Tiesību nozaru katalogs: Administratīvās tiesības un process

Portāla atbildība par anonīmiem komentāriem: ECT spriedums Delfu lietā raisa diskusiju

26. Novembris 2013 /NR. 48 (799)

"Jurista Vārds" lūdza lietpratējiem izteikt viedokli par šādiem jautājumiem: 1. Kā jūs vērtējat Direktīvas par elektronisko tirdzniecību piemērošanu šīs lietas ietvaros? 2. Vai jūs piekrītat ECT secinājumam, ka portālam uzliktā atbildība par lietotāju atstāto komentāru saturu ir samērīgs un pamatots uzņēmuma vārda brīvības ierobežojums? 3. Kādas, jūsuprāt, varētu būt šī sprieduma sekas, ja tas stāsies likumīgā spēkā? ...

Jurista Vārds

žurnāls / Diskusija

ECT sprieduma lietā Delfi pret Igauniju kopsavilkums

11

26. Novembris 2013 /NR. 48 (799)

"Jurista Vārda" redakcija lūdza vairākiem speciālistiem sniegt viedokli par nesen Eiropas Cilvēktiesību tiesā pieņemto spriedumu lietā "Delfi pret Igauniju",1 kurš gan vēl nav stājies spēkā. Šis spriedums ir vērā ņemams, jo specifisku apstākļu izpildīšanās gadījumā tas paredz elektronisko masu mediju atbildību par anonīmu lietotāju atstātajiem komentāriem. ...

Sannija Matule

žurnāls / Informācija

Tieslietu sistēmā kopumā ir svarīga attieksmes maiņa pret veicamo darbu

26. Novembris 2013 /NR. 48 (799)

"Situācijā, kas ir izveidojusies ap Tieslietu ministriju, uzskatīju par nepieciešamu sniegt savus precizējošos skaidrojumus sabiedrībai, lai tai būtu pārliecība, ka ministrijas pēdējā gada laikā iesāktie darbi sekmīgi turpināsies," dažas dienas pirms valsts svētkiem īpaši sasauktajā preses konferencē pauda tieslietu ministrs Jānis Bordāns. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Atzinums par diferencētajām biļešu cenām Rīgas pilsētas sabiedriskajā transportā

19. Novembris 2013 /NR. 47 (798)

Personai ir tiesības atbilstoši saviem ienākumiem un ieskatiem brīvi izvēlēties savu dzīvesvietu. Dzīvesvietas izvēle ir viena no cilvēka pamattiesībām. Ministrijas ieskatā, noteikt braukšanas maksas atvieglojumus sabiedriskajā transportā tikai un vienīgi pēc personas deklarētās dzīvesvietas nav pieļaujami. Rīgas dome kā vienīgo kritēriju braukšanas maksas atvieglojumu saņemšanai ir noteikusi "personas dzīvesvietas deklarāciju Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā". Taču tajā pašā laikā braukšanas atvieglojumi nav paredzēti tām personām, kurām Rīgā pieder nekustamais īpašums, bet kuras savu dzīvesvietu deklarējušas citās pašvaldībās vai dzīvo ārpus Latvijas. Transporta likuma 14. panta trešā daļa nedod pilnvarojumu Rīgas pilsētas pašvaldībai noteikt braukšanas maksas atvieglojumus citu pašvaldību teritorijā dzīvojošām personām, proti, ka citu pašvaldību teritorijā dzīvojošas personas varēs saņemt tādus pašus braukšanas maksas atvieglojumus, ja attiecīgā pašvaldība būs noslēgusi līgumu ar Rīgas pilsētas pašvaldību. Ja citas pašvaldības tā iemesla dēļ, ka to iedzīvotāji deklarēs dzīvesvietu Rīgas pašvaldībā, lai iegūtu ievērojamu braukšanas maksas atvieglojumu, zaudēs budžeta ieņēmumus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, Rīgas pašvaldībai vairāk būs jāiemaksā pašvaldību izlīdzināšanas fondā. ...

Jekaterina Makurina, Edgars Grīvnieks

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Piespiedu izpildes līdzekļa samērīgums

5

19. Novembris 2013 /NR. 47 (798)

Pavisam nesen visnotaļ plašu rezonansi un diskusijas izraisīja plašsaziņas līdzekļos izskanējušais gadījums, kad zvērināts tiesu izpildītājs 76 santīmu parāda dēļ vērsa piedziņu uz parādniekam – fiziskai personai – piederošo dzīvokļa īpašumu. Iepriekš minētā situācija per se nebūtu atsevišķas diskusijas vērta, ja vien pēdējo gadu laikā nepalielinātos gan līdzīgu piedziņu skaits, gan samērīguma principa neievērošanas dēļ noraidīto zvērināto tiesu izpildītāju pieteikumu apjoms. Arī tiesu praksē līdz šim nav izveidojusies konsekventa nostāja attiecībā uz vairākiem jautājumiem, kas skar samērīguma principa interpretāciju piedziņas procesu regulējošo tiesību normu kontekstā, līdz ar to nepieciešamība aktualizēt diskusiju par šo jautājumu ir acīmredzama. ...

Jānis Neimanis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesības un tiesiskā realitāte: "neejoša mopēda" gadījums

11

19. Novembris 2013 /NR. 47 (798)

Šā gada oktobra beigās plašsaziņas līdzekļi1 informēja par kādu gadījumu, kurā cilvēkam tika atteikta sociālā palīdzība, jo viņa īpašumā ir neejošs mopēds, tādējādi palīdzības prasītājs neatbilstot sociālās palīdzības saņēmēja statusam. Rakstā tika norādīts uz situācijas absurdumu, vienlaikus izsakot vāju cerību, ka sociālās palīdzības noteikumi varbūt būtu jāgroza. Tas vedināja mani apskatīt šo gadījumu detalizētāk.2 ...

žurnāls / Tiesību prakse

Lēmuma par nozares atzīšanu par stratēģiski svarīgu tiesiskā daba

5. Novembris 2013 /NR. 45 (796)

Lēmums, ar kuru pašvaldība kādu nozari atzīst par stratēģiski svarīgu, pats par sevi privātpersonām nerada tiesiskas sekas – ar to netiek uzlikts vai atcelts kāds tiesisks pienākums, piešķirtas vai atņemtas tiesības. Tas turklāt netiek izdots attiecībā uz konkrētu personu, un tam nav konkrēti nosakāmu adresātu loks, lai to varētu uzskatīt par vispārīgo administratīvo aktu. Tādēļ minētais lēmums nav administratīvais akts. ...

Artis Stucka, Rita Elksniņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pašvaldības principa ģenēze

11

5. Novembris 2013 /NR. 45 (796)

Pašvaldības principa ģenēzei pašvaldību tiesību teorijā līdz šim ir pievērsta samērā neliela uzmanība. Vairumā gadījumu pētījumos samērā virspusēji tikusi aprakstīta Latvijas pirmā neatkarības perioda pašvaldību sistēma, un tikai retos gadījumos veikta šīs sistēmas izveidi ietekmējušo faktoru analīze.1 Joprojām trūkst informācijas par to, kāpēc Latvijas pirmā pašvaldību sistēma bija tieši tāda, kāda tā radās. Tomēr tas nebūt neliecina par šā jautājuma izpētes aktualitātes trūkumu, jo pašvaldību vēstures izzināšana daudz precīzāk ļauj izprast paša pašvaldības principa būtību un tā jēdzienisko saturu. Turklāt pirmā Latvijas pašvaldību sistēma kalpoja par pamatu pašvaldības sistēmas izveidei mūsdienu Latvijā. Šobrīd spēkā esošajam likumam "Par pašvaldībām" ir ievērojama līdzība ar 1930. gada Pilsētu pašvaldību likumu. ...

