par starptautisko tiesību avotiem un starptautisko tiesību attīstības intertemporālajiem aspektiem. Tomēr, neskatoties uz nenoliedzamo estētisko baudījumu no argumentu formulējumiem un atsauču pērlēm,3 no konceptuālā viedokļa sprieduma metodoloģija un secinājumi ir ļoti tradicionāli, un sprieduma lasījums neatklāj nekādas būtiski pārsteidzošas atziņas par starptautiskajām tiesībām. ...

Par būtiskām izmaiņām iestāžu amatpersonu un darbinieku atlīdzības regulējumā

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

27. Aprīlis 2010 /NR. 17/18 (612/613)

Valsts un pašvaldību amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam (turpmāk tekstā – Atlīdzības likums), kas stājās spēkā 2010. gada 1. janvārī, Saeima 2010. gada 15. aprīlī pieņēma apjomīgus grozījumus, kas attiecas uz pašvaldību politiķu un darbinieku atlīdzību, kā arī precizē līdzšinējo regulējumu. Šā raksta mērķis ir turpināt sniegt ieskatu valsts un pašvaldību amatpersonu un darbinieku atlīdzības jautājumos.1 Viens no Atlīdzības likuma mērķiem ir izlīdzināt mēnešalgu apmērus publiskajā sektorā, lai par līdzvērtīgu darbu tiktu saņemta līdzvērtīga mēnešalga. Tomēr šis mērķis nav sasniedzams tikai un vienīgi ar Atlīdzības likumu un tam pakārtotajiem Ministru kabineta noteikumiem. Šobrīd šis mērķis sasniegts tādējādi, ka galvenokārt noteikti mēnešalgu maksimumi, tomēr, iekams nebūs līdzsvarota finanšu līdzekļu piešķiršana iestādēm, mazinot atšķirības "trekno" un "lieso" iestāžu starpā, par līdzvērtīgu darbu netiks maksātas līdzvērtīgas mēnešalgas. Tas nav Atlīdzības likumā regulējams jautājums un rakstā aplūkotajos grozījumos netiek risināts. ...

žurnāls / Nedēļas jurists

14

20. Aprīlis 2010 /NR. 16 (611)

žurnāls / Nedēļas jurists

1

13. Aprīlis 2010 /NR. 15 (610)

Par valsts pienākumu nodrošināt visiem iedzīvotājiem brīvu un ērtu pieeju normatīvajiem aktiem un nodrošināt periodisku un citu tiesībskaidrojošu publikāciju izdošanu

žurnāls / Numura tēma

7

30. Marts 2010 /NR. 13 (608)

1. Valsts uzdevums oficiāli publicēt un darīt ērti pieejamus visus normatīvos aktus 1.1. Valsts uzdevums ir oficiāli publicēt visus normatīvos aktus. Oficiāli nepublicēti normatīvi akti nav spēkā un līdz ar to nav piemērojami. Tas izriet no Satversmes 1. un 90. panta. 1.2. Valsts uzdevums ir oficiāli publicēt visus normatīvos aktus iedzīvotājiem saprotamā un viegli pieejamā veidā. Tas nozīmē, ka iedzīvotājiem jādara zināmi normatīvie ...

Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības regulējums

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

6

9. Februāris 2010 /NR. 6 (601)

Šā raksta mērķis ir sniegt īsu un vispārīgu ieskatu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības regulējumā, kas stājās spēkā 2010. gada 1. janvārī, kā arī veicināt diskusiju par aktuāliem šā regulējuma jautājumiem un to iespējamo pilnveidošanu. Īpaši tiks akcentēta Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma (turpmāk arī – Atlīdzības likums) un citu likumu (īpaši Darba likuma un Valsts civildienesta likuma) normu savstarpējā piemērošana, attiecināmība uz pašpārvaldēm un atsevišķām "neatkarīgajām iestādēm", saturiskie jauninājumi un pārejas periodam noteikto normu īpatnības. Šo jautājumu apskatīšana literatūrā un publicistikā ir svarīga arī tādēļ, ka likuma vienveidīga interpretācija tiesās būs apgrūtināta, proti, likuma piemērošanas jautājumi vienlaikus ir pakļauti divu tiesu jurisdikcijai – gan civilprocesuālā kārtībā kā darba tiesiskais strīds, gan arī Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā kā publiski tiesisks jautājums par dienestā esošu amatpersonu. ...

