Tiesību nozaru katalogs – Jurista Vārds

Konkrētajam rakstam nav akadēmiskas ievirzes – tas vairāk domāts, lai rosinātu diskusiju par šķīrējtiesu darbību Latvijā. Lai arī Civilprocesa likums (CPL) skaidri nenosaka šķīrējtiesu būtību un mērķi, tomēr, domāju, lasītāji piekritīs, ka primāri tie ir: nodrošināt tiesību subjektiem iespēju ātri izskatīt strīdus un atslogot vispārējās jurisdikcijas tiesas. Tomēr pāri šiem mērķiem ir tiesiskums – nodrošināt personu likumīgo interešu un tiesību aizsardzību. ...

20. Septembris 2011 /NR. 38 (685)

Ilze Bukaldere

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Intelektuālais īpašums un informācijas tehnoloģijas publiskos iepirkumos

6. Septembris 2011 /NR. 36 (683)

Ir dzirdēts daudz diskusiju, ka iepirkumi var tikt izmantoti kā līdzeklis ekonomikas attīstīšanai. Ir arī publiski apsvērts, ka attīstībai būtisks ir intelektuālais ieguldījums un intelektuālās darbības rezultātā radītie objekti. Tāpat ir uzsvērta arī informācijas tehnoloģiju izmantošanas nozīme gan turpmākajā atsevišķu uzņēmumu attīstībā, gan valsts un sabiedrības attīstībā kopumā. Šķiet, Latvijā daudz ir runāts par esošo iepirkumu procedūru piemērotību informācijas tehnoloģiju objektu un ar tiem saistīto pakalpojumu iepirkumiem, tomēr salīdzinoši reti ir jāsastopas ar apsvērumiem, kas saistīti arī ar intelektuālā īpašuma tiesībām, šo tiesību aizsardzību un iegūšanu dažādos iepirkumos. ...

Zane Bule

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Dalībnieku aizsardzība pirms lēmuma par reorganizāciju apvienošanas ceļā

6. Septembris 2011 /NR. 36 (683)

Kapitālsabiedrības reorganizācija apvienošanas ceļā rada ļoti būtiskas un neatgriezeniskas sekas apvienošanā iesaistīto kapitālsabiedrību dalībniekiem.1 Abu Komerclikumā2 (KCL) regulēto apvienošanas paveidu – pievienošanas3 un saplūšanas4 – gadījumā pievienojamās sabiedrības dalībnieki kļūst par iegūstošās sabiedrības dalībniekiem, zaudējot dalību pievienojamajā sabiedrībā, kas līdz ar reorganizācijas spēkā stāšanos tiek izslēgta no komercreģistra un uzskatāma par likvidētu. ...

Eleonora Zelmene

žurnāls / Eiropas telpā

Dibināšanas un pakalpojumu sniegšanas brīvība apdrošināšanas nozarē

30. Augusts 2011 /NR. 35 (682)

Pašreizējo apdrošināšanas darbību reglamentējošo režīmu Latvijā galvenokārt nosaka Eiropas Savienības (ES) normatīvie akti, kuros ieviesta vienotās licences sistēma (single licence system), kas ļauj vienā Eiropas ekonomikas zonas (EEZ) valstī dibinātai un licencētai apdrošināšanas sabiedrībai dibināt filiāles vai sniegt apdrošināšanas pakalpojumus saskaņā ar ES deklarēto pakalpojumu sniegšanas brīvības principu citās dalībvalstīs. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par tiesas pavēstes nosūtīšanas kārtību juridiskai personai

Lai gan Civilprocesa likuma 73. panta normu izpratnē puses pārstāvis līdz ar attiecīga pilnvarojuma izsniegšanu iegūst lietas dalībnieka procesuālo statusu, minētais, kā uzskata Senāts, nedod pamatu atzinumam, ka pavēste, ar kuru uz tiesu aicināta juridiska persona, nosūtāma tās pārstāvim. Apstāklis, ka juridiskas personas amatpersona, izmantojot savas procesuālās tiesības, pilnvarojusi vest lietu citam pārstāvim, tostarp advokātam, negroza un neatceļ Civilprocesa likuma 56. panta pirmajā un sestajā daļā noteikto tiesas pavēstu nosūtīšanas kārtību. Atkāpties no Civilprocesa likuma 56. panta pirmās un sestās daļas noteikumiem tiesai izņēmuma veidā rastos pamats tad, ja juridiskā persona vērstos ar lūgumu pavēsti nosūtīt tās pilnvarotajam pārstāvim nepastarpināti un tiesa šo lūgumu būtu pieņēmusi, pievienodama lietai. ...

23. Augusts 2011 /NR. 34 (681)

Andris Tauriņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Interneta domēna vārdu strīdu risināšana Latvijā

23. Augusts 2011 /NR. 34 (681)

I. Ievads [1] Pirms gada uzvirmoja strīds par to, ka sākusies tirgošanās ar pašvaldību domēna vārdiem.1 Pašvaldību vadītāji izteica sašutumu, ka pašvaldības ir nostādītas ķīlnieku lomā, jo krīzes laikā tām tiek piedāvāts pirkt domēna vārdus par naudu, kuras tām nav. Šķiet, ka attiecīgo domēna vārdu tirgotājs tā arī neatrada nevienu pircēju un netika pie viegli kārotās peļņas. Tomēr šī situācija parādīja, ka sabiedrībā valda neizpratne, ...