Krišjānis Bušs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesības uz privāto dzīvi kā pamats izteiksmes brīvības ierobežošanai

29. Oktobris 2013 /NR. 44 (795)

Izteiksmes brīvībai vienmēr ir bijusi īpaša loma demokrātiskā sabiedrībā, tomēr mūsdienās, galvenokārt pateicoties straujajai tehnoloģiju attīstībai, arvien svarīgākas kļūst personu tiesības uz privāto dzīvi. Tiesību uz izteiksmes brīvību un privātās dzīves neaizskaramības pašreizējo savstarpējo hierarhiju precīzi ataino Amerikas Savienoto Valstu Konstitūcija un tās labojumi, kur izteiksmes brīvībai tiek paredzēta fundamentāla loma, kamēr tiesības uz privāto dzīvi pat nav minētas. Nepastāvot tiesiskam līdzsvaram starp abām cilvēktiesībām, vairumā gadījumu tieši personu tiesības uz privāto dzīvi ir tās, kuras cieš no izteiksmes brīvības īstenošanas. Ņemot vērā minēto tendenci, rakstā tiks analizēti kritēriji, uz kuru pamata izteiksmes brīvību ir iespējams ierobežot par labu personu tiesībām uz privāto dzīvi. ...

Dina Gailīte

žurnāls / Juridiskā literatūra

Iznākusi Administratīvā procesa likuma komentāru pirmā grāmata

29. Oktobris 2013 /NR. 44 (795)

Nākamgad, 2014. gada 1. februārī, apritēs desmit gadi kopš Administratīvā procesa likuma (APL) spēkā stāšanās, bet 2. februārī uz pirmo desmit gadu darbu atskatīsies administratīvās tiesas. Tikai dažus mēnešus pirms šiem zīmīgajiem datumiem, šī gada 24. oktobrī, risinājās administratīvo tiesību lietpratēju aprindās sen gaidīts notikums – tika svinīgi atvērts pirmais Administratīvā procesa likuma komentāru izdevums. Vairāk nekā 1000 lappušu biezā grāmata "Administratīvā procesa likuma komentāri. A un B daļa", ko veidojuši 22 autori, iznākusi VAS "Tiesu namu aģentūra" apgādā. Darba zinātniskā vadītāja un redaktore ir Augstākās tiesas senatore Dr.iur. Jautrīte Briede, bet juridiskās redaktores – Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta direktore Mg.iur. Veronika Krūmiņa un VAS "Tiesu namu aģentūra" Tiesiskās informācijas un izdevējdarbības daļas juriste Mg.iur. Signe Terihova. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Trešās personas administratīvajā procesā tiesā atzīšanas priekšnoteikumi

15. Oktobris 2013 /NR. 42 (793)

Lai personu atzītu par trešo personu administratīvajā procesā tiesā, ir nepieciešams secīgi konstatēt visu tālāk norādīto priekšnoteikumu esību: 1) personas subjektīvo tiesību pastāvēšanu; 2) personas subjektīvo tiesību esošu vai iespējamu aizskārumu, kas radīts ar konkrētu administratīvo aktu, faktisko rīcību vai publisko tiesību līgumu; 3) cēloņsakarību starp valsts rīcību (darbību vai bezdarbību) un personas subjektīvo tiesību esošu vai iespējamu aizskārumu. Ar Administratīvā procesa likuma 28. panta pirmās daļas jēdzienu "tiesības" saprotamas subjektīvās tiesības, kuras piemīt trešajai personai. Savukārt pie "tiesiskās intereses" pieder visas tās trešās personas intereses, kuras ar publisko vai privāto tiesību normu, tātad Latvijas Republikas Satversmi, likumiem, Ministru kabineta noteikumiem un pašvaldību saistošajiem noteikumiem, bet ne ar administratīvo aktu, kļūst par individuālajām (paša) interesēm. ...

Sannija Matule

žurnāls / Informācija

Tiesu darbinieki aktīvi iebilst pret jaunajiem pienākumiem

71

15. Oktobris 2013 /NR. 42 (793)

Pirmajā oktobrī jeb dienā, kad apritēja pirmais mēnesis, kopš stājās spēkā izmaiņas normatīvajos aktos attiecībā uz tiesu nolēmumu anonimizāciju un publiskošanu tīmeklī, 16 Jelgavas tiesas darbinieki saistībā ar šiem jauninājumiem nosūtījuši atklāto vēstuli tieslietu ministram, Tiesu administrācijai, Tieslietu padomei un minētās tiesas priekšsēdētājai. Tajā paustas tiesu darbinieku iebildes pret jaunajiem pienākumiem un redzējums par lietu kārtību. ...

Ilze Dubava

žurnāls / Informācija

Cilvēktiesību diplomātija Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāra izpildījumā

15. Oktobris 2013 /NR. 42 (793)

2013. gada 10. oktobrī Rīgas Juridiskajā augstskolā notika Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāra Nila Muižnieka publiskā vieslekcija "Cilvēktiesību diplomātija: piezīmes no darba pieredzes". N. Muižnieks ieņem Eiropas Padomes (turpmāk – EP) cilvēktiesību komisāra amatu kopš 2012. gada 1. aprīļa. Viņa mandāts ilgst sešus gadus un nav atjaunojams. EP cilvēktiesību komisārs ir neatkarīga amatpersona, kuras uzdevums ir veicināt cilvēktiesību ievērošanu EP dalībvalstīs. Komisārs neizskata individuālas sūdzības par cilvēktiesību pārkāpšanu. ...

Juris Jansons

žurnāls / Numura tēma

Cilvēktiesību jautājumi veselības aprūpes jomā

8. Oktobris 2013 /NR. 41 (792)

Šajā rakstā iezīmēti standarti, kādiem jāatbilst valsts veselības aprūpes sistēmai saskaņā ar starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem, kas izriet no Latvijai saistošajiem starptautiskajiem cilvēktiesību dokumentiem. ...

Santa Slokenberga

žurnāls / Numura tēma

Ārstniecības personu administratīvā atbildība: slazds, kas ietverts LAPK

8. Oktobris 2013 /NR. 41 (792)

Ik gadu Veselības inspekcija saņem teju tūkstoti iesniegumu un uzsāk gandrīz tikpat daudz pārbaužu un ekspertīžu. Apmēram piektdaļā gadījumu Veselības inspekcija ir sastādījusi administratīvo pārkāpumu protokolus un atbilstoši saukusi pie administratīvās atbildības ārstniecības personas.2 Plānojams, ka pacientu iesniegumu skaits pieaugs līdz ar Ārstniecības riska fonda darbības uzsākšanu, potenciāli arī pie administratīvās atbildības saukto ārstniecības personu skaits.3 Šī iemesla dēļ ir būtiski apzināties tos pārkāpumus, par kuriem ārstniecības persona var tikt saukta pie administratīvās atbildības, un šo pārkāpumu īpatnības, kā arī potenciālās sekas. ...