Satversmes tiesas attīstītās "būtiskuma teorijas" analīze

žurnāls / Numura tēma

6

2. Februāris 2010 /NR. 5 (600)

Atbalsta vienošanās un nodomu vēstule neveido starptautiskus līgumus Lai izvērtētu Satversmes tiesas viedokļa par aizņēmumiem nepieciešamību un pamatotību, ir jāskatās Satversmes tiesas 2009. gada 21. decembra sprieduma lietā Nr. 2009-43-01 (turpmāk tekstā – Spriedums) 30.1. punkta vieta tiesas argumentācijā. Sprieduma 25. punktā secinot, ka apstrīdētie likuma grozījumi ierobežo Satversmes 109. pantā noteiktās pamattiesības, Satversmes ...

žurnāls / Nedēļas jurists

Jauni tiešās demokrātijas instrumenti

8

5. Janvāris 2010 /NR. 1 (596)

Iveta Kažoka

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

3

8. Decembris 2009 /NR. 49 (592)

Kopš 2007. gada Latvijā ir notikušas trīs tautas nobalsošanas. Pasaules kontekstā tas ir ievērojams skaits, kas ļauj Latviju ierindot starp tām valstīm, kur tiek plaši izmantoti tiešās demokrātijas instrumenti (referendumi, tautas iniciatīvas, amatpersonu atsaukšana no amata). Paralēli vietējiem procesiem visā pasaulē ir vērojama tendence pilsoņiem aizvien biežāk pieņemt lēmumus tieši un patstāvīgi, nevis paļauties uz vēlēšanās ievēlētajiem deputātiem.1 Var pat runāt par īpašu līdzdalības demokrātijas uzplaukumu, kura rezultātā gandrīz visas valstis saviem pilsoņiem nacionālā vai reģionālā līmenī piedāvā kaut vai vienu tiešās demokrātijas instrumentu.2 Referendumi un iedzīvotāju likumdošanas iniciatīvas palēnām kļūst par obligātu demokrātisko valstu elementu. ...

Vēlētāju likumdošanas iniciatīva Latvijā

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

8. Decembris 2009 /NR. 49 (592)

Daudzi no Latvijas pilsoņiem ir piedalījušies parakstu vākšanā par kādu likumprojektu, kā arī tautas nobalsošanās pēc tam, kad Saeima to noraidījusi. 2008. gadā bija divas šādas parakstu vākšanas un tautas nobalsošanas – par grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē un par grozījumiem likumā "Par valsts pensijām". Parakstu vākšana parasti ir bijusi veiksmīga, proti, tika savākts nepieciešamais parakstu skaits, tomēr veiksmīgu tautas nobalsošanu par vēlētāju iesniegtu likumprojektu Latvija vēl nav piedzīvojusi – nevienā gadījumā nav bijis nepieciešamā kvoruma. Šī raksta mērķis ir salīdzināt Latvijas un citu valstu likumus par vēlētāju likumdošanas iniciatīvu un izteikt priekšlikumus par vēlētāju likumdošanas iniciatīvas regulējuma iespējamiem uzlabojumiem Latvijā. ...