Jānis Vanags

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Ar prasības nodrošināšanu saistīto lēmumu pārsūdzēšana

3

23. Augusts 2011 /NR. 34 (681)

Prasības nodrošināšanas institūts civilajā tiesvedībā ieņem būtisku vietu, jo no tā bieži ir atkarīgs, vai prasītājs no labvēlīga tiesas sprieduma iegūs arī kādu reālu labumu. Rakstā autors pievērsīsies lēmumu, kas saistīti ar prasības nodrošināšanu, pārsūdzēšanas tiesiskajiem aspektiem, problemātikai un perspektīvām. Šo jautājumu kopums sevišķi aktuāls kļuvis sakarā ar Satversmes tiesas 2010. gada 30. marta1 un 2010. gada 4. oktobra2 spriedumiem, kuros Satversmes tiesa izvērtēja Civilprocesa likuma 141. panta "Prasības nodrošinājuma jautājumos pieņemto lēmumu pārsūdzēšana" atbilstību Satversmes 92. pantam. Minētie spriedumi radījuši daudz neskaidrību un pārpratumu gan tajos lietoto neviennozīmīgo formulējumu, gan to savstarpējo pretrunu dēļ. Rakstā atsevišķi nodalīti visi likumā paredzētie lēmumi prasības nodrošināšanas institūta sakarā, analizējot lietas dalībnieku tiesības par tiem iesniegt blakus sūdzības. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Prasības nodrošinājums maksātnespējas procesā

16. Augusts 2011 /NR. 33 (680)

Kreditors, kuram par labu tiesa nodrošinājusi prasību, nekļūst par nodrošināto kreditoru Maksātnespējas likuma izpratnē un nebauda nekādas priekšrocības pār citiem kreditoriem. Prasības nodrošinājums nekādā veidā neietekmē sprieduma izpildes iespējamību, jo tā ir atkarīga nevis no prasības nodrošinājuma esamības vai neesamības, bet gan no kopējā kreditoru skaita un saistību apjoma. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par kolīziju normām

9. Augusts 2011 /NR. 32 (679)

Izšķirot jautājumu par ārvalsts likumu piemērošanu, tiesai vispirms ir nepieciešams noteikt izskatāmās prasības priekšmetu. Tiesa nedrīkstēja interpretēt ārvalsts likumu ar Civillikuma 1415. panta palīdzību, jo tas ir pretrunā ar valsts tiesību sistēmas integritāti un suverenitāti. ...

Zanda Nore

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Līgumsoda tiesiskie aspekti patērētāju tiesībās

8

9. Augusts 2011 /NR. 32 (679)

Šā raksta mērķis ir noformulēt un piedāvāt pakalpojumu sniedzējiem un patērētājiem, kā arī citiem tiesību subjektiem, kuriem tas ir aktuāli, iespējamos līgumsoda apmēra noteikšanas (vērtēšanas) kritērijus. Līdz ar to rakstā tiks analizēta līgumslēdzējpušu savstarpēji neapspriestas1 līgumsoda klauzulas, kas pašlaik Latvijā ir viens no aktuālākajiem saistību pastiprinājumiem pakalpojumu sniedzēju un patērētāju tiesiskajos darījumos, atbilstība samērīguma un proporcionalitātes principiem. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Patērētāju tiesību aizsardzības centra lēmuma atziņas

Patērētāju tiesību aizsardzības centra atziņas privāto autostāvvietu pakalpojumu sniegšanas jomā, kas izriet no 2010. gada 1. decembra lēmuma par nevienlīdzīgiem un netaisnīgiem līguma noteikumiem Nr. 4-lg un 2010. gada 25. novembra lēmuma "Par administratīvā soda un tiesiskā pienākuma uzlikšanu" Nr. E03-KREUD-60. ...

14. Jūnijs 2011 /NR. 24 (671)

žurnāls / Tiesību prakse

Tiesu prakse lietās par individuālajiem darba strīdiem

Ievads Šajā darbā ir apkopota Senāta tiesu prakse lietās par individuāliem darba strīdiem. Apkopojums veikts par lietām, ko Senāts skatījis laika posmā no 2005. līdz 2010.gadam ieskaitot. Šis ir jau otrais tiesu prakses apkopojums, kas veikts kopš Darba likuma1 spēkā stāšanās 2002.gada 1.jūnijā; pirmais apkopojums tika veikts jau 2004.gadā2 Apkopojums ietver galvenokārt Senāta atziņas par darba tiesiskās attiecības regulējošo tiesību normu ...

31. Maijs 2011 /NR. 22 (669)

žurnāls / Tiesību prakse

Par atteikumu ierosināt kasācijas tiesvedību; par izlīgumu kasācijas instances tiesā

17. Maijs 2011 /NR. 20 (667)

Ja kasācijas sūdzība formāli atbilst Civilprocesa likuma 450.– 454. panta prasībām, senatoru kolēģija var atteikties ierosināt kasācijas tiesvedību, ja nerodas šaubas par apelācijas instances tiesas sprieduma tiesiskumu un izskatāmajai lietai nav nozīmes judikatūras veidošanā, ja vien nav konstatējams Civilprocesa likuma 452. panta trešās daļas noteikumu pārkāpums. Senāts kasācijas kārtībā vērtē jautājumu par kasācijas sūdzības atbilstību pieņemamības kritērijiem un kasācijas tiesvedības ierosināšanu un lemj par apelācijas instances tiesas sprieduma likumību un pamatotību. Atsakot ierosināt kasācijas tiesvedību, apelācijas instances tiesas spriedums stājas spēkā un tiesvedības process lietā beidzas. Tas nozīmē, ka jebkādu ar šo procesu saistīto papildu jautājumu izskatīšana, kas varētu ietekmēt tiesas sprieduma spēku, izņemot lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, vairs nav iespējama. Civilprocesa likuma 164. panta septītajā daļā noteikts: iekams lietas izskatīšana pēc būtības nav pabeigta, ir iespējams (..) noslēgt izlīgumu (..). Minētā likuma norma attiecas gan uz tiesvedību pirmās instances tiesā, gan atbilstoši Civilprocesa likuma 428. panta otrajai daļai – uz apelācijas instances tiesu. To apstiprina arī Civilprocesa likuma 223. panta 5. punkts un 440. pants, kas paredz tiesvedības izbeigšanu gadījumā, ja tiesa izlīgumu ir apstiprinājusi. Lai gan Civilprocesa likuma 226. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka izlīgums pieļaujams jebkurā procesa stadijā, patiesībā tas ir pieļaujams tajās procesa stadijās, kad vēl nav pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības. Izlīgums kasācijas instances tiesā, vadoties pēc kasācijas instances tiesas uzdevumiem un kompetences, nav iespējams. ...