žurnāls / Tiesību politika

Ministru kabineta darba pilnveidošanas iespējas

1. Oktobris 2013 /NR. 40 (791)

2013. gada 13. septembrī tika publiskots otrais Latvijas Valsts prezidenta Andra Bērziņa izveidotās ekspertu grupas1 pārvaldības pilnveidei ziņojums. Ekspertu grupa, kuras sastāvā darbojas Dr.sc.pol. Daina Bāra, Dr.sc.pol. Valts Kalniņš, Dr.iur. Jānis Pleps un Dr.oec. Inga Vilka, sniegusi analīzi un viedokli par Ministru kabineta darba pilnveidošanas iespējām. Priekšlikumu mērķis ir uzlabot Latvijā pastāvošo parlamentārās demokrātijas modeli, par piemēru izmantojot Eiropas valstīs dominējošo moderno parlamentārisma tipu – racionālo parlamentārismu. Tā kā racionālajam parlamentārismam ir raksturīga spēcīga valdības vadītāja pozīcija, ekspertu grupas ziņojuma centrā ir priekšlikumi, kas paredz uzlabot parlamentāras valdības veidošanas un atbildības regulējumu, tādā veidā panākot, ka Latvijas Republikas Ministru kabineta darbs kļūst efektīvāks, atbildīgāks un stabilāks, kā arī palielināt Ministru prezidenta lomu Ministru kabineta darba organizēšanā. Gatavojot ziņojumu, ekspertu grupa tikusies ar septiņiem bijušajiem Latvijas Ministru prezidentiem un pašreizējo Ministru prezidentu. Daļa ekspertu grupas secinājumu plašākā sabiedrībā jau apspriesti Valsts prezidenta kancelejas darbinieku un profesionāļu diskusijās. 2013. gada 16. septembrī Valsts prezidents nosūtīja vēstuli Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai, ar kuru daļu no ekspertu grupas priekšlikumiem iesniedza Saeimai kā Valsts prezidenta likumdošanas iniciatīvu. ...

Gatis Litvins

žurnāls / Notikums

Parlamenta lēmumu ietekmes ex post analīze

1. Oktobris 2013 /NR. 40 (791)

2013. gada 1. septembrī apritēja 20 gadi kopš Notariāta likuma atjaunošanas. Saistībā ar to Latvijas Republikas Saeima un Latvijas Zvērinātu notāru padome 2013. gada 20. septembrī rīkoja starptautisku konferenci “Parlamenta lēmumu ietekmes ex post analīze”. Konferences mērķis bija, prezentējot un analizējot reformas Latvijas, Lietuvas un Igaunijas notariātos, diskutēt par valstu parlamentu lēmumu ietekmes ex post novērtēšanas sistēmas iespējamiem modeļiem. Konferencē uzstājās Latvijas, Lietuvas un Igaunijas tiesību zinātnieki, zvērināti notāri un parlamentārieši. ...

Dagne Rušeniece

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Zvērināta notāra palīga un zvērināta notāra kandidāta institūts

17. Septembris 2013 /NR. 38 (789)

Rakstā tiks apskatīts notāra palīga institūts un zvērināta notāra kandidāta institūta atjaunošanas nepieciešamība. ...

Inga Reine

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Komentārs par spriedumu lietā "Nagla pret Latviju"

3

17. Septembris 2013 /NR. 38 (789)

Šī gada 16. jūlijā Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT) pasludināja spriedumu lietā "Nagla pret Latviju",1 kurā konstatēja, ka ir noticis Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – ECK) 10. panta (tiesības uz vārda brīvību) pārkāpums saistībā ar žurnālistes dzīvesvietā veikto kratīšanu un izņemšanu t.s. Neo lietā, kuras rezultātā tika apdraudēta žurnālistes informācijas avota identitāte. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Valsts kapitālsabiedrības saimnieciskā darbība kā rīcība ar valsts mantu

27. Augusts 2013 /NR. 35 (786)

Publisko personu kapitālsabiedrības kā jebkuras kapitālsabiedrības mērķis ir tās dalībnieka ekonomisko interešu sasniegšana dividenžu izmaksas formā. Publisko personu kapitālsabiedrību gadījumā nozīmīgs kritērijs ir dividenžu iemaksa valsts budžetā. Valsts ir ieinteresēta valsts kapitālsabiedrības kapitāla lietderīgā un ekonomiskā izlietošanā, jo komercsabiedrības peļņa veido valsts budžeta līdzekļus. Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 2. panta trešajā daļā noteikts pienākums publisko personu kapitālsabiedrībām likumīgi un lietderīgi rīkoties ar finanšu līdzekļiem un mantu. Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma mērķis ir panākt, lai publiskas personas finanšu līdzekļi un manta tiktu izmantota likumīgi un atbilstoši iedzīvotāju interesēm, novērst to izšķērdēšanu un nelietderīgu izmantošanu, kā arī ierobežot valsts amatpersonu korupciju. Kā izriet no Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 2. panta trešās daļas, šis mērķis ir attiecināms arī uz publisko personu kapitālsabiedrībām. Tādēļ plašākā nozīmē valsts kapitālsabiedrība, veicot jebkādu saimniecisko darbību, tostarp veicot būvniecību vai tās finansēšanu, rīkojas ar valsts mantu. ...

Artūrs Kučs, Linda Bīriņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Žurnālistu avotu aizsardzība ECT praksē un lieta "Nagla pret Latviju"

2

27. Augusts 2013 /NR. 35 (786)

Eiropas Cilvēktiesību tiesa 2013. gada 16. jūlijā pasludināja spriedumu lietā "Nagla pret Latviju",1 konstatējot Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) 10. panta pārkāpumu. Šis ir pirmais tiesas spriedums pret Latvijas valsti, kurā izvērtētas žurnālistu avotu aizsardzības garantijas un nepieciešamais pamatojums valsts institūcijām šo tiesību ierobežošanai, tai skaitā izmeklēšanas interesēs. Apstāklis, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT vai Tiesa) izskatīja šo lietu salīdzinoši īsā laika periodā, kā arī Tiesas spriedumā ietvertā kritika policijas, prokuratūras un tiesu varas amatpersonu darbībām visdrīzāk liecina, ka ECT vēlējās ar šo spriedumu formulēt procesuālos un materiālos principus, kurus Latvijas izmeklēšanas iestādēm un tiesām turpmāk būtu jāievēro, izskatot šāda veida lietas. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums lietā "Nagla pret Latviju": ieskats un analīze