Ilma Čepāne, Agris Bitāns, Edvīns Danovskis, Mārtiņš Paparinskis, Ainārs Gorenko, Aivars Graudiņš

žurnāls / Diskusija

Ķīla kā vienīgais mājokļa hipotekārā kredīta garants

35

13. Oktobris 2009 /NR. 41 (584)

Pagājušajā nedēļā, 6. oktobrī, tika publiskota Ministru prezidenta Valda Dombrovska iniciatīva veidot principiāli jaunu garantiju sistēmu mājokļu hipotekārajā kreditēšanā Latvijā: aģentūra LETA ziņoja, ka premjers, ņemot vērā situāciju finanšu tirgū un pieaugošās kredītņēmēju problēmas, ir uzdevis Valsts kancelejas Juridiskajam departamentam steidzami sagatavot grozījumus Civilprocesa likumā un citos normatīvajos aktos, lai ieviestu sistēmu, kurā ķīla ir vienīgais garants vienīgā mājokļa hipotekārajiem kredītiem. Premjers vēlas, lai grozījumi normatīvos paredzētu, ka kredītņēmēja – fiziskas personas – atbildība pret kredīta devēju saistībā ar vienīgā mājokļa iegādi būtu aprobežota ar ķīlas vērtību, bet pēc ķīlas realizācijas nebūtu iespējama piedziņas vēršana uz pārējo kredīta ņēmējam piederošo mantu, kā arī nebūtu iespējams pieprasīt galvotājiem veikt maksājumus atlikušās aizdevuma summas apmērā, kas palikusi pēc ķīlas realizācijas. Papildus tam valdības vadītājs lūdzis izvērtēt iespēju paredzēt, ka kredīta ņēmēju un tā ģimenes locekļus nav iespējams izlikt no vienīgā mājokļa, ja nav panākta vienošanās par ģimenes pāreju uz citu dzīvojamo platību, tostarp premjers vēlētos, lai bankām tiktu noteikts pienākums piedāvāt šādu mazāku platību no savā pārziņā esošajām dzīvojamām platībām. Tā kā vieni no lielākajiem kreditētājiem Latvijā ir ar Zviedriju saistītas bankas, gatavojot grozījumus, V. Dombrovskis lūdzis apkopot informāciju par kredītņēmēju juridiskajām saistībām pret kredīta devējiem un kredītņēmēju aizsardzības mehānismu Zviedrijā. Ministru prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne sarunā ar "Jurista Vārdu" atzina, ka grozījumus iecerēts attiecināt arī uz tām līgumattiecībām, kas starp kredītņēmējiem un bankām jau nodibinātas līdz šim, jo tieši pašreizējiem kredītņēmējiem saistību izpilde sagādā grūtības. Jaunā kārtība, kuras tiesisko pamatu Valsts kancelejas Juridiskajā departamentā paredzēts izstrādāt mēneša laikā, protams, vēl būs jāapstiprina valdībā un Saeimā. Pēc L. Krapānes domām, tas varētu notikt jau šogad. Tādā gadījumā grozījumi varētu stāties spēkā nākamā gada sākumā. Ņemot vērā ieceres iespējamo ietekmi uz lielāko daļu Latvijas banku un milzīgu skaitu kredītņēmēju, "Jurista Vārds" aicināja uz neklātienes diskusiju vairākus civiltiesību un finanšu tiesību lietpratējus. Jāatzīst, ka Ministru prezidenta ideja Latvijas juristus pārsteidza acīmredzami nesagatavotus: vairāki eksperti savu viedokli līdz žurnāla nodošanai nepaspēja formulēt vai arī politiskā konteksta dēļ atturējās to darīt. Daži uzaicinātie sniedza atbildes uz konkrētiem "Jurista Vārda" jautājumiem (zvērināts advokāts, juridiskā biroja "Eversheds Bitāns" vadošais partneris Agris Bitāns, Latvijas Komercbanku asociācijas viceprezidents Aivars Graudiņš, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Ņujorkas universitātes programmas "Hauzeres pētījumi" (Hauser Research) zinātnieks Mārtiņš Paparinskis), citi formulēja "vispārīgu" viedokli par Ministru prezidenta Valda Dombrovska iniciatīvu, nepiesaistot to uzdotajiem jautājumiem (LU profesore Dr.iur. Ilma Čepāne, LU doktorants Mg.iur. Edvīns Danovskis, Latvijas Kredītņēmēju apvienības valdes priekšsēdētājs Ainārs Gorenko). ...