Viktorija Voitešonoka

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Nepilnības rīcībnespējīgo personu tiesiskajā aizsardzībā

17. Maijs 2011 /NR. 20 (667)

Rakstā izklāstīts viedoklis par trūkumiem rīcībnespējīgo personu tiesiskajā aizsardzībā, pašreizējo tiesisko regulējumu un ar to saistīto problemātiku, kā arī iespējamiem risinājumiem, jo pašlaik spēkā esošās materiālās un procesuālās tiesību normas, kas nosaka rīcībspējas atņemšanu un tās atjaunošanu, ir nepietiekamas un diskutablas no cilvēktiesību skatupunkta. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par morālā kaitējuma atlīdzināšanu

10. Maijs 2011 /NR. 19 (666)

Tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu civiltiesībās reglamentē Civillikuma 1635. pants, kura otrā daļa paredz, ka atlīdzības apmēru par morālo kaitējumu nosaka tiesa pēc sava ieskata, ņemot vērā morālā kaitējuma smagumu un sekas. Tādējādi, lai morālā kaitējuma atlīdzinājums būtu uzskatāms par atbilstīgu, tam ir jābūt samērojamam ar nodarīto kaitējumu, proti, jo nopietnāks kaitējums, jo ievērojamākam jābūt atlīdzinājumam. Morālā kaitējuma atlīdzinājuma noteikšanā nozīme ir arī atlīdzinājuma funkcijai. Proti, atlīdzinājumam ne tikai jāsniedz gandarījums personai, kuras tiesības tikušas aizskartas, bet arī jāattur vainojamā persona no līdzīgu aizskārumu izdarīšanas nākotnē. Tādējādi atlīdzinājums nedrīkst būt nesamērīgi mazs. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra lēmumu atziņas ar ekspertu komentāriem

8

10. Maijs 2011 /NR. 19 (666)

Par reliģisko organizāciju iestāžu statūtiem Likumdevējs nav uzskatījis par nepieciešamu reglamentēt reliģiskās organizācijas iestāžu darbību tikpat stingri kā pašu reliģisko organizāciju, jo valstij un sabiedrībai prezumēti interesējošie jautājumi jau tiek noteikti reliģiskās organizācijas statūtos. Līdz ar to iestāžu statūtos nav obligāti jānorāda ziņas, lai tās būtu publiski pieejamas trešajām personām ar publiskā reģistra starpniecību. ...

Erlens Kalniņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Galvojums kā akcesoriska saistība

9

10. Maijs 2011 /NR. 19 (666)

I. Ievads 1. Galvojuma jēdziens un mērķis. Kā noteikts Civillikuma (turpmāk – CL) 1692. pantā, galvojums ir līgumiski uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas (galvenā parādnieka) saistību, neatbrīvojot pēdējo no viņas saistības pret kreditoru. Tādējādi galvojums ir galvinieka uzņemta saistība, kas pret galveno parādnieka kreditoru nodrošina galvenās saistības izpildīšanu. a) Galvojuma akcesoritāte. Galvojums ir akcesoriska ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par aizliegumu uzteikt darba līgumu atvaļinājuma laikā

3. Maijs 2011 /NR. 18 (665)

Nav pieļaujama darbinieka atsaukšana no atvaļinājuma uz vienu dienu, kad to neprasa steidzami darba uzdevumi, bet ar vienīgo vai galveno mērķi uzteikt darba līgumu. Šādi veikts uzteikums nevar novest pie darba līguma likumīgas izbeigšanas. (Darba likuma 109. panta trešā daļa). Senāts atstāj negrozītu spriedumu, no kura izriet, ka uzteikums nav atzīts par spēkā neesošu, jo pēc uzteikuma termiņa darba attiecības turpinājās. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja senatore M. Zāģere, senators referents K. Torgāns, senatore J. Briede, piedaloties K. A. pārstāvei zvērinātai advokātei Ingai Grūbei un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pilnvarotajai pārstāvei I. D., atklātā tiesas sēdē izskatīja lietu sakarā ar K. A. kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2010. gada 13. aprīļa spriedumu K. A. prasības lietā pret Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju par darba līguma uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu un bērna kopšanas atvaļinājuma piešķiršanu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Gribas izteikums tiesiskā darījumā; pierādījumu novērtēšana un lietas izskatīšanas robežas

26. Aprīlis 2011 /NR. 17 (664)

Pie tiesiska darījuma būtības atbilstoši Civillikuma 1427. pantam pieder tā taisītāja gribas izteikums, bet divpusējā vai vairākpusējā darījumā vajadzīgs visu tā dalībnieku saskanīgs gribas izteikums. Uzskatot, ka pušu starpā noslēgts glabājuma līgums, tiesai bija jākonstatē pušu vienošanās par darījuma būtiskajām sastāvdaļām. Prasījuma priekšmets prasības tiesvedības kārtībā nevar būt ekspertīzes atzinuma anulēšana, un tiesai nav tiesiska pamata izskatīt to kā patstāvīgu prasījumu. Eksperta atzinums ir viens no pierādīšanas līdzekļiem civilprocesā, ar kuru palīdzību tiesa nosaka tādu faktu esamību vai neesamību, kuriem ir nozīme lietas izspriešanā. Veicot pierādījumu novērtēšanu, tiesa atbilstoši Civilprocesa likuma 97. panta trešajai daļai spriedumā norāda, kādēļ tā vienam pierādījumam devusi priekšroku salīdzinājumā ar citu pierādījumu un atzinusi vienus faktus par pierādītiem, bet citus par nepierādītiem. No minētās likuma normas izriet, ka nekādas procesuāli tiesiskas darbības bez to novērtēšanas attiecībā uz pierādījumiem netiek veiktas (izņēmums – Civilprocesa likuma 178., 179. pants). Izskatot prasījumu, attiecībā par kuru pirmās instances tiesas spriedums stājies likumīgā spēkā, apelācijas tiesa pārkāpusi Civilprocesa likuma 203. panta otrās daļas normu par tiesas sprieduma spēkā stāšanos tā nepārsūdzētajā daļā un ar to saistīto Civilprocesa likuma 426. panta pirmo daļu, kas nosaka lietas izskatīšanas robežas apelācijas instances tiesā. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par puses procesuālo tiesību pārņemšanu; tiesas izdevumu atlīdzināšana