27. Augusts 2013 /NR. 35 (786)

Šajā žurnāla numurā vēršam uzmanību uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) 2013. gada 16. jūlijā pasludināto spriedumu lietā "Nagla pret Latviju" (pieteikuma Nr. 73469/10), kur ECT lēma, ka ir noticis tiesības uz vārda brīvību pārkāpums saistībā ar Valsts policijas veikto kratīšanu žurnālistes Ilzes Naglas dzīvesvietā, kuru tiesa atzina par nesamērīgu. Kratīšana žurnālistes dzīvesvietā notika saistībā ar "De facto" raidījumu, kurā I. Nagla informēja sabiedrību par apjomīgu datu noplūdi no Valsts ieņēmumu dienesta par amatpersonu un privātpersonu ienākumiem un maksātajiem nodokļiem. Par datu noplūdi viņai paziņoja anonīma persona, kura sevi dēvēja par "Neo". Kratīšanas sakarā ECT uzsvēra, ka žurnālista tiesības neizpaust savu informācijas avotu ir tiesību uz vārda brīvību sastāvdaļa, pret kuru ir jāizturas ar vislielāko rūpību, un žurnālista vārda brīvības aizsardzības pakāpi neietekmē šaubas par viņa informācijas avota rīcības tiesiskumu. Šo sprieduma aspektu šajā numurā padziļināti analizē zvērināta advokāte Mg.iur. Linda Bīriņa, kas bija arī I. Naglas pārstāve ECT, un tiesībsarga padomnieks un LU Juridiskās fakultātes asociētais profesors Dr.iur. Artūrs Kučs rakstā par žurnālistu avotu aizsardzību ECT praksē. Savu komentāru par lietu "Nagla pret Latviju" sniedz arī Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Kristīne Līce un prasības pieteicēja ECT – žurnāliste Ilze Nagla. Papildus vārda brīvības satura analīzei Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10. pantā ietvarā ECT lietā "Nagla pret Latviju" ieskicēja Satversmes tiesas kompetenci, uzsverot, ka pieteicējai nebija jāvēršas Satversmes tiesā, lai tiktu uzskatīts, ka ir pienācīgi izsmelti visi nacionālie tiesību aizsardzības līdzekļi. Tādējādi ECT noraidīja valdības argumentu, ka iesniedzējas sūdzība nav izskatāma pēc būtības, jo iesniedzēja nebija izsmēlusi viņai pieejamos nacionālos tiesību aizsardzības līdzekļus. Valdība uzstāja, ka I. Nagla nebija Satversmes tiesā apstrīdējusi konstitucionalitāti Kriminālprocesa likuma 180. pantam, kas neparedzēja žurnālistu kriminālprocesuālās imunitātes, un speciāla regulējuma iztrūkumam par kratīšanu žurnālista darba un dzīves vietā. Līdzīga rakstura valdības iebildes ECT bija skatījusi jau agrāk lietās "Liepājnieks pret Latviju" (pieteikums Nr. 37586/06, 73.–76.§), "Savičs pret Latviju" (Nr. 17892/03, 113.–117.§) un "Mihailovs pret Latviju" (Nr. 35939/10, 157.–158.§), secinot, ka Satversmes tiesa nav kompetenta vērtēt tiesiskā regulējuma trūkumu vai lemt par iespējami nepareizu normas piemērošanu vai iztulkošanu, ja šī tiesību norma savā būtībā nav pretēja konstitūcijai. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Pasūtītāja pieaicināšana administratīvajā procesā tiesā

20. Augusts 2013 /NR. 34 (785)

Pārbaudot Iepirkumu uzraudzības biroja lēmuma tiesiskumu, pēc būtības tiek izvērtēta pasūtītāja rīcība. Šā izvērtējuma rezultātā izdarīts secinājums par pasūtītāja rīcības prettiesiskumu var radīt pamatu iepirkuma procedūrā iesaistīto personu zaudējumu atlīdzināšanai. Tādēļ pasūtītājs ir pieaicināms piedalīties arī administratīvajā procesā tiesā. Turklāt ne tikai lietā, kuras ietvaros tiek prasīts atlīdzināt zaudējumus, bet arī lietā, kuras ietvaros tiek izvērtēts, vai pasūtītāja rīcība vai pieņemtais lēmums bijis tiesisks, jo tam var būt tieša ietekme uz pasūtītāja mantisko atbildību par personām nodarītajiem zaudējumiem. ...

Jānis Ievītis, Ilona Bulgakova

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Personas izdošana ārvalstij Kriminālprocesa likuma kontekstā

4

20. Augusts 2013 /NR. 34 (785)

Par personas izdošanas problēmām pēdējā laikā ir izteikušies daudzi sabiedrībā zināmi tiesību speciālisti un iestāžu atbildīgās amatpersonas.1 Saistībā ar konkrētu izdošanas gadījumu ir pat pieņemts Satversmes tiesas rīcības sēdes lēmums. Minētais liecina par izdošanas problemātiku, konkrētāk – izdodamās personas tiesību nodrošināšanas problēmu pastāvēšanu.2 Tā kā neviens tiesību speciālists, konstatējot problēmas personas izdošanas ārvalstij procesā, kā arī politiķi, atzīstot problēmu, tā arī nav piedāvājuši konkrētus priekšlikumus, raksta autori piedāvā savu redzējumu esošās procedūras uzlabošanai. Tādējādi raksta mērķis ir izpētīt personas izdošanas ārvalstij aktualitāti Kriminālprocesa likuma 66. nodaļas kontekstā. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Drošības naudas institūts

6. Augusts 2013 /NR. 32 (783)

Drošības naudas pamatmērķis ir mazināt nepamatotu sūdzību iesniegšanu. Šis mērķis tiek sasniegts tādējādi, ka persona pirms sūdzības iesniegšanas rūpīgi apdomā, vai iesniedzamā sūdzība būs pamatota. Šajā sakarā persona ņem vērā, ka drošības nauda tai tiks atmaksāta vienīgi gadījumā, ja sūdzība izrādīsies pamatota; savukārt nepamatotas sūdzības gadījumā persona zaudēs par tās iesniegšanu samaksāto drošības naudu. Ņemot to vērā, persona (ideāltipiskā modelī, uz kuru tiecas likums) iesniedz vienīgi tādu sūdzību, par kuras pamatotību tā labticīgi ir pārliecināta. Drošības nauda kā finansiāla barjera netieši ierobežo Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajā teikumā ietvertās tiesības uz pieeju tiesai. Taču šis ierobežojums ir attaisnojams ar leģitīmu mērķi – citu cilvēku tiesību aizsardzību. Mazinoties nepamatotu sūdzību iesniegšanai, tiesa ātrāk var izskatīt citu cilvēku pamatotās sūdzības un tādējādi efektīvāk aizsargāt viņu tiesības. Administratīvā procesa likuma 129.[sup]2[/sup] panta ceturtā daļas noteikums ir skatāms kopsakarā ar drošības naudas pamatmērķi mazināt nepamatotu sūdzību iesniegšanu. Tādējādi, lemjot par personas atbrīvošanu no drošības naudas samaksas, vienlaikus ar personas mantisko stāvokli izvērtējams arī tas, cik labticīgi persona izmanto likumā noteiktās tiesības iesniegt sūdzību. Personas rīcība, sistemātiski iesniedzot nepārdomātus, nepamatotus pieteikumus un sūdzības liecina, ka tā pirms procesuālā dokumenta iesniegšanas neizvērtē tā iesniegšanas pamatotību. Šādu neapdomīgu un sistemātiski traucējošu prāvnieku atbrīvošana no drošības naudas būtu pretēja drošības naudas noteikšanas pamatmērķim un citu cilvēku tiesībām uz ātru un tādējādi efektīvu viņu tiesību aizsardzību tiesā. Iespējams, ka arī traucējošajam prāvniekam, kuram ir smags mantiskais stāvoklis, rodas reāla nepieciešamība vērsties tiesā. Taču šai nepieciešamībai jābūt skaidri redzamai no lietas apstākļiem un sūdzības satura, lai tiesai būtu pamats atzīt, ka traucējošais prāvnieks konkrētajā gadījumā tomēr ir rūpīgi izpildījis apsvēršanas pienākumu pirms sūdzības iesniegšanas un tādēļ leģitīmi var pretendēt uz pilnīgu vai daļēju atbrīvošanu no drošības naudas sava mantiskā stāvokļa dēļ. ...