Egils Levits, Jānis Pleps, Gatis Litvins

žurnāls / Intervija

Satversmes jautājumi ekonomiskās krīzes apstākļos

18

22. Septembris 2009 /NR. 38 (581)

Šajā vasarā par ierastu kļuva ziņa, ka Satversmes tiesa slīkst iedzīvotāju konstitucionālajās sūdzībās, kurās tiek lūgts pārvērtēt vairāku grozījumu normatīvajos aktos atbilstību Satversmei. Līdztekus tam ar zināmu regularitāti plašsaziņas līdzekļos notiek Satversmes tiesas priekšsēdētāja diskusija ar politiķiem, kur, no vienas puses, tiek atgādināts, ka Satversme arī šodien turpina noteikt politikas ietvarus, savukārt, no otras puses, tiesa tiek aicināta nenovest valsts budžetu līdz bankrotam. Kopumā konstitucionālo tiesību jautājumi ekonomiskās krīzes apstākļos nav zaudējuši savu aktualitāti, bet tieši pretēji – tie nonākuši plašas sabiedrības apspriešanā. Tiesiskā paļāvība, Satversmes tiesa, sociālā solidaritāte un citi jēdzieni jau vairākus mēnešus ir aktuālu diskusiju atslēgas vārdi. Šobrīd ir daudz jautājumu. Skaidru atbilžu mazāk, vairāk ir versijas un varbūtības. Lai lasītājam piedāvātu atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem par Satversmes darbību ekonomiskās krīzes apstākļos, kā arī par dažiem citiem valststiesību jautājumiem (pilsonisko līdzdalību, nacionālu valsti), "Jurista Vārds" uz plašāku sarunu aicināja autoritatīvo Latvijas valststiesību ekspertu – Eiropas Kopienu tiesas tiesnesi un Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas priekšsēdētāju profesoru Dr.iur.h.c. Ass.iur. Dipl.-Pol. Egilu Levitu. ...

Gatis Litvins, Anita Kovaļevska, Edgars Pastars, Ineta Ziemele

žurnāls / Diskusija

Sociālās tiesības zem ekonomiskās krīzes spiediena

12

18. Augusts 2009 /NR. 33 (576)

Valsts nodrošinātās sociālo tiesību garantijas gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi ir atkarīgas no valsts ekonomiskā stāvokļa. Latvijas Republikas Satversme paredz tikai minimālo sociālā nodrošinājuma slieksni. Līdz ar to ekonomiskās krīzes apstākļos sociālās tiesības izjūt vislielāko spiedienu, jo valsts var nolemt atteikties no tā nodrošinājuma, kas pārsniedz minimālo slieksni. Lai gūtu plašāku priekšstatu par ekonomiskās krīzes ietekmi uz sociālajām tiesībām, ekspertiem tika uzdoti pieci jautājumi. LU Juridiskās fakultātes lektore un doktorante Mg.iur. Anita Kovaļevska un Saeimas Juridiskā biroja juridiskais padomnieks Mg.iur. Edgars Pastars atbildēja uz uzdotajiem jautājumiem, savukārt Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnese Dr.iur. Ineta Ziemele sniedza tikai nelielu komentāru – tā kā jautājumi ir ļoti konkrēti un prasa arī konkrētas atbildes, diskusijas par tiem varētu sniegt priekšstatu par to, kā, piemēram, potenciāli tāda lieta varētu tikt skatīta Eiropas Cilvēktiesību tiesā. ...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums lietā "Demirs un Baikara pret Turciju"