19. Aprīlis 2011 /NR. 16 (663)

Civilprocesa likuma 77. panta trešā daļa noteic, ka visas darbības, kas izpildītas procesā līdz tiesību pārņēmēja iestāšanās brīdim, tiesību pārņēmējam ir tikpat obligātas, cik obligātas tās bija personai, kuras tiesības pārņemtas. Tādējādi uz procesuālo tiesību pārņēmēju pāriet visas darbības, kas līdz tiesību pārņemšanas brīdim attiecās uz sākotnējo prasītāju, cita starp, sākotnējā prasītāja tiesība būt atbrīvotam no valsts nodevas samaksas valsts ienākumos, iesniedzot prasības pieteikumu. Lietas dalībniekam, kurš nav iepriekš samaksājis tiesas izdevumus valsts ienākumos, ir jāsamaksā valstij nenomaksātie tiesas izdevumi, ja tiesas nolēmums nav viņa labā un viņš nav atbrīvots no tiesas izdevumiem. Bet, ja prasītājs, tai skaitā prasītāja tiesību pārņēmējs, bijis atbrīvots no valsts nodevas samaksas valsts ienākumos, iesniedzot prasības pieteikumu un apelācijas sūdzību, tad nav tiesiska pamata, izspriežot lietu pēc būtības, piedzīt no prasītāja šos tiesas izdevumus. (Civilprocesa likuma 42. panta pirmā, otrā daļa). ...

Jānis Rozenfelds

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Lietu tiesību normu piemērošana tiesu praksē

14

19. Aprīlis 2011 /NR. 16 (663)

Viena no aktuālākajām problēmām lietu tiesību normu piemērošanā ir saistīta ar nekustamā īpašuma īpašnieka jēdzienu. Diskusijas par īsto īpašnieku juridiskajā publicistikā nonākušas uzmanības degpunktā,1 it sevišķi kontekstā ar plašu publicitāti ieguvušo pagājušā gada spriedumu2 un senatora A. Laviņa atsevišķajām domām.3 Šīs diskusijas demonstrē, ka sabiedrības uzskati šajos jautājumos ir polarizējušies. Viena sabiedrības daļa liek uzsvaru uz zemesgrāmatu aktu publisko ticamību, otra – tieši pretēji – uzskata, ka, aizsargājot tikai tās personas intereses, kura ierakstīta zemesgrāmatā kā nekustamā īpašuma īpašnieks, tiktu nepamatoti aizsargātas arī nelikumīgi iegūtas tiesības. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par atbrīvošanu no darba līgumā noteiktajām saistībām

5. Aprīlis 2011 /NR. 14 (661)

Senatores M. Zāģeres un senatores A. Briedes atsevišķās domas par Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2009. gada 29. janvāra spriedumu N.L. prasībā pret AS "Pro Kapital Latvia" par darba samaksas piedziņu un AS "Pro Kapital Latvia" pretprasībā par darba līguma pielikuma Nr. 3 noteikumu atzīšanu par spēkā neesošiem. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par Darba likuma 59. pantā minētā jēdziena "cita veida atlīdzība saistībā ar darbu" tulkojumu

5. Aprīlis 2011 /NR. 14 (661)

Atlīdzības par darbu veidi var būt dažādi. Tādēļ, Darba likuma 59. pantā ietverot jēdzienu "jebkura cita veida atlīdzība saistībā ar darbu", likumdevējs iespējamo atlīdzības (darba samaksas) veidu uzskaitījumu atstājis atklātu. Ja darba tiesisko attiecību laikā pastāvējusi noteikta atlīdzības par darbu aprēķināšanas un izmaksas kārtība, kurai atbilstoši komisijas nauda par nekustamā īpašuma pārdošanu un iznomāšanu darbiniekam tika maksāta tādā gadījumā, ja viņš personīgi sastādīja un iesniedza darba devējai attiecīgas atskaites par notikušajiem darījumiem, to summām, pienākošos maksājumu apmēru (procentos no darījuma summas), tad tā kvalificējama kā "cita veida atlīdzība saistībā ar darbu". Tas vien, ka samaksa par darbu paredzēta citas atlīdzības saistībā ar darbu veidā, nenozīmē darba devējai noteiktu saistību šo atlīdzību izmaksāt neatkarīgi no darbinieka faktiski paveiktā darba. Šāds tiesas secinājums atbilst Senāta judikatūrā, t.i., 2007. gada 14. februāra spriedumā lietā Nr. SKC–54 izteiktajai atziņai, ka tiesības saņemt darba samaksu nerada noslēgtais līgums, bet līgumā noteiktā darba izpilde, no kā izriet darba devēja pienākums samaksāt par padarīto darbu (Darba likuma 28., 59. pants). ...

Martins Osis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesas pievienošanās blakus sūdzībām civilprocesā

Civillietu iztiesāšanas gaitā nereti rodas nepieciešamība pieņemt nolēmumus, ar kuriem lieta netiek izspriesta pēc būtības. Iepriekšēji un blakus jautājumi ir sarežģījumi procesā, kas dažreiz noder, lai sasniegtu procesa mērķi – spriedumu.1 Šādi gadījumi no vispārīga skatupunkta ir uzskatāmi par nepieciešamu atkāpi no vēlamās civillietas norises un papildus nodarbina tiesu. Nav šaubu, ka procesuālajiem lēmumiem ir svarīga nozīme un tie pilda būtisku funkciju, taču šo lēmumu pārsūdzēšanas regulējumu varētu uzlabot tā, lai radītu papildu iespējas tiesvedību paātrināt. Apzinoties to, ka tiesvedības paātrināšanu (specializētu tiesu izveide, papildu tiesnešu un tiesas darbinieku ieviešana u.c.) šobrīd valsts nevar veicināt ar budžeta līdzekļiem, ir jāizmanto likumdošanas process, kas var stimulēt procesuālo likumu revīziju, pilnveidošanu un sakārtošanu. Lai arī nevar uzskatīt, ka viena institūta pilnveidošana dos izšķirīgu ieguldījumu visa tiesvedības procesa būtiskai paātrināšanai, taču zināmus uzlabojumus arī šādā veidā var panākt. Šajā rakstā tiks aktualizēta iespēja paredzēt tiesai tiesības pievienoties blakus sūdzībām vai blakus protestiem. ...