žurnāls / Tiesību politika

Tiesībsargs lūdz rīkoties, lai tiesās nodrošinātu lietu savlaicīgu izskatīšanu

5

6. Augusts 2013 /NR. 32 (783)

Nesamērīgi gari lietu izskatīšanas termiņi un ilgstoša tiesas sēžu nenozīmēšana ir biežākie tiesību uz taisnīgu tiesu pārkāpumi, par kuriem iedzīvotāji sūdzas tiesībsargam, – šādi fakti izriet no tiesībsarga Jura Jansona 2013. gada 29. jūlija vēstules, kas vienlaikus adresēta Latvijas Republikas Saeimai, Tieslietu padomei, tieslietu ministram Jānim Bordānam, Augstākās tiesas priekšsēdētājam Ivaram Bičkovičam un Tiesu administrācijas direktoram Edvīnam Balševicam. Jāpiebilst, ka šā gada pirmajā pusgadā par dažādiem tiesību uz taisnīgu tiesu aspektiem Tiesībsarga birojā ir saņemti 134 iesniegumi, kā arī sniegtas mutiskas konsultācijas. ...

Dina Gailīte, Gatis Litvins, Ilze Dubava

žurnāls / Notikums

Bīriņu domnīca – jau desmito gadu pēc kārtas

2

6. Augusts 2013 /NR. 32 (783)

Publisko tiesību institūta rīkotais konstitucionālās tiesībpolitikas seminārs Bīriņos, kas kļuvis par tradicionālu ikvasaras domu apmaiņas vietu starp tiesību zinātniekiem un praktiķiem, politiķiem un citu nozaru lietpratējiem, šogad jūlija nogalē notika jau desmito reizi. Otrs iemesls, kas līdzās apaļajai gadskārtai piešķīra pasākumam zināmu svētku sajūtu, bija fakts, ka tieši jūlijā pirms 20 gadiem tika pilnībā atjaunota neatkarību atguvušās Latvijas Republikas tiesiskā iekārta: 1993. gada 6. jūlijā pulksten 12.00 pilnā apjomā atsāka darboties Satversme, uz savu pirmo sēdi sanāca Latvijas Republikas pilsoņu ievēlētā piektā Saeima un līdzās parlamentam pakāpeniski tika atjaunoti arī citi Satversmē paredzētie valsts orgāni – Ministru kabinets, Valsts prezidents un Valsts kontrole. Par godu semināra desmitgadei tiesībpolitiskā domu apmaiņa Bīriņos šoreiz ritēja gandrīz veselas nedēļas garumā, savukārt Latvijas atjaunotās tiesiskās iekārtas jubileja bija atstājusi ietekmi uz vairāku tematu izvēli, kā arī bija iemesls Bīriņu seminārā iepriekš nepieredzētam notikumam – ballei. Tāpat kā līdz šim semināru rīkoja Publisko tiesību institūts (dibinātāji – Arvīds Dravnieks, Egils Levits, Lauris Liepa, Daiga Rezevska, Ineta Ziemele), bet galvenais dzinējspēks, bez šaubām, bija tā direktors Arvīds Dravnieks. Seminārā pulcējās galvenokārt Latvijas tiesībnieki – gan zinātnieki, gan praktiķi no visiem varas zariem un visdažādākajām institūcijām, kā arī privātās prakses. Piedalījās arī citi interesenti – politiķi, ekonomisti u.c. Pasākuma norisi atbalstīja Latvijas Komercbanku asociācija, Tieslietu ministrija, Tiesu administrācija, SIA “Latvijas Vēstnesis” un Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte. ...

Artūrs Kučs

žurnāls / Numura tēma

Tiesības ierobežot citvalodu personvārdu atveidi ANO Cilvēktiesību komitejas un ECT praksē

2

30. Jūlijs 2013 /NR. 31 (782)

Raksta mērķis ir identificēt kritērijus, kas nodrošinātu līdzsvaru starp personas tiesībām uz sava vārda un uzvārda atveidi un valsts noteiktajiem ierobežojumiem, izanalizējot Latvijai saistošo dažādu līmeņu starptautisko tiesu un cilvēktiesību aizsardzības institūciju praksi. Rakstā galvenokārt analizēta Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) prakse un ANO Cilvēktiesību komitejas prakse, uzraugot Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kā arī ilustrēta Latvijas Republikas Satversmes tiesas nostāja analizējamajā problēmjautājumā.1 ...

žurnāls / Diskusija

Pirmšķietami novērtējot grozījumus likumā "Par tiesu varu"

6

23. Jūlijs 2013 /NR. 30 (781)

2013. gada 4. jūlijā izsludināja likumu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””, kas ievieš virkni jauninājumu un precizējumu tiesu sistēmas pārvaldībā. Publiska diskusija notiek ne tikai par grozījumu saturu, bet arī par starpinstitucionālo komunikācijas kultūru. Tāpēc “Jurista Vārds” aptaujāja gan likumdošanas procesā iesaistītās personas, gan arī žurnāla lasītājus. ...

Artūrs Kučs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesu varas objektivitāte kā pamats tiesnešu ierobežotai kritikai Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē

3

23. Jūlijs 2013 /NR. 30 (781)

Izteiksmes brīvības robežas, kritizējot tiesu varu vai pat atsevišķus tiesnešus, ir jautājums, par kuru bieži tiek diskutēts akadēmiskajā literatūrā.1 Plaša tiesas vai atsevišķu tiesnešu kritika sastopama arī ikdienā plašsaziņas līdzekļu publikācijās un nereti arī procesā iesaistīto pušu izteikumos. It īpaši tas raksturīgs gadījumos, kad tiesas pieņem spriedumus, kas sabiedrības vairākumam emocionāli vai morāli nav pieņemami. No vienas puses, šāda kritika var būt pamatota, jo tiesas ne vienmēr ir pietiekami skaidri un izsvērti norādījušas spriedumā argumentus, uz kuriem ir balstīta tiesas sprieduma rezolutīvā daļa. No otras puses, preses kritiska reakcija pret tiesu varu vairumā gadījumu ir saistāma ar laika trūkumu vai neiedziļināšanos plašāk tiesas izskatītajā lietā, kā arī ar nepilnīgām zināšanām par tiesību normu piemērošanu. ...