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

4. Augusts 2009 /NR. 31 (574)

Latvija ir Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijas1 (turpmāk – Konvencija) dalībvalsts. Lai izprastu cilvēka pamattiesību attīstības tendences, ir svarīgi sekot Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrai un analizēt spriedumus ne tikai pret Latviju, bet arī pret citām valstīm. Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) spriedums lietā "Demirs un Baikara pret Turciju"2 pieņemts 2008. gada 12. novembrī. Šajā lietā ECT Lielā palāta vienbalsīgi atzina, ka Turcija ir pārkāpusi Konvencijas 11. pantu, kurš garantē "tiesības uz miermīlīgu pulcēšanās un biedrošanās brīvību, ieskaitot tiesības veidot arodbiedrības un iestāties tajās, lai aizstāvētu savas intereses". Šis spriedums uzskatāms par "atkāpi" no ECT judikatūras vecākās, līdzīgās lietās, tomēr spriedums nav vērtējams kā pārsteigums, bet drīzāk kā sengaidīta ECT judikatūras attīstība attiecībā uz valsts pārvaldes darbinieku tiesībām veidot arodbiedrības un piedalīties tajās. Rakstā tiek analizēts spriedums, ECT argumentācija un izdarītie secinājumi. ...

Iveta Kažoka

žurnāls / Domu mantojums

Kādēļ mūsdienu juristam ir svarīgi lasīt Jesaju Berlinu

25

30. Jūnijs 2009 /NR. 26 (569)

Jūnija sākumā Rīgā notika Jesajas Berlina simtgadei veltīta konference. Vēl neilgi pirms konferences daudzi nezināja, kādēļ tā notiek par godu tieši J. Berlinam. Šodien tas vairs nevienam nav jāstāsta. Rīga var lepoties ar to, ka viens no dižākajiem 20. gadsimta politikas filozofiem ir šeit dzimis un pavadījis pirmos savas dzīves gadus.1 ...

Ieguldījums konstitucionālās kontroles izpratnē

žurnāls / Juridiskā literatūra

9. Jūnijs 2009 /NR. 23 (566)

Plašam lasītāju lokam tiek nodots juridisko zinātņu doktores Anitas Rodiņas monogrāfisks pētījums par konstitucionālās sūdzības teoriju un praksi Latvijā. Latvijas juridiskajā literatūrā tas ir pirmais apkopojošs un analītisks darbs par konstitucionālo kontroli, kas neapšaubāmi palīdzēs pilnveidot konstitucionālās sūdzības iesniegšanas, lietu ierosināšanas un izskatīšanas praksi Satversmes tiesā. ...

Oficiālā izsludināšana ir aktīva darbība ar mērķi sasniegt adresātu

žurnāls / Diskusija

11

21. Aprīlis 2009 /NR. 16 (559)

1. Pirmais jautājums ir ļoti apjomīgs, un man šķiet, ka vajadzētu nošķirt lietas, ko prasa 69., 90., 100., 101. un citi Latvijas Republikas Satversmes panti. Jautājuma kontekstā būtu jānodala trīs pamatlietas: normatīvo aktu izsludināšana, pieejamības nodrošināšana valsts informācijai un informācijas atklātība. Domāju, ka attiecībā uz pirmo – likumu un citu normatīvo aktu izsludināšanu – būtu lietderīgi apsvērt pat īpaša tiesiskā regulējuma ...

Valsts oficiālās informācijas pasniegšanai nedrīkst pieiet formāli

žurnāls / Diskusija

3

21. Aprīlis 2009 /NR. 16 (559)

1. 1) Publicējamā oficiālā informācija ir valsts (plašā nozīmē, t. i., jebkuras publisko tiesību juridiskas personas vai ar valsts varu apveltītas privātpersonas) orgānu, iestāžu vai amatpersonu publiski sniegtā informācija, kura izpilda vēl vismaz vienu no šādiem priekšnosacījumiem: – ir normatīvi tiesību akti (t. i., visi ārējie normatīvie tiesību akti – gan ārējie normatīvie tiesību akti kā likumi, Ministru kabineta noteikumi, pašvaldību ...