5. Aprīlis 2011 /NR. 14 (661)

Kristīne Dupate

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Par kļūdainu Senāta spriedumu dzimumu diskriminācijas sakarā

41

29. Marts 2011 /NR. 13 (660)

2010. gada 8. decembrī Augstākās tiesas Senāts ir pieņēmis kļūdainu spriedumu lietā Nr. SKC–1336/2010. Kļūda attiecas uz diskriminācijas fakta (ne-)konstatēšanu un faktisko apstākļu izvērtēšanu no dzimumu līdztiesības tiesību nodarbinātībā viedokļa. ...

Petra Janule

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Trūcīgas personas statuss civilprocesā un ar to saistītās problēmas

Latvijā nabadzības riskam pakļauti 26% iedzīvotāju. Tik liels trūcīgu cilvēku īpatsvars nav nevienā citā Eiropas Savienības dalībvalstī. Skaitliski mūsu valstī "trūkuma ēnā" dzīvo 573 tūkstoši cilvēku.1 2009. gada oktobrī valstī bija 80 063 trūcīgo personu, taču 2010. gada februārī jau 125 020.2 Ņemot to vērā, aktuāls, šķiet, jautājums par trūcīgo personu juridisko nodrošinājumu tiesiskajām attiecībām. Meklējot juridisko literatūru šajā jomā, jākonstatē, ka trūcīgo personu tiesiskie jautājumi Latvijā nav pētīti, kas viesa interesi aplūkot šo tēmu dziļāk. ...

22. Marts 2011 /NR. 12 (659)

Jānis Bogdasarovs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Akcionāru līguma loma kapitālsabiedrības pārvaldē

Publiski izskanējuši dalībnieku/akcionāru strīdi ir kļuvuši teju par ikdienu. Šādu strīdu iemesli mēdz būt visdažādākie – dalībnieku/akcionāru nespēja vienoties par sabiedrības pārvaldi, daļu/akciju atsavināšanu, sabiedrības pārņemšana, izmantojot reiderisma metodes u.c. Kapitālsabiedrības (sabiedrības ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrības) dibināšanas brīdī visbiežāk tās dibinātāji neuzskata par nepieciešamu slēgt atsevišķu līgumu, kas regulētu dalībnieku savstarpējās attiecības, pārvaldot sabiedrību, tādējādi savstarpējo tiesisko attiecību noregulējumu atstājot statūtu un likuma ziņā. Kā zināms, ne visos gadījumos sabiedrības statūti un likums var vienlīdz efektīvi aizsargāt gan mazākumdalībnieku/-akcionāru, vairākumdalībnieku/-akcionāru un pašas sabiedrības intereses, līdz ar to, rodoties nesaskaņām dalībnieku/akcionāru starpā, šo personu intereses var tikt aizskartas. ...

22. Marts 2011 /NR. 12 (659)

žurnāls / Tiesību prakse

Par pilnvarnieka pienākumu dot norēķinu pilnvarotājam

Ja atbilstoši Civillikuma 2289. pantam pušu starpā pastāv pilnvarojuma līguma tiesiskās attiecības, pilnvarniekam, ja viņš pilnvarots rīkoties ar pilnvarotāja banku kontiem, jādod norēķins par izņemtajām naudas summām un naudas izlietošanas mērķiem, tādējādi dodot pilnvarotājam iespēju izvērtēt gan jautājumu par pilnvarojuma robežu ievērošanu, gan to, kuras no izlietotajām naudas summām atbilst viņa vajadzībām un mērķiem, bet kuras atrodas ārpus viņa interešu loka. Civillikuma 2343. un 2344. pants konkretizē un papildina Civillikuma 2305. pantu, nosakot pilnvarnieka pienākumu dot norēķinu par uzdevuma izpildīšanu un sevišķi par visiem pie tam bijušajiem ieņēmumiem un izdevumiem. Pierādījumi par to, ka pilnvarotājs ir devis papildu rīkojumus, kas salīdzinājumā ar izdoto pilnvaru ir paplašinājuši pilnvarnieka pilnvaras un viņa rīcības brīvību dotā uzdevuma izpildē, atbilstoši Civilprocesa likuma 93. panta pirmajai daļai ir jāpierāda pilnvarniekam. ...

15. Marts 2011 /NR. 11 (658)

žurnāls / Tiesību prakse

Par īpašuma tiesību uz atsevišķa dzīvokļa īpašumu nostiprināšanu zemesgrāmatā

8. Marts 2011 /NR. 10 (657)

Ja zemesgrāmatas nodalījumā pašvaldībai nostiprinātas īpašuma tiesības uz vienotu un nedalītu nekustamo īpašumu (dzīvojamā māja, zeme), iesniedzot nostiprinājuma lūgumu īpašuma tiesību nostiprināšanai uz atsevišķu dzīvokļa īpašumu, jāpievieno dokumenti, kas apliecina nostiprināmās tiesības (Zemesgrāmatu likuma 61. panta 1. punkts). ...

Rolands Neilands

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Galvenā parādnieka statuss galvojuma prasībā

Žurnālā "Jurista Vārds" pagājušā gada otrajā pusē (Nr. 34, Nr. 40 un Nr. 45)1 starp cienījamo profesoru Dr.habil.iur. Kalvi Torgānu un autoru izvērsās polemika par galvenā parādnieka statusu prasībās, kas celtas pret ekspromisorisko galvinieku vai pret galvinieku, ja galvenais parādnieks ir maksātnespējīgs vai atrodas prombūtnē. Turpinot iesākto polemiku, šajā rakstā ir apskatīta galvojuma nozīme taustsaimniecībā, ekspromisoriskais galvojums atsevišķu ārvalstu likumos, tiesu prakse galvojuma lietās, kā arī galvenā parādnieka pieaicināšana galvojuma prasībās2 trešās personas statusā. ...

1. Marts 2011 /NR. 9 (656)

Anita Rektiņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Jauns regulējums starptautiska rakstura laulības šķiršanas lietās

2010. gada 20. decembrī Briselē Eiropas Savienības Padome pieņēma jaunu tiesību aktu – Padomes Regulu (ES) Nr. 1259/2010, ar kuru īsteno ciešāku sadarbību attiecībā uz tiesību aktiem, kas piemērojami laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai1 (turpmāk tekstā – Regula 1259/2010). Regula 1259/2010 ir piemērojama vienīgi starptautiska rakstura laulības lietās, un to sāks piemērot 2012. gada 20. jūnijā – astoņpadsmit mēnešus pēc Regulas 1259/2010 pieņemšanas dienas. Par starptautiska rakstura laulībām ir uzskatāmas laulības, ja tās noslēgtas starp dažādu valstu valstspiederīgajiem vai ja katrs laulātais dzīvo savā valstī, vai abi laulātie dzīvo kopā, bet ne savu pilsonību valstīs. Līdz ar Eiropas Savienības iedzīvotāju pieaugošo mobilitāti strauji palielinās laulību skaits (arī laulības šķiršanu skaits), kurās laulātie ir dažādu valstu pilsoņi vai pat katrs laulātais dzīvo savā dalībvalstī. Jaunpieņemtās Regulas 1259/2010 mērķis ir palielināt pušu autonomiju laulības šķiršanas un laulāto atšķiršanas lietās un dot laulātajiem iespēju, kaut arī ierobežotu, izvēlēties piemērojamos tiesību aktus. Regulā 1259/2010 ir ietverti vienoti noteikumi attiecībā uz laulības šķiršanas un laulāto atšķiršanas lietās piemērojamiem tiesību aktiem. ...

1. Marts 2011 /NR. 9 (656)

Magda Papēde

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Izmaiņas intelektuālā īpašuma aizsardzībā

1. Marts 2011 /NR. 9 (656)

Ar šā gada 1. janvāri ir stājušies spēkā apjomīgi grozījumi Krimināllikumā1 (turpmāk arī – KL) un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā2 (turpmāk arī – LAPK). Grozījumi attiecas arī uz atsevišķiem intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem – autortiesību un blakustiesību pārkāpumiem, kā arī preču zīmju, preču vai pakalpojumu citādas atšķirības zīmju vai dizainparaugu nelikumīgu izmantošanu. Rakstā sniegts ieskats jaunā regulējuma būtībā. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Valsts atbildība par tās iestāžu amatpersonu prettiesisko rīcību

Par iestādi Civillikuma 1407. panta izpratnē atzīstama patstāvīga jeb autonoma valsts iestāde. Tiešās pārvaldes iestādes nav iestādes Civillikuma 1407. panta izpratnē, un tām nav juridiskas personas statusa, jo tās savā darbībā pārstāv valsti. Privāttiesiskās saistības tiešās pārvaldes iestādes iegūst nevis patstāvīgi, bet gan valsts vārdā. Valsts ir atbildīga par tās iestāžu amatpersonu prettiesisko rīcību. Apstāklis, ka valsts amatpersona par savu rīcību notiesāta ar spriedumu krimināllietā, var ietekmēt vienīgi valsts tiesības celt regresa prasību pret tās amatpersonām, taču neietekmē valsts atbildību pret trešajām personām. Civillikuma 2349. pants ir tiesiskais pamats morālā kaitējuma atlīdzināšanai par sakropļojumu vai izķēmojumu. Ja persona noteiktā laika posmā ir izjutusi garīgas ciešanas sakarā ar radušos sakropļojumu vai izķēmojumu, tad viņa ir tiesīga saņemt par to atlīdzinājumu. Laika posms, kādā saglabājas miesas bojājuma sekas izkropļojuma vai izķēmojuma veidā, var būt papildu kritērijs morālā kaitējuma atlīdzības apmēra noteikšanai, taču tas nevar būt pamats secinājumam, ka persona nav tiesīga saņemt atlīdzinājumu vispār. ...

22. Februāris 2011 /NR. 8 (655)

Helmuts Jauja

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Piezīmes pie jaunā Maksātnespējas likuma

Kopš 2010. gada 1. novembra Latvijā ir spēkā jauns Maksātnespējas likums. Publiskajā telpā līdz šim jau ir apspriesti gan atsevišķi jaunā likuma institūti, gan arī likums kopumā. Ir izskanējuši gan atzinīgi vārdi, gan arī kritika, tostarp pat apšaubot jauna likuma nepieciešamību kā tādu. Neskatoties uz dažādajiem viedokļiem, vismaz vienā jautājumā valda vienprātība – salīdzinājumā ar iepriekšējo jaunais likums balstās uz daļēji atšķirīgu izpratni par maksātnespējas procedūru mērķiem un uzdevumiem, kā arī atšķirīgu izpratni par valsts un procesa dalībnieku (parādnieka, kreditoru, administratoru) lomu maksātnespējas procesā. Lai turpmākās diskusijas dalībniekiem, likuma piemērotājiem un citiem interesentiem būtu pilnīgāks priekšstats par apspriežamajām tēmām, savā rakstā mēģināšu atbildēt uz jautājumiem, kāpēc bija nepieciešams jauns likums un kādas ir jaunā likuma pamatnostādnes. Vienlaikus aplūkošu atsevišķus vispretrunīgāk vērtētos jaunā likuma institūtus. Runājot par maksātnespējas tiesību nozari, parasti tiek nošķirta juridisko personu maksātnespēja no fizisko personu jeb patērētāju maksātnespējas. Šā raksta ietvaros koncentrēšos uz jaunā likuma aplūkošanu tikai no juridisko personu perspektīvas. Turklāt, ņemot vērā, ka absolūti lielākā daļa juridiskās personas maksātnespējas procedūru klienti ir komersanti, rakstā tiks likts uzsvars uz maksātnespējas regulējuma un komercdarbības vides mijiedarbību. ...

22. Februāris 2011 /NR. 8 (655)

Jānis Āboliņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Fiziskās personas maksātnespējas procesa atsevišķi tiesiskie aspekti

16

15. Februāris 2011 /NR. 7 (654)

Jaunais Maksātnespējas likums1 (turpmāk tekstā – Jaunais likums) stājās spēkā 2010. gada 1. novembrī, un pirmo divu mēnešu laikā ir sākusi veidoties arī jauna tiesu prakse. Runājot par fiziskajām personām, ir novērojami vairāki diskutabli aspekti tiesu darbībā, interpretējot likumu un nepieņemot izskatīšanai fizisko personu maksātnespējas procesa pieteikumus. 2010. gada 14. septembra "Jurista Vārdā" tika publicēts Kristapa Ābeļa raksts "Fiziskās personas maksātnespējas procesa jaunais regulējums",2 kurā autors no teorētiskā viedokļa aprakstīja, kā varētu darboties fiziskās personas maksātnespējas process. Savukārt mēs Latvijas Kredītņēmēju apvienībā un Maksātnespējas konsultāciju centrā saskaramies ar šā likuma piemērošanu ikdienā, tāpēc vēlamies dalīties ar aktuālāko uzkrāto praksi Jaunā likuma darbības laikā, pamatojot to ar praktiskiem piemēriem un tiesu nolēmumiem. ...

Diāna Singha

žurnāls / Eiropas telpā

Pienākums pamatot personai nelabvēlīgu lēmumu

Pēdējos gados Eiropas Savienība ir mainījusi darbinieku darbā pieņemšanas kārtību, aizvien vairāk pieņemot darbā darbiniekus, kas ir nevis ierēdņi, bet pagaidu darbinieki, līgumdarbinieki, palīgdarbinieki vai vietējie darbinieki. Tā kā visi šie darbinieki tiek nodarbināti uz tāda līguma pamata, kas var būt uz noteiktu vai nenoteiktu laiku atkarībā no konkrētā darbinieka statusa, un tā kā ES Pirmās instances tiesā tika celts aizvien vairāk prasību saistībā ar Eiropas Savienības civildienestu, lai izskatītu šāda veida domstarpības, 2004. gadā tika nodibināta ES Civildienesta tiesa (CDT).2 Vairākos CDT spriedumos ir ticis aplūkots arī jautājums, vai administrācijai ir jāpamato darbiniekam nelabvēlīgs lēmums un kādam šim pamatojumam jābūt – izvērstam vai šauram. ...

15. Februāris 2011 /NR. 7 (654)

Valerijans Jonikāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Dažas piezīmes par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanas problēmām

12

15. Februāris 2011 /NR. 7 (654)

Turpinot "Jurista Vārdā" aizsākto diskusiju, kuras pamatā ir divu autoru – Mg.iur. A. Pešudova un Mg.iur. V. Vitovska – raksts "Saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanas problēmas" (JV, Nr. 5, 01.02.2011.), arī man ir radušās dažas piezīmes, kas saistītas ar minēto publikāciju un tajā pausto autoru viedokli. ...

Martins Osis

žurnāls / Diskusija

Saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanas institūta būtība

Žurnālā "Jurista Vārds" (Nr. 5, 01.02.2011.) tika publicēts raksts "Saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanas problēmas" (turpmāk – Raksts), kura autori A. Pešudovs un V. Vitovskis izklāstījuši savu viedokli attiecībā uz civilprocesa regulējumu saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanā un esošo normu interpretāciju. Ja distancējas no viedokļa izklāsta stila un argumentācijas kultūras aspektiem minētajā Rakstā, arī saturiski autoru viedoklis nav viennozīmīgs. Šajā rakstā tiks sniegts īss autora skatījums uz saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanas institūta būtību un ietverta polemika ar Raksta autoriem, kuru uzskatiem šo rindu autors nepiekrīt. ...

8. Februāris 2011 /NR. 6 (653)

Baiba Rudevska

žurnāls / Diskusija

Arī saistību bezstrīdus piespiedu izpildei jābūt taisnīgai

24

8. Februāris 2011 /NR. 6 (653)

2011. gada 1. februāra "Jurista Vārdā" Nr. 5(652) tika publicēts divu autoru – A. Pešudova un V. Vitovska – raksts "Saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanas problēmas".2 Minētā publikācija acīmredzot tapusi kā asa atbilde uz Augstākās tiesas (turpmāk – AT) 2010. gada tiesu prakses apkopojumu "Tiesu prakse saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanā".3 Šis raksts laikam neatstāja vienaldzīgu nevienu tā lasītāju, tostarp arī mani. Kādēļ? No vienas puses, mēs šeit redzam patiesi ekstrēmu piemēru, kā jurists nedrīkst spriest un argumentēt. Mēs redzam, cik groteskās formās dažkārt var izpausties tiesību formālisms, it īpaši ja tas ir iesēts mūsu sabiedrībā valdošās kolektīvās anomijas augsnē. Mēs redzam, cik tālu var aiziet tiesiska un ētiska nihilisma pārņemts kreditors, lai par katru cenu apmierinātu savu alkatību. No otras puses, aplūkojamajam rakstam ir arī zināma pozitīva vērtība: tas ir šokējis, bet arī izraisījis polemiku. Šajā nelielajā replikā īsi pakavēšos tikai pie dažiem juridiskajiem aspektiem, kas minēti abu autoru rakstā. Runa būs par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanas tiesiskā institūta būtības pašiem pamatiem (1) un par parādnieka brīdināšanas nozīmi šajā procesā (2). ...

Andris Pešudovs, Viesturs Vitovskis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanas problēmas

28

1. Februāris 2011 /NR. 5 (652)

Saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanā (turpmāk – SBPI) koncentrētā veidā izpaužas procesuālās ekonomijas princips. Civilprocesa likuma (CPL)1 50. nodaļā paredzētajā kārtībā kreditors darījuma formas dēļ, kas prasījumam piešķir publisku ticamību, var saņemt izpildu dokumentu ārpus prasības tiesvedības un pierādījumu pārbaudes. Šāda procesuālā kārtība vienlaikus gan taupa un ekonomiski izlieto tiesu sistēmas resursus, gan nodrošina zemus tiesāšanās izdevumus un īsu procesuālo termiņu pieteikuma izskatīšanai. Taču minētā tiesību institūta mērķis padarīt civilprocesuālo kārtību efektīvāku tika būtiski apdraudēts, kad Augstākā tiesa (AT) CPL 400. panta pirmās daļas 1. punkta piemērošanu aprobežoja ar hipotēkas vai komercķīlas summu un piespiedu izpildes līdzekļa izvēli, un parādnieka atteikšanās vai izvairīšanās saņemt brīdinājumu tika atzīta par tiesiski pamatotu rīcību un vienlaikus par procesuālu šķērsli saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanai. ...

Indulis Balmaks

žurnāls / Vēstules

Nodrošinot prasību, nedrīkst liegt izmantot balsstiesības kā tādas

Jau ilgāku laiku juristu aprindās, tostarp šā gada 18. janvāra "Jurista Vārdā", ir izvērsta diskusija par to, kā aprēķināmas balsstiesības, ja tiesa ir pieņēmusi lēmumu par prasības nodrošināšanu, aizliedzot atbildētājiem veikt it kā noteiktu darbību – balsstiesību izmantošanu kapitālsabiedrībā. Vienlaikus diskusijā bez ievērības atstāts fakts, ka problēma ir uzskatāma par neīstu – proti, tādai dzīvē nekad nevajadzētu rasties, jo ...

25. Janvāris 2011 /NR. 4 (651)

žurnāls / Tiesību prakse

Par Civilprocesa likuma 33. panta trešās daļas 1. punktā un 44. panta pirmās daļas 1. punktā ietvertā jēdziena "advokāts" tulkojumu

12

18. Janvāris 2011 /NR. 3 (650)

Puses pēc vispārējiem noteikumiem nevar atbrīvot no pienākuma atlīdzināt izdevumus, kas saistīti ar lietas vešanu, ja tiesas spriedums nav viņām labvēlīgs. Civilprocesa likuma 33. panta trešās daļas 1. punktā un 44. panta pirmās daļas 1. punktā ietvertais jēdziens "advokāts" ir jātulko paplašināti, ar to saprotot ne tikai zvērinātus advokātus un advokātu palīgus, bet arī citus kvalificētus juristus, kuri var sniegt juridisko palīdzību un būt par pārstāvjiem lietā. Minētajās tiesību normās ietvertā jēdziena "advokāts" pretējā interpretācija neatbilst Satversmes 92. pantā noteiktajām personas tiesībām saņemt juridisko palīdzību, brīvi izvēloties pārstāvi no iespējami plašāka kvalificētu juristu loka un atsevišķos likumā noteiktos gadījumos arī no citu personu loka (Satversmes tiesas 2003. gada 6. oktobra spriedums lietā Nr. 2003-08-01 un 2003. gada 27. jūnija spriedums lietā Nr. 2003-04-01). ...

žurnāls / Diskusija

Balsstiesīgā pamatkapitāla izpratne

Darba devēja uzteikums no darbinieka neatkarīgu iemeslu dēļ

18. Janvāris 2011 /NR. 3 (650)

Zane Grāvelsiņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Raksta mērķis ir izprast darba devēja uzteikuma no darbinieka neatkarīgu iemeslu dēļ būtību un izpētīt, kā šis jautājums regulēts Darba likumā un speciālajos likumos, kā arī citu valstu normatīvajos aktos. Autore piedāvās Darba likuma grozījumus, kuri, iespējams, novērstu likuma nepilnības, kas saistītas ar darba devēja uzteikumiem no darbinieka neatkarīgu iemeslu dēļ. ...

4. Janvāris 2011 /NR. 1 (648)

žurnāls / Tiesību prakse

Par atbilstīgu atlīdzinājumu nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā

Likuma "Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu" 2. pants nosaka, ka zaudējumu atlīdzināšanas tiesiskais pamats ir attaisnojošs spriedums neatkarīgi no attaisnošanas motīviem, krimināllietas izbeigšana personu reabilitējošu apstākļu dēļ un administratīvā aresta atzīšana par nelikumīgu un administratīvās lietvedības izbeigšana. Minētais likums nav tiesiskais pamats prasījumam par atbilstīgu atlīdzinājumu nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā, kas radies tiesvedības procesā citos gadījumos. Tāpat kā jebkura cilvēktiesību norma, arī Satversmes 92. panta trešajā teikumā ietvertā tiesību norma ir piemērojama tieši un nepastarpināti. Tā kā nav normatīvā regulējuma par to, kas sakarā ar indivīda prasību pārstāv valsti kā atbildētāju, tiesai par šādu pārstāvi ir pamats akceptēt valsts institūciju, uz kuru varētu attiekties tiesas nolēmums. Sadarbības valsts pārvaldē (Valsts pārvaldes iekārtas likuma 55. panta trešā daļa) iestāde var ierosināt citai iestādei sniegt tai atzinumu jautājumā, kas ietilpst atzinuma sniedzējas iestādes kompetencē. Izšķirot strīdu par atlīdzinājumu nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā, tiesai jāizvērtē tiesvedībā pieļautais pārkāpums pamattiesību ievērošanas aspektā. ...

28. Decembris 2010 /NR. 52 (647)

Vita Liberte

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Komerclikumā jānosaka valdes locekļu atsaukšanas pamatojums