Dana Pinne

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Taisnīgums un tā atjaunošanas iespējas krimināltiesiskajās attiecībās

16. Jūlijs 2013 /NR. 29 (780)

Izprotot atjaunojošā taisnīguma būtību krimināltiesiskajās attiecībās, tās mērķi noziedzīga nodarījuma seku novēršanā, tiek noteiktas atjaunojošā taisnīguma metodes, atjaunojošā taisnīguma priekšrocības, kā arī apzināti atjaunojošā taisnīguma principi, kuru ietvaros galvenokārt tiek akcentēta cietusī persona un tās vajadzības. Izpētot un apkopojot viedokļus par taisnīgumu krimināltiesiskajās attiecībās, analizējot tā atjaunošanas iespējas, tiek pētīta to reglamentācija normatīvajos aktos, analizēti zinātnisko darbu publikāciju autoru viedokļi jautājumos, kas skar taisnīgumu, tā atjaunošanas iespējas – izlīguma institūtu (uzsverot taisnīguma atjaunošanas lomu un būtību, tās pozitīvos aspektus krimināltiesiskajās attiecībās); kaitējuma kompensācijas noteikšanu (tiek apzināta taisnīgas kompensācijas būtība); personu sodīšanu par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (tiek pievērsta uzmanība taisnīga soda būtībai, soda noteikšanas pamatprasībām, kas ir vērā ņemami, nosakot taisnīgus sodus, akcentējot taisnīguma atjaunošanu kā valsts reakcijas taisnīgu mērķi, nevis represīvo – sodošo taisnīgumu), visbeidzot nonākot pie taisnīguma visaptverošās lomas un vērtības krimināltiesiskajās attiecībās. ...

Ramona Tiltiņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesiskā nenoteiktība trokšņu lietās

11

16. Jūlijs 2013 /NR. 29 (780)

Troksnis vienmēr ir bijusi nozīmīga vides problēma un aktuāls jautājums blīvi apdzīvotu pilsētu iedzīvotājiem. Kā norāda Pasaules veselības organizācija savās vadlīnijās aizsardzībai pret vides (sadzīves) troksni,1 trokšņa problēma Eiropas Savienības (turpmāk – ES) valstīs ir samērā liela: apmēram 40% Eiropas populācijas ir pakļauta satiksmes trokšņa iedarbībai (dienas laikā ekvivalentais skaņas spiediena līmenis pārsniedz 55 dB(A), bet aptuveni 20% populācijas – trokšņa iedarbībai, kas pārsniedz 65 dB(A) līmeni. Tātad gandrīz puse ES pilsoņu dzīvo akustiskā diskomforta apstākļos. Savukārt naktīs apmēram 30% populācijas pakļauta trokšņa līmeņiem, kuri pārsniedz 55 dB(A), traucējot normāla miega norisi. ...

Iveta Ļaksa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Administratīvā pārkāpuma kvalifikācijas problēmas darba līguma formas dēļ

16

2. Jūlijs 2013 /NR. 26 (777)

Valsts darba inspekcijas piemērotie administratīvie sodi, par ko paredzēta administratīvā atbildība saskaņā ar Latvijas Administratīvā pārkāpuma kodeksa (turpmāk arī – APK) 41. panta otro daļu par darba līguma nenoslēgšanu rakstveida formā, un līdzšinējā tiesu prakse liecina par to, ka, tulkojot tiesību normas pēc gramatiskās metodes, iespējams nonākt pie nepareizas administratīvo pārkāpumu kvalifikācijas. Autores skatījumā, šī problēma ir diskusijas vērta, tādējādi šajā publikācijā tiks sniegti argumenti viedokļa aizstāvībai. ...

Aldis Gobzems

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Advokātu process – par un pret

22

2. Jūlijs 2013 /NR. 26 (777)

Raksts veltīts aktuālajai diskusijai1 par advokātu procesa pieļaujamību un pamatotību Latvijā un reizē arī ir replika uz aprīlī "Jurista Vārda" 15. numurā publicēto M. Onževa un A. Rimšas rakstu "Cik pamatota ir monopoltiesību piešķiršana advokātiem".2 ...

Tiesībsarga birojs

žurnāls / Tiesību politika

Tiesībsargs nosūta vēstuli Eiropas Savienības institūcijām par cilvēktiesību ievērošanu Latvijā

25. Jūnijs 2013 /NR. 25 (776)

Pagājušonedēļ Latvijas Republikas tiesībsargs Juris Jansons nosūtīja vēstuli Eiropas Savienības Padomei un Eiropas Parlamentam, lai vērstu šo institūciju uzmanību uz vairākām cilvēktiesību problēmām Latvijā. Ar šo vēstuli tiesībsargs rosina risinājumu meklēšanu šīm problēmām iestrādāt Eiropas Savienības institūciju rekomendācijās Latvijai. ...

Mareks Reders

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vai valsts ir nekustamā īpašuma nodokļa maksātājs

18. Jūnijs 2013 /NR. 24 (775)

Ar nodokļu sistēmu var regulēt valsts ekonomisko attīstību, to stimulēt, bremzēt vai sagraut, tāpēc ir būtiski turpināt "Jurista Vārda" 06.12.2012. numurā aizsākto likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" un tā interpretācijas analīzi. Šoreiz autors dalās pieredzē, kura iegūta, pārstāvot valsti Satiksmes ministrijas personā administratīvajā tiesā strīdos ar Rīgas pašvaldību par to, vai valsts ir nekustamā īpašuma nodokļa maksātājs. ...

Mārtiņš Paparinskis

žurnāls / Viedoklis

Piezīmes uz Čalovska lietas malām: rosinot un lemjot Satversmes tiesā

18. Jūnijs 2013 /NR. 24 (775)

Jautājums par Latvijas pilsoņa izdošanu ārvalstīm ir normatīvi daudzšķautņains un var tikt vērtēts dažādu tiesību nozaru un procesuālo institūtu mijiedarbības perspektīvās, ietverot citastarp Latvijas un starptautisko kriminālprocesu, konstitucionālās cilvēktiesības un tiesvedību, starptautiskās cilvēktiesības un tiesvedības procesu un, iespējams, arī Eiropas Savienības tiesību elementus. Satversmes tiesas pienesums strīdam par Denisa Čalovska izdošanu ir ietverts divu lēmumu formā, kas abi visdrīzāk ir pareizi rezolutīvajā risinājumā un visdrīzāk nepareizi izvēlētajā argumentācijā. Turpmākajā komentārā es secīgi izteikšu dažas īsas piezīmes par šiem dokumentiem. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršana

11. Jūnijs 2013 /NR. 23 (774)

Ministru kabineta noteikumu 2006. gada 20. jūnija noteikumu Nr. 495 "Likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" normu piemērošanas kārtība" 17.1 punkts paredz, ka no budžeta finansējamās iestādes nosakāmas atbilstoši Likumā par budžetu un finanšu vadību lietotajam terminam "budžeta iestāde", tas ir, iestāde vai atvasināta publiska persona, kuru pilnīgi finansē no valsts vai pašvaldības budžeta. Atbilstoši Radio un televīzijas likuma 5. panta ceturtajai daļai un 61. panta pirmajai daļai valsts SIA "Latvijas Televīzija" budžetu veido valsts budžeta līdzekļi, patstāvīgā uzņēmējdarbībā iegūtie līdzekļi, dāvinājumi, ziedojumi un sponsorējumi, tādējādi tā nevar tikt atzīta par budžeta iestādi, jo netiek pilnībā finansēta no valsts budžeta, un uz to nevar attiecināt likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 1. panta otrās daļas 15. punktā noteikto nodokļa atvieglojumu. Atbrīvojums no nodokļa maksāšanas skar valsts vai pašvaldības budžeta un valsts atbalsta jautājumus, tāpēc atbrīvojumiem no nodokļa maksāšanas ir skaidri jābūt noteiktiem likumā un tie ir interpretējami šauri. Tāpēc iestādēm un tiesām būtu jāatturas pēc analoģijas piemērot nodokļa atvieglojumu, ja likums tādu skaidri neparedz. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Uzņēmumu reģistra amatpersonu lēmumu atziņas ar ekspertu komentāriem

4. Jūnijs 2013 /NR. 22 (773)

Uzņēmumu reģistra valsts notāra kompetence, izskatot pieteikumu par komersanta ierakstīšanu komercreģistrā vai pieteikumu par komersanta nosaukuma (firmas) maiņu, ir ierobežota tikai ar komercreģistrā un citos Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros ierakstītu vai ierakstīšanai pieteiktu nosaukumu sakritības pārbaudi. Likumdevējs Uzņēmumu reģistra valsts notāram nav piešķīris tiesības atteikt reģistrēt kāda komersanta izvēlētu nosaukumu, ja minētais nosaukums sakrīt ar Valsts preču zīmju reģistrā vai kādā ārvalstu preču zīmju reģistrā reģistrētu preču zīmi. Preču zīmes īpašniekam ir tiesības vērsties vispārējās jurisdikcijas tiesā civilprocesuālā kārtībā bez Uzņēmumu reģistra starpniecības, ja kāda persona negodprātīgi izmanto konkrēto preču zīmi. ...

Dagne Rušeniece

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Bāriņtiesas kā apliecinājumu veicējas

7

4. Jūnijs 2013 /NR. 22 (773)

Latvijā likumdevējs trijām institūcijām ir deleģējis veikt publiskus apliecinājumus. Šīs institūcijas ir – zvērināti notāri, bāriņtiesas un konsulārās pārstāvniecības ārzemēs. Vienlaikus likumdevējs nav nodrošinājis, ka pakalpojumu saņēmēji saņem vienlīdz kvalitatīvus juridiskos pakalpojumus, kā arī nav izvirzījis vienādas prasības pakalpojumu sniedzējiem un nav noteicis vienādus nosacījumus, kā šie pakalpojumi ir jāsniedz. Autore rakstā vēlas pievērst lielāku uzmanību nevis zvērinātiem notāriem un konsulārajām iestādēm, bet gan bāriņtiesām, kurām valsts ir uzticējusi veikt apliecinājumus tajās Latvijas vietās, kurās nav pieejami zvērinātu notāru pakalpojumi. ...

Sannija Matule

žurnāls / Informācija

Šveice finansē tiesu darbu izpēti Latvijā. Kādi ir secinājumi, un kāda rīcība sekos

9

28. Maijs 2013 /NR. 21 (772)

"Strādājot tādos apstākļos, kādi mums ir pašreiz, ar pētījuma starpniecību redzam, ka ieilgušo lietu skaits turpinās samazināties arī tad, ja līdzšinējā sistēmā neko nemainīsim, bet, saprotams, tas notiks ļoti ilgā laika periodā. Minētais modelis rāda, ka situācija pati varētu atrisināties un normalizēties apmēram desmit gados. Savukārt, ja tas mūs neapmierina un vēlamies to atrisināt ātrāk, tad gan būs jārīkojas un jāvērtē, kā vienādot un līdzsvarot tiesu darba apjomu," sarunā ar "Jurista Vārdu" atzīst Tiesu administrācijas direktors Edvīns Balševics, komentējot secinājumus, kas izriet no jaunākā pētījuma par tiesvedības procesu izvērtēšanu un efektivitātes uzlabošanu Latvijā. Latvijas un Šveices sadarbības programmas projekta "Tiesu modernizācija Latvijā" ietvaros 2013. gada maijā ir noslēgta pētījumu sadaļa tiesvedības procedūru efektivitātes un tiesu izmaksu pārvaldības jomā. Par pirmo pētījumu – tiesu izmaksu pārvaldības uzlabošanas jomā – un no tā izrietošajiem secinājumiem jau informējām 2013. gada 12. februāra "Jurista Vārda" numurā, bet otrā datu apkopojuma un analīzes rezultāts, kas aptver tiesvedības procedūru efektivitātes uzlabošanu, ir nule noslēdzies. Latvijas un Šveices projekta "Tiesu modernizācija Latvijā" kopējās izmaksas ir 9 411 765 Šveices franki jeb aptuveni 4,4 miljoni latu, no kuriem 85% sedz Šveices Konfederācijas padome un 15% ir Latvijas valsts budžeta līdzfinansējums. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par atteikumu reģistrēt komunisma atbalsta kustību

17

14. Maijs 2013 /NR. 19 (770)

Viduseiropas un Austrumeiropas valstis, tostarp Latvija, kuras piedzīvoja ne vien nacistu ideoloģijā sakņotos noziegumus, bet arī komunistu ideoloģijā sakņotos noziegumus, nevar izturēties pret šo ideoloģiju tikpat neitrāli kā Rietumeiropas valstis. Tikpat leģitīmi, kā Rietumeiropas valstis vadās no savas vēsturiskās pieredzes, arī Latvijai jāvadās no savas vēsturiskās pieredzes. Demokrātija ir "Eiropas sabiedriskās kārtības" pamatelements. Demokrātija ir vienīgais politiskais modelis, ko paredz Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija un tādējādi vienīgais, kas ir ar to savienojams. Komunisma ideoloģijas paušana nav aizsargājama, jo tā ir pretēja Latvijas Republikas Satversmē un Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā nostiprinātajām demokrātiskas sabiedrības vērtībām. Biedrības "Komunisma atbalsta kustība Latvijā" nosaukums un mērķis ir saistīts ar komunisma ideoloģijas atbalstīšanu, kas vienlīdz kā nacisms ir radījusi totalitāru režīmu, kas īstenoja represijas un genocīdu, tostarp pret Latvijas tautu. Komunisma ideoloģijas mērķtiecīga izplatīšana ir arī dziļš apvainojums šīs ideoloģijas noziegumu upuriem, kā arī katram demokrātiski domājošam cilvēkam, un līdz ar to ir pretrunā ar Latvijas valsts sabiedrisko kārtību (public order). ...

Laura Emse-Jambuševa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Amicus curiae institūts Latvijas tiesību sistēmā

14. Maijs 2013 /NR. 19 (770)

Amicus curiae institūts ir sastopams arī Latvijas tiesību telpā, taču ārējie normatīvie akti paredz "tiesas drauga" piedalīšanos tikai divu tiesu procesos – administratīvās tiesas un Satversmes tiesas procesā. Autore vispirms pievērsīsies amicus curiae institūtam Satversmes tiesas procesā un pēc tam to analizēs administratīvajā procesā tiesā. ...

Pēteris Apinis

žurnāls / Viedoklis

Par likuma burtu un garu

12

14. Maijs 2013 /NR. 19 (770)

Kāpēc tāda jezga ap likumprojekta garu un burtu, kas nosaka, ka bērniem ir tiesības uz tīru gaisu un veselību? Kāpēc tāda pretestība viedoklim, ka vecāki nedrīkst apdūmot savus bērnus, tāpat kā nedrīkst pērt, kratīt, psiholoģiski mocīt, badināt vai iespundēt? (Red. piez. Šā gada 25. aprīlī Saeima otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā, tostarp 1. pantā papildinot fiziskās vardarbības legāldefinīciju ar norādi par apzinātu bērna pakļaušanu kaitīgu faktoru, tai skaitā tabakas dūmu, iedarbībai.1 Par to iestājas likumā noteiktā atbildība.) ...

Jānis Jurkāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vai maksātnespējas procesa administratoram vajadzētu būt valsts amatpersonai

12

7. Maijs 2013 /NR. 18 (769)

Jau 2007. gadā valsts aģentūras "Maksātnespējas administrācija" tā laika direktora vietnieks juridiskajos jautājumos Ervīns Ābele (kopš 09.07.2008. – direktors) sniedza skaidrojumu par to, kāpēc maksātnespējas procesa administratori nav valsts amatpersonas.1 Skaidrojumā tika norādīts, ka, izvērtējot administratora darbības un funkcijas, secināms, ka tās neatbilst valsts amatpersonas statusa pazīmēm. Pretēju viedokli ir paudusi biedrība "Ārvalstu investoru padome Latvijā" (turpmāk tekstā – Biedrība), publicējot pozīcijas ziņojumu par priekšlikumiem maksātnespējas sistēmas uzlabošanai,2 cita starpā paredzot būtiskas izmaiņas attiecībā uz maksātnespējas procesa administratoriem, nosakot, ka tiem būs piemērojams valsts amatpersonas statuss, kā rezultātā zvērināti advokāti vairs nevarēs vienlaikus būt arī maksātnespējas procesa administratori. Ievērojot to, ka piedāvātie grozījumi ir vērtējami kā pretrunīgi un juridiski nepamatoti, šis raksts veltīts to analīzei pēc būtības. ...

Aldis Laviņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pārdomas par Senāta darbības efektivitāti

12

7. Maijs 2013 /NR. 18 (769)

Nekas dzīvē nestāv uz vietas, viss plūst, viss mainās. Minētajam dzīves likumam, gribam to vai negribam, ir pakļautas arī tiesības un tiesu sistēma. Šajā rakstā pievērsīšos tam, kādas pārmaiņas mainīgā dzīve ir ienesusi kasācijas instances tiesas darbā, kā arī minēšu dažus priekšlikumus, kas varētu sekmēt tiesu sistēmas attīstību. ...

Gvido Zemribo

žurnāls / Tiesību politika

Par Latvijas Republikas augstākās tiesu instances nosaukumu

30. Aprīlis 2013 /NR. 17 (768)

Atbildot uz Jūsu 2013. gada 28. marta vēstuli jautājumā par Senāta nosaukumu, varu sniegt šādu skaidrojumu. Kā zināms, 1992. gada 15. decembrī toreizējais Latvijas parlaments – Augstākā Padome – pieņēma likumu "Par tiesu varu". Darba grupa, kuru man Augstākā Padome bija uzticējusi vadīt, apsprieda veselu kompleksu dažādu jautājumu. Viens no svarīgākajiem darba grupas uzdevumiem bija izveidot valstī demokrātisku tiesu sistēmu, ...

Edijs Poga

žurnāls / Tiesību politika

Turpinās diskusijas par Augstākās tiesas nosaukuma maiņu

5

30. Aprīlis 2013 /NR. 17 (768)

"Jurista Vārds" jau informējis par iecerētajiem grozījumiem likumā "Par tiesu varu", kas citastarp paredz izmaiņas Augstākās tiesas struktūrā, likvidējot Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātu un Krimināllietu tiesu palātu. Iecerēti arī grozījumi Augstākās tiesas struktūrvienību nosaukumos, atsakoties no līdzšinējā vārda "Senāts" lietošanas, turpmāk Senāta departamentus saucot par Augstākās tiesas departamentiem. "Jurista Vārds" iepriekš publicējis prof. Dr.iur. Dr.h.c. Romāna Apsīša, Linarda Muciņa un prof. Dr.iur. Sanitas Osipovas atzinumus (JV, Nr. 42 (741), 16.10.2012.), kā arī Tieslietu padomes lēmumu šajā sakarā (JV, Nr. 46 (745), 13.11.2012.). Šajā "Jurista Vārdā" – Latvijas tiesību institūta Memorands par Latvijas augstākās tiesu instances nosaukumu, kas nosūtīts Saeimas Juridiskajai komisijai, Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijai, Augstākajai tiesai, Tieslietu ministrijai un Tieslietu padomei, kā arī zv. advokāta un Latvijas Juristu biedrības viceprezidenta Gvido Zemrībo vēstule. ...

Ilze Dubava

žurnāls / Informācija

Aktualitātes cilvēktiesībās: ieslodzījuma vietas, operatīvās darbības un bērnu tiesības

30. Aprīlis 2013 /NR. 17 (768)

2013. gada 22. aprīlī notika Rīgas Juridiskās augstskolas (turpmāk – RJA) ikgadējā diskusija "Latvijai aktuālie cilvēktiesību jautājumi", kas aptvēra trīs jautājumu blokus – policijas operatīvo darbību kontroli, bērnu piespiedu aizvešanas strīdu risināšanu un apstākļus ieslodzījuma vietās. ...

Tiesībsarga birojs

žurnāls / Tiesību politika

Cilvēktiesību izšķirīgā loma, lemjot par personas izdošanu

30. Aprīlis 2013 /NR. 17 (768)

Lai gan dažāda līmeņa un statusa nesenās diskusijas par Latvijas pilsoņa izdošanu ārvalstij ir iniciējis notikums ar konkrētu personu – tā dēvēto Imantas hakeri Denisu Čalovski, par ko vēstījām arī iepriekšējā JV, tas nemazina šīs tēmas nozīmību un aktualitāti, vienlaikus atklājot dažādus aspektus, kā izvērtēt šādu situāciju. Viens no tiem – izšķirīgais cilvēktiesību aspekts, ko savā vēstulē Ministru prezidentam pirms pāris nedēļām uzsvēris arī tiesībsargs Juris Jansons. Savukārt Satversmes tiesa pagājušajā nedēļā nolēma ierosināt Ministru kabinetam atlikt lēmuma pieņemšanu jautājumā par D. Čalovska izdošanu Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV). ...

	Žurnāls tiesiskai domai un praksei

Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv Informatīvais tālrunis 67311161 darbadienās 9:00-17:00
	Abonēšana	Par "Jurista Vārdu"
	Žurnāli	Redakcija
	Reklāma	Autoriem
	Darba sludinājumi	Lietošanas noteikumi
Redakcija: juristavards@lv.lv	Grāmatas	Autortiesības Kontakti

Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības /Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/	© VSIA "Latvijas Vēstnesis"