Veronika Krūmiņa, Sannija Matule

žurnāls / Intervija

Senātu nesaista draudzība ar valsts pārvaldi

7

3. Februāris 2009 /NR. 5 (548)

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments, līdzīgi kā administratīvās tiesas kopumā, tagad, februāra sākumā, atzīmē savas pastāvēšanas piekto gadskārtu. Tā sakrīt ar jauno administratīvo tiesu namu atvēršanu reģionos, tādējādi turpinot attīstīt šo tiesu sistēmas atzaru. Tātad, no vienas puses, sistēma progresē, bet, no otras puses, aizvien vairāk kuluāros un dažkārt arī publiski izskan administratīvajām tiesām veltīti pārmetumi, ka savos piecos darbības gados tās kļuvušas pārlieku draudzīgas valsts pārvaldes iestādēm. Cik pamatota ir šī kritika un kāds ir patiesais administratīvo tiesu devums Latvijas tiesību sistēmai, intervijā stāsta Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa, kura turklāt ir pirmā sieviete, kas jebkad Senātā ieņēmusi tik augstu amatu. ...

Starptautiskās līgumtiesības dažādos aspektos

žurnāls / Informācija

11. Novembris 2008 /NR. 43 (548)

Oktobra pēdējās divās dienās Rīgā notika Valsts kancelejas organizētā konference "Par starptautisko publisko līgumu tiesībām: teorija un prakse". Pasākums pulcēja gan juristus no Baltijas valstīm, gan arī pasaules līmeņa akadēmiķus, starptautisko organizāciju pārstāvjus un praktizējošus juristus no pazīstamiem birojiem. Profesoru Antonija Osta (Anthony Aust), Malgosijas Ficmoricas (Malgosia Fitzmaurice) un Katrīnas Brolmanas (Catherine ...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums lietā "E.B. pret Franciju"

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

12. Augusts 2008 /NR. 30 (535)

Latvija pievienojusies Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijai1 (turpmāk – Konvencija) 1997. gadā. Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) pieņēmusi 31 spriedumu lietās pret Latvijas valsti. Lai izprastu cilvēka pamattiesību attīstības tendences, ir svarīgi sekot ECT judikatūrai un analizēt spriedumus arī lietās pret citām valstīm. Šāda analīze ļauj laikus izvērtēt un, ja nepieciešams, mainīt Latvijas likumu normas vai to piemērošanu. ...

Veronika Krūmiņa

žurnāls / Vēstules

Par neprecizitāti G. Žukovas rakstā

4

13. Maijs 2008 /NR. 18 (523)

2008. gada 29. aprīļa žurnālā "Jurista Vārds" bija publicēts Dr.iur. Gaļinas Žukovas raksts "Eiropas Savienības tiesību piemērošana Latvijā". Rakstā tika analizēta tiesu, tajā skaitā Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta, prakse. Autore, citastarp, minēja, ka "lietā, kas izskatīta 2008. gadā, Administratīvā apgabaltiesa nosprieda, ka tā nevar piemērot direktīvu (Sestā PVN direktīva) attiecībā uz ...

Jānis Pleps, Aivars Endziņš

žurnāls / Diskusija

Vajadzēja būt drosmīgiem, vajadzēja uzņemties atbildību

13. Maijs 2008 /NR. 18 (523)

– Par kādiem jautājumiem notika visvairāk debašu, gatavojot 4. maija Deklarācijas projektu? – Lielākoties tas bija jautājums par neatkarības atjaunošanu. Vai nu pakāpeniska, vai radikāla pieeja, kad neatkarība tiek atjaunota uzreiz, bez pārejas periodiem, bez sarunām, jo mēs esam 1918. gada 18. novembra Latvijas Republikas tieša turpinātāja. Kaut gan realitātē, gatavojot šo Deklarāciju, neviens ar absolūtu pārliecību nevarēja pateikt, ka rīt